Dievs un Patiesība Dainās, Vēdās un reliģijās

(Zinātnes augstprātība un reliģijas politika… Nebūtu ābols trāpījis Ņūtonam… Ir zinātnieku noformētas parādības un ir nenoformētas, neaptvertas. Baidos, ka pēdējo ir milzum vairāk, TĀPĒC IR SEGUMS JĒDZIENAM ‘DIEVS’, un pēdējā galīgā zinātnes metode diez vai tiks atklāta. Kaut vai tāpēc, ka cilvēks nekad nespēs vienlaikus aptvert pat visu izzināto.

Dainu lepnā (ne lepnīgā) vienkāršība kopā ar neuzbāzīgo Augstākā izjūtu ir galvas tiesu pārāka par izcakoto kristietību. Un ne jau Jēzus te vainojams; viņš, vieds būdams, ir patiesību stāstījis tā laika vienkāršajiem žīdiem saprotamos jēdzienos, kas pēc tūkstošgadēm un citos apstākļos sagādā grūtības teikto atpazīt. Un šaubos vai Jēzus pieņemtu savas mācības tulkojumos un lietojumos politizēto versiju. Manuprāt, tiešām veiksmīgāks un nevainojamāks ir, lai gan vēl daudz senākais, tomēr godīgākais (Rigvēdas Gajatrī mantra Dievu sauc par ‘Tas’, ‘Modinātāja Saule’) un attīstītākiem slāņiem domātais Vēdu skats uz patiesību. I.L.)

Vēdu Dievs. Sanjeev Newar (nodarbojas ar karma jogu, IIT-IIM (Indian Institute of Technology Delhi, Indian Institute of Management Calcutta) absolvents)

Ar vārdu Dievs mēs saprotam Īšvaru (Īśvara – Pašpastāvošais, Suverēnais, Neatkarīgais, Absolūtais; Pārvaldnieks – Radītājs jeb īpaša pārdabiska Patība), NEVIS dēvatu (dēvatā – dabas gars, galvenās dievības, padievi, dievišķums, debesu būtne). Dēvata ir atšķirīgs jēdziens, tomēr nereti tiek kļūdaini uzskatīts par ‘Augstāko Būtību’.

“Tie, kuri neapjēdz To, mirkst nožēlā, un tie, kuri apjēdz To, sasniedz beznosacījuma laimīgumu.” (Rigvēda 1.164.39)

Vēdas skaidri norāda, ka pastāv Viens un tikai Viens Īšvara. Un vēdās nav nevienas mantras, ko varētu saprast kā norādošu uz daudziem Īšvarām.

Un ne tikai. Vēdas arī noraida kādu eņģeļu vai praviešu vai inkarnāciju pastāvēšanu, kas it kā būtu nepieciešami vajadzīgi, lai darbotos starp tevi un Īšvaru.

Aptuvens salīdzinājums:

Vēdu Īšvara ir kristietības dievs mīnus trīsvienības jēdziens mīnus vajadzība ļauties Jēzum.

Vēdu Īšvara ir islāma Allahs mīnus vajadzība pieņemt Muhamedu kā galīgo pravieti.

http://agniveer.com/vedic-god/

———————————————————————–

Vēdiskais Dieva jēdziens

Vēdas māca godāt Vienīgo Dievu, kas ir visuresošs, visuzinošs un visu varošs Visuma Saimnieks. Vēdiskais Dieva jēdziens, ir skaidri īsumā pausts pazīstamā Jadžurvēdas vārsmā (40-8):

Dievs ir visu caurstrāvojošs, izstarojošs un bez veidola, brīvs no fiziskiem aizskārumiem, jo Tas ir bez balstiem, bez miesas, Vissvētākais, nekāda grēka neskarts. Visu zinošais, Visa prāta Zinātājs, Visu pārvarošais, un Pašpastāvošais. Tas ir radījis pasaules lietas saviem mūžīgajiem padotajiem (nemirstīgajām dvēselēm).”

Rigvēda (1.164.46):

Tas – Augstākais Gars – ir visa aizstāvis, un Tas mājo un dod gaismu visam spīdošajam. To mēdz saukt par Indru – Krāšņo, Mitru – Draudzīgo, Varunu – Dižāko un labāko, Agni – Burvīgo. Lai gan Vienīgais, viedie To sauc daudzos vārdos, kā Agni (Brīnišķo), Jamu (Valdnieku – Pārraugu), Mātariśvan – Vareno.”

Mācītie un viedie Vienīgo esošo Dievu apraksta daudzveidīgos izteikumos. Rigvēdā 10.82.3:

Mūsu Tēvs, kas ir Visuradošais Dievs un izkārtotājs, zin visas esošās pasaules un lietas; Tas ir vienīgā Viena Īstenība, nosaukumu devējs visiem devām – spīdekļiem. Vienīgi Tam tuvojas visas citas būtnes, jo Tas ir vienīgais risinājums visās mūsu grūtībās.”

