Latvian sanskrit (Lāṭa prakrit?). Cognate words and concepts. (A-O) Kompilējis Ivars Līdaka

arrangement by sanskrit in English  transcription

Latvian – Latvian transcription (IASP/IPA, English transcription)

source – explanation in Latvian

aushasika

pastaiga rītausmā – aušasika (auṣasika, aushasika)

Monier-Williamspastaiga rītausmā.

aa

aha, jā – kalāšu áa (áa, aa)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – jā.

abadham

bez bēdas – abādham (abādham, abadham)

No Spokensanskrit- nekavēts, brīvs, neiegrožots, nesāpināms (bādha – bēda, kaite, šķēršļi).

  1. John Grimes- atbrīvojies; brīvs; nesaistīts.

abadhita

neapbēdināms – abādhita (abādhita, abadhita)

No Spokensanskrit- nekavēts, neatspēkots, neaizliegts (bādha – bēda, kaite, šķēršļi).

John Grimes- nenoliedzams;  neasimilēts.

‘Advaita Vedānta’s izziņas mācībā – pareizas zināšanas (pramā), jaunas neapstrīdētas zināšanas.

abhanga

nesabangots – abhaņga (abhaṅga, abhanga)

No Spokensanskrit- nemainīgs, negaistošs, pastāvīgs, stingrs (skat. bhaṅga).

John Grimes- īpašs sacerējums pantmērā dievības godināšanai.

Godināšanas dziesma, kas sacerēta marathi valodā un izsaka dievbijīgā ilgas pēc Dieva.

abhasavada

izpausmes mācība (vadība, vadule, vednis) –  ābhāsavāda (ābhāsavāda, abhasavada)

John Grimes- klajā nākšanas jeb izpausmes mācība. (ābhāsa – ‘izstarojošs’; izpausme, parādīšanās, klajā nākšana, izplūšana, radīšana, izskats, āriene; savtības izraisīta uzvedība.

Džainismā – maldi;  vāda – vārdi, disputs, mācība).

1. Cēlonības mācība Advaita Vedāntā, kas apgalvo, ka cilvēka dvēsele (jīva) ir Virsīstenības (Absolūts, Brahman) šķietama jeb maldinoša izpausme. Tā pastāv uz to, ka visas vārdiskās un viedola izpausmes ir esamības šķietamība īstās esamības vietā. Esamības viengabalainība izskatās kā tās maldinošās ārienes izraisītu sajūtu kopums. Šī neziņa par acīmredzamās dažādības pamatā esošo viengabalainību (holismu; Virsīstenību) pieņem dažādību par īstu, lai gan tai nepiemīt īsts neatkarīgs stāvoklis. Tā ir atspulga teorijas variants. (Skat. pratibimba-vāda, avaccheda-vāda, satkārya-vāda.)

2. Šivas un Šāktas skolu radīšanas teorija, kas apgalvo, ka Visums sastāv no izpausmēm, kas visas ir īstas tādā ziņā, ka tās ir galējās īstenības aspekti. Ka vārds ir izpausme, sekas, un Šiva ir cēlonis.

3.  Kašmiras Šaivisma galvenā radīšanas teorija. Tā skaidro Valdnieka, tā Kunga absolūto brīvību un autonomiju izpausties ārēji vārdu un veidolu pasaulē, kas Viņā vienmēr pastāv. Atbilstoši, vārds ir sekas, un Šiva ir cēlonis. Pasaule ir īsta, tā nav šķitums, kā to māca Advaita Vedānta.

abhautika

nebijis, nepasaulīgs – abhautika (abhautika, abhautika)

No Spokensanskrit- nedz ar matēriju saistīts, nedz materiāli radīts, nemateriāls.

John Grimes- nemateriāls; smalks, netverams (skat. bhautika).

abhava

nebūtība – abhāva (abhāva, abhava)

No Spokensanskrit-  neesība, nepietiekamība, niecība, iznīcība, anihilācija, pasaules gals, neesamības pierādījums (loģikā), noliegums, nāve.

No īsās sanskrita vārdnīcas- neesība; iztrūkums; noliegums; nekas.

John Grimes- neesamība; nepastāvēšana; noliegums; nekas (no darbības vārda saknes ‘bhū’ = ‘būt, kļūt, pastāvēt’ un ‘a’ = ‘ne’.) (Skat. bhāva).

1. Nyāya, Vaiśeṣika, Bhāṭṭa Mīmaṃsā un Dvaita Vedānta skolas turas pie ieskata, ka neesamība ir sena kategorija. Budisma skolas noliedz nolieguma pastāvēšanu pilnīgi – kā Prābhākara  Mīmaṁsā un Viśiṣṭādvaita Vedānta skolas.

2. Neesamībai ir divi galvenie iedalījumi – (I) viena vienuma neesamība otrā (saṁsarga-abhāva), kas ir trijos veidos – (a) pirmatnēja neesamība (prāg-abhāva), (b) anihilatīva neesamība (pradvaṁsa-abhāva) u (c) absolūta neesamība (atyanta-abhāva); (II) viens objekts nav otrs objekts (anyonya-abhāva) jeb abpusēja, reciprocāla neesamība.

abhavya

nebijis, netapis – abhāvja (abhāvya, abhavya)

No Spokensanskrit- neesošs, blēdīgs, netapis, neizdevies, nožēlojams, nederīgs, nejauks.

John Grimes- cilvēks, kurš nespēj sasniegt atbrīvošanos. (Skat. abhāva).

Džainismā īpaša mācība, kas vērtē, ka noteikti cilvēki nekad nevar sasniegt atbrīvošanos, jo viņiem nepiemīt tās sasniegšanas spēja.

abhaya

bezbailība – abhaja (abhaya, abhaja)

No Spokensanskrit- bezbailība, nebīstams, drošs, neiebaidīts, miers, svēta himna sava drošuma gūšanai, arī ‘kuskus, khuskus’ smaržīgas zāles {Andropogon muricatus} sakne, ko lieto mašu un aizslietņu pīšanai.

John Grimes- bezbailība; bez bailēm (no ‘a’ = ‘ne, bez’ + ‘bhaya’ = ‘bailes’).

1. Dievišķais bezbailības tikums ir noturīgums, kurā cilvēku neietekmē baiļu radīts iekšēji vai ārēji pretinieki.

2. Abhaya mudrā ir simbolisks žests, ko veido viena pacelta roka ar plaukstu uz āru, kas nozīmē ‘nebaidies’. ar šo žestu ir attēlotas daudzas dievības, svētie un elki. Tas ir bezbailības rokas žests jeb ‘bezbailības zīmogs’. Galu galā visām bailēm nav pamata, jo cilvēka īstā daba ir svētlaime. (Skat. mudrā).

3. ‘Advaita Vedānt’ā abhaya ir pielīdzināma atbrīvošanās stāvoklim (mokṣa).

No īsās sanskrita vārdnīcas- bezbailība, noturīguma, nelokāmības stāvoklis, kurā cilvēku neietekmē nekādas bailes.

No ‘joga viengabalainai personībai’- viena no garīgi veselīga cilvēka īpašībām (Bhagavad Gīta, XVI; 1., 2. un 3.vārsma) – bezbailība

abhigama

tuvība, dzimumakts (sagājušies?) – abhigama (abhigama, abhigama)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey tuvība, dzimumakts.

abhigamana

rīta gājiens – abhigamana (abhigamana, abhigamana)

No Spokensanskrit- takas uz dievības elku attīrīšana un ieziešana ar govs mēsliem; dzimumakts.

John Grimes- rīta godāšana, rīta dievkalpojums (skat. gamana – pēdas, iešana).

abhigayati

piepildīt ar dziesmu (iet gājienā ar dziesmu?) – abhigājati (abhigāyati {abhigai}, abhigayati)

No Spokensanskrit- piepildīt ar dziesmu, dziesmu pilns, godināt ar dziesmu, slavēt dziesmā, saukt vai dziedāt kādam, skandēt.

abhihitanvayavada

teikuma virsnozīmes mācība (vadība, vadule, vednis) – abhihitānvajavāda (abhihitānvayavāda, abhihitanvayavada)

John Grimes- mācība par izteiktā uzbūvi; izrunāta teikuma vārdu nozīmju saprašana. (Skat. vāda).

Bhāṭṭa Mīmāṃsā teorija turas pie uzskata, ka vārdi neatkarīgi simbolizē savas atsevišķās nozīmes, un pēc izteikšanas šīs nodalītās nozīmes apkopojas, veidojot teikuma vienīgo nozīmi. Tādējādi teikuma jēga ir tālāka izziņa, kas rodas no vārdu nozīmju konstrukcijas (kas izteic vienu savienotu domu). Cilvēks vispirms atceras vārdu neatkarīgās nozīmes un tad vienlaikus kopējā atmiņa piešķir kopjēgu. Skat. ‘anvitābhidhāna-vāda’.

abhijna

virszināšana, gaišredzība – abhidžņā (abhijñā, abhijna)

No Spokensanskrit- gaišredzība, lietpratīgs, prasmīgs, izprotošs, gudrs, atmiņa.

John Grimes- atskārst; uztvert; zināt; atminēšamās (skat. jña).

No kušanu vārdnīcas- virszināšana (abhijñä).

abhikama

mīlestība (abu kāme?) – abhikāma (abhikāma, abhikama)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey mīlestība.

abhimukha

seju pret seju (abas mutes), iepretim – (abhimukha, abhimukha)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey seju pret seju.

abhimukti

izmūkošs, uz atbrīvošanos vērsts – abhimukti (abhimukti, abhimukti)

John Grimes- pievērsies atbrīvošanās mērķim (no ‘abhi’ = ‘uz’ + ‘much/mokṣ/mukti’ = ‘atbrīvoties’).

1. ‘arhat’a, nirvānu sasnieguša budista, stāvoklis.

2. Skat. ‘boddhisattva, mukti’.

abhipushpa

puķēm (pušķiem) klāts – abhipušpa (abhipuṣpa, abhipushpa)

No Spokensanskrit- ziediem klāts, izcila puķe.

abhitas

abās pusēs – abhitas (abhitas, abhitas)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey abās pusēs, no visām pusēm.

abhivada

sveiciens (abu atvadīšanās?) – abhivāda (abhivāda, abhivada)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey sveiciens.

abhuta

nebijis –  abhūta (abhūta, abhuta)

No Spokensanskrit- nebijis, nenoticis.

John Grimes- neesošs; nedzimis (no ‘a’ = ‘ne, bez’ + darbības vārda sakne ‘bhū’ = ‘būt, pastāvēt’). (Skat. bhū)

abhyanujna

pieļauta atziņa – abhjanudžņā (abhyanujñā, abhyanujna)

No Spokensanskrit- piekrišana, slēdziens, apstiprinājums, atļauja.

John Grimes- loģisks pieļāvums (skat. jñā).

abhyasapratyaya

izpratne caur vingrinājumiem –  abhjāsapratjaja (abhyāsapratyaya, abhyasapratyaya)

John Grimes- izziņa caur atkārtošanu (skat. pratyaya).

abhyasayoga

dievsajūga caur pieredzējumiem – abhjāsajoga (abhyāsayoga, abhyasayoga)

No Spokensanskrit- kārtnas meditācijas uz kādu dievību vai abstraktu garu prakse, kārtna atgriešanās bijušos pieredzējumos. Skat. arī ‘sajūgts’ – ‘sayujya’.

No īsās sanskrita vārdnīcas- joga jeb dievsaikne caur pacietīgu garīgo praksi.

abi

mēs, jūs, abi? – kalāšu abi (abi, abi)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – mēs, jūs.

abria

abra? – abra (abṛa, abra)

No Glossary Punjab tribes – Sena džātu cilts Sindhā un ‘Bahāwalpur’ā. Uzskata, ka tā ir ieviesusi zemkopības mākslu Pendžabas dienvidrietumos un Sindhā. Teic arī, ka šī cilts ir ‘Samma’ atvasinājums un ir daudzskaitlīga ‘Bahāwalpur’ā.

abrukham

sabrukums – kalāšu abrukham (abrukham, abrukham)

kalasha_lexicon – posts, nelaime, katastrofa.

acha

eče, turp – āčha (ácha, acha)

Ancient Sanskrit Online http://www.utexas.edu/cola/centers/lrc/eieol/vedol-MG-X.html  – turp.

achakshudarshana

nevizuāla (ne acu) uztvere – ačakšudaršana (acakṣudarśana, achakshudarshana)

John Grimes- nenoteikta izpratne; uztvere caur sajūtām, nevis vizuāla (skat. upayoga, cakṣu).

achala

nečalojošs?, nekustīgs – ačala (acala, achala)

No Spokensanskrit- nekustīgs, stabils, pastāvīgs, kalns, akmens (‘cala’ = ‘kustīgs’, svārstīgs, apjucis, nepastāvīgs, raustīšanās, vējš, ūdens).

John Grimes- nekustīgs, klusu stāvošs; stingrs; stabils; nelokāms; nemainīgs; kalns (no ‘a’ = ‘ne’ + ‘cal’ = ‘kustēties’).

1. Ceturtais no ‘yogācāra’ neradītajiem elementiem (asaṁskṛta dharma) – jebkādu baudu vai spēku neņemšana vērā.

2. Skat. ‘asaṁskṛta dharma’ un ‘bodhisattva’; cala.

acharavedi

viedvieta, mācības vieta, svētnīca – āčāravedī (ācāravedī, acharavedi)

No Spokensanskrit- reliģisku rituālu ziedoklis, altāris.

No Gimbutienes- 14.gs. vēstures avoti min ‘svētnamus’ (domos sacros) un ‘svētpilsētas’ (sacras villas) (Mannhardt W. Letto-preussische Götterlehre. R., 1936.). Krīvu zemē Tušemļas pilskalnā 50km no tagadējās Smoļenskas atradusies viena no labāk izpētītajām (baltu) svētnīcām. Raksturīgas apaļas stāvbaļķu celtnes, vidū stabveida skulptūras atliekas. Jau 19.gs. Latvijā ievērots, ka baznīcas kalns un elka kalns atrodas netālu no svarīgiem pilskalniem.

Goddesses of the Kalasha Robertsons ir atzīmējis Imrā svarīguma robežas – lai gan viņam ir templis katrā ciematā ar koka figūru vai akmeni. Viņa svētnīcas “ir mazas, un tām nav nekādu īpatnību, kas tās atšķirtu no citu dievu svētnīcām”. Kalāšu svētnīcas ir tornīši ar mūrētiem laukakmens pamatiem, koka rāmi ar durvīm vai logu, pa kuru elks skatās, un parasti augšā ir kārtis, apkarinātas ar dzelzs gabaliem. Imram, var teikt, vienmēr ir bijusi sava svētnīca, kamēr trim vai piecām citām dievībām varēja būt kopēja svētnīca [Robertson, 394].

Daudzās reliģiskās dejās viņš netiek godāts vairāk kā daudzi citi dievi un dieves. Viņš saņem trīs apļus, bet tur nav nekā no aizrautības, kas caurstrāvo Gišam veltītās dejas, vai bezrūpības, kas pavada Krumai godam veltītos smieklīgos soļus un pozas. Varbūt aizgājušos laikos Imrā Radītājs ir godāts kā galvenais, bet tagad Bašgulas ielejā populārā dievība noteikti ir Gišs…” [Robertson, 389].

Pie Bragamatál ciemata bija piekalnes svētnīca “apkarināta ar kadiķiem-ciedrām visgarām priekšaiar četriem logiem Dizanei, Shumai‘ jeb ‘Krumai, Saranji‘ un ‘Satarám un ar vēl vienu tukšu logu. “Dizanes elkam bija apaļa seja ar balta akmens acīm un muti no nevienādiem baltiem kvarca gabaliem”. Viņa izskatāsjauka”, kamēr citiem tēliem mutes nav [Robertsons, 395]. (Atšķirība mutes ziņā ir redzēta arī Disni statujai pagraba sienā pie ‘Shtiwe‘s Nuristānā).

Daudz svēto akmeņu stāv ārā uz zemes, kur tiek ziedots; daži nolikti dievībām, citi “senču piemiņai” [Robertsons, 399]. “Kafiristānā ir skaidras senču godāšanas pēdas, lai gan cilvēki to ietiepīgi neatzīst. Mirušo piemiņai celtajiem elkiem dažkārt ziedo, un to paliktņus apslaka ar asinīm pēcnācēji, kas cieš no slimībām. Daudzās vietās ir uz gala uzstatīti gareni akmeņi. Tie bez šaubām ir domāti kā kaut kādi pieminekļi, bet kad tos uzceļ, vienmēr tiek upurēta kaza. Marnma‘ svētki ir slavena mirušā godam” [Robertson, 414].

Dzīvnieku upurēšanas kalāšu reliģijā ir bijušas ļoti nozīmīgas. Īstenībā visas dzīvnieku kaušanas pārtikai ir bijušas rituālas. Vīri aplējuši aitu vai kazu ar ūdeni, un tā nav kauta, kamēr nav sparīgi noskurinājusies. (Robertsons atzīmē paralēles ar grieķu paražām; tāda prasība ir bijusi arī, piemēram, Delfu orākulu ceremonijā; un pie ‘thug’iem Indijā, kuri ir Kali godātāji). Kad dzīvnieks noskurinās (domājams dzīvnieka veselīguma, derīguma upurim zīme), katrs klātesošais it kā nošmaukstinās, un notiek upurēšana [Robertsons, 423].

ad

ēst – ad (ad, atti, ad)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichēst, norīt.

adam

ķermenis – kalāšu adam (adam, adam)

kalasha_lexicon – 1. ķermenis; 2. gabals.

adana

ēdiens – adana (adana, adana)

No Spokensanskrit- ēšana, ēdiens.

adaniya

ēdams – adanīja (adanīya, adaniya)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichēdams.

adara

goddarīšana – ādara (ādara, adara)

No Spokensanskrit- gods, cieņa, uzmanība, rūpība.

adarapratyaya

goddarīga prātošana – ādarapratjaya (ādarapratyaya, adarapratyaya)

John Grimes- rūpīga, cieņpilna izziņa (skat. pratyaya).

adbhuta

nebijis – adbhuta (adbhuta, adbhuta)

No Spokensanskrit-  brīnumains, ārkārtējs, pārdabisks, neticams, ievērojams, pārsteigums, retums.

John Grimes- brīnišķīgs; brīnumains; apbrīnojams, pārdabisks.

adem

Ādams (pirmais vīrietis) – kalāšu Adem (Adem, adem)

kalasha_lexicon – Ādams, pirmais vīrietis.

adhan

ūdens ēdienam – adhæn (a.dhən/<a.dhə.nə> nekatra; adhan)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- ēdiena vārīšanai uzvārīts ūdens. Skat. sanskr. adana – ēšana, ēdiens.

adhara

atbalsts meditācijai  – ādhāra (ādhāra, adhara)

No Spokensanskrit- atpūtas vieta, netverams garīgs atbalsts meditācijai; balsts, dambis, trauks, vieta; nesošs, turošs.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘atbalstīt’; pamatne; ķermeņa aparāts. Jogā tas nozīmē dažādas vietas ķermenī, kurām pievēršas, lai savaldītos, savāktos, meditētu; ‘adhara’s ir prānas enerģiju, kas plūst netveramajā ķermenī caur čakrām, krātuves.

adharma

nederība – adharma,  ædhærmæ (ə.dhər.mə/<ə.dhər.mə> adharma)

No Spokensanskrit- amorāls, bezdievīgs, nekrietnība, grēks, blēdīgums, netikums, netaisnīgums. Skat. dharma, niti.

No Sanskrit Dictionary- nekrietnība, bezdievība, pārkāpums; netaisnība, ļaunums, netikums.

No īsās sanskrita vārdnīcas- nekrietnība; morāls defekts, nespēja pildīt savus īstos pienākumus; nekrietna rīcība; nelikumība; netikumība; viss, kas pretējs krietnumam (dharmai – derībai).

John Grimes- netikums; nekrietnība; nespēja veikt cilvēkam piedienīgos pienākumus.

1. Vispār ņemot, nekrietna rīcība vai nelikumība. Tāda uzvedība sakņojas tikumības jeb krietnuma trūkumā.

2. Džainismā šis jēdziens tiek saprasts kā pilnīgi atšķirīgs no nozīmes visās citās Indijas filosofijas sistēmās. Džainismā tas nozīmē visu Visumu caurstrāvojošā miera principu. Tā ir viena no piecām kategorijām, kuras ietvertas jēdzienā ”ne-patība’ (ajīva). Līdztekus dharmai to uzskata par Visuma sistemātiskās dabas pamatu. Bez tā mierā nevar pastāvēt neviena substance.

3. Skat. ‘astikāya, ajīva un dharma’.

gudžaratī dial. (B.Suthar)- 1. novēršanās no reliģijas, 2. netikumība. Skat. sanskr. dharma – tikums, krietnums, derība.

adharmastikaya

nederības kategorija – adharmāstikāja (adharmāstikāya, adharmastikaya)

No Spokensanskrit- adharmastikāya – adharmas kategorija.

John Grimes- miera līdzeklis (džainismā) (skat. ‘adharma’).

adhibhautika

nebūtisks – ādhibhautika (ādhibhautika, adhibhautika)

John Grimes- bezdvēseles objektiem, elementiem piemītošs; fizisks; nebūtisks (skat. bhautika – pasaulīgs, adhibhūta – virsgars).

1. Saskaņā ar ‘Sāṅkhya’ viens no trim skumju veidiem. Tās ir ciešanas, ko izraisa nebūtiskas, dabiskas citu cilvēku, zvēru, putnu un nedzīvu lietu ietekmes.

2. Skat. arī ‘ādhidaivika’ un ‘ādhyātmika’.

adhibhuta

virsbūtība – adhibhūta (adhibhūta , adhibhuta)

No Spokensanskrit- garīgais jeb netveramais materiālo, proti, tveramo objektu pamats-substrāts, virsgars.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Pirmatnējā Būtība, Pirmelements, Pirmatnējā Viela. Arī ‘Virsbūtība’ un Virselements.

adhidaiva

virsdievišķums – adhidaiva (adhidaiva, adhidaiva)

No Spokensanskrit- virsdievība, dievišķais materiālajās lietās, galvenā jeb aizbildniecības dievība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Pirmatnējā Dievība; ‘virsdievība’.

adhidaivatya

virsdievišķums – adhidaivatja (adhidaivatya, adhidaivatya)

No Spokensanskrit- augstākā dievišķuma pakāpe dievu starpā.

adhidaivika

dievišķs –  ādhidaivika (ādhidaivika, adhidaivika)

No Spokensanskrit- garīgs, dievišķā, likteņa izraisīts.

John Grimes- kosmisks; pārdabisks; dievišķs; debesu; dievībām piederīgs (skat. daivika).

1. Saskaņā ar Sānkhju viens no trim ciešanu veidiem, ko izraisa nebūtiskas pārdabiskas ietekmes kā gari, dēmoni, spoki utml. Gaudapāda tām pieskaita arī ciešanas no aukstuma un karstuma, vēja un lietus utml., – tāpēc, ka šīs parādības pārvalda dievības.

2. Skat. arī ‘ādhibhautika’ un ‘ādhyātmika’.

adhidevata

dievišķais spēks – adhidevatā (adhidevatā, adhidevata)

No Spokensanskrit- vadoša jeb aizbildnieciska dievība, virsdievība, dievišķs spēks, kas darbojas materiālos objektos,

No Sanskrit Dictionary- piederīgs visiem pusdieviem, aizbildniecības dievībām, tostarp saulei un mēnesim; dievišķums materiālos objektos

adhikara-mukta

izmukšanai (atbrīvei) spējīgs – adhikāra-mukta (adhikāra-mukta, adhikara-mukta)

John Grimes- tīra dvēsele; ‘piemērots atbrīvošanas sasniegšanai’.

Vārds, ko Šaiva Siddhānta lieto dvēseles stāvokļa apzīmēšanai, kurā tā ir gatava saņemt garīgo atskārsmi. Skat. ‘jīva’.

adhipatipratyaya

virssaprāts – ādhipatipratjaja (ādhipatipratyaya, adhipatipratyaya)

No Sanskrit Dictionary- virssaprāts, Noteicošais Cēlonis.

adhishthana

stāvvieta, mājoklis – adhišthāna (adhiṣṭhāna, adhishthana)

No Spokensanskrit- stāvēšana, mājoklis, rezidence, apdzīvošana, svētība, vara, raksturīgums.

No īsās sanskrita vārdnīcas- rezidence, pamats, substrāts, balsts, mājoklis, fiziskais ķermenis kā netveramo ķermeņu un Virspatības mājoklis; pamata realitāte jeb būtība; cēlonis.

John Grimes- pamats; pamati (skat. sthāna).

1. Saskaņā ar Bhagavad Gītā, viens no pieciem faktoriem, kuri nepieciešami rīcībai.

2. Saskaņā ar Advaita Vedānta, vienīgais īstais pamats ir Virsīstenība (Brahman).

adhishvara

virsvara – adhīšvara (adhīśvara, adhishvara)

No Spokensanskrit- augstākais Pavēlnieks jeb Valdnieks, augstākā dievība džainiem, ķeizars. Skat. īśvara.

adhiyajna

ugunsziedojuma spēks – adhijadžņa (adhiyajña, adhiyajna)

No Spokensanskrit- uz ziedojumu attiecīgs, ziedojuma ietekme, ziedojuma spēks. Skat. yajña – pielūgsme, uguns, ziedojums; agni – uguns.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Pirmatnējais Ziedojums, virsziedojums.

adholoka

apakšējais loks (valstība) – adhōlōka (adholoka, adholoka)

No Spokensanskrit- apakšējā valstība.

John Grimes- joma, mājoklis, valstība, kurā mājo elles iemītnieki; apakšējā pasaule (skat. ‘loka’).

adhyagni

pāri vai pie kāzu ugunskura- adhjagni (adhyagni, adhyagni)

No Spokensanskrit- pāri vai pie kāzu ugunskura.

adhyaropapavada

piedēvējuma-nolieguma mācība (vednis, vadība, vadule) – adhjāropāpavāda (adhyāropāpavāda, adhyaropapavada)

John Grimes- ‘sākotnēja piedēvējuma un tālāka nolieguma paņēmiens jeb teorija’. (Skat. vāda).

1. Ar šo paņēmienu cilvēks vispirms bezpazīmju vienumam piedēvē iedomātas pazīmes un pēc tam tās noņem jeb atceļ. Šis paņēmiens ir lietots Advaita Vedāntā, lai mācekli novestu līdz nedivējās Patības (Ātman) atskārsmei.

2. Skat. ‘apavāda’.

adhyatma

Atmaņa, Atskārsme, Patība – adhjātma (adhyātma, adhyatma)

No Spokensanskrit- Virsgars, pārpasaulīgs, patībai piederīgs, paša, uz indivīda personību attiecīgs. Skat. ‘atman’.

https://www.academia.edu/8904460/Adhyatma_Yoga – cilvēks, kurš ir identificējies ar savu dabu, Patību.

No īsās sanskrita vārdnīcas- indivīda Patība; Virspatība; gars.

No Sanskrit Dictionary- Patības, pārpasaulīgā atskārsme, garīgums.

G. de Purucker – cilvēciskas būtnes vai vispār jebkādas citas organiskas vienības kodols ir kosmiskais gars, teiksim, kosmiskās dzīvības liesmas dzirkstele. Visu laikmetu mistiķi ir bijuši vienoti, mācot par individuāla iekšējā dieva esību katrā cilvēciskā būtnē un visuresošo spēku – kā pirmatnējās enerģijas pamatlikumu, kas pārvalda cilvēka attīstību no materiālās dzīves uz garīgo. Tiešām, šī mācība ir tik nevainojami vispārīga un tik atbilstoša visam, ko cilvēks pazīst, apcerot savu garīgo un saprāta dabu, ka maz ir jābrīnās par to, ka šī mācība ir ieguvusi galveno vietu cilvēka reliģiskajā un filosofiskajā apziņā. Tiešām, to var saukt par īstu pamatakmeni, uz kura būvētas pagātnes dižās reliģiskās un filosofiskās domas sistēmas; un tā tas ir, jo šī mācība dibinās pašā dabā.

Cilvēka iekšējais dievs, cilvēka iekšējā patība, būtiskais dievišķums ir viņa sakne, no kuras plūst iedvesmas straumes uz viņa psīhes aparātu – visa talanta iedvesma, visi uzlabojumu dzinuļi. Visas spējas, visas īpašības, visi raksturojumi, kas attīstības gaitā izplaukst individuālajā izpausmē, ir cilvēka konstitūcijā rosīgās dzīvības un iedvesmas garīgās enerģijas straumes augļi.

Starojošā gaisma, kas izplūst no šā mūsu iekšējās būtības nemirstīgā centra, kas ir mūsu iekšējais dievs, izgaismo katra cilvēka taku; un no šīs gaismas mēs gūstam ideālu ieceres. Tas ir šīs mirdzošās gaismas dēļ mūsu sirdīs, ka varam vadīt savas kājas uz arvien aptverošāku brīnišķu ieceru piepildīšanos ikdienas dzīvē, kuras, būdami vien cilvēki, mazāk vai vairāk skaidri uztveram, kā nu gadās.

Individualizētās dievišķās uguns, kas nāk no cilvēka iekšējā dieva, avots ir dievišķā uguns, kas caurstrāvo visaptverošo Dabu.

Mūsdienu kristieši ar prāta mistisku noslieci šo iekšējo dievu sauc par Iemītošo Kristu (Christ Immanent); budismā to sauc par iekšējo dzīvo Budu; bramīnismā to sauc par Brahmā viņa ‘Brahmapura’ jeb Brahmas pilsētā, kas ir iekšējā konstitūcija.

Tādējādi, lai kā mēs to sauktu, atspoguļojošais un mistiskais prāts nojautas veidā apjēdz, ka viņā darbojas dievišķa liesma, dievišķa dzīvība, dievišķa gaisma, un tā ir viņa būtiskā PATĪBA.

adhyatma-yoga

atmaņas sajūga – adhjātma-joga (adhyātma-yoga)

No Sanskrit Dictionary- mistiski norādījumi pašpilnveidojumam. Skat. adhyātma.

https://www.academia.edu/8904460/Adhyatma_Yoga – Adhyātma Yoga atšķiras no citām meditācijām, kurām ir Kartu Tantra’s raksturs (atkarība no veicēja gribas un vēlmes), tā ir Vastu Tantra (lietu aplūkošana, kādas tās ir, pievēršoties tām, lai atskārstu patiesā redzējumā). To sauc par ‘Nidhidhyasana’, un Gītas sestajā nodaļā tā ir aprakstīta kā ‘Dhyāna Yoga’. Visa Bhagavadgītas septītā nodaļa skaidro šīs ‘Dhyāna Yoga’s norisi. Šajā Bhagavadgītā Dhjāna jeb Adhjātma joga ir ieteikta arī 13-24, 18-52.  Gaudapada savā ‘Mandukya Karik’ā, 3-41 līdz 3-48 , Adhjātma jogu ir saucis par ‘Manonigraha Yoga’.

adhyatmavidya

atmaņas viedība – adhjātmavidjā (adhyātmavidyā, adhyatmavidya)

No Spokensanskrit- garīga atskārsme, iekšēja zināšana. Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘virspatības viedība’; pārpasaulīgā zināšana.

John Grimes- metafizika; patības pētījums (skat. vidyā).

adhyatmika

uz atmaņu attiecīgs – ādhjātmika (ādhyātmika, adhyatmika)

No Spokensanskrit- garīgs, pārpasaulīgs, svēts, attiecīgs uz patību vai dvēseli, attiecīgs uz dvēseli vai Virsgaru, radies no ķermeniskiem vai psīhiskiem cēloņiem sevī.

No īsās sanskrita vārdnīcas- uz indivīda un Augstāko Patību attiecīgs.

adi

apspīdēt, apgaismot – ādī (ādī, adi)

Sanskrit-EnglishDictionary – apspīdēt, apgaismot.

adi

pirmais – ādi (ādi, ādya, adi)

No Spokensanskrit- pirmais; kas sākas ar ‘a’; iesākums, pirmdzimtais.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey arī ādya – sākums, cilvēks, pirmais.

adideva

pirmais dievs- Ādideva (ādideva, adideva)

No Spokensanskrit- pirmais dievs. Skat. arī Prajapati.

Sanskrit-EnglishDictionarysākotnējais Virsdievs.

adih

sākotne, izcelsme – ādihi (ādiḥ, adih)

Sanskrit-EnglishDictionary – sākotne, izcelsme.

adikara

pirmradītājs – Ādikara (ādikara, adikara)

No Spokensanskrit- pirmais darinātājs, radītājs. Arī  Dhātṛ.

adikartri

pirmradītājs – Ādikartri (ādikartṛ, adikartri)

No Spokensanskrit- radītājs. Arī Dhātṛ.

adina

piektdiena – kalāšu adina (adina, adina)

kalasha_lexicon – piektdiena.

adipurusha

pirmbūtne – Ādipuruša (ādipuruṣa, adipurusha)

No Spokensanskrit- pirmbūtne, Višnu.

No īsās sanskrita vārdnīcas- sākotnējais puruṣa. Skat. puruṣa (pirmatnējā būtne kā Visuma dvēsele un sākotnējais avots; cilvēciska būtne).

No Sanskrit Dictionary- pirmcilvēks, pirmais iemiesojums.

aditi

Rigvedas dievi – Dievmāte, Aditi – aditi (aditi, aditi)

No Spokensanskrit- nesaistītā, nepārtrauktā, nenogurdināmā, laimīgā, brīvā, neierobežotā, viengabalainā, neizsmeļamā, dievu māte, radošais spēks, debesis un zeme, drošība, nevainojamība, runa, neizmērojamā, govs. Skat. arī ādi, Devamātara.

I,HYMN LXXXIX. Visvedevas.

1. Lai nāk pār mums no visām pusēm gara spēki,

Nekļūdīgi, nekavēti un uzvaroši,

Lai Dievi vienmēr ir ar mums mūsu labad,

Mūsu sargi ik dienas nerimtīgi savās rūpēs.

2 Lai mums ir Dievu labvēlība,

Lai pār mums nolaižas taisnīgo Dievu devība.

Esam sirsnīgi meklējuši Dievu draudzību –

Kaut Dievi pagarinātu mūsu dzīvi, ko varam nodzīvot.

3 Šurp saucam viņus ar senlaiku himnu –

Bhagu, draudzīgo Dakšu, Mitru, Aditi,

Arjamanu, Varunu, Somu, Ašvinus.

Kaut labvēlīgā Sarasvatī dāvātu mums laimi.

4 Kaut Vaju atvējotu mums jauku dziedināšanu,

Kaut dotu to Zeme, mūsu Māte un Debesis, mūsu tēvs,

Un līksmi nesošie Somas sulas spiedes akmeņi.

Uzklausiet šo, Ašvini, pēc kuriem ilgojas mūsu gars.

5 Mēs piesaucam Pūšanu, kurš valda pār visu,

Valdnieku visam, kas stāv vai kustas, dvēseles iedvesmotāju,

Lai Pūšans veicina mūsu labklājības pieaugumu,

Mūsu uzraugs un sargs, nemaldīgais mūsu labad.

6 Viscaur slavenais Indra lai labvēlīgs mums –

Lai labvēlīgs Pūšans, visu bagātību saimnieks.

Lai labvēlīgs Tarkšja ar neskartajām stīpām –

Brihaspati, pagodini mūs ar turību.

7 Maruti, Prisni dēli, raibo ērzeļu dzemdinātie,

Gavilēs brāžoties bieži klāt ir svētajos ritos,

Zintnieki, kuru mēles ir Agni, spožais kā Saule,-

Šurp nāk lai visi Dievi mūsu aizstāvībai.

8 Dievi, kaut mēs ar ausīm sadzirdētu to, kas ir labs,

Un kaut mūsu acis saredzētu to, kas ir labs, jūs, Svētie.

Kaut mēs ar stingriem rumpjiem un locekļiem, jūs cildinot,

Sasniegtu Dievu nolikto mūža laiku.

9 Mums priekšā stāv simts rudeņi, ak, Dievi,

Caur kuriem jūs nesat mūsu augumus uz trūdēšanu;

Caur kuriem savukārt mūsu dēli kļūst par tēviem.

Nepārraujiet vidū mūsu gaistošās dzīves gaitu.

10 Aditi ir debesis, Aditi ir gaisu valstība,

Aditi ir Māte un Ciltstēvs un Dēls.

Aditi ir visi Dievi, visas cilvēku kārtas,

Aditi ir tas, kas ir dzimis un kam vēl jādzimst.

Vedic Mythology. Nagendra Kr Singh – Atharvavedā Aditi ir māte tiem, kuri tur vārdu. Viņa ir Likuma (Ṛta) laulātā draudzene. Mūžīga un ar milzīgu varu (7.6.2). Viņa ir labi airēts dievu kuģis (7.6.3). Viņas klēpis ir plašie gaisi (7.6.4). Viņai ir daudz dēlu un brāļu (6.4.1). Viņas dēli ir Varuna un Bhaga (5.1.9; 3.16.2). Aditi ir Bhūmi – visa dzimšanu vieta (6.120.2). Aditi ir trauks, kas satur visus cilvēkus. Viņa aptver tālumus un piekrīt visām vēlmēm (12.1.61). Viņai ir astoņas dzemdes un astoņi dēli (8.9.21; 11.1.11). Viņa tiek piesaukta, lai nodrošinātu vispārēju aizsardzību, atbrīvošanu no grēka un turības un svētlaimes nešanai (19.10.9).  

aditi

Aditi – Aditi (Aditi, aditi)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichbezgalības dieve.

Skat. devamātṛ.

aditya

Rigvedas dievi – saules dēli, Dievmātes dēli – āditja (āditya, aditya)

http://www.dollsofindia.com/library/surya/  – Saskaņā ar Rigvedu, Āditjas, saules dievības, ir 7 Āditi, Devamātṛ, dēli. Šīs debesu būtnes ir Varuna – viņu vadonis, Mitra (jeb Sārya), Aryaman, Bhaga, Aṃśa, Dhatri un Indra. Aditi ir bijis vēl astotais dēls Aṃśa Martanda, kuru viņa izbrāķējusi un nav atzinusi par savu. … Rigveda Āditjas apraksta kā skaidrus ūdens strautus, brīvus no jebkāda viltus, melīguma un nolieguma. Viņi ir bijuši apzīmēti arī kā pilnībā krietni, dharmiski (derībā esoši). Viņi ir labvēlīgas dievišķas būtnes, kuras pasargā visas būtnes un sargā arī garu valstību. Skat. ādi.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco RendichAditi, bezgalības dieves dēli, pārstāv saules gada mēnešus.

John Grimes- saule; Saules dievs.

The Religion and Philosophy of the Veda and Upanishads, 1. Arthur Berriedale Keith – āditjas veido visai nenoteiktu dievu grupu. … Ir apgalvots, ka Aditi, viņu māte, sākumā ir dieviem parādījusi septiņus, bet astotais, ‘Mārtānda’, kurš ‘radies no bojātas olas’ nācis pēc tam. … Rigveda nevienā vietā nemin vairāk kā sešus, un tas ir tikai vienu reizi, kad uzskaitīti ir Mitra, Arjamans, Bhaga, Varuna, Dakša un Anša. Tomēr Rigvedā āditja ir arī Sūrja, un varam pieņemt skaitu septiņi un Mārtandu kā rietošu sauli astoto.

Vedic Mythology. Nagendra Kr Singh – gan irāņi, gan indieši ir piekopuši uguns kultu, lai gan ar atšķirīgiem vārdiem ‘Agni’ un ‘Atar’. Ūdeņus, ‘apah=apo’, piesaukuši abi, bet ne bieži. Vedu Mitra ir Avestas ‘Mithra’ – Saules dievs. Bhaga no Aditjām atbilst ‘Bagha’ – ‘labs karavadonis’; ‘Vayu’, vējš, ir ‘Vayu’ – gaisa gars; ‘Apam napat’, Ūdeņu Dēls,arī Agni = ‘Apam napat’; ‘Gandharva’ = ‘Gandarewa’, un ‘Krsanu’ = ‘Keresani’ ir dievišķas būtnes, saistītas ar ‘soma’=’haoma’. ‘Trita Aptya’ atbilst divi mītiski personāži ‘Thrita’ un ‘Athwya’, un ‘Indra Vrthahan’ – dēmons ‘Indra un uzvaras gars ‘Verethragna’. ‘Yama’, ‘Vivasvat’ dēls, mirušo valdnieks, ir pielīdzināms ‘Yama’m, ‘Vivanhvat’a dēlam, Paradīzes valdniekam. Paralēli ir raksturi, lai gan ne vārdi ‘Varuna’m un ‘Ahura Mazda’m – viedajam garam. Abām reliģijām ir kopīgi arī ļauno garu nosaukumi ‘druh’=’druj’ un ‘yatu’.

The Myths and Gods of India. Alain Daniélou – šīs un “viņas” pasaules dievu pāri-

Mitra (draudzība), vienprātība, dota vārda svētums, saiknes starp cilvēkiem. Un Varuṇa (nodrošinātājs jeb saistītājs), noslēpumainie likteņa likumi, negaidītais, dievu labvēlība, saikne starp cilvēku un dieviem.

Aryaman (bruņnieciskums), gods, cildenums, sabiedrības noteikumi. Un Dakṣa (prasme), ziedošanas noteikumi, rituālu prasme un spējas.

Bhaga (iedzimts devīgums). Un Aṁśa (dievu dots devīgums).

Tvaṣṭṛ (veidotājs), meistarība, ieroči. Un Savitṛ (iedzīvinātājs), maģiskie ieroči, vārdu maģiskais spēks.

Pūṣan (barotājs), Iekšējā drošība, labklājība. Un Śakra (varenais), drošsirdība, ārējs drošums, varonība.

Vivasvat (krāšņais), senās paražas, tikums, Senči, krietnima likums jeb cilvēku likums, tradicionālā kārtība. Un Viṣṇu (Visuresošais), Zināšana, tas ir, visuresošā kosmiskā likuma uztvere.

adityashayana

saules, tas ir, Dievmātes miegs – āditjašajana (ādityaśayana, adityashayana)

No Spokensanskrit- saules – Devamātaras, pusdievu miegs.

adivasi

ne debesu – ādivāsi (ādivāsi, adivasi)

No Spokensanskrit- iedzimtais, ne deb(v)esu.

No īsās sanskrita vārdnīcas- pirmiedzīvotāji; Indijas cilšu ļaudis.

John Grimes- pirmiedzīvotāji; Indijas cilšu apzīmējums.

adman

ēšana, maltīte – adman (adman, adman)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichēšana, maltīte.

adua

diena – kalāšu adua (adua, adua)

kalasha_lexicon  – diena, gaišais dienas laiks.

advait

nedivējie – advait (advait, advait)

No Glossary Punjab tribes – Hindu sekta, kas apgalvo dvēseles vienību ar Dievu pēc nāves.

advaita

nedivējība, Patības un Augstākās Īstenības identitāte – advaita (advaita, advaita)

No Spokensanskrit- Brahmā jeb Paramātman jeb Virsdvēseles identitāte ar cilvēka dvēseli (jīvātman). Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ne-duālisms, ‘nedivējība’, nedivējības filosofija.

R. Raudupes– vienotība, vienveidīgums; ‘ne-divveidība’.

V.Ivbuļa – Advaita Vedānta ir viena no indiešu filosofijas skolām. Par tās dibinātāju uzskata autoritatīvo domātāju Šankaru (8.gs.). A.V. galvenais uzdevums ir filosofiska un praktiska Vedu interpretācija.

No Sanskrit Dictionary- īstās Patības – Tīrās Apziņas un Augstākās Īstenības identitāte, nedualitāte, vienveidīgums, monisms.

No ‘joga House’ glosārija- (‘nedivējība’) – patiesība un mācība, ka pastāv vien Viena Īstenība (ātman, brahman), kā tas īpaši rodams Upanišadās; skat arī Vedantā.

John Grimes- nedivējisms, neduālisms; ‘ne divi’ (no ‘a’ = ‘ne’ + ‘dvaita’ = ‘divējs, divi’). (Skat. dvaita).

1. Termins, ko lieto, lai norādītu uz nedivēju nostāju, kādu ir pieņēmušas dažādas Indijas domāšanas skolas. Advaita Vedānta uztur assolūtas nedivējības nostāju, kamēr visi pārējie šā termina lietojumi savos dažādajos monisma veidos atzīst iekšējas atšķirības. Tādējādi vēlākos lietojumos tas apzīmē jebkā mijsavienotību, ko nosaka nedivējais Vienīgais, Pārpasaulīgā Īstenība.

2. Advaita Vedānta parasti tiek saukta par ‘Advaita’, jo ir pirmā un varbūt lielākā šīs idejas skaidrotāja. Tā ir viena no sešām Indijas filosofijas ortodoksajām (āstika) skolām un pirmā Vedāntas filosofijas skola. Tai nav viena dibinātāja, jo tās saknes rodamas Vedās un īpaši Upanišadās – lai gan tās lielākais skaidrotājs ir Śankarācārya Bhagavatpāda. Tās centrālā mācība ir cilvēka dvēseles (jīva) vienība ar Virsīstenību (Brahman). Tā pastāv uz Virsīstenības nedivējību, uz pieredzamās pasaules neīstumu un neatšķirību starp cilvēka dvēseli un Virsīstenību. (brahma satyam, jagan-mithyā, jīvo brahmaiva nā’paraḥ). Tās galvenie avoti ir Upanišadas, Bhagavad Gītā un ‘Brahma-sūtra’ . (Skat. prasthāna-trasya).

3. Advaita Vedāntas galvenais koncepts ir neatskārsme (avidyā/māyā). Tas izskaidro citādi mulsinošo nošķīrumu starp bezveidola (nirguṇa) un veidol’īgo (saguṇa) Virsīstenību, starp nedivējo Īstenību, kas parādās kā cilvēki un Dievs (Īśvara). Tas izskaidro Advaitas metafiziku, epistemoloģiju un ētiku.

http://www.bhagavadgitausa.com/HYMNS%20OF%20SANKARA.htm  mācība par Patību (ahampratyaya) ir mācība par Es-apziņu, piemēram, – es esmu resns, es esmu tievs, es zinu, es atceros, es darīju. Pastāv maldīgs pieņēmums no prāta puses, ka tas ir novērotājs vai darītājs. Vārdus Ahamdhi, Ahampratyaya, Ahamkriya un Ahamkara Šankara lietoja, lai skaidrotu- ‘es esmu novērotājs’, ‘es esmu darītājs’ un citas darbības, kas uzsver ‘es’. Tas prātu nostāda Patības (Dvēseles, Dieva) priekšā; īstais Zinātājs vai Darītājs ir pēdējais. Šī Patība ir atskārsmes Darītājs (subjekts), un pasaule ir atskārsmes objekts. Īstenībā subjekts un objekts ir viens un tas pats. Tu, subjekts redzi ābolu un kļūsti par ābolu; ja par ābolu nekļūsti, tu ābolu redzēt nevari; tādējādi subjekts un objekts ir viens. Ja ābols tiek redzēts, Patība (ātman) to redz; ‘Es’ ir jāapjēdz, ka redzētāja ir Patība. Tas nav ķermenis (acis), kas redz ābolu, bet gars (ātman, dvēsele), kas ir ķermeņa pamatā. Acīmredzamā subjekta un objekta nodalīšana un to dualitāte ir no neatskārsmes radies tradicionāls priekšstats, ko novāc atskārsme. Subjekta un objekta dualitāte ir nosacītā īstenība (vyāvahārika), ko nosaka šķietamība (mājā) un prāts. Kad tu tiec vaļā no šķietamības un prāta, tu nonāc Virsīstenības, Virspatiesības, Būtības (pāramārthika) valstībā. Kad ir vien psīhiskā darbība – kā sapnī – tad nav ticamības, un tādējādi tā iznākumā dod maldus, iedomas. Prāts to, kas ir sapnī, uztver kā īstu. Tas ir pratibhāsika (iluzors) jeb tikai šķietamība, rēgs vai spoks.

advaya

nedivējība – advaja (advaya,  advaya)

No Spokensanskrit- vienīgs, unikāls, vienība, nedivējība, galējā patiesība, identisms.

John Grimes- viens, vienotais, viengabalainais, holistiskais; vienība; ūnikums (skat. dvaya).

advayam-ajatam

neiedzimstošais nedivējais – advajam-adžātam (advayam-ajātam, advayam-ajatam)

John Grimes-  viengabalainais, ‘kas-neienāk-esamībā’; nedzimstošais nedivējais (Īstenība)  (skat. dvaya).

advayata

nedivējisms, holisms – advajatā (advayatā, advayata)

John Grimes- viengabalainība, holisms; otrā neesamība (skat. dvaya).

advityia

kam nav otra līdzīga – advitīja (advitīya, advityia)

No Spokensanskrit- unikāls, nepārspējams, nesalīdzināms.

No īsās sanskrita vārdnīcas, John Grimes- bez otrā  (skat. dvi).

ag

uguns – ag (ag/<a.gə> ag)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- uguns. Skat. sanskr. agni – uguns.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘ag’ – ‘gari’.

aga

jēgā, nomodā, modrs – kalāšu aga (aga, aga)

kalasha_lexicon – nomodā, modrs, pie apziņas.

agama

nācis (atgājis); mantots –  āgama (āgama, agama)

No Spokensanskrit- atnākšana, ierašanās, nācis no tradīcijas, zināšanu apguve, mācība, paražas, izcelsme, ienākumi, Veda.

John Grimes- raksti; tas kas ir nācis no tradīcijas; kanoniskā literatūra; avots; sākums; ‘tas, kas ir ieradies’ (no darbības vārda ‘gam’ = ‘iet’ + priedēklis ‘ā’ = ‘turp’). (Skat. gama).

1. Dievišķā atklāsmē gūti svētie raksti, ko skolotāji nodevuši mācekļiem laikmetu gaitā. Svētos rakstus, kuros aprakstīta radīšana, sabrukums, dievību godāšana, mantru atkārtošana, un izpildījuma veids, seškārtīgo vēlmju sasniegšanas līdzekļi, meditācijas veidi un četri jogas veidi, viedie uzskata par ‘Āgama’.

2. Tie tiek iedalīti trijos galvenajos zaros atbilstoši dievībai, kas tajos godāta. ‘Pāñcarātra’ un ‘Vaikhānasa’ āgamas ir vaišnavu raksti, kas cildina Višnu. ‘Śaiva Āgama’s cildina Šivu. Un ‘Śakta Āgama’s cildina Dievmāti (Devī). ‘Śakta tantras’ tiek uzskaitītas kā sešdesmit četras un grupētas divos veidos – labās rokas un kreisās rokas (dakṣiṇa un vāma). ‘Vaiṣṇava tantras’ tiek iedalītas ‘Vaikhānasa’ un ‘Pāñcarātra’. Viedā ‘Vikhanas’ atklātās viņa mācekļiem Bhrigu, Marīči, Ati u.c., ir ‘Vaikhānasa tantras’.  Pāñcarātra āgamas ir trejādas – dievišķās (divya) jeb Valdnieka Nārāyaṇa’s tiešā atklāsmē saņemtās; Munibhāṣita jeb tās, kuras nodotas zintniekiem, piemēram, ‘Bharadvāyasaṁhitā’, ‘Pārameśvarasaṁhitā’ u.c., un ”Āptamanujaprokta jeb tās, kuras rakstījuši cilvēki, kuru vārdi ir uzticības vērti. ‘Śaiva’ āgamas ir četrējas – ‘Kāpala’, ‘Kālamukha’, ‘Pāśupata’ un ‘Śaiva’. (Lai gan runa ir par simtiem šādu svēto rakstu), tradicionāli par atklāsmju kanonu veidojošām tiek atzītas divdesmit astoņas Šaiva Āgamas – ‘Kāmika, Yogaya, Cintya, Kāraṇa, Ajita, Dīpta, Sūkṣma, Sahasra, Aṃśumad, Suprabheda, Vijaya, Niśśvāsa, Svājambhuva, Anala, Vīra, Raurava, Makuṭa, Vimala, Candrajñāna, Mukhabimba, Progīta, Lalīta, Siddha, Santāna, Śarvokta, Pārameśvara, Kiraṇa, Vātula’.

3. Āgama satur četras tēmas – tempļa uzbūve, elku darināšana utml.; filosofiskas doktrīnas; meditācijas prakses; godāšanas veidi (kriyā, jñāna, yoga, caryā). Tās ir iedalītas trijās sadaļās – tantra, kas māca rituālus; mantra, kas māca godāšanas jogas pakāpi; upadeśa, kas izklāsta triju mūžīgo vienumu – cilvēka dvēseles, saikņu un Dieva (paśu, pāśa un pati) pastāvēšanu un dabu.

agamapayi

pārejošs – āgamāpāji (āgamāpāyi, agamapayi)

No Spokensanskrit- pārejošs. (Skat. gama).

John Grimes- tas, kas parādās un izzūd..

agami

nākošs – āgāmi (āgāmi; a.ga.mi/<a.ga.mii>agami)

No Spokensanskrit- nākošs. (Skat. gama)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- 1. sekojošs, 2. nākošs.  Skat. sanskr. gāmi – gājējs.

