Psīholoģija kā karadarbības joma. Sarah Soffer, Carter Matherly, Robert Stelmack

(Pēdējās divās vēlēšanās ASV neuzvarēja ne demokrāti, ne republikāņi. Uzvarēja Krievija un/vai Ķīna, kam diez vai bija svarīgi, kura puse. Galvenais, ka uzvar līdz ar nagiem, un ASV sabiedrība ir sašķelta. Dezinformācija, manipulācija. tikšana tautas galvās liek nekavējoties domāt, kā mēs un kā Satversmes tiesa saprotam Latvijas Republikas Satversmes jēdzienus; manuprāt, gaužām kropli. Kurš psīholoģiskā kara apstākļos nopietni uzticas ‘tauta ir suverēns’ spēkam? Pēdējās Latvijas Saeimas vēlēšanās un valdības veidošanā nācās riebumā skurināties, redzot kā nezin kas caur vietējo“varas psīhologu” galvām bezmaz dzīvnieciski spēlējas ar tautu un valsti. Kad izsakāt vārdu ‘demokrātija’, katreiz padomājiet, kas tas pašlaik ir. I.L.)

Nylan 2020: “Ienaidnieks nav jāiznīcina. Jāiznīcina vien tā gatavība uzņemties”

Maldināšana, slazds un aprēķins? Padomju informācijas operācijas Aukstajā karā

Propagandas, dezinformācijas un psīholoģiskā kara paņēmienu perināšanas telpa, līdzīgi kā 2.Pasaules karā, bija Aukstais karš – no abām pusēm. Lai pretotos Padomju propagandai, Prezidents Trumens uzsāka nacionālo Patiesības kampaņu (Campaign of Truth). Šīs kampaņas mērķis bija pretdarboties dezinformācijai ar “godīgu informāciju par brīvību un demokrātiju” (Wolfe 2018). Kamēr Savienotās Valstis nodevās patiesībai kā psīholoģiskā kara paņēmienam (papildus pieaugoši pievēršoties psīholoģiskajam karam), Padomju Savienība mēģinājumos pārspēt ASV lietoja citādus paņēmienus. Īpaša uzmanība tur bija pievērsta tās uztveres pārvaldīšanas teorijas (reflexive control theory – RCT; теория рефлексивного управления – ТРУ) attīstīšanai, noslīpēšanai un izpildei.

Uztveres pārvaldīšana ir “līdzekļi īpaši sagatavotas informācijas novadīšanai līdz partnerim vai pretiniekam, lai novirzītu to brīvprātīgi izdarīt operācijas sācējam vajadzīgus iepriekšparedzētus lēmumus” (Kamphuis 2018).

RCT nodrošina, ka, diviem pretiniekiem nonākot sadursmē, visdrīzāk uzvarēs tas, kurš labāk izprot sava pretinieka lēmumpieņemšanas norisi un to izmanto pret pretinieku. Tā gūtai lielākai veiksmes varbūtībai seko rekursīvs algoritms. Piemēram, ja pretinieks A paredz pretinieka B lēmumpieņemšanas paņēmienus, visdrīzāk veiksmīgs būs pretinieks A. Ja pretinieks B paredz, ka pretinieks A ņems vērā pretinieka B lēmumpieņemšanas norisi, tad veiksmīgs būtu pretinieks B, un tā tālāk, līdz galīgā priekšrocība būs spēcīga ietekme, ko gūs precīzākas zināšanas ieguvušais un veiksmīgāk izmantojušais pretinieks. Galīgais vēlamais veiksmīgas uztveres pārvaldīšanas iznākums ir pretinieka lēmumpieņemšanas norises nolaupīšana, lai pretinieks atspoguļojoši pieņemtu RCT spējīgajam vajadzīgus lēmumus.

