Pāri paliek alkatīgs materiālists, ierāvējs, egoists, naudas varas pielūdzējs… Žulis

(Nepieslienos mājieniem par nabaga bezmaz nevainīgiem stukačiem, kurus stūrēja komunisti, bet E.Šnores raksts un tālāka Žuļa analīze ir lieliski. I.L.)

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā. Edvīns Šnore, 2014-2017

Eiropā ir tāda organizācija – Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.

Ar lielu pārsteigumu izlasīju, ka Prāgas platformas prezidents Jorans Lindblats ir apturējis Čehijas Totalitāro režīmu izpētes institūta dalību Prāgas platformā, neskatoties uz to, ka šis institūts bija viens no platformas dibinātājiem. Kā iemeslu šādam izšķirīgam solim prezidents minējis to, ka vadības grožus Čehijas institūtā pārņēmuši komunistu kolaboranti jeb bijušie komunistiskās partijas nomenklatūras funkcionāri, kas ir nepieļaujami saskaņā ar platformas statūtiem.
Turpināt lasīt

Advertisements

Par KGB slepenajiem darbiniekiem. KGB termini. Livejournal

    Tagadējie liberāļi ir no PSRS disidentu vides pārņēmuši vārdu ‘slepenais’ (сексот- slepenais darbinieks), ko lieto negatīvā kontekstā, kā analogu vārdiem ‘stukačs’, ‘ziņotājs’, ‘slepens ziņu pienesējs’. Viņi vienkārši nezin, ko tas nozīmē īstenībā.
Šis vārdiņš ir patapināts no Solžeņicina ‘Архипелаг ГУЛАГ’, kurš par stukačiem ir rakstījis šādi: “ČK pirmajos gados viņus sauca lietišķi – slepenie darbinieki (atšķirībā no štata darbiniekiem, atklātajiem). To gadu manierē nosaukums tika saīsināts – seksoti, un tāds pārgāja vispārējā lietošanā”. Solžeņicins (bet līdz ar viņu arī citi padomju disidenti) šajā ziņā nezināšanas dēļ nedaudz putrojas – lai gan izteikums ‘seksot’ tiešām ir nācis no padomju specdienestu profesionālā slenga, ar ‘stukačiem’ tam nav nekāda sakara.

Stukači (‘informatori’ jeb ‘uzticības personas’, jeb ‘aģenti’) nekad nav bijuši KGB darbinieki; ne slepeni, ne neslepeni. Tas bija savervēts aģentūras aparāts, kas padomju specdienesta darbiniekiem piegādāja informāciju, par kādu bija operatīva interese, un kas tika izmantota operatīvu uzdevumu veikšanā. Aģentūra nebija PSRS KGB personālsastāvā, nesaņēma KGB virsnieku pakāpes un algas, vien reizēm apmierinoties ar vienreizējiem materiāliem apbalvojumiem par īpaši svarīgas informācijas piegādi.

Bet lūk, ‘seksoti’ patiešām bija ārpus KGB štatu saraksta iznesti darbinieki, kuriem uzskaitīja dienesta gadus KGB (par darbu ārzemēs gads par gadu, par darbu Savienībā divi gadi par gadu), kuriem tika piešķirtas kārtējās virsnieku pakāpes un dažādā veidā aprēķināta darba alga.

Turpināt lasīt

PARĪZES MANIFESTS. Eiropa, kādai varam uzticēties. + Otto Ozols: Kaujas lauks Latvija. Piešaude jau sākusies

Latviešu nācijas dzīves telpa ir kore starp Eiropas melīguma un Krievijas iefiltrēšanās slīpnēm. PARĪZES MANIFESTS.

PARĪZES MANIFESTS. Eiropa, kādai varam uzticēties

(2017.gada maijā konservatīvu zinātnieku un intelektuāļu grupa tikās Parīzē. Viņus vienoja kopīgas bažas par patreizējo Eiropas politikas, kultūras, sabiedrības stāvokli – un pāri visam Eiropas prāta un iztēles stāvokli. Maldos un pašapmānā, un ideoloģiskos sagrozījumos Eiropa izšķērdē savu dižo civilizācijas mantojumu.)