John Grimes- vēl nākošā karma (skat. karma).

agami karma

nākoša darbība – āgāmi karma (āgāmi karma, agami karma)

No īsās sanskrita vārdnīcas- cilvēka gaidāmā rīcība nākotnē.

agamvani

pareģojums (agrāki vārdi) – ægæmvani (ə.g əm.va.ɳi/< ə.gə.va.ɳii> agamvani)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- pareģojums, noslēpumaini vārdi. Skat. agau.

agana

gājiens ar dziesmu – āgāna (āgāna, agana)

No Spokensanskrit- gūšana ar dziesmu; gāna – dziesma, gaṇa – gājiens, iet.

agar

ugunskurs – kalāšu agar (agar, agar)

kalasha_lexicon – ugunskurs.

agarishti

ugunsvieta – kalāšu agarišti (agarishti, agarishti)

kalasha_lexicon – ugunsvieta,  ugunsvieta kazu nojumē.

agasti

Rigvedas reģis, kalnu stūmējs Agasti – Agasti, Agastja (Agasti, agastya)

No Spokensanskrit- saistīts ar reģi ‘Agasti, Agastja’.

No īsās sanskrita vārdnīcas- zintnieks un vispārcienīts daudzu Rigvedas himnu reģis.

John Grimes- zintnieks (reģis, ṛṣi), uzskatīts par daudzu Rigvedas himnu gaišreģi; ‘kalnu stūmējs’ [a-ga], kalns + [asti], stūmējs.

1. Līdztekus Vaśiṣṭha’m – Mitras-Varuṇas pēctecis, kad viņu sēkla kritusi Urvasī redzeslaukā. Kā uzskata, viņš ir dzimis ūdens krūkā. Viņa vārds nāk no leģendas, ka viņš licis Vindhja kalniem zemoties viņa priekšā. Uzskata, ka viņš no dažādu dzīvnieku pievilcīgākajām daļām darinājis meiteni un tad to apprecējis, lai izvairītos no savu senču lāsta. Viņas vārds bijis Lopāmudrā. Rāmājaṇā viņš ir samierinājis Rāmu un Laṣ aṇu. Dienvidindijā viņš ir turēts lielā godā kā pirmais zinātņu un literatūras skolotājs, kā tamilu valodas radītājs un kā pirmais starp siddhiem (pilnveidotajiem, kam piemīt brīnumainas spējas).

agati

rūpes, nākšana – āgati (āgati, agati)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ierašanās, rūpes, nākšana un iešana, rašanās un izzušana.

agau

agrāk – ægau (ə.ga.ũ/<ə.ga.u> agau)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- agrāk. Skat. sanskr. agra – pirmais, izcelsme.

agauni

agrāks – ægauni (ə.ga.ũ.ni/<ə.ga.u.nii> agauni)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- agrāks. Skat. agau.

agnana

neziņa – ægnanæ, (ə.gna.nə/<ə.gna.nə> agnana)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- neziņa, neatskārsme. Skat. sanskr. ajñāna.

agneyi

uguns dieva piesaukšana – āgnejī (āgneyī, agneyi)

No Spokensanskrit- asinis, tīrīts sviests (ghee), dienvidaustrumu, zelts; uguns dieva meita.

No Sanskrit Dictionary- uguns dievības piesaukšana, ziedojums ugunij jeb ugunī. Agneya – arī Kuru sieva, Dhruvas meita.

http://en.wikipedia.org/wiki/Agneya  – agneja – piederība/saistība ar uguni, vai uguns svētība.

agni

Rigvedas dievi – Agni, Ægni, Uguns (agni, ægni (əg.ni/<ə.gni> agni)

No Spokensanskrit- uguns, uguns dievs, skaitlis 3, zelts, žults, kuņģa sula, gremošana, mistisks burta ‘r’ aizvietotājs, ziedokļa uguns. Skat. arī ag, aditya.

gudžaratī dial. (B.Suthar)- uguns. Skat. sanskr. agni – uguns.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendich‘kustas līkločiem (ag) caur plūstošiem ūdeņiem (ni)’, zibens, zibens spēriens, uguns; upurēšanas uguns; uguns dievs.

R. Raudupes– vedisko laiku uguns dievība.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- uguns dievība, viena no Vedu laiku zemes dievību grupas.

No jogas vārdnīcas- uguns. Uguns personifikācija; Uguns dievība. Attiecas arī uz ķermeņa iekšējām ugunīm, parasti sauktām par ‘segām’ reliģiskās temperatūras nozīmē.

http://www.gktoday.in/rig-vedic-gods/  Uguns dievs un ziedojumu pieņēmējs. Uzskatīts par starpnieku starp dieviem un cilvēkiem. Rigvedā Agni ir veltītas 200 himnas, bet pieminēts 218 himnās.

Vedic Civilization. Raj Pruthi– ziedojuma uguns personifikācija, pārstāv vedisko āriju mājturības dzīvi un svarīguma ziņā ir otrais aiz Indras, kurš pārstāv ārējo cīniņu un iekarojumu dzīvi. Agni fiziskās izpausmes antropomorfisms dabiski ir ļoti niecīgs. Viņš ir ar sviesta muguru un liesmu matiem, un ziedojumus ēd ar liesmu mēli. Viņā ēdiens ir koks vai ghī sviests (go-ghṛta), un dzēriens ir kausēts sviests, lai gan viņam tiek piedāvāts iedzert arī somu kopā ar citiem dieviem. Viņu baro trīs reizes dienā. Lai gan viņš tiek uzaicināts pats piedalīties ziedojuma upurēšanās, redzamāks viņš ir kā dievu mute, ar kuru dievi ēd ziedojumu. Viņa galvenā īpašība dabiski ir viņa krāšņums. Viņš spīd gan dienā, gan naktī. Viņu sauc par ‘dūmiem (dhūuma) karogoto’.

John Grimes- uguns; vediska dievība.

1. Ir piecu veidu uguns- laika uguns (kāla-agni); izsalkuma uguns (kṣudhā-agni); aukstā uguns (śīta-agni); dusmu uguns (kopa-agni); atskārsmes uguns (jñāna-agni). Šīs piecas ugunis mājo atbilstoši kājās, nabā, vēderā, acīs, sirdī.

2. Hindu ”śrauta’ rituālā’ ir trīs uguns veidi – namtura uguns (gārbha-paya), uguns, kurā ziedo (āhavanīya), dienvidu uguns (dākṣiṇa). Lai veiktu šrauta rituālus, ir “jāiedibina” šīs trīs ugunis. Vedās Agni parādās trijās fāzēs – debesīs kā saule, atmosfērā kā zibens un uz zemes kā parastā uguns. Vedās Agni ir viena no galvenajām dievībām ar visvairāk tai vērstām slavinājuma himnām.

3. Saskaņā ar dažiem avotiem, Agni ir Dievišķā Griba un/vai svētā dievišķuma dzirksts cilvēkā un/vai uguns par sevi, dievs priesteris un Dieva dižā mirdza, un Gaṇeśa/Subramanyam. Višš tiek uzskatīts par starpnieku starp cilvēciskajām būtnēm un dievībām, kā arī par to aizstāvi un to rīcības liecinieka.

4. Skat. ‘tejas’.

http://www.hinduwebsite.com/hinduism/vedicgods.asp  – Agni ir izraudzītais Priesteris, dievs, ziedojumu starpnieks, ‘hotar’, kurš dāvā labumus un kliedē tumsu. Prātniecisks priesteris, patiess, viscildinātākais dižais, ziedojumu pārvaldnieks, mūžīgā Likuma sargs, Starojošais, bez viņa klātbūtnes nenotiek neviens ziedojums. Viņa klātbūtne patiesi nodrošina ziedojuma sekmes, jo viņa pieņemti ziedojumi sasniedz dievus. Agni ir vēstnesis, visu labumu saimnieks, ziedojumu nesējs, vismīļākais, kurš atved labprātīgos dievus no debesīm un nosēdina tos zālē pie ziedokļa.

Par priesteri viņu iecēlis Manu. Bieži viņu piesauc kopā ar Indru, ar kuru viņš dalās somas dzēriena kaislē. Viņu piesauc arī kopā ar Marutiem, varbūt lai atvairītu meža ugunsgrēku briesmas.

Agni ir bijis agrākais reģis ‘Āngiras’s (skat.). Pēc viņa svētā rituāla bija dzimuši maruti ar viņu mirdzošajiem šķēpiem. Sveikts kā nemirstīgs ‘Jātaveda’, daudzkrāsainā mirdzošā Austras dāvana, ziedojumu nesējs un ziedojumu vadītājs, Agni ir Bēro Rumaku Pavēlnieks, kuram tīk dziesmas.

Laipns un dāsns, ar brīnumainu slavu, Agni ir draugs visam, mīļš daudziem viņu mājās. Vedu ārji ir labi apzinājušies viņa iznīcināšanas spēju, nodedzinot mežus. “Vēja mudināts, viņš iededzies izvēršas sausā mežā, bruņojies ar savām mēlēm kā sirpjiem, ar varenu rūkšanu. Melns ir tavs ceļš, Agni, vienmēr, ar mirdzošiem viļņiem, kad tu kā bullis kvēli brāzies uz kokiem, ar liesmu zobiem, vēja dzīts; viņš traucas caur kokiem uzvarošs kā bullis govju barā, spožā spēkā izklīzdams mūžīgajā gaiša; viņam lidojot nedzīvais un dzīvais dreb viņa priekšā.”

Mēs kaut ko zinām arī par viņa izcelsmi. ‘Mātariśvan’s (vējš, brīze, dievu vēstnesis) ir viņu nonesis no debesīm un nodevis ‘Bhrig’u pārziņā. Dažās himnās Agni redzam paceltu virsdieva statusā, piemēram – “Agni ir Vaišnavara, galvenais visiem ļaudīm … Viņš ir gan debesīs, gan zemes vidū.”

Līdzīgi arī – “Tuvs, nepagurstošs viņš ceļas debesīs, noņemot plīvuru naktīm un visam nedzīvam un dzīvam, jo šis vienreizīgais Dievs ir dižumā pārākais par visiem pārējiem Dieviem.” Agni tiek attēlots ar divām galvām, gariem krītošiem matiem, podveida vēderu, sešām acīm, septiņām rokām, četriem ragiem un trim kājām. Septiņas rokas nozīmē septiņas liesmas, un trīs kājas – trīs viņa pārvaldītas valstības. Resnais vēders nozīmē viņa kāri uz treknu taukainu ēdienu. Viņa partneres ir ‘Svaha’ un ‘Svadha’. Tā kā viņš ir ‘dhūmaketu’ (krītoša zvaigzne, komēta, ugunskurs), viņa karogs ir dūmi. Viņa transportlīdzeklis ir Auns, un tā kā auns ir tipisks upurdzīvnieks, šī saistība norāda uz saistību ar ziedojuma rituāliem.

http://en.wikipedia.org/wiki/Agni  – viena no svarīgākajām Vedu dievībām. Uguns dievība – ziedojumu pieņēmēja tālākai nodošanai citām dievībām. Ziedojumi, kas veikti ugunij, pie dievībām nonāk, jo Agni ir kurjers no un uz pārējām dievībām. Mūžīgi jauns, jo uguns tiek iedegta katru dienu no jauna, un nemirstīga. Rigvedā (I.95.2), kāds riši lūdz par desmit mūžīgiem spēkiem, lai ar Agni dzimšanu svētītu Tvaštri (virssaprāts, kas rada visas lietas), kas norāda uz desmit slēptiem spēkiem, kas baro Agni.

Mācītais vīrs ‘Yāska’ skaidro, ka Agni tā sauc tāpēc, ka tas ir Agrani – vadonis, mūžam nomodā esošs atskārsmes izplatītājs un pirmais domāšanas pamatlikums, kas izpaužas kā runa; tas tiek nests visu rituālo pasākumu (jadžnu) priekšā.

Pippalāda, viedais ‘Prashna Upanishad’ās’, izceļ vien Agni nepārspējamību, teicot Kābandhi Katayāna – “Šis visīstākais, Sūrja, kas ir Āditja, rada to, kas ir Prāna un Agni, kas ir atpazīti visās radībās, un kam piemīt visa slava.”

Vedu riši ir zinājuši, ka atskārsme ir Virspatības, Virsdvēseles, Atmaņas (Ātman) īpašība. Sūrja, Āditja, Prāna un Agni pārstāv Virspatību, kas atklājas kā atskārsme ar spožiem visu apgaismojošiem stariem un kas atklājas kā lietas, ko izzin prāts un izskaidro runa (Rigveda X.135.7).

Saskaņā ar purānām, ar Agni ir saistīta Sietiņa zvaigznāja (Krittika nakshatra) izcelšanās un Kartikejas, kara dievības un devu armijas vadoņa dzimšana. Nāvi uzvarošā debesu uguns noslēpuma zināšana (Agni-rahasya vidya), ko Pradžapati saņēmusi no pašpastāvošās Virsīstenības (Brahman), ir aprakstīta ‘Shatapatha Brahmana’s’ desmitajā sējumā. Vedu laikos bieži veikta Agni paredzēta dzīvnieku upurēšana. Agni ir saukts arī vārdā ‘Chāgavāhana.

The Religion and Philosophy of the Veda and Upanishads, 1. Arthur Berriedale Keith – Agni uguns nozīmē ir cieši saistīts ar zeltu. Nav ļauts lasīt Vedas vietā, kur nav ne uguns, ne zelts – zelts ir Agni sēkla, un būvējot ugunsaltāri balstā ir ievietota zelta cilvēka figūra, kas, domājams, pārstāv Agni; kad pār šo figūru izlej sviestu, tiek skandētas himnas Agni godam, un to, ka figūrā slēpjas uguns, rāda brīdinājums priesteriem nestaigāt tās priekšā, lai netiktu uguns aprīti…

Agni ir ūdeņu bērns, kuri satur zibeņu uguni, un lietus mākonis ir zibeņu un ūdeņu māte.

Skat. arī mātariśvan.

agni kumbhaka

uguns elpošana – agni kumbhaka (agni kumbhaka, agni kumbhaka)

No jogas vārdnīcas – ‘uguns elpošana’. Šis saliktais elpošanas paņēmiens apvieno grēku nožēlu – ‘kapālabhātī’, enerģisko elpošanu, tas ir, uguns elpu jeb “baurošanu” – ‘bastrika’, dziļo elpošanu – ‘dirgha śvāsam’, izelpas aizturi – ‘recaka kumbhaka’, trīs enerģijas slūžas – ‘bandha-triya’ un iedarbīgu sajūtu atslēgšanu – ‘pratyāhāra’. Visattīstītākajā veidā šis paņēmiens iekļauj septiņas enerģijas aiztures (bandha) un pievēršanos čakrām – ‘dāraṇa mudra’ ‘yantr’ās, kā arī īpašas ar galvenajām čakrām saistītas mantras.

agni-sara dhauti

attīrīšanās ar uguni – agni-sara dhauti (agni-sara dhauti, agni-sara dhauti)

No jogas vārdnīcas- burtiski – ‘attīrīšanās caur uguņu virkni ‘. Agni-sara dhauti (skalošana ar uguns būtību)  ir viena no sešām krijām (darbībām), kas sastāv no straujām vēdera savilkšanām, ceļot enerģijas slūžas (bandha). Šis paņēmiens paaugstina ķermeņa temperatūru, tonizējot muskuļus, kuri aizsargā iekšējos orgānus. Šī temperatūra ātri sadedzina kalorijas vēdera apvidū. Skat. http://yogawithsubhash.com/2012/11/14/agnisara-kriya/

agnibhu

uguns būšana – agnibhū (agnibhū , agnibhu)

No Spokensanskrit- ziedojuma uguns, uguns radīts, ‘Skanda’ – kara dievība, seši, ūdens.

http://sanskritdictionary.com/  – svētās uguns uzturēšana.

agnichayana

svētās uguns vietas iekārtošana – agničajana (agnicayana, agnichayana)

No Sanskrit Dictionary, Spokensanskrit- sanākšana svētās uguns vietas izvēlei, iekārtošanai.

John Grimes- ‘Agni sakraušana’; ugunsaltāra sakraušana. (Skat. agni).

Viens no visizstrādākajiem vediskajiem rituāliem. No vairāk kā tūkstoš ķieģeļiem piecās kārtās putna veidā tiek sakrauts liels altāris. Rituāls ilgst divpadsmit dienas un tam ir papildus (kāmya) rituāls. Tā ir īpaša altāra sagatavošana ‘soma’s ziedojumam.

agnidagdha

mirušie uguns uzturētāji – agnidagdha (agnidagdha, agnidagdha)

No Spokensanskrit- mirušo senču kategorija, kuri zemes dzīvē uzturējuši svēto uguni; sadedzināts bēru sārtā, piededzināts.

agnidah

ugunsbēres, dedzināšana ugunī – ægnidah (əg.ni.dah/<ə.gni.da.hə> agnidah)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- kremācijas rituāls.

agnidaha

dedzinoši ugunīgs – agnidāha (agnidāha, agnidaha)

No Spokensanskrit- kvēloša svelme; īpaša slimība.

agnidhra

uguns iededzējs – āgnidhra (āgnidhra, agnidhra)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey priesteris (kas iededz ziedojumu, upurēšanas uguni?).

agnihotra

ugunsziedojums – agnihotra (agnihotra, agnihotra)

No Spokensanskrit- ziedojums uguns dievam, upurēšana uguns dievam, svētā uguns.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘uguns ziedojums’, vedu laiku uguns ziedojums.

No Sanskrit Dictionary- nepulēta rīsa ziedojums uguns dievam svētajā ugunī rīta un vakara mijkrēslī; namtura ikdienas ziedojums ugunij, kas sastāv no piena, eļļas un skābas auzu tumes.

V. Ivbuļa – ziedošanas rituāls par godu dievam Agni.

John Grimes- ‘uguns ziedojums’; vedisks uguns ziedojums. (Skat. agni).

Obligāta rita, ko izbauda visi divkārtdzimušie cilvēki, ik dienas, cik vien ilgi dzīvo, nosaukums. Vienkāršākais vediskais (śrauta) rituāls. Tas sastāv no namtura veikta piena ziedojuma ikrītus un ikvakarus ar neobligātu priestera palīdzību. Tas pieder pie obligātajiem (nitya) rituāliem.

agnihotrin

ugunspriesteris, zīģenots, zīgenots, agnihotrin (agnihotrin, agnihotrin)

No Spokensanskrit- svēto uguni uzturošs, agnihotru veicošs. Skat. arī aṅgati, āhitāgni.

No Jēkaba Langes 1773- Pagāniskā virspriestera Krīve mūki un sekotāji pie prūšiem un latviešiem, kam tīreļos (Wüsten) un mežos bija tā sauktā svētā mūžīgā uguns jāuztur, skat. arī  vaideļi, vaideloši.

No Stenders 1783- Virspriestera Krīves mūki un viņa sekotāji pie prūšiem un latviešiem. Viņu pienākums bija tīreļos (Wüsten) un mežos tā saukto svēto uguni uzturēt. Domājams viņi ir mūžseno (uralter) latviešu bardu dziesmu (Bardenlieder) autori (Urheber), kam viņiem ar to dīko dzīvesveidu bija gana laika.

No ‘Allgemeines mythologisches Hand-Lexikon’. Johann Ferdinand Roth – Tālāk aiz vaidelotiem sekojoši ‘siggonen’ jeb ‘siggonotti’, kuri veikuši priesteru zemāko kalpošanu (130 Viens tāds Siggo jeb Siggonote ir nosaukts sv. Kanisius Adalberta biogrāfijā lpp.353), uzturēja svēto uguni un veica dziedināšanu dievību vārdā.

agnikshetra

vieta ugunsziedoklim – agnikšetra (agnikṣetra, agnikshetra)

No Spokensanskrit- vieta ugunsziedoklim, uguns altārim.

agnimadana

dzimumsakara uguns –  agnimadana (agnimadana, agnimadana)

No Spokensanskrit- dzimumsakara uguns.

agnimat

svētās uguns uzturētājs – agnimat (agnimat, agnimat)

No Spokensanskrit- tāds, kuram ir svētā uguns vai, kurš to uztur, atrašanās pie uguns; laba gremošana.

agnimukha

ugunsmute, tāds, kuram uguns dievs mutē – agnimukha (agnimukha, agnimukha)

No Spokensanskrit- tāds, kuram uguns dievs mutē, dievība, skaņas dziedniecība, bramīns, Semecarpus Anacardium, Plumbago zeylanica, ‘ugunsmute’.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- ugunīgs dēmons ellē.

agninakṣatra

Sietiņa zvaigznājs, Ugunsvara – agninakšatra (agninakṣatra, agninakshatra)

No Spokensanskrit- Sietiņa zvaigznājs, trešais mēness zodiaks. Arī bahulikā, bahula.

agniprastara

ugunsakmens – agniprastara (agniprastara, agniprastara)

No Spokensanskrit- krams, burt. ‘ugunsakmens’, uguni šķiļošs akmens.

agnipratishtha

ugunskura apsvētīšana – agnipratišthā (agnipratiṣṭhā, agnipratishtha)

No Spokensanskrit- ugunskura apsvētīšana, kāzu  ugunskura apsvētīšana.

agniputra

uguns dēls, Skanda – agniputra (agniputra, agniputra)

No Spokensanskrit- Agni dēls; ķēniņa Skandas vārds.

agnisamskara

kremācija, ugunsšķīstīšana –  agnisamskāra, ægnisamskaræ (əg.ni.sam.ska.rə/<ə.gni.sɚska.rə> agnisaṃskāra, agnisamskara)

No Spokensanskrit- jebkāds rituāls, kurā ir būtisks uguns lietojums, piemēram, kremācija; uguns apsvētīšana.

gudžaratī dial. (B.Suthar)- kremācijas rituāls.

agnishala

ugunsaltāris – agnišālā (agniśālā, agnishala)

No Spokensanskrit- ziedokļa uguns, nams vai vieta ugunsaltāra uzturēšanai.

agnishtha

uz uguns stāvošs– agništha – (agniṣṭha, agnishtha)

No Spokensanskrit- ugunī, virs uguns, pie uguns stāvošs; panna, kastrolis, ugunskura pārvešanas līdzeklis.

agnishtoma

uguns slavinājums – agništoma (agniṣṭoma, agnishtoma)

No Spokensanskrit- sarežģīts ‘uguns slavinājums’, uguns dievības slavinājums; mantra vai kalpa, saistīta ar agništomu.

No Sanskrit Dictionary- triju veidu rituāli, mantras uguns dieva piesaukšanai.

John Grimes- ‘Uguns slavinājums’; uguns ziedojums; piecu dienu vedisks rituāls.

Visbūtiskākais somas ziedojuma veids. Skat. ‘soma’, ‘agni’.

Skat., piem., – http://www.australiancouncilofhinduclergy.com/uploads/5/5/4/9/5549439/history_of_dharma_sastras.pdf  33. nod.

agnishvatta

uguns svētīta dvēsele – agnišvātta (agniṣvātta, agnishvatta)

No Spokensanskrit- bēru sārta (variants – saules) ‘uguns nobaudītā’, ‘uguns uzlabotā’; ar uguni svētīta mirušā dvēsele.

No Occult Glossary – ‘agni’ – uguns, ‘ṣvātta’ – uzlabots ar uguns “garšvielu”, pacilāts jeb svētīts ar uguni. Viena no senču kategorijām – mūsu saules senči pretstatā ‘barhiṣad’ – mūsu mēness senčiem (liktiem uz svētītas zāles).

‘Kumāras, agnišvāttas un manasaputras ir vienu un to pašu būtņu trīs aspekti – ‘kumāras’ ir matērijas neskartas sākotnējās garīgās šķīstības aspekts. Agnišvāttas ir to saistība ar sauli jeb saules garīgo uguni. Pacilāti jeb svētīti ar gara uguni – saprāta un garīguma uguni, viņi ir šķīsti. ‘Manasaputras’ (Brahmā prāta dēli) pārstāv saprāta aspektu – augstākā saprāta darbību. …

Agnišvāttas ir mūsu garīgā-saprātīgā daļa, tas ir, mūsu iekšējie skolotāji. Iepriekšējās manvantarās (Manu ērās), tie ir pabeiguši savu attīstību fiziskajās valstībās, un kad zemāko būtņu attīstība pēdējās ir novedusi līdz pienācīgam stāvoklim, agnišvāttas nāk tās glābt, jo tām ir piemitusi vien fiziskā “radošā uguns”, – tā šos zemākos mēness senčus iedvesmojot un apskaidrojot ar “uguns” garīgo un saprāta enerģiju.

agnisroni

ugunsaltāra statnis – agnisroni (agnisroṇi, agnisroni)

No Spokensanskrit- ugunsaltāra statnis, burtiski ‘uguns stilbi’.

agnisutra

ugunszāles vītne – agnisūtra (agnisūtra, agnisutra)

No Spokensanskrit- ziedojuma zāles vītne, ko apliek bramīnam, to ievadot amatā.

agra

agrs, pirmais – agra (agra, agra)

No Spokensanskrit- pirmais, pirms, priekšējais, labākais, galvenais, vadonis, sākums, izcelsme.

A. Kauliņa- agri.

John Grimes- pirmais; vadonis.

agradharma

visagrākā derība – agradharma (agradharma, agradharma)

No Spokensanskrit- augsts garīgais stāvoklis, augstākā viedība. Skat, dharma.

No kušanu vārdnīcas- visagrākā, sākotnējā derība.

agrani

pirmais (agrais) – agranī (agraṇī, agrani)

No Spokensanskrit- pirmais, galvenais, vadonis.

http://sanskritdictionary.org/ – pirmais, priekšgājējs, galvenais, vadonis.

No Sanskrit Dictionary- uguns ziedoklis.

http://en.wikipedia.org/wiki/Agni  – Agranī – Agni, vadonis, mūžam nomodā esošs atskārsmes izplatītājs un pirmais domāšanas pamatlikums.

agrasandhya

agrs mijkrēslis – agrasandhjā (agrasandhyā, agrasandhya)

No Spokensanskrit- agrs mijkrēslis, agra rītausma.

agrya

pirmais, agrais – agrja (agrya, agrya)

No Spokensanskrit- lietpratīgs, iepriekšējais, augšējais, priekšnieks, pirmdzimtais; labi dzejots, rīmēts, sikšņots.

agun

uguns – kašmiri agun (agun, agun)

https://en.wikipedia.org/wiki/Kashmiri_language  – uguns. Skat. agni.

aguzhi

lize – kalāšu aguži (aguzhi, aguzhi)

kalasha_lexicon – lize, maizes lāpsta.

aha

noteikti, aha (aha, aha)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey noteikti.

aham

es, patība – aham (aham, aham)

No Spokensanskrit- ‘es’ kā persona. Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘esmu’; ”es’ atskārsme‘; ”es’ apziņa’; pašapzināšanās.

https://en.wikipedia.org/wiki/Aham_Brahmasmi  – ‘es’ ir tas, ko nav iespējams atmest, nedz aizmirst tā nemainīguma, nenovēršamības, mūžīgās klātesamības dēļ.

John Grimes-  ‘es’; ‘es atskārsme‘; ‘priekšstats par ego’; cilvēka dvēsele; patības apziņa; ‘es apziņa’; tīra iekšējā patība.

1. Tiek uzskatīts, ka ir divi ‘es’ – zemākā patmīlīga cilvēka patība un augstākā patība jeb tīra (śuddha) Patība.

2. Kašmiras šaivismā šis vārds norāda uz brīvu un Patību izgaismojošu apziņu, kas mājo Sirdī.

aham asmi

es esmu – aham asmi (aham asmi, aham asmi)

No Spokensanskrit- ‘es esmu’.

aham brahmasmi

dižvārdi– “esmu (mana Patība ir) Virsīstenība” – aham brahmasmi (aham brahmasmi, aham brahmasmi)

No īsās sanskrita vārdnīcas- arī ‘Aham Bramhāsmiti’ – “Es esmu Brahmans, Virsīstenība (nejaukt ar bramīnu).” Šis ir viens no dižvārdiem, skat.’mahāvākya. Skat. adhyātma.

https://en.wikipedia.org/wiki/Aham_Brahmasmi  – ‘Brahman’ ir bezgalīgā Īstenība; to var atskārst tikai tad, kad iet bojā ego. Šajā teicienā ‘es’ nav ierobežotais pārdzimstošais ego, iekšējais darītājs un baudītājs, un nav arī ķermenis un prāts. Vienīgi cilvēkam ir spēja uzlabot esošo stāvokli, virzīt savu nākotni, meklēt un atskārst patiesību, un ar apzinātu darbību (karma adhikāra) atbrīvoties no dzimšanu-nāvju riņķojuma (vidya adhikāra). Vidyaranya savā ‘Panchadasi’ (V.4) skaidro- “Pēc savas dabas bezgalīgo Virspatību šajā dižvārdā apraksta vārds ‘Brahman’; vārds ‘asmi’ apzīmē ‘aham’ un ‘Brahman’ identitāti. Tādējādi, (šā dižvārda nozīme ir) “Esmu Virspatība”. Šo atskārsmi gūst, patiesi jautājot.

John Grimes- ‘esmu Virsīstenība (Brahman)’.

1. Dižais teiciens (mahāvākya), kas nes Upanišadu viedību, rodams ‘Yayur Veda’s ‘Bṛhadāraṇyaka Upaniṣad’.

2. Skat. ‘mahāvākya’, ‘aham’, ‘asmi’.

aham vimarsha

‘es’ atskārsme – aham vimarša (aham vimarśa, aham vimarsha)

John Grimes- tīra ‘es’ atskārsme. (Skat. aham).

ahambhava

‘es’ būšana – ahambhāva (aháṃbhāvá, ahambhava)

http://sri-aurobindo.in/terms/00094_e.htm  – cilvēka kā indivīda stāvoklis.

http://anthonyduartmaclean.blogspot.com/2011/03/self-enquiry-who-am-i.html  – ‘es esmu’ sajūta; netveramāka par domām, emocijām vai ķermeņa apzināšanos. Ahambhāva ir netverama kā telpa, un apzinošs prāts to var atskārst ar praktizēšanos. Šī ahambhāvas sajūta ir klātesoša vienmēr, bet, prātam esot ierastībā vērstam ārējām sajūtām, lietām un psīhiskiem atspoguļojumiem, kā domām, atmiņām un vēlmēm, mēs to nepamanām.

ahamkrita

patmīlīgs – ahamkrita (akamkta, ahamkrita)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey patmīlīgs, lepnīgs, augstprātīgs.

ahampratyaya

‘es’ izpratne, pašizpratne – ahampratjaja (ahampratyaya, ahampratyaya)

No Sanskrit Dictionary- ‘es’ izpratne, pašnovērtējums, pašizziņa. Skat arī ‘advaita’.

ahamta

‘es’ apziņa – ahamtā (ahamtā, ahamta)

No Monier Williams un Spokensanskrit- paša apziņa.

ahankara

esisms, lepnība, iedomīgums – ahaņkāra (ahaṅkāra, ahankara)

No Spokensanskrit- pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu, egotisms, lepnība, uzpūtība, augstprātība.

No Sanskrit Dictionary- sevis uzskatīšana par pašpietiekamu personu.

No īsās sanskrita vārdnīcas- egoisms jeb iedomība; neīstais ‘es’; “esmisms”. Tas ir pašpasludināšanās princips, prātā atspoguļots “Es”, nevis īstā Patība, Virspatība. ‘Ego’ (ahankara) ir izpausme, kad ‘es’ saka vai apgalvo jebkas cit, kas nav garīgā patība.

No Raudupes- tas indivīds, kuru esam pieraduši pieņemt kā savu ‘es’, nav apskaidrotā, dievišķā Esamība. Tas mājo materiālajā jomā, ir laicīgās pasaules apburts un dažādu domu un dziņu piesārņots. Tas vispirms ir jāattīra, tikai tad var atskārst dievišķo sevī. Parasti garīgajam meklētājam vajag daudz laika un pacietības. Garīgais ceļš nav vis revolūcija, bet evolūcija. Latvju dainās šī norise ir labi izprasta. “Dievs man deva, Dievs man deva, Dievs rokā neiedeva, Dievs rokā neiedeva, Iekams pate nedarīju.”

John Grimes- ‘es’-isms; personība; individualitātes koncepts (no darbības v.saknes ‘kṛ’ = ‘darbība’ + ‘aham’ = ‘es’); burtiski ‘es-darītājs’. (Skat. aham).

1. Tiek teikts, ka attīstības norisē ‘ahaṅkāra’ attīstās no saprāta (buddhi) un attīsta sajūtas (indriya) un savukārt elementu (tanmātra) netveramo būtību. Tā uzdevums ir pašnovērtējums. Tas ir iekšējā orgāna (antaḥkaraṇa) aspekts, kam piemīt trīs aspekti – ‘vaikārika’ jeb ‘sattva’, ‘taijasa’ jem ‘rajas’, un ‘bhūtādī’ jeb ‘tamas.’

No Occult Glossary – burtiski ‘es tas darītājs’; egoisms, patmīlība, individuālisms. Patmīlības princips cilvēkā, kas radies no neziņas jeb neatskārsmes, ilūzijas un liek uzsvaru uz ‘es’ kā nodalītu no vispārējās Pašbūtības. Ego, no latīņu ‘es’, ir spēja apzināties, ka “es esmu es”, netieša apziņa, kas atspoguļo it kā sevi, un tā savu iedomāto esamību uzskata par “nošķirtu” vienumu. … Cilvēka ego tronis ir starpdivvienība – prāts-kārība: daļa, kas ir cilvēciskās būtnes pārdzimstošā individualitāte, tiecas augšup; un otra daļa ir piesaistīta lejā kā parastais jeb netveramais (astrālais) cilvēka ego. Apziņa pastāv kā nemirstīga pārdzimstošajā ego un kā pārejoša jeb mirstīga netveramajā cilvēka ego. Daļa, kas ir piesaistīta lejā un mirstīga, ir cilvēka zemākais ego. Daļa, kas tiecas augšup uz saprātu (buddhi) un galu galā tam pievienojas, ir cilvēka augstākais jeb pārdzimstošais ego. Turpretim cilvēka ego atliekas pēc cilvēciskās būtnes nāves un otrās dzimšanas kārību valstībā paliek netveramajās jomās kā sairstošs mirušā kārību ķermenis jeb spoks.

ahitagni

uguns pieskatītājs, ‘ugunij pieliktais’ – āhitāgni (āhitāgni , ahitagni)

No Spokensanskrit- cilvēks, kurš iededz svēto uguni uz ziedokļa, bramīns, kurš uztur ģimenes mūžīgo uguni, ziedotājs.

aikapatya

patvaldība, pats saimnieks – aikapatja (aikapatya, aikapatya)

No Spokensanskrit- patvaldība, augstākā vara, vienvaldība. Skat. arī ‘pati’.

aikshata

ieskatīts – aikšata (aikṣata, aikshata)

John Grimes- ‘redzēt’; redzēju; doma; kārots. (Skat. akṣi)

ains

viens – kušanu ains (arī gotu ains)

No kušanu vārdnīcas- viens. Arī senlatīņu ‘oinos’, leišu ‘víenas’, baznīcas senslāvu ‘inъ’

aishamo

gaišs, vieds – kušanu aišamo (aiśamo, aishamo)

No kušanu vārdnīcas- gaišs, vieds.

aishvarya

dievišķā vara – aišvarja, æišværjæ (aiśvarya, əi.ʃvə.rjə/<əi.ʃvə.rjə> aishvarya)

No Spokensanskrit- priekšnieks; arī pārcilvēciskas spējas, augstākā vara, labklājība, suverenitāte.

No īsās sanskrita vārdnīcas- kundzība; vara; vietvara; dievišķais triumfs, diženums, Dieva (Īšvaras) iezīmes. Skat. arī ‘īśa’ un ‘varya’.

No Sanskrit Dictionary- pārpilnība un vara, mistisks spēks, dievišķs spēks, dižens spēks.

John Grimes- pārākums, vara; kundzība; dievišķā slava; varenība; lieliskums.

Dieva (Īšvara) vai kādas teistiskas dievības pazīme. (Skat. Īšvara, varya).

gudžaratī dial. (B.Suthar)- dievbijība. Skat. sanskr. aiśvarya – vara, ietekme, augstākā vara, pārcilvēcisks spēks, suverenitāte.

aishvaryani

noslēpumaina vara – aišvarjāni (aiśvaryāṇi, aishvaryani)

No Sanskrit Dictionary- noslēpumains spēks, noslēpumaina vara.

aja

āzis – adžā (ajā, aja)

No Spokensanskrit- āzis, kaza, vadonis, vadītājs, bars, saules stars, kūdītājs.

No kušanu vārdnīcas- āzis, kaza. Arī kušanu ‘aṣiye’, viduspersiešu ‘azak’, leišu ‘ožỹs’

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- atsevišķi Mohendžodaro atrasti zīmogi attēlo cilvēka/dzīvnieka upurēšanu. Mēs sastopamies ar āža attēliem uz dažiem zīmogiem, un āzis, kas vienmēr ir bijis iecienīts dzīvnieks Mohendžodaro Harappas ziedojumu trauku podniecībā un terakotas figūriņās, rod savu līdzinieku āzī dievības Kali priekšā, kas turpinās arī mūsdienās.

aja

nedzimis – adža (aja, aja)

No Spokensanskrit- nedzimis. Arī ajāta

No Sanskrit Dictionary- neattīstīts, nedzimis, nejēga, neapzinīgs.

John Grimes- nedzimis; neradīts; nedzemdēts; kaza (no ‘a’ = ‘ne’ + darbības v. sakne ‘ja’ = ‘būt dzimušam’). (Skat. ja)

ajanadeva

dievs no dzimšanas – ādžānadeva (ājānadeva, ajanadeva)

No Spokensanskrit- dievs no dzimšanas.

ajani

izcelsme, iedzimtība – ādžāni (ājāni, ajani)

No Spokensanskrit- cildena dzimšana, izcelsme.

ajapa gayatri

nerunātā lūgsna, soham, hamsa – adžapā džapa, adžapā gājatrī (ajapā gāyatrī, ajapa gayatri, ajapā japa)

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘so-ham’ jeb ‘haṃsa’. Skat. arī haṃsa, soham, gāyatrī.

http://www.universalshaivafellowship.org/teachings/practice/#.Vx3Wliav7aU – adžapā gājatrī vingrinājumā pastāvīgi tiek uzturēta ikreiz  atjaunota pilna vērība (anusandhana) uz atstarpi starp lēnām un klusām ielpām (so, sa) un izelpām (ham).

The sacred birds – Hamsa mantra (hamsa japa) ir nepārtraukta ‘hamsa’ skandēšana. Nepārtraukti un ātri atkārtojot, to nevar atšķirt no ‘so-ham’. Kopā salikts, tas nozīmē ‘esmu atbrīvots gars’.

Hamsa kumbhaka ir gulbja elpošana. Tā ir līdzena bet spēcīga pranajama, ko lieto meditācijā, lai virzītu Šakti enerģiju uz gulbi galvvirsas čakrā. Tā ir elpošana meditācijai katrā čakrā, kas šīs elpošanas gaitā pieaugoši virzās augšup pa sušumnu, līdz visi čakru simboli ir prātā (apcerē (dhyāna)).

John Grimes – dabiska elpas mantra; dabiska atkārtošana.

Dabiska patvaļīga un bezpiepūles mantras atkārtošana, kar norit katrā dzīvā radībā ieelpu-izelpu veidā; atkārtota lūgsna. Saukta arī par ‘so-ham’.

Death: Beginning Or End? Methods for Immortality. Jonn Mumford – nedzirdama un automātiski atkārtota mantra, ko vada patvaļīgs elpošanas cikls. Transliterējot no sanskrita, tā būtu rakstāma ‘So Ha’, tomēr izrunu labāk izteic ‘So Ham’. Gorakša ir atpazinis, ka ieelpa rada neapzinātu skaņu ‘saa’. Tas notiek vismaz 21 600 reizes 24 stundās. Šai nemitīgajai neapzinātajai vibrācijai, ko parasti rakstiski attēlo kā ‘Hamsa’ jeb ‘Hansa’ un kas sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi, ir īpaša ietekme. Ja apzināti pievēršamies šai mantrai, tai parādās īpašība caurdurt aizkaru starp dzīvi un nāvi, dodot mums spēju atšķirt īstu kaitējumu un atjaunoties tā, ka varam dzīvot tagad.

… Meditācijas labums ir daudzveidīgs, un mums ir jāizprot, ka meditācija pārveido smadzeņu viļņu rakstu un izmaina smadzeņu bioķīmiju. “Kārtna meditācijas prakse sekmē spēju gūt labumu no autohipnotiskām norisēm. Pēc vairākiem meditācijas prakses gadiem pat stūrgalvīgs cilvēks pēkšņi pamana, ka spēj sasniegt mērena hipnotiska transa (svētpamiruma) stāvokli” (Dr. Engstrom).

Šķiet, ka meditācija aizkavē novecošanos ar melatonīna līmeņa palielināšanos smadzenēs.

… ‘So Hum’ meditācijai piemīt visi meditācijas līdzieguvumi, bez tam to veic apziņas izvēršanai un gan dzīves, gan nāves atvieglināšanai.

1. Sēdi ērti krēslā, kājas turot uz spilvena, vai ar sakrustotām kājām uz kušetes. Nav nepareizi atbalstīt muguru, bet galva jāatstāj brīva, lai vari pamanīt, ka sāc iesnausties, kas, pretēji dažu domām, ir laba zīme.

2. Ar aizvērtām acīm sāc pievērst uzmanību patvaļīgi iekšā un ārā plūstošajai elpai. Vari uzmanību pievērst krūšu kaulam vai rīklei vai nāsīm. Neiejaucies savā elpas ciklā, nemēģini to vadīt – tikai pievērsies. Pēc dažām minūtēm tu esi gatavs nākošajam solim.

3. Tagad ar ieelpu un izelpu saskaņo domās atkārtotu Gajatrī So Ham. Patvaļīgi notiekot ieelpai, klusībā dziedi ‘So’ {it kā pirmo ieelpu dzimstot}, elpai izplūstot, klusībā dziedi ‘Ham’ (it kā pēdējo atvieglojuma nopūtu mirstot).

4. Turpini to 20 līdz trīsdesmit minūtes. Mazāk būs veltīgi.

Tā kā tu sēdi, vari ieslīgt sapņa teta stāvoklī un acumirklī zaudēt kontroli pār kakla muskuļiem – tā ir laba zīme. Vēl labāka zīme ir, ja tu dzirdi savu krākšanu. Tās ir agrīnas īsta atslābinājuma un atbrīvošanās pazīmes.

5. Ieelpojot pieliec kreisās rokas trešo pirkstu pie īkšķa gaļīgā pamatmuskuļa un izelpojot atlaid. Kreisās rokas, jo tā nodrošini nelielu smadzeņu labās puslodes pārsvaru vai vismaz tiešu sakaru ar to, rosinot holistisku, neverbālu, telpisku, ietverošu pieredzējumu.

Veiksmīgas meditācijas fiziskās pazīmes ir-

– atslābināts nomods – labsajūta, siltas rokas un kājas, elpas palēninājums, elektrodermālās aktivitātes sliekšņa paaugstināšanās (norāda uz nervu sistēmas rāmumu) un asinsspiediena pazemināšanās;

– sapnis – straujas acu kustības un pēkšņs kakla muskuļu ļenganums, kas rada galvas klanīšanos; iztēles ainas, sapņu scenāriji, psihodēliski krāsaini raksti;

– dziļš bezsapņu miegs – nereti krākšanas pavadīts; ir iespējams šajā stāvoklī paturēt apziņu – joga to sauc par ‘turiya’ jeb ceturto apziņas stāvokli. (Skat. turiya).

… Hamsa ir tīra pārpasaulīgā patība aiz cilvēka fiziskajiem, emocionālajiem un psīhiskajiem aspektiem. Gajatrī So Ham atvieglo tavu saplūsmi ar savu iekšējo esību un reizē ar Visumu. Kad tu savienojies ar Hamsa (atkarībā no klasiskās indiešu filosofiskās skolas sauktu arī par ‘Jiva’, ‘Atman’, ‘Purusha’), uzpeld nedzimšanas un nemiršanas īstenība un tieksme pievērsties vienkāršai esībai.

“Tas, kurš pazīst Patību kā vienmēr iekšējas sajūtas ziedu medus baudītāju, ir kungs pār laiku, paceļas pāri bailēm. Jo viņa Patība ir Visaugstākā” (Upanišadas, ap 800.g.pr.m.ē.)

Teiciens ‘So Ham’, kas burtiski nozīmē ‘Tā Esmu’, sanskritā izsaka saplūsmi ar Virsīstenību, un tas ir galējs apliecinājums viengabalainībai un iekļautībai kosmiskajā apziņā, un tas, kurš praktizē Gajatrī So Ham, apzināti apliecina šo nedalītību – katra ieelpa un izelpa padziļina mūsu tieksmi izkust vienā vienīgā harmonijā, ko parasti sauc par Visumu.

Soham Mantra Meditation. Swami Jnaneshvara Bharati – arī  Hansa, Sohum, So Ham, So Hum ir

dabiskā mantra, jo tā jau ir mūsu dabas daļa.

  • •.Sooooo… ir ieelpas skaņa un izraisās prātā līdz ar ieelpu.  

  • •.Hummmm… ir izelpas skaņa un izraisās prātā līdz ar izelpu;  

vispārējā mantra, jo tās vibrācija jau ir daļa no elpošanas, un elpo katrs;

– Hamsa mantra: vārds ‘hamsa (jeb hansa) uzdod jautājumu ‘kas esmu?’; ‘soham’ sniedz atbildi ‘esmu tā(Virsīstenība).

Tulkojums nevar būt vērtīgs skaņas vibrācijas ziņā. Šo nozīmi atkārtoti turot prātā, tā nemitīgi pasludina – “esmu tā esmu tā esmu tā esmu …”. Soham mantras turēšana prātā dienas gaitā var būt īsti noderīgs vingrinājums.

Domājamā elpas mantra – ES esmu TAS (So Ham) Šī neskandējamā Mantra pavada ieelpu un izelpu – netverama skaņa “So” ieelpu, un netverama skaņa “Ham” izelpu. Iekārtojies ērti sēdus stāvoklī, tā var būt Padmāsana (Lotosa poza) vai arī jebkurš ērts stāvoklis. Kā jau teikts, šo Mantru neskandē dzirdami. Ievelc lēnu, dziļu un atbalstītu elpu, it kā velkot to no mugurkaula pamatnes (krustiem) līdz galvasvirsas vainagam, un saki domās pie sevis (Anahata) “So”.

Tas būs tā: Sooooooooooooooooo…. Tava ieelpas izjūta sākas Muladhara čakrā (mugurkaula pamatne) un paceļas līdz Brahma Randhrai (galvasvirsā, pieres avotiņa apvidū). Tev ieelpojot un garā sakot “So”, tavs krūšu kurvis izplešas, un Prāna (dzīvības spēks) paceļas no apakšas. (Ļoti vērtīgi ir ieelpas un arī izelpas galā uz mirkli palikt, izsviesties bez elpas, līdzīgi kā elpai aizraujoties un svaram zūdot šūpolēs. Tieši tajā mirklī īstenojas saikne ar pārpasaulīgo. Indieši to sauc Kumbhaka. I.L.) Kad esi pabeidzis ieelpu un nedzirdamo garīgo “So” skandējumu, tu izelpo ar nedzirdamu garīgu skaņu “Ham”. Tas būs tā- Hammmmmmmmmmmmm….Izelpas sajūta ies lejup no galvasvirsas līdz mugurkaula pamatnei lēnā, noturīgā un atbalstītā veidā. (Šīs divas domu zilbes pavada tavu prānu kopā ar atskārsmi, ka tavs īstais ES, tava īstā ar patmīlību neaptraipītā Patība, tavs Dimants ir vienota ar Pārpasaulīgo Apziņu. Ieelpu un izelpu ilgumu izvēlies sev ērtu. Vari to darīt īpaši – divreiz dienā pa desmit minūtēm, bet šī mantra ir dabiska un, ja vien paturēsi to prātā, tā drīz vien ar šo apziņu pavadīs tavu elpu un dzīvības spēku vienmēr, sniedzot tev atskārsmi un īstenošanos.

https://tencinu.wordpress.com/2010/04/10/garigie-vingrinajumi-kasmiras-sivaisma-svami-laksmanju/Svami Paramananda (1884-1940), lai attēlotu šo prānajamas veidu, ir teicis:

“Tev ir jākāpj kalnā, ko sauc Pančala (Pancala – piecu Vēdu laikmeta cilšu – Krivu (Krivis), Turvašu (Turvashas), Kešinu (Keshins), Šrindžaju (Srinjayas) un Somaku (Somakas) apdzīvots apvidus Gangas un Džamnas augštecē, austrumos no Kuru valsts). Šis kalns, ko veido Dievapziņas līksme, ir bezbailīgā Šivas (Bhairavas) kalns, un ir mantras so’ham (burtiski: “es esmu Tas”, ar to saprotot sava Dievišķā kodola vienību ar Pārpasaulīgo Apziņu) pilns. Un šī kāpšana, kas sākas pēc tava prāta iedibināšanās Dievapziņā, ir jāveic ļoti lēnām, tā lai dārgakmens (Dievišķais kodols), kas ir tavs mērķis, un kurš guļ kalna virsotnē, paliek saglabāts un nebojāts.”

ajara amara avinasha atma

nemirstīgā atmaņa, Patība – ‘adžara amara avināša ātmā’ (ajara amara avināśa ātmā, ajara amara avinasha atma)

No īsās sanskrita vārdnīcas- nenovecojošā, nemirstīgā, nezūdošā Patība/Dvēsele. Skat. adhyātma.

http://www.yoga-age.com/modern/philosophy/phylosophy19.html  – vedantas pirmais pasludinājums (ādeśa) jeb vēstījums (sandeśa) ir tāds, ka tu esi nevis šis ķermenis, bet nenovecojošā, nemirstīgā, nezūdošā Patība (Ajara Amara Avināśa Ātmā).

ajati

dzimšana – ādžāti (ājāti, ajati)

No Spokensanskrit- dzimšana.

ajati

nedzemdēšana – adžāti (ajāti, ajati)

John Grimes- neradīšana, nedzemdēšana.

Termins, kas tiek lietots gan ‘Gauḍapāda’, gan ‘Mādhyamika’ budisma skolās (lai gan dažādu iemeslu dēļ), ar nozīmi, ka nekas nedzimst, un nekas nemirst. Tas teic, ka pasaule un cilvēks šeit nav, nav dzimis un nemirs. No šāda galēja viedokļa nekas nav īsts. (Skat. ‘ja’).

ajati-vada

neradītības mācība (vadība, vadule, vednis) – adžāti-vāda (ajāti-vāda, ajati-vada)

John Grimes- neradītības teorija. (Skat. vāda, ja).

Advaita Vedāntas teorija, īpaši saistībā ar Gaudapādu, kas noliedz jebkādas cēloniskas pārmaiņas. Tas, kas nepastāv sākumā un nepastāv beigās, nepastāv arī pa vidam un tāpēc ir pilnīgi nepastāvošs. Skat. ‘ajāti’.

ajiva

nedzīvs, bez dvēseles – adžīva (ajīva, ajiva)

No Sanskrit Dictionary- bez dvēseles, ‘nedzīvs’, miris. Skat. jaḍa,  jaḍya. Salīdz. ar mara.

John Grimes- ne-dvēsele; tas, kas ir bez atskārsmes vai bez apziņas; nejutīgs. (Skat. jīva).

Džainismā viena no divām pamatlikumībām, kas veido īstenību. Tā ietver piecas kategorijas – matērija (pudgala), virzības ceļš (dharma); nevirzības ceļš (adharma), izplatījums (ākāśa) un laiks (kāla).

