DEMOKRĀTIJAS NEKVALITĀTES ĀBECE. Skats no Kemerovas, ‘Ausis vicina ēzeļus’. O.Matvejčevs, D.Gusevs, C.Černakovs un R.Hazejevs, 2005

  1. LATVIJA IR NEATKARĪGA DEMOKRĀTISKA REPUBLIKA. 2. LATVIJAS VALSTS SUVERĒNĀ VARA PIEDER LATVIJAS TAUTAI. 5. SAEIMA SASTĀV NO SIMTS TAUTAS PRIEKŠSTĀVJIEM. 6. SAEIMU IEVĒLĒ VISPĀRĪGĀS, VIENLĪDZĪGĀS, TIEŠĀS, AIZKLĀTĀS UN PROPORCIONĀLĀS VĒLĒŠANĀS.

(Demokrātija sociālās programmēšanas, manipulācijas laikmetā? Tautas priekšstāvji adekvāti pārstāv tautas gribu un ir kvalitatīvākie no iespējamiem? Izpildvarai ir jābūt partiju cīņas laukam? Latvijai ir jābūt ‘Open Society Foundations’ un Krievijas ietekmes aģentu ālēšanās laukam? Karalis ir kails vai virtuāls?

Manuprāt, pašlaik ir tautai ļoti kaitīgs brīvības – pienākuma un bezatbildības – atbildības disbalanss. Satversmes tēvu nepateiktais – tajos laikos pašsaprotamais – tiek uzskatīts par neesošu, Satversmes tiesa kādreiz pašsaprotamajā jomā labākajā gadījumā kalkulē gramatisku atbildi, sliktākajā – ieliek atbildē sava grupējuma ideoloģijas priekšā teikto. ‘Open Society Foundations’ ietekmes aģentu ietekme lien kā īlens ārā no maisa. Atceramies taču pēdējās tautu apkaunojošās Saeimas vēlēšanas un valdības sastādīšanu – vai varam vēl gulēt?..

O.Matvejčeva darba izvilkumus tulkoju mūsu domu rosināšanai. Droši zinu, ka būs arī par ko pasmaidīt.
Sen zināms, ka vislētākais kā izpētīt savus trūkumus, ir – ieklausīties pretinieku analīzēs.
Viens no nu jau tektonisko pretrunu seismogrāfiem savā ziņā ir pretinieka puses mūžīgas monarhijas sludinātājs vai varbūt provokators, sātaniski cinisks ironiķis un sarkastiķis Oļegs Matvejčevs. Viņa skepticisms par Krievijas demokrātiju, lai gan pats ir polittehnologs, ir tik liels, ka tās nākotni viņš redz vienīgi nevēlētā varā, monarhijā, kaut vai Putina, Staļina izpildījumā. Pilnajā tekstā ir arī daudz suņa murgu, piemēram, komunisma pielīdzināšana Saulei utml.; tas jāņem vērā.
Viņš citē mūsdienu franču pīāra meistara grāmatā Filipa L.Buarī grāmatā teikto, ka ir dažādi lēmumpieņemšanas līmeņi:

1) apjēgas līmenis, kad mēs zinām, kas notiek, un varam pieņemt lēmumu;
2) aizspriedumu un emocionālu pamudinājumu līmenis, kad mēs miglaini saprotam, kas notiek, bet nesaprotam, kāpēc;
3) “reptīļa smadzeņu” līmenis, kad mēs rīkojamies neizskaidrojami.

Propaganda tā kā darbojas pēdējos divos līmeņos, bet PR – pirmajā.
Var vilkt paralēles ar meitenes pavedināšanu. Viņu var izvarot, tā vispār nav komunikācija, un līdz tai nenolaižas ne reklāma, ne propaganda. Viņu var piedzirdīt un padarīt pieejamu – tas ir “reptīļa” smadzeņu līmenis. Viņu var savaldzināt, iemīlināt sevī ar kārdināšanu, aplidošanu. Un beidzot – viņu var “pirkt”, kā to dara ar prostitūtu.

Un piemetina: “Pīars kļuva vajadzīgs, kad vairs nevarēja saprast, kam vispār vara kalpo”,
un
…Mēs nesaprotam, kāpēc mums jānodarbojas ar savu tantīšu manipulēšanu Krievijas dzīlēs, kad mēs, jauneklīgi pieredzējuši speciālisti, varētu ar tādām pat sekmēm izraisīt milzumu noderīgu “revolūciju” vai “krīžu” bijušajās padomju ietekmes valstīs, tuvējā pierobežā, Čečenijā, un sliktākajā gadījumā Krievijā, ja runa ir par ilgtermiņa modernizācijas programmu, kas prasa nopietnu masu apziņas pārveidi…

Viņš saka, burtiski, “Esmu pārliecināts tikai par vienu – demokrātija un vēlēšanas ir cilvēces pagātne.” Viņam nav nekādas vajadzības izlikties, un arī tagadējie Rietumi un Latvija diemžēl dod viņam pamatu tā teikt.

