Latvieši revolūcijās. Kas ir sarkanais terors un boļševistiskā elite? Ernsts Ūdris.

(Kas ir latviešu revolucionāri tagad? Gan no austrumiem, gan no rietumiem nākuši, gan vietējie totālās brīvības naivuļi, gan nepacietīgie uz “visu zemju dzimumkropļi, savienojieties”. Kurai tagad jau virtuālajai impērijai kalpo viņi?)

Эрнст Мартынович Удрис – председатель Чрезвычайной тройки Крымской ударной группы Управления Особых отделов ВЧК при РВС Южного и Юго-Западного фронтов.

Atbildīgs par Bagrejevkā (Багреевкa) nošauto simtiem cilvēku nāvi. Kompartijas biedrs no 1914.gada. Latvietis.

Jēkabs Mārtiņa dēls Ūdris (1890-1938), iesp., Ernsta Ūdra brālis, PSRS Zirgkopības Tautas komisariāta galvenās pārvaldes galvenais zootehniķis; nošauts Komunarkā par dalību teroristiskā organizācijā. Foto zemāk.

————————————————————————-

… Un ko tad mūsu “revolūcijas dzelzs gvarde” 6.Tukuma pulka personā? Latviešu strēlnieks Ernsts Ūdris šīs liktenīgās dienas atcerējās tā:

Ļeņins izsauca pie sevis 6. Tukuma pulka pārstāvjus. – Kāds tukumiešiem noskaņojums? strauji un norūpējies viņš vaicāja. – vai nevajadzētu sasaukt atkal mītiņu, bez jūsu palīdzības frontē šoreiz neiztiksim. Teicām, ka tukumiešiem nekāds mītiņš nav vajadzīgs, ka mēs esam gatavi aizstāvēt padomju varu līdz pēdējam. Tajā pašā dienā saņēmām pavēli doties uz fronti”.

Tomēr, ja Ūdris sagaidīja, ka strēlnieki, nepacietībā diršot uz asfalta, metīsies krauties vagonos, viņi gaidīja vilšanās.

Mītiņā noskaidrojās … ka daļa strēlnieku atsakās braukt uz fronti, uzskatot, ka revolūcija jāsargā šeit, Petrogradā, jo frontē armija, sak, tā kā tā vāciešiem pretoties nav spējīga” – viņš noplāta rokas.

Cenzūras nepielabotā autobiogrāfijā, kas rakstīta 1934.gadā, viņš to brīdi skaidro atklātāk:

Strēlniekus bija pārņēmis demobilizācijas noskaņojums, un viņi dzīvodami kungu dzīvokļos bija diezgan izlaidušies, un, saņemot pavēli doties uz fronti aizsargāt Petrogradu no vāciešiem, pulka lielākā daļa atteicās uzstāties. Mēs sasaucām mītiņu, uz kuru izdevās savākt 120 cilvēkus”.

Lai šīs “daļējās izlaišanās” iemeslu saprastu, vien jāpalūkojas, ko viņi tur Pīterī darīja. Vārds biedram Ūdrim:

No rezerves pulka kazarmām uz Mazās Ohtas ielas strēlnieki pārvācās uz Gaļernajas ielu, uz mājām, kas atņemtas bagātniekiem. Apsargāt Smoļniju, stāvēt sardzē – tas bija tikai viens no 6.Tukuma pulka pienākumiem, un, kā man šķiet, ne pats galvenais. Ik dienas mēs saņēmām no Ļeņina vai kāda no viņa līdzgaitniekiem uzdevumus: grupās vai pa vienam ierasties citās karaspēka daļās vai iestādēs un uzzināt, kur paredzētas sapulces, kāds zaldātiem un strādniekiem noskaņojums…”

http://newsland.com/user/4297686316/content/pochemu-latyshskie-strelki-ne-zashchitili-latviiu/4137374

——————————————————–

1915. gada vasarā Ernsts Ūdris ievainojis sev kreiso roku, lai izvairītos no mobilizācijas., par to arestēts un nodots karatiesai. Pēc tam dienējis Sestajā latviešu pulkā, bijis pulka komitejas loceklis, veicis kaitnieciskus uzdevumus (6.pulks pirmais Rietumu frontē sāka brāļošanos ar vācu zaldātiem un pirmais atteicās uzbrukt vācu pozicijām).

Pēc Oktobra apvērsuma piedalījās Smoļnija apsardzes vienības organizēšanā, Konstitucionālās sapulces (Учредительного Собрания) padzīšanā.

1918-19.gados izmeklētājs, čekas (ВЧК) komisārs (t.i., atbildēja par kratīšanu un arestu izpildi).

1920.g. decembrī -1921.g.janvārī – čekas trieciengrupas loceklis, vēlāk priekšsēdētājs.

Ē.Ūdrim esot kara pretizlūkošanas darbiniekam, viņu upuru skaitā nonāca pusparalizētā, daudzus gadus invalīdu krēslam piesietā kņaziene Naģežda Barjatinska un viņas grūtniecībā esošā meita, kā arī viņu tuvi radinieki – atv.pulkvedis S.M.Maļcovs un viņa tēvs I.S.Maļcovs.

