Populisms kā fundamentālisms: šīs parādības psīhodinamisks redzējums. Serena Giunta, Giuseppe Mannino, Giuliana La Fiura, Andrea Russo, Rocco Filipponeri Pergola

(Īsi stāvokli raksturojoši izvilkumi. Šis mūsdienu pasaules redzējums no psīhologu augstumiem, manuprāt, ir trāpīgs raksturojumu, bet ne visu aicinājumu ziņā. Baltiešu gadījumā gan nedrīkstam sākt sevi apsaukāt par vajāšanas mānijas pārņemtiem – agrākie notikušie, šādiem gudriniekiem neticamie apdraudējumi liek mums šajā un “atvērtās pasaules” ziņā būt apdomīgākiem. Latvija pašlaik izslimo “vara pie kājas” un “kaut muļķis un skandālists, bet ievēlēšos” slimību, ko šie autori, šķiet, nepazīst; bet mums pēdējais laiks. Secinājumi beigās tā kā ved uz utopismu, uz galvas bāšanu krokodila rīklē; neiekrītiet. I.L.)

Pašlaik satraucošākais politiskais jautājums izskatās esam psīhodinamiskas dabas: kas pārņem cilvēku un sabiedrības prātus vispār, ja nerunājam par pretrunu pasauli un Lielo Tukšumu? Raugoties jaunajā gadsimtā, lielākā problēma izskatās vienaldzības un cietsirdības pret pasauli un sevi pašu uzkrāšanās.

Demokrātija kļūst par tikai paklausības problēmu uz dziļāku ideju un rūpju rēķina; ekonomiskā brīvība aizvien vairāk pakļaujas rūpēm par vietu tirgū; un starptautiskā politika aizvien vairāk pazeminās līdz karam ar terorismu un imigrāciju.

Un tad mēs redzam populisma uznākšanu, kurā īstenība tiek vienkārši pazemināta līdz sadursmei starp Tautu un Politiķu Šķiru, jeb līdz morālistiskam konfliktam, kas baksta Mēs Tauta pret Jūs Elite, atsakoties no politiskas dialektikas, kas ļautu samierināt atšķirīgas intereses, kas rada visus sociālos veidojumus. Tas kāpina rupju naidu pret demokrātiskiem iedibinājumiem un pret pašu demokrātiju, pārmērīgiem absolūtas 100% vienprātības meklējumiem. Šī paranoīdās un viendabīgās šķīstības augstprātība neatstāj vietu nekādām šaubām vai paškritikai: lai ko nedarītu Elite, ir nešķīsts. Viena no šādas norises sekām, kas dibinās uz krīžu kā identitātes krīžu iztēlošanu, ir, ka tas ved uz kādu ‘psīholoģiskās suverenitātes’ veidu. Naida un maldināšanas pilnā sociālā sistēma ‘lūko pēc autoritāra suverēna stabilitātes labad’ un vairs netic attīstībai, jo baidās no novirzēm, kas var nākt ar pārmaiņām. Tauta tiecas stingri saliedēties ap suverēnas nācijas ideju, pieņemot, ka netaisnības un nelīdztiesības cēloņi ir nacionālās suverenitātes trūkumā. Atbilde, ar ko sastopamies, ir tā sauktā ‘pārmaiņu solīšanas politika’, kurā problēmas tiek izvirzītas starptautiskām sabiedriskām organizācijām. Ir plaši izplatīta strīdu un uzbrūkoši negatīva attieksme, kas ceļ neredzamas, tomēr visai biezas sienas, kas ved vienīgi uz sastingumu un pesimistisku ainu aci pret aci ar nākotni. Tas viss mūsdienās un mūsu laikmetā izvēršas eksponenciāli, tieši kā iznākums no viena no 20.gadsimta dižākajiem sasniegumiem – informācijas izplatīšanas, kas satur sātanisku otro pusi: tieši līdzās pareizai informācijai izplatās maldinoša. Tādējādi masu mediji kļūst par ‘vajāšanas mānijas pastiprinātājiem’: tāls un samērā nenozīmīgs notikums var pārvērsties par bažu cēloni, kad informācijas notekas to pasniedz kā ‘kaut ko tepat’, ‘pašlaik’. Tas noved pie vardarbības vietās, kur agrāk tāda nav bijusi: vien ar tālām ziņām, kas vēsta par īpašu agresijas aktu, pietiek, lai provocētu saukšanu pie ieročiem. Tas savukārt nosaka, ka liela daļa no vardarbības mazināšanas darba jānovirza šīs paranojas mazināšanai, pirmkārt rādot cik lielā mērā tā ir nepamatota. Kā jau uzsvēris Hillman’s, pārvaldes mākslā dziļākā problēma ir, kā savaldīt valsts raksturīgo paranoju, tā, lai tās simptomi neizvirst par samaitātu tirāniju un bizantisku paralīzi. Simptomu piemēri ir slepenpolicija, uzticības zvēresti, melu testi, elektroniskā uzraudzība, bailes no vājuma un tādu cilvēka īpašību iztrūkums kā humors, skaistuma izjūta un laipna uzvedība jeb paļāvība, pēdējos nomainot ar grandioziem ideāliem. Zinot šo iekšējo neapzināto vajāšanas māniju, rodas vēlme iztēloties ienaidnieku (Hillman, 1991), kurā kopīga (komunāla) dzīves telpa tiek uztverta kā cum-moenia, tas ir, kopīgs sienu tīkls.