Lai patiesi izprastu RCT, vispirms ir jāizprot tās sākumi ‘Maskirovkā’ (Маскировка – maskēšanās), Krievijas stratēģiskās domāšanas jēdzienā, kas definēts kā

“pretinieka tīša maldināšana savās interesēs, liekot tam pieņemt nepareizus lēmumus un tādējādi rīkoties maldinātāja labā” (Kamphuis 2018).

Maskirovka ir krāpšanas un psīholoģiskas manipulācijas veids. Krievija Maskirovku apguva plašā mērogā un nekavējoties izmantoja pret Savienotajām Valstīm pēc 2.Pasaules kara. Krievija tiecās pārvaldīt veidu, kā Savienotajām Valstīm uztvert Padomju kodolieroču attīstības spējas un pieļaut kodolieroču sacensību (Ziegler 2008). Kopumā, Maskirovkas izpratne ir būtiska, lai izprastu, kā Padomju doktrīna iekļauj maldināšanu, un tās naidīgos priekšstatus.

Kā Maskirovka iederas RCT? Kamēr Maskirovka par sevi ir būtisks maldināšanas jēdziens, RCT ir vairāk kā

“ienaidnieku uztveres pārvaldība” – tā ir to lēmumpieņemšanas pārvaldība.

Maldināšana ir tikai viens visas problēmas gabaliņš. RCT dibināja (Владимир Александрович Лефевр, Vladimir Alexandrovich Lefebvre; piem., http://berezkin.info/wp-content/uploads/2016/08/Lefevr-refleksia-2003.pdf ), kurš viņa vārdiem sakot, uzskatījis, ka

dezinformācijas jēdziens militārajā doktrīnā “šķitis pārāk šaurs, jo svarīga ir ne tikdaudz ienaidnieka piekrāpšana, kā tā lēmumpieņemšanas pārvaldīšana un refleksīvas pārvaldīšanas vadība, mums ir jāsāk ar ienaidnieka modeļa uzbūvēšanu” (Murphy 2018).

Skaidrs, ka Lefevra RCT teorijas formulējums prasīja plašu domātā ienaidnieka izpratni, un PSRS rīkojās tieši tā. 1982.gadā James Philips, vecākais pētnieks ‘Heritage Foundation’, uzrakstīja

‘Institute for US and Canadian studies’, Padomju dibinātas organizācijas,

kas apgalvoja esam parasta ASV, Vašingtonā dibināta domātava, atmaskojumu. Īstais stāsts bija daudz ļaunāks. Tāls no akadēmiskas institūcijas, kas virzītu akadēmisku kultūras pētniecību, šis institūts saņēma norādījumus no PSRS Kompartijas Centrālkomitejas un, precīzāk, tās Starptautisko lietu nodaļas. Šis institūts, pilns ar sakariem uz Padomju Politbiroju, Padomju Akadēmiju, un GRU, nodrošināja izcilu informācijas centru īstai RCT izmantošanai (Phillips 1982).

Krievija vēlāk izmantoja RCT noteiktā piemērā Aukstā kara pašā karstumā. Militāras parādes un starptautisku spēku izrādīšanas gaitā Padomes pacentās no visa spēka, lai izrādē Rietumu militārajiem atašejiem un citiem izlūkiem izliktu tīši piespēlētus paraugus. Sevišķi, padomes izgatavoja visādus viltojumus, lielas starpkontinentālas ballistiskās raķetes (ICBM), kas izskatījās nodrošinām tālākus kā tolaik uzskatīts maksimālos rādiusus un spēju izmantot daudzas kodolgalviņas uz vienu raķeti. Izmantojot RCT principus, padomju plānotāji to darīja ar nodomu, ka sanākušie novērotāji atgriezīsies pie Rietumu lēmumpieņēmējiem un virzīs viņus uz lēmumu par turpmāku izlūku sanākšanu. “Ietiekot lēmumpieņēmēju galvās” padomisti bija jau radījuši daudzas netiešas izlūku sliedes, kuras var derēt citās izlūku piekļuvēs un apstiprināt tīši paredzētiem slēdzieniem (Thomas 2004). Aprakstītajā gadījumā izpratne par ASV lēmumpieņēmēju psīholoģiskajiem raksturojumiem ļāva Krievijai konkurēt ar psīholoģisku manipulāciju.