1. Eiropa ir piederīga mums, un mēs esam piederīgi Eiropai. Šīs zemes ir mūsu mājas; citu mums nav. Iemesli, kāpēc mēs turam Eiropu dārgu, pārsniedz mūsu spējas šo uzticību izskaidrot vai attaisnot. Tā ir kopīgas vēstures, cerību un mīlestības lieta. Tā ir ierastu ceļu, sajūsmas un sāpju brīžu lieta. Tā ir iedvesmojošas saskaņotības pieredzes un kopējas nākotnes solījuma lieta. Parasti viedokļi un notikumi mēdz būt īpašas nozīmes pilni – mums, nevis citiem. Mājas ir vieta, kur lietas ir pazīstamas, un kur mūs atzīst, lai cik tālu mēs būtu klejojuši. Tā ir īstā Eiropa, mūsu dārgā un neaizstājamā civilizācija.

Eiropa ir mūsu mājas.

2. Eiropa visā savā bagātībā un lieliskumā ir viltotas pašizpratnes apdraudēta. Šī viltotā Eiropa sevi iztēlojas kā mūsu civilizācijas piepildījumu, bet īstenībā tā atņems mums mājas. Tā aicina pārspīlēt un izkropļot Eiropas īstos tikumus, paliekot akliem pret pašas netikumiem. Pašapmierināti tirgojot mūsu vēstures vienpusīgas karikatūras, šī viltotā Eiropa tagad pastāv nepārvaramos aizspriedumos par pagātni. To ierosinātāji ir pašgribēti bāreņi, un tie pieņem, ka būt bārenim – būt bezpajumtniekam – ir cildens sasniegums. Šādi šī viltotā Eiropa slavē sevi kā universālas sabiedrības, kas nav nedz vispārēja, nedz sabiedrība, vēstnesi.
Turpināt lasīt

Kā izturēties pret politiku. Politika ir no kalpošanas padarīta par tirgošanos. Aiciniet jaunatni padarīt to atkal cienījamu. Šrī Šrī Ravi Šankars

Kā izturēties pret politiku. Šrī Šrī Ravi Šankars

– Dārgais Dievišķais skolotāj, esmu iesaistīts dažos sabiedrisku pakalpojumu projektos, un man ir vairāki vadoši amati, un tagad apkārtējie politiķi sāk man traucēt un padara manu darbu nesekmīgāku. Lūdzu padomu.

– Šrī Šrī Ravi Šankars:

Visur, kur ir cilvēki, neizbēgami ir politika. Nevairies no tās un neraizējies par to, esi kā cieta klints. Kas izrādīsies esam politika, atradīs savu ceļu aiziet. Paļaujies, ka ar tevi notiks tikai labākais, un ka tu spēsi darīt tikai labāko! Turi šos domu graudus kā dārgumu.

Turpināt lasīt

Seši iedarbīgas saziņas noslēpumi. Šrī Šrī Ravi Šankars

Šrī Šrī Ravi Šankars ar māti

Šrī Šrī Ravi Šankars sarunā

 

(Sanskritā saṃvādasaruna, saziņa utml.)

Sazināties sākam tūlīt ar savu pirmo elpu. Mūsu pirmais kliedziens ir saziņa ar māti un pasauli, kurā esam ieradušies. Un līdz savai pēdējai elpai mēs esam pastāvīgā saziņā.

Tomēr, laba saziņa ir vairāk kā tikai vārdi. Veiklā un iedarbīgā saziņā ir dimensijas, kas ir plašākas par runāto. Spēja sirsnīgi sazināties ar kādu un visiem ir apgūšanas vērta prasme.

Turpināt lasīt

LATVIEŠU CILVĒKS. DIEVA KUMEĻI. Alberts Sprūdžs. Rīts, Nr.356, 27.12.1939

(Latvieši esot vai esot bijuši romantiski.

Skatos vārdnīcā:

1. Īstenības idealizācijas, sapņainības caurstrāvota pasauluztvere; tieksme pēc skaistā, nesasniedzamā, ideālā.

2. Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, sapņainību.

Lai gan tagad, piemēram, par romantiskām attiecībām kāds var nosaukt TV filmas reklamētu “kreisu drāzienu” ar pretējo dzimumu, pat man, mācītam un jaunībā no jutelīguma sargājušamies tehnokrātam, padomju pēckara skolā romantismu par nicināmu dzirdējušam, šis Alberta Sprūdža rakstītais ir sirdij tuvs.

