Raiņa ‘dodot gūtais neatņemams’ pret finanšu kapitālisma melno caurumu? Prabakaran Madhu versija.

(No P.Madhu (School of Social Sciences, Mahatma Gandhi University) ‘The Mythology of Mahābalī &The Economy of Flow’, 2015. Skaidrs, ka jautājums ir tālu virs manas kompetences, bet ir un paliek. Kā Latvijai izkulties no finanšu kapitālisma atvara? Vai tiešām naudas gravitācija beigsies melnajā caurumā? I.L.)

Kādā brīdī uzkrājošā-naudas-augļotāju-ekonomika (kapitāla uzkrāšana nozīmē aktīvu palielināšanu no investīcijām vai peļņas, un tā ir viens no kapitālisma ekonomikas pamatķieģeļiem. Mērķis ir palielināt sākuma investīcijas vērtību ar peļņu) tika aizsargāta ar semītisma birkām. Tās loģikas apšaubīšana tika pasniegta it kā slepkavniecisks mēģinājums iznīcināt kultūrminoritāti, kas pieder pie žīdu ticības.

Būtībā tā bija ekspluatējoša ‘naudasmijēju’ ekonomika – naudas taisīšana no naudas – lai gan tika demonstrēta kā tīra ‘produktīvistu’, ražotāju ekonomika. ‘Pieaugums’ bez ražojuma tagad tiek saukts par ekonomikas parādību. Cīņa pret uzkrāšanu un aizturēšanu ir bijusi ilgstoša kauja. Interesanti, ka tie, kas apšaubījuši uzkrāšanas ekonomiku, ir bijuši pasaules labākie garīgie skolotāji: Buda, Mahāvīrs, Jēzus un Muhameds, ja nosaucam redzamākos.

To aizstāv varenie, jo tā sekmē peļņas pieaugumu sākot no apakšas (raw-earth) līdz visaugstākajiem. Šajā kustības norisē tā baro tās nesēju tieksmes. Ekonomikas iztirzāšanā tā pastāv kā neuzvarama epistēma (var attiekties uz zināšanām, zinātni vai sapratni) ar tās labvēļu un jaunu tīkotāju atbalstu. Pakļauts diskursīvam spēkam sociālais ir pārvērsts par tās rīku, tai pakļautajiem atstājot maz alternatīvu.

Un tomēr, pret uzkrāšanas ekonomiku var atrast neskaitāmus argumentus ‘iezemiešu’ vidū visā pasaulē, ko ne visai novērtē, ja ne apsūdz viņu ‘muļķībā’. Daži no tiem ir pragmātiski un ceļu lauzoši, taču mākslīgi ar spēku apspiesti. Varam redzēt kauju starp ekonomikas slēgtību un atvērtību programmatūru jomā, kas jau ir atļauta ar Linux un Android programmatūrām un interneta infrastruktūru. Nav noslēpjams, ka atvērtība un plūsma (plūsma ir ekonomisks lielums, kas apraksta uzvedību laikā un ir tam ir laikā relatīva jēga, piem., eksports gadā. Pretstats uzkrājumam) piedāvā labāku ekonomikas pragmatismu iepretim mākslīgi uzturētām īpašuma tiesībām, ekspansijai, uzkrāšanai un kolonizācijai.

Modernisms un tā piedēkļi ir saraustīti uzkundzēšanās sadomājumi, taču ir izvirzīti, it kā tie uzlabotu civilizācijas attīstītāko cilvēku pilnvaras. Interesanti, tas pretojas tālākiem ‘apdeitiem’, kas neizbēgami grauj paša pamatus. Modernisms ir koloniālistisks ne tāpēc, ka ir civilizācijas veikuma uzlabojums, bet tāpēc, ka ir pirmkārt koloniālistisks. Vēlīna modernisma atšķirība ir, ka koloniālais izkārtojums tajā ir apdeitots ar likumdošanas un pārvaldes mehānismiem, kas padara likumīgu tā izsūcošo uzkrāšanu sākot no apakšas līdz elitēm. Tomēr, likumiski atbalstītas elites kā īpašnieku privilēģiju nevajadzīgums absolūti sofistiskā formātā nav gluži neredzams. Uzkrāšanas ekonomika ‘resursus’ ceļ no apakšējā līmeņa līdz elitēm acīmredzami bagātinot to nesējus. Tās vienvirziena plūsma tiek rādīta kā brīvais tirgus. Tā ir brīva tādā veidā, ka brīva ir elite augšā.

Plūsmas ekonomikām un krājumu ekonomikām ir savas atbalsta mītoloģijas un ideāli. Piemēram, Adams Smits bija izgudrojis sen atpakaļ pastāvoša ‘bartera’ ekonomikas mītoloģiju, kas pagrima līdz pilntiesīgai monetārai ekonomikai (modernā monetārā teorija apraksta valūtu kā publisku monopolu un bezdarbu kā pierādījumu tam, ka valūtas monopolisms pārmērīgi ierobežo finanšu aktīvu piedāvājumu. kas vajadzīgi nodokļu maksāšanai un peļņas vēlmes apmierināšanai).

‘Tirgus ekonomika’ ir maldinošs hibrīds, kas attaisnoja uzkrāšanu plūsmas terminoloģijā. Plūsmas ekonomika ir došanas, dāvāšanas, uzklausīšanas un ziedošanas ekonomika. Uzkrāšanas ekonomika ir ņemšanas, krāšanas, uzkrāšanas un īpašnieciskuma ekonomika. Tā godā īpašniekus jeb uzvarētājus, bet ir akla pret saistību tīklu. Uzkrāšanas ekonomika meklē varoņus un ‘grupējumu guru’. Tāpat kā ūdens uzkrāšana acīmredzami izkaltē zemi, tā ir ekonomiska ‘parasto ļaužu traģēdija’. ‘Tirgus ekonomika’ iestāsta, ka ņemšana ir došana, patērēšana ir izaugsme, uzkrāšana ir aprite, iestāstīšana ir uzklausīšana un iegūšana ir ziedojums. Apbrīnojami muļķošanas (oksimorona) komplekti. Visveiklākā praktizēšana, kā tas ir tagad, paātrina uzkrāšanu uz trūcīgas dzīves rēķina cilvēkiem apakšā un iekarotu dabas resursu rēķina.

============

Skat. arī https://en.wikipedia.org/wiki/Stock-Flow_consistent_model

============

Un vēstījums neoliberāļiem un progresistiem:

“Nedomāju, ka kāds zina, kā tālāk (pēc Covid19) attīstīsies kapitālisms”, – Soross laižas lapās.

https://www.marketwatch.com/story/george-soros-i-do-not-think-anybody-knows-how-capitalism-will-evolve-amid-the-coronavirus-pandemic-2020-05-11

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/dzordzs-soross-kapitalisma-un-es-nakotni-pec-covid-19-nav-iespejams-prognozet.a359826/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.