Dieva visuresamība un Visspēcība Rigvēdā (10.81.3) ir aprakstīta dzejiski:

Tas, kā acis ir visur, kā mute ir visās pusēs, kā rokas ir visapkārt, un kā kājas ir visos virzienos, ir vienīgā Dievišķā Būtne, kas radījusi debesis un zemi, un ar Savām visur sniedzošajām rokām Tas iedveš dzīvību visās būtnēs. Dieva vienreizīgums ir skaidri aprakstīts tūkstošos mantru, piem. (1.84.7)”

(Atharvavēda XII 4.19-21):

Tas ir Vienīgais, pilnīgi Viens un tikai Viens. Visi šie spožie dabas spēki Tajā kļūst vienoti.”

Īstenībā vārds ‘dēva’ ir atvasināts no saknes ‘divu’, kas ieguvusi desmit nozīmes. Tas nozīmē, ka ‘dēva’ tiek lietots izklaides, iekarošanas kāres, vajāšanas, spožuma, slavas, baudas, iepriecinājuma, miega, zināšanu, kustības un ieguvumu sakarā. Kā tāds, tas ir māksliniecisks apzīmējums saulei, mēnesim un citiem dabas spēkiem, dzīvībai, ugunij, vējam utt.

Jaskāčarja, slavens vēdiskās filoloģijas (nirukta) autors, vārdu ‘dēva’ skaidro šādi:

Tas, kurš piešķir mums kādas priekšrocības, spēj izgaismot, tas ir, izskaidrot lietas un tas, kas ir gaismas avots, ir ‘dēva’. Tāpēc ir kļūdaini vārdu ‘dēva’ tulkot visur kā ‘Dievs’. Tas var būt lietots attiecībā uz visu spožo un derīgo, kā arī uz mācītu cilvēku ar patiesu raksturu.”

Ir kopā 33 dēvas, kas uzrāda Dieva slavu, 8 Vasu, 11 Rudras, 12 Āditjas, Indra un Pradžāpati.

8 Vasu ir 1) karstie Visuma ķermeņi; 2) planētas; 3) atmosfēras; 4) augstākā izplatījuma telpa virs Zemes; 5) saules; 6) ētera kā piektās stihijas telpas stari; 7) pavadoņi; 8) zvaigznes. Tos par Vasu (mājokļiem) sauc tāpēc, ka ir visu esības grupu mājokļi, visa dzīvā, kustīgā vai pastāvošā mājokļi.

11 Rudras ir desmit dzīvības dvašas (prānas), kas iedzīvina cilvēka ķermeni, un vienpadsmitā ir Ātma (cilvēka gars). Tos par Rudrām (no saknes ‘rud’ – raudāt) sauc tāpēc, ka tiem atstājot ķermeni, tas mirst, un radi sāk raudāt.

12 Āditjas ir 12 solārie mēneši, kas iezīmē laika ritumu. Par Āditjām tos sauc to cikliskās kustības dēļ, tie rada izmaiņas visās lietās un tādēļ esības gadalaiku plūdumu katrai lietai.

Indra ir visuresoša elektrība jeb ietekme.

Pradžāpati ir Jadžna (yajña ziedojums, svētā uguns, slavēšana – jeb darbīga apzināta cilvēka saikne ar citiem cilvēkiem nolūkā mācīt vai mācīties; viena no garīgi veselīga cilvēka īpašībām – ziedošanas, dalīšanās gars).

Dievs ir Vienīgais godājamais, slavējamais dēva.

Rigvēdā I.164(160).20 attiecība starp Dievu un Dvēseli un to atsevišķā pastāvēšana ir izteikta dzejiski:

Divi vienādi mūžīgi gari mājo vienādi mūžīgā esībā, līdzīgi viena vecuma draudzīgiem putniem, kas tup vienā un tajā pašā kokā. Viens no šiem diviem (aprobežotā cilvēka dvēsele) ēd koka augļus (izbauda priekus un sāpes, kas ir saistīti ar dvēseles savienību ar esību jeb tās ierobežotību ķermenī), kamēr otrs (burtiski Bezgalīgā Dvēsele jeb Dievs) nolūkojas nebūdams pakļauts priekiem un bēdām.”

Ir skaidrs, ka Vēdas neaizstāv nedz daudzdievību, nedz “savu” labāko dievu, nedz panteismu – Dieva identifikāciju ar visu materiālā Visuma kopumu. Vēdas māca vistīrāko monoteismu – viendievību.

http://www.aryagan.org/pdf/literature/ved/Vedic-Conception-of-God.pdf

h1 { margin-bottom: 0.21cm }
h1.western { font-family: “Liberation Serif”, serif }
h1.cjk { font-family: “Tahoma”; font-size: 24pt }
h1.ctl { font-family: “Lohit Devanagari”; font-size: 24pt }
p { margin-bottom: 0.25cm; line-height: 115% }
a:link { so-language: zxx }

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.