G. de Purucker – bezdvēseles būtnes. “Mēs ar bezdvēseles cilvēkiem saduramies katrā ielas krustojumā,” raksta H. P. Blavatska. Tā tiešām ir. Tas nenozīmē, ka tie, ar kuriem saduramies, nav dvēseles. Tas nozīmē, ka šo cilvēcisko būtņu garīgā daļa guļ, tā nav nomodā… Viņu acis var būt fiziski spožas, dzīvas fiziskas uguns pilnas, bet dvēseles pietrūkst; viņiem trūkst netveramās, dedzīgās, tomēr maigās iekšējās iedvesmas liesmas dzīvīgā siltuma.

ajivan

dzīves, izdzīvošanas – adživæn (a.ʥi.və.n/<a.ʥii.və.nə> ajivan)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- visas dzīves, mūža. Sal. ar sanskr. ājīvana – iztika.

ajivika

izdzīvotāju sekta – ādžīvika (ājīvika, ajivika)

No Spokensanskrit- sekošana īpašiem noteikumiem attiecībā uz iztiku; reliģisks ubags no Gošālas sektas.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- budistu un džainu literatūra min daudzas mazas sektas un reliģiskus ticējumus. Ādžīvikas (ājīvika, ajivika, ajivaka – ‘dzīvie’), kā ir teikts, bijuši šūdru askēti, kuru vadonis bijis Makkhala Gošāla (ap 484.g.pr.m.ē.). Gošāla piedzimis kā vergs. Otrajā savas mūka dzīves gadā viņš kļuvis par Vardhāman Mahāvīras, džainu reliģijas dibinātāja, skolnieku un bijis kopā ar viņu sešus gadus. Bet starp viņiem ir parādījušās domstarpības attiecībā uz jaunības atjaunošanu un citiem principiem, un Gošāa no Mahāvīras aizgājis. Tad Gošāla sevi nosaucis par Džina (Jina) un apmeties Sarasvati. Tā ir kļuvusi par ādžīviku darbības centru. Tur Gošāla miris sešus gadus pirms Mahāvīras. Viņš bijis radikāls skolotājs, kurš noliedzis pat hindu pamatmācību par karmu. Viņš apgalvojis, ka cilvēks ir padots dabas likumiem. Tāpēc rīcība cilvēku nevar izvest ārpus dabas likumiem. Tāpēc rīcība nevar izvest no nenovēršamā, un vēlams ir neuzkrītošākais dzīves veids.

Ādžīvikas ir bijuši klejojoši ubagi un dzīvojuši savrupā meditācijā. Viņi uzskatījuši, ka lietas gūst pilnību, pat neko nedarot, un ka tā ir dabiskas un garīgas attīstības norise caur nemitīgu dzimšanu un miršanu apriti. Viņi pakļāvuši sevi galējai gavēšanai un visu veidu pašierobežojumiem. Viņiem patikusi vienatnība un viņi nonievājuši pūliņus, pat pieklājību. Viņu uzvedības noteikums ir bijis, ka jebkāda noteikta stāvokļa sasniegšanai nav jābūt atkarīgai nedz no paša cilvēka, nedz citu cilvēku darbības vai cilvēka pūliņiem. Nav bijis nekas līdzīgs varai, enerģijai, spēkam vai cilvēka ietekmei.

Ādžīvikas ir bijuši iezīmīgi ar saviem pinkainajiem matiem, bārdu, ūdens krūzi un nūju. Kādi no viņiem diedelējuši katrā otrajā, trešajā vai ceturtajā, piektajā vai sestajā mājā. Kādi diedelējuši katrā mājā, bet nav pieņēmuši žēlastības dāvanas pērkona laikā. Kādi nožēlojuši grēkus, ielienot māla traukos. Viņi dzīvojuši taisnīgu dzīvi un šajā ziņā sekojuši gan džainiem, gan budistiem.

http://en.wikipedia.org/wiki/%C4%80j%C4%ABvika

Makkhala Gošāla parasti tiek aprakstīts kā dzīvojošs bez apģērba, tāpat kā daudzi citi vecākie ādžīvikas piekritēji. Nav skaidrs, vai visi ādžīvikas dzīvojuši kā kaili klaidoņi, vai tikai galējie sektas ticīgie. Viņi ir stingri iestājušies pret kārtu (varnu) sistēmu un tāpat kā viņu līdzinieki budisti un džaini bijuši galvenokārt dievu kā personu noliedzēji. Ādžīviku vadoņi dažkārt ir aprakstīti kā pašnāvnieki, kad jutuši, ka viņu ķermenis vai prāts sāk panīkt – vai nu badojoties līdz nāvei, vai, kā Purana Kassapa, noslīcinoties.

Tomēr vairākas teistiskas personas viņiem ir bijušas – šķiet, Šiva un Višnu. Ir minētas divas dievības – Okkali un Ōkali, kas cilvēku vidū izplatījušas tekstu “Deviņi stari” (The Nine Rays; teksts aprakstījis Visuma atomāro uzbūvi, tam bijusi viena no galvenajiem vietām ādžīviku ticējumos). Tamilu teksts Nīlakēci (Neelakesi) šīs dievības saskaņā ar dravīdu ādžīviku mītoloģiju min kā svēto rakstu mācītājus cilvēkiem.

Par pārpasaulīgo – “Ja visi nākotnes notikumi ir stingri noteikti … var teikt, ka nākošie notikumi jau pastāv. Nākotne pastāv tagadnē, un abas pastāv pagātnē. Tātad, spriežot līdz galam, laiks ir šķitums”. “Katrs norises posms jau pastāv. … dvēselē, kura ir sasniegusi atbrīvošanos, tās zemes dzīves jau pastāv. Nekas nesagrūst, un nekas netiek izveidots. … Ne vien visas noteiktās lietas, bet arī to pārmaiņas un attīstība ir kosmiski maldi.” Dzīvi nevar pārcirst vai sadalīt, tā sastāv no astoņām daļām”.

Kāds teksts … norāda, ka visi ādžīviku svētie raksti ir lietoti nākotnes zīlēšanai, ar ko saskaņā ar vairākiem avotiem ādžīviku diedelnieki ir nodarbojušies. Ir minēti arī divi ādžīviku svētie raksti – ‘Magga’-s. Abhayadeva ir teicis, ka Maggas (‘ceļi’, sanskr. ‘mārga’) ir aprakstījušas dziesmas dziesmu dejas (“nṛtya-gīta”) garīgās attīstības ceļus.

Kā teikts otrā gadsimta tekstā ‘ Ashokavadana’, Maurju imperators Bindusara un viņa galvenā sieva Subhadrāngī ir bijuši šīs filosofijas piekritēji, tai viņu laikā sasniedzot savu uzplaukumu un pēc tam panīkstot. Ashokavadana min arī, ka Bindusaras dēls Ašoka pēc pāriešanas budismā, saniknots par attēlu, kas rādījis Gautama Budu sliktā veidā, izdevis rīkojumu nogalināt visus ādžīvikas Pundravardhanā. Šā rīkojuma iznākumā ar nāvi sodīti ap 18 000 ādžīvikas sektas piekritēji. Ādžīvikas Indijā ir pastāvējuši varbūt līdz 13.gs. beigām, bet kad ir izzudusi viņu mācība, nav skaidrs.

ajna

nezinošs – adžņa (ajña, ajna)

No Spokensanskrit- nejēga, neatskārstis, neapzinīgs, nepieredzējis, muļķis, stulbenis, idiots. Nejaukt ar ‘ājñā’.

ajna

zinātāja, dievišķā acs – ādžņā (ājānāti{ājñā}, ajna)

No Spokensanskrit- uztvert, izprast, ņemt vērā, avots, rīkojums, pavēle, atļauja, pilnvara, neierobežota vara. Nejaukt ar ‘ajña’. Skat. arī  devakṣa.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘rīkotājs’ – enerģijas centrs, čakra, kas atrodas galvā aiz uzacu starpas (epifīze, čiekurveida ķermenis, glandula pinealis iegarenajās smadzenēs?); “trešā acs”.

No ‘Tantras prakse’- sestās no septiņām čakrām nosaukums vairumā hindu un džainu jogas ķermeņa attēlojumu. Šajā līmenī aiz uzacu starpas saplūst trīs galvenie enerģijas kanāli. Skat. arī ‘cakra’; ‘nadi’.

No jogas vārdnīcas- burtiski, ‘rīkojošais rats’. To sauc arī par ‘trešo aci’ jeb ‘Šivas aci’. Tā ir sestā čakra, kas atrodas uzacu starpā. Parasti Šivu attēlo ar atvērtu šo trešo aci, norādot uz dievišķu redzējumu.

No Sanskrit Dictionary- sestā galvenā netveramās garīgās enerģijas satece jeb čakra. Atrodas smadzeņu apvidū tieši aiz uzacu starpas. Tās virspusējā aktivācijas vieta ir uzacu apvidū ‘trešās acs’ rajonā.

No jogas glosārija- trešā acs, enerģētiska-psīhiska netveramās garīgās enerģijas satece (čakra); saistīta ar muguras smadzeņu augšgalu pie iegarenajām smadzenēm (medulla oblongata) uzacu starpas līmenī; nojautas, augstākās apziņas mājoklis, vadības centrs, novērošanas centrs.

John Grimes- rīkošanas lotoss; ‘rīkošanas rats’.

Viens no netveramajiem enerģijas centriem (satecēm), kas izvietoti gar mugurkaulu. Garīgais centrs, kas atrodas starp uzacīm. Pamodināta ‘kuṇḍalinī’ caur šo nervu pinumu plūst vien ar guru rīkojumu (ājñā), un tāpēc to sauc arī par ‘guru cakra’. Kad ir sniegta garīgā iesvētība, guru bieži skar mācekli šajā punktā. (Skat. cakra).

ajnachakra

burvju aplis, raganu aplis, ietekmes aplis – ādžņāčakra (ājñācakra, ajnachakra)

No Spokensanskrit- mistisks aplis vai zīmējums. Skat. arī ‘ājñā, āyatti, pratiṣṭhā, paribandha, mahācakra, liṅgatobhadra, viṣṇucakra, cakra, kāmacakra, mātṛcakra, laghunābhamaṇḍala, maṇḍalaka, ṣaḍaśīticakra’.

ajnana

neziņa – adžņāna (ajñāna, ajnana)

No Spokensanskrit- ‘neziņa’, neatskārsme, negudrs, uzmanības pievēršana, maldi (mājā), iedomas, neapzināšanās, garīga neziņa.

John Grimes- neatskārsme, neziņa (no darbības v. saknes ‘j}ā’ = ‘zināt’ + ‘a’ = ‘ne’). (Skat. jānāti).

1. Džainismā viens no pieciem maldu (mithyātva) veidiem.

2. Advaita Vedāntā tā tiek definēta kā bezsākuma (anādi), pozitīva (bhāva-rūpa), atceļama ar pareizu atskārsmi (jñāna-nivartya), kas mājo vai nu Virsīstenībā (Brahman), vai cilvēkā (jīva), kam piemīt divas – noklusēšanas, aizsardzības (āvaraṇa) un projekcijas, neskaidrības (vikṣepa) spējas, un ir nenosakāma (anirvacanīya). (Skat. avidyā un māyā).

3. Šaivismā pirmatnējs ierobežojums (mala).

ajnana timira

neziņas aizplīvurojums – adžņāna timira (ajñāna timira, ajnana timira)

No īsās sanskrita vārdnīcas- neziņas aizplīvurojums.

ajnana-vada

neizzināmības mācība (vadība, vadule, vednis) – adžņāna-vāda (ajñāna-vāda, ajnana-vada)

John Grimes- agnosticisms; neticības teorija. (Skat. vāda, jānāti).

ajnata-jnapana

nezināmā atskārsme – adžņāta-džņāpana (ajñāta-jñāpana, ajnata-jnapana)

John Grimes- citādi nezināmā atskārsme; neapjēgtā kļūšana par apjēgtu. (Skat. jānāti).

akama

nekāmējošs, bezkaislīgs – akāma (akāma, akama)

No Spokensanskrit- bez vēlmēm, bez plāniem, nepakļaujams.

No Sanskrit Dictionary- materiālus labumus nekārojošs, nealkstošs.

John Grimes- bez iekāres; bezkaislīgs. (Skat. kāma).

akasha

netveramais (netaustāmais, nesakasāmais) – ākāša (ākāśa, akasha)

No Spokensanskrit- debesis, salīdzināmais akmens, ēters, atmosfēra, tukšums, telpa kā tukšums, netverams šķidrums, Brahma. Skat. kaṣaṇa – kasīšana, kasīšanās, berzēšana, iezīmēšana, zelta pārbaude ar pārbaudes akmeni.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey piektais elements, ēters, izplatījums,

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichkosmiskais spožums, starojums.

No īsās sanskrita vārdnīcas- neredzamais, ēters, telpa, debesis, netveramākais no 5 elementiem; substance, kas pilda un ir viscaur Visumā; īpašs dzīvības un skaņas (šabda) nesējs; elements, kurā rodas gar runātās, gan dzirdētās skaņas sajūta.

No ‘joga House’ glosārija- pirmais no 5 elementiem, kas veido fizikālo Visumu; arī ‘iekšējā’ Visuma, tas ir, apziņas telpas (cid-akasha) apzīmējums.

No Sanskrit Dictionary- izplatījums, ēters

No Enciklopediskā Teosofijas Glosārija- Ākāśa (no ā + darbības v. saknes ‘-kāś’– būt redzamam, parādīties, starot, būt spožam). Starojums, izplatījums, piektā kosmiskā pamatsastāvdaļa. Netverama virsjutīga garīga būtība, kas caurstrāvo izplatījumu. Nevis ēteris kā viela, bet ēters antīkajā nozīmē, piemēram, stoiķiem. Visuma Pamatlikums (bramīn)iskajos rakstos ‘ākāša’ tiek lietots ziemeļbudistu ‘svabhavat’ nozīmē, noslēpumaināk – ‘adi-buddhi’ (pirmatnējais saprāts); arī kā ‘pirmatnējā iedaba (mulaprakriti)’ (kosmiskā garīgā viela), esamības un būtņu krātuve. Vispārēja būtības telpa, un noslēpumainākā tajā ir nezūdamība, skat. ‘alaya’.

No Šrī Šrī Ravi Šankara citātiem- ir trīs veidu telpas.

Viens veids ir ārējā, fiziskā telpa, kurā ir četras pamatsastāvdaļas (gaiss, uguns, ūdens, zeme).

Otrs ir iekšējā, psīhiskā telpa, kur rodas domas un emocijas. Kad tu piever acis – tā ir iekšējā telpa.

Un ir trešā, telpa, Absolūts. Tā ir enerģijas telpa, kurā nav domu, nav emociju, tu jūti tikai enerģiju. To tu pieredzi dziļā meditācijā, vai ne? Arī pēc sudaršan krijas tu pieredzi šo telpu. Nav domu, nav nekā, tikai telpa.

Pirmo sauc par ‘bhūtākāśa’, ārējo telpu, otrā ir ‘cittākāśa’, telpa, kurā rodas domas un emocijas.

Un trešā ir ‘cidākāśa’, tas ir, apziņas telpa. Apziņa ir cita telpa dziļi mūsos.

Mēs to izprotam reti; pievērsiet šīm trim dažādajām telpām vērību. Kad tu esi apjucis, ko tu saki? “Dod man nedaudz telpas. Man jāpabūt sevī.” Tas ir ļoti svarīgi.

Visi izgudrojumi nāk no šīm trim telpām. Apziņas telpā tie jau pastāv. Psīhiskajā telpā visas zināšanas nonāk no apziņas telpas ar domām un emocijām. Dziesmas nāk kā emocijas, zinātne nāk kā domas un idejas, un tad tās izpaužas. Meditācija ir šo triju telpu atskārsme. Dažkārt tu sēdi un raugies tukšumā, pievērsies tai, un arī prāts kļūst tukšs. Daudziem tā ir bijis? Kādā jaukā dienā zem bezmākoņu debesīm – ir vien spožas zvaigznes, un tu tikai apgulies un veries debesīs. Kas notiek, kad veries debesīs? Šī telpa izveidojas arī tevī. Kaut kāds tukšums, un tu nonāc meditatīvā stāvoklī.

Tādējādi šajā telpā paliek visas domas, idejas, viss, ko mēs darām. Varbūt kādreiz nākotnē kāds izgudros ierīci piekļūšanai šiem Ētera (Ākāšas) ierakstiem. Tad tu atradīsi, kas ir noticis 2010., 2011.gadā un pirms tam. Kāda atskārsme ir iestājusies, kur kas ko ir domājis – tas viss var būt kādreiz pārlūkojams, jo laikam piemīt visu ideju ieraksti.

Tu varbūt esi novērojis, ka dažās vietās tu kļūsti satraukts un dusmīgs. Daudzi to ir pieredzējuši? Kas ir noticis? Tajā telpā ir bijuši dusmīgi vai uzbudināti cilvēki. Tādējādi tu pārvietojies telpā, un tā ietekmē visu tavu uzvedību. Un kas notiek, kad esi labā sabiedrībā? Tu jūties daudz vieglāk, iekšēji pacilāts, pilnīgā bezrūpībā un mierā. Vai tev tā nav bijis? Sakiet, daudziem tā ir gadījies? Kompānijai ir nozīme, patiesi ir nozīme. Tas nenozīmē, ka tev ir jāizvairās no cilvēkiem tāpēc, ka tā nav laba kompānija. Tev ir jābūt spēcīgam un nevis jābēg no sliktas ietekmes, bet pozitīvi jāietekmē katra negatīva vide. Un meditācijas palīdzēs tev šajā telpā būt ļoti spēcīgam un noturīgam. Lai kur tu ietu, tu nes līdzi savu telpu, un tev jāietekmē, nevis jāietekmējas. Neesi pingpong bumbiņa, esi rakete, lai spēj ietekmēt telpu ap sevi. (aplausi) Tas tev stingri jāapjēdz, lai tu nebēgtu no situācijas, kamēr tā nav tik slikta, ka tevi aprij. Pēdējā gadījumā neuzkrītoši aizej, neskrien. Saprotat, ko saku? Kad bērni rotaļājas, telpa ir brīnišķīga. Kad tu dziedi un visi dzied vienu melodiju, izveidojas saskanīga un dzidra telpa – īpaši senās dziesmas. Sanskrita dziesmām piemīt ietekme, un tās ietekmē, jo tās Apziņas telpā ir bijušas pēdējos 20 000 līdz 50 000gadus. Varbūt vairāk, tu nevari pat zināt, kopš kāda laika tās ir bijušas. Šīs vibrācijas tevi dara īsti labvēlīgu, un tām ir spēcīga ietekme uz organismu. Viss, kas ir Dievišķs, ir arī vispārējs. Vai saprotat, par ko runāju? Jā! Kultūra ir dažāda, reliģija ir dažāda, apģērbu veidi ir dažādi, mūzika ir dažāda, vietas ir dažādas, bet Apziņas telpa ir viena un tā pati. Iekšējā (garīgā) telpa ir viena un tā pati. Un ir pārsteidzoši, ka šī zinātne ir bijusi zināma pirms gadu tūkstošiem.

akashadipa

pūtelis, debesu lāpa – ākāšadīpa  (ākāśadīpa, akashadipa)

No Spokensanskrit- gaismeklis, lāpa, kas tiek pacelta kārts galā Divali svētkos Lakšmī vai Višnu godam. Ākāša – gaiss, atmosfēra, debesis.

Balipratipada– burtiski ‘debesu gaismeklis’. Arī Bali pratipadā, Pāḍavā, Bali Pāḍyami); trešā diena Deepavali (Diwali), hindu gaismas svētkos. To svin godājot dēmona (Daitjas) – valdnieka Bali atgriešanos uz zemes. Iekrīt Gregora kalendāra oktobrī-novembrī. Pirmā diena hindu Kartika mēnesī un pirmā augošā mēness diena. Indijas rietumos pirmā diena Vikram Samvat kalendārā. Gudžaratā to svin kā Jaungada dienu.

http://crossasia-repository.ub.uni-heidelberg.de/3370/1/KalashaReligion.pdf – Mīts, kas saistās ar Indras veikto ‘Vala’ atvēršanu – tipisks Jaungada mīts – Nuristānā ir rodams divās galvenajās versijās, kuras šeit ir apkopotas.

… Saules atdzīvināšanas norisi kalaši atveido ‘Chaumos (cawmōs)’ svētkos ziemas saulgriežos; mūsdienās tajos dominē dievs ‘Balumain (baḷimaín)’. Viņš ir tipisks ‘atnācējs dievs’, kurš ierodas no tālienes un redzams reti. Tādas apmeklējošas dievības ir rodamas arī ‘Kāfiristan’ā (atzīmējis Masson 1844.gadā), un ir parastas arī senajā Japānā kā ‘marebito’.

Acīmredzot, ‘Mahandeu’ ir ‘Balumain’u radījis kā pārāko, kad visi dievi kopā gulējuši (eifēmisms, K.) ‘Shawalo’ (14) pļavā; tāpēc viņš devies uz kalašu mītiskajām mājām ‘Tsiyam’ā (tsíam), lai atgrieztos nākošā gada beigās kā Indra (Rigveda 10.86, Witzel 1997a; 394; salīdz. 1997c; 520). Ja tā nebūtu noticis, Balumain’s būtu cilvēkiem iemācījis kā mīlēties svēta akta veidā. Tā vietā viņš cilvēkiem iemācīja vien auglības dziesmas, kuras dzied ‘Chaumos’ rituālā, rādot paraugu skaidrās apkārtējo atbalstītās vīru-sievu ‘dialogu’ apmaiņās (apdziedāšanās?) līdzīgi kā Rigvedas 10.86. ( http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv10086.htm).

Viņš pie kalašiem ierodas decembra sākumā pirms saulgriežiem un paliek vēl dienu pēc tiem. Mīts stāsta, ka no viņa sākumā izvairījušies daži cilvēki, kuri viņu vajājuši ar saviem suņiem un tāpēc iznīcināti. Viņš ierodas no rietumiem, no ‘(Kati Kāfir) Bashgal’ ielejas, bet, neraugoties uz to, ar viņu ir saistīta arī kalašu mītiskā zeme, austrumos vai dienvidos. Skaidri redzams, ka te ir vairāki mītoloģijas slāņi, pēdējais no kuriem ir jaunievedums no Kāfiristānas.

Viņš vienmēr ierodas jāšus zirgā, kā teikts svētās viņam veltītās dziesmās. Viņu sagaida septiņi kalašu zemes ‘Devalog’i (salīdz. ar septiņiem saules dēliem – Ādity’ām?) un viņi kopā dodas uz vairākiem ciematiem, piem., ‘Kamadeo’, kur viņu sagaida tikai suņi, un tāpēc šis ciemats tiek iznīcināts. Turpretim ‘Batrik’ ciems viņu sagaida ar septiņiem tīriem jauniem zēniem, kurus viņš paņem sev līdzi (tāpēc mūsdienās sūta tikai vīrus un vecākus puišus).

Dažas viņa rituālajā uzņemšanā minētas vietas ļauj viņu pielīdzināt, vismaz daļēji, Indram.

Dažkārt Balumains ir redzams kā sieviete. Pagriežoties pa labi, viņš ir vīrietis, pagriežoties pa kreisi – sieviete. Šamanis transā pie svētā ‘Tok’ koka viņu pielīdzina un uzrunā kā ‘Kushumai (kuṣumáy)’, auglības dievi, un viņu godina svētku ‘ķēniņš’.

Ir mīts par ‘Kushumai’ atturēšanos no ‘Balumain’a sagaidīšanas, aiz viņas kalna. Balumains pagriezies pret viņu, un viņa kļuvusi īsti par ‘Kushumai’, un tagad tiek uzrunāta kā tāda.

Balumains ir tipisks kultūras varonis. Viņš ir pateicis (Batrik) ļaudīm par svēto ugunskuru, ko veido no kadiķiem, par rituālu kviešu sējai, kas ietver kazlēna asiņu lietojumu, ko viņš paņem līdzi, un viņš lūdzis kviešu nodevu (hushak) savam zirgam. Beidzot, ‘Balumain’s mācījis kā svinēt ziemas svētkus (skat. iepriekš). Redzams viņš bijis tikai pirmajā atnākšanā, tagad ir jūtama vien viņa klātbūtne.

The Religion and Philosophy of the Veda and Upanishads, 1. Arthur Berriedale Keith – lāpa ir saules pārstāve; ja ziedotājs nav veicis uzliešanas ziedojumu, viņš to var veikt uz lāpu, kas atgriež saules gaismu.

akashashayana

gulēšana ārā, zem netveramajām debesīm – ākāšašajana (ākāśaśayana, akashashayana)

No Spokensanskrit- gulēšana brīvā gaisā, ārā.

akh

acs – akh (akh/<a.khə> akh)

Gudžaratī (Babu Suthar) – acs. Skat. sanskr. akṣi, cakṣu – acs.

akhandakara-vritti-jnana

izziņa caur iztēlojumu – akhandākāra-vritti-džņāna (akhaṇḍākāra-vṛtti-jñāna, akhandakara-vritti-jnana)

John Grimes- modāla izziņa (modālu iztēlojumu, piemēram, iespējamība vai nepieciešamība, uztvere), ar ko tiek nojausta Virsīstenība (Brahman); Advaita Vedāntā – tieša Patības (Ātman) atskārsme. (Skat. jñāna).

Atskārsme, kas rodas psīhiskā iztēlojumā, kā objekts ir nedalāmā Virsīstenība (Brahman). Šis iztēlojums (vṛtti) tiek saukts par galējo iztēlojumu (antya-vṛtti). Tas iznīcina jebkādu citu vṛtti, izraisot tiešu Īstenības (sākṣātkāra) un izzūd arī tas, atstājot vien Īstenību.

akhandartha-vakya

identitātes vārdi – akhandārtha-vākja (akhaṇḍārtha-vākya, akhandartha-vakya)

John Grimes- identitātes apgalvojums.

1. Izteikums, kurā teikuma priekšmets un izteicējs attiecas uz vienu un to pašu vienumu. Katram vārdam ir sava nozīme, bet abi attiecas uz vienu vienumu – piem., ‘Tas tu esi’ (tat tvam asi) vai ‘Tas ir Devadatta’ (so’ yaṁ devadattaḥ).

2. Advaita Vedāntā tas ir nedivējās Īstenības burtisks apraksts.

3. ‘Viśiṣṭādvaita Vedānta’ uzskata, ka valodas gramatika ir Īstenības gramatika un tādējādi, atšķirībā no Advaita Vedāntas, tā apgalvo, ka identitātes apgalvojums norāda uz ierobežotu Īstenību.

akheik

sacietēt – kalāšu akheik (akheik, akheik)

kalasha_lexicon – sacietēt.

akhi

acs – sindhi val. akhi (akhi, akhi)

http://dsal.uchicago.edu/dictionaries/mewaram/  – acs, pumpurs.

akhu

ūdenstilpe (aka?) – semā akhu (akhu, akhu)

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam semā valodā (Naga kalnos) – tvertne,

baseins.

akhyati-vada

mācība (vadība, vadule, vednis) par maldiem – akhjati-vāda (akhyati-vāda, akhyati-vada)

John Grimes- neapķērības teorija. (Skat. vāda).

1. Maldu teorija Sāṅkhya un Prābhākara-Mīmāṃsā skolās. Maldi tiek saprasti kā vērības pārrāvuma vai nepamanīšanas gadījums. Kad cilvēks nomestu virvi notur par čūsku un nospriež “Tā ir čūska”, maldi ir neatbilstības nepamanīšana starp “tā” un atmiņā esošu čūsku. Maldīgs nav redzētais objekts, nedz maldīgas ir atmiņas par čūsku. Maldi ir nespēja atskārst, ka tie kā teikuma priekšmets un izteicējs ir neatbilstoši. Tādējādi maldi ir nepilnīgas apjēgas dēļ un rodas no nespējas atšķirt lietas.

2. Skat. ‘khyāti-vāda’.

aki

ēka, ala – semā aki (aki, aki)

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam semā valodā (Naga kalnos) – ēka, ala. Skat. arī okas.

akki

acs – prakrita akki (akki, akki)

http://www.languagesgulper.com/eng/Prakrits.html  – acs; arī acchi.

aksha

acīmredzams – ākša (ākṣa, aksha)

John Grimes- sajūtām piederīgs, pasaulīgs, laicīgs.

akshaih

ar acīm, ar maņām – akšaihi (akṣaiḥ, akshaih)

No Spokensanskrit- ar acīm, ar maņām.

akshaitrajnya

acīm redz bet nejēdz; garīga neziņa – akšaitradžņja (akṣaitrajñya, akshaitrajnya)

No Spokensanskrit- akṣaitrajña – ‘garīga neziņa’ (acis ir, bet nejēdz).

akshaja

acīgs – akšadža (akṣaja, akshaja)

No Spokensanskrit- dimants, zibens, Višnu vārds.

http://vedabase.net/sb/3/21/33/en3  – ‘ar acīm uztverošs’, acīgs.

aksham

riteņa acs, ass, rumba – akšam (akṣam, aksham)

No Spokensanskrit- acs, ass, rumba.

akshi

acs – akši (akṣi, akshi)

No Spokensanskrit- acs.

No kušanu vārdnīcas- acis. Arī avestas ‘aši’, grieķu ‘ósse’, gotu ‘augo’, leišu ‘akìs’, baznīcas senslāvu ‘oko’, kušanu ‘ek ‘, “eśane klausane ṣeycer-me kartstse yolo lkātsi klyaussisa – tev ir acis un ausis labā un ļaunā redzēšanai un dzirdēšanai“

The Religion and Philosophy of the Veda and Upanishads, 1. Arthur Berriedale Keith – par Mitras un Varunas aci tiek pasludināta saule, un tā uzkrītoši tiek pieminēta visās himnās Varunam. Varuna ir arī tālu redzošs un tūkstošacains. … viņa tūkstoš acis nešaubīgi norāda uz nakts zvaigznēm – varbūt viņa spiedzēm. … Mitra pārrauga zemkopjus, nemirkšķinot aci.

akshibhu

redzama būšana – akšibhu (akṣibhu, akshibhu)

No Monnier-Williams- redzams, uztverams, iemiesots.

No Spokensanskrit- arī aculiecība.

akshigata

acīm pieejams, redzams – akšigata (akṣigata, akshigata)

No Monnier-Williams- redzams.

No Spokensanskrit- arī nīstams.

akshikuta

pieres uzkalniņš, puns virs acīm – akšikūta (akṣikūṭa, akshikuta)

No Spokensanskrit, Monnier-Williams- izvirzīta pieres daļa virs acs.

akshinimesha

acu mirklis – akšinimeša (akṣinimeṣa, akshinimesha)

No Spokensanskrit, Monnier-Williams- acumirklis.

akshipakshman

skropsta, acu spārns – akšipakšman (akṣipakṣman, akshipakshman)

No Spokensanskrit, Monnier-Williams- skropsta.

akshitara

acs zvaigzne, zīlīte – akšitārā (akṣitārā, akshitara)

No Spokensanskrit, Monnier-Williams- acu zīlīte.

akshivikunita

acu zibsnis – akšivikūnita (akṣivikūṇita, akshivikunita)

No Spokensanskrit- acu uzmetiens no puspavērtiem plakstiņiem.

No Monnier-Williams- pievērtu acu zibsnis.

akul

viedība, raksturs – kalāšu akul (akul, akul)

kalasha_lexicon – viedība, raksturs

alabha

ne-labums – alābha (alābha, alabha)

John Grimes- zaudējums. (Skat. lābha).

alamkara

rota (kareklis) – alamkāra (alaṁkāra, alamkara)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey rota, greznumlietiņa.

alasa

elsošs, laisks – ālasa (kušanu un sanskr. ālasa, alasa)

No Spokensanskrit- noģībis, iztukšots, noguris, smags, kūtrs, miegains, panīcis.

No kušanu vārdnīcas- noguris, gauss, elsošs. Arī leišu ‘alsà’.

alasya

elšana, laiskums – ālasja (ālasya, alasya)

John Grimes- laiskums; vienaldzība, apātija; slinkums.

Viens no šķēršļiem ceļā uz jogu.

alaukika

nepasaulīgs; ne-zemes (ne-lauku) – alaukika (alaukika, alaukika)

John Grimes- pārdabisks; transcendentāls. (Skat. laukika).

alaukika-mukhya visheshyata

īpašs ne-zemes patstāvīgums – alaukika-mukhja-višešjatā  (alaukika-mukhya viśeṣyatā, alaukika-mukhya visheshyata)

John Grimes- pārdabisks  vai īpašs neatkarīgums, patstāvīgums. (Skat. laukika).

alaukika-sakshatkara

ne-zemes saziņa – alaukika-sākšātkāra (alaukika-sākṣātkāra, alaukika-sakshatkara)

John Grimes- pārdabiska saziņa. (Skat. laukika).

Trīs veidu – ‘samanya-lakṣaṇa’ kad tiek uztverta cilvēka vispārējā daba; ‘jñāna-lakṣaṇa’ – kaut kas tiek redzēts, un uztvertas arī tā neredzamās īpašības; yogaya – joga, jogiska nojauta.

alaukika-vishayata

ne-zemes priekšmetisms – alaukika-višajatā (alaukika-viṣayatā, alaukika-vishayata)

John Grimes- pārdabisks priekšmetisms. (Skat. laukika).  Viṣayatā – attiecība starp objektu un zināšanām par to.

alava

pelavas (ālava) – ālava (ālava, alava)

No Spokensanskrit- pelavas, tas ir, grauda vai augļa neauglīgā ne-sēklas daļa.

alavala

ūdens ap koku – ālavāla (ālavāla, alavala)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey baseins ūdenim ap koka saknēm.

alaya-vijnana

zināšanu krātuve – ālaja-vidžņāna (ālaya-vijñāna, alaya-vijnana)

No Spokensanskrit- ālaya – krātuve; vijñāna – zināšanas, prasmes.

John Grimes- vārds, ko lieto ‘Yogācāra’ budismā, lai norādītu uz krātuves nezūdamību. Jogāčārini postulē ‘neizpausto’ īstenību kā idejas, apziņu (vijñāna), un šī krātuve ir visu slēpto iespēju nesēja un pajumte visām uzkrājošamies tieksmēm. Tā var nozīmēt arī pārpasaulīgo un mūžīgo Īstenību, kas ir Absolūtā Apziņa. Tādējādi no cilvēka redzes viedokļa tā ir vai nu pastāvīgi mainīga apziņas straume, vai pati Absolūtā Esamība. Tai esot vienmēr mainīgai, dinamiskai, un vienotai viendabīgai plūsmai, nav iespējams to iztirzāt ar prātošanu.

alivirava

dūkšana, rēkšana – alivirāva (alivirāva, aliviruta, alivirava)

No Spokensanskrit- bites dziesma – dūkšana. Virava – rēkšana.

alka

alkstama meitene;  svētbirze; Alcis (pol.izd.- Alcis) – alka;

Meaning of  alka – mīļa līdzjūtīga meitene ar gariem burvīgiem matiem.

No Baltu mitoloģija, Aldis Pūtelis. Teodora Narbuta ‘Lietuviešu mitoloģija’ (1835)- Alcis.

No God checker- alka. Senos laikos izmeklētas baltiešu godāšanas vietas ir bijušas necilas birztalas. Gaišas, gaisīgas, izdevumus neprasošas un plānotu pasākumu un trokšņainu kaimiņu neapgrūtinātas. Tās sauktas par Alkām. Tāda svēta vide nav bijusi jākopj vai kaut kā jāizbūvē.

Skat. arī Aranyani.

alme

olūts, avots – kušanu ālme (ālme, alme)

No kušanu vārdnīcas- olūts, avots. Arī armēņu ‘aluôts’, ‘aɫtiur’ – dumbrājs, leišu ‘ãlmės’.

No Kursītes- skaidravota ūdens dod īpašu spēku, gudrību utt. – “Nogalniekos teikts, ka kāds tēva dēls esot atradis tādu avotu, kur uguns degusi, bet nekas nesadedzis – tur vārījušās stipruma zāles, un pašu avotu saukuši par stiprības avotu.” Arī ‘valgita’.

alochana-jnana

izziņa caur kailu atskārsmi – ālōčana-džņāna (ālocana-jñāna, alochana-jnana)

John Grimes- sajūtu izziņa; izziņa caur kailu atskārsmi. (Skat. jñāna).

aloka

lūkošanās – ālōka (āloka, aloka)

No Spokensanskrit- lūkoties, skatiens, skats, redzējums, slavēšana, glaimi, mirgošana, gaisma.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ālokana – lūkošanās.

aloka

neloks, nepasaulīgā joma – alōka (aloka, aloka)

No Spokensanskrit- netelpa, nevieta, nepasaule, nevalstība, pasaules mala, ne-cilvēki, nemateriālā, garīgā valstība, nepasaulīgais.

John Grimes- džainismā – pārpasaulīgs atbrīvotu būtņu reģions.

alu

kartupelis – kalāšu alu (alu, alu)

kalasha_lexicon – kartupelis.

alut

alutis – alut (alut, alut)

glossary of tribes – metāla riņķa vai pakava mešanas uz mieta spēle.

amal

ekvinokcija – kalāšu amal (amal, amal)

kalasha_lexicon – 1. pavasara vai rudens ekvinokcija; 2. pulkstens (piem., astoņi); ieradums.

amar

nemirstīgs – æmær (ə.mər/<ə.mə.rə> amar)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- nemirstīgs. Skat sanskr. martya – mirstīgs.

amara

nemirstīgs – amara (amara, amara)

No Spokensanskrit- ‘nemirstīgs’, dievs, mūžīgs, nezūdošs, noslēpumaina skaņas ‘U’ nozīme, dzīvsudrabs, priedes suga, ēkas stabs, nabas saite, placenta, Tiaridium Indicum, Euphorbia tirucalli.

No kušanu vārdnīcas- nemirstīgs. Arī kušanu ‘amārraṣṣe’

No ‘Tantras prakse’- xianren (chinese) – “nemirstīgā būtne”; daosu prakses mērķis, atbrīvošanās no tveramā, materiālā ķermeņa.

amara-purusha

nemirstīga būtne – amara-purusha (amara-puruṣa, amara-purusha)

No ‘The divine life society’ glosārija – nemirstīgā būtne.

amarana

līdz miršanai – amæræn (a.mə.rən/<a.mə.rə.nə> amarana)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- līdz miršanai. Skat. sanskr. āmaraṇam – līdz nāvei.

amaravati

nemirstīgo pilsēta Amāravatī (Amāravatī, amaravati)

V. Ivbuļa – arī Indraloka – Indras debesugalvaspilsēta jeb Indras debesis Meru kalna austrumdaļā. Tajā ir tūkstoš vārtu, simts piļu, daudz debesu retu, smaržojošu puķu un svētu koku. Amaravat – līdzīgs nemirstīgajiem.

https://en.wikipedia.org/wiki/Amaravati_%28mythology%29 – būvējis dievu arhitekts Višvakarma.

amari

neslaktēšana – amāri (amāri, amari)

John Grimes- dzīvnieku upurēšanas aizliegums. (Skat. māri).

amatra

nemērāms stāvoklis, transs – amātrā (amātrā, amatra)

No Spokensanskrit- neierobežots, nemērāms, neuzsvērts.

John Grimes- bez attieksmes, nemodāls; ceturtais (apziņas) stāvoklis. Skat. ‘turīya’.

amatrika

bez mātes amātrika (amātṛka, amatrika)

No Spokensanskrit- bez mātes.

amatya

amatā – amātya (amātya, amatya)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey būšana mājās, ķēniņa pavadonis, ministrs.

amatya

amatā esošs – āmātja (āmātya, amatya)

No Spokensanskrit- padomnieks, ministrs, amatā esošs.

amavasya

jauna mēness nakts – amāvāsja (amāvāsya, amavasya)

No Spokensanskrit- dzimis jauna mēness naktī, jauna mēness nakts – šāda svētku nakts, jauna mēness pirmā diena, kad mēness nav redzams.

John Grimes- ‘viens’; jauns mēness.

Lunārā mēneša piecpadsmitā diena. Pusmēness diena jeb tumšās divnedēļas piecpadsmitā ‘tithi’.

amba

Māte – Ambā (Ambā, amba)

No Spokensanskrit- māte, ‘mamma’, laba sieviete.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Māte; dievības Durgā apzīmējums (‘Neuzvaramā’, Dievmātes, ko sauc arī par Devī, Šakti, galvenā forma. Durgā, mahašakti, veidols un bezveidols, ir radīšanas, uzturēšanas un izzušanas pamatcēlonis).

John Grimes- ‘māte’; Dievmātes vārds; Durgā jaukā forma.

Viens no Pārvatī vārdiem.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘ama’ – ‘māte, mīlestība, labvēlība, dzemde, plašs, turēt; arī karavadonis’.

ambika

Māte – Ambikā (Ambikā, ambika)

No Spokensanskrit- māte, ‘mamma’, laba sieviete, viena no džainu ģimenes dievībām – Dievmāte Ambikā Devī, nosaukums pļaujai, ražas novākšanai; Rudras māsa; Wrightia antidysenterica.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Māte, “Dārgā Māte”; (arī) Pārvatī.

John Grimes- ‘māte’.

1. Viens no Pārvatī vārdiem.

2. Agni sieva.

ame

mēs – æme (ə.me/< ə.mə> ame)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- (tikai) mēs.

amili

mēle – semā amīlī (amīlī, amili)

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam semā valodā (Naga kalnos) – mēle.

ammakki

mamma – kušanu ammakki (ammakki, ammakki)

No kušanu vārdnīcas- māte, ‘mamma’.

amosha-dharma

nezūdošā derība – amoša-dharma (amoṣa-dharma, amosha-dharma)

John Grimes- nezudušais; saglabātā mācība. Skat. dhamma.

amrapakshi

vālodze, mango putns – amrapakši (amrapakṣi, amrapakshi)

No Spokensanskrit- vālodze, ‘mango putns’. Sal. lietuviešu ‘paũkštis’. Arī Peelak, Poshnul, Sona bou, Vanga pandu, Manjakkili.

amrita

nemirstība – amrita (amṛta, amrita)

No Spokensanskrit- arī nezūdošs, dievs, nemirstības valstība, pilnīga atbrīvošanās, gaismas stars, mīļots, bumbieris, ūdens, nektārs, ambrozijs. ‘Emblica Officinalis’. Indijas ērkšķogu krūms.

No Sanskrit Dictionary- ‘nemirstīgs’; nemirstīgo dzēriens, debesu eliksīrs.

No īsās sanskrita vārdnīcas- tas, kas cilvēku dara nemirstīgu. Nemirstības nektārs, kas radies piena okeānā, kad to saputojuši dievi.

No ‘joga House’ glosārija- (“nemirstīgs, nemirstība”) – apzīmējums nemirstīgajam Garam (ātman, puruša); arī nemirstības nektārs, kas nāk no psīhoenerģētiskā centra galvasvirsā (sahasrara čakra), kad tas ir ierosināts, un ir atmodināta Kundalinī, un kas ķermeni pārvērš par ‘dievišķo ķermeni’ (divya-deha).

No ‘Tantras prakse’- ‘nenāve’; nemirstības nektārs, as izstrādājas iekšēji jogas praksē. Hinduismā – svēts šķidrums, kurā mazgātas dievišķa tēla vai sava guru pēdas.

John Grimes- ne nāve (no darbības v. saknes ‘mṛ’ = ‘mirt’ + priedēklis ‘a’ = ‘ne’); nemirstīgs; nemirstība; dievišķais nektārs; dievišķās līksmes nektārs; ambrosijs; noslēpumaina svētlaime. (Skat. mṛta).

1. Nemirstības nektārs. Dievišķs nektārs, kas plūst lejup no tūkstoš ziedlapiņu lotosa (sahasrāra cakra) galvvirsā, kad cilvēks pacēlis ‘kuṇḍalinī’.

2. Nemirstības eliksīrs, kas ir pirmais, kas parādās no piena okeāna, kad to kūluši dievi un dēmoni.

amritatva

nemirstība – amritatva (amṛtatva, amritatva)

 No Spokensanskrit- nemirstība.

G. de Purucker – šis jēdziens apzīmē nepārtrauktu esību, tomēr šāda izpratne ir dziļi neloģiska un pretdabiska, jo dabā nav nekā nebeidzama, un nav daudzveidīgu esības un esamības mājokļu, kas divos secīgos laika sprīžos paliek tieši tādi paši kā bijuši. Jāsecina, ka nemirstība ir vien iztēles auglis, iluzors īstenības rēgs. Kad ezotēriskas viedības students reiz apjēdz šo nepārtraukto mainīgumu, tas ir, pastāvīgo pārmaiņu virzību, to dabas dziļo norisi, viņš tūdaļ apjēdz, ka pastāvīga atrašanās nemainīgā apziņas vai esības stāvoklī ir ne vien neiespējama, bet galu galā pēdējais, ko varētu vēlēties vai baudīt. Iedomāts pastāvīgs nemirstīgais nepilnīguma stāvoklī, kādi mēs kā cilvēciskas būtnes pierādāmies — tas būtu tieši tas, ko parastā šā jēdziena izpratne nozīmē. Augstākais dievs visaugstākajās debesīs, kāds tas mums, nepilnīgām cilvēciskām būtnēm, šķiet, tomēr savos cēlajos mājokļos jeb valstībās atrodas attīstībā, pieaugumā un tādējādi, gadsimtiem ritot, atstāj vienu stāvokli, lai pieņemtu sekojošo cildenāko un augstāko; tāpat kā iepriekšējais stāvoklis ir bijis vēl agrāka stāvokļa turpinājums.

an

dzīvības dvaša an (an, an)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco RendichŪdeņu un Kosmiskā Saprāta dzīvinošā dvaša.

anagamin

neatgājējs – anāgāmin (anāgāmin, anagamin)

No Spokensanskrit- bez nākotnes, nenākošs, tāds, kas neatgriežas.

No kušanu vārdnīcas- neatnācējs, cilvēks, kuram nav lemts atgriezties šajā pasaulē. Arī kušanu ‘anāgāme’.

http://www.purifymind.com/glossaryA.htm  – ‘tas, kas neatgriežas’. Tas ir cildeno (arhat) dzīves trešais iznākums. Pēc tam, kad ‘tas, kurš atgriežas vienreiz’ mūsu Vēlmju valstībā, atmet savu maldu pēdējos trīs veidus, viņš apliecinās trešajam auglim un vairs neatgriežas nekad.

John Grimes- tas, kas nekad neatgriežas ( no ‘an’ = ‘ne’ + ‘āgāmin’ = ‘nācējs’). (Skat. gāmin).

1. Budistu māceklis, kurš novācis visus šķēršļus līdz pilnveidojumam (nirvāṇa). Tāds cilvēks nekad nepārdzims dzimšanu un nāvju ciklā.

2. Skat. ‘bodhisatva’.

anagata

neatnākušais – anāgata (anāgata, anagata)

John Grimes- nākotne; tas, kas vēl nav nonācis esamībā.

anahata

nesists, neskandināts – anāhata (anāhata, anahata)

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘neskarts’; ‘neiemīts’; “nesists zvans”. Pastāvīga zvanu skaņām līdzīga iekšēja atbalss, rezonanse; sirds; sirds čakra; dievišķa iekšēja melodija (noslēpumaina skaņa, ko dzird jogi); OṀmm.

No ‘The divine life society’ glosārija – mistiska skaņa, ko dzird jogi.

Skat. ‘Mandūkya Upanišad’.

John Grimes- ‘nesists’; pastāvīga iekšēja atbalss; sirds; sirds centrs; iekšēja dievišķa melodija; Oṃ.

Divpadsmit ziedlapiņu lotoss jeb netverams psīhiskās enerģijas, kas atrodas centrālajā enerģijas upē jeb kanālā (suṣumṇā nāḍī). Sirds lotoss ir ceturtais (nervu) pinums (cakra). Skat. ‘cakra’.

anahata nada

nesista skaņa – anāhata nāda (anāhata nāda, anahata nada)

John Grimes- pastāvīga skaņa.

Iekšēja dievišķa melodija; ‘nesista’ skaņa, ko dzird meditācijā. (Skat. arī nāda).

ananta-jnana

bezgalīga zināšana, bezgalīga atskārsme – ananta-džņāna (ananta-jñāna, ananta-jnana)

John Grimes- bezgalīga atskārsme.  (Skat. jñāna).

Džainismā dvēsele, tās tīrajā stāvoklī, iegūst bezgalīgu apjēgu.

ananta-virya

neierobežots spēks – ananta-vīrja (ananta-vīrya, ananta-virya)

No Spokensanskrit- ‘neierobežota vīrišķība’, spēks, spējas, bezbailība.

bhagavad-gita11-38  Krišnam iedibinoties kā visa iemiesojumam un visuresošam, ar ananta-vīrja jeb neierobežotu spēku, Ardžuna viņam palokās visos virzienos, jo Valdnieks Krišna ir visur, gan iekšēji, gan ārēji, kā zelts ir klātesošs visās lietās.

John Grimes- bezgalīgs spēks.

Džainismā dvēsele, tās tīrajā stāvoklī, iegūst bezgalīgu spēku.

anarya

necildens, neskaidrs, neārisks cilvēks – anārja (anārya – anarya)

No Spokensanskrit- negodājams, necienāms cilvēks.

John Grimes- nekrietns, zemisks; nešķīsts, ļauns. (Skat. ārya).

anashakti yoga

nepielipšanas sajūga – anašakti joga (anaśakti yoga, anashakti yoga)

anasakti-yoga – Anašakti ir nepieķeršanās, nepielipšana. Ašakti iznīcina ar bezkaislīgumu (vairāgya) un īstā un neīstā atšķiršnas spēju (viveka). Pavēro visu šo – dzimšanu, nāvi, vecumu, slimības, nepastāvīgumu, sāpes, nelaimes, rūpes, nemieru, bailes utml. Tā tu iegūsi nepieķeršaās spēju.

John Grimes- nepieķeršanās, nekārošanas joga.

anavastha

pastāvīga pasliktināšanās – anavasthā (anavasthā, anavastha)

John Grimes- nebeidzama pasliktināšanās; ‘regressus ad infinitum’ (skat. tarka).

anavasthita

nepastāvīgums – anavasthita (anavasthita, anavasthita)

John Grimes- ‘nenoturīgums’; nespēja rast pamatu; psīhisks nepastāvīgums.

andha-tamisra

akla tumsība – andha-tāmisra (andha-tāmisra, andha-tamisra)

John Grimes- maldīgas apjēgas veids; patmīla (skat. viparyaya).

ane

un – æne (ə.ne/<ə.ne> ane)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- un.

anekanta-vada

daudzpusīguma mācība  (vadība, vadule, vednis) – anekānta-vāda (anekānta-vāda, anekanta-vada)

John Grimes- relatīvā plurālisma teorija; daudzpusīgums. (Skat. vāda).

Džainismā – visas lietas ir relatīvi daudzpusīgas. Neko nevar apgalvot absolūti, jo visi apgalvojumi ir patiesi tikai noteiktos nosacījumos. Tādējādi, Īstenības dabu var izteikt tikai dažādos soļos; nekāda viena definīcija nav adekvāta, lai aprakstītu visu lietas daudzpusību. (Skat. sapta-bhaṅgi).

anga

eņģe, loceklis – aņga (aṅga, anga)

No Spokensanskrit- loceklis, dalījums, sastāvdaļa.

angati

uguns uzturētājs – aņgati (aṅgati, angati)

No Spokensanskrit- bramīns, kurš uztur svēto uguni, uguns, brahmā, višnu. Skat. arī agnihotrin. Skat. agni.

angiras

reģis Āngirass – Āņgiras (āṅgiras, angiras)

No Spokensanskrit- Āṅgirasa – Jupiters, Višnu ienaidnieks tā Parašurāmas veidā, īpašs maģisks iedibinājums, Angirasu pēcnācējs. Skat. agni.

Vedic Mythology. Nagendra Kr Singh – āņgirasi ir pusdievišķi vēlāku priesteru dzimtu senči un tiek aprakstīti kā uguns dēli.

V. Ivbuļa – Āṅgiras – viens no dižajiem riši, kuram tiek pierakstītas daudzas Rigvēdas himnas; Agni; vēlāk – viens no Brahmas prāta dēliem.

angirastama

starojošs kā Āngirass – aņgirastama (aṅgirastama, angirastama)

No Spokensanskrit- tāds, kam piemīt Āngirasa mirdzums augstākajā pakāpē

anirmoksha prasanga

neizbēgama (neizmūkama) saistība – anirmokša prasaņga (anirmokṣa prasaṅga, anirmoksha prasanga)

John Grimes- nespēja atbrīvoties no dzimšanu-miršanu cikla. (Skat. mokṣa).

anirvachaniya

neizvārdojams, neaprakstāms – anirvačanīya (anirvacanīya, anirvachaniya)

No Spokensanskrit- neizsakāms, neizrunājams, neaprakstāms, neminams.

John Grimes- nenosakāms, vai nu īsts vai neīsts; nenosakāmība; neizskaidrojams; neaprakstāms (skat. avidyā).

anirvachaniya-anupapatti

neizvārdojamības nepārliecinošums – anirvačanīja-anupapatti (anirvacanīya-anupapatti, anirvachaniya-anupapatti)

John Grimes- neapjēgas (avidyā) neizsakāmības nepārliecinošums. Skat.  anirvacanīya.

Viens no ‘Rāmānuja’s septiņiem lielajiem iebildumiem pret Advaitas neapjēgas (avidyā) teoriju. (Skat. saptavidhā-anupapatti).

anirvachaniya-khyati

bažu neizvārdojamība –  anirvačanīja-khjāti (anirvacanīya-khyāti, anirvachaniya-khyati)

John Grimes- bažu neizsakāmība.