Aukstais karš bija auglīga vide netradicionālu ieroču radīšanai. Divas lielvaras bija aci pret aci cīņā par pārākumu neprotot paļauties uz tradicionālajām starptautisko attiecību un militārās stratēģijas domāšanas skolām. Abas puses sāka pārākumu gaisā un apņēmīgas cīņas aizvietot ar spiegošanu un karu ar citu rokām (proxy war). Sākusi ar savu Maskirovkas attīstību divdesmitajā gasimtā, Padomju Savienība bija labi sagatavota attīstīt RCT – matemātiski, kibernētiski balstītu risinājumu savu pretinieku lēmumpieņemšanas spēju pārvaldīšanai. Šī jaunā pieeja pārākuma cīņā kopā ar spraigu ASV un Kanādas pētījumu institūta darbību darīja iespējamu RCT veicināšanai vajadzīgo slīpējumu. Padomju Savienība varēja efektīvi izmantot RCT, lai nolaupītu amerikāņu ‘Vēro, Orientējies, Izlem un Dari (OODA)’ vijuma paņēmienu, kas bija radīts piecdesmitajos gados un parasti ASV karaspēkā plaši lietots lēmumpieņemšanas aprakstīšanai. Saprotot kā mērķa objekts orientējas un lemj,

RCT ļāva Padomju Savienībai iepriekšnoteikt tā uzvedību un iestarpināt pretsitienu, lai izraisītu “virziena maiņu”.

Tā ir esoša un zīmīga liecība, ka Padomju Savienība spēja radīt jaunu inovatīvu ievirzi pelēkās zonas veida sadursmei, un tai nevarētu būt bijis iemesls atteikties no tādas noderīgas domāšanas skolas pēdējos gados. Bijusī Padomju Savienība ir turpinājusi ietekmēt ASV lēmumpieņemšanu arī pēdējos gados, ko autori izklāsta tālākā tekstā.

Viltus ziņu šļūtene: dezinformācija informācijas laikmetā

Psīholoģiskie ieroči pasaules spēku starpā turpina izvērsties un tiek lietoti arī šodien. 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā amerikāņu publika iepazina tādus vārdus kā

‘troļļi’, ‘boti’ (roboti) un ‘viltus ziņas’.

Kamēr Krievijai militāru izlūku pasākumi un RCT izmantošanas paņēmieni nebija jaunums, ASV sabiedrības virzība uz internetu un sociālajiem medijiem kā informācijas avotiem sekmēja jaunus šo paņēmienu veidus. Krievija 2015.gadā veica savu lielāko mērķēto uzlaušanas kampaņu ar nolūku sameklēt kompromitējošus materiālus par ASV politiskajiem līderiem. Viņiem izdevās piekļūt informācijai no Demokrātu Nacionālās Komitejas (Democratic National Commitee – DNC) serveriem, tomēr tiek pieņemts, ka Republikāņu Nacionālās Komitejas (Republican National Commitee – RNC) serveros bijis mazāk izmantojamas informācijas dēļ pārejas uz jaunāku aparatūru (Watts 2019).

Krievijas uzbrukums ASV demokrātiskajiem procesiem sastāvēja no troļļu, botu, hakeru uzbrukumiem un Krievijas valsts vadītas propagandas pūliņiem.

Krievijas troļļi izmantoja dezinformācijas izplatīšanu un faktu izvēršanas stratēģisku koordināciju laikā ar nolūku izraisīt iespējami lielas jukas un neuzticību ASV iedzīvotājos. Troļļi kopā ar botu izmantošanu ļauj Krievijai izplatīt milzumu “informācijas” pa dažādiem kanāliem, lai pārplūdinātu cilvēku galvas un samazinātu viņu spēju atšķirt patiesību no meliem.