Secinājums

Vai zīmju un simbolu (semiotiskais) kapitāls var sniegt risinājumu?

Morin’s (1988) aicina mūs apsvērt jaunu trīskāršu ētiku: indivīds – grupa – sabiedrība.

Tāda veida ētika būtu iespējama, ja mēs būtu lietojuši sociālo kapitālu un līdz ar to Attiecību Labumus, kā uzticība, savstarpīgums un sadarbība.

Zinot, ka vienīgais palikušais tāda resursa inkubators ir skolas, semiotiskā kapitāla atdzimšanas sākšanai tās būtu nepieciešamas. Tādā izglītošanas līdzeklī varbūt izdotos pārkārtot gan personiskās, gan kopienu identitātes. Salvatores (Salvatore un citi, 2018) semiotikas-kultūras teorijā esam jau redzējuši, ka identitāte ir gan būtisks jautājums, gan arī parādība, kas ir vairāk vai mazāk izšķiroša, aplūkojot pamatliekošāku un vispārīgāku struktūru, ko piedāvā simbolu pasaules priekšstats. Šajā ziņā skolas ir kūniņa semiotiskajam kapitālam vai drīzāk tiem kultūras resursiem, kas atsaucas uz īpašām simboliskām pasaulēm (sakārtotu Visumu un gādīgu sabiedrību), kas aplūkotas kā domāšanas funkcionālu formu (tieksme uz riskēšanu un lokanību) raksturotas.

Sociālais kapitāls ir cieši saistīts ar zīmju un simbolu kapitālu, ciktāl tas ir ikkatra indivīda ‘miesa un asinis’. Varam viegli salīdzināt attiecību starp šiem diviem un attiecību starp dzinēju un auto akumulatoru, kur akumulators ir zīmju un simbolu kapitāls: tie abi dod viens otram enerģiju savstarpīguma veidā, ja ir pienācīgs saslēgums, kas pārrāvuma gadījumā liedz akumulatoram uzlādēties un dzinējam startēties.

Mēs esam zīmju un simbolu kapitāla notērēšanas norisē, bet nespējam atdzīvināt tā apjomu, kas nepieciešams, lai dzīvotu attiecībās ar citiem tādā veidā, kas ir gan lietišķs, gan labvēlīgs visām iesaistītajām pusēm – šādam nolūkam ir nepieciešams paplašināt kultūras resursus tā, ka tie var mums palīdzēt, sniedzot aptverošu jēgu par mūsu mijiedarbi un otra izpausmēm tādos veidos, ka mazinās neērtību līmenis un iznākumā arī bažas par identitāti, kas noved pie citu dēmonizācijas par ienaidnieku. Semiotiskā kapitāla pieaugums ļautu mums no jauna iedarbināt mūsu spēju veidot lietišķus nākotnes plānus.

Lai noturētos pret redukcionismu (teorija, ka daudzpusīgas sistēmas var analizēt, vien iztirzājot sastāvdaļas; Lo Coco et al., 2018; Gullo et al., 2015; Gervasi et al., 2017), vai drīzāk, lai noturētos pret tādu izziņas ievirzi, kas degradē daudzveidīgu pieredzi un sarežģītus viedokļus līdz vienam vienīgam, nav vajadzīgs jauns izziņas, izpratnes un pašizpratnes veids. Ierosinātajā redzējumā kļūdas, ar kurām jātiek galā, ir ne tikai faktuālas kļūdas – kā vienaldzība, kļūdaina domāšana vai dogmātisms – bet arī partejiska jeb bināra domāšanas veida kļūdas, kas tver lietas ‘vai nu/vai’ attieksmē, nespējot domāt plašākā apvārsnī, nerunājot nemaz par dziļākām kļūdām, ko rada degradējoša un šķeļoša domāšanas veida kļūdas, abiem veidiem esot akliem pret jebkādas komplicētības pastāvēšanu vispār (Morin, 2011; Novara et al., 2018). Steiga un kritiskas konstruktīvas pašizpētes trūkums liek mūsu identitātei sabrukt, dodot vietu funkcionalitātei, kas vērsta uz tūlītēju iznākumu.

Lai gan, ir arī redukcionisma labais veids, kas bagātina: lietu reducēšana līdz lietas būtībai, sirdij. Tā ir attieksme, kas atmet nederīgus sīkumus, tā atgriež no nebūtiskā uz vidu, atstāj lieko aiz muguras un atgriežas pie sākotnējās iedvesmas (Zoja, 2009; Pellerone et al., 2016). Vardarbības apjomi ir proporcionāli mēram, kādā cilvēka viedoklis ir ierobežots: redzējuma izvēršana, kādu piešķiram sadarbībai ar Citiem ļaus mums sakārtot kopējo dzīves telpu kā sabiedrību: kā telpu, kurā dalās ar dāvanām un privilēģijām.

https://www.semanticscholar.org/paper/Populism-as-Fundamentalism%3A-A-Psychodynamic-Reading-Giunta-Mannino/68db271fd8f35a42ae922ea3e66065662cd05532

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.