Advaita Vedāntas maldu teorija. Advaita Vedānta turas pie viedokļa, ka maldu objekts nav ne īsts, ne neīsts. Tā kā maldu objekts ir skaidrojams visādi (sublatable), galu galā tas ir neīsts. Un tā kā maldu objekts ir uztverams, nevar teikt, ka tas ir galīgi neīsts. Tas nevar būt gan īsts, gan neīsts, nepārkāpjot pretstatu likumu. Lai rastos uztveres maldi, ir nepieciešami divi galvenie faktori – jābūt substrātam (adhiṣṭhāna) uz kā uzklājas maldi, un jābūt kļūdai (doṣa), kas izraisa neapjēgu. Šī neapjēga uz substrātu projicē maldīgu objektu. (Skat. khyāti).

anirvachya-vada

mācība (vadība, vadule, vednis) par neizvārdojamo – anirvāčjā-vāda  (anirvācyā-vāda, anirvachya-vada)

John Grimes- nenosakāmā, nedefinējamā, neizsakāmā doktrīna. (Skat. vāda).

aniti

netikumība (ne nītīs) – æniti (ə.ni.ti/<ə.nii.ti> aniti)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- netikumība (nītis – rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs). Skat. sanskr. nīti.

anitya-vada

nepastāvīguma, beztikuma mācība (vadība, vadule, vednis) – anitja-vāda (anitya-vāda, anitya-vada)

John Grimes- nepastāvīguma doktrīna (skat. kṣaṇika-vāda, vāda). Skat. aniti.

anjana

ieziešana (Andžāns?) – aņdžana (añjana, anjana)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichieziešana, añjas – ziede.

ankuraropana

aņkurāropana (aṅkurāropaṇa, ankuraropana)

No Spokensanskrit-  dēsta stādīšana, kāzu ceremoniju veids. Arī aṅkurārpaṇa.

anna

Anna, ēdiens – anna (anna, anna)

No Spokensanskrit- ēdiens, ēdams, pārtika, pagatavoti rīsi, graudi, ūdens, zeme. Pretānna – ēdiens, ko ziedo mirušajam.

No Glossary Punjab tribes – graudi.

anrita

nelikumība, neatbilstošs dievišķajam ritumam – anrita (anṛta, anrita)

No Spokensanskrit- nepatiess, melīgs, meli, krāpšana.

John Grimes- meli; nelikumība; nepatiesība.

antahprajna

iekšēja zināšana – antahapradžņa (antaḥprajña, antahprajna)

No īsās sanskrita vārdnīcas- iekšējā (subjektīvā) apziņa; iekšēji izzinošs.

No Spokensanskrit- iekšēji vieds, sevi apjēdzis.

John Grimes – miega stāvoklis, kurā apziņa turpina darboties, bet ārēji neizpaužas. Tehniski šī miega apziņa tiek saukta par ‘taijasa’. Tajā miegā esošais pieredz netveramus objektus, kas ir prāta projekcijas. (Skat. taijasa).

antar-vyapti

iekšējā (otrā) pastāvēšana – antar-vjāpti (antar-vyāpti, antar-vyapti)

John Grimes- iekšējā līdzāspastāvēšana. Vyāpti – klātbūtne, visuresamība.

Līdzāspastāvēšana starp to, ko raksturo iezīme (liṅga), un to, kas ir raksturīgs subjektam (sāghya), piemēram, teikumā “Kur dūmi, tur uguns.”

antara

otrējs, iekšējs – antarā (antarā, antara)

No Spokensanskrit- iekšējs, vidū, laikā, palaikam, pa to laiku, pa ceļam, gandrīz, izņemot, bez, gandrīz, starp.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey āntara – padots, pavalstnieks.

John Grimes- iekšējs; iekšiene; iekšpuse.

antara-bhava

starpbūšana, otrā būšana  – antarā-bhava (antarā-bhava, antara-bhava)

John Grimes- saskaņā ar budismu starpstāvoklis starp nāvi un pārdzimšanu.

antaranga-sadhana

otrējie līdzekļi, jogas locekļi – antarāņga (antaraṅga-sādhana, antaranga-sadhana)

John Grimes- tiešais atbrīvošanās līdzeklis.

1. ‘Rāja-yog’ā – pēdējie trīs ‘aṣṭāṅgayoga’s locekļi – savākšanās, apcere jeb atlaišana un svētpamirums (dhāraṇā, dhyāna un samādhi) tiek saukti par iekšējām garīgajām disciplīnām.

2. Skat. ‘sādhana-catuṣṭaya un aṣṭāṅgayoga’.  (Skat. ‘samādhi’).

antarapurusha

otrais, iekšējais cilvēks – antarapūruša (antarapūruṣa, antarapurusha)

No Spokensanskrit- dvēsele, iekšējais cilvēks.

antaratman

iekšējā atmaņa, dvēsele – antarātman (antarātman, antaratman)

No Spokensanskrit- iekšējā patība, dvēsele, visdziļākā dvēsele, sirds, prāts, iekšējās izjūtas. Skat. adhyātma.

John Grimes- apziņa; iekšējā patība.

antarbhuta-karayita

iekšēji esošs radīšanas cēlonis – antarbhūta-kārajitā (antarbhūta-kārayitā, antarbhuta-karayita)

John Grimes- piemītošs (imanents) radīšanas cēlonis. Skat. kārayati / -te {kṛ} – izraisīt darbību.

antardvara

iekšējās, otrās durvis – antardvāra (antardvāra, antardvara)

No Spokensanskrit- iekšējās, mājas privātās jeb slēptās durvis.

antarmukha

otra, iekšējā mute, seja – antarmukha (antarmukha, antarmukha)

No Spokensanskrit- iekšēji vērsts, mutē likts.

No īsās sanskrita vārdnīcas- burtiski “iekšējā seja”– iekšējā redze jeb uztvere.

John Grimes- ‘iekšējā redze’.

Kašmiras šaivismā Šiva ierobežo savus spēkus ar iekšējo redzi, tādējādi tiek panākta atturēšanās no pasaulīgā.

antaryaga

iekšējs ziedojums- antarjāga  (antaryāga, antaryaga)

No Spokensanskrit- iekšējs ziedojums.

John Grimes- iekšējais ziedojums (no ‘antar’ = ‘iekšā, iekšējs’ un ‘yāga’ = ‘ziedot’).

Norise, kurā atklāta darbība tiek padarīta par psīhisku, apceres aktu.

antaryamin

otrais, iekšējais ‘es’ – antarjāmin (antaryāmin, antaryamin)

John Grimes- iekšējais iemītnieks; iekšējais pavadonis; iekšējais vadītājs; iekšējā dievišķā dzirksts; ‘liecinieks’, kas mājo iekšēji katrā dzīvā būtnē (no ‘antar’ = ‘iekšā, iekšējs’ + ‘yāmin’ = ‘pavadonis’, ‘ceļa atmale’).

1. Iekšēji (sirdī) piemītoša Dieva forma.

2. Patības kosmiskā forma kā ar šķitumu (māyā) saistīta. (Skat. Īšvara, adhyātma.).

anu-vyavasaya-jnana

izsecinātas zināšanas – anu-vjavasāja-džņāna (anu-vyavasāya-jñāna, anu-vyavasaya-jnana)

John Grimes- pēc-izziņa; atspoguļojoša izziņa; atskārsme no apjēgas. (Skat. jñāna).

1. Saskaņā ar ‘Nyāya’, izziņa, kurā tiek atklātas gan zināšanas, gan apjēdzošais subjekts. Izziņa, kurā prāts atkārtoti saskaras ar jau kādreiz uztvertu izziņu.

2. Atkārtota apjēga.

anubandha

vadsaites, bantes – anubandha (anubandha, anubandha)

No Spokensanskrit– saite, sākums, vadmotīvs, noteikums, nodoms, daļa, gaita, savienojums, pārkāpums, sekas.

anubandha-catushtaya

vadsaišu četrinieks – anubandha-čatuštaja (anubandha-catuṣṭaya, anubandha-catushtaya)

John Grimes- četri priekšnoteikumi.

Filosofiskam darbam ir četri ievadfaktori – tēmas būtība (viṣaya), nolūks (prayojana), saistība (sambandha) un cilvēku loks, kam šis darbs domāts (adhikārīn).

anubhava

nojausta apjēga, atskārsme (būšana) – anubhava (anubhava, anubhava)

No Spokensanskrit– pieredzējums, tieša izziņa, nojauta, paradums, piepildījums, iznākums, izpratne, iespaids prātā, apziņa. Sal. ar anubhāva.

No īsās sanskrita vārdnīcas- tieša uztvere; apķērība, tiešs personisks pieredzējums; garīgs pieredzējums; intuitīva atskārsme un apziņa.

John Grimes- uztvere; tiešs priekšstats; atskārsme; pieredzējums.

1. Džainismā darbības iznākums vai alga; spraigums.

2. Advaita Vedāntā pārsūdzības augstākā tiesa; patiesības dzirdējums – śruti; tās apdomāšana – ‘yukti’; tiešs personisks pieredzējums – ‘anubhava’.

anubhava

pieredzes stāvoklis (būšana) – anubhāva (anubhāva, anubhava)

No Spokensanskrit– uzskats, viedoklis, pārliecība, autoritāte, cieņa.

No Sanskrit Dictionary- līdzjutība, sajūsma.

John Grimes- tas, kas norāda uz sajūtām (no darbības v. saknes ‘bhū’= ‘kļūt, būt’ + ‘anu’ = ‘līdztekus, pēc’).

Saskaņā ar indiešu estētiku, viens no trim faktoriem, kas uzskatīts par iedarbīgu svētlaimes (rasa) būtības cēloni. Tas ir emociju iznākums jeb izpausme. Šis termins ietver visas fiziskās izmaiņas, kas pavada emocijas. Ir divi galvenie tipi – ‘sāttvika-bhāva’, kas ir patvaļīga emociju izpausme, ko nevar radīt ar gribu, un pārējās ‘bhāvas’. Bharata ir uzskaitījis astoņas sātvika-bhāvas – apstulbums (stambha), svīšana (sveda), zosāda (romāñca), trīsas, drebēšana (vepathu), balss pārmaiņa (svara-bheda), krāsas pārmaiņa (vaivarṇya), asaras (aśru) un ģībonis (pralaya). (Skat. rasa).

anubhuta

būts, apgūts – anubhūta (anubhūta, anubhuta)

No Spokensanskrit– atskārsts, izsecināts, uztverts, aptverts, pieredzēts, saprasts, nogaršots, izbaudīts, rezultējies.

John Grimes- zemapziņas uztvere.

anubhuti

būšana, apgūšana – anubhūti (anubhūti, anubhuti)

No Spokensanskrit– sajūta, cieņa, pastāvīgums, zināšanas ne no atmiņas, pieredzējums, uztvērums.

John Grimes- tiešas nojautas; pieredzējums, kas atklāj jaunas zināšanas; pieredzējums.

anudbhutatva

nebūšana – anudbhūtatva (anudbhūtatva, anudbhutatva)

John Grimes- neizpaustība, neiemiesotība; (infra-sensibilitāte).

anugita

atbildes dziesma (salīdz. ar saukšanu, locīšanu, vilkšanu utml.) – anugīta (anugīta, anugita)

No Spokensanskrit- atbildes dziesma, sekojoša dziesma, atdarinoša dziesma.

anulip

aplipināt –  anulimpati {anulip} (anulimpati {anulip}, anulimpati {anulip})

No Spokensanskrit– ieziest, aptriept.

anupurvi

atbilstošs pirmajam – ānupūrvī (ānupūrvī, anupurvi)

No Spokensanskrit- ānupūrva – kārtīgs, kārtns, regulārs, secīgā kārtībā atbilstošs iepriekšējam.

John Grimes- īpaša kārtība; kārtnums.

anushthana

pastāvēšana ritā – anušthāna (anuṣṭhāna, anushthana)

No Spokensanskrit- izpilde, veikšana, uzņemšanās, rituāla veikšana, pašierobežošanās prakse.

John Grimes- vērošana; izsekošana; reliģisks vingrinājums (no saknes ‘sthā’ = ‘stāvēt’ + priedēklis ‘anu’ = ‘pēc’).

Rituāla mantras atkārtošana noteiktu reižu skaitu noteiktā laikposmā.

anuttara

bez otra, nesalīdzināms – anuttara (anuttara, anuttara)

No Spokensanskrit- stingrs, izcils, iekšējs, galvenais, pamats, kluss, labākais; dievību kategorija džainiem; sakarīga vai izvairīga atbilde, uz ko nevar atbildēt.

No īsās sanskrita vārdnīcas- “tas, kam pāri nav nekā” Augstākais, Pārākais, Absolūts.

John Grimes- ‘tas, aiz kā nav otra’; Visaugstākais, Vispārākais, Absolūts.

Saskaņā ar Kašmiras šaivismu Īstenības apzīmējums, aiz kuras nav nekā.

anuvadaka

pavadošs – anuvādaka (anuvādaka, anuvadaka)

No Spokensanskrit- vārdu pārnesējs, saskaņojošs, sadarbīgs, pastiprinošs, veicinošs, skaidrojošs. Skat. anuvāda.

John Grimes- spēcinošs, apstiprinošs; tulkotājs. (Skat. vāda).

anuvakya

vārdošana, skandēšana – anuvākjā (anuvākyā, anuvakya)

No Spokensanskrit- skandēts, atkārtots, priestera dievu piesaucot skandētas vārsmas.

No Sanskrit Dictionary- skandēšana, vārsma, ko skandē priesteris.

anuvrata

ikdienas vārdi (apņemšanās) – anuvrata (aṇuvrata,  anuvrata)

No Spokensanskrit– pienācīgi vārdu turošs, paklausīgs, nodevies, karsti pieķeries, uzticīgs.

John Grimes- mazākie jeb mazie solījumi.

Pieci solījumi, kas džainismā noteikti namturim vai ikdienas cilvēkiem. Šie noteikumi ir

nevardarbība, patiesums, nezagšana, dzimumatturīgums un nealkatība.

Šie solījumi ir tāda paša veida, kādi uzlikti mūkiem un mūķenēm, ar atšķirību, ka tiek sagaidīta pielaidīgāka un nepiekasīgāka to ievērošana.

2. Skat. ‘mahā-vrata’ un sal. ar ‘yama’.

anuyoga

garīga saikne (sajūga) – anujoga (anuyoga, anuyoga)

No Spokensanskrit- garīga saikne, vaicājums, reliģiska meditācija, iztirzāšana, izmeklēšana.

Otrs no trim spēcīgajiem pārveidojošiem panēmieniem, kas raksturīgs Nyingma skolai.

Vērsta galvenokārt uz pabeigšanas pakāpi (tibet. Dzogrim) un uzsver iekšējo netveramo enerģijas kanālu, vēju jeb enerģiju un būtību jogu (tib. tsa lung tiklé). Dievību redzējums tiek izraisīts acumirklī, nevis pakāpeniskā norisē kā Mahayog’ā.

Anujogas ceļš jeb “sekošana jogai” tā tiek saukts tāpēc, ka galvenokārt māca aizrautīgu nodošanos (sekošanu) viedībai, apjēgai, ka visas parādības ir radoša absolūtā izplatījuma un pirmatnējās viedības nedalāmās vienības radoša izpausme.

John Grimes- skaidrojums; postkanonisku tekstu grupa džainismā.

anuyogakrit

garīgās sajūgas skolotājs, garīgais virzītājs – anujogakrit (anuyogakṛt, anuyogakrit)

No Spokensanskrit- garīgais virzītājs vai skolotājs. Arī āčārja.

anuyogin

sajūgts, saistībā, sajūgā esošs – anujogin (anuyogin, anuyogin)

No Spokensanskrit- vaicājošs, sajūgts ar, vienojošs, apvienojošs, saskaņots.

John Grimes- savstarpēja saistība.

Neesamības pamats jeb substrāts. Neizziņas vieta. Kad divas lietas ir saistītas, savstarpējā saistība pastāv pretsaistībā jeb vietā; piemēram, starp podu un grīdu grīda ir vieta jeb pamats podam. To sauc arī par ‘pratiṣedha-viṣaya’. (Skat. pratiyogin).

anvitabhidhanavada

mācība (vadība, vadule, vednis), ka vārdi nes paši savu nozīmi plus teikuma nozīmi – anvitābhidhānavāda (anvitābhidhānavāda, anvitabhidhanavada)

John Grimes- sintaktiskā nozīme. (Skat. vāda).

1. ‘Prābhākara Mīmāṃsā’ teorija, ka vārdi nes paši savu nozīmi, kā arī teikuma sintaktisko nozīmi.

2. Skat. ‘abhihitānvaya-vāda’.

anyathabhava

citāda būšana, izskata maiņa – anjathābhāva (anyathābhāva, anyathabhava)

John Grimes- citādums.

Kad objekts izmainās, tas vairs nav tāds kā bijis. Kad zelts tiek padarīts par aproci, tas vairs neizskatās kā zelta gabals. Anyathā – citāds, nepatiess, maldīgs.

anyathajnana

maldīga, citāda zināšana – anjathādžņāna (anyathājñāna, anyathajnana)

John Grimes- maldīga izziņa; neatbilstoša izziņa.  (Skat. jñāna). Anyathā – citāds, nepatiess, maldīgs.

anyatvabhavana

citāda būšana – anjatvabhāvana (anyatvabhāvana, anyatvabhavana)

John Grimes- meditācija uz faktu, ka visi cilvēki (viņu dvēseles) ir unikāli.

anyonya-abhava

savstarpēja nebūšana – anjonja-abhāva (anyonya-abhāva, anyonya-abhava)

John Grimes- abpusēja neesība.

To sauc arī par atšķirību (bheda). Apgalvojumā “A nav B” vārda ‘nav’ nozīme ir abpusēja neesība. Šis neesamības tips ir mūžīgs. (Skat. abhāva – nebūtība).

aoþra

aut – avestas aoþra, kušanu hoves (hoves, hoves)

No Spokensanskrit – āyata – uzvilkt, aut.

No kušanu vārdnīcas- aut kājas, apavi. Arī avestas ‘aoþra’, leišu ‘aviù’, ‘aunù’, baznīcas senslāvu ‘obujǫ’

ap

upe – āpa, āpas, āpo, kušanu āp (ap, apah)

No Spokensanskrit- ūdens, ūdeņi, upes, gaiss, atmosfēra; svēta darbība, reliģisks rituāls.

http://www.sacred-texts.com/hin/rvsan/rv10075.htm – āpo – upe.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey Āpa – viena no astoņām dievībām, kas sauktas par Vasu.

No kušanu vārdnīcas- upe. Arī senprūšu ‘ape’, leišu ‘ùpė’, hetu ‘hāpa’.

http://en.wikipedia.org/wiki/Rigvedic_deities – upēm (āpas; ūdeņi) ir svarīga loma, tās tiek godātas kā dieves, izcilākās ir Sapta Sindhu un Sarasvatī.

http://www.people.fas.harvard.edu/~witzel/Lingsit.pdf – tās kopumā ir identificētas šādi – Gaṅgā

= mod. Gaṅgā/Ganges; Yamunā= Jamnā, Sarasvatī= Sarsuti/Gagghar-Hakra; Śutudrī= Satlaj/Sutlej; Paruṣṇī= Rāvī; Asiknī = Chanāb/Chenab; Marudvṛdhā= ?; Vitastā=Bihet/Jihlam/Jhelum; Ārjikīyā= Tauṣī/Tohi/Tawi?, Suṣomā= Sohān/Suwan); Sindhu

= Sindh, Indus, Kubhā= Kābul, Gomatī=Gomal, Krumu= Kurram.

Pamira/Himalaju upes droši identificētas nav. Mehatnū varētu būt upe starp Kurram un Kabul.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ūdens, viens no sešiem pamatelementiem, no kā rodas garšas (rasa) sajūta.

Vedic Civilization. Raj Pruthi– ūdeņu personifikācija ir vien sākuma stadijā. Tie ir mātes, sievas un dieves, kuras dāvā labumus. Tie ir gan debesu, gan zemes, un ir viedoklis, ka debesu ūdeņi varbūt ir aplūkoti kā ēteram līdzīga vide, kurā spīdekļi veikuši savus noteiktos ceļojumus pa zodiaku (ṛta), un ka to aizklāšanās ar mākoņiem ir pieņemta par to kustības traucēšanu, ko veicis ‘Vṛtra’. Tā kā Avestā ūdeņi tiek piesaukti kā ‘āpo’, to dievišķošana nāk no pirmsvediskiem laikiem.

No Gimbutienes- svētās upēs un ezeros zvejot nedrīkst.

rigveda_english  – slavinājums 75. Āpo.

1. Dziedoņi, jūs Ūdeņi Visvasvānā, teiciet savu nesalīdzināmo lieliskumu. Upes ir nākušas trejas, septiņas un septiņas. Sindhu (Inda) spēkā pārspēj visu, kas plūst.

2 Tavai gaitai Varuna cirtis ir gultnes, ak Sindhu, tev skrejot savu ceļu. Tu steidz pār kraujām zemes korēm, būdama šo straumju Valdniece un Vadone.

3 Tava rēkoņa paceļas pāri zemei līdz debesīm; tu nes bezgalīgu sparu kā gaismas zibsnī. Kā lietus brāzmas plūdi pērkonam dārdot mākoņos, tā Sindhu drāžas maurodama kā bullis.

4 Kā teļu mātes, kā pienīgas govis, tā, ak Sindhu, uz tevi skrej rēcošās upes. Kā karavīrs tu vadi sava karaspēka spārnus, nākot šo ašo straumju ratos.

5 Atbalstiet šo manu slavinājumu, ak Ganga, Džamuna, Sutudrī, Parušnī un Sarasvatī; ar Asiknī, Vitastu, ak Marudvridha, ak Ārdžīkīja ar Susomu klausiet manu saucienu.

6 Vispirms ar Tristamu tu dedzīgi plūsti, ar Rasu un Susartu un ar Svetju, ar Kubhu; un ar šīm, Sindhu un Mehatnu tu savā gaitā sameklē Krumu un Gomati.

7 Mirdzoša un balti atspīdot viņa ar savu bagāto kravu dodas caur valstībām, rosīgākā no rosīgajām, neapturamā Sindhu kā raiba ķēve, daiļa un skatam skaidra.

8 Bagāta ar labiem rumakiem ir Sindhu, bagāta ar ganībām un tērpiem, zeltainā, cildenā, bagātību pilnā. Svētītā Silamavatī un jaunavīgā Urnavatī dabū tērpus, kas bagāti baudām.

9 Sindhu ir iejūgusi savus viegli ritošos ratus, rumaku vilktos, un ar tiem viņa uzvar šajā cīniņā. Tā esmu es slavējis tās spēku, vareno un neapturamo, neatkarīgi lielisko, skrējienā aurojošo.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – ‘ā’ – šumeru ‘ūdens, plūdi, plūstošs ūdens, arī roka’.

apabhramsha

kropļota valoda – apabhramša (apabhraṃśa, apabhramsha)

http://www.sikhiwiki.org/index.php/Apabhramsha‘apabhraṃśa ir vārds, ko sanskrita gramatiķi kopš Patandžali lieto, lai norādītu uz Ziemeļindijas dialektiem, kas novirzās no sanskrita gramatikas normām. Sanskritā šis vārds burtiski nozīmē ‘kropļotā valoda’ vai ‘negramatiskā valoda’. To lieto kā apkopojošu jēdzienu dialektiem, kuri veidojušies pārejā no indoirāņu vidus perioda uz agrīnajām modernajām indoirāņu valodām (piem., brijbhasha) starp m.ē. sesto un trīspadsmito gadsimtu, lai gan daži zinātnieki šo periodu sašaurina, atmetot indoirāņu valodu vidus perioda agrīno daļu.

Vārds ‘prakṛt’ (kas ietver arī ‘pāli’ valodu), tiek lietots attiecībā uz Indijas tautu dialektiem, kas runāti līdz m.ē. 4-8.gs., tomēr daži zinātnieki jēdzienu ‘prakrits’ lieto attiecībā uz indoāriju valodu  vidusperiodu.

Indoāriju vidusperioda valodas pakāpeniski pārveidojušās par apabhramšām, kas lietotas apmēram līdz 15.gs. Pēdējās ir izveidojušās par modernajām valodām, kurās mūsdienās runā miljoniem cilvēku.

Tādas valodas kā hindi (337 milj. runātāju), bengali (232 milj.), marathi (90 milj.), urdu (160 milj.), guarati (46 milj.), sinhala (15 milj.) ir lielu mūsdienu pavalstu oficiālās valodas atšķirībā no sanskrita (vairāk par 50 tūkst. lietotāju), kas ir izkritusi no mūsdienu lietojuma.

Šo periodu robežas ir visai izplūdušas, tās nav stingri hronoloģiskas. Mūsdienu Ziemeļindijas valodas parasti uzskata par atšķirami izveidojušamies sākot ar 11.gs., kamēr vēl lietotas arī apabhramšas, un pilnīgi nošķīrušās uz 12.gs. beigām.

apad

posts, dabas katastrofa (upes plūdi) – āpad (āpad, apad)

No Spokensanskrit – posts, briesmas, pārmaiņas, grūti laiki. Skat. apaddharma, Govardhana.

apaddharma

atkāpes no derības briesmu gadījumā – āpaddharma (āpaddharma, apaddharma)

John Grimes- likums (dharma) dabas katastrofas laikos.

Posta laikā likumu noteikumos un regulējumos ir pieļaujamas zināmas atkāpes. Tam pamatā ir doma, ka pirms nodrošināt labu dzīvi, ir jāsaglabā dzīvība. Skat. arī Govardhana, ‘dharma’.

http://ir.inflibnet.ac.in:8080/jspui/bitstream/10603/29100/11/11_chapter%206.pdf – briesmu, posta laikos derība jeb dharma prasa pastāv uz pareizu, krietnu uzvedību savā laikā un vietā. Tomēr apstākļi mainās un tāpat arī pareizā un nepareizā izpratne. Apstākļi var prasīt derības pārkāpumu izpratnes maiņu, kas rada morālu nenoteiktību. Arī likumdevēji šo iespējamību ņem vērā. Viņi nodrošina mūs ar alternatīviem uzvedības noteikumiem, kurus sauc par āpaddharmu, kas citādi būtu adharma. Saskaņā ar apaddharmas pasludinājumu (dictum) cilvēks krīzes laikā var rīkoties pretēji svadharmai, neriskējot ar savas kārtas zaudējumu.

apaga

upe – āpagā (āpagā, apaga)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey upe, upes nosaukums; Sura āpagā – Ganga.

apagam

paiet malā – apagam (apagacchati {apagam})

No Spokensanskrit- aiziet, padot ceļu, nozust.

apageya

Upes dēls Krišna – Āpageja (Āpageya, apageya)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey Upes Dēls – Krišnas uzvārds.

apaksha

apakšpuse – apakša (apakṣa, apaksha)

No Spokensanskrit- otra puse, pretējs, bez atbalstītājiem, nelabvēlīgs.

apakshai

apakšu rādošs – kušanu apākšai (apākśai, apakshai)

No kušanu vārdnīcas- cilvēks, kurš izrāda savus dzimumorgānus, ekshibicionists. Arī sanskr, ‘viḍangika’.

apakshaya

lejupslīde, pagrimums – apakšaja  (apakṣaya, apakshaya)

No Spokensanskrit- samazinājums, izzušana, izsīkšana, pagrimums, sabrukšana, pūšana, trūdēšana. Skat.  apakṣa.

apala

apaļš – apala (apala, apala)

No Spokensanskrit- tapa (caurums).

http://www.ehindunames.com/meaningof?foldername=knowyourname&pagename=meaningresults&username=apala  – tapa, neaizsargāts, piem., “apaļš bārenis”, tukšs, bezmiesīgs.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- sieviete, ko pavedinājis Indra. Pēc mīlēšanās Indra viņai dāvājis trīs vēlēšanās – atjaunot viņas tēva zudušo vīrieša spēku, padarīt auglīgus viņas laukus un dziedināt viņas ādas slimību. Lai dziedinātu slimību, viņš viņu izstūmis caur savu ratu riteņu rumbas caurumu. Trīs noplēstās ādas kārtas ir kļuvušas par ezi, krokodili un hameleonu.

apamana

apvainojums (apmānījums) – apamāna (apamāna, apamana)

No Spokensanskrit- apvainojums, pazemojums, negods, necieņa, nicinājums.

apamnapat

Upes Dēls – Apam napat (apamnapat, apamnapat)

Ūdeņu Dēls; skat. āditya.

apamnaptri

upes mazdēls, Agni – apāmnaptri (apāṃnaptṛ, apamnaptri)

No Spokensanskrit- ūdeņu mazdēls (Agni kā no ūdeņiem cēlušamies apzīmējums). Arī apāṃgarbha. Skat. apas.

apara

(aparts, apvērsts?) otrpusējs, zemākais – aparā (aparā, apara)

No Spokensanskrit- cits, sekojošs, otrpusējs, pakļauts, papildus, zemāks, citāds, eksotērisks, vispārpieejama vedāntas mācība. Skat arī apara.

John Grimes- zemākais; zemākās zināšanas.

1. Vārds, kas lietots Upaniṣadās, lai aprakstītu zināšanas, kas attiecas uz parādību pasauli.

2. Visaugstajam ir divas dabas – zemākā un augstākā. (Skat. parā).

apara

bez pārāka – apara (apara, apara)

No Spokensanskrit- tāds, kuram nav līdzīgu vai pārāku.

aparabrahman

ne-Virsīstenība – aparabrahman  (aparabrahman, aparabrahman)

John Grimes- pasaulīgā īstenība kā pazīmju nosacīta.

aparajati

iedzimts – aparadžāti (aparajāti, aparajati)

John Grimes- (skat. jāti).

Iekšēji piemītošs, ierobežots un bez nosaukuma un veidola. Visuma saimnieks un pastāvošs cēloņa-seku jomā. Saskaņā ar Vedāntu, visuresošs, visspēcīgs, visu zinošs, mūžīgs, radītājs, uzturētājs un iznīcinātājs. (Skat. parabrahman, parā).

aparamukta

izmukt, atbrīvoties nespējīgs – aparamukta (aparamukta, aparamukta)

John Grimes- atskārst nespējīgas dvēseles; neatbrīvojušās būtnes (skat. ‘jīva’ saistībā ar “Śaiva Siddhānta”.) (Skat. parā).

aparatva

ne-pārsniedzot esību – aparatva (aparatva, aparatva)

John Grimes- telpas vai laika tuvums.

Saskaņā ar ‘Vaiśeṣika’s skolu viena no kategorijām (padārtha) ir īpašība (guṇa). Divpadsmitā no īpašībām ir aparatva, un tā izraisa telpas un laika tuvuma uztveri. (Skat. parā).

aparavidya

zemākās, pasaulīgās zināšanas – aparā vidjā (aparā vidyā, aparavidya)

John Grimes- zemākās, eksotēriskās zināšanas; informācija. (Skat. parā, aparā).

aparoksha

nepastarpināts, ne pārņemts – aparokša (aparokṣa, aparoksha)

No Spokensanskrit- uztverams, ‘ne neredzams’, pēc kāda viedokļa.

No īsās sanskrita vārdnīcas- nepastarpināts, tiešs.

aparoksha anubhuti

ne-pārņemts pieredzējums, tieša atskārsme – aparokša anubhūti (aparokṣa anubhūti, aparoksha anubhuti)

No īsās sanskrita vārdnīcas- tiešs nepastarpināts intuitīvs pieredzējums vai neredzamā uztvērums – Virsīstenības atskārsme. Apcerējuma nosaukums Shankaracharya’s ‘Advaita Vedant’ā’.

No Raudupes- upanišadās lasām par apgaismota cilvēka nespēju izteikt piedzīvoto vārdos- “Māceklis teica- “Es nedomāju, ka zinu To pilnīgi, nedz domāju, ka es To nezinu. Tas, kurš no mums zina nozīmi vārdiem- “Es nedz nezinu, nedz zinu”, – zina augstāko Būtību.””

aparoksha-jnana

ne-pārņemta zināšana, atskārsme – aparokša džņāna (aparokṣa-jñāna, aparoksha-jnana)

John Grimes- tieša nojauta, intuīcija; Virsīstenības atskārsme; nepastarpināta izziņa. (Skat. jñāna).

apavada

pretmācība (vadība, vadule, vednis) – apavāda (apavāda, apavada)

No Spokensanskrit- atspēkojums, iebildums, pārmetums, noliegums, dzinēju trokšņošana medībās, ļauni vārdi, nievas, novirzīšana, nopēlums.

John Grimes- apgalvojums; atkāpšanās; sekojošs atsaukums; atspēkojums (skat. adhyāropa-apavāda, vāda).

apavitra

nesvēts (nešķīsts) – apavitra,  æpævitræ (ə.pə.vi.trə> apavitra)

No Spokensanskrit- nešķīsts. Pavitra – svēts, šķīsts, attīrošs, svētā kušas zāle, ļaunumu atturošs, pantmēra, ritma veids, kausēts sviests,

Gudžaratī (Babu Suthar)- nesvēts. Skat sanskr. pavitra – svēts, tīrs, šķīsts.

apavri

atvērt – apavri (apavṛṇoti {apavṛ, apavri}, apavri)

No Spokensanskrit- atvērt, atklāt, atmaskot, parādīt. Skat. vāra {vṛ} – vārti, vēršana.

api

ap – kušanu āpi (ápi, api)

No kušanu vārdnīcas- ap. Arī avestas ‘aipi’, grieķu ‘epí’, leišu ‘ap(i)’.

apida

ziedu vainags ap galvu – āpīda (āpīḍa, apida)

No Spokensanskrit- ap galvu valkāts ziedu vainadziņš; pārestība, ievainojums, sāpināšana, saspiešana.

No Sanskritdictionary- ziedu vainags; Sarasvati kā ziedu vītne. Arī ‘apide’.

apidita

rotāts ar vainadziņiem – āpīdita (āpīdita, apidita)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey rotāts ar vainadziņiem.

apo devir

kosmisko ūdeņu dievišķais spēks – āpo devīr (āpo devīr, apo devir)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichdievišķs, kosmisko ūdeņu dievišķais spēks.

apo matarah

mātes radītājas, kosmiskie ūdeņi – āpo mātarah (āpo mātaraḥ, apo matarah)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichmātes, dzīvās un nedzīvās radības radītājas, kosmiskie ūdeņi kā dzīvības sēklas nesēji.

apratyaksha

neprotams – apratjakša (apratyakṣa, apratyaksha)

No Spokensanskrit- neuztverams, redzamības lokā neesošs, neredzams.

John Grimes- neuztveramība.

apsara

dūkņas, dukņas, duknes (liet. dugna, poļu gudelka), nimfas,  Rigvedas dievības – apsara (apsara, apsara)

http://www.gktoday.in/rig-vedic-gods/  Debesu dejotājas – dejotājas debesu pagalmos. Rig Veda Apsaru min kā Gandharvas sievu un pieņem, ka ir vairāk kā viena Apsara. Neprecēta apsara ir Urvaši, kura kļūst par pirmā Somavamšas valdnieka Pururavas  sievu. Nostāsti par Urvaši un Pururavas ir rodami Rigvedā (X.95.1-18) un ‘Shatapatha Brahman’ā (XI.5.1). Skat. arī surayuvati.

https://en.wikipedia.org/wiki/Apsara  -arī Apsarasa un pāli ‘Accharā’; sievišķi mākoņu un ūdeņu gari hindu un budisma mītoloģijā. Vārds tiek tulkots kā ‘nimfa’, ‘debesu nimfa’ un ‘debesu jaunava’. Indijas reliģijās apsaras ir daiļas pārdabiskas sievišķas būtnes. Viņas ir jaunavīgas un smalkas un lieliskas dejas mākslā. Parasti viņas ir Indras galma muzikantu gandharvu sievas. Viņas dejo gandharvu pavadījumā, parasti dievu pilīs, izklaidē un dažkārt paved dievus un cilvēkus. Kā ēteriskas būtnes, kas dzīvo debesīs un nereti attēlotas lidojumā vai kalpojot dieviem, viņas var salīdzināt ar eņģeļiem.

Apsaras spējot pēc iegribas mainīt savu izskatu un vadīt veiksmi azarta spēlēs. Tiek saistītas ar auglības rituāliem. Ir minētas apmēram 34 pasaulīgās (laukika) apsaras un 10 dievišķās. ‘Bhagavata Purana’ apgalvo, ka apsaras dzemdinājuši Kašjapa un Muni.

No Baltu mitoloģija, Aldis Pūtelis. Alunāna dievi (1856; 1858)- ar dziesmām vilina puišus.

Narbutam- upes nimfa.

Lasickis 1969- miltu sargātāja.

aptavachana

uzticami vārdi – āptavačana (āptavacana, aptavachana)

No Spokensanskrit- autoritatīva cilvēka runa jeb vārdi.

John Grimes- uzticamas autoritātes jeb uzticības vērta cilvēka vārdi; liecība, pierādījums.

‘Nyāya’ skola par uzticamas autoritātes liecību definē mutisku izteikumu (śabda).

aptavakya

pareizs spriedums – āptavākja (āptavākya, aptavakya)

No Spokensanskrit- pareizs spriedums.

John Grimes- uzticības vērta cilvēka liecība.

apurva

pirmais – apūrva (apūrva, apurva)

No Spokensanskrit- jaunums, nesens, nebijis, neredzēts, neparedzēts, ārkārtējs, mīklains, līdz šim neprecēts, nesalīdzināms.

No Sanskrit Dictionary- pārsteidzošs, nebijis, brīnumains.

John Grimes- neredzētas spējas; jauns; virsjutīgs princips.

Saskņā ar ‘Mīmāṃsā’, spēks, kas rada rīcības nākotnes sekas. (Skat. adṛṣṭa, pūrva).

apurvavidhi

pirmreizējs veids – apūrvavidhi (apūrvavidhi, apurvavidhi)

John Grimes- nezināms vai neredzēts priekšraksts, norādījums.

Norādījums, kas prasa kaut ko citādi nezināmu. (Skat. vidhi, pūrva).

ar

īlens – kalāšu ar (ar, ar)

kalasha_lexicon – īlens.

ara

īlens (aramais lemesis?) – ārā (ārā, ara)

No Spokensanskrit- īlens, nazis, zāģis.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru, akadiešu, amorītu un hetu valodu agrīnajās formās ‘ar, ār, ara, ari, har, harri’ nozīmējis ‘art, aramzeme, teritorija, iežogot, siet, sakabināt, cildens, pacilāts, augsts, svētlaimīgs, ārijs (no hara – karotāju – tautas);attēlota ar arkla zīmi ‘ar’ – arī ‘spīdēt, degt’; ‘ara’ – arī ‘varš, steiga‘. … Mēdeja, kā rakstījis Hērodots, kādreiz saukta par ‘Arii’, un ‘Arianna’ jeb ‘Ari zeme’ ir bijis Persijas nosaukums. … Nosaukums ‘ar, ari, arya’, domājams, ir senos ārijus apzīmējis kā ‘arājus’ – no šumeru ‘ar, ara’ – arkls. … Redzams, āriji ir bijuši tradicionālie arkla un pasaules zemkopības laikmeta izgudrotāji, un ‘ara’ jeb ‘cildens, pacilāts’ nozīme, domājams, šai apdāvinātajai rāsei piedēvēts, kad tā kļuvusu par dažādu vietēju cilšu vadoņiem – arī šumeri arklam piešķīruši ‘celt, pacilāt’ zīmi kā atvasinātu no ‘aršanas’ kā ‘zemes pacilāšanas’.

Skat. arī arain, arama, arambha.

ara

arī – āra (āra, ara)

No http://sanskritdictionary.org/  – arī, vēl, un, atkal, cits, citādi, kā arī, drīzāk, nākošais.

ara

ziedokļa, riteņa spieķis – ara (ara, ara)

No Spokensanskrit- rata veida ziedokļa spieķis, rata simbola radiuss, laika rata spieķis.

arain

zemkopju (arāju?) klans (Rainis?) – arāīn (arāīṇ, arain, rain)

No Glossary Punjab tribes – arī ‘rain’ (galvenokārt Džamnas ielejā); divas atšķirīgas nozīmes – Satledžas ielejā un austrumu līdzenumos viņi ir īsta dārzkopju kasta, bet pārējās provincēs šis nosaukums tiek lietots attiecībā uz katru tirgus dārznieku un ir sinonīms ‘bāghbān’, ‘mālī’, ‘maliār’ un pat ‘jāṭ’iem Rietumpendžabā. … Paši apgalvo, ka ir ieceļotāji no ‘Uch’as un ir radniecīgi ‘kamboh’iem. … No Učas viņi migrējuši uz ‘Sirs’u un no turienes uz Pendžabu… Satledžas arāīni Sirsā teic, ka esot hindu kāmbohi, tāpat kā Lahoras un Montgomerijas arāīni…. ‘Wilson’s ‘Ghaggar’as arāīnus apraksta kā attīstītāko un civilizētāko cilti Sirsas apgabalā, pārspējošus pat ‘Paṭiāla’s sikhu džātus un uzskata viņus par, mazākais, sociāli vienlīdzīgiem ar džātiem; paši uzskata sevi par pārākiem. … Kopumā, ir iespējams, ka arāīni sākotnēji nākuši no Indas lejteces un izplatījušies gar Pendžabas piecām upēm, un ka agrīnā savas vēstures posmā daļa no viņiem virzījušies uz Ghaggaru, kas tad varbūt ir bijusi pastāvīgi Indā ietekoša upe. Kad Ghaggara izsīkusi un apvidus sācis izkalst, viņi virzījušies uz Džamnas apvidu un vispār šaipus Sutledžas traktam un varbūt izplatījušies visgarām kalnu piekājēm viņpus savu ciltsbrāļu virzības maršrutam, kuri gājuši augšup gar lielākajām upēm. Viņu radnieciska saistība ar mālī varbūt tiek pamatota ar kopīgu dzīves vietu; bet ir vairāki iemesli domāt, ka viņi ir rada kāmbohiem, lai gan atšķirība var būt ne tikai reliģijā, jo daudzi no kāmbohiem ir musulmaņi. Ambāl’ā ‘rain’i dalās divās teritoriālās grupās, ‘multānī’ un ‘sirsawālā’. Pēdējie sevi uzskata par ‘shaikh’iem un ar pēdējiem neprecas.

Arī ‘arāīṇ’u klans Pendžabā, Montgomery. Skat. arī kamboh, kamboj.

(Rain ir ciems Himalajos kaimiņos Lata ciemam (Lata, Joshimath, Chamoli, Uttarakhand)).

Skat. arī ara, arama.

arama

dārzs (arams?) – ārāma (ārāma, arama)

No Spokensanskrit- dārzs (arama vieta?), birze, izpriecu vieta, izpriecu laukums, līksme.

arambha

iesākums (lauku darbu – aršana?) – ārambha (ārambha, arambh)

No Spokensanskrit- sākta lieta, sākotne, sākums, uzņemšanās, pūles, piepūle. Skat. ārāma.

No Glossary Punjab tribes – sākuma darbība.

arambhavada

cēloniskuma mācība (vadība, vadule, vednis) – ārambhavāda (ārambhavāda, arambhavada)

John Grimes- ‘izcelsmes teorija’. (Skat. ārambha, vāda).

1. ‘Nyāya-Vaiśeṣika’s cēlonības teorija, kas apgalvo, ka sekas ir cēloņa jaunradīta lieta. Cēlonis ir viena lieta, sekas ir otra. Sekas tiek uzskatītas par neesošām, līdz cēlonis tās radījis. Šo teoriju sauc arī par ‘asatkārya-vāda’.

2. Skat. ‘karaṇa; satkārya-vāda’.

arani

saule (āra valdniece?) – aranī (araṇī, arani)

No Spokensanskrit- saule, māte (tēlaini); araṇi – ērtību trūkums, sāpes, berzējams kociņš uguns iegūšanai, araṇi koks (Premna serratifolia). Skat. araṇya, arka.

No Glossary Punjab tribes – bāuri posta vai slimības laikos pielabina Saules dievību. Svētdienās Saules godam tiek gavēts (bart), un uz tās pusi tiek liets ūdens.

aranya

mežs, ārs – aranja (araṇya, aranya)

No Spokensanskrit- mežs, savvaļa, savvaļas dzīvnieks, ar mežu saistīts, mežā dzimis, neapdzīvots, tuksnesis, sveša vai tāla zeme. Salīdz. ar ‘lauks un ārs’.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey birze, kurā dzīvo pašierobežotie (askēti).

aranyaka

āra cilvēks – āranjaka (āraṇyaka, aranyaka)

No Spokensanskrit- savvaļa, mežs, mežā dzimis, mežā radies, meža dzīvnieks, mežinieks, kokos dzīvojošs, mežs, melia azedarach koks.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘Āraṇyaka’ – “Meža grāmata”; filosofiskas, simboliskas un garīgas Vedu himnu un ritu interpretācijas. Paredzēta galvenokārt mežā mājojošiem pašierobežotajiem, askētiem (vanaprasthas).

John Grimes- ‘Meža grāmata’; ‘mežā dzimis’; svēto rakstu teksts (no darbības v. saknes ‘ṛ’ = ‘virzīt’ + priedēklis ‘a’ = ‘projām’).

‘Brāhmaṇa’ sadaļā iekļauta Vedu daļa, kas sniedz filosofiskus apcerējumus prozā. Tā skaidro rituālu daļu, to allegorizējot un aprakstot dažādus meditācijas veidus (upāsanā) un/vai simbolisku godāšanu. Domāta galvenokārt askētiem, kuri dzīvoja mežā. (Skat. Veda).

No kušanu vārdnīcas- ārā, mežā mājojošs pašierobežotais. Arī kušanu ‘arāññe’ – “samp arāññe ste cwim nau ṣpete – šis ir ārā mājojošais, dod viņam pirmajam”.

aranyani

Rigvedas dievi – Meža māte – Aranjāni (araṇyāni, aranyani)

No Spokensanskrit- tuksnesis, liels mežs, savvaļas un tuksneša dieve. ‘Aranyani’ – meža dieve.

http://www.gktoday.in/rig-vedic-gods/ – Mežu dieve.

https://en.wikipedia.org/wiki/Aranyani  – hinduismā Aranjāni ir mežu un to zvēru dieve. Tā atšķiras no Rigvedā aprakstītās izvairīgas, lētticīgas, rodamas klusos meža klajumos un bezbailīgas tālās vietās. Himnās pielūdzējs lūdz viņu pastāstīt kā viņa klejo ļoti tālu no civilizācijas robežām bez bailēm vai vientulīguma. Viņa valkā kājsprādzes ar zvaniņiem un lai gan reti redzama, ir dzirdama sprādžu tinkšķēšana. Viņa ir aprakstīta arī kā dejotāja. Viņas spēja paēdināt gan cilvēkus, gan dzīvniekus ‘nearot zemi’ ir tas, ko pielūdzēju redz kā visbrīnumaināko. Aranjāni godāšana mūsdienu hinduismā ir izsīkusi, un reti ir atrodami viņai veltīti tempļi.

http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr13/13G00.htm – Meža – māte ir sastopama vecos rakstos jau no Paula Einharna sākot un arī tautas tradicijās mums netrūkst par to ziņu. Pēc tautas dziesmu vārdiem viņa ir palīdzīga medniekiem, koku cirtējiem un ganiem. Līdz ar dziesmām arī teikas un māņi ziņo, ka viņa gādājot par meža zvēriem un putniem un zinot, kur katrs dzīvnieks mītot. Arī daži svētie meži un daži svētie koki mežos stāvēs sakarā ar Meža – māti. Diezgan daudz ziņu mums ir uzglabājies par seno koku kultu, kas vēl līdz mūsu dienām nav aizmirsts un par ko jau esmu plašāki rakstījis savā mītoloģijā (126.-140. 1. p.). Ar koku kultu būs arī izskaidrojami tie daudzie koki, kas apzīmēti par robežu, cik tālu vien miroņi pa naktim no saviem kapiem drīkstot staigāt. Blakus Meža – mātei vecais Stenders piemin vēl Meža – tēvu, ko sastopam arī divās tautas dziesmās (B. 2675, 30489). Teikas un pasakas stāsta par kādu vecīti, kas dzīvo mežā un grib cilvēkiem drīzāk ļaunu darīt un tā tad līdzinās jau jaunāku laiku velnam. Arī Meža – māte ir sastopama, kā liekas, tikai drusku modernizētās teikās, kas tomēr nav uzskatāmas par tīšiem izdomājumiem.

Rigveda X, CXLVI (146).

1 Savvaļas un meža dieve,

Kas šķiet bēgam no skatiena.

Kā tas ir, ka nemeklē apdzīvotas vietas?

Vai baidies?

2 Kad sienāzim atbild

Un dīžojas cikādes balss,

Kā tinkšķošu zvaniņu skaņās

Tad līksmojas Meža Māte.

3 Un pāri, tur rādās ganāmies lopi,

Un it kā mājas ir redzamas –

Jeb Meža Māte pie vakara

Šķiet atlaižam bērnus.

4 Sauc kāds savu govi,

Cits nogāzis koku –

Meža iemītnieki pret vakaru

Izbauda kādu spiedzienu.

5 Šī Dieve negalē nekad,

Ja vien nenāk kādi asinskāri ienaidnieki.

Gardu augli nobauda cilvēks

Un dodas pie miera, kad vēlas.

6 Esmu es slavējis Meža Ķēniņieni,

Saldsmaržīgo, balzāmu sniedzošo,

Visu meža lietu Māti,

Kam nekopjot zemi ir pārtikas klētis.

arati

ārdīšanās – ārati (āraṭi, arati)

No Spokensanskrit- ārdīšanās, troksnis, rēkoņa.

aratta

zeme, valsts – ārata (āraṭṭa, aratta)

No Spokensanskrit- ‘āratta’ – aratu tautas ciltstēvs, ļoti zemas šķirnes zirgs, ieplīsis vai jucis, šķelts.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru aratta, arī arata – zeme, valsts, viengabalains, smags, augsts, ciets. Arī Zeme ar četriem reģioniem, pasaule, reģions. Attēlots ar kalna zīmi. Kopā ar ‘ķēniņš’ nozīmējis vispārēju varu, impēriju.

hindukusa-dienvidu-nogazes-un-saurastraskathiavaras-latas-pussalaVārdu ‘Rathika, Ristika (Rashtrika) vai Lāthika’ parādīšanās dažos imperatora Ašokas 2.gs.pr.m.ē. uzrakstos Ziemeļrietumu robežprovinces ‘Manser’ā un ‘Shahbazgarhi’ (mūsdienu Pakistānā), ‘Girnar’ā (Saurashtra) un ‘Dhavali’ (Kalinga)’ – saistībā ar vārdiem ‘Kambhoja’ un ‘Gandhara’, kā arī apzīmējuma ‘Ratta’ parādīšanās daudzos vēlākos uzrakstos ir mudinājusi apgalvot, ka agrīnie ‘rāṣṭrakuṭa’s (ap. 6-7.gs.) ir bijuši ‘arattu’, Pendžabas reģiona iedzīvotāju pēcteči kopš Mahābhāratas laikiem, kuri vēlāk pārvietojušies uz dienvidiem un nodibinājuši valstis tur. (Hultzsch in Reu 1933, p2). Vārds ‘Ratta’ netieši norāda uz ‘Maharatta’ valdošajām ģimenēm mūsdienu ‘Maharashtra’ reģionā. (Altekar, 1934, lpp. 20-21).

iespējams, ‘Dholavir’ā atrastais divpusīgā bronzas laikmeta spiedogs, kurā izmantoti ‘meluhh’u hieroglifi, var norādīt uz ‘dhokra kamar’ cilts vaska modeļu metāllējējiem, tas ir, ka (šumeru) ķīļraksta tekstos minētā ‘Araṭṭa’ var attiekties uz ‘Lāṭa’ (radniecisks vārds ar ‘Rāṭa’, saskaņā ar fonētisko r-l miju).