Gan kumeļi – smieklīgi, pusaudža gados šķielējot uz krievu kukuruzņikiem debesīs, nievīgi rāvos prom no zirga jūgšanas mācības – gan dabas virstoņi, kuri, paldies dievam, tomēr turpināja mani apdāvināt cauri mūžam. Bet kumeliņš latvietim tikpat kā brālis, gan arumā, gan karā, gan kā to laiku “krutākais” Lexus. Tas nāk no visdziļākās senatnes.

Rigveda I, 163:

Slavinājums zirgam. Kad piedzimstot pirmais tavs zviedziens Cēlās no okeāna – pirmā avota, Vanaga spārni, antilopes priekškājas tavas – Slavējama ir tava dižā dzimšana, ak lēkšotāj. Jamas dāvātu to iejūdza Trita, Pirmais sedlos sēdās Indra, Gandhārva tvēra pēc pavadas. No saules jūs zirgu tēsuši esat, ak dievi”.

Ašais kumeļš – sanskr. ‘aśva, lietuviešu ‘ašvā – kumele‘, cieši saistīts ar Jumi un Ūsiņu. Sanskrita ašvajanas (aśvayana) ir bijusi jātnieku cilts ziemeļrietumrietumos no Indas upes, kuras vīri kopā ar sievām situšies līdz nāvei pret Maķedonijas Aleksandru.

Alberts Sprūdžs, dzimis 1908. gada 29. decembrī, miris 1944. gada 7. aprīlī, bija latviešu rakstnieks. Jānis Klīdzējs viņu nosaucis par 20. gadsimta 30. gadu spilgtāko latgaliešu rakstnieku, “Brīvības paaudzes rakstnieku”. … Rēzeknes bombardēšanas laikā (ienākot krievu karaspēkam) gājis bojā 1944. gada 7. aprīlī. Apbedīts Varakļānu kapos.”. (Vikipēdija)

Literāts Jānis Andrups laikrakstā “Tēvija”: “Kad cauri dūmu mutuļiem un ugunsgrēku plēnēm Rēzeknei atausa Lielās ciešanu piektdienas rīts, tās bālo sauli vairs neieraudzīja citu terora upuru starpā arī rakstnieks Alberts Sprūdžs. Ar viņu Latgale zaudējusi rosīgu, tālredzīgu kultūras darbinieku, bet latviešu rakstniecība jaunu, daudzsološu epikas talantu, kam paši labākie darbi iecerēti, bet neuzrakstīti vēl brieda dvēselē. [..] Šī labā sirds apklusa lielajā Rēzeknes ciešanu naktī, un tagad Alberts Sprūdžs ir piepulcināts tiem savas tautas mocekļu un asins liecinieku tūkstošiem, kas bargā apsūdzībā pret austrumu varu kopā ar dzīvajiem neprasa nekā vairāk kā brīvu zemi un brīvu elpu.”.

 

Nāk prātā – vai ir apjēgts latviešu karavīra romantisms? Labs jautājums. I.L.)

***

Latviešu cilvēks neskrien pa galvu, pa kaklu, viņa ausis nesveļ karsts gaiss. Viņš iet lēnām, kā apdomādamies, brīžiem pat apstādamies un aplūkodams apkārtni.
Viņa dvēsele grib, lai daba tanī spoguļotos, lai tur atmirdzētu paša Dieva vaigs.

Turpināt lasīt

Vārda dziļums

(Ceru, ka nav šā jēdziena “disertabla” svešzemnieciska aizvietotāja. Izvēlējos vārdu ‘druva’, patiešām dziļu, lai no kuras puses mēs to aplūkotu.

Druvas jēdziens ir nešķirams no ‘Savita’ – Visaugstākais Dievs; Tas, kas stāv aiz Visuma un tā avota. Mūžīgais princips, Virsīstenība, Brahman. Arī neredzamā sau(v)le naktī, modinātāja, saistīta ar rita (ṛta) jeb kārtību, ritumu, gadskārtām (gravitāciju, debesu mehāniku).

Ivars Līdaka)