1921-22.gados – čekas Sevišķās daļas darbinieks, vēlāk VČK-GPU Ārzemju nodaļas pilnvarotais.

No 1924. gada – KPFSR Augstākās tiesas prokurora palīgs.

1927-34.gg. – KPFER Augstākās tiesas loceklis.

No 1934.g. – Uzbekijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

1938.g. represēts, pasludināts par tautas ienaidnieku, trockistu un nošauts.

No Baltkrievijas PSR prokurora Novika runas savienības republiku un autonomo republiku prokuroru Vissavienības sanāksmē 1938.gada 22.maijā:

Vakar Višinskis savā ziņojumā atklāja visus trūkumus, kādi ir bijuši un diemžēl turpinās mūsu prokuroru darbā, bez tam b. Višinskis iezīmēja konkrētus šo trūkumu labošanas ceļus. Sava reglamenta ietvaros vēlos sapulcei pastāstīt, kā mēs esam likvidējuši kaitniecības sekas BPSR prokuratūras sistēmā. Ir zināms, ka BPSR Prokuratūrā ilgus gadus darbojušies tautas ienaidnieki, kā: Šarangovičs, Ūdris, Kuzmins un citi. Šie tautas ienaidnieki ar masveida represijām ir centušies izraisīt neapmierinātību ar Padomju varu, un šo ienaidnieku galvenā taktika bija tāda, lai ar masveida, galvenokārt kolhozu un lauku aktīva, represijām izraisītu neapmierinātību ar Padomju varu.

Vienlaikus šie ienaidnieki piekopa tādu taktiku, lai neatmaskotu ienaidniekus, kuri visrupjākajā veidā pārkāpa sociālistisko likumību… http://krymology.info/index.php/Udris

————————————————-

Nošaut”. Komisāra Ernsta Ūdra (Эрнст Удрис), Krimas čekas locekļa vīzas uz gūstā saņemto baltgvardiešu anketām (архив СБУ).

Tas, kas notika Krimā baisajā 1920-1921.gada ziemā – ir plaši zināma lieta. Visus (baltgvardu) virsniekus piespieda reģistrēties – lai vienkāršāk arestēt. Rozalija Zemļačka (Розалия Землячка) par virsnieku likteni stāstīja tā: “Bija žēl viņu dēļ tērēt patronas, jāslīcina jūrā”. Un viņus tiešām slīcināja. Viņus šāva, nosita ar durkļiem un laidnēm, piemētājot Sevastopoles nomales ar līķiem. Maksimova vasarnīcā (Максимова дача) cilvēkus šāva tāpat kā to vēlāk darīja vācu operatīvās komandas (Einsatzkommando) – nošaujamos nostādīja pie bedres, nošāva un tad nākošajai partijai lika līķus pārbērt ar zemi un tad stāties pašiem bedres priekšā. Sevastopolē izveidoja koncentrācijas nometnes.

Savu lakonisko rezolūciju Ūdris lika uz arestēto lietām bez pārtraukuma. Bez izskatīšanas, bez domāšanas, bez kādām šaubām – nošaut, nošaut, nošaut. Tieši viņa “Nošaut” stāv uz simtiem Jaltas iedzīvotāju anketu, tostarp, kņazienes Naģeždas Barjatinskas (Надежды Барятинской) un viņas meitas anketām. Jaltas mols kļuva par bojāejas vietu daudz cilvēkiem. Un tiem bija paveicies. Tos, kuru nošaušanai pietrūka patronu, sēja ar dzeloņdrāti un slīcināja dzīvus, grūžot jūrā no baržām.

Asinskāre viņam palīdzēja veikt galvu reibinošu karjeru – jau 1924.gadā viņš ir KPFSR Augstākās tiesas prokurora palīgs, pēc tam tiesas loceklis. Bet 1934.gadā jau vispār kļuva par Uzbekijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāju, bija pasniedzējs Uzbekijas juridiskajā institūtā. Starp citu, laime nebija ilga – 1938. gadā viņu nošāva.

Bet vēl vienu Krimas bendi zin visi – jūrnieku-polārpētnieku Papaņinu (Папанин). Viņa vārdā nosauca skolas, ielas, institūtus, kuģus un pat zemesragu Taimirā. Bet, lūk, 1920.gadā viņš, Zemļačkas ieteikts, kļuva par Krimas čekas komandantu – viņa pienākums bija nāvessodu izpilde un nošaušanu vadīšana. Šajā ziņā viņš bija ne vien sekmīgs, bet arī audzināja sev maiņu – apmācīja jaunos čekistus (piemēram, Aleksandru Žurbenko, vēlāk redzamu Maskavas čekistu, kas nošauts 1938.gadā). Papaņina turpmākā dzīve bija pilna veikumiem un panākumiem, saikni ar čeku nesarāva nekad – un mierīgi nodzīvoja līdz 1986.gadam. Mierā, godā un slavā.

story_fbid=1663775287100062&id=1189998857811043

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.