Šis paņēmiens, saukts par “melu šļūteni” (Paul and Matthews 2016), darbojas pretēji tradicionālajiem ietekmes līdzekļiem, kas balstās uz uzticību, ticamību un vēstījuma sinhronizāciju.

Mēnešos pirms 2016.gada vēlēšanām “troļļu armija sāka izcelt kandidātu Donaldu Trampu ar augošu spraigumu, tik lielu, ka to kompjūterpropaganda sāka kropļot dabisku Trampa atbalstu, liekot viņa sociālo mediju uzsaukumam izskatīties lielākam kā tas īstenībā bija” (Watts 2019). Tiklīdz aptaujas sāka rādīt, ka Tramps var neuzvarēt, Krievija pievērsās idejas izplatīšanai, ka balsošanas mašīnas ir uzlauztas, un vēlēšanas ir kompromitētas – tā ir taktika, kas izraisīja pretēju efektu, kad Tramps vēlēšanās uzvarēja.

Pēc gadiem ASV joprojām izskatās sadalīta, cilvēku ticība ievēlētiem līderiem un demokrātijai turpinot mazināties.

Dezinformācija tiek izplatīta ar sociāliem botiem, kas izvērš melīgus apgalvojumus, izlaižot tos kā vīrusus Tviterim līdzīgās interneta lapās. Tie savijas jau minētā “melu šļūtenes” metodē, jo ar dažādām atšķirīgām stāsta versijām var plaši dalīties, līdz plaša audience to uzceļ un pastiprina vēstījumu. Tviters vērtē, ka ir 1,4miljoni ar krieviem saistīti konti (Watts 2019), no kuriem daudzi ir boti, kas pastiprina troļļu un valsts sponsorētas propagandas ziņojumus. Botus var izmantot hakeru salaupītas informācijas izplatīšanai. Tvitera dati, kas sniegti ASV Pārstāvju Palātai, uzrāda vairāk kā 36 000 ar krieviem saistītu botu kontus, kas tvīto par ASV vēlēšanām, un vairāk kā 130 000 tvītus, kas tieši saistīti ar Krievijas ‘Internet Research Agency’ – IRA (US House of Representatives 2018).

Sagatavojot 2016.gada vēlēšanas, Krievija izmantoja daudzus paņēmienus, lai provocētu nesaskaņas amerikāņu vidū un izplatītu dezinformāciju. Viens no paņēmieniem bija Feisbuka reklāmas ar vairāk kā 3500 IRA reklāmām, un 11,4miljoni amerikāņu bija pakļauti šīm reklāmām, kā arī 470 IRA piederošas Feisbuka lapas ar 80 000 satura vienībām tajās, un 126miljoni amerikāņu bija pakļauti šim fundamentālajam saturam (US House of Representatives 2018). Šie ir pārsteidzoši skaitļi, kas rāda, cik IRA ir bijusi iedarbīga Amerikas kultūras izpratnē un izmantošanā.

Viņi ne tikai izplatīja dezinformāciju, bet arī izmantoja cilvēku emocijas: piemēram, viņi mudināja cilvēkus ticēt, ka viņu balsīm nav nozīmes, tā ka viņiem jābalso par trešo partiju vai pavisam jāatturas balsot (Thompson and Lapowsky 2018).

Krievijas mēģinājumi izraisīt Amerikas tautas dalīšanos vai šķelšanos veda uz jautājumiem, kā pretoties informācijas videi, kas piesūcināta ar viltus ziņām.

Cilvēki vispār pret dezinformācijas šļūdoni ir uzņēmīgi; mēnešos pirms 2016.gada vēlēšanām ar viltus stāstiem dalījās 23% pieaugušo (Anderson and Rainie 2017). Vecākās un jaunākās paaudzes ir uzņēmīgas dažādu iemeslu dēļ;

vecāki pieaugušie neizprotot interneta un valsts darbinieku brīdinājums, kamēr pie jaunāko paaudžu ievainojamības noved interneta maldīgā intimitāte.