… Saskaņā ar ‘Dīpavaṃsa’, ‘Lāṭarāṣṭra’s jeb ‘Lāṭaviṣaya’s (Lāṭa viṣaya – Lātas valsts) galvaspilsēta ir bijusi ‘Sihapura’. Pēc ‘Sinhapura’s (Lala Rattha = Lāṭa Rāṣṭra = Lāṭadeśa = Gujarat) ‘Sihabahu’ nāves par Lātas ķēniņu ir kļuvis viņa dēls ‘Summita’. Viņš apprecējis ‘Madra’s princesi, ar kuru viņam bijuši trīs dēli. (Mahāvaṃśa, Trans Geiger, lpp. 62)

arava

ārdīšanās – ārava, (ārāva, arava)

No Spokensanskrit- skaļa ilga ārdīšanās, dārdi, pērkondārdi, rībiens, brīkšķis, kliedziens, šķelts. gaudošana, troksnis, bites dūkšana.

ardhamatra

puse no gandrīz‘ mērs – ardhamātrā (ardhamātrā, ardhamatra)

No Spokensanskrit- mērs, daudzums kā puse no īsas zilbes, puse, vidus. Skat. arī AUM, Kāmakalā.

http://dictionary.babylon-software.com/ardhamatra/ – (no ‘ardha’ – puse + ‘mātrā’ – gandrīz, mērs, pakāpe, ilgums) – puse no īsas zilbes. ‘Nādabindu Upaniṣad’ sakarā ar AUṀ teic, ka zilbe jeb burts ‘A’ tiek uzskatīts par ‘Kalahaṃsa’s labo spārnu; ‘U’ par kreiso spārnu, ‘MṀ’ par Gulbja asti, un ardhamātrā par tā galvu. (VS 5, 74-5). Mahābhāratā ‘Kalahaṃsa’ ir nosaukums dažām ‘haṃsa’ – zoss vai gulbja sugām. Ardhamātrā ir mistisks jēdziens, Laika – Brāhmā gulbja daļas jeb Visuma Trešā Logosa izpausmes nosaukums. Ardhamātrā’s emanācija jeb radošā darbība ir Gulbja rati (haṃsa-vāhana). Tādējādi tā attiecas uz Visuma Trešā Logosa jeb Brāhmā (saukta arī par Puruṣa) egoisko individualitāti, kas tiek uzskatīta par “gandrīz neko” no mūžīgās pagātnes un mūžīgās nākotnes – tādai savtīgai individualitātei esot radītai telpā un laikā no nemitīgi pāriemiesota Visuma gara, kas, laiku cikliem ejot no tagadnes pagātnē un uz nākotni, attīstās un maina savu dabu.

ardhaphalaka

gurnu palags – ardhaphālaka (ardhaphālaka, ardhaphalaka)

John Grimes- gurnu apsējs, kādu valkā džainu ‘Śvetāmbara’ mūki. Skat. phālaka.

ardhika

zemes apstrādātājs – ārdhika (ārdhika, ardhika)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey darbinieks zemes apstrādē.

are

āres – āre (āre, are, ære (ə.re/<ə.re>))

No Spokensanskrit- ārā, ārpus, tālu, (tīrums, klajums lauks), bez; arī izsauciens ‘Āre!’ – sveiks!

gudžaratī dial. (B.Suthar)- pārsteigumu izsakošs izsauciens, ‘ai’.

are

arkls – kušanu āre (āre, are)

No kušanu vārdnīcas- arkls. Arī PIE ‘ herh’, grieķu ‘aróō’, gotu ‘arjan’, leišu ‘ariù’, baznīcas senslāvu ‘orjǫ’.

argala

ārgalis, tapa – argala (argala, argala)

No Spokensanskrit- arī ārgala – tapa, aizšaujamais, kāsis, kavēklis, vāks, vilnis, elle.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey durvju aizšaujamais.

aritra

airis – aritra (aritra, aritra)

No Spokensanskrit- airis, stumšana, vadīšana.

Arjamans

mijkrēšļa pārraugs Arjamans (aryaman, aryaman)

No Spokensanskrit-  bērnības draugs, tuvs draugs, biedrs, Saule; draugs, kurš lūdz sievieti precēt viņa draugu; viens no devu mātes Aditi dēliem. Skat. Āditya.

Encyclopaedia of the Hindu World, 3.sējums. Gaṅgā Rām Garg  – mijkrēšļa pārraugs, laulību pārraugs, Saule Prajāpati vidū, mirušo senču vadonis; viens no vešvedevām, Avestas Airjamans.

V. Ivbuļa – viens no Aditi dēliem, pārrauga mijkrēsli, gādā meitām preciniekus.

arka

saule – arka (arka, arka)

No Spokensanskrit- saule, saules stars, penis, uguns, dziesma, dziedātājs, zibens uzliesmojums, himna, skaitlis 12; ārka – saule, saulei piederīgs vai attiecas uz sauli, amulets no ārkas auga. Skat. arī araṇī.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichsaule (ar-ka).

arkanetra

acis, kas staro kā saule – arkanetra (arkanetra, arkanetra)

No Spokensanskrit- acis, kas staro kā saule.

arkaretoja

saules dēls, Revanta – arkaretodža (arkaretoja, arkaretoja)

No Spokensanskrit- Revanta – Sūrjas dēls, ‘guhyak’u vadonis.

arkatmaja

saules meita – arkātmadžā (arkātmajā, arkatmaja)

No Spokensanskrit- saules meita.

arnava

plūstoši ūdeņi – arnava (arava, arnava)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichplūstoši ūdeņi.

arsha

saistīts ar reģiem – ārša (āṛṣa, arsha)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘a + ṛṣi’-  saistīts ar reģiem (rishi), iesvētīts vai praktizējies pie reģiem; precību veids; svēta pēcticība.

artava

piemērots ārtava (ārtava, artava)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘ṛtu + a’ – piemērots, piemērots gadalaikam, par labu uzskatīts laikaposms dzimumattiecībām, menstruālie izdalījumi.

artha-kriya-jnana

apjēga caur zināšanu lietojumu – artha-krijā-džņāna (artha-kriyā-jñāna, artha-kriya-jnana)

John Grimes- apjēga, kas sasniegta ar praktisku lietpratību. (Skat. jñāna).

arthadhyaharavada

nozīmes aizstāšanas mācība (vadība, vadule, vednis) –  arthādhjāhāra-vāda (arthādhyāhāra-vāda, arthadhyaharavada)

John Grimes- nozīmes aizstāšanas teorija. (Skat. vāda).

arthavada

formāli vārdi, liekulība –  arthavāda (arthavāda, arthavada)

No Spokensanskrit- slavinājums, formāli vārdi, vārdi labuma gūšanai, nozīmes skaidrošana.

No Sanskrit Dictionary- formāls, piem., aizgājēja, slavinājums.

John Grimes- slavējoša nozīme; apstiprinošs izteikums; papildinošs teksts, kas skaidro priekšrakstu; nebūtisks apgalvojums. (Skat.  vāda).

1. Izteikumi Vedās, kas atkarībā no konteksta var vai nu aprakstīt esošas lietas, slavēt, vai atmaskot kādus priekšrakstus. Saskaņā ar ‘Mīmāmsa’s sekotājiem, tos uzskata par priekšrakstiem pakārtotiem izteikumiem. Tie savu nozīmi rāda tikai kā sintaktiski saistīti ar priekšrakstiem.

2. Tie ir triju veidu – tēlaini apgalvojumi (guṇa-vāda); apgalvojumi, kas atkārto jau zināmo (anu-vāda); un apgalvojumi par lietu, kas vēl zināma nav, un kas nav pretrunā ar zināmām lietām (bhūtārtha-vāda).

Arthavāda. Swami Harshananda burtiski – ‘nozīmes formulējums’.

Ārpus sešām filosofiskajām sistēmām, kas atzīst Vedu autoritāti, ‘Purva Mīmāmsā’ ir veltīta tikai Vedu tekstu pareizai interpretācijai. Tā Vedu kopumu iedala divās daļās –

  • •.‘Vidhi’ jeb priekšraksti;  

  • •.‘Arthavāda’ jeb formulējumi, kas skaidro jeb atkārto noteiktus faktus, kas jau zināmi citā veidā. 

Vidhi attiecas uz pārpasaulīgām lietām un ir jāsaprot burtiski. Arthavāda turpretim attiecas uz parastu pieredzi un tādējādi nenes sevī loģisku jēgu. Tās galvenais nolūks ir likt mums darīt noteiktas labas lietas vai noraidīt sliktas, tās nopeļot. Tāpēc tās nekad nav jāsaprot burtiski.

Piemēram, kad ir teikts, ka “ziedojumu stabs ir saule”, tas vienkārši nozīmē, ka šis stabs ir spožs kā saule, un izteikums ir paredzēts ziedojuma cildināšanai, kura veikšanai tas tiek lietots. Arthavāda ir triju veidu –

  • •.Guṇavāda – kad izteikums ir pretrunā ar citiem pārbaudes veidiem, kā piemērā “ziedojumu stabs ir saule”, tiešā uztvere ir pretrunā ar to, ka stabs ir saule. Tas ir jāsaprot, izteikumu pieņemot kā otršķirīgu (gauṇa), bet galveno jēgu nes spožums. 

  • •.Anuvāda – kad izteiktais ir iedibinājies jau citos izziņas veidos, kā “Uguns ir aukstuma pretlīdzeklis”, kur izteiktais ir pieredzēts tieši, šis izteikums tiek apzīmēts kā anuvāda – jau iedibinātu zināšanu atkārtojums. 

  • •.Bhutārthavāda – ar to tiek izteikts pagātnē (bhuta) bijis notikums. Tā kā to nevar ne apstiprināt, ne noliegt, tas ir jāpieņem, kāds ir. Piemēram, izteikumu “Indra, lai satriektu Vritru (Vṛtra), laida darbā savu zibeni” nākas pieņemt kā nominālvērtību, jo nav veida, kā to pārbaudīt vai atspēkot. 

Saskaņā ar citu klasifikāciju, arthavāda ir četru veidu –

  1. 1.Nindā (nopēlums) – paredzēts noteiktas rīcības novēršanai.  

  2. 2.Stuti (cildinājums) – paredzēts noteiktas rīcības mudināšanai.  

  3. 3.Parakṛti (kāda diža cilvēka veikums) – paredzēts noteiktas rīcības slavēšanai un mūsu pacilāšanai darīt tāpat.  

  4. 4.Purākalpa (notikums pagājušos laikos) – attēlo kaut ko, ko stāstījis kāds par notikušu pagātnē.  

arupaloka

bezveida debesis, valstība, loks – arūpalōka (arūpaloka, arupaloka)

No Spokensanskrit- bezveida debesis.

John Grimes- bezķermeņu, nemateriāla valstība, dimensija.

arwa

gars, dvēsele – kalāšu arva (arwa, arwa)

kalasha_lexicon – (miruša cilvēka) gars, dvēsele

arya

augšuptiecīgs, ārisks, ārijs, ārisks – ārja (ārya, arya)

No Spokensanskrit- ārja, ārijs, labvēlīgs ārjām, cilvēcīgs, cienījams, pieklājīgs, godājams, cildens, izcils, labvēlīgs, patiess, smalkjūtīgs, lietpratīgs, uzvedas kā ārja, skolotājs, vaišja, draugs, uzticīgs savas zemes reliģijai, tāds, kam kaut kas pieder, augsti cienīts, buddha, laipns, vieds, lēnprātīgs, dižciltīgs, augsti cienīts, piedienīgs, vaišja, draudzīgs.

No Sanskritdictionary- arī attīstītā civilizācija, krietnais.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey trešās kastas vīrietis vai sieviete.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey sākotnēji Indijā imigrējis cilvēks pretstatā vietējiem iedzīvotājiem. Vēlākos laikos trim augstākām kastām piederīgais pretstatā ceturtajai vai barbariem. ‘Aryā’ – pantmēra nosaukums, cienījams, godājams, piemērots.

John Grimes- cildenais; uzticamais; precīzais. (no darbības v. saknes ‘ṛ’ = ‘pacelties’).

No Glossary Punjab tribes – džātu klans Multānā.

No īsās sanskrita vārdnīcas- cilvēks, kurš ir ārja; burtiski ‘cilvēks, kurš pūlas augšup’. Gan ‘ārja, gan ‘ārijs’ ir vienīgi psīholoģiski apzīmējumi, kam nav sakara ar iedzimtību, rāsi, tautību. Buda savās mācībās ierasti par ārjām saucis garīgi attīstītus cilvēkus. Lai gan angļu tulkojumos rodam apzīmējumus “Četras Cildenās Patiesības” un “Cildenais Astoņkāršais Ceļš”, Buda īstenībā ir teicis “Četras Āriju Patiesības” un “Astoņkāršais Āriju Ceļš”.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru, akadiešu, amorītu un hetu valodu agrīnajās formās ‘ar, ara, ari, har, harri’ nozīmējis arī ‘cildens’. … Mēdeja, kā rakstījis Hērodots, kādreiz saukta par ‘Arii’, un ‘Arianna’ jeb ‘Ari zeme’ ir bijis Persijas nosaukums. … Nosaukums ‘ar, ari, arya’, domājams, ir senos ārijus apzīmējis kā ‘arājus’ – no šumeru ‘ar, ara’ – arkls. … Redzams, āriji ir bijuši tradicionālie arkla un pasaules zemkopības laikmeta izgudrotāji, un ‘ara’ jeb ‘cildens, pacilāts’ nozīme, domājams, šai apdāvinātajai rāsei piedēvēts, kad tā kļuvusu par dažādu vietēju cilšu vadoņiem – arī šumeri arklam piešķīruši ‘celt, pacilāt’ zīmi kā atvasinātu no ‘aršanas’ kā ‘zemes pacilāšanas’.

http://james.fabpedigree.com/lmold.htm – mūsdienu Indijas galvenā kultūras tradīcija ir vedisko ārju tradīcija. Viņi vēsturē parādās vairākus gadsimtus pēc harapiešu pagrimuma, bet ir sagatavojuši rakstītas leģendas, kas sniedzas tālākā pagātnē. Gan Indijas varnu sistēma, gan hinduisma saknes ir vediskajos ārijos. Ir vispārpieņemts, ka vedu valoda ir bijusi tā sauktā indoeiropiešu valoda, un ka tā ir attīstījusies par sanskrita valodu. “Šis vārds bieži lietots ietverot visas rāses, kas runā sanskrita grupai piederīgās valodās (indopersieši, grieķi, ķelti, sklāvi utt.). … Dīvaini, ka Javas iedzīvotāji (ģenētiski tāli no tā, ko saprotam kā ārijus) vārdu ārja parasti lieto kā pagodinošu priekšvārdu cilvēkiem augstos amatos – saglabājusies sena indiešu ietekme uz šīs salas civilizāciju. (Hobson-Jobson: The Definitive Glossary of British India. Henry Yule,A. C. Burnell)

Senākais rakstītais nosaukums ‘ārijs’ ir atrasts uzrakstā uz Dāriuš‘a kapa, kamēr ‘Ormuzd’ ir nosaukuma ‘āriju dievs’ stilizācija. “Es esmu … Hystaspes dēls, Ahemenīds, persietis, ārijs, cēlies no ārijiem” (Herodots, IV, 250).

“Āriju ciltis, iekarojot Indiju, bramīnu mudinātas uzsāka karu pret turāniešu dēmonu pielūgsmi, bet ne vienmēr pilnīgi veiksmīgi” (Life, 450; Dr. J.Wilson, 1850).

“Āriju ciltis – tāds ir viņu pašnosaukums – gan savās senajās gan jaunajās apmešanās vietās nesa sev līdz gandrīz primitīvi vientiesīgus paradumus. … Tā visa Indija nonāca mentālā un morālā svesas rāses ietekmē.” (Whitney, Or. Ling.Studies, II, 5, 1858).

“Mēdiešus senāk visas tautas sauca par ārijiem, bet kad pie viņiem no Atēnām nonāca mēdieši, kolhi, viņi savu nosaukumi mainīja” (Hērodots, VII, 62)

“Austrumu un īstie indieši, kuru teritoriju Aleksandrs neskāra, sevi senāk sauca par ārijiem (Manu, II, 18).”

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- daži zinātnieki pastāv uz to, ka āriju Vedu civilizācija ir uzplaukusi pirms Indas ielejas civilizācijas, un tāpēc āriji ir bijuši Indas ielejas civilizācijas autori. John Macohall ir attīstījis daudzus pamatojumus, lai pierādītu, ka Indas ielejas civilizācija ir pavisam atšķirīga no Vedu civilizācijas un agrāka par to, un šis viedoklis ir plaši pieņemts. Zinātnieku vairums turas pie viedokļa. ka Indas ielejas civilizācijas autori ir bijuši dravīdi, kas Indijā pilnā plaukumā bijuši pirms ārijiem.

… Vedu filosofija un domāšanas veids lielā mērā ir pārsvarā arī mūsdienās. Nav runa par vienu vienīgo aspektu, tomēr Vedu ietekme Harjanā ir uztverama, vai tā būtu sabiedriskā dzīve, reliģiskā dzīve, zemkopība kā galvenā nodarbošanās un citas dzīves nozares – visur ir liela Vedu kultūras un Harjānas (Ārjāvartas) kultūras līdzība.

Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka senie āriji vispirms apmetušies Harjānas teritorijā, īpaši Sarasvatī un Dṛṣadvatī upju krastos. Vedas āčarjas un riši ir sarakstījuši šo upju krastos.

Dr. H.A. Phadke –

“Dievīgu upju – Sarasvatī, Drišadvatī un Jamunas apskalots – šis apvidus ir guvis vērā ņemamu reliģisku nozīmīgumu. Šo upju svētajos krastos ir dedzinātas svētās ugunis un sacerētas un skandētas Vedu himnas. Senajos laikos šīs upes varbūt ir ieņēmušas tādu pašu stāvokli un nozīmīgumu, kādu baudījusi Nīlas upe ēģiptiešu dzīvē. Tāpat kā ēģiptiešu priesteri, arī Vedu gaišreģi ir sacerējuši brīnišķas himnas Sarasvatī slavai. Tā ir aprakstīta kā īpaša upe, labākā no mātēm, labākā no dievībām un kā ideāla vieta Vedu ziedojumiem. Sarasvatī ir bijusi slavenu Vedu cilšu – bhāratu, pūru un kuru darbības pasaule”.

… apgleznotā pelēkā keramika (PGW – ‘Painted Grey Ware’ dzelzs laikmeta kultūra Gangas līdzenumā un Ghaggar-Hakra ielejā apm. 1200-600.g.pr.m.ē., raksturīga ar smalku pelēku keramiku, kas apgleznota ar melniem ģeometriskiem ornamentiem) ir atrasta vairumā vietu, kas minētas Mahābhāratā-Hastinapurā. Tādējādi var pieņemt, ka Indraprastha, Kurukṣetra, Pṛthūdaka (Telsil Pehowa), Tilaprastha (Tilapat, Tilpat), Paniprastha (Panipat), Sonaprastha (Sonipat) utt. ir saistāmas ar ārijiem.

Rigveda, agrīnākais āriju literārais darbs, ir aprakstījis āriju atnākšanu Septiņupes (Saptasindhu) zemē, kas ir apvidus aptuveni starp Indas un Jamunas upēm. Bhārati, redzamākā no visām Rigvedas ciltīm, kas vēlāk devusi Indijas valstij nosaukumu ‘Bhārata’, ir apmetušies šajā apvidū. Ir teikts, ka bhāratu prinči ir veikuši ziedojumus Sarasvatī, Āpajā un Drišadvatī upju krastos. Mānuša un Ilāspada, kas šajā sakarā aprakstītas Rigvedā, tiek pielīdzinātas mūsdienu Manas (Assamā), ap 5km uz ziemeļiem no Kaithalas pilsētas, un Shergarhas pilsētai, apm. 3km uz dienvidrietumiem no Kaithalas, kas pati tiek saistīta ar Vedu tekstu ‘Kapishthala-Katha Samhita’.

Rigveda min Desmit Valdnieku kauju (daśa rājñā yuddha) pie Purushni (mūsdienu Ravi) upes, kurā bhārtu valdnieks Sudāsa sakāvis desmit cilšu savienību, kas sastāvējusi no anu (ānavu), druhju (dṛhyu), jadu (yadu, yakṣu?), turvasa, pūru, alina, paktha, bhalana, šiva (śiva) un višānin (viṣānin) ciltīm. Jamunas krastā Sudāsa iekarojis arī ajas, sigrus un jakšus ar viņu vadoni Bheda priekšgalā. Viņš uzvarējis arī daudzas citas kaujas. Bhārati ir bijuši pārāki ne vien kara lietās, bet arī tikumībā un izglītībā.

Pūru, lai gan Sudāsas iekaroti, ir bijusi ietekmīga cilts un pēctecība – Durgaha, Girikshit, Purukutsa, Trasadasyu, Hiranyin, Triksho, Tryyaruna, Kurusravana u.c. Pūru un bhāratas ir pamazām saplūduši lielā tautu apvienībā, kas sākta saukt par kuru. Bhārati kā pagātnē spēcīga cilts ir minēta Brāhmanās, bet vēlākas literatūras ģeogrāfiskos uzskaitījumos viņu nosaukums iztrūkst. ‘Vajasanevi Samhita’ norāda uz kuru-pančalām, varbūt kā pārmainījušamies bhāratiem. Brāhmanās kuru nemainīgi tiek minēti saistībā ar pančalām. H.C. Ray Chaudhari ir vedinājis uz domu par pančalu pielīdzināšanu piecām Rigvedā minētām krivi, turvasa, kesin, srinjaya and somaka ciltīm. Vēlīnie Vedu teksti, kas ietver Jadžurvedu, Atharvedu, Brāhmanas un Upanišadas, ir sacerēti uz kuru un pančalu zemes, kas sakrīt ar mūsdienu Harjanu Pendžabas un Utarpradešas kaimiņos.

Ir vērts piezīmēt arī, ka viss šis apvidus ir bagāts ar apgleznotās pelēkās keramikas kultūras apmetnēm. Āsandīvatā (mūsdienu Asandh), kas minēta ‘Aitareyā’ un ‘Satapatha Brahmanās’; ‘Taittiriya Aranyakas’ Turghnā, varbūt vēlākas literatūras Srughnā, kas tiek pielīdzināta mūsdienu Sughā pie Jagadhari, turklāt jau minētajās Kurukšetrā, Ilāspadā, Mānušā un Kapišthalā – visās ir darināta apgleznotā pelēkā keramika. Prof. R.S. Sharma ir veiksmīgi novērojis, ka “Apgleznotās pelēkās keramikas, ko tā sauc šīs keramikas īpatnējā rakstura dēļ, piederumu stadija daudzos aspektos ir salīdzināma ar vēlīno Vedu tekstu materiālo kultūru. To uzrāda teritoriālas valsts veidošanās aizsākumu, sabiedrības slāņošanās un pārvaldes mašinērijas parādīšanās vēlīnajos Vedu tekstos; tas viss ir priekšnoteikums pilnvērtīgai agrārai sabiedrībai, kāda Rigvedas laikposmam nav raksturīga”. Viņš turpina, ka “tas, ka Rigvedas cilvēki bija lielākoties ganu kārtas, nelietoja ne dzelzi ne stiklu un audzēja vien miežus, izslēdz iespēju tos pielīdzināt apgleznotās pelēkās keramikas kultūras lietotājiem. No otras puses, tā var būt laba izdevība izmantot apgleznoto pelēko keramiku vēlīnās Vedu kultūras pētījumos”.

Apgleznotās pelēkās keramikas tautas materiālā kultūra ir zināma lielākoties no izrakumiem pie Hastinapuras. Tikumiskās, reliģiskās un garīgās vērtības, kādas attīstījušās svētajā Harjānas zemē, rodamas literārajos avotos. Tā ir Harjāna, kur likti āriju reliģijas un kultūras pamati. Cilvēki ir godājuši daudzas dievības, veikuši ziedojumus, skandējuši mantras tīrā valodā (Pathiya Svati) un grimuši filosofiskos prātojumos. Kurukšetras un apkārtnes lotosu ezeri ir minēti ‘Satapathā’, ‘Mahābhāratā’, ‘Višnu Purānā’ un ‘Haršačaritā’ (Harshacharita). Kurukšetras reliģiskais nopelns un svētums ir apdziedāts dažādos tekstos; lielākā daļa ‘šāstru’, ‘smriti’ un ‘purānu’ ir sacerētas tur. Harjānas apvidus Mahābhāratas laikos ieņem autoritatīvu vietu. Harjānas vērtējums ir sniegts šādos izteikumos —

“Mahābhārata Harjanu pazīst kā bagātu labības (bahudhanyaka) un neaptveramas bagātības (bahudhana) zemi. Veicīgā Nakulas ziņojums stāsta, ka viņš izvirzījies Rohtakā (Rohitaka – “Harjānas sirds”), kas pilna zirgu, liellopu, bagātību un graudu, un ir dievības Kārttikeya, dievību armijas vadoņa, svētīta, un viņam bijusi smaga cīņa ar ‘Matta mayura’ (kareivīga sekta). No turienes viņš devies uz apvidus otru galu, kur ir tuksneši, un sasniedzis Sirsakas (Sarisaka) pilsētu”.

“Saskaņā ar ‘Vaman Purāna’, valdnieks Kuru aris Kuru zemes lauku ar zelta lemesi, ko vilcis Šivas bullis Nandi, un uzplēsis septiņas ‘kosas’ (mērvienība, apm. divas jūdzes). Plecu pie pleca, viņš nolicis uzvedības kodeksu savai tautai, pamatojoties uz astoņiem –

– patiesīguma (satya),

– vienkāršības (tapas),

– iecietības (kṣama),

– līdzjūtības (dayā),

– prāta tīrības (śauca),

– labdarības (dāna),

– nosvērtības (joga),

– mērenības (brahmacarya) tikumiem;

apvienojot roku darbu ar tikumisku attīstību, viņš pamanījis, ka ar zemes izkopšanu viņš ir attīstījis šos astoņus tikumus”.

Gupta Inscriptions Panini minētās ‘Ayudhajīvin‘u republikas ‘Kautilya’s laikā bija kļuvušas par ‘Varta-sastropajīvin‘; varbūt viņi līdz ar savu parasto karotāju nodarbošanos pievērsušies zemkopībai un amatniecībai. Kautilja viņus uzskaita kā ‘kamboja, surastra, ksatriya, sreni un citi. Pārējās republiku kategorijas, kas nes ‘Rajanor’ ķēniņa apzīmējumu, ir šādas – ‘licchavika, vrjika, mallaka, madraka, kukura, kuru, pancala un citi. Basham‘s uzskata, ka ‘Arthaśāstra‘, minot, ka septiņu nosaukto cilšu ļaudis “pārtiek no nosaukuma”, ironiski norāda uz šo republiku kareivīgo augstprātību un praktisko nemākulību. Mēs ‘Basham‘am nepiekrītam, jo no vēlīnas vediskās literatūras izteikumiem zinām, ka ‘Uttarakuru‘ un ‘Uttaramadra‘ ir bijušas bezķēniņu (vairajya) valstis, kurās valdīšanai tikuši iesvētīti dibinātājdzimtu vadoņi.

Kautilja līdzās ‘licchavi’em ir izvietojis ‘madrak’us un ‘kuru’s. Varam tos salīdzināt ar ‘licchav’iem ar 7 707 locekļiem, iespējams, priviliģētās aristokrātijas dibinātājlocekļu pēcnācējiem, kas visi tiek apzīmēti ar pagodinošo nosaukumu ‘raja.

Licchavi, lecchavi, lecchai, lecchaki, licchvi, nicchivi, lichikki un lichavi‘ (lietuvieši?). No šiem nosaukumiem literatūrā visvairāk minēts ir ‘licchavi‘. Pirmoreiz šī tauta minēta Kautiljas ‘Arthaśāstr’ā’, kur tā saukta ‘licchavi. Tur lasām, ka ‘licchivi, vrji, malla, madra, kakura, kuru, pancala‘ un citu apvienības bijušas ‘rajasabdopajivinah’.

Satapatha Brahmana‘ min kuru ķēniņu vārdā ‘Balhika Pratipīya. Šķiet, ka ‘Balhika‘ bijis ‘Pratīpa‘s pēcnācējs. Bet nav liecību, kas parādītu, kāpēc viņš nes vārdu ‘Balhika. Varbūt viņš ir tas pats, kas Mahābhāratas maharādža ‘Bahlika Pratipeya‘.

Ramajana rāda, ka karaliskā ‘kuru’ dzimta sākotnēji migrējusi no ‘Bahlika‘s valsts. Kāds izteikums norāda, ka ‘Ila, Prajapati Kardama‘s dēls, kurš bijis ‘V(v-b)ahli‘ valsts ķēniņš, atstājis ‘Bahlik‘u savam dēlam ‘Sasavindu‘ un nodibinājis jaunu pilsētu ‘Pratisthanapur‘u ‘Madhya-des‘ā, kur turpinājis valdīt viņa otrs dēls ‘Pururava Aila. Tas savieno ‘Ailas, ‘kuru’ ciltstēvu, ar ‘Bahli’ Kardama‘s karalisko dzimtu. H.C. Raychaudhuri‘ vedina uz domu, ka Karddama‘ – ‘Vahlika‘s valdošās dzimtas nosaukums – bijis pārņemts no šāda nosaukuma upes Persijā, un tādējādi secina, ka ‘Karddama‘s ķēniņa dzīves vieta ir identificējama kā Irānas ‘Bahlika‘ jeb ‘Balkh‘a. Šādu uzskatu agrāk ir izteicis ‘Roth‘s un Weber‘s. Bet ‘Zimmer‘s pareizi norāda, ka nav vajadzības pieņemt kādu Irānas ietekmi.

Vahlik‘us zinām no purānu tautu uzskaitījuma. Šis ‘Piecdesmit sešu valstu vērtējums’ (The Account of fifty-six countries) ir interesants, jo viņus citu starpā min kopā ar ‘huna, kaurava, gandhara, vidarbha. Saktisangama Tantr‘ā a Bahlika‘ ir aprakstīta kā slavena ar zirgiem un kā esoša austrumos no Mahamlechha‘s un sākoties ar ‘Kamboj‘u. B.C. Law‘s, pamatojoties uz norādi Mahābhāratā ‘vahlik’us izvieto kaimiņos ‘gandhar‘iem un ‘kamboj‘iem.

Katyayana (4.gs.pr.m.ē.) min ‘Bahlayan‘u un atvasina to no vārda ‘Bahli‘ – valsts, ko minējis arī Kautilja ‘Arthaśāstr‘ā.

Vayu Purana, Siva Purana, Rajasekhara‘s Kavya-Mimarhsa Vahlika‘s valsti novieto ziemeļu virzienā. Visnu-Puran‘ā Bahlika ir cilvēka vārds. Bharata’s ‘Natyaśāstra teic, ka ‘bahlika‘ valodā runājuši ziemeļu ļaudis (udīcya). Līdzīga norāde ir rodama ‘Sahitya-darpan‘ā.

‘Vatsyayana’s Kamasutr‘ā Bahlika ir grupēta kopā ar ‘Strirajya, kas ir ziemeļrietumu puses sarakstā. Neparastais paradums Bahlikā vairākiem jauniem vīriešiem precēt vienu sievieti kā ‘strīrajya‘, šķiet, ir svešzemniecisks paradums, kas pārsvarā ir rietumos no Indijas. Arī ‘Jayamangala‘s komentārs teic, ka Bahlīka ir bijusi ‘Uttarapath‘ā.

Amara-kos‘ā vārdu ‘Vahlika’ rodam divos veidos – ‘Bahlika‘ un ‘Bahlīka. Amarakosa‘ norāda, ka ‘Bahlika‘ bijusi slavena ar zirgiem, safrānu un Ferula Asafoetida (smirdīgu garšvielu dodošs augs). Norāde uz safrānu ved uz safrāna šķiedrām ‘Vanks‘as (Oxus, Amurarja) krastos, kur, kā rakstīts Kalidāsas ‘Raghuvarhs’ā, ‘Raghu‘ sakāvis huņņus. Tur lasāmā Sindhu ir skaidra ‘Ksīrasvamin‘a, pirmā Amaras komentatora, kļūda, kurš skaidri norāda, ka Bahlikas valsts robežojas ar Oxus.

Brhatsarhhita‘ bahlīkus pieskaita saules (godātājiem). Sena tradīcija bahlīkus saista ar ‘dharstaka’  kšatriju klanu, kas iekarojis ‘Bahlika‘s valsti. Zinām, ka ‘Bahliki‘ ir bijis otrs ‘Madrī’, ‘madru’ ķēniņienes vārds.

Buddha Prakash‘s vedina uz domu, ka vediskā ‘bhallavin‘u skola ir saglabājusi atmiņas par bahlikiem; ka mūslaiku ‘khatr’u ‘barasarinu’ grupas apakškastas ‘bhalla‘ un ‘behl‘ pārstāv senos balhikus, un Multanas džātu klani ‘bhalar’ un ‘bhalerah, Sindh, Bahawalpur un Dera Ghazi Khan‘ā dzīvojošā ‘baloch‘u cilts Bhalka‘ un ‘Shahpur’ā rodamais ‘bhallowan‘u klans ir plaši izvērsušos bahlīku cilšu paliekas. Iespējams, ka bahlīki ir migrējuši no savas sākotnējās dzīves vietas Balkhas uz Pendžabu.

Kad Balkhu apmeklējis ‘Hieun Tsang‘s, tā ir bijusi budistu ticības centrs, bet kad Sasanīdu valsti gāzuši arābi, senā Baktrija līdz ar kaimiņu teritorijām pārgājusi ‘Khorasan‘as, muhamedāņu varas rezidences, varā.

No aplūkotajām ‘abhīra, arjunayana, atavika, kaka, kharaparika, kota, kuru, licchavi, madraka, malava, prarjuna, pusyamitra, sanakamka un yaudheya‘ ir vietējās ciltis,

bet ‘daivaputra, huna, mleccha, murundas, sahanusahi, sahi, saimhalaka, saka, un vahlīka‘ pārstāv svešzemju ciltis.

Varam novērot, kā dažas no šīm ciltīm ir migrējušas projām no sākotnējām dzīves vietām un piešķīrušas savus nosaukumus jaunajiem apgabaliem. Ieceļojušās ciltis ir nomainījušas senās vediskās ciltis Pendžabā un Radžastānā, lai gan dažas no tām tiek uzskatītas par galvenās cilts atvasinājumiem. Prarjunas, Sanakamkas, Kakas un Kharaparikas‘ varētu būt vēlākas ciltis, jo senajos tekstos gandrīz nav minētas. Madrak‘iem, kuri bijuši ‘Salv‘u atzars (kam bijusi totēmiska izcelsme) un ‘Licchavi’em, kam bijusi leģendāra izcelsme dēļ asinsgrēka starp brāli un māsu, varbūt pat ir agrāka piederība āriju dzīves veidam, ko iezīmē totēmu godāšana un apzināta asingrēka aizlieguma trūkums.

Sakarā ar minētajām svešzemju ciltīm rodam, ka saki ir Indiju ietekmējuši tik ļoti, ka puranu sacerētāji pieskaitījuši ‘Saka-dvīp’u pie ‘Bhuvanakosa‘ grupas. Pastāv ‘hun’u un ‘v(b)ahlīk’u apmetņu un dažu viņu nosauktu teritoriju varbūtība Pendžabā. Nosaukums ‘sahi’ huņņu un tjurku administratīvajās sistēmās ir aizvietoti ar ‘huna’ un ‘turk’. Pēc āriju migrācijas uz austrumiem austrumnieki zemes ziemeļrietumos uzlūkojuši ar nicinājumu, un saukuši par ‘mlecch’u zemēm. Apzīmējums ‘mleccha‘ parasti ticis lietots attiecībā uz svešzemniekiem, kuri nav piederējuši pie āriju teritorijām.

Tā tautas ziemeļrietumos, kuras nonākušas svešzemju ietekmē un savos uzskatos bijušas vaļīgākas, tikušas sauktas par ‘mlecch‘iem. Redzam, ka politiskās un etniskās pārveides ir turpinājušās.

Bez tam redzam, ka minētās ciltis ir ārianizētas, daļa kā vrātya‘ varietāte un daļa ‘vṛṣala‘ sistēmā {zinātnieks Sukhlalji‘ skaidro, ka divas etniskas grupas – vrātyaunvṛṣalasekojušas ne-vediskai tradīcijai, un abas ticējušas nevardarbības un pašierobežošanās principiem. Viņš vedina uz domu, ka gan Buda, gan Mahavīra ir bijuši kšatriji no vrišaliem. Viņš atzīmē arī, ka Buda saukts par ‘Vrsalaka.Starp savpatīgajiem un dumpiniekiem izcēlušies vrātjas. Viņi bijuši ārkārtīgi neviendabīga sabiedrība un nav pakļāvušies nekādai definīcijai. Pat līdz mūsu dienām vārda ‘vrātya’ nozīme ir neskaidra un tiek skaidrota dažādi. Pārsteidzošā vrātju sabiedrība ietvērusi magus, šamaņus, dziedniekus, mistiķus, materiālistus, ubagus, klejojošus apsēstos, klejojošus brīvos karavīrus, algotņus, uguns rijējus, indes malkotājus, jutekliskus baudas meklētājus un ceļojošus gavētāju askētu barushttp://creative.sulekha.com/who-were-the-vratyas-the-searching-wanderers_357933_blog}. Hunas un ‘sakas tikuši uzņemti kšatriju kārtā, kamēr ‘sak’u bramīni, saukti par magiem, tikuši bramīnizēti. Daudzi pirms-ārju nosaukumi ir sanskritizēti, bet daži saglabājuši senās formas; tādi nosaukumi kā ‘licchavi‘, ‘abhīra’ nav izskaidrojami caur āriju valodas saknēm un piedēkļiem.

Tādējādi redzam, ka cilti no cilts atšķīra etniski, ģeogrāfiski un kultūras faktori. Apzīmējumi ‘ārya’, ‘anārya’, ‘mleccha’, vrātyaunvṛṣala‘ to apstiprina nešaubīgi. Bet starp šīm ciltīm ir bijusi mijiedarbība, un šīs ciltis vēlāk pārveidojušās par kastām. Vairums šo cilšu ir pārstāvējušas Mazo Tradīciju un tikušas iekļautas Lielajā Tradīcijā. Daži no viņu kultiem un viņu dieviem ir kļuvuši par daļu no āriju sabiedrības galvenā virziena.

arya samaj

Ārju Saiets – ārja samadž (ārya samaj, arya samaj)

No Glossary Punjab tribes – reliģiska kustība Indijā – dibinājis bramīns ‘Dayānand Saraswati’ ‘Kathiāwar’ā 1847.gadā. Galvenokārt dabas zinātņu ietekmes un moderno hinduismu iznākums. Ārja Samādž piekritēji purānās rodamos fantastiskos pasaules un cilvēka skaidrojumus uzskata par neatbilstošiem dabas zinātnei un noraida to autoritāti, aplūkojot tos kā samērā nesenu bramīnu paaudžu neziņas un viltības radītus. Par īstiem un vienīgajiem rakstiem viņu uzskata četras Vedas, un par savu profesionālo mērķi uzskata atjaunot Vedu augstāko autoritāti, attīrot no vēlākiem papildinājumiem. Par Vedām jaunāki un par purānām senāki raksti (Brahmanas, sešas filosofiskās Daršanas, desmit Upanišadas u.t.t.) tiek uzskatīti kā Vedas skaidrojošas un autoritatīvas tikai, ja nav pretrunā ar tām. Ka Vedas veido vienīgo drošo atklāsmi. “Vedas ir Dieva atklātas. Es tās uzskatu par acīmredzamu patiesību, kas nepieļauj nekādas šaubas un nav atkarīgas no nekādu citu rakstu autoritātes, esot izpausta dabā, Dieva valstībā (Dayānand)”. Arju ticības pamats ir Dieva atklāsme Vedās un dabā, un galvenais šīs ticības praktiskais elements ir Vedu skaidrojums saskaņā ar pārbaudītiem dabas pētniecības rezultātiem. … Trīs Dajānandas filosofijas būtības ir Dievs, Dvēsele un Prakriti jeb Matērija. Dvēsele tiek aplūkota kā atšķirīga no Dieva, bet ar To saistīta kā saturs ar trauku, kā apcere ar apcerētāju, kā dēls ar tēvu. Dvēsele ietipst visās dzīvās būtnēs, un ir norādes arī uz dvēseli augu valstībā. Sīkākās lietās Arju sistēma patur hinduisma tradicionālo terminoloģiju. Pā visām lietām tā uztur metempsihozes likumību un tikuma mērķi liek kā glābiņu no likuma; bet šo mokšu jeb svētlaimi kā vien šim laikmetam (kalpa) piemītošu, pēc kam dvēsele savus klejojumus “restartē”. Hindu paradīzes, Parlok un Swārg tiek noraidītas; debesis un elle ir dvēseles līksmē un bēdās vai nu šajā dzīvē, vai nākošā. … Kāzās viņi iet ap svēto ugunskuru un iet septiņus soļus kā hinduisti, bet negodā Ganešu. … Samādži spēku rod lūgsnā (prārthana) un godāšanā (upāsnā); tas ļoti ierobežo rituālu skaitu līdz tādam, kas vairo tikuma spēku. Tas pilnīgi atrunā no peldēm svētās straumēs, svētceļojumiem, kreļļu lietojuma, sandala iezīmēm, dāvanām nejēdzīgiem ubagiem, un tūkstošiem populārā hinduisma populāro rituālu. Tiek ievēroti tikai rituāli, kuri rod autoritāti Vedās, in tie ir vien 16. Elkdievībai un visiem tās rituāliem Vedās nav pamata un nav vietas īstā reliģijā. Rāma, Krišna un citi populāras apbrīnošanas objekti tiek aplūkoti euhemeristiski kā senu laiku dievbijīgi vai spējīgi prinči un vārda ‘namaste’ aizvietošanu ar ‘Ram Ram’ apsveicinoties uzskata par prastību.

arya-ashtanga-marga

cildenais astoņsoļu (8-eņģu) ceļš – ārja-aštāņga-mārga (ārya-aṣṭāṅga-mārga, arya-ashtanga-marga)

John Grimes- cildenais astoņsoļu (-locekļu) ceļš.

Ceturtā no Budas četrām cildenajām patiesībām, kas iezīmē ceļu, vedošu uz nožēlas izbeigšanu. Tas ir vidusceļš, kas ved uz ‘nirvāṇ’u. Šis ceļš sastāv no astoņiem soļiem, kuri jākopj visi kopā. Šie astoņi soļi ir – pareizs redzējums (samyag-dṛṣṭi), pareiza runa (samyag-vāk), pareizs risinājums (samyak-saṅkalpa), pareiza uzvedība (samyak-karmānta), pareiza iztika (samyag-ājīva), pareiza piepūle (samyag-vyāyāma), pareiza atmiņa (samyak-smṛti), pareizs svētpamirums (samyak-samādhi).  (Skat. ‘samādhi’).

aryabhava

āriska, godājama būšana – ārjabhāva (āryabhāva, aryabhava)

No Spokensanskrit- godājams raksturs vai uzvedība.

aryadharma

āriska, ārju derība –  ārjadharma (āryadharma, aryadharma)

No Spokensanskrit- ārju reliģija. Skat. dharma.

aryagama

iešana pie ārju sievietes – ārjāgama (āryāgama, aryagama)

No Spokensanskrit- dzimumtuvošanās ārju sievietei.

aryalingin

ārisks, godavīrs – ārjaliņgin (āryaliṅgin, aryalingin)

No Spokensanskrit- cilvēks, kurš izturas kā ārja jeb godavīrs.

aryamaitreya

ārisks, cildens labvēlīgais – ārjamaitreja, kušanu aryamaitreye (āryamaitreya, aryamaitreya)

No kušanu vārdnīcas- cildens labvēlīgais, Arī kušanu ‘aryamaitreye’

http://www.purifymind.com/AryaMaitreya.htm – kāds no dižajiem bodhisattvām (cilvēks, kurš ir ceļā uz pilnīgu apjēgu).

aryamarga

ārisko, cildeno ceļš – ārjamārga, kušanu aryamarkṣe (āryamārga, aryamarga)

No kušanu vārdnīcas un Spokensanskrit – cildeno ceļš.

aryamishra

ārisks, cildenais, godavīrs – ārjamišra (āryamiśra, aryamishra)

No Spokensanskrit- godājams, izcils, džentlmens.

aryapatha

ārisko, godīgo ceļš – ārjapatha (āryapatha, aryapatha)

No Spokensanskrit- godīgo ceļš.

aryapraya

āriju vieta – ārjaprāja (āryaprāya, aryapraya)

No Spokensanskrit- lielākoties ārju apdzīvota vieta.

aryarupa

ārijs tikai pēc skata – āryarūpa (ārjarūpa, aryarupa)

No Spokensanskrit- ārja tikai pēc skata.

aryasamaya

āriju likums – ārjasamaja (āryasamaya, aryasamaya)

No Spokensanskrit- ārju jeb godavīru likums.

aryasatya

āriska, cildena patiesība – ārjasatja (āryasatya, aryasatya)

No Spokensanskrit- cildena patiesība.

John Grimes- ‘cēla patiesība’, cildena patiesība.

Četru cildeno patiesību nosaukums budismā – ‘duḥka, duḥka samudaya,  duḥka nirodha,  duḥka nirodha mārga’.

aryata

āriska, godājama uzvedība – ārjatā (āryatā, aryata)

No Spokensanskrit- godājama uzvedība.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey āryatā, āryatva – godājamība.

aryavach

āriju valodā runākošie – ārjavāč (āryavāc, aryavach)

No Spokensanskrit- runājošs ārju valodā.

http://nuristān.info/IndoAryan/IndoAryas.html – indoārju valodu grupa līdz ar irāņu un nuristāni apakšgrupām veido lielu indoeiropiešu valodu ģimenes grupu. Indoārji ir saglabājuši balsenes (glotālu) piedvesmu, kas rada līdzskani pavadošu skaņu, kas zudusi citās indoirāņu apakšgrupās. Ilgstošas indoirāņu fonoloģiskās attīstības ievirzes ietver mēles atpakaļuzliekumu ‘r’ izrunā un zilbju sākuma atmešanu, veidojot atvērtas zilbes ar viena līdzskaņa zilbes sākumu.

Vēsture – neseni un patreizējie arheoloģiskie pētījumi pamato, ka ap 2.gs. sākumu pr.m.ē. jātnieku ciltis, kas nesušas agrīnās indoārju kultūras zaru, ir izplatījušās no savas zemes starp Melno un Kaspijas jūru dienvidu virzienā pāri Kaukāzam, aprijot lielu daļu Vidējo Austrumu no Sīrijas līdz Irānas plato. Apvidum izkalstot šie indoārji ir izplatījušies uz austrumiem caur Farsu (Fârs) un Seistānu (Seistân) Balučistānā (Baluchistân) un Sindhu uz dienvidiem un Margiānā un Baktrijā uz ziemeļiem (Sarianidi 1999). Pa centrālo maršrutu daļa indoārju devušies pa ‘Helmand’as ieplaku un šķērsojuši ūdensšķirtni uz Kabulas upes baseinu, sasniedzot Svatas (Swat) ieleju jau ap 1800.g.pr.m.ē. Spiežoties tālāk, indoārju dienvidu viļņi devušies uz ‘Deccan’u un tur kļuvuši par piekrastes iedzīvotājiem, sasniedzot Šrilanku un Maldivu salas, kamēr centrālie viļņi iespiedušies Pendžabā un pa Ziemeļindiju līdz Bengālei un Assamai. Ap 2.gs.beigām pr.m.ē. Margianas un Baktrijas indoārjus pārludinājuši Irānas zara agrīnās ārju kultūras ārji, kuri ieradušies gar Amudarju no indoārju varbūtējās izcelsmes zemes ziemeļos Volgas lejtecē un un Kaspijas jūras ziemeļu piekrastes. Šie agrīnie ziemeļu irāņi galu galā iepludinājuši visus indoārjus rietumos no centrālās Afganistānas, un viņu pēcnācēji izplatījušies uz austrumiem viscaur no Hindukuša kalnu grēdas ziemeļos līdz ‘Makrân’as piekrastei dienvidos līdz pat Indas ielejai.

Šā reģiona indoārju valodas runātāji ir vistālākās uz rietumiem saglabājušās indoārju kopienas. Tās ir cēlušās no agrīnākajiem indoārju viļņiem, kuri apmetušies Kabulas upes baseina upju sanesu līdzenumos. Trūkstot vēsturiskām un arheoloģiskām liecībām par šo apvidu, šo tautu agrīnās izplatības iezīmēšanai nākas paļauties uz salīdzinošās lingvistikas datiem. Šā reģiona indoārju valodu kopīgais lingvistiskais mantojums nāk no senās agrīno indoārju valodas. Ar laiku viņu valoda sadalījusies reģionālu dialektu puduros gar daudzajām Kabulas upes pietekām un tālāk līdz Indai. Pēc dažām vispārējām pārmaiņām vidējā indoārju laikposmā neviena atsevišķa lingvistiska iezīme nav apvienojusi šos reģionālos dialektus kopīgā grupā; un tie ir palikuši ārpus daudziem lingvistiskiem jaunievedumiem, kas izplatījušies no Indijas vidienes uz ziemeļrietumiem. Pēdējās tūkstošgades gaitā reģiona senās zemienes indoārju valodas ir pārpludinājusi iebrukušo afgāņu pašto valoda, kamēr kalniešu indoārju valodas ir saglabājušās. Afgāņu iespiešanās ‘Dir’as un ‘Swat’as ielejās m.ē. 15-16.gs. ir ietekmējusi mūsdienu ‘Kohistâni’ valodas viņu tagadējās kopienās Diras, Svatas un Indas Kohistānā.

Pašto (Pashto) valoda turpina izspiest indoārju un nuristāni valodas ‘Laghmân’as, ‘Kâbul’as un Indas baseinu lejteču zemēs. Nomaiņa lielā mērā notiek caur laulībām starp vietējiem un pašto runātājiem.

aryavarta

Ārju zeme – Ārjāvarta (Āryāvarta, Aryavarta)

No Spokensanskrit- arī ‘Bharavarsha‘, svētā ārju zeme, cildeno jeb izcilo mājoklis, Ārjāvartas iedzīvotāji, senā Indija (Ziemeļindija).

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey svētā zeme, kas plešas no austrumu jūras līdz rietumu jūrai un ziemeļos robežojas ar Himalaju kalniem, dienvidos ar ‘Vindhya’ kalniem.

A Social History of Early India. Brajadulal Chattopadhyaya – ‘Baudhayana Dharmasutra’ min Madhjadešu jeb Viduszemi kā Arjavartu, un tās teritoriju definē kā uz austrumiem no Adaršanas (Vinašanas, kur Sarasvatī pie Kurukšetras, Harjanas izzūd smiltīs), uz rietumiem no Kālakavanas (iespējams, pie Allahabadas), uz dienvidiem no Himavata un uz ziemeļiem no Paripātras jeb Parijātras (Vindhju kalnu rietumdaļa ar Aravalli grēdu). Pānini ‘Ashtādhyāyī’ nosauc tautas un teritorijas, ģeogrāfiskos iedalījumus, kalnus, upes, mežus, tuksnešus, pilsētas utt. Šajā sakarā jāatzīmē, ka saskaņā ar gramatisku pieņēmumu cilšu nosaukumi šajā daudzveidīgajā pasaulē norāda gan uz tautu, gan uz tās apdzīvoto zemi. Katjāyanas ‘Vārttika’ norāda uz čōlām un pāndjām galējos dienvidos. Patandžali norāde uz Āryavartu vairāk vai mazāk saskan ar to pašu reģionu, par kuru vedina domāt Dharmasūtras un Dharmašāstras. Septiņu kontinentu teorija, kas kļuvusi izplatīta purānās, pirmoreiz ir sastopama ‘Mahābhāsy’ā.

‘Manusmriti’ Baudhājanas Ārjavarta ir aprakstīta kā Madhyadeša jeb Viduszeme un definēta kā teritorija starp Himavatu kalniem ziemeļos un Vindhjas kalniem dienvidos un starp Vinašanu rietumos un Prajāgu austrumos. Šis pats darbs tālāk apgalvo, ka svētā Brahmarišideša (Brahmas reģu zeme) ir bijis nosaukums zemei, kas ietver Kurukšetru un matsju, paņčālu un šaurasenaku teritorijas, kamēr par Brahmāvartu sauktais trakts tur tiek definēts kā svētākais apvidus starp Sarasvatī un Drišadvatī upēm. … Ārjavartas nomalē dzīvojušas tādas kopienas kā kambodži, javani, šaki un pahlavi, kuri pieskaitīti pie kritušiem (vrātya, bezkastas) kšatrijiem; džāti, kas saistīti ar māksliniecisku un amatniecisku nodarbošanos, tas ir, maitrejaki (zvanu skandētāji rītausmā), māgadhi (tirgoņi), vaidehaki (sieviešu kalpi), nišādi (laivinieki), sūti (jātnieki un kučieri), ājogavi (namdari), veni (bundzinieki) un kārāvari (ādas apstrādātāji); un etniskas kopienas kā āndhri, čodi, čuņči, abhīri, likčavi un malli.

aryavesha

ģērbies kā ārijs – ārjaveša (āryaveśa, aryavesha)

No Spokensanskrit- ģērbies kā ārja.

aryavrata

ārisks, godavārda cilvēks – ārjavrata (āryavrata, aryavrata)

No Spokensanskrit- uzvedas kā ārji, ārju jeb godavīru likumus un noteikumus ievērojošs.

asadbhava

nebūšana – asadbhāva (asadbhāva, asadbhava)

No Spokensanskrit- neesība, neesamība, ļauns raksturs vai attieksme.

John Grimes- neesamība.

asahu

asaka – semā asahu (asahu, asahu)

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam semā valodā (Naga kalnos) – ērkšķis, asaka.

asambhava

neesība, nebūšana – asambhava (asambhava, asambhava)

No Spokensanskrit- neiespējams; neesošs.

John Grimes- pilnīga neatbilstība.

Trešais definīcijas defekts, kas likvidē pārējo. Definīcijas neesamība definētā lietā. (Skat. asādhāraṇa).

asambhavana

nebūtošs – asambhāvanā (asambhāvanā, asambhavana)

No Spokensanskrit- uzskatīts par neiespējamu, cieņas gaidīšana, neuztverams.

John Grimes- šaubas.