Lasot visu laiku jātur prātā, ka Matvejčevs nepavisam nav eņģelis, drīzāk lapsa; ir Putina oficiālas pateicības saņēmējs, ir nostaļģijā pēc PSRS impērijas. Viņš ir bijis viens no populārā skandalozā ‘Медиаактивист.ру’ projekta autoriem. Projekta galvenais sauklis – “Protestē nepieceļoties no dīvāna”. Protesta akcijas bija vērstas pret Anatoliju Čubaisu, Jevgeņiju Petrosjanu un Vairu Vīķi-Freibergu (kura esot aizvainojusi krievu kara veterānus).

Diez vai viņa prātojumi ir konsekventi, tomēr viņš ir acīmredzami domājošs atklāts cilvēks, un viņa teiktais var lieliski noderēt pašu domāšanai. Latvija dzīvo uz divu informācijas kara pušu robežas, un labāk palasīt viņu nekā skatīties Krievijas televīziju.
Tulkotos izvilkumus esmu atlasījis, atmetot pārāk Krievijai īpašo un detalizēto, un kārtojis virzienā no ideoloģijas uz paņēmieniem. I.L.)

Matvejčevs Oļegs – politologs, politkonsultants, rakstnieks, filosofs, Krievijas federālo plašsaziņas līdzekļu eksperts (tostarp kanālu НТВ, 1, ВГТРК, ТВЦ, Регнум, РИА-Новости u.c.), profesors Nacionālajā Pētniecības universitātē, politiski sabiedriskās programmas ‘В теме’ vadītājs telekanālā ‘Москва-24’. Ir starp simts lasītākajiem ‘Живой журнал’ blogeriem. Ieraksti viņa blogos paver skatu no padomiska viedokļa ar zināmu daļu konservatīvisma. 3.klases valsts padomnieks, pilntiesīgs biedrs Nacionālajā Sociālo tehnoloģiju akadēmijā, “kulta” grāmatu par politiskām konsultācijām autors. Matvejčevs sevi pieskaita pie patriotiem un uzskata, ka pilsoņos ir jāaudzina patriotisms. Bez tam, viņš uzskata, ka visas sabiedrību slimības bez izņēmuma ir no necieņas pret savu valsti un nemitīgas “pašapliešanās ar dubļiem”.

https://uznayvse.ru/znamenitosti/biografiya-oleg-matveychev.html

AUSIS VICINA ĒZEĻUS. Polittehnoloģiju summa. Mūsdienu sociālā programmēšana. Oļegs Matvejčevs, 1998-2008

PRIEKŠVĀRDS
Grāmata ‘Ausis vicina ēzeli. Polittehnoloģiju summa’ turpina slaveno dažādo ‘summu’ tradīciju (Akvinas Toma ‘Teoloģiju summa’, Staņislava Lema ‘Tehnoloģiju summa’, Anatolija Beļakova ‘Ihtioloģijas summa’ u.c.). Šī ir vairākas Oļega Matvejčeva un viņa līdzautoru agrāk izdotas grāmatas zem viena vāka un divdesmit jauni teksti, daudzi no kuriem agrāk nekur nav publicēti. Tā no visdažādākajām pusēm apgaismo vienu lielu un sarežģītu tēmu:

  • polittehnoloģijas;
  • manipulācija ar pūļa apziņu;
  • PR (sabiedriskās attiecības).
    Grāmata ir mēģinājums apjēgt un sistematizēt polittehnoloģiskās spēles pieredzi Krievijas vidē, mēģinājums apkopot polittehnologu, autora pieredzi un mēģinājums saskatīt, kā un kādā virzienā ir attīstījusies polittehnoloģija Krievijā. Tā ir Krievijas polittehnologu radošā ieroča pilnveidojums. Tieši apvienojot agrāk izdotus darbus var sajust polittehnoloģiskās domas attīstību, tās savdabīgumu uz krievu mentalitātes fona. Kā ir mainījušies polittehnoloģijas, PR, reklāmas jēdzieni? Ko var panākt cilvēks, kurš stājies uz radītāja ceļa? Kas un kā ar jums manipulē (izrīkojas)? Kas ir ‘administratīvie resursi’? Ar ko krievu smadzeņu skalošanas tehnoloģijas atšķiras no amerikāņu? Cik naudas īstenībā tiek tērēts vēlēšanās? Kas ir ‘Melnais Pīārs’, un kā no tā glābties?
    O.Matvejčevs, 15 gadus būdams viens no zināmākajiem un ietekmīgākajiem Krievijas politiskajiem konsultantiem, attīsta un pamato oriģinālu koncepciju, saskaņā ar kuru subjektivitāte, prāts un brīvība ir manipulācijas rīki, un nepavisam ne pretinde pret to, bet īsta izrīkošanās ar tautu – ka tā nepavisam nav ‘zombēšana’, ‘zemapziņas ietekmēšana’ un ‘brīvības atņemšana cilvēkam’, bet ‘brīvības, apzinātības, subjektivitātes provocēšana cilvēkā’.
    Galvenā šīs grāmatas vērtība ir, ka tā rakstīta atklāti, ar humoru, saprotamā valodā un lasāma kā aizraujošs detektīvs.
    Šī grāmata domāta politiķiem, žurnālistiem, militāristiem, deputātiem, ierēdņiem, studentiem un humanitāro augstskolu pasniedzējiem, visiem kurus interesē mūsdienu politika vārda plašā nozīmē.

Romans Zlotņikovs (Роман Злотников)

Turpināt lasīt