Jauniem pieaugušajiem augot kultūrā, kurā informācija ir viegli pieejama ar Google meklētāju, un jebkurš var sevi iztēloties par lietpratēju, var būt grūti pārliecināt jaunos pieaugušos analizēt rakstus un to avotus (Conger 2019).

Šī Amerikas tautas manipulācija nav mitējusies, un maldināšanas un dezinformācijas apkarošana ir viens no patreizējiem cīniņiem, ar ko sastopas ietekmes operāciju kopiena.

Atrast veidu, kā pretoties dezinformācijai, lai saglabātu pasaules spēka statusu, ir Savienotajām Valstīm izšķiroši.

Informācijas ieroči pašlaik

Savienotās Valstis turpina pētīt, kā veidot lēmumpieņēmēju uzvedību, sākot no darba draudzīgo nāciju ASV uztveres celšanā, caur stratēģisko komunikāciju, līdz pretinieku ietekmēšanai vai nu izbeigt sadursmes, vai vairot notiekošā kara pūliņus. Mūsdienu panākumi tehnoloģijās un psīholoģijas teorijā ir ļāvuši nacionālām valstīm sasniegt cilvēkus tādos veidos, kas līdz šim uzskatīti par neiedomājamiem. Ar informācijas un dezinformācijas radīšanu un izplatīšanu saistītie finansiālie izdevumi vairs nav izšķiroši. Kā rāda vēsture, informācijas operāciju (IO – Information Operations) arēna un iespējas ietekmēt cilvēka izziņas un domāšanas norises ir kļuvušas vien graujošākas un vieglāk veicamas. Lai gan ir kādi šķēršļi, kas kavē ASV būt tikpat veiksmīgām dezinformācijas izplatīšanā un apkarošanā kā citām valstīm.

Mūsdienu psīholoģisko operāciju vieglums un iespaids ir to izmantošanu padarījis ārkārtīgi pievilcīgu daudzām nācijām. Piemēram, Krievija ir rūpīgi strādājusi, lai unificētu savas operācijas ārējas ietekmes nolūkā. Ķīna ir izvēlējusies citādu ievirzi, ieguldot novērošanas kampaņās pret saviem pilsoņiem. Arī Ziemeļkoreja ir izmantojusi psīholoģisku ievirzi, bez tehnoloģijas – savas populācijas ietekmēšanai izmantojot kultūras faktorus (Matherly 2019). Augot spēkā šo nāciju iespējām,

Savienotās Valstis atpaliek tālāk aizmugurē. Nošķirtas un vāji definētas operācijas bieži izveido varas vakuumu vai pārsātina informācijas vidi, novedot pie juceklīga vēstījuma un vājām kampaņām. Iznākums ir neiedarbīgs un rada vēstījumu bez vēlamās ietekmes.

Savienotās Valstis informācijas operāciju vidē riskē atpalikt no visai līdzīgiem pretiniekiem. Militārā sistēmā, kas balstās uz kara darbības jomām, ir pienācis laiks nosaukt jaunu cīņas jomu: psīholoģisko jomu. Tas ASV ļautu pastiprināt iespējas līdzīgi ASV pretinieku iespējām. Līderiem nevajag raudzīties tālu, jo izcilības krājumi Aizsardzības departamentā (DOD – Department of Defense) jau pastāv. Tostarp ASV Armijas Psīholoģisko operāciju komanda (PSYOP – Psychological operation) komanda, Amfībiju korpusa informācijas operāciju komanda, Jūras kara flotes informācijas ieroču sistēmu komanda un ASV Gaisa spēku (USAF – United States Air Force) nesen izveidotais informācijas operāciju virsnieks jeb 14F kopiena, ko atbalsta arī nesen izveidoti 16-tie Gaisa Spēki, kas paredzēti īpaši kā centralizēta informācijas ieroču vienība. Diemžēl, pašlaik iztrūkst komandvienība starp šīm kopienām, un ir neskaidrība par ziņojumu komunikāciju. Tas ir tikai sākums ceļā uz pilnībā noderīgu un operatīvu psīholoģiskās jomas izpratni. Lai gan militārie līderi arvien vairāk informāciju saredz kā jomu, tie nepievēršas cīņai izziņas vidē, tā vietā izvēloties pievērsties statiskiem efektiem, kā programatūras un elektroniskiem ieročiem. Kā rāda vēsture, psīholoģiskā joma ir stratēģisks ierocis ar darbību, kas aptver visas jomas un izplatīšanas paņēmienus, kas balstās uz to pašu.