Šaubas ir divu veidu – šaubas par zināšanu avotu (pramāṇa), kuras pārvar ar sadzirdēšanu (śravaṇa); un šaubas par zināšanu objektu (prameya), kuras pārvar ar domāšanu (manana).

asambhavana shanka

šaubas par būšanu – asambhāvanā šankā (asambhāvanā śaṇkā, asambhavana shanka)

John Grimes- šaubas par to, vai svēto rakstu teiktais ir iespējams vai nav.

Tās pārvar ar atkārtotu apceri (nididhyāsana).

asambhuti

neesība, nebūšana –  asambhūti (asambhūti, asambhuti)

No Spokensanskrit- neesība, sabrukums.

John Grimes- neizpausts; neatšķirts; ‘prakṛti’.

Nekļūšana – naturālistu uzskats, ka pasaulei nav radītāja.

asamprajna-samadhi

saplūsme ar virsapziņu – asampradžņā-samādhi (asamprajñā-samādhi, asamprajna-samadhi)

No īsās sanskrita vārdnīcas- augstākais pārapziņas stāvoklis, kad prāts un ego izjūta ir pilnīgi izzuduši.

John Grimes- stāvoklis ‘samādhi’ jeb svētpamirumā, kurā cilvēks neapzinās nekādu objektu; virsapziņas saplūsme.

1. Šajā stāvoklī prāts pārstāj darboties.

2. Skat. ‘samādhi’.

Дыхание. Боско, Эрнест – Elpošana. Ernests Bosko – ir divi samādhi jeb transa jeb svētpamiruma veidi – samprajñā un asamprajñā. Pirmajā gadījumā var pēc vēlēšanās ne vien aizturēt, bet pat apturēt sirdspukstus un pulsu, nomirt pēc paša vēlēšanās un tad atkal atgriezties dzīvē. Asampradžņā stāvoklī jogs, uzrotījis mēli rīklē (pharynx), nespēj bez citu palīdzības atgriezties dzīvē.

asamprayoga

atjūgšanās, atsaiste – asanprajoga (asaṁprayoga, asamprayoga)

No īsās sanskrita vārdnīcas- sajūtu atcelšana no lietām; nesazināšanās; neiedarbošanās, nepievienošanās, atslēgšanās. Skat. sajūgts – ‘sayujya’; ‘pratyāhāra’.

http://centeringyoga.blogspot.com/2015/05/yoga-sutra-study-321.html – kad mums neizdodas lietot šakti spēju saredzēt dievišķo izpausmi sevī, tad nespējam redzēt to arī citos. Kad mēs viņus neredzam tādus kādi ir, kā gaismu nesošus, tad viņi ir mums neredzami (antardhanam). Acis nespēj turēties pie patiesības, un mēs varam citus redzēt nepatiesi. Ja mūsu redzējums nespēj tvert mūsu pašu gaismu, nedz citu gaismu, dzīvei nav stingra satura. Vārda ‘asaṁprayoga’ burtiska nozīme ir neturēties vienībā ar dzīvību vai vienībā ar dievu. Piedzīvojot asamprajogu, mēs esam īsti neredzami pasaulē, un tikpat neredzami mums ir citi.

asamskrita-dharma

pirmatnēja, neapstrādāta derība – asanskrita dharma (asaṁskṛta-dharma, asamskrita-dharma)

John Grimes- neradīta dharma; nerakstīts; viens no diviem objektu veidiem.

1. Saskaņā ar budismu, tas, kas ir mūžīgs, pastāvīgs, nemainīgs un tīrs. To nerada kāds cēlonis, nedz kāds cēlonis to iznīcina.

2. Saskaņā ar ‘Sarvāstivādin’iem tā ir triju veidu – ‘pratisaṅkhyā-nirodha, apratisaṅkhyā-nirodha, ākāśa’.

3. Saskaņā ar ‘Yogacārin’iem tā ir sešu veidu – ‘ākāśa’ jeb bezgalīga, vien esamība; ‘pratisaṅkhyā-nirodha’ jeb ‘kleś’u – ciešanu izbeigšana ar apjēgu; ‘apratisaṅkhyā-nirodha’ jeb ciešanu izbeigšana bez apjēgas; ‘acala’ jeb visu spēku un baudu ignorēšana; ‘samjñā-vedanirodha’ jeb stāvoklis, kurā nepastāv sajūtas un uztvere; un ‘tathatā’ jeb tādības jeb Absolūta stāvoklis.

4. Skat. ‘saṁskṛta-dharma’.

asamvega

orgasms – āsanvega (āsaṃvega, asamvega)

No Spokensanskrit- (āsam – bija? + vega – noplūde) – orgasms.

asan

asinis – asan (asan, asna)

No Spokensanskrit- asinis.

asan

mute (ēšanas rīks) – āsan (āsan, asan)

No Spokensanskrit- mute, žokļi,

asana

izšaušana, atbrīvošana – asana (asana, asana)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey izšaušana (piem., bultas), atbrīvošana.

asana

sēdēšana īpašā pozā – āsana (āsana, asana)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘ās + ana’ – sēdēšana, sēdēšana atsevišķi, sēdēšana kādā īpašā pozā ar dievbijīgu nolūku, sēdēšana apmetnē, mājošana, sēdeklis; dharmaāsana – tiesneša sēdeklis. Īpaša poza, kad dievbijīgais iegrimis svētpamirumā, meditācijā; mājošana lotosa ziedā. Viraāsana – kaujas lauks, kara nometne.

yoga-dictionary – burtiski – ‘sēdus’ jeb ‘ērtā pozā’. Sākotnēji – vairāku sēdus pozu nosaukums meditācijai. Tantrā un hatha jogā āsana nozīmē visas ķermeņa pozas.

asaru

Virsdievs – šumeru asaru (asaru, asaru)

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru Kungs, Dievs, Virsdievs (Troņa Acs). Attēlots ar acs zīmi.

asatkaryavada

neesošu seku mācība – asatkārjavāda (asatkāryavāda, asatkaryavada)

No Spokensanskrit- asatkārya – slikta jeb neatļauta nodarbošanās.

John Grimes- ‘neesošu seku teorija’. (Skat. vāda).

1. ‘Nyāya-Vaiśeṣika’s cēlonības teorija, kas apgalvo, ka sekas ir cēloņa jaunradīta lieta. Cēlonis ir viena lieta, sekas ir otra. Sekas tiek uzskatītas par neesošām, līdz cēlonis tās radījis.

2. Šo teoriju sauc arī par ‘ārambha-vāda’.

3. Skat. ‘satkārya-vāda’.

ash

ēst – kalāšu aš (ash, ash)

kalasha_lexicon – ēst.

asha

ēšana – āša (āśa, asha)

No Spokensanskrit- ēšana, ēdiens, dabūšana.

asha

gaidas (uz ēšanu, izsalkums?) – āšā (āśā, asha)

No Spokensanskrit- reģions, virziens, gaidas, telpa, cerība, vēlme, izredzes, Āšā, Vasu sieva kā cerības personifikācija, debesu puse, ņemot vērā.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey prātarāśa – brokastis; hutaāśa – Agni, uguns (ziedojumu, upuru ēdājs).

John Grimes- cerība; alkas; vēlme.

ashanaya

ēst gribēšana – ašanājā (aśanāyā, ashanaya)

No Sanskrit Dictionary- ēst gribēšana, izsalkums, bads.

ashani

zibens (ašais?) – ašani (aśani, ashani)

No Spokensanskrit- zibens uzliesmojums, krusas grauds.

asheki

mīlestība, pieķeršanās – kalāšu ašeki (asheki, asheki)

kalasha_lexicon

ashi

mute (ēšanas rīks?) – kalāšu aši (ashi, ashi)

kalasha_lexicon – 1. mute; 2. alas, bedres caurums.

ashiyas

aši – āšījas (āśīyas, ashiyas)

No Spokensanskrit, Mel Copeland- ļoti ātri, ātrāk.

ashmadidyu

akmeņu ierocis – ašmadidju (aśmadidyu, ashmadidyu)

No Spokensanskrit- akmeņi vai zibeņi kā metamais ierocis; ‘akmeņu ierocis’; tie, kuru metamais ierocis ir akmeņi vai zibeņi.

ashman

akmens – ašman (aśman, ashman)

No Spokensanskrit- akmens, (akmens kalts kā asmens?), dārgakmens, jebkāds akmens rīks, klints, zibens spēriens, ēdājs, mākonis, debess jums.

No Mel Copeland- akmens.

No Baltu mitoloģija, Aldis Pūtelis. Teodora Narbuta ‘Lietuviešu mitoloģija’ (1835)- akmens.

No Gimbutienes- leģendas vēsta par akmeņiem ar iedobumiem vai pēdu nospiedumiem.. Ticēja, ka, izurbjot apaļu caurumu akmenī, tiek apaugļoti tajā esošie zemes spēki. Šajos iedobumos iekļuvušais ūdens iegūst brīnumainas īpašības. Gandrīz līdz mūsdienām baltu zemnieces, nākot no lauku darbiem, apstājas pie šādiem akmeņiem dziedēt savas slimības, mazgājas ar šo ūdeni. 1605.g. jezuītu ziņojumā – ar Rietumlietuvā pielūgtiem akmeņiem – “Lieli akmeņi ar plakanu virsmu tiek saukti par dievēm. Šādus akmeņus pārklāj ar salmiem un pielūdz kā ražas un lopu aizbildņus. … pašu šo vietu visi tik bijīgi sargā, lai neviens neuzdrīkstētos tai tuvāk pieiet; ja kāds akmeni aizskar, uzskata, ka tam tūlīt jāmirst. Tiek upurēts sivēns, visbiežāk melns, kuru tad vārītu apēd tēvs un māte kopā ar zintnieci; nedaudz sivēna gaļas un nedaudz cita ēdiena, ja tāds gatavots, zintniece aiznes uz klēti, kur vienatnē lūdz minētās dieves.”

ashnati

ēst – ašnāti (aśnāti, ashnati)

No Spokensanskrit- ēst, ēd, apēst, baudīt, dabūt.

ashnoti

nest – kušanu ašnoti (aśnóti, ashnoti)

No kušanu vārdnīcas- nest. Arī avestas ‘ašnaoiti’, leišu ‘nešù’.

ashnute

atsteigties (aši ierasties) – ašnute (aśnute {aś, ashnute)

No Spokensanskrit- atnākt, ierasties (nelabajam), caurstrāvot, piepildīt, uzkrāt, pārņemt, gūt, sasniegt, baudīt.

No Mel Copeland- atnākt (avestas – ayãn [ayare] jimat [jim]).

ashra

asara – ašra (aśra, ashra)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey asara, raudošs, stūris.

ashritatva

pakļautība ritam – āšritatva (āśritatva, ashritatva)

No Spokensanskrit- atkarīgums, pakļautība; āśrita – pievienojies, sekojošs, nodarbināts, patvēries, vērojošs, pakļauts, izvēlēts, pieņemts kā likums, kalpojošs.

John Grimes- pakārtotas kategorijas.

1. Pēdējās trīsdesmit viena kategorija Kašmiras šaivismā.

2. Apziņa, kas atzīst citu objektu esamību.

ashru

asara – ašru (áśru, ashru)

No Spokensanskrit- asara, pile.

No kušanu vārdnīcas- asara. Arī kušanu ‘akrūna ‘, avestas ‘asrū’, grieķu ‘dákru’.

ashta

astoņi – ašta (aṣṭa, ashta)

No Spokensanskrit- aṣṭa – astoņi, iezīmēts, kokā iededzināta zīme.

No kušanu vārdnīcas- astoņi. Arī kušanu ‘okt’, avestas ‘ašta’, grieķu ‘oktō’, gotu ‘ahtau’, leišu ‘aštuonì’.

ashta-aishvarya

astoņas varēšanas – ašta aišvarja (aṣṭa-aiṣvarya, ashta-aishvarya)

John Grimes- ‘astoņas pārdabiskas spējas’.

1. Saskaņā ar Jogas skolu, astoņas pārdabiskās spējas var sasniegt, praktizējot Jogas ceļu. Tās ir spējas kļūt mazam, levitēt, kļūt lielam, izvērsties, kļūt neatspēkojamam, spēcīgam, vadošam, pārvaldošam (aṇimā, laghimā, mahimā, prāpti, prākāmya, vaśitva, īśitva un yatrakāmā-vasāyitva).

Skat. ‘siddhi’.

ashta-avarana

astoņi vairogi – ašta-āvarana (aṣṭa-āvaraṇa, ashta-avarana)

No Spokensanskrit- āvaraṇa – patvērums, apmetnis, iekavas, aizsargs, apģērbs, paslēptuve, šķērslis, žogs, vairogs, siena.

John Grimes- astoņi aizstāvības līdzekļi; noteikumi, kas jāievēro.

1. Saskaņā ar Vīra šaivismu ir astoņas aizsardzības, ar kurām cilvēka patība aizstāvas pret trim savažojumiem (mala). Tās ir nepieciešami priekšnoteikumi ‘ṣaṭ-sthala’i. Tās ir – paklausība skolotājam (guru); dievišķās Patības (liṅga) godāšana; godbijība pret cilvēku, kurš pārceļo no vietas uz vietu (jaṅgama); ūdens, kurā ceremoniāli mazgātas (pādodaka) guru vai ‘jaṅgama’ kājas, iemalkošana; ēdiena ziedošana guru, ‘jaṅgama’m vai ‘liṅga’m un tad svētīta dalīšanās pārpalikumā (prasāda); ieziešanās ar svētajiem pelniem (vibhūti vai bhasma); svēto rožukroņa kreļļu valkāšana (rudrākṣa) un pieczilbju formulas (mantras) ‘namaḥ śivāya’ skandēšana.

ashtakshara mantra

astoņzilbju mantra – aštākšara mantra (aṣṭākṣara mantra, ashtakshara mantra)

http://www.vaishnavsangh.org.uk/Presentations%5C2010-03-28%5CRP_Ashtakshara-Mantra.pdf  – vaišnavu astoņzilbju mantra ‘Śrī Kṛṣṇa Śaraṇam Mama’ – “Valdnieks Krišna ir mans patvērums”.

ashtami

astotā – aštamī (aṣṭamī, ashtami)

No Spokensanskrit- mēneša puses astotā diena, astotā.

No īsās sanskrita vārdnīcas- astotā diena augošā vai dilstošā mēnesī; astotais.

John Grimes- ‘astoņi’.

Katras mēneša cikla divnedēļas astoņu lunāro dienu (tithi) apzīmējums.

ashtamurti

astoņveidis – aštamūrti (aṣṭamūrti, ashtamurti)

No Spokensanskrit- astoņveidis.

John Grimes- ‘astoņi veidi’.

Astoņi dieva Šivas veidi, kas aprakstīti ‘Śaiva Siddhānt’ā. Ir teikts, ka šis dievs ir klātesošs zemē, ūdenī, gaisā, ugunī, debesīs, saulē, mēnesī un cilvēcē.

ashtanga yoga

astoņlocekļu (8-eņģu) sajūga – aštāņga joga (aṣṭāṅgayoga, ashtangayoga)

No Spokensanskrit- astoņkārtējā joga. Skat. arī sajūgts – ‘sayujya’.

No Sanskrit Dictionary- astoņlocekļu (Patandžali-, rādža-) joga. Augstākais jogas veids, kas noved pie uztveres, kas nav vairs ar sajūtām saistīta.

No jogas vārdnīcas- klasiskās rādža jogas ‘astoņi pamatlikumi’, kā tos mācījis un norādījis Patandzali apcerējumā ‘Yogasūtras’. Šis teksts ir vienīgais visu laiku visgodātākais darbs par jogu un rādža jogas formulējums.

No ‘joga viengabalainai personībai’- viens no paškopšanas veidiem. Jogas sādhanas īstais nolūks ir izteikts Patandžali II-28 sūtrā, kur viņš apgalvo, ka dažādu jogas locekļu noturīga praktizēšana ir paredzēta aptraipījumu iznīcināšanai, tādā veidā ļaujot sādhakam izkopt augstāko apskaidrības viedību. Lai gan īstenībā visi jogas aspekti iedarbojas uz visiem mūsu esamības līmeņiem, var aptuveni vispārināt, ka ‘Bahiranga’ vingrinājumi, kā yama, niyama, asana un pranayama palīdz ārējā izkopšanā, kamēr ‘Antaranga’ vingrinājumi kā savākšanās (dhāranā) un domīgums, atlaišana (dhyāna) rada iekšēju izkopšanos līdz ar ‘pratyahar’u. Skat. arī Abhyasa and Vairagya, Kriya joga, Pratipaksha Bhavanam.

John Grimes- astoņlocekļu joga.

Saskaņā ar Jogas skolu, tā ir garīga disciplīna (sādhana) nepatikšanu noņemšanai un lietas atšķirošai (Patības-adhyātma no ne-Patības) apjēgai, kas sniedz atbrīvošanos. Šie astoņi locekļi ir – atturēšanās (yama); noteikumu ievērošana (niyama); pozas (āsana); elpas pārvaldība (prāṇāyāma); sajūtu atcelšana no to objektiem (pratyāhāra); uzmanības noturēšana, savākšanās (dhāraṇā); domīgums, atlaišana (dhyāna) un meditācijas transs jeb svētpamirums, vienības stāvoklis, vienojoša saplūsme (samādhi). Pirmie pieci locekļi ir ārēji līdzekļi; trīs pēdējie ir iekšējie (tehniski saukti par ‘saṁyama’).  (Skat. ‘samādhi’).

ashtashraddha

astoņkārtīgais ziedojums – aštašrāddha (aṣṭaśrāddha, ashtashraddha)

No Sanskrit Dictionary- astoņkārtīgais ziedojums devām, reģiem, senčiem un beigās pašam, kad aizgājis, miris (Na.Pa.Up., 4.38).

ashtasiddhi

astoņas pārdabiskās spējas – aštāsiddhi (aṣṭāsiddhi, ashtasiddhi)

John Grimes- astoņas pārdabiskās spējas (skat. siddhi).

ashtavakra

astoņkārt kroplais – Aštavakra (Aṣṭavakra, Ashtavakra)

John Grimes- ‘kropls astoņās vietās’.

Dižens senatnes zintnieks un zintnieka dēls. ‘Aṣṭavakra Gīta’s, nozīmīga Advaitas darba, kas skaidro ceļu uz dievatskārsmi, autors. Skat. garbh sanskar.

ashtavasu

astoņu dievību grupa – aštavasu (aṣṭavasu, ashtavasu)

Vasu  – Vasu hinduismā ir Indras un vēlāk Višnu palīgdievības. Astoņas pirmatnējas dievības, kas personificē dabas aspektus, Visuma dabisko parādību – Prithvi, Agni, Vāju, Antarikša, Āditja, Djaus, Čandramas, Nakštrani (Zeme, Karsta Uguns, Vējš, Izplatījums, Mūžīgā Saule, Debesis, Mēness, Zvaigzne). Vārds ‘vasu’ nozīmē ‘iemītnieks, alu cilvēks’. Skat. vasu.

ashtavijnana

astoņkāršā viedība – aštavidžņāna (aṣṭavijñāna, ashtavijnana)

theosociety –  (aṣṭa – astoņi + vijñāna- viedība, apziņas darbība, atskārsme) – astoņas jeb astoņkāršas spējas, jēdziens, ko lieto mistiskajos mahājanas budisma darbos, lai apzīmētu to, ko hindu filosofijā sauc par ‘jnanendriya’ (apziņas jeb apzinātas esības orgāni iemiesotas dzīves laikā). Šai iekšējo spēju, funkciju jeb apziņas spēju grupai ir tiešs sakars ar bramīniskās filosofijas ‘skandh’ām. Skandhas aptver pašu augstāko līdz un ieskaitot astrālo-dzīvības-fizisko nesēju, bet cieši apvienoto ‘aštavidžņān’u var uzskatīt par vienotu nesēju, garīgā ego darbības lauku.

ashu

aši – āšu (āśu, ashu)

No Spokensanskrit, A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey – aši, ātri, tūliņ, tūdaļ.

ashuchi-bhavana

netīrā būšana (esība) – ašuči-bhāvanā (aśuci-bhāvanā, ashuci-bhavana)

John Grimes- meditācija uz ķermeņa piesārņotību.

http://jainascience.blogspot.com/2011/01/6ashuchi-bhavana-and-7aashrav-bhavna.html – šai esībai nav jārada nepatika pret ķermeni; tā atgādina, ka dvēsele ir viens, un ķermenis ir cits, dvēsele īstenībā ir šķīsta, kamēr ķermenis ir netīrs. Abi ir atšķirīgi, tomēr mūžīgās neziņas dēļ dvēsele ir pieķērusies ķermenim un klīst pa dzimšanu un nāvju burvju loku.

ashuddha-jiva

netīrais cilvēks – ašuddha-džīva (aśuddha-jīva, ashuddha-jiva)

John Grimes- netīrais cilvēks.

Saskaņā ar džainismu, tas ir cilvēks, kurš pastāv savažotības stāvoklī. Sasaistīts ar matēriju (karma), viņš tiek uzskatīts par netīru.

ashuga

ašs – āšuga (āśuga, ashuga)

No Spokensanskrit- ašs, žigls, nasks, bulta, saule, vējš.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey aša kustība, bulta.

ashutva

ašums – ašutva (ašutva, ashutva)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ašums, ātrums.

ashva

zirgs, ašais – ašva (aśva, ashva)

No Spokensanskrit – zirgs, ērzelis, strēlnieks, skaitlis ‘septiņi’; īpašs mīļākā tips; aśvā – ķēve; āśuga – ašs, ātrs, prāśu – aši, svāśu – ļoti aši, āśuṣeṇa – kam ir ašas bultas, vātāśva – vēja ašs zirgs.

Lietuviski ašvā – kumele – zirgs.

http://www.people.fas.harvard.edu/~witzel/Lingsit.pdf – zirgi (Ved. aśva, Avest. aspa) Pārhimalaju, Pārhindukuša teritorijās ir ieviesti no Vidusāzijas tikai ap 1700.g.pr.m.ē.; senākais to atradums ir pie ‘Pirak’as, un ‘Kacchi’ līdzenumā ‘Baluchistan’ā. Visi agrākie zināmie atradumi ir ‘hemiones’ (pus-ēzeļi, savvaļas ēzeļi, kiangi). Zirgi ir ieviesušies līdz ar ratiem ar spieķotiem riteņiem (ratha, Avest. raθa), kuru pirmās liecības ir atrastas rietumos  (ap 2000.g.pr.m.ē.) un austrumos no Urāliem (ap 1700.g.pr.m.ē.).

Dr. Rashna Writer on the meaning of asha – indoirāņi ir turējušies pie uzskata, ka pastāv dabas likums, kas nodrošina, ka saule uzturēs savu kārtno kustību, gadalaiku maiņu, un dzīve turpināsies noteiktā kārtībā. Šo likumu indieši saukuši par rita (ṛta), irāņu tautas par aša (aśa). Jēdziens ‘aša’ ir ticis saistīts ar tikumiem – kārtīgumu, krietnumu, taisnīgumu. Tie ir bijuši cilvēku uzvedības vadošie likumi.

Rigveda I, 163. Slavinājums zirgam.

1 Kad piedzimstot pirmais tavs zviedziens
Cēlās no okeāna – pirmā avota,
Vanaga spārni, antilopes priekškājas tavas –
Slavējama ir tava dižā dzimšana, ak lēkšotāj.

2 Jamas dāvātu to iejūdza Trita,
Pirmais sedlos sēdās Indra,
Gandhārva tvēra pēc pavadas.
No saules jūs zirgu tēsuši esat, ak dievi.

3 Lēkšotāj, esi tu Jama, esi tu Aditja,
Kā slepeni solīts, esi tu Trita.
Pa pusei no Somas.
Teic, tev debesīs trīs valgi.

4 Trīs valgi tev debesīs, stāsta,
Trīs upēs, trīs okeānā.
Un vēl tu šķieties kā Varuna, lēkšotāj,
Kur, kā teic, ir tava augstākā dzimšanas vieta.

5 Ak, lēkšotāj, tavas peldvietas tās,
Uzvarētāja nagu dārgumi tās.
Tur redzēju tavas laimi nesošās pavadas,
Kuras sargā likuma ganus.

6 Domās notālēm tavu būtību aptvēru,
Putnu padebešos.
Redzēju tavu krācošo galvu
Lidojam pa vieglajiem ceļiem bez putekļiem.

7 Te redzēju tavu slavā nesalīdzināmo tēlu,
Tiecoties pēc spēcinājuma turpat kur govis.
Kur vien mirstīgais sasniedz līksmi par tevi,
Zāļu ēdājs vislielākais pacēlis viņu.

8 Aiz tevis ir kaujasrati, tev seko jauneklīgs vīrs, ak lēkšotāj,
Seko govis, seko meiteņu vēlība,
Aiz tavas draudzības nāk karaspēks.
Dievi tev devuši varoņa spēku.

9 Ar zelta ragiem, ar dzelžu kājām,
Straujš viņš kā doma, – atpaliek Indra.
Paši dievi nākuši izbaudīt upuri pie tā,
Kurš pirmais kāpis ir seglos.

10 Debesu zirgi, kas draiskojas spēkā, –
Vienādiem sāniem, apaļiem gurniem, dedzīgi kā varoņi,
Kā zosis kāsī saslēdzas zirgi,
Sasniedzot debesu skrejceļus.

11 Lidojumam radīts tavs augums, ak lēkšotāj.
Kā vējš ātrs ir tavs gars.
Tavi ragi uz visām pusēm,
Šķeļ bez pretestības biezokņus.

12 Upurī devies ir spēkpilnais rumaks,

Prāta virzīts uz Dievu.
Pa priekšu ved āzi, viņa radu.
Viedie dziedoņi seko aiz viņa.

13 Viņš nonācis cildenākajā valstībā,
Pie sava Tēva un Mātes.
Lai nonāk pie Dieviem viņš šodien, visgaidītākais
Un izlūdzas tur upurētājam vēlamās veltes.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘ašša’ – zirgs; zīme ir zirga galva ar kaklu.

ashvamedha

zirga upuris – ašvamedha (aśvamedha, ashvamedha)

No Spokensanskrit- zirga upuris.

No Sanskrit Dictionary- ļoti sarežģīts zirga upurēšanas rits; uzskata, ka āriji to daļēji pārņēmuši no pirmiedzīvotājiem.

The Roots of Hinduism. The Early Aryans and the Indus Civilization. Asko Parpola. – no ‘Vādhūla-Šrautasūtra’s (11.19.25-30) iznāk, ka vediskajos zirga ziedojumos ir bijusi pilna seksuāla atļauja visiem klātesošajiem cilvēkiem – kā Durgā “desmitajā uzvaras dienā” ‘Šābarotsav’ā.

John Grimes- ‘zirga upuris’.

Vedu laikos valdnieka veikts rituāls viņa varas saliedēšanai un paplašināšanai, kurā zirgam ļauts brīvi klaiņot, sekojot valdnieka karaspēkam. Kad zirgs nonāca svešā valstī, tās valdnieks varēja vai nu pretoties, vai kļūt par ienācēju sabiedroto. Ja šādā veidā tika iegūta jauna valsts, šis zirgs tika ziedots kā upuris.

No Mugurēviča (Vulfstāns ~848-899.g.)- zirgu upurēšana, kas ir apliecināta vēstures avotos, norāda uz zirga lielo lomu baltu tautu ticējumos (Mannhardt 1936, 88, 110, 194 u.c.). Senprūšu kapos zirgu apbedījumi parādās no 5.gs. un turpinās līdz 12.gs., kas atspoguļojas masveidīgā zirglietu un jātnieka piederumu materiālā. Prūsijas zirgs, pēc speciālistu (Podehl 1985) aprēķiniem, viduslaikos esot sasniedzis 1,6m skausta augstumu un raksturojams kā dzīvnieks ar īsu kaklu, īsām kājām, garām krēpēm, stipru asti (Kulakov 1994, 104).

No Mugurēviča (Dūsburgas Pēteris)- “equi comburrerentur” – “zirgi tika sadedzināti”. Liertuvā dzelzs laikmetā un agrajos viduslaikos bija sastopami kā sadedzināti, tā nesadedzināti zirgu apbedījumi (Volkaitė – Kulikauskienė 1971). … melnos, daži baltos zirgus, pēc Simona Grūnava 16.gs. ziņām, uzlūkoja par dievībām (Mannhardt 1936, 194,215).

ashvamukhi

zirga mute, zirgagalva – ašvamukhi (aśvamukhi, ashvamukhi)

No Spokensanskrit- aśvamukha – ar zirga galvu.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- sieviešu dzimtes dabas gariņu (jakšī) veids ar sievietes ķermeni un zirga galvu.

ashvanimudra

zirga aizslēgs – ašvanimudrā (aśvanimudrā, ashvanimudra)

yoga-dictionary – burtiski – ‘zirga aizslēgs’ – ritmiska un atkārtota ‘mula bandha’s savilkšana, spēcinot anusa muskuli, sagatavojoties ‘mula bandha’i.

ashwini-mudra-practice – burtiski ‘zirga slūžas’ – vingrinājums ar ritmisku anālā slēdzējmuskuļa savilkšanu, kas ļauj virzīt prānas (apānas) plūsmu augšup pa mugurkaula centrālo enerģijas kanālu (sušumna). Jogā šī mudra ir iesācēju paņēmiens, samērā vienkāršs un ievada dažus citus paņēmienus, kā ‘mula bandha’ vai ‘vajroli mudra’.

ashvapadatra

zirga pēda, pakavs – ašvapādatra (aśvapādatra, ashvapadatra)

No Spokensanskrit- pakavs.

ashvapriya

zirgaprieks, mieži – ašvaprija  (aśvapriya, ashvapriya)

No Spokensanskrit- zirga prieks, mieži. Arī medhya, divya, pavitradhānya, kuruvinda.

ashvasa

atelpa – āšvāsa (aśvāsa, ashvasa)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey atelpa, spēku atgūšana, atpūta, nomierināšanās.

ashvashava

kumeļš – (aśvaśāva, ashvashava)

No Spokensanskrit- kumeļš. Arī aśvapota, bāla, hayaśiśu.

ashvatara

(aśvatara, ashvatara )

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey mūlis, viens no čūsku rāses (nāga) vadoņiem; čūska, kas pēc vispārēja uzskata liek nomirt grūtniecei vai dzemdībās.

ashvattha

svētais koks, vīģe, ašvinu mēnesis, ašvattha (aśvattha, ashvattha)

No Spokensanskrit- svētais vīģes koks (fiscus religiosa), trauks no svētā vīģes koka; āšvattha – svētās vīģes auglis, vīģes augļu laiks; ašvatthā – pilnmēness diena Ašvinu mēnesī. Arī ‘pipal’.

http://www.sanathanadharma.com/symbol/asvattha.htm – svētais vīģes koks, fiscus religiosa, uzskatīts kā no Indras nācis labākais no kokiem. Mūžīgais dzīvības koks ar zariem lejā (šajā saulē) un saknēm augšā (dievā). Ir debesu svētais vīģes koks, zem kura pulcējas dievības. Tādējādi zem ašvatthas koka tīk sēdēt svētiem cilvēkiem, dievībām uz zemes. Pieņem, ka tas ir maģiskiem spēkiem apveltīts. Bezbērnu sievietes to godina un iet riņķī ap to cerībā un ticībā tikt apveltītas ar bērniem. Tā koksne tiek lietota ziedokļa uguns sagatavošanai (ar araṇi).

No G. de Purucker – mistisks apjēgas, kosmiskās dzīvības un esības koks, priekšstatīts kā augošs otrādā stāvoklī – ar zariem uz leju un saknēm uz augšu. Zari pārstāv tveramo kosmisko visumu, saknes ir netveramā gara pasaule. Koku ar saknēm lietu dievišķajā būtībā – sirdī, un stumbru, zariem un zariņiem un lapām dažādās kosmosa jomās un valstībās, ir simboliski attēlojušas daudzas tautas. Šā kosmiskā koka augļu sēklas ir nākotnes “koku” sēklas, kas ir savas evolūcijas beigas sasniegušas būtības, piemēram, cilvēku un dievību būtības – mazie visumi – un lemtas nākotnē kļūt par kosmiskām būtnēm nākotnē, laika ratam dižajā riņķojumā griežoties caur ilgiem eoniem. Īstenībā katra dzīva radība un arī tā sauktās bezdvēseles lietas ir dzīvības koki ar saknēm no augšas garīgajām valstībām, ar stumbru starpjomās un ar zariem, kas izpaužas fiziskās valstībās.

ashvattthodyapana

vaļņa uzbēršanas rituāls ap svēto (vīģes) koku – ašvattodhyāpana (azvatthodyāpana, ashvattthodyapana)

No Spokensanskrit- vaļņa uzbēršanas rituāls ap svēto (vīģes) koku.

ashvayana

jātnieku cilts – ašvajana (aśvayana, ashvayana)

No Glossary Punjab tribes – http://www.punjabi.net/forum/archive/index.php/t-867.html  – grieķu vēsturnieki norāda uz trim kareivīgām ciltīm – ‘astakenois’, ‘aspasios’ un ‘assakenois’, kuras dzīvojušas ZRR no Indas upes, un kuras ielencis Maķedonijas Aleksandrs savā karagājienā no ‘Kapisi’ caur ‘Gandhara’. ‘Aspasios’ ir bijuši radniecīgi ar ‘assaekenois’ un bijuši viņu rietumu atzars. Gan ‘aspasios’ gan ‘assakenois’ bijuši drosmīgi cilvēki un veidojuši izsmalcinātu karaspēku, kas viņus licis apbrīnot svešzemniekiem. Kaujas operācijas pret šiem skarbajiem kalniešiem vadījis pats Aleksandrs, un tie stūrgalvīgi pretojušies visos savos kalnu nocietinājumos. Grieķu dotie nosaukumi ir atvasināti no sanskrita ‘aśva’ (persiešu aspa). Panini darbā ‘Ashtadhyayi’ viņi parādās kā ‘aśvayana’s (zirgu jātnieki) un ‘aśvakayana’s (mazu zirgu jātnieki), un puranās kā ‘aśvaka’s. Tā kā kāmbodžas ir bijuši slaveni ar savu izcilo zirgaudzēšanu un jātnieka prasmēm, tautas valodās arī viņi saukti par ašvakām. Ašvajanu un ašvakajanu klani ir cīnījušies visi kā viens. Kad sliktāk vairs nevarējis būt, pat ašvakajanu kāmbodžu sievietes ņēmušas ieročus un cīnījušies pret iebrucējiem plecu pie pleca ar saviem vīriem, tādējādi izvēloties “godpilnu nāvi dzīves negodā vietā”.

https://tencinusarunas.wordpress.com/2015/09/30/uttarakuru-kuru-sakotneja-migracija-buddha-prakash/ – sanskrita vārds ‘aśva’, irāņu ‘aspa’ un prakrita ‘assa’ nozīmē ‘zirgs’. ‘Aśvaka/aśvakan’ jeb ‘assaka’ ir cēlies no sanskrita un apzīmē kaut ko, saistītu ar zirgiem, tādējādi jātnieku vai zirgkopi. Ašvaki ir īpaši nodarbojušies ar kara zirgu vairošanu, zirgu kopšanu un apmācību, kā arī ar lietpratīgu jātnieku pakalpojumu sniegšanu. Senie grieķu vēsturnieki, kuri dokumentējuši Aleksandra Lielā varoņdarbus, starp viņa pretiniekiem min ‘aspasioi’ un ‘assakenoi’ ciltis. Vēsturnieks ‘Ramesh Chandra Majumdar’ ir teicis, ka šie vārdi varbūt ir ‘aśvaka’ kropļojums. Iespējums, ka kropļojumu radījušas vietējas atšķirības izrunā. ‘Rama Shankar Tripathi’ uzskata, ka, iespējams, ‘assakenoi’ ir bijuši vai nu ‘aspasioi’ radniecīgi vai to atzars. Grieķi ir dokumentējuši divas dažādos apvidos dzīvojošas grupas – ‘aspasioi’ ‘Alishang’ vai ‘Kunar’as ielejā un ‘assakenoi’ Swat’as ielejā.

Varbūt ‘aśvaka’s ir bijusi ‘kāmboja’ cilts apakšgrupa, uz kuru ir norādīts senajā sanskrita un pali literatūrā, piem., Mahābhāratā un purānās, un kura dalījusies austrumu un rietumu ašvakos. ‘Barbara West’a etnonīmus ‘Kamboja, Aśvaka, Aspasioi, Assakenoi un Asvakayana’ aplūko kā sinonīmus. Arī ‘L.M.Joshi’ klasiskajos rakstos minētos ‘assakenoi un aspasioi’ identificē kā kāmbodžu klanus.

‘Majumdar’ un ‘Romila Thapar’, kuri ir Indijas vēsturnieki, arī uzskata ‘aśvaka’s par to pašu tautu kā ‘kāmboja’s un visus tos saista ar kāfiru (nemusulmaņu) tautu.

Aryan and nonAryan Names in Vedic India. Michael Witzel – ir arī kāda liecība par trešo indoirāņu zaru – nuristāni jeb kāfiri (K. Hoffmann 1975-1992), acīmredzami mūsdienu kāfiru izplatības vietu Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas Čitrālā. … Daži no vietvārdiem, ko minējuši Aleksandra vēsturnieki un citi grieķu avoti, var attiekties uz kāfiriem (firi) un arī ‘Proto-Kashmiri’, piemēram, ‘Kaśmīra’ – grieķu ‘Kaspaturo’, kas jau sen ir apliecināta kā pāli ‘Kasmīra’, Patañjali ‘Mahabhāṣya’s ‘Kaśmīra’, eposu ‘Kaśmīra’, bet kašmiri ‘Kəšīr’ (Witzel 1994). Vēl, vārdi ar ‘-aśva’, ja grieķi tos nav dzirdējuši no ziemeļiem/ziemeļaustrumiem. Irāņu izruna (Mede, Avest. – ‘aspa’); jāņem vērā, ka lūpeni grieķu ‘aspakenoi’ nuristāni (kāfiri) varētu izrunāt nuristāni kā ‘a’ (ašva – aspa – assa); ievērojiet atšķirību no prākriti formas ‘assakenoi’, kas norāda uz ‘aśvaka-‘.

ashvayuja

Āšvinu (iejūga) mēnesis – Āšvajudža (Āśvayuja, ashvayuja)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘aśva-yuj + a’ – Āšvinu pāra mēnesis (septembris-oktobris).

ashvin

Rigvedas dievi – ašvini, dieva dēli, Ašvieniai, Jumis, Ūsiņš – ašvin (aśvin, ashvin)

No Spokensanskrit- divi ratu vilcēji, zirgu dresētājs, zirgiem piederīgs, zirga apseglojums, zvaigznāja nosaukums, jātnieks, zirgu bagātība, skaitlis ‘divi’.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- vieni no Vedu laiku debesu dievībām.

No Sanskrit Dictionary- divas dievības, kuras parādās debesīs pirms rītausmas zelta karietē, ko velk zirgi vai putni.

No īsās sanskrita vārdnīcas- divas Vedu dievības, saules debesu zirgupuiši, vienmēr kopā. Rītausmas vēstneši, prasmīgi dziednieki. Novērš nelaimes, slimības un nes dārgumus.

http://www.hinduwebsite.com/hinduism/vedicgods.asp  – Ašvini ir dvīņu dievības, kuru izcelsme ir mītu, noslēpumu un simbolisma klāta. Viņu dziedinošā spēka dēļ viņiem ir veltītas daudzas himnas. Ir teikts, ka viņi nonāk zemē trīs reizes dienā, lai palīdzētu cilvēcei ar savām atjaunotāju un dziednieku spējām. Ašvini tiek uzskatīti par Austras, rītausmu dieves, brāļiem un īstenībā varbūt pārstāv mijkrēsli, kad tumsa un gaisma savijušās parādās pie apvāršņa tieši pirms rītausmas kā arī pirms vakara krēslas. Viņi tiek slavēti himnās kā brīnumdari, ar veiklām rokām un brīnumainām dziednieka spējām. Rigvedu himnas viņus apraksta kā simts spēju valdniekus, kuri spēj aklo un klibo redzēt un staigāt, ievainoto ātri atbrīvot no likstas, palīdzēt cilvēkiem radīt pēcnācējus vai govīm dot vairāk piena. Viņi spēj mazināt karstumus cilvēka ķermenī, dziedināt septiskas brūces, saturēt dzīvības dīgli sievišķās radībās un veikt pat ķirurģiskas operācijas. Braucot ratos ar trim spieķiem, viņi nonāk uz zemes trīs reizes dienā, vedot līdz debesu dziedniecības zāles.

Vedic Civilization. Raj Pruthi– viņu māsa, iespējams, ir rītausma (Ushas); viņi tiek saistīti ar ‘Sūrya’, kas ir vai nu saule, uztverta kā sievišķa, vai Sūrjas meita. Viņi ir divi ‘Sūtyā’ vīri, kuru viņi ved savos ratos. Viņi ir pāri par visām palīdzīgajām dievībām, devēji un glābēji, īpaši no ciešanām, sāpēm. Viņi ir dievišķi dziednieki, aprakstīti vairākās leģendās par brīnumainu dziedināšanu. Viņu fiziskais pamatojums ir mīkla kopš ‘Yāska’s laikiem līdz mūsdienām. Domājams, Ašvini datējami kopš indoeiropiešu laikposma, pēc rakstura, ja ne pēc nosaukuma. Ir, kas uzskata, ka viņi pārstāv rīta mijkrēsli. Ašvini, kuri ir ‘Dyaus’ dēli (divo napāta = latviski dieva dēli = lietuviski ‘dēwo sunelei’), kas brauc pār debesīm ar saviem rumakiem, un kuriem ir māsa, lieliski atgādina divus latviešu Dieva dēlus, kuri jāj savos rumakos bildināt saules meitu vai nu sev vai mēnesim, un divus dvīņu zirgcilvēkus grieķu mītoloģijā, ‘Zeus’ dēlus un Helēnas brāļus. ‘Sūryā’ vārds ‘sūryasya duhitā’ atbilst latviešu ‘saules meita’i. Ašvinu palīdzīgā darbība rod paralēles latviešu Dieva dēlu, kā arī grieķu ‘Dioskourioi’ varoņdarbos, īpaši viņu kā glābēju no okeāna raksturojumā, atbrīvojot saules meitu vai sauli pašu. Cits ticams skaidrojums ir, ka Ašvini ir rīta un vakara zvaigznes. Astronomiskais fakts, ka tās nav divas, bet viena zvaigzne, ir izzināts ilgi pēc tam, kad aizmirsts Ašvinu fiziskais pamatojums. Nemainīgais dalījums divās zvaigznēs, Ašviniem parādoties kopā no rīta, ir iebilde, ko var skaidrot, ja atceramies, ka vienā vai divos teikumos Ašvini tiek aplūkoti atsevišķi, un ka dažkārt Ašvini tiek piesaukti rītā un vakarā, lai gan rietam vediskajā godāšanā ir maza nozīme. ‘Weber’a viedoklis, ka Ašvini pārstāv divas spožas zvaigznes ‘Castor’ un ‘Pollux’, kas veido Dvīņu zvaigznāju, gūst uzsvērtu atbalstu ‘Tilak’a ‘Orion and the Actic Home in the Vedas’. Ja, kā teic Tilaks, ziedošana jeb ziedošanu gads reiz sācies ar sauli (Aditi) pavasara ekvinokcijā ‘Purnavasu’ mēness zodiakā vai ap to, tas ir, dvīņu zvaigznājā, un ja pieņemam, ka Rigvedā ir atgādinājumi par arktisko apvidu gadu ilgo dienu un nakti, tad dvīņu zvaigznes, Kastors un Pollukss, ko pārstāv Ašvini, būtu arktiskās rītausmas vēstneši, kas parādās pēc garās arktiskās nakts jeb ar gada sākumu. Bet tā kā arktisko skaidrojumu pieņem tālu ne visi zinātnieki, pagaidām ticamākais skaidrojums paliek rīta un vakara zvaigznes variants.

http://en.wikipedia.org/wiki/Ashvins  – Ašvini jeb ‘Ašvini Kumaras’ hindu mītoloģijā ir divas Vedu dievības, dievišķi dvīņi zirgcilvēki Rigvedā, mākoņu dievības un Saules dievības sievas Šaranju (Śaraṇyu) dēli. Viņi simbolizē saullēkta un saulrieta gaismu, tai parādoties debesīs pirms lēkta zelta karietē, nesot cilvēkiem dārgumus un novēršot nelaimes un slimības. Viņi ir dievību dziednieki un Ajurvēdiskās medicīnas dievības. Tiek attēloti kā cilvēki ar zirga galvu. Rigvedā viņus sauc arī par Nāsatya (laipns, palīdzīgs). Tiek pielīdzināti … īpaši dievišķajiem dvīņiem ‘Ašvieniai’ no senā baltu apvidus.

John Grimes- saules zirgupuiši; divi jātnieki, ‘Nāsatya un Dasra’, zirgos; dvīņi – dievišķi vediski spēki.

Divas dievības, kas parādās debesīs pirms rītausmas zirgu vai putnu vilktā karietē; cilvēcisku būtņu dziednieki; novērš nelaimi un slimības un nes bagātības.

No V.Muktupāvela – Zemākā līmenī ar Dievu ir saistītas dvīņu dievības. Visupirms te būtu jāmin tradīcija, kas Latvijā vēl joprojām ir dzīva: tie ir priekšstati par auglības dievību Jumi, kā arī Jumja ķeršanas un godināšanas rituāli rudenī. Kā dvīņu dievības ir minami arī Dieva dēli, un zemākā līmenī – dažādi dvīņu simboli.

Dainas un Vedas. Jānis Radvils Paliepa – Ūsiņš – zirgu dievs.

The Vedic connection of Lithuania – Lietuvas vediskie cilvēki ir tradicionāli godājuši ‘Asvieniai’, dievišķus zirgus dvīņus, kas saistīti ar dievieti ‘Usinis”. Kā teic, tie velk Saules ratus pa debesīm. Lietuvieši joprojām izrotā savus jumtu galus ar dievišķo zirgu dvīņu zīmi (skat. arī ‘jumis’), lai saņemtu saimniecības aizbildniecību. Indijā ir saglabāta visa vediskā tradīcija. Tur dievišķie zirgu dvīņi tiek saukti par Ašviniem, saules dieva Sūrjas dēliem, kurus aicina dieve Ušas (Rītausma; skat. Austra), un kuri parādās kā rīta un vakara saules gaisma. Bieži viņus sauc par ‘Nāsatya’ (Laipnie, Palīdzīgie, Draudzīgie, ar ašviniem vai dvīņu zvaigznāju saistītie) un ‘Dasra’ (Apskaidrību Sniedzošie, Brīnumdari, Brīnišķu palīdzību sniedzošie). Viņi ir Ajurvēdas praktizētāji kā devu (pusdievu) dziednieki, un tādēļ ļaudis drezno savus jumtus ar viņu atveidu – lai ģimene ir veselīga. Viņiem ir vislielākā nozīme ķēniņa Pandu dievišķo dvīņu – ‘Nakula’ un ‘Sahadeva’ dāvāšanā, kuri līdz ar Judhišthiri, Bhīmu un Ardžunu izveidojuši Mahābhāratas pandavu cilti.

https://en.wikipedia.org/wiki/A%C5%A1vieniai  ‘Ašvieniai’ ir dievišķi dvīņi leišu mītoloģijā, identiski latviešu ‘Dieva dēliem’, Vedu Ašvinu baltu līdzinieki. Abi vārdi atvasināti no vienas protoindoeiropiešu saknes, kas apzīmē zirgu – ‘*ek’w-‘. Seno lietuviešu ‘ašva’ un sanskrita ‘aśva’ nozīmē ‘zirgs’. Ašvieniai tiek attēloti kā Saules (Saulė) ratu vilcēji pa debesīm. Ašvieniai, attēloti kā zirdziņi, ir parasts lietuviešu jumta čukura rotājums, kas likts zirgu aizsardzībai (latviešu Jumis – dvīņi). Līdzīgi motīvi rodami uz stropiem, iejūga, gultu rāmjiem un citām saimniecības lietām. Ašvieniai ir saistīti ar lietuviešu ‘Ūsinis’ un latviešu ‘Ūsiņš’ (sal. ar vedu ‘Ušas’), zirgu dievību.

No Gimbutienes- skat. Dieva dēli.

V.Ivbuļa- dievības-dvīņi, saules vai debess dēli.

No God checker- asvieniai, asviniai, ašvieniai, asvinia, baltu saules gari. Saules svētie zirgi-dvīņi. Tie ir saskanīgi zirgi-dvīņi-gari, kas velk pār debesīm saules vara riteņu ratus. Tie ir balti ar zelta krēpēm, un tiem piemīt bezgalīga izturība, kas neprasa atpūtu. Saule pēc darba par viņiem ļoti rūpējas, gādājot par jauku peldi un zelta zāles bagātību. Debesu šķērsošana ratos ir plaši stāstīts dievišķs transporta veids.

Rigveda I, XLVI (46).

1 Jau atspīd Austra ar savu rīta gaismu,

Dārgā Debesu Meita –

Augsti cildinu es tavu slavu.

2 Jūras Dēli,

Varenie pasargāt bagātību atklājējus,

Jūs, Dievi, ar dziļo domu, kas atrod labklājību.

3 Jūs, milzu rumaki,

Steidzat pār liesmaino tāli, –

Jūsu ratiem lidojot ar spārnotajiem zirgiem.

4 Dāsnais ūdeņu mīlētājs,

Nama Kungs modrais,

Vadoņi, paēdinās jūs abus papilnam.

5 Esat pamanījuši mūsu himnas,

Laipnie (Nāsatyas), kas apdomā mūsu vārdus –

Droši iedzeriet Somas sulu.

6 Pagodini mūs, ak stiprais Ašvinu pāris,

Gaismu nesošie,

Pār tumsu pārceliet mūs.

7 Nāciet mūsu himnu kuģī,

Lai šurpu nes uz mūsu krastu.

Ak Ašvini, iejūdziet ratus.

8 Jūsu ir plašais debesu trauks,

Gaida ūdeņu krastā jūsu rati.

Sagatavots ir (Somas) malks kopā ar himnu.

9 Slavētāji (kaṇvas), Somas piles ir debesīs;

Labumi ir pie ūdeņiem –

Kur izpaudīsities?

10 Ir nākusi gaisma pār šo vietu,

Zeltā staro Saule –

Un ar savu mēli aizslauka tumsu.

11 Ziedojuma ceļš ir licis

Ceļot uz  galamērķi –

Parādījies ir debesu ceļš.

12 Godājot dziedoņi pieņem

Ašvinu pateicību, lai kāda tā būtu,

To, kuri pasargā, kad Soma ielīksmo viņus.

13 Nāciet, jūs Saules (Vivasvan) ietērptie, labie

Kā kādreiz pie Manu;

Nāciet pie Somas un mūsu slavas dziesmām.

14 Ak, visaptverošie Ašvini,

Jūsu ceļa spozmei seko Austra –

Ar stariem vērtējiet mūsu svinīgos ritus.

15 Malkojiet no mūsu uzlējumiem,

Dāvājiet aizstāvību, ak Ašvinu dvīņi,

Ar palīdzību, ko nepārtrauks nekas.

ashvinacihnita

Ašvinu zīme, rudens saulstāvji – āšvinačihnita (āśvinacihnita, ashvinacihnita)

No Spokensanskrit- rudens saulstāvji (ekvinokcija).

ashvya

(aśvya, ashvya)

No Spokensanskrit- ašvas dēls, piederīgs zirgiem, zirgu, sastāvošs no zirgiem, īpašums, sastāvošs no zirgiem, zirgu skaits.

ashya

ēdams – āšja (āśya, ashya)

No Spokensanskrit- ēdams.

asi

asmens – asi (asi, asi)

No Mel Copeland, Spokensanskrit- zobens, līkais zobens, nazis (zobena asmens – dhārā), haizivs, aligātors.

asi

biji – āsī (āsī, asi)

No Mel Copeland- biji.

asi

esi – asi (asi, asi)

No Mel Copeland- esi (ah, ahi, astu, avestas ‘ångha’).

asirvadam

svētības mācība (vadība, vadule, vednis) – āsīrvādam (āsīrvādam, asirvadam)

No Spokensanskrit- svētība, svētības lūgsna, svētlaime. Arī svasti, svastyayana, devavara, svastivācanika, svāhā.

John Grimes- svētība. (Skat. vāda).

asisa

kailu galvu – kalāša asisa (as’is’a , asisa)

kalasha_lexiconar kailu galvu. Sievietes sērojot noņem ‘kupa’ un ”s’us’ut.

asmad

indivīda patība – asmad (asmad, asmad)

No Spokensanskrit- ego, ‘es’, cilvēka – indivīda patība. Skat. adhyātma.

asman

debesis – kalāšu āsmān (āsmān, āsmān)

kalasha_lexicon – debesis.

asmi

esmu – asmi (asmi, asmi)

No Spokensanskrit, Mel Copeland- esmu.

asmita

patmīlība, esisms – (asmitā, asmita)

No Spokensanskrit- egoisms.