Psīholoģiskie ieroči sastopas arī ar grūtībām, kuru pamatā ir publikas un to lēmumpieņēmēju, kuri lemj, izmantot vai neizmantot ietekmes operācijas, uztvere.

Vidē, kur tēma ir “uztvere ir viss”, ietekmes operācijām trūkst uztveres vadības.

Tādās programmās kā CIP prāta vadības programma MK Ultra (CIA Program of Research in Behavioral Modification 1977), kurā CIP veica prāta vadības eksperimentus ar ASV pilsoņiem, parastajiem iedzīvotājiem bija pamats neuzticēties nekādām psīholoģiskām operācijām.

Internetā izpatītajā maldināšanas un dezinformācijas pāpilnībā cilvēki parasti ir vai nu pārāk kritiski pret patiesu informāciju, vai uzticas tikai informācijai, kas apstiprina viņu aizspriedumu noslieces.

Cilvēki parasti nesaprot psīholoģiju, daļēji tādēļ, ka tiešsaistes informācijas pārpilnība ir novedusi pie populācijas, kas tic, ka nepraša var būt tikpat zinošs, cik lietpratējs (Nichols 2017).

Tiešsaistes viktorīnas liek cilvēkiem ticēt, ka viņi izprot personības testus un tāpēc psīholoģiju kopumā. Šāda uztvere var likt galvenajiem lēmumpieņēmējiem atteikties no psīholoģiskās taktikas izmantošanas, lai pievērstos tradicionālajiem cīņas paņēmieniem.

Informācijas operāciju praktizētājiem ir jāsaprot, ka Savienotās Valstis nevar un tām nevajag izmantot psīholoģijas jomu tajā neapdomīgajā veidā, kā to dara Krievija. ASV tiecas parādīt pārējai pasaulei, ka mēs rosinām uz uzticību un godīgumu. Viltus stāstu radīšana un izplatīšana iznākumā ātri saēstu ASV uzticamības tēlam, ko tās vēlas sekmēt. Jo ASV vērtību viengabalainības dēļ saziņas līdzekļi aiztur izplatīšanu, lai pārbaudītu faktus;

stratēģijas vājums informācijas vidē atstāj tukšumus, kuros citās valstīs var uzkundzēties stāsti ar uzbudinošiem un viltotiem virsrakstiem. Viltusziņu un mulsinošu virsrakstu pasaulē pirmais pielīp pirmais redzētais, neatkarīgi no patiesības.

Ja ASV atteiktos no uzticības patiesībai, mēs nodotu mūsu kultūras vērtības, un ASV zaudētu ticamību pārējās pasaules acīs (Watts 2019). Laimīgā kārtā parasti labākā propaganda ir patiesa, tā ka ASV ir jāturpina strādāt, lai būtu izšķirošs līderis ietekmes operācijās, nenododot ASV vērtības. Tas var prasīt moderno frāžu radošus un inovatīvus risinājumus, pētot jaunus vēstījumu izplatīšanas līdzekļus, izšķiroši pretojoties dezinformācijas kampaņām.

Psīholoģijas joma pārstāv jaunu lielu pārbīdi ieroču lietās. Citas nācijas izvēlas investēt šajā jomā, lai izplatītu melus un sētu globālu šķelšanos. ASV ir izteikumos ilgi stāvējušas kā cieti patiesības aizstāvji, tāpēc nereti izplatot saziņai izbālējušus un novēlotus faktus.