No īsās sanskrita vārdnīcas- “es esmu” “es pastāvu” izjūta; individualitātes izjūta.

No ‘joga House’ glosārija- Patandžali astoņlocekļu jogas jēdziens (PYS II-3).

No ‘joga viengabalainai personībai’- egoisms (PYS II-3). Skat. arī avidya, abinivesha, raaga, dwesha.

John Grimes- egoisms; koncentrēšanās stāvoklis; netīrība; ‘esm-isms’.

1. Viens no piecām prāta likstām. Tā ir maldīga sevis pielīdzināšana prāta-ķermeņa kompleksam. (Skat. kleśa).

2. Saskaņā ar Jogas skolu, tas ir vienojošas saplūsmes stāvoklis (samādhi). Šajā stāvoklī saprāts (buddhi) sakoncentrējas uz tīru substanci kā brīvu no visas viļņošanās. (Skat. ‘samādhi’).

asparshayoga

bezsaskares sajūgums – asparšajoga (asparśayoga, asparshayoga)

John Grimes- ‘bezsaskares joga’.

1. Pārpasaulīguma joga, kurā cilvēks apjēdz virssaprāta Īstenību. Ceļš uz nedivējības, nedualitātes atskārsmi.

2. Tā ir norādīta ‘Gauḍapāda’s ‘Māṇḍūkya-kārikā’.

asrik

asara, asinis – asra, āsra, kušanu asrik (ásṛk, asrik, asnás)

No Spokensanskrit- asra, āsra – asara, asinis, aśrīka – nelaimīgs.

No kušanu vārdnīcas- asinis. Arī kušanu ‘yasar ‘, armēņu ‘ariun’.

ast

astoņi – kalāšu ast (as’t’, ast)

kalasha_lexicon – astoņi.

astare

tīrs kā stars – kušanu ‘astare’ (astare, astare)

No kušanu vārdnīcas- tīrs (kā stars). Arī seno augšģermāņu ‘strāl’, irāņu ‘ātar’ – liesma, gaulu ‘addas’ – ziedots, sadedzināts.

aste

svinēt, sēdēt (ēst?) – āste (āste, aste)

No Spokensanskrit , Mel Copeland- sēdēt, sēdēt ap, godāt, piedalīties, izbaudīt, pastāvēt, būt klāt, svinēt, būt rāmam.

asthana

nepastāvīgums – asthāna (asthāna, asthana)

No Spokensanskrit- dziļš, neiespējamība, nevietā, nelaikā, neīstajā gadalaikā, karaspēks bez vadoņa, nepastāvīgums, nepiemērotība.

John Grimes- bez mājokļa; neiekārtojies.

asthi

kauls (aste?) – asthi (asthi, asthi)

No Spokensanskrit- kauls, augļa kauliņš.

asthi-bhasma

kaulu pelni (ašķi?) – asthi-bhasma (asthi-bhasma, asthi-bhasma)

No Spokensanskrit- kaulu pelni.

asti

esme – asti (asti, asti)

No Spokensanskrit- esi, ir.

https://en.wiktionary.org/wiki/%E0%A4%85%E0%A4%B8%E0%A5%8D%E0%A4%A4%E0%A4%BF  – no protoindoeiropiešu ‘*h₁es-‘ (būt); būt, dzīvot, pastāvēt, mājot, piederēties.

asti-kaya

esošais – asti-kāja (asti-kāya, asti-kaya)

No Spokensanskrit- kaula ķermenis.

John Grimes- izvērsts īstais; tas, kam ir paplašinājums; tas ir.

Viss, kas aizņem telpu, vai kam piemīt visuresamība. Tā ir substances forma. Saskaņā ar džainismu astikājas ir matērija (pudgala), kustības (dharma) vide, nekustības (adharma) vide un izplatījums (akāśa).

asti-nasti

ir-nav – asti-nāsti (asti-nāsti, asti-nasti)

John Grimes- ‘vai nu ir, vai nav’ (skat. syād-vāda).

astita

esamība – astitā (astitā, astita)

No Spokensanskrit- īstenība, esamība.

astra

metamais – astra (astra, astra)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey metams ierocis, bulta, šaujamloks; mahā-astra – dižens metamais ierocis, daṇḍa-astra – neiedomājams ierocis, minēts nostāstos.

astru

asaras – kalāšu astru (astru, astru)

kalasha_lexicon – asaras.

asu

asara – asu (a.su/<a.su> asu)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- asara. Skat. āsra – asara vai asins.

asu

dzīvības elpa – asu (asu, asu)

No Spokensanskrit- dzīvība, dzīvības elpa, elpošana; garīgās valstības vai aizgājušo garu dzīve, gars, skumjas.

asuoga

sulīgs (auglis) – kalāšu (asuoga, asuoga)

kalasha_lexicon – sulīgs (auglis).

asur

nelabais – bezsaules – æsur (ə.sur/<ə.suu.rə> vīr.; asur)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- nelabais, dēmons (sanskr. asurā – nakts, tas ir, bez saules). Skat. sanskr. suradviṣ (saules ienaidnieks)=āsura.

asura

spēcīgs dievišķs radījums – asura

No Spokensanskrit- garīgs, bezmiesīgs, dievišķs; spoks, gars, ļaunais gars, ļauno garu vadonis, labais gars, dievu pretinieks, augstākais gars, saule, mākonis, dēmons, Rāhu vārds, zodiaka zīme; dēmoni, bezdievji. Skat. arī ‘veļi’ u.c.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey mūžīgs, dēmons, attiecīgs uz devām un dēmoniem, karš starp dieviem un dēmoniem. Āsurā – piederīgs dēmoniem jeb āsuriem, dēmonisks, negants; precību veids, kad līgavainis līgavai, viņas tēvam, tēva radiem dod tik, cik spēj atļauties.

No īsās sanskrita vārdnīcas- dēmons; ļauna būtne (a-sura – bez gaismas).

No kušanu vārdnīcas- dēmons. Arī kušanu ‘asūre’.

Vedic Mythology. Nagendra Kr Singh – gan irāņu, gan indiešu reliģijās vārdi ‘asura’=’ahura’ tiek lietoti attiecībā uz augstākajiem dieviem, kuri abās tiek uzskatīti par vareniem ķēniņiem, kurus kara ratos pa gaisu ved aši rumaki; labvēlīgiem, gandrīz pilnīgi brīviem no viltus un netikumiem… Asura ir bijis Varuna … Sākot ar Atharva Vedu, ‘asura’ nozīmē tikai dēmonus.

http://en.wikipedia.org/wiki/Rigvedic_deities – atšķirībā no vēlākiem vediskajiem tekstiem un hinduisma Rigvedā asuras vēl nav dēmonizēti. Izcilākie no viņiem ir Mitra un Varuna. Aditi ir māte gan Agni, gan Aditjām jeb asurām, kurus vada Mitra un Varuna, ar ‘Aryaman, Bhaga, Ansa, Daksha’.

No Sanskrit Dictionary- dievišķs radījums vecākajās Rigvēdas himnās līdz ar devām, viņu sāncenši un ienaidnieki vēlākā literatūrā – karo pret devām un izjauc ziedojumu rituālus; visticamāk, pirmiedzīvotāji, kas pretojas ārijiem. Arī daitja, dānava.

No Gupta Inscriptions – “Valdnieks Čandragupta radīja dēlu, kura cildināmais vārds bija Govindagupta, kurš savu tikumu slavas dēļ bija tik slavens kā Govinda (Višnu), un kurš atgādināja Diti un Aditi dēlus, tas ir, dēmonus un dievus.” Dzejnieki piemin, ka Govindagupta bijis kā dēmoni fiziskajā spēkā un drosmē un kā dievi garīgajos tikumos.

John Grimes- dēmoni; tie, kuri izbauda fizisko dzīvi; tradicionālie devu pretinieki.(Skat. sura, saura).

Dažādie dēmonu nosaukumi ietver – ‘daitya, dānava, daśya, nāga, pauloma, piśāca, rākṣasa’.

asuravisha

asuru rāse (visi asuras) – asuraviša (asuraviśa, asuravisha)

No Spokensanskrit- asuru rāse.

asurim

tumsības stāvoklis asurim (asurim, asurim)

No īsās sanskrita vārdnīcas- asuras, tāda, kas mājo tumsā, stāvoklis (a-sura–bez gaismas). Tādu sliktu dvēseļu stāvoklis, kuras novērsušās no dievišķuma un virzās uz apziņas un dzīves veida pagrimumu.

asurya

garīgo būtņu kopums – asurja (asurya, asurya)

No Spokensanskrit- bezmiesīgs, garīgs, dievišķs, dēmonisks, garīgo būtņu kopums.

all-about-hinduism – Indija ir svētīta zeme, kas dzemdinājusi neskaitāmus zintniekus, reģus, jogus, svētos un praviešus, kā arī daudzus skolotājus jeb garīgos audzinātājus kā ‘Sri Sankara’ un ‘Sri Ramanuja’. Indijas cilvēki par savu mērķi tur Patības, Virsīstenības atskārsmi. Viņi parasti nevelta par daudz uzmanības materiālai bagātībai un panākumiem. Viņi tiecas pēc Jogas jeb sajūgšanās ar Virsesamību. Viņi piekopj nevardarbību (ahiṃsā), patiesumu (satya) un mērenību (brahmacarya). Viņi tiecas izbaudīt mūžīgo Absolūta svētlaimi. Viņi ir vienmēr gatavi atteikties no pasaulīgajiem īpašumiem, lai iemantotu jeb atskārstu iekšējo Dvēseli (Ātman) jeb Virsīstenību (Brahman). Viņi ziedos visu un jebko, lai sasniegtu nemirstīgo Dvēseli. Viņi ir vienmēr garīgi noskaņoti. Indija ir svētīta zeme ar daudzām svētām upēm un spēcīgu garīgo starojumu.

asvastha

nevesels – asvastha, æsvæsthæ (ə.svəs.thə/<ə.svə.sthə> asvastha)

No Spokensanskrit- asvastha – nevesels, nemierīgs, sevī nenoturīgs.

gudžaratī dial. (B.Suthar)- nemierīgs, nevesels. Skat. sanskr. svastha – veselīgs.

asya

esība – āsjā (āsyā, asya)

No Spokensanskrit- miera vieta, mājošana, mājoklis, sēdēšana.

asya

ēdamais – āsja (āsya, asya)

No Spokensanskrit, A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey– seja, žokļi, mute, tā mutes daļa, ar ko veido skaņas.

ata

iešana – āta (āṭa, ata)

No Spokensanskrit- iešana.

atah

atā! – kušanu atah (ataḥ, atah; ate)

No Spokensanskrit- tādējādi, tāpēc, tā, šādā nolūkā, kopš, no; aṭā – paradums klaiņot, atha – nu.

No kušanu vārdnīcas- atā, projām. Arī PIE ‘ haetō’, sanskr. ‘ataḥ’ – kopš, tā, gotu ‘aþ-þan’, baznīcas senslāvu ‘otь’, leišu ‘ato’.

atala

pazeme (Patola valstība) – atala (atala, atala)

No Spokensanskrit- bezdibenis. Skat. Patols, Patāla.

John Grimes- pazemes valstība.

1. Viena no septiņām zemākajām pasaulēm. Tā ir ‘Satya-loka’ pazemes pazemes pretstats. Tā ir garīgas iznīcības stāvoklis.

2. Skat. ‘loka un tala’.

atati

iet – atati (aṭati {aṭ}, atati)

No Mel Copeland- iet, nākt, staigāt, klejot, skriet.

No Spokensanskrit- arī klīst, klaiņot, pastaigāties

atattvavid

tādību neatskārtušais –  atattvavid (atattvavid, atattvavid)

No Spokensanskrit- patiesības, tas ir, dvēseles identitātes ar Brahma nezinātājs.

atchagana

čagans, kaltēta govs pļeka – čagana (chagaṇa, chagana)

No Spokensanskrit- kaltēti govs mēsli, čāgana – uguns no kaltētiem govs mēsliem.

ate

atā – kušanu ate (ate, ate)

No kušanu vārdnīcas- atā, projām. Arī PIE ‘ haetō’, sanskr. ‘ataḥ’ – kopš, tā, gotu ‘aþ-þan’, baznīcas senslāvu ‘otь’, leišu ‘ato’

ath

astotais – ath (ath/<a.thə> atha)

gudžaratī dial. (B.Suthar)- astotais.

atha

tātad (atā?)ah-tah (atha, atha)

No Spokensanskrit- veicinošs attieksmes vārds; tagad, nu, tad, kā citādi?, citādi, noteikti, bet, turklāt, kas?, drīzāk, pēc tam, uz tā, arī, vēl.

John Grimes- vārds, kas izsaka sākumu, šaubas, jautājumu, nosacījumu; ‘pēc, tad, tagad’.

Analysis_of_the_Brahma_Sutra – Om Ah-tah, Om Ah-tah, Om Ah-tahTātad OM, Tātad OM, Tātad OM – ļoti labvēlīgi vārdi; tev ir jāizsaka ‘atha’. Tie nākuši no paša Brahmā, Radītāja, mutes. ‘Tātadnozīmē – tad, kad esi pietiekami gatavs sarunai par Virsīstenību (Brahman.)

Atharvan

reģis, uguns atklājējs – Atharvan (atharvan, atharvan)

John Grimes- Vedu zintnieks, reģis (ṛṣi).

Priesteris, kurš pirmais iedibinājis uguns (agni) un nektāra (soma) godāšanu. Viņš bijis Brahmā vecākais dēls un pirmais dievišķās viedības (Brahma-vidyā) skolotājs. Skat. Atharva Veda.

https://ancientindians.in/the-vedas/atharva-veda/atharvan-discovered-the-fire-viswamitra-institutionalised-it/ – cilvēks, kurš atklājis uguni. To teic Višvamitra, un Rigveda iepazīstina ar uguns ātras iedegšanas paņēmienu, berzējot ‘arani’ koka nūjiņas (Adhimantha). Skat. arī Višvamitras ‘Kaushikasūtra’.

atho

tā – atho (atho, atho)

No Spokensanskrit- arī tagad, tāpēc.

No Mel Copeland- tāpat, blakus, teiktais, domātais, “kā zināt”.

atidesha-vakya

vārdi par to pašu – atideša-vākja (atideśa-vākya, atidesha-vakya)

No Spokensanskrit- analoģiski + vārdi.

John Grimes- pielāgots priekšlikums (skat. upamāna).

atidharma

ārkārtīgi tikumīgs (derībai atbilstošs) – atidharma (atidharma, atidharma)

No Sanskrit Dictionary- pārsniedzot dharmu, ļoti tikumīgs

atiik

ienākt (atiet?) – kalāšu atīk (atiik, atiik)

kalasha_lexicon – ienākt.

atimukti

galīga atbrīvošanās (izmukšana) –  atimukti (atimukti, atimukti)

No Spokensanskrit- galīga atbrīvošanās; svētā vakarēdiena veids.

atiprashna

ārkārtīgs prasījums – atiprašna (atipraśna, atiprashna)

No Spokensanskrit- vaicājums par pārpasaulīgām lietām, neparasts jautājums.

atiratha

augstākais apziņas stāvoklis (dižs karotājs kaujas ratos) – atiratha (atiratha, atiratha)

No Spokensanskrit- dižs karotājs kaujas ratos.

http://www.saiwisdom.com/sunday/English/2006/01.10.2006%28E%29central.htm  – ceturtais un nobeidzošais AUM dziedājuma stāvoklis ir ‘Mmmm’, un šo stāvokli sauc par ‘atiratha’. Šajā stāvoklī apziņa ir pilnīgi nedalītā, neduālā stāvoklī. Tas ir vispārākais un mūžīgs. Šo stāvokli sauc par ‘thuriya’ (skat. arī Mandukya Upanishad).

atishtha

pārākuma stāvoklis – ātištha (ātiṣṭha, atishtha)

No Spokensanskrit- pārākums.

atisvapna

ārkārtīga nosliece uz sapņiem – atisvapna (atisvapna, atisvapna)

No Spokensanskrit- pārmērīga nosliece uz sapņiem, pārmērīgs miegs.

ativadin

pļāpa, daudzvārdīgs – ativādin (ativādin, ativadin)

No Spokensanskrit- ‘ārkārtīgi runīgs’, cilvēks ar galējiem uzskatiem.

No Sanskrit Dictionary- pļāpa, pārmērīgi runīgs.

atma

atmaņa, atģieda, atgūta, garīgā elpa, patība – ātman, ātmā (ātmā, ātman, atma, atman)

No Spokensanskrit- ātman – gars, dvēsele, īpatnība, būtība, patība, daba, elpa, raksturs, indivīda dvēsele, Ātmā – dvēsele, Patība, cilvēka dvēsele, sevišķums. Skat. adhyātma.

The Myths and Gods of India. Alain Daniélou – “Visi dievi ir šī viena Atmaņa (Atman, Dvēsele), un visi mājo Dvēselē” (Manu Smṛti 12.119)…

Starp Dvēseli jeb Patību un individualitāti ir vērā ņemama atšķirība. ‘Es’ jeb individualitāte ir īslaicīgs dažādu vispārīgu spēju samezglojums kādā apziņas pieturā. Dvēsele var pastāvēt neatkarīgi no īpašas esības, bez domas, bez individualitātes, bet ‘Es’ ir domu vibrāciju centrs.

Vedic Mythology. Nagendra Kr Singh – par visa, kas kustas un nekustas dvēseli ‘atma’ ir saukta saule.

atma – no PIE *etmen “elpa”.

No jogas vārdnīcas – indivīda dvēsele/gars; netveramais pamats, īstā Patība, cilvēka dievišķums; dvēsele, kas ir īstenība aiz pieciem apvalkierm (ārējais no kuriem ir ķermenis). Īstenība, ko slēpj izskats, universālais un iekšēji piemītošais katrā būtnē. ‘Ātmā’ nemirst, tā ir nezūdoša, iekšēji piemītošs gars ķermeņa-prāta kompleksa mājoklī.

pranaatmamanas – bez dzīvības elpas (prāna) nav ‘ātman’, un bez atmaņas nav saprāta.

rasa – “Rasa eva vastuta atma vastvalamkara dhvani tu sarvatha rasam prati paryavasyete” (Rasa (gara stāvoklis) būtībā ir ‘ātma’; divas pārējās iedvesmas sastāvdaļas, dzīvības dvaša jeb garīgā elpa (asu)  un skaņas rota (alaṅkāra) kļūst par dzeju tikai, nonākot ‘rasa’s ietekmē. (Locana 85).

all-about-hinduism – Patība ir pašliecinoša (Svatah-siddha). To nenodibina ārēji pierādījumi. Patību nevar noliegt, noraidīt, jo Tā ir noliegt gribētāja pati būtība. Atmaņa ir visu zināšanu, apriori, pierādījumu veidu pamatā. Patība ir iekšēja, Patība izpaužas ārēji, tā ir pirms un pēc, pa labi un kreisi, augšā un apakšā.

atmabhava

atmaņas būšana – ātmabhāva (ātmabhāva, atmabhava)

No Spokensanskrit- dvēseles esība, patība, īstā jeb īpašā daba (raksturs), dvēseles mājoklis (ķermenis). Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Patības daba/būtība, patības atskārsme; “Esmu Patība” sajūta.

John Grimes- Patības daba.

atmabhu

Pašesošais (Pašbūtošais) – Ātmabhū (Ātmabhū, atmabhu)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey Pašesošais, Virsīstenība, Brahmana, Višnu, Šivas un Kāmas apzīmējums.

atmaja

no atmaņas (Patības) dzimis – ātmadža (ātmaja, atmaja)

No Spokensanskrit- no patības radies, no saprāta radies, spriešanas spēja, paša dzemdināts, dēls.

atmajnana

atmaņas atskārsme – ātmadžņāna (ātmajñāna, atmajnana)

No Spokensanskrit- patības atskārsme, dvēseles jeb virsgara atskārsme. Skat. adhyātma.

No ‘The divine life society’ glosārija – Patības atskārsme.

John Grimes- Patības atskārsme.  (Skat. jñāna).

atmakama

atmaņu alkstošs – ātmakāma (ātmakāma, atmakama)

No Spokensanskrit- tāds, kam piemīt pašapjēga, patmīlīgs, virsgaru mīlošs, garīgo atbrīvošanos alkstošs. Skat. adhyātma.

John Grimes- alkstošs pēc Patības.

atman

atmaņa, dvēsele – Ātman (Ātman, atman)

No Spokensanskrit- gars, dvēsele, individuālā dvēsele, raksturs, īpatnība, būtība, patība, daba, elpa.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey elpa, dvēsele, cilvēka patība, savs, Patība, ķermenis, saprāts, Visuma dvēsele, vedāntas,

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendich – dzīvības garīgā būtība, dzīvības princips, individualitātes apziņa, personiskā dvēsele – katrā cilvēkā esoša bezgalīgi maza daļa no mūžīgā un dievišķā, dievišķā atskārsme, ego garīgā īstenība, . Individuālā, iekšējā Patība, dzīvības princips, dzīvības dvaša, dievišķā elpa, kas cilvēkā piedzimstot ienes individuālo dvēseli; dvēsele.

Dvēseles nozīmē vārds ‘ātman’ pirmoreiz parādās Rigvedā (I, 115,1) – “Šī saule, kas ar sevi aizpilda debesis un zemi, ir visa dzīvā un nedzīvā dvēsele”.

Kosmisko ūdeņu dzīvības dvaša, kas uzsver cilvēka garīgo un pārpasaulīgo pusi, būdama nesaistīta ar ego (aham) un sajūtām (jīva).

“… draugs, tāpat kā no diža ugunskura lido dzirksteles, visas dažādā veidolā, šurpu un turpu uz visām pusēm(Muṇḍaka Upaniṣad). Šīs dzirksteles (ātman) tiks no jauna uzsūktas Virsīstenības mūžīgajā ugunī. Ātman ir cilvēka ierobežotās domas (man) kustība (at), kas tiecas atgriezties mūžīgajā Visuma prātā (brahman).

atmanubhava

atmaņas būšana – ātmanubhava (ātmanubhava, atmanubhava)

No īsās sanskrita vārdnīcas- Patības atskārsme, Patības uztvere/pieredzējums. Skat. adhyātma.

http://memyinnerthoughts.blogspot.com/2013/10/179-from-manobhava-to-atmanubhava.html  – prāta avots ir Visums, jo prāts pastāv Visuma veidā. Visums tiek sajusts kā īsts, ja novēro caur uztveri (manobhava), kamēr tas pats tiek sajusts kā šķitums, ja tiek pieredzēts caur īsto patību (ātmanubhava). Tāpēc vajag pareizi pārcelt novērošanas pamatu no uztveres uz īsto patību. Kad šī pārbīde ir veikta, kļūst viegli saprast, uzsūkt un atskārst, ka Virsīstenība ir neduāla viengabalaina Patiesība.

John Grimes- Patības atskārsme.

atmasakshatkara

atmaņas atskārsme – ātmasākšātkāra (ātmasākṣātkāra, atmasakshatkara)

No Spokensanskrit- atmaņa + atskārsme. Skat. adhyātma.

John Grimes- ‘tiešs ieskats Patībā; Patības īstās dabas atskārsme; Patības apjēga.

atmatattva

atmaņas tādība (daba) – ātmatattva (ātmatattva, atmatattva)

No Spokensanskrit- dvēseles jeb Virsgara īstā daba. Skat. adhyātma.

atmavada

atmaņas mācība (vadība, vadule, vednis) – ātmavāda (ātmavāda, atmavada)

John Grimes- ‘Patības teorija. (Skat. vāda). Skat. adhyātma.

Uzskats par Patības pastāvīgu īstenību. Dažkārt Advaita Vedānta sekotājus sauc par ‘ātma-vādin’iem.

atmavatta

pašsavaldība – ātmavattā (ātmava(n)ttā, atmavatta)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey pašsavaldība, sevis, sava ķermeņa pārvaldība.

atmavidya

atmaņas vieda – ātmavidjā (ātmavidyā, atmavidya)

No Spokensanskrit- dvēseles jeb augstākā gara apjēga. Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- mācība par Patību un tās īstenību; Patības apjēga.

atmavira

dēls – ātmavīra (ātmavīra, atmavira)

No Spokensanskrit- dēls.

atmayoga

atmaņas joga, sajūgšanās – ātmajoga (ātmayoga, atmayoga)

No Spokensanskrit- savienošanās ar augstāko garu. Skat. sajūgts – ‘sayujya’, adhyātma..

http://www.hinduwebsite.com/atmayoga.asp  – dvēseles joga ar mērķi vienot zemāko un augstāko patību un iedibināt uz dievišķo vērstu apziņu. To izkopj ar zemākās apziņas sadalīto sastāvdaļu apvienošanu caur jogas vingrinājumiem holistiskā veselumā un saskaņošanu ar augstāko Patību.

atmibhava

kļūšana, būšana par Dvēseli, Atmaņu – ātmībhāva (ātmībhāva, atmibhava)

No Spokensanskrit- kļūšana par daļu no augstākā gara.

atmiya

savējais, draugs – ātmija (ātmiya, atmiya)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey savējais, draugs.

atok

miltūdens – kalāšu atok (atok, atok)

kalasha_lexicon – miltūdens, kas paliek pēc maizes poda mazgāšanas. To uzsilda kaut kādā putrā kopā ar citām ēdienu atliekām un dod govīm, lai dod vairāk piena.

atri

reģis Atri, Ēdājs – Atri (atri, atri)

No Spokensanskrit- aprijējs, viena no septiņām lielā Lāča zvaigznēm; reģa Atri pēcnācēji.

http://bharatkalyan97.blogspot.com/2015/04/rigveda-rishi-atri-refers-to-solar.html – Rigvedas 5. grāmatā – pilnīgs Saules aptumsums – “Ak Sūrja, kad asuru pēcnācējs ‘Svarbhanu’ pārklāja tevi viscauri ar tumsu, visas radības izskatījās kā sajēgu zaudējušas, kā neapjēdzot, kur atrodas”.

V. Ivbuļa – senais riši, daudzu vēdisko himnu sacerētājs, viens no Pradžāpati.

http://www.vedicastronomy.net/deltat_atri.htm – Atri saistība ar ‘Vishuvantam’ jeb rudens ekvinokciju saules aptumsuma kontekstā ir zīmīga un skaidri izteikta. Lai gan ‘Vishuvat’ apzīmē abas ekvinokcijas, šajā kontekstā tas attiecas uz rudens diennakts vienāddalījumu ‘Pitrayana’ sākuma dēļ (Dakshinayana jeb Pitrayana hinduismā ir dievu nakts un ilgst sešus mēnešus līdz Makar Sankranti).

atrili

aizvakardiena – kalāšu atrili (atrili, atrili)

kalasha_lexicon – aizvakardiena.

atti

ēst – atti (atti {ad}, atti)

No Spokensanskrit- ēst, ēdājs, vecākā māsa.

No Anda Kauliņa- ēst.

atyanta-abhava

pilnīga nebūšana – atyanta-abhāva (atyanta-abhāva, atyanta-abhava)

John Grimes- ‘pilnīga neesamība’.

Viens no neesamības veidiem. Ja vietā (locus) lieta nekad nav, tad tiek teikts, ka tajā vietā ir šīs lietas pilnīga neesamība. Šo neesamības veidu loģiķi tur par mūžīgu, lai gan Advaita Vedēntas sekotāji to neatzīst. (Skat. abhāva).

au

maize – kalāšu au (au, au)

kalasha_lexicon – maize, pārtika.

audara

vēdera, kuņģa – audara, ōdara (odara, audara)

No Spokensanskrit- vēdera, kuņģa, vēderā esošs.

audarya

dāsnums, cildenums, āriskums – audārja (audārya, audarya)

No Spokensanskrit- augstsirdība, cēlsirdība, dāsnums, cildenums, mainīgums.

audarya

vēderā – audarja (audarya, audarya)

No Spokensanskrit- vēderā esošs, dzemdē esošs.

John Grimes- uguns vēderā; apetītes uguns; tas, kas ir dzemdē (skat. tejas).

augha

plūdi, augošs ūdens – augha (augha, augha)

No Spokensanskrit- straume, plūdi. Arī ogha. Skat. Govardhana.

augrya

negantums (Ogre?) – augrja (augrya, augrya)

No Spokensanskrit- negantums, šausmīgums, briesmīgums.

auk

augt – kušanu auk (auk, aukā, auki)

No kušanu vārdnīcas- augt. Arī PIE ‘ haeuks’, gotu ‘aukan’, ‘auknan’, seno augšģermāņu ‘ouhhōn’, ģermāņu ‘ aukō-‘, seno sakšu ‘ōkian’, leišu ‘áugu (áugti)’, ‘auk’.

aulon

aulis, bišu strops – kušanu aulōņ (auloñ, aulon)

No kušanu vārdnīcas- bišu strops. Arī PIE ‘ heuluhen-‘, grieķu ‘aulós’, latīņu ‘alvus’, leišu ‘aulýs’, senprūšu ‘aulinis’, hetu ‘halluwa’.

aum

Pirmmantra, pārpasaulīgā skaņa – AUM, ŌM (AUṀ, aum, om)

No Spokensanskrit- pirmatnējā skaņa, Amen, svinīgs apstiprinājums un cieņpilna piekrišana, patiesi, lai notiek, dažkārt – ‘jā’, šūdru svētā zilbe. Skat. arī om, praṇava, oṁkāra, udgītha, kāmakalā.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- svēta zilbe; meditāciju mantra; maģisks sauciens.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘Aum’ – otra OṀ izruna, Praṇava jeb svētā zilbe, kas simbolizē un iemieso Virsīstenību (Brahman); pārpasaulīgā skaņa (Shabda Brahman).

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey – mistisks vārds, kas ievada visas lūgsnas, ko lieto svēto skandējumu sākumā un beigās, sākot cieņpilnus sveicinājumus; daudzu mistisku prātojumu tēma.

Omrodama jau senākajos Vedu slāņos, datētos ar 2000g.pr.m.ē., arī Rigvedā.

No jogas vārdnīcas- noslēpumaina zilbe, kas, tostarp, pārstāv visu esošo, bijušo un visu, kas būs. Pirmmantra, kas simbolizē Virsīstenību “viss, kas ir pāri laikam, ir AUṀ”.

A-UU-MṀṀṀ-___________. (Ardhamātrā’ jeb beigu daļa “___________” ir neizteiktā skaņa, skat. ‘Māṇḍūkya Upaniṣad’). Kļūdaini AUṀ mēdz izrunāt kā OṀ. Tā ir trīs skaņas, ko angliski izrunā kā OṀ.

John Grimes- Vārds; Mūžīgais; ‘praṇava’.

1. Saskaņā ar upanišadām tiek teikts, ka visi vārdi ir dažādas vienas skaņas – OM – formas. Tā pārstāv Dievišķo un Dieva spēku. Tas ir Virsīstenības (ultimate Reality) skaniska zīme.

2. Trīs burti (mātra) – A, U, M – attēlo atbilstoši apziņas ārējo, iekšējo un virsapziņas stāvokli un nomoda, sapņa un dziļa miega stāvokli. Un pāri tiem ir bezskaņas ceturtā (a-mātrā), kas saskaņā ar Advaita Vedāntu ir Patība.

(Skat. Māṇḍūkya Upaniṣad).

No ‘Vijnanabhairava Tantra’ (Kašm.šaiv.) V. Ravi – zināmākā pranava, saistās ar (personificē) pirmās trīs Vedas; pirmo reizi parādās Upanišadās; Vēdu mantra, atbalss, atspulgs, Sama-Vedas būtība, pirmzilbe saistībā ar rašanos un iznīcību; pagātne, tagadne, nākotne; vēlāk arī Brahmā, Višnu, Šiva.

Viedais Patandžali teic ‘tasya vācakaḥ praṇavaḥ’ – ‘Tas vārds ir praṇava’. Praṇava ir Augstākās Īstenības skaņa. Nav atšķirības starp AUṀ un Visuma Pamatlikumu (Brahman)’u. Visuma Pamatlikums (Brahman)s skaņas veidā ir AUṀ, un tāpēc AUṀ un Augstākās Īstenības izpausmes neatšķiras. Visuma Pamatlikumu (Brahman)’u var saukt par Šivu vai Šakti, vai Jēzu vai Allāhu vai Višnu.  Tomēr Visuma Pamatlikumam (Brahman)am ar šīm formām nav sakara, jo Tas ir bez īpašībām. Atšķirība starp AUṀ un citām izpaustajām formām ir tāda, ka pirmā ir skaņas (šabda Visuma Pamatlikums (Brahman)) izpausme, bet pēdējās ir veidola izpausmes.

G. de Purucker – šis vārds bramīniskajā literatūrā tiek uzskatīts par ļoti svētu. Tā ir piesaukšanas zilbe, arī svētīšanas un apliecināšanas zilbe, un tās parastais lietojums (kā izgaismots to apcerošā literatūrā, kas ir visai ietilpīga, jo šis vārds pie vairuma hinduistu ir ieguvis gandrīz dievišķu godāšanu) ir, ka to nekad nevajadzētu izrunāt skaļi vai nejēgu, svešinieku vai neiesvētīto klātbūtnē, un to vajadzētu izrunāt cilvēka apziņas klusumā, sirds rāmumā un cilvēka ‘visslēptākajā’ tuvībā. Tomēr ir spēcīgs pamats uzskatīt, ka šo zilbi ir izrunājuši dzirdami un vienmuļi – mācekļi sava skolotāja klātbūtnē. Šis vārds ir likts vienmēr jebkuru svēto rakstu lūgsnu sākumā, kas uzskatīts par neparastu svētumu.

Ir teikts, ka stiepjot šā vārda izrunu, gan ‘U’, gan ‘MṀ’, ar pievērtu muti, skaņa atbalsojas iekšēji, un rodas vibrācija galvaskausā; ja tieksme ir tīra, šķīsta, tad dažādi nervu centri tiek ietekmēti uz labu.

Bramīni teic, ka šā vārda izrunāšana nesvētā vietā nav svēta lieta.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘Aum’ – mistisks solāra Dieva-tēva kā Ūdeņu Valdnieka nosaukums, variants ‘Aa, Ai, Ia’.

No Šrī Šrī Ravi Šankara citātiem- AUṀ mēdz saukt par ‘vienas rokas aplausiem’. (“Sasit divas plaukstas, un ir skaņa. Kāda ir vienas plaukstas skaņa?” – Hakuin Ekaku. Viktora Hori skaidrojums- “Sākumā mūks domā, ka kōan’a ir pasīvs objekts, uz kuru vērst uzmanību; pēc ilgas nemitīgas atkārtošanas viņš apjēdz, ka tai ir arī aktīva ietekme, īsta atbildes meklēšanas kōan’ai ietekme. Kōana ir gan meklējamais objekts, gan pati nemitīgā meklēšana. Kōanā dvēsele redz dvēseli nevis tieši, bet aiz kōanas maskas … Kad cilvēks šo identitāti apjēdz (“dara īstu”), tad abas plaukstas kļūst par vienu. Māceklis kļūst par koānu, kuru pūlas izprast. Tā ir vienas plaukstas skaņa.”)

AUṀ ir mūžības skaņa; tā ir skaņa, kas Visumā pastāv mūžīgi. Visi pagātnes svētie, kad viņi iegrimuši dziļā meditācijā, vien viņi ir dzirdējuši AUṀ.

AUṀ ir daudzas nozīmes. Šī skaņa nozīmē mīlestību, mūžību, tīrību, mieru. AUṀ veido vairākas pirmsastāvdaļas (dhātu), tās ir Ā-Ō-MṀṀ. Tikai ‘Ā’ vien ir 19 nozīmes. No AUṀ var izsekot dažus tūkstošus nozīmju. AUṀ raksturo visas šīs nozīmes, tā ka AUṀ ir visas radībās sēkla.

AUṀ ir pasaules radīšanas skaņa. Arī Bībelē ir teikts, “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs”. Tas ir AUṀ. Tur viņi nepasaka, kāds ir tas vārds; tas ir AUṀ. Tādā vai citādā veidā tas ir visās reliģijās. Tas ir patiesais vārds – ‘No AUṀ ir nācis viss’ (Ek O Oṁkār Sat Naam).

AUṀ nozīmē patiesību. Tas ir bezgalības jeb Dievišķā apzīmējums. Tas nozīmē mīlestību. Tas ir Visuma pirmavots. Sikhu galvenajos svētajos rakstos ‘Guru Granth Sahib’, ir lieliska vārsma kas sākas ar “No AUṀ viss ir nācis, tajā viss mājo, un tajā viss izšķīdīs” (Ek Omkar Sat Naam, Karta Purakh) – gan matērija, gan apziņa. Labākais ir tas, ka tā ir visaptveroša vibrācija.

‘Ā’ saviļņo ķermeņa apakšdaļu, ‘Ō’ saviļņo vidusdaļu, ‘MṀṀṀṀ’ saviļņo augšdaļu.

Ar vienu zilbi AUṀ tiek pārstāvēta visa prāna. Pirms dzimšanas mēs esam daļa no šīs skaņas, un pēc nāves mēs ar šo skaņu saplūstam – ar gara skaņu.

Tādējādi, par AUṀ var teikt daudz lietu; visas Upanišadas, ‘Mandukya Upanishad’, tās visas ir par AUṀ. Tad kāpēc par mantru neņemam tikai AUṀ? Kāpēc mums ir vajadzīgas kādas citas mantras, ko skandēt meditācijas gaitā?

Pirms meditācijas tu skandē AUṀ un izraisi vibrāciju, bet meditācijai tev ir vajadzīgas dažādas mantras. Netiek lietota AUṀ vien; līdz ar AUṀ tiek lietota ‘Hari AUṀ’ vai ‘AUM Namah Shivaya’, vai kāda cita.

Tikai vienatniekiem, tiem kuri nevēlas būt saistīti ar pasauli, vai ļoti veciem cilvēkiem ir ļauts skandēt vien AUṀ. Tiem kuri nevēlas būt saistīti ar pasauli, tikai tiem ir ļauts skandēt vien AUṀ. Ieteicams tas nav pat tad.

OM Chanting and Meditation. Amit Ray – kā personas mēs visi esam neatkārtojami. Tomēr visi esam OM izpausmes. OM ir kā liels okeāns, kurā indivīdi ir kā viļņi. Vilnis nevar pastāvēt neatkarīgi no okeāna. Tāpat okeānu nevar aprakstīt bez viļņiem. Viļņiem nav definējamu robežu, lai gan tas patur savu individuālo veidolu. Tāpat arī mēs esam neierobežoti un vienoti ar dižo OM okeānu, lai gan kā cilvēki paturam savu neatkārtojamo personību.

OM skandēšanas svētums ir tās spējā iekļūt arvien dziļāk mūsu iekšējā klusumā. Katra no mums personībai ir četri līmeņi.

Ārējais fiziskais līmenis ir īpašais veidols – tajā notiek visi katra darbi un runa.

– Dziļāk ir mentālais līmenis ar domām un emocijām.

– Tālāk ir netveramā cēloniskā līmeņa vibrācija, kas nosaka katra individualitāti.

– Un ceturtajā katra esības līmenī katrs ir vienots ar pārpasaulīgo īstenību, kas pastāv pāri nomoda, sapņu un dziļa miega stāvoklim. Tas ir visaugstākā miera centrs, kas pastāv katra esības kodolā.

Visi personības līmeņi ir OM izpausmes dažādos līmeņos.

– Ārējo fizisko līmeni sauc par ‘vaikhari’ jeb izpausmi tveramajā līmenī. Sanskritā šis vārds nozīmē ziedēšanu. Tādējādi, katra fiziskā personība ir ‘Vaikhari OM’.

– Mentālo līmeni sauc par ‘madhyama’. Sanskritā tas nozīmē to, kas ir pa vidam – starp sēklu un ziedu. Tas ir kā koks, kas nes ziedus. Tās ir katra domas, kas nes katra cilvēka runas un darbu augļus. Katra personības mentālais līmenis ir ‘Madhyama OM’.

– Trešajā katra cilvēka personības līmenī ir individualitātes ievirze, kas ir katra domu, runas un darbu sēkla. To sauc par ‘pashyanti’, kas sanskritā nozīmē to, kas novēro. Katra cilvēka individualitātes izjūta (es esmu) novēro visas viņa domas, runas un darbus. Šis liecinieka līmenis ir ‘Pashyanti OM’.

– Aiz šiem trim personības līmeņiem ir ceturtais. Tā ir katra cilvēka pārpasaulīgā nedzimstīgā-nemirstīgā daba. Tā ir pāri domām – augstākais, netrūdošais, nemainīgais stāvoklis; neizdibināmā vieta. Tas ir Augstākā miera līmenis, kurā katrs cilvēks ir vienots ar visu pastāvošo. To definē kā ‘para’, kas sanskritā nozīmē pāri esošo, pārpasaulīgo. Tas ir katra cilvēka esības līmenis, kas stāv pāri dzimšanai un miršanai un visām pasaulīgajām dualitātēm. Šis līmenis ir ‘Para OM’, vispārākais Klusums, no kā nāk visas izpausmes, un kur visas izpausmes izšķīst. Tas ir visas laimes mājoklis.

Ir četri  šo četru OM skandēšanas paņēmieni. Tie ietekmē četrus katra personības līmeņus. Lai pievienotos vispārējai enerģijai, katram ir visi savas personības līmeņi jāizlīdzsvaro. To dara ar četriem OM skandēšanas paņēmieniem.

– Dziedošs OM skandējums skar cilvēka personības fizisko līmeni. To dara, OM skandējot skaļi un ilgi, “OoooMmmm… ______, “OoooMmmm…______”, “OoooMmmm…______”. Šajā līmeni ir jāpiepūlas. Tas atslābina cilvēka ķermeni un tam ir nomierinoša ietekme uz prātu.

– Lai skartu savas personības mentālo līmeni, dzirdamais dziedošais skandējums jāpavada ar liegu mentālu skandējumu. Lūpas paliek aizvērtas. Tu skandē kopā ar elpu. Tā tu pamazām virzies uz avotu. Ārējie līmeņi izgaisīs un būs vienoti ar iekšējo mentālo līmeni. Tavs prāts pamazām noklusīs. Šajā posmā tu sāksi izjust mieru viscaur ķermenī.

– Tālāk, lai skartu cēlonisko un trešo savas personības līmeni, izbeidz mentālo skandēšanu un klusām vēro OM vibrācijas atbalsi sava ķermeņa šūnās.

Pirmajā līmenī tavas lūpas, kas ir daļa no fiziskā ķermeņa, ir aktīvas; otrajā līmenī tavas lūpas paliek ciet, un izdziedot OM aktīvs ir prāts; trešajā līmenī tev ir aizvērtas gan lūpas, gan (šaudīgais) prāts, lai virzītos uz savas esības novērotāja līmeni. Tu kā bezpūļu OM norisi savā ķermenī vari vērot savas elpas skaņu.

– Lai sasniegtu savas esības ceturto līmeni, ir jāatlaiž (jāziedo) pat novērošanas vēlme. Tu kļūsti ļoti rāms, saplūstot (svētpamirstot) ar savas iekšējās esības svētlaimīgo klusumu.

Šādi praktizējot izlīdzsvarosies visi tavas personības līmeņi, izpaužoties kā rāmums, līdzsvars, prieks un līksme tavā dzīvē. Līdzsvarota personība ir Dievišķa dāvana, kas  saglabājas savākta un laimīga, un darbojas visu labā. OM skandēšanas prakse tev ļauj sasniegt šo mūsdienu trauksmes, steigas un ārprāta ērā šķietami neiespējamo varoņdarbu.

auma

Auma Māte, lini  – auma (auma, auma)

No Spokensanskrit- lini, darināts no liniem; saistīts ar dievi Umā (Pārvatī; Kalnu Māte).

aushadha

augs – aušadha (auṣadha, aushadha)

No Spokensanskrit- augs, augi, dziedniecisks augs, zāles.

aushasa

rītausma – aušasa (auṣasa, aushasa)

Monier-Williamssaistīts ar rītausmu, agrs, rītausma, rīts, dažu ‘sāman’u nosaukums.

aushasi

ausma – aušasī (auṣasī, aushasi)

No Spokensanskrit- rītausma, rīts. Skat. Uṣas.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘eussi, eizi’ – redzēšana, dienas gaismas uznākšana, Rītausma, Austrumi’. Attēlota ar sauli, kāju un lāpu.

aushastya

saistīts ar Ušasti – aušastja (auṣastya, aushastya)

Monier-Williamsattiecīgs vai aplūkojams saistībā ar zintnieku Uṣasti.

aushemiye

augšējais – kušanu aušemije (auṣämiye, aushemiye)

No kušanu vārdnīcas- augšējais, virsējais.

aushtra

kamielis, bifelis – auštra (Austra?) (auṣṭra, uṣṭra, uṣ, aushtra)

No Spokensanskrit- kamieļu suga, kamieļa daba, bifeļa āda, saistīts ar kamieli, bifeļveidīgs, kamieļveidīgs, pārpilns ar kamieļiem vai bifeļiem.

Monier-Williamsbifelis, kamielis, rati, asuras vārds, auṣṭrī – kamieļu mātīte, māla ūdens trauks kamieļa izskatā, auga nosaukums.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey‘ushtra + a’ – ražots, gatavots no kamieļa.

aushtraratha

kamieļa vilktiem ratiem piederīgs – auštraratha (auṣṭraratha, uṣṭra-ratha, aushtraratha)

Monier-Williamskamieļa vilkti ratiem piederīgs (piem., ritenis).

aushtrayana

Uštras, Austras pēcnācējs – (auṣṭrāyana, aushtrayana

Monier-Williams‘Uṣṭra’s pēcnācējs, gaņa arīhaņādi, Pān.IV, 2, 80.

auta

ieausts – auta (ota, auta, auta)

No Spokensanskrit- ieausts, piesaukts, sumināts.

avacchedaka-vada

norobežotības mācība (vadība, vadule, vednis) – avaččhedaka vāda (avacchedaka-vāda, avacchedaka-vada)

John Grimes- ‘norobežotības mācība’. (Skat. vāda).

Saskaņā ar Advaita Vedānta cilvēks nav Virsīstenības (Absolute, Brahman) fragments. Ķermeņa-prāta komplekss šķietami ierobežo neierobežoto Patību (Ātman), līdzīgi kā pods šķietami ierobežo bezgalīgo izplatījumu. Kad māceklis ir atbrīvojies, viņš apjēdz neatšķirību starp abiem. Šis viedoklis tiek pierakstīts ‘Vācāspāti Miśra’m. (Skat. ābhāsa-vāda; pratibimba-vāda).

avachaya

savākšanās – avačaja (avacaya, avachaya)

No Spokensanskrit- savākšanās, vākšana, krāšana.

avadharayati

dzirdēt (ar ausīm?), uztvert – avadhārajati (avadhārayati {ava-dhṛ}, avadharayati)

No Spokensanskrit- padarīt, tikt galā, skaidri zināt, saprast, pārliecināties, sazināties, uztvert, sadzirdēt.

avagita

dzēlīga dziedāšana (apdziedāšanās?) avagīta (avagīta, avagita)

No Spokensanskrit- banāls, peļošs, dziedāt nopeļoši, kauninoši, nonicinoši, vainojoši, nejauki, nonicinot; dzēlīga dziedāšana.

avajna

necieņa, nicinājums (nepazīšana) – avadžņā (avajñā, avajna)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey necieņa, nicinājums.

avakyartha

vārdi ar neizsakāmu jēgu – avākjārtha (avākyārtha, avakyartha)

John Grimes- izteikums, kas nes neizsakāmu jēgu; ‘neizsakāma nozīme’.

Katrs no Dižajiem izteikumiem (mahāvākya); piem., ‘tat tvam asi’ – ‘tas tu esi’ vai ‘aham brahmāsmi’ – ‘esmu (Virsīstenība) Brahman’. saskaņā ar Advaita Vedānta.

avalepana

augstprātība, lepnība – avalepana (avalepana, avalepana)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey augstprātība, lepnība.

avaloka

lūkošanās, vērošana – avalōka (avaloka, avaloka)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey lūkošanās, vērošana.

avamuch

noaut – avamuč (avamuñcati {avamuc}, avamuch)

No Spokensanskrit- noaut, noģērbt, izjūgt, atbrīvoties.

avantara-vakya

palīgvārdi – avantāra vākja (avāntara-vākya, avantara-vakya)

John Grimes- palīgteksts.

Upanišadu tekstu atzars, kas nesniedz atbrīvojošas zināšanas. Tie ir starpteksti, kas sniedz zināšanas par Īstenību, kurai piemīt forma un pazīmes (saguṇa-brahman). Šo viedokli uztur Advaita Vedānta.

avapana

aužamās stelles – āvāpana (āvāpana, avapana)

 – No Spokensanskrit- aužamās stelles.

avarana-bhanga

mentālas aklības sabangojums, neatskārsmes sagraušana – āvarana-bhaņga (āvaraṇa-bhaṅga, avarana-bhanga)

No Spokensanskrit- psīhiska akluma aizskalošana.

No Sanskrit Dictionary- neapjēgas aizklāja sagraušana.

avaranabhava

tukšbūšana – āvaranābhāva (āvaranābhāva, avaranabhava)

No Sanskrit Dictionary- skaidrs tukšums, neaizpildīts, bez iemiesojuma, vakuums.

avastha

stāvēt, nostāties –  avastha (avastha, avastha)

No Spokensanskrit- avastha -penis; avatiṣṭhate {avasthā} – novietoties, būt gatavībā, palikt stāvus, ieiet, tikt uzsūktam, mājot.

avastha

stāvoklis – kušanu avasthā (avasthā, avastha)

No Spokensanskrit- ierašanās, stāvoklis, gatavība, apstākļi, zvaigžņu stāvoklis, zvaigznājs, situācija, sievietes dzimumorgāni.

No kušanu vārdnīcas- stāvoklis, gatavība. Arī kušanu ‘avasth’.

No Narada-purana (289). – divpadsmit cilvēka stāvokļi ir prombūtne (pravāsa), zaudējums (naṣṭa), nāve (mṛta), uzvara (jaya), smiekli, (hāsya), sajūsma (rati), prieks (mudā), dziļš miegs (supti), izpriecas (bhukti), uzbudinājums (jvara), trīsas (kampa), noturīgums (susthita).  Viens no cilvēka 12 stāvokļiem. To ietekme nesaskan ar to nosaukumiem.

avasthajnana

pieredzējuma stāvoklis – avasthādžņāna (avasthājñāna, avasthajnana)

John Grimes- jebkāds individuāls pieredzējuma vai neapjēgas stāvoklis. (Skat. jñāna).

avasthiti

noturīgums, – avasthiti (avasthiti, avasthiti)

No Spokensanskrit- noturīgums, praktizēšana, sekošana.

No Sanskrit Dictionary- pastāvīgs, nemitīgs, noturīgs, prakse.

avata

avots – avata (avaṭa, avata)

No Spokensanskrit- avots, aka, caurums zemē, atvērums ķermenī, bedre, burvju mākslinieks.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey bedre; ‘avata’ – avots, aka.

avata

dzidrs – avāta (avāta, avata)

No Spokensanskrit- svaigs, dzidrs, neizžuvis, bezvēja.

avatarana

nolaišanās lejā – avatarana (avataraṇa, avatarana)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey nolaišanās, īpaši dievības no debesīm.

avatas

pazemē – avatas (avatas, avatas)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey apakšā, pazemē, lejas valstībās.

avavadaka

vadītājs, skolotājs (vadība, vadule, vednis) – avavādaka (avavādaka, avavadaka)

No Spokensanskrit- garīgs skolotājs, instruktors.

avedaka

izziņotājs – āvedaka (āvedaka, avedaka)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘ā-vid + aka’ – izziņotājs.

avi

avs – avi (avi, avi)

No Spokensanskrit- aita, avs, labvēlīgs, laipns, vējš, kalns, siena, kungs, aploks, saule, vilnas filtrs.

No kušanu vārdnīcas- avs. Arī PIE ‘ howēis’, pirmirāņu ‘ āvi-či’, kušanu ‘awi’, ‘ā(u)w’, luviešu ‘hāwa/i’, armēņu ‘howiv’ – aitu gans, grieķu ‘óis’, senīru ‘ói’, sono augšģermāņu ‘ouwi’, baznīcas senslāvu ‘ovьca’, leišu ‘avìs’

avidvan

nejēga, nevieds – avidvān (avidvān, avidvan)

No Sanskrit Dictionary- Virsīstenību nezinošs, kūtrs, nelietīgs.

avidya

nevieda, neziņa – avidjā (avidyā, avidya)

No Spokensanskrit- garīga neapjēga, neziņa.

No ‘joga House’ glosārija- neziņa – ciešanu (dukha) pamatcēlonis.

No ‘joga viengabalainai personībai’- neziņa, kopā ar ego (esismu – asmita) vairuma grūtību cēlonis (PYS II-3). Skat. arī asmita, abinivesha, raaga, dwesha.