Šo oficiālo faktu izplatīšanas brīdī publiku jau bija pārliecinājušas viltus ziņas.

Ja ASV ir jāatgūst sava gatavība, Aizsardzības departamentam ir sestajai cīņas jomai ne vien jāpiešķir oficiāls statuss, bet arī jāstrādā, lai tvertu vēstījumu. Kā rāda lielu cīņas operāciju vēsture, Aizsardzības departaments ir šo spēju veiksmīgi veicinājis. Galvenā atšķirība informācijas jomā pašlaik un 2.Pasaules kara laikā vai Aukstajā karā ir viegli pieejama. Mūsdienu apdraudējums, briesmas un neveiksmes risks informācijas vidē ir īsts, un palīdzēt var uzsvars uz psīholoģisku ievirzi.

Tālāki pētījumi dotu labumu no Aizsardzības departamenta attīstības ceļa formulēšanas, tostarp, kā jāizskatās komandstruktūrām un varas orgāniem. Šā raksta psīholoģijas kā cīņas jomas lietojuma pagātnē pārskats ir uzsvēris tāda mēģinājuma svarīgumu. Autoru izceltie gadījumu pētījumi rāda, ka cilvēku psīholoģijas izpratne maina veidu, kā nācijas vada karošanu. Informācija ir nacionālā spēka avots, bet bez apvienotas un skaidri definētas jomas nav iespējama šā spēka izšķirīga pārvaldība un lietderība.

Psīholoģijas jomā ir izdevība saskatīt sadursmi pirms tā sākas, kā pirms gadsimtiem apgalvojis Sun Tzu.

Psīholoģiskajiem ieročiem ir dažāda bet zīmīga vēsture, un tie ir lietoti gan kā rīks cīņai ar ienaidnieku, gan kā paņēmiens pašu iedzīvotāju iedvesmošanai un ietekmēšanai.

Klasiskajā laikmetā Trojas zirgs tika izmantots nekrietni kā maldinoša ierīce, kas var piespiest padoties ienaidnieku. Pasaules karos propaganda tika veiksmīgi izmantota gan lai iedvesmotu draudzīgas populācijas, gan lai atturētu pretinieku populācijas no piedalīšanās viņu kara pūliņos. Globālos konfliktos un turpmāk izvērstā metodoloģija un psīholoģijas zinātne, īpaši Padomju Savienībā, veda uz RCT, tas ir, informācijas operāciju līmeņa plānošanas rīka, izsmalcināšanu un attīstīja taktiku un aprīkojumu psīholoģisko operāciju un ietekmēšanas operāciju izmantošanai taktiskā līmenī. Informācijas operācijas turpināja savu attīstību mūsu dienās, kad elektroniskie ieroči, kiberoperācijas un trešā industriālās revolūcija pārdefinēja informācijas operācijas kā nekad agrāk, pateicoties jaunam ātrumam, ar kādu cilvēki var radīt, pārnodot un uzņemt informāciju. Neraugoties uz nozīmīgām pārmaiņām informācijas pārvaldībā izšķirošie informācijas operāciju (IO) principi, pamatā cilvēku ietekmēšana, ir palikuši stingri un turpinās tādi būt, kamēr nemainīsies cilvēka daba.

No Psyhology as a Warfighting Domain. Sarah Soffer, Carter Matherly, Robert Stelmack

https://www.researchgate.net/publication/343084135_Psychology_as_a_Warfighting_Domain

——–

Sarah Soffer – maģistrs psīholoģijā (Missouri U) un maģistrs antropoloģijā (Purdue U). Intereses – sociālie mediji, veterānu un militāristu organizatorisks atbalsts. Kalpo kā IO virsnieks ASV Gaisa spēkos.

Carter Matherly ir doktors psīholoģijā un maģistrs izlūkošanas analīzē.

Robert Stelmack ir bakalaurs politikas zinātnē (ASV Gaisa spēku akadēmija). Intereses – nacionālās identitātes nozīme.