V.Ivbuļa- pasaulīga, nepilnīga zināšana, pretstats ‘vidyā’ – dievišķai zināšanai.

all-about-hinduism – cilvēka dvēseles (jīva) cēloniskais ķermenis. Neviedas dēļ džīva identificējas ar ķermeni, prātu un sajūtām. Dvēseles pielīdzināšana ķermenim ir maldīgs priekšstats, tāpat kā maldīga ir virves gabala noturēšana par čūsku mijkrēslī. Brīdī, kad cilvēka dvēsele atbrīvojas no labprātīgās neziņas, pienācīgi apjēdzot Patiesību caur vedantas filosofiju, iztirzāšanu (vičāra), apceri un meditāciju uz Virsīstenību, visi maldi izzūd. No jauna iedibinās džīvātman’a un visas parādību pasaules identitāte ar Virsdvēseli jeb Brahmanu. Dvēsele paceļas līdz nemirstībai un mūžīgai svētlaimei. Tā saplūst ar Virsīstenību jen Svētlaimes Okeānu.

No ‘joga viengabalainai personībai’- iekšējas psīholoģiskas ciešanas (kleśa), kas nogulsnējas mūsu iztēlē un darbības-pretdarbības spirāles lamatas (karma bandha) liedz mums atskārst, ka esam Dievišķā Patība (Skat. adhyātma.), esoša ārpus šiem aptraipījumiem (PYS I-24). Joga mums sniedz skaidru ceļa karti, algoritmu attīstībai uz savu atkalsaliedēšanos, lai galu galā sasniegtu neierobežoto, vienīgo, vienoto-holisko VESELUMA (kaivalya) stāvokli.

John Grimes- neapjēga; neziņa (no darbības v. saknes ‘vid’ = ‘zināt’ + ‘a’ = ‘ne’).

1. Tā ir Advaita Vedāntas atslēgas koncepts. Tā kalpo kā Advaita Vedāntas metafizikas, epistemoloģijas un ētiskās disciplīnas stūrakmens; tādējādi tās loma nav noniecināma. To raksturo sešas iezīmes – tā ir bez sākuma (anādi); tā tiek atcelta ar pareizu atskārsmi (jñāna-nivartya); tā ir esošā (bhāvarūpa) dabas pozitīvs vienums; tā ir neaprakstāma (anirvacanīya); tai piemīt divi – slēpšanas un projicēšanas – spēki, kas attiecīgi pārstāv patiesību un iedveš maldīgo (āvaraṇa un vikṣepa); un tās vieta ir vai nu cilvēka patība (jīva) vai Virsīstenība (Absolute, Brahman).

2. Viena no divpadsmit saiknēm esamības cēloniskajā virknē. (Skat. pratītyasamutpāda). Saskaņā ar budismu, tā ir esamības visu un sākotnējā cēloņa sakne.

G. de Purucker – neziņa, īstenības neatskārsme, ko rada iedomas jeb šķietamība (maya).

avidya-dosha

nevieda kā bojājums – avidjā-doša (avidyā-doṣa, avidya-dosha)

John Grimes- neapjēgas defekts.

avidya-nivritti

neviedas atmešana – avidjā-nivritti (avidyā-nivṛtti, avidya-nivritti)

John Grimes- neapjēgas atcelšana.

avidya-svabhava

neviedas pašbūtība – avidjā-svabhava (avidyā-svabhāva, avidya-svabhava)

No Spokensanskrit- neviedas daba.

John Grimes- neapjēgas viļņošanās.

Tā sniedz zināšanas par šķietamām lietām; tie ir prāta iekšēji stāvokļi, kā bauda un sāpes; un saskaņā ar Advaita Vedānt’u apjēga (jñāna) un neapjēga (avidyā). Šīs zināšanas sniedz liecinošā apziņa (sākṣin).

avidyamaya

neviedas maldi – avidjāmaja (avidyāmaya, avidyamaya)

No Spokensanskrit- sastāvošs no neapjēgas.

No īsās sanskrita vārdnīcas- maldiem, ko izraisa dualitāte, ir divas puses, tas ir, avidjāmaja un vidjāmaja. Neapjēgas maldi sastāv no dusmām, kaislībām utml., tie ievelk cilvēku pasaulīgumā. Abi pieder pie nosacītību pasaules.

avidyashakti

neviedas spēks – avidjāšakti (avidyāśakti, avidyashakti)

No īsās sanskrita vārdnīcas- nezināšanas spēks.

http://vedabase.net/cc/madhya/6/154/en1  – materiālajai pasaulei raksturīgs neziņas spēks, kas mudina uz auglīgu darbību. Lai gan arī šī neziņas enerģija ir Dievišķās Virspersonības enerģija, tai ir īpaša nosliece turēt dzīvās būtnes garīgas nevērības stāvoklī. Tas ir šo būtņu dumpīgās attieksmes pret Dievu dēļ. Tādējādi, lai gan dzīvās būtnes pēc dabas ir garīgas, tās nonāk neziņas spēka ietekmē.

avijnaptirupa

neapzināta izpausme – avidžņaptirūpa (avijñaptirūpa, avijnaptirupa)

‘The Princeton Dictionary of Buddhism’. Robert E. Buswell Jr., Donald S. Lopez Jr. – neredzama darbība, neizpausts materiāls spēks, neīstenota materialitāte, slēpts zīmogs.

No kušanu vārdnīcas- neapzināts devīgums. Arī kušanu ‘avijñaptirūp’

avijnata

nezināms – avidžņāta (avijñāta, avijnata)

No Spokensanskrit- neziņa, apšaubāms, neskaidrs, nezināms, nepamanīts.

John Grimes- tas, kurš neapjēdz; Valdnieka Višnu apzīmējums.

avika

aitas, vilnas – āvika (āvika, avika)

No Spokensanskrit- avs, vilnas, vilnas drāna, aita, aitāda.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey aitas, piem., piens; vilnas, vilnas apģērbs; ‘pancāvika’ seši produkti no aitām.

avikasautrika

no vilnas dzijas – āvikasautrika (āvikasautrika, avikasautrika)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘āvika-sūtra + ika’ – sastāvošs no vilnas dzijas.

avimoksha

neatbrīvojies (neizmucis) – avimokša (avimokṣa, avimoksha, avimukta)

No Spokensanskrit- galīgi neatbrīvojies.

No Sanskrit Dictionary- vēl neatbrīvojies, neatsvabinājusies dvēsele

avinabhava

sakarīga būšana – avinābhāva (avinābhāva, avinabhava)

No Spokensanskrit- nepieciešama lietu sakarība, iekšēji piemītoša un būtiska daba, raksturs.

John Grimes- nemainīga sakarība.

avira

vājš, nevīrišķīgs – avīra (avira, avira)

No Spokensanskrit- vājš, nevīrišķīgs, bez dēliem, bez varoņiem.

avirati

nevīrišķīgums – avirati (avirati, avirati)

No Spokensanskrit- nesavaldīgums, negausība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- kāre pēc lietām; kaislīgums; ļaušanās sajūtām; nesavaldība; neierobežošanās, nepārtraukšana.

No ‘joga viengabalainai personībai’- viens no deviņiem šķēršļiem garīga meklētāja, mācekļa ceļā. (sajūtu kāre). (PYS I-30). Skat. arī vyadhi, styan, samshya, pramada, alasya, brantidarshana, alabda boomikatva, anavasthitatva.

John Grimes- pašsavaldības trūkums; neierobežošanās.

avirbhava

izpausme, būšana – āvirbhāva (āvirbhāva, avirbhava)

No Spokensanskrit- parādīšanās, klātbūtne, izpaušanās.

No Sanskrit Dictionary- parādīšanās, izpaušanās, iemiesošanās.

John Grimes- izpausme, manifestācija; parādīšanās kā redzama; klātbūtne.

avirbhuta

izpaudies (būtošs) – āvirbhūta (āvirbhūta, avirbhuta)

No Spokensanskrit- redzams, izpaudies, neapšaubāms.

John Grimes- izteikts, skaidrs.

avitin

bramīns, kurš savu (aitas dzijas?) svēto auklu valkā pār labo plecu -āvītin (āvītin, avitin)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey bramīns, kurš savu svēto auklu valkā pār labo plecu.

avivakya

neapstrīdams (neapvārdojams) – avivākja (avivākya, avivakya)

No Spokensanskrit, Sanskrit Dictionary- neapstrīdams

awatheri

krasts, ūdens mala – kalāšu avatheri (awatheri, awatheri)

kalasha_lexicon – krasts, mala.

awdu

abi – kalāšu avdu (awdu, awdu)

kalasha_lexicon – abi.

ay

sveiks!, ei! – kalāšu ai! (ay, ay)

kalasha_lexicon – sveiks!, hei!

aya

iešana, veiksme (kā iet?) – aja (aya, aya)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey iešana, veiksme.

aya

māte – kalāšu āja (aya, aya)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – māte.

aya

šeit – kalāšu ajā (aya, aya)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf1. šeit; 2. māte.

ayam atma brahma

dižvārdi “šī Atmaņa ir Virsīstenība” – ayam atma brahma (ayam atma brahma, ayam atma brahma)

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘šī Patība ir Virsīstenība’.  Dižteiciens (Mahāvākya) no ‘Mandukya Upanishad’. Skat. adhyātma.

ayana

iešana ar dziesmām, saules ceļš – ajana (ayana, ayana)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ceļš, saules ceļš (lēkta vai rieta pie apvāršņa) starp saulgriežiem; gājiens ar dziesmām.

ayana

aprimums – ajāna (ayāna, ayana)

No Spokensanskrit- apstāja, aprimums, dabiska norise.

ayana

atjāšana – ājana (āyana, ayana)

No Spokensanskrit- nākšana, tuvošanās, piederīgs saulgriežiem (nāk nākdama Jāņu diena).

ayana

Jāņi – ayana (ayana, ayana)

No Spokensanskrit- saulgrieži, pusgads, aprite, iešana pa ceļu, taku, kurss, maršruts, patvērums.

John Grimes- saulgrieži; laika posms; ceļš.

Katrs saules gads tiek dalīts divās daļās – ziemeļu (uttarāyaṇa) ceļš un dienvidu (dakṣiṇāyaṇa) ceļš. (Skat. tos atsevišķi.)

ayana

(jājam)zirgu rotas – ājāna (āyāna, ayana)

No Spokensanskrit- īpašas zirgu rotas.

ayashu

nespējīgs – ajāšu (ayāśu, ayashu)

No kušanu vārdnīcas- nespējīgs, bez dzimumapmatojuma, nederīgs precībām. Arī kušanu ‘yāḱu ( yehaḱu)’, ‘leišu ‘jėgà’ – spēks.

No Spokensanskrit- nederīgs dzimumattiecībām.

ayatana

svētnīca, rāma aprimuma vieta – ājatana (āyatana, ayatana)

No Spokensanskrit- svētnīca, mājas, mājoklis, atpūtas vieta, svētās uguns vieta, ziedokļa nojume, mājas, apmetne. Skat. āyana.

ayati

atjāt, ierasties – ājāti (āyāti {ā-yā}, ayati, kušanu ájati)

No Spokensanskrit- ierasties, nākt, nonākt, sasniegt, ierasties, ienākt.

No kušanu vārdnīcas- ájati – brauc. Arī avestas ‘azaiti’.

ayatti

pastāvīgums (Saules jājiens, saulgriežu cikliskums) – ājatti (āyatti, ayatti)

No Spokensanskrit- uzvedības pastāvīgums, turpinātība pareizā ceļā, spēks, diena, majestātiskums, tituls, vara, atkarīgums, pakļautība, nākotne, robeža.

ayoga

ziedu pasniegšana, sajūga – ājoga (āyoga, ayoga)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey ‘ā-yuj+a’ – ziedu, smaržu pasniegšana. Ziedu sagādāšana bitēm.

ayurveda

dzīvības vieda – ājurveda (āyurveda, ayurveda)

No Spokensanskrit- dziedniecība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- “dzīvības apjēga”. Senā Indijas dziedniecības sistēma, ko izveidojis viedais Dhanvantari, un kas tiek uzskatīta par daļu no Vedu atklāsmes. Skat. arī ‘veda’.

aza

tīrs – kalāšu aza (aza, aza)

kalasha_lexicon – tīrs. Ļoti sens vārds, tagad arhaisks.

baba

baba, latgaliski baba – kalāšu baba (baba, baba)

No ‘Yoga House’ glosārija- mīļš un cieņpilns svēta cilvēka apzīmējums.

http://en.wikipedia.org/wiki/Baba_%28honorific%29  – vectēvs, vecajais, vieds vecs cilvēks; persiešu pagodinošs nosaukums, ko lieto daudzās rietu- un Dienvidāzijas kultūrās. Tiek lietots kā cieņas zīme, uzrunājot sūfiju svētos.

kalasha_lexicon 1. māsa; 2. svaine; 3. māsīca; 4. draudzene.

babati

vērts – kalāšu babati (babati, babati)

kalasha_lexicon – vērts, (piem., šīs meitenes) cienīgs. Skat. baba.

badaritapovana

grēku nožēlas birze – badarītapovana (badarītapovana, badaritapovana)

No Spokensanskrit- grēku nožēlas birze jeb vientuļnieku mītne pie Badarī, saistīta ar zintnieku Vjāsu; apavana – birze, badarī – koks ar ēdamiem augļiem (Zizyphus Jujuba) Sarasvatī krastos.

baddha

sabantēts – baddha (baddha, baddha)

No Spokensanskrit- sasiets, notverts, ierobežots, piekārts.

baddhadarbha

sabantēts ar darbha – baddhadarbha (baddhadarbha, baddhadarbha)

No Spokensanskrit- nūja, sasieta ar darbha zāli.

baddhajihva

ar sabantētu mēli – baddhadžihva (baddhajihva, baddhajihva)

No Spokensanskrit- nerunīgs, burtiski – “ar sasietu mēli”.

baddhajiva

sabantēta dvēsele (cilvēks) – baddhadžīva (baddhajīva, baddhajiva)

John Grimes- saistīta cilvēciska būtne (skat. jīva).

baddhaparikara

apsējis jostu, banti – baddhaparikara (baddhaparikara)

No Spokensanskrit- apjozies jeb gatavs, sagatavojies jebkam.

baddu

teicēju iedalījums – baddū (baddū, baddu)

No Glossary Punjab tribes – bātu (arī profesionālu ļaunā izdzinēju, cilvēku domu lasītāju, kuri uzskatījuši, ka visu var izsacīt dzejā) kastas sens dalījums funkcionālās grupās –

– ‘sūt’, izzudis variants – mītu skandētāji; vēlāks variants – kuri dzied dziesmas un ‘pēcpusdienās’ atstāsta hronikas; vietējs variants – skandē purānu vārsmas;

– izzudis variants – hronisti; vēlāks variants – ‘māgadh’, kuri uztur ķēniņu radurakstus un uzskaita viņu darbus; vietējs variants – slavina ‘surajban’us, ‘chandrban’us utml.;

– izzudis variants – padomdevēji ķēniņiem (rājā) un galma dzejnieki; vēlāks variants – ‘windījān’, ‘vandijan’, ‘vandī’, kuri māca prinčus; vietējs variants – skandē hronikas un slavina ‘Deo’, ‘rikhi’, ‘pitar’ un ‘Hari ka nandan’, kādēļ tiek saukti par dziesminiekiem.

– vēlāks variants – ‘bhāt’i jeb ‘jagak’i, kuri agri no rīta modina ķēniņu ar dziesmām.

Skat. arī vaithālika.

badha

bēda – bādha (bādha, badha)

No Spokensanskrit- bēdas, pārestība, ciešanas, liksta, nelaime, kaite, brūce, slimība, aizvainojums, nomelnojums, posts, raizes, nepatikšanas, apgrūtinājums, kaitējums, bezjēdzība, izslēgšana, kavēklis, sapīkums, nepatika, aizture, šķēršļi, atcelšana, iebildums, uzmācība, pretstats, briesmas, dziņa, mocītājs.

John Grimes- pārtraukšana; iebildums; maldi.

badhaka

apbēdinātājs, noraidītājs (bada dzeguze) – bādhaka (bādhaka, badhaka)

No Spokensanskrit- apbēdinošs, sāpinošs, aizvainojošs, aizspriedumains, mokošs, nomācošs, traucējošs, apkarotājs, nemiera cēlājs.

John Grimes- noliedzējs, noraidītājs, nomācējs. Skat. bādha.

badhakapratiti

apbēdinoša, noraidoša izpratne – bādhakapratīti (bādhakapratīti, badhakapratiti)

John Grimes- noraidoša izpratne.

badhati

bēdāties – bādhati (bādhati {bādh}, badhati)

No Spokensanskrit- bēdāties, raizēties, aizturēt, anulēt, ciest, nelikt mierā, atgrūst.

No Anda Kauliņa- bēdāties, baiļoties.

baglamukhi

Valgumute, Iemauktu Mute – Baglamukhī, Pītambara Māte (baglamukhī, baglamukhi)

https://en.wikipedia.org/wiki/Bagalamukhi – arī ‘B(v)agala’; hinduismā viena no desmit dižviedajām dievēm (mahavidya). Ar savu rungu Bagalamukhi Devī sasit dievbijīgo maldīgus priekšstatus un mānijas (vai dievbijīgo ienaidniekus). Ziemeļindijā viņu sauc arī par ‘Pītāmbara Maa‘ (Dzelteni tērptā māte).

Bagalamukhī ir viens no viedības dieviešu desmit veidiem, kuri simbolizē slēpto sieviešu pirmatnējo spēku. Vārds “Bagalamukhī” ir atvasināts no “Bagala” (sākotnējā sanskrita vārda ‘valgā’, (iemaukti), kropļojuma un ‘mute’ jeb ‘seja’. Tādējādi šis vārds apzīmē kādu, kuras sejai piemitis savalgošanas jeb vadīšanas spēks. Tādējādi viņa pārstāv Dievmātes hipnotisko spēku. Citā interpretācijā viņas vārds tiek tulkots kā ‘dzērves galva’.

… Aizlaikos pār Zemi gāzusies milzu vētra. Kad tā draudējusi iznīcināt visu radību, visi dievi sapulcējušies Saurāštras pussalas apvidū. No Haridra ezera (‘Haridra Sarovara’) parādījusies dieve Bagalamukhi un, savaldot ar dievu lūgsnām, nomierinājusi vētru.

John Grimes- ‘Dzērvesgalva’.

Visuma Mātes (Śakti) aspekts, kas attēlota ar dzērves galvu.

bahihprajna

ārēja izziņa – bahihipradžņā (bahiḥ-prajñā, bahihprajna)

John Grimes- ārējā izziņa.

Nomodā cilvēka apziņa izvēršas uz āru. Cilvēks darbojas (izzina) ar savām desmit uztverēm (indriya), piecām dzīvības dvašām (prāṇa) un iekšējo orgānu (antaḥkaraṇa, saprāts, prāts, ego un apziņa). Ar tiem cilvēks saņem no ārējās pasaules signālus un dažādi uz tiem reaģē.

bahirmukha

aizgriezis muti, seju – bahirmukha (bahirmukha, bahirmukha)

No Spokensanskrit- vienaldzīgs, cilvēks, kurš pievērsies ārišķīgām lietām, cilvēks, kurš aizgriezis seju, tas, kas nāk no mutes.

John Grimes- ārējais redzējums.

Visuma izrādīšanas cēlonis saskaņā ar Kašmiras šaivismu. Valdnieks pagriež savu redzējumu uz ārpusi.

bahumurdhan

daudzgalvains, ar daudzām “mordām”  – bahumūrdhan (bahumūrdhan, bahumurdhan)

No Spokensanskrit- daudzgalvains. Skat. mūrdhan.

bahyarthavada,

tveramās pasaules īstuma mācība (vadība, vadule, vednis), materiālisms – bāhjārthavāda (bāhyārthavāda, bahyarthavada)

No Sanskrit Dictionary, Spokensanskrit – mācība, ka īsta ir ārējā, tveramā – ne garīgā – pasaule.

bairagi

vagīna, vulva, labklājība – bairagi (bairagi, bairagi)

No Glossary Punjab tribes – skat. vairāgya, bhaga.

bala

liels, milzīgs – kalāšu bala (bala, bala)

kalasha_lexicon – 1. liels, milzīgs; 2. ļauns gars; 3. nepatikšanas, grūtības.

bala

balamutis, bramanis – bala (bala, bala)

No Spokensanskrit- spēks, izturība, bāls, veselīgs, raupjš, vārna, pusgatavi mieži, masīvs, spējīgums, derīgums, ala, dūša, karaspēks.

John Grimes- stiprums; spēks; dūša; vara (no saknes ‘bal’ = ‘elpot, dzīvot’) (skat. bhaga).

bala

vientiesīga, bāla meitene – bālā (bālā, bala)

No Spokensanskrit- meitene, jauka meitene, jauna sieviete.

bala

vientiesīgs, bāls – bāla (bāla, bala)

No Spokensanskrit- naivs, bērnišķīgs, vientiesīgs, muļķīgs, puicisks, nezinošs, kumeļš, jauns zilonis, mazsvarīgs, īpaša noslēpumaina mantra, nevainīgs, šķīsts, bāls, vājš, agrs, tīrs, gadīga tele, jebkurš jauns dzīvnieks, īpaša noslēpumaina lūgsna.

John Grimes- bērnišķīgs; jauns; jauneklīgs.

balaka

vientiesis – bālaka (bālaka, balaka)

No Spokensanskrit- bērnišķīgs, jauns, puisis, nepieaudzis; vientiesis, muļķis, jaunība.

balaksha

balts – balakša (balakṣa, palakṣa, balaksha, palaksha)

No Spokensanskrit- balts, mēness kalendāra mēneša gaišā puse.

{Balts ne vienmēr nozīmē krāsu. To pieredz, kad viss gaismas krāsu spektrs ir redzams kopā kā sarkanā, dzeltenā un zilā sajaukums. Baltajā ir klātesošs viss; nekas nav neredzams, slēpts vai neatšķirams. Baltā krāsa tiek iztēlota kā ļoti auksta, kā sniegs, vai ārkārtīgi karsta, kā degošs metāls. Abas ir ļoti biedējošas nozīmes un var atgādināt par nāvi un lietu beigām.}

balamukhya

karavadonis (bramanis, balamutis?) – balamukhja (balamukhya, balamukhya)

No Spokensanskrit- karavadonis.

balasandhya

rīta bālums, krēsla – bālasandhjā (bālasandhyā, balasandhya)

No Spokensanskrit- agrs rīta mijkrēslis, rītausma.

balat

zinošs – kalāšu balat (balat, balat)

kalasha_lexicon – zinošs.

balbac

ģimene, saimniecība – kalāšu bālb (balbac, balbac)

kalasha_lexicon – ģimene, saimniecība.

balek

puišu dzimumbriedums – kalāšu balek (balek, balek)

kalasha_lexicon – puišu dzimumbriedums.

balimain

Balimain, Ziemsvētku gars – kalāšu Balimain (bal’ima’in, balimain)

kalasha_lexicon – gars, kuru godā Ziemsvētkos (cawmos). Tas atjāj zirgā no ‘Tsiam’ zemes uz četrām Ziemsvētku dienām. Iedala cilvēkiem labklājību.

balti

balti – balti (balti, balti)

http://www.jatland.com/home/Kuru

Pazīstamais džātu (skat.) vēsturnieks ‘Hukum Singh Panwar’, atbalstot uzskatu par indoārju klātbūtni Baltijas reģionā, raksta, ka ir ārkārtīgi interesanti atzīmēt, ka Dr. Marija Gimbutas, lietuviešu zinātniece, kura izgaismojusi daudzas līdzības un paralēles, parādot ciešās baltu (no Baltistānas) un Vedu laiku ārju kultūras un valodas saiknes, kā citējis Dr. ‘Chatterji’, nosauc baltu ciltis un teritorijas. Šie nosaukumi neapstrīdami atklāj to indisko, īpaši džātisko izcelsmi. Gimbutas minētie nosaukumi (ar iekavās sniegtiem ekvivalentiem) ir – ‘Latgale’ jeb ‘Lettigallian’ (mūsdienu Latvijas ‘letti’) jeb senie un mūsdienu ‘leti’ (‘lat’ (skat.) jeb ‘lathar’ (skat.’lāt’) džāti), ‘kursas, kurši’ jeb ‘Curonians’ (‘Kuru’ (skat.) ), ‘sela, sēļi’ jeb Selonicans (S=H, ‘hela’ (skat.) džāti), ‘kulmas’ (G = K, ‘gulmas’ no ‘Gulmarg’, Kašmirā), Pamede (P = B, Bamede vai Bamian), Lubava (?), Pagude (Jagude jeb jakhar džāti? http://www.jatland.com/home/Jakhar) , Sasna (sse jeb ssae, skitu džāti), ‘galinda’ (kalinda?), ‘varme’ (Varmas, V=B, Barma jeb Barme jeb Birhmaan džāti http://www.jatland.com/home/Birhmaan ), ‘Notanga’ (?), ‘skamba’ (samba džāti), ‘sakalva’ jeb ‘skalva’ (‘sakas’ http://www.jatland.com/home/Saka ), ‘Nadruva’ (Madras http://www.jatland.com/home/Madra ), ‘Barta, ‘Bārta’ (bharta džāti http://www.jatland.com/home/Bharta ), ‘suduva’, saukti arī ‘dainva’ (Danavas), ‘jotya’ (‘jatva’ jeb ‘jat’ (skat.)).

Šajā kontekstā ir pārsteidzoši, ka balti, pat pēc nodalīšanās no Rigvedas ārjām pirms tūkstošiem gadu un neraugoties uz viņu ilgo dzīves vietu Baltijas valstīs tūkstošiem kilometrus tālu no Septiņupes (‘Sapta Sindhu’ http://www.jatland.com/home/Sapta_Sindhu ), joprojām nav atmetuši domu, ka Indija ir viņu mātes zeme.

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam – Endzelīns attiecībā uz ‘balti’ min senvalodu lietvārdus un īpašības vārdus ar atbilstošu sakni: senindiešu bhālam (sanskr. bhāla), bhānam – spožums, mirdzums, avestas bāmyō – spoži, armēņu, grieķu, kimru bal – bālums, baltādains (no Spokensanskrit- bala – spēks, spars, drosme, dūšīgums, izturība, vara, spējas, derīgums,  karaspēks,  spēcīgs, veselīgs, bāls, krauklis, pusgatavi mieži, prasmīgums, masīvums, ala. Bāla – puisis, kumeļš, tele, puicisks, bērns, nejēga, jauns, tīrs, naivs, bērnišķīgs, vientiesīgs, neattīstīts, Indijas alveja, īpaša mistiska lūgsna).

Atzīts krievu valodas etimoloģijas pētnieks Fasmers (M. Vasmer) min senindu jambālas –purvs, kirgīzu balkaš – purvaina vieta.

R. Kalniņš pētījis latviešu valodas sakarus arī ar dravīdu valodām Indijā. Un lūk, viņš saista etnonīmu balts un Endzelīna minētos senvārdus ar dravīdu grupas valodu vārdiem Dienvidindijā, kas visi nozīmē balts‘ – kanariešu (karņataka, kannaḍa Dekanu rietumdaļā) biļi (līdzīgā nozīmē arī biļu, biļe, beļa, biļapu), tuļu jeb tuļuva (tuļvī Dienvidkanarā, Madrasā) boļu, bolu, bollenti, bollane, kurgi jeb kodagu (Dienvidindijā, Kurgā) baltad, toḍa (Nilgirī, Madrasa) belpu, baḍaga (kanariešu dialekts Nilgirī) belapu, kuṛumba (kurumvāri, kanariešu dialekts Čandā (Centrālprovincēs), bet viņu dzimtene ir Nilgirī) bole. Kanariešu boļi, beļaku – baltums, gaišums, gaisma.

Ar šiem vārdiem salīdzināmi Latvijas īpašvārdi – personu vārdi un vietvārdi: māju un muižu nosaukumi Beles un Belles, Beļi, Beļava, Beļavnieki, Beltes, Billes, Biļļas, Bieļas, Bolles, Bùoļi.

Balti_dynasty – Balt(h)i, Baltungi, Balthingi jeb Balth(e) dinastija ir pastāvējusi pie Visigotiem, ģermāņu cilts, kas pretojusies Rietumromas impērijai tās pagrimšanas gados. Savu nosaukumu balti aizguvuši no gotu vārda ‘balþa (baltha – klajš jeb pašapzinīgs). Tādējādi viņu nosaukums nozīmē ‘pašapzinīgie’ jeb ‘pārdrošie cilvēki’.

http://latviesumitologija1.blogspot.com/p/balti.html – „Baltijas” vārds nav baltu tautas vārds. Viens no izskaidrojumiem – Mare Balticum. 11.gs.pirmo reiz to min Brēmenes Ādams, kas to laikam ņēmis no romiešu rakstnieka Plīnija. Viņa „Naturalis Historia” (1. gs.) teikts, ka grieķu rakstnieki Ksenofonts un Pītejs (ne pazīstamais Ksenofonts, bet kāds cits) – minot savos darbos ziemeļu Skitu jūru, kur esot ļoti liela sala Balcia, citā variantā Baltia (vēlāk formas izrunāja vienādi, rakstīt varēja ar ‘t’ un ‘c’). Vācu pētnieks Filips domā, ka oriģināla forma – grieķiski rakstīta esot- Balicia.

Šo vārdu varēja lasīt divējādi: 1) Balkia un 2) Balisia. Grieķu rakstnieki šo vārdu lasīja kā „Balisia”, bet tā kā šis vārds nekā neizteic, tad pārdēvēja par- „Basilia”- basileus. (No ‘Commentationes Societatis Regiae Scientiarum Gottingensis’, XII, Joann.Christian.Dieterich – Basilici (βασιλιχοι) Sarmatae (kropļots Basiliscaei) Ptolemaeo, religuis auctoribus Basilii et Basilei item Basilidae dicti, A.circ. 81 ante Christ. nat omnium Sarmatarum primi in Europam discesserunt (§.28). Strabonis tempore Basilei cum Georgis suis et Jazyges australia inde a Tanai ac Maeoti ad Tyram fere vsgue habitarunt (§.34 et 40). Plinius primus est, qui Basileios, siue vt ab eo vocantur, Basilidas inter septentrionales Sarmatas, qui hodiernam Russiam minorem et vlteriora etiam incoluerunt, commemorat (§.48). Ptolemaeus denique Basileos, s. vt ab eo vocantur, Basilicos, in Asia sua septentrionali, qua in occasum spectat, ideoque in Europae suae septentrionalis confinio, collocauit. Quoniam tamen eorum sedes fontibus fluminis Rha, id est Wolgae, et proximo in ortum a fontibus cursui subiacere tradidit – fontes autem Wolgae non magis, quam totus fluuii huius tractus superior non Asiae, sed Europae, ex ipsius etiam Ptolemaei mente, si quidem ad verum reductatur (§.57), vindicandi sunt; clarissime patet, Ptolemaei Basilicos Sarmatas Europaeis Sarmatis, non Asiaticis, esse annumerandos. Verum quidquit id est, Ptolemaei Basilici Sarmatae, quoniam fontibus ac superiori tractui fluminis Rha in austrum assederant, septentrionalia gubernii Smolensk, totum gubernium Moskwa et vlteriora fortasse etiam inde in ortum incoluerunt- ita quidem, vt Pagiritas et Aorsos, gentiles suos, in occasum versus attingerent. Skat, sarmati)

Historische und litterarische Abhandlungen der königlichen Deutschen Gesellshaft, 3. Deutsche Gesellschaft zu Königsberg, Friedrich Wilhelm Schubert 265.lpp. – iepretim, šķiet, ir Pīteja (Pytheas) minēta sala ‘Baltia’ jeb ‘Basilia’, kas, kā rakstījis lamfaciešu (Lampfacener) ‘Xenofon’, ir trīs dienu kuģojuma attālumā no pretējā krasta un tās apmēri varētu būt milzīgi (Plinius IV, c.13 – “Xsenophon Lampsacenus a litore Scytharum tridui navigatione insulam esse immensae magnitudinis, Baltiam tradit – eandum Pytheas Basiliam nominat.”), … (Bei Plinius XXXVII, c.2. – “Huic (Pythae) at Tomaeus creditit, sed insulam Bannomannam (variants parastās versijas ‘Baltiam’ vietā) vocavit”).

https://en.wikipedia.org/wiki/Balti_dynasty  – Starp ‘Visigoth’iem, ģermāņu ciltī, kura pretojusies Rietumromas impērijai tās panīkuma gados, ir bijusi ‘Balt(h)i’ dinastija, Baltungs, Balthings jeb Balthi. Savu nosaukumu balti aizguvuši no gotu vārda ‘balþa’ (baltha – kails vai pārdrošs). Tādējādi nosaukums nozīmē ‘pārdrošie’ jeb ‘drosmīgie’. Balti ir uzskatīti par vērtīgākajiem karotājiem un karaliskā titula ziņā otrajiem, tūlīt aiz Amali. Visigotu Balti dinastija ir valdījusi no 395 līdz 531.gadam.

No ‘Baltu mitoloģija. Valdis Muktupāvels’ – vispirms par vārdu balti. Mūsdienās to lieto tādas kā tautu kopības apzīmēšanai, tomēr jāteic, ka termins balti ir lielā mērā saistīts ar valodniecību. Attīstoties teorijai par tā sauktajām indoeiropiešu valodām, arī latviešu un lietuviešu valodas tika klasificētas un ierindotas šajā te valodu saimē kā atsevišķa grupa. Tā iznāk, ka tieši uz valodu radniecības pamata ir nodefinēta baltu etniskā grupa. Faktiski tā ir baltu valodās runājošu un runājušu tautu grupa, kurā vēl bez latviešiem, lietuviešiem ietilpst arī kurši, prūši, jātvingi un varbūt vēl citi. Šā vai tā, nereti šo valodnieku radīto terminu balti attiecina arī uz citām, parasti – kultūras – jomām. Tādējādi tiek pieņemts, ka termins balti nozīmē arī lielākas vai mazākas līdzības mūzikā, mākslā, pasaules uzskatā un citās jomās. Tātad, vēlreiz uzsveru – šo valodnieku radīto terminu automātiski attiecinot, piemēram, uz mitoloģiju, tiek sagaidīts, ka arī šajā jomā būs zināmas līdzības. Vai, teiksim, runājot par baltu mūziku, tiek paredzēts, ka arī mūzikas jomā būs līdzības starp latviešiem, lietuviešiem un citiem baltiem vai to pēctečiem. Vai tas tā ir, vai nē – tas ir katras atsevišķās sfēras jautājums. Bieži vien izrādās, ka tā īsti nav. Piemēram, latviešiem dažās jomās ir vairāk līdzību ar igauņiem. Teiksim, tajā pašā tautas mūzikas jomā, bet šī nu ir cita tēma, un par to mēs sīkāk nerunāsim.

Pirms pievēršamies baltu reliģijas jautājumam, pieminēsim to, ka baltu valodas indoeiropiešu valodu kontekstā ir izpelnījušās īpašu uzmanību, sevišķi pēdējo gadu desmitu laikā: šajās valodās, kā izrādās ir daudz arhaisku parādību, tās ir ļoti konservatīvas. Citi to nepareizi traktē tā, ka, teiksim, lietuviešu valoda esot senākā indoeiropiešu valoda vai, ka senākā Eiropas valoda. Ko īsti nozīmē “senākā Eiropas valoda” vai “senākā indoeiropiešu valoda”? To varētu teikt par valodu, kurai ir senākie rakstu pieminekļi, kā, piemēram, vēdu sanskrita teksti, kurus datē ar II gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, tādējādi vēdu sanskrits ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām. Savukārt, teiciens “arhaiskākās valodas” norāda uz šo valodu raksturu – tajās ir maz inovāciju, maz kas ir izmainījies. Tajās var konstatēt dažādas parādības, kas citās valodās ir zudušas, kas atrodamas tikai senos rakstu pieminekļos, vai kas tiek zinātniski rekonstruētas. Tādā nozīmē baltu valodas ir arhaiskas. Šī arhaiskuma dēļ tās ir līdzīgas, vai pat ļoti līdzīgas ar senām indoeiropiešu valodām, piemēram, ar vēdu sanskritu, kura senākie teksti ir vairāk nekā 3500 gadu veci. Baltu valodas ir tik arhaiskas, ka tās, piemēram, valodnieks un strukturālists Vjačeslavs Ivanovs uzskata par dzīvi skanošajiem indoeiropiešu pirmvalodas dialektiem. Šī te arhaisma dēļ baltu valodām ir tik daudz līdzību ar to pašu sanskritu, ka tas ir devis pamatu runāt par, teiksim, latviešu izcelsmi Indijā, par āriešu ceļošanu no Baltijas uz Indiju un tamlīdzīgi. Te manās rokās ir sanskrita–latviešu vārdnīciņa, publicēta Kanādā 1954. gadā, tajā atrodami veseli leksikas slāņi, kas latviešu valodā un sanskritā ir ne tikai ar to pašu nozīmi, bet arī skaniski ļoti līdzīgi: piemēram, ‘dhūmaka’ sanskritā un ‘dūmaka’ latviski, tāpat ‘vīra’ un ‘vīrs’, ‘ratha’ un ‘rati’ utt., šo vārdu nozīme ir gandrīz tā pati. To visu vajadzētu ņemt vērā tad, kad runāsim par citādiem arhaismiem, kas vairāk vai mazāk saistīti ar valodu arhaismu.

Valodniecības metodes un dati var noderēt, runājot par reliģijas terminiem un par atsevišķām dievībām, nereti šo dievību vārdu un funkciju salīdzinājums baltu tradīcijā un citās indoeiropiešu tradīcijās ļauj noskaidrot kaut ko būtisku tieši par šīm dievībām un par viņu darbības jomu.

… runāt par baltu reliģiju var tikai nosacīti. Faktiski ir bijušas dažādas reliģijas tradīcijas dažādos laikos. Latviešiem par to ir diezgan maz pētījumu, bet, piemēram, Lietuvā 1995. gadā Gintars Beresnevičus (Gintaras Beresnevičius), aktīvs reliģiju pētnieks, publicēja grāmatu “Baltu reliģiskās reformas”. Tajā viņš raksturoja vismaz divas fundamentālas reliģiskas reformas rietumbaltu zemēs un daļēji arī Lietuvas teritorijā. Reformas – tas nozīmē, ka iepriekšējā reliģiskā prakse, reliģiskās tradīcijas tika fundamentāli pārveidotas, izmainītas. Arheologi ir konstatējuši, ka zināmos vēstures laikposmos ir diezgan strauji mainījušās apbedīšanas paražas: tā, piemēram, vienu brīdi bija uzkalniņa veida kapi, un pēkšņi tos nomainīja tā sauktie ugunskapi. Parasti tradicionālajās sabiedrībās vienkārši tāpat neapbērēja, tas viss bija saistīts ar pasaules uzskatu, ar reliģisko praksi. Antropologiem šie apbedījumi ir viens no elementiem, kas netieši liecina par noteiktu pasaules uzskatu, par reliģisko dzīvi, un apbedīšanas tradīciju maiņa nozīmē, ka ir kaut kas fundamentāli mainījies šajā reliģiskajā dzīvē, reliģiskajā praksē. Šādas reformas baltu zemēs ir konstatētas pat vairākas, tādējādi te nevar runāt par vienu noteiktu reliģiju. Lietodami terminu baltu reliģija, mēs ar to domāsim visus dažādos reliģijas veidus, kas dažādos laikos pastāvējuši baltu areālā. Tam vajadzētu būt kā aksiomai, ka reliģijas ir mainījušās. Ir cilvēki, kas sakās pētām īsto baltu vai, teiksim, latviešu vai lietuviešu reliģiju. Kas tā tāda ir, to, droši vien, zina tik viņi paši, jo par to var runāt tikai ļoti nosacīti.

Mūsu tālākai runāšanai būtu noderīgi akcentēt jautājumu par ikvienas reliģijas diviem aspektiem. Pirmais ir saistīts ar cilvēka universālo dabu, ar viņa kā homo sapiens tiekšanos pēc pilnības, pēc saplūšanas ar absolūtu.. Šis ir tas universālais elements, kas ir kopīgs visiem cilvēkiem, lai kurā pasaules daļā viņi dzīvotu, visām reliģijām. Šo aspektu sanskritā apzīmē ar vārdu ‘mārga’ – ceļš. Šeit mārga nozīmē garīgās pilnīgošanās ceļu, to universālo reliģijas komponentu, kas aicina, ved tuvāk debesīm. Otrs ikvienas reliģijas aspekts ir saistīts ar vēsturisko pieredzi, ar kultūras mantojumu. Tie ir konkrētie rituāli, ieražas, mācības, dogmas, tā ir dzīvesziņa, ko cilvēks apgūst no savas dzīves pirmajām dienām. Šo vēsturiski nosacīto un no vietas atkarīgo, mainīgo aspektu sanskritā apzīmē ar vārdu ‘dešī’ – vietējais, ar noteiktu zemi saistītais. Šis aspekts skar reliģijas mantoto, vēsturisko, ar vietējām īpatnībām saistīto daļu.

Lūk, šie abi aspekti, abi komponenti ir ikvienā reliģijā. Nav “tīras absolūtas” reliģijas, tādas, kurā būtu tikai viens pats universālais aspekts. Viens no pasaulē pazīstamajiem reliģiju pētniekiem Džozefs Kempbels (Joseph Campbell), rakstot par šiem diviem aspektiem, ir minējis šādu gadījumu: braucot vilcienā uz indiešu svēto pilsētu Varanasi jeb Benaresu, viņš satika indiešu svēto un uzsāka ar viņu sarunu. Svētais izteicās, ka viņš esot pietuvojies absolūtajai atziņai un ka viņu reliģijā interesējot tikai tīri universālais, tīri dievišķais princips un nekas vairāk. Un tad Kempbels nosecināja, ka šis vīrs tomēr brauc uz reālu pilsētu, uz Varanasi, tur viņš dosies uz zināmu templi, veiks noteiktus, varbūt par bērnībā iemācītus rituālus, runāsies ar cilvēkiem utt. Tādējādi, pat domājot tikai par tīri absolūto, viņš stāsies dažādos “zemes” sakaros, veiks tradicionālas, iemācītas, laika un vietas nosacītas darbības, vārdu sakot, viņš nespēs izvairīties no otrā aspekta klātbūtnes savā reliģijā. Varbūt šajā un citos gadījumos varētu teikt, ka ‘mārga’ ir svarīgāks nekā ‘dešī’, ka universālais dominē pār vietas un laika nosacīto aspektu. Savukārt, citos gadījumos var būt pavisam otrādi, tradicionālais, vēsturiski mantotais aspekts var ņemt pārsvaru pār universālo, un dažs labs var pat aizmirst, kāpēc tiek skaitītas lūgšanas, veikta upurēšana un darīts daudz kas cits. Un tad rituāli tiek veikti rituālu pēc, aizmirstot, ka rituālam ir jāved uz debesīm, pie universālā saprāta.

Vēl gribētu pieminēt kādu principu, kas ir svarīgs mitoloģijā. Daudzi nereti aizmirst to, ka viena un tā pati dievība var tikt dažādi nosaukta. Piemēram, kādu dievību, kurai ir raksturīgas dažādas funkcijas, var nosaukt atkarībā no konkrētās funkcijas vai atkarībā no kādas dievībai raksturīgas pazīmes. Tādējādi vienai dievībai var būt daudz dažādu nosaukumu, tie var mainīties, var kļūt diezgan patstāvīgi, var pat transformēties, apzīmējot jau kādu citu, atsevišķu dievību, tomēr šajos dažādajos nosaukumos parasti var atpazīt sākotnējo denotātu. Kaut kāda noteikta mitoloģijas struktūra vai kāda atsevišķa dievība var būt ar universālām vai specifiskām iezīmēm. Atkarībā no universalizācijas vai specializācijas pakāpes mitoloģijā var izšķirt dažādus līmeņus. Piemēram, kādā noteiktā mitoloģijas struktūrā universālākajā līmenī varētu būt galvenais dievs vai, teiksim, universāls radošais princips. Nākamajā, jau vairāk specializētā līmenī tur varētu būt dievi, kas veic noteiktas funkcijas, vēl tālākā specializācijas līmenī varētu būt dievības ar cilvēciskotām iezīmēm, tad – kultūrvaroņi, dažādi gari utt. Vārdu sakot, ikvienā mitoloģijā līdzās universāliem lielumiem ir arī vairāk vai mazāk specificēti. Nu, piemēram, šodien ir piecpadsmitais augusts, Zāļu diena jeb Marijas debesbraukšanas diena, kas ir lieli svētki Latvijas otrā galā – Aglonā; tur šodien sapulcējušies, droši vien, kādi simts tūkstoši, piedalās dievkalpojumos, procesijās, skaita lūgšanas un dzied dziesmas, arī litānijas. Vissvētākās Jaunavas Marijas litānijā viņa ir nosaukta dažādos vārdos: Baznīcas Māte, Mistiskā roze, Ziloņkaula tornis, Debesu vārti, Rīta auseklis, kopumā tur ir vairāk nekā 50 dažādu apzīmējumu. Kādam, protams var ienākt prātā katrā šajā apzīmējumā saskatīt atsevišķu dievību, un tā arī ir bijis, tomēr šeit ir domāta tikai viena noteikta persona – Vissvētākā Jaunava Marija. Itin bieži dievību epiteti kļūst par atsevišķām dievībām hinduismā, te lai minam ‘Skanda’s epitetu ‘Kumāra’, ‘Šiva’s epitetus ‘Lokadhātar’, ‘Nataradža’ vai daudzos ‘Lakšmi’ epitetus tādus kā ‘Šrī, Lokamāta, Indira, Padma, Kamala’.

Līdzīgi tas ir arī baltu mitoloģijā. Tā, piemēram, jau kopš viduslaikiem pastāv dažādi prūšu dievību saraksti. Starp citu, prūšu zeme ir pavisam netālu no šejienes. Mēs esam faktiski kādus 36 km no vēsturiskās Prūsijas robežas, no Prūsijas hercogistes un vēlāk no Prūsijas karalistes. … Dažu svarīgāko baltu reliģijas un mitoloģijas tematikai veltīto darbu apskats

Tālāk pievērsīsimies divu baltu reliģijas pētnieku teorijām. Par baltu reliģiju ir diezgan daudz dažādu publikāciju, tomēr jāatzīst, ka šī ir viena no tām sfērām, kurā daudzi jūtas pietiekami zinoši, un raksta gandrīz vai visi, kam nav slinkums to darīt. Nav daudz labu, konceptuāli skaidru un strukturētu darbu baltu reliģijas jomā. Protams, kā ikvienā citā jomā, šeit ir svarīgi avoti – vēsturiskas ziņas, dažādi, tostarp arī folkloras teksti, etnogrāfiski apraksti, kas paši par sevi ir vērtīgi kaut vai tāpēc, ka fiksē noteiktus faktus. Šeit es gribētu atzīmēt divas svarīgas publikācijas, ko būtu vērts apskatīt, ja kādam ieinteresē papētīt pirmavotus. 1936. gadā Latviešu literāriskā biedrība publicēja Vilhelma Manharta (Wilhelm Mannhardt) darbu “Letto-Preussische Götterlehre”, jeb latviski ”Latviešu – prūšu mitoloģija”. Tajā ir apkopoti latviešu, lietuviešu un prūšu reliģijas fakti, dažādi apraksti, sākot no Tacita liecības mūsu ēras 1. gadsimta beigās līdz pat Langes un Stendera darbiem 18. gadsimta beigās, kā arī paša autora komentāri. Avoti ir doti oriģinālvalodā – latīņu, viduslejasvācu, poļu –, diemžēl, bez tulkojumiem, savukārt, autora komentāri ir vācu valodā, tādējādi, bez šo valodu zināšanas Manharta darbu lietot būtu pagrūti. Lietuvā šobrīd publicēti jau divi sējumi no Norberta Vēļus (Norbertas Vėlius) iecerētā daudzsējumu darba ”Baltų religijos ir mitologijos šaltiniai”, latviski tas būtu “Baltu reliģijas un mitoloģijas avoti”. Šā darba hronoloģiskās robežas ir plašākas: pirmais avots – Hērodota “Vēsture” – attiecas uz 5. gadsimtu pirms Kristus dzimšanas. Visi pirmavotu teksti ir gan oriģinālvalodā, gan arī tulkoti lietuviski, ir arī komentāri par pirmavotiem un to autoriem, arī lietuviski, tad nu būtu jāzina šī valoda, lai darbu varētu lietot.

Tiktāl par avotiem, bet nu pievērsīsimies baltu mitoloģijas vispārīgam raksturojumam. Šeit būtu jāmin divas metodes, divi virzieni, kas laika gaitā ir atzīti, aprobēti, un uz šos virzienus pārstāvošo pētnieku darbiem mēdz atsaukties nopietnās starptautiskās publikācijās. Viena, nosacīti – vēsturiskā – piegājiena autore ir lietuviešu cilmes amerikāņu zinātniece Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė) jeb Marija Gimbutas, kā viņas vārdu mēdz rakstīt angliski. Marija Gimbutiene ir starptautiski atzīta bronzas laikmeta vēstures pētniece, tā ir viņas galvenā specialitāte. Līdztekus tam, viņa ir daudz pētījusi sieviešu kārtas dievības, to atveidus ornamentikā, ikonogrāfijā visā pasaulē. Amerikā ir publicētas vairākas viņas grāmatas – par Lielo Pirmmāti, par senās Eiropas dievību svētajiem tēliem un simboliem. Arī šajā jomā nopietni reliģiju pētnieki atsaucas uz Marijas Gimbutienes darbiem. Dažādi ar baltu mitoloģiju saistīti fakti sastopami viņas lielajos darbos, bet vesela baltu reliģijai veltīta nodaļa atrodama grāmatā “The Balts”, kas 1963. gadā publicēta Frederika Prēgera (Frederick A. Praeger) izdevniecībā Ņujorkā, sērijā “Ancient Peoples and Places” (Senas tautas un vietas). Šis darbs, pārstrādāts un papildināts, ir tulkots, protams, lietuviski un arī latviski, un kā grāmata ar nosaukumu “Balti aizvēsturiskajos laikos“ publicēts “Zinātnes” izdevniecībā Rīgā 1994. gadā. Tātad – samērā nesen. …

Apskatot neopagānisma formas Baltijā, vispirms gribētu pievērsties Lietuvai. Viena no galvenajām kustībām ir Rāmava (Romuva), ko jau iepriekš esam pieminējuši kā lietuviešu mezopagānismu. Skaidrs, ka II Pasaules karš un padomju okupācija šo kustību pārtrauca, un tā savu darbību atjaunoja 1968. gadā, starp citu, tajā pašā gadā, kad Lietuvā viesojās mums jau labi zināmā Marija Gimbutiene. Varbūt tā ir tikai sagadīšanās, bet tieši pēc šīs vizītes lietuviešu mākslinieku un intelektuāļu aprindās baltu senā kultūra, reliģija ieguva īpašu nozīmi. Tās pētīšanai, atjaunošanai, praktizēšanai un popularizēšanai pievērsās daudzi, un 20. gadsimta beigās Rāmava, vairs ne kā mezo-, bet jau kā neopagānisms, kopā ar gandrīz tāda paša nosaukuma (Ramuva) etniskās kultūras biedrību kļuva par masveidīgāko ar tradicionālās kultūras mantojumu saistīto kustību (skat. www.romuva.lt ). Viena no šīs kustības centrālajām figūrām kopš 1968. gada ir Jons Trinkūns (Jonas Trinkūnas), kas turklāt aktīvi darbojas Pasaules etnisko reliģiju kongresā (World Congress of Ethnic Religions, skat. www.wcer.org ). Lietuvā ir publicēti vairāki neopagānu izdevumi, tostarp žurnāli “Ramuva”, “Druvis”, kā arī Jona Trinkūna grāmata “Baltų tikėjimas: Lietuvių pasaulėjauta, papročiai, apeigos, ženklai”, kas latviski būtu “Baltu ticība: Lietuviešu dzīvesziņa, ieražas, rituāli, zīmes”.

Latvijas dievturi, atšķirībā no Lietuvas rāmaviešiem, pēc kustības formālas atjaunošanas 1980. gados, turpināja darboties saskaņā ar pirmskara kanoniem. Tikai neliela dievturu jauniešu grupa transformējās par neopagāniem. Lielākā Latvijas neopagānu daļa ir folkloras kustības dalībnieki, protams, ne jau visi, jo tautas dziesmu dziedāšana un popularizēšana vēl nav reliģija. Par neopagāniem uzskatāmi tie, kas nodarbojas ar rituālo praksi – svin gadskārtu svētkus, ģimenes godus saskaņā ar senām jeb atjaunotām paražām. To, ka šādai folklorēšanai ir reliģiskas darbības pazīmes, liecina kādas folklorētājas atzinums: daba ir baznīca, un labākais dievkalpojums šajā baznīcā – tautas dziesma.

Reliģijām mēdz būt sava laika skaitīšana, savi kalendāri. Dažos gadījumos par atskaites punktu tiek uzskatīta pasaules radīšana, citos – pirmā cilvēka vai kultūrvaroņa radīšana. Citās reliģijās laiks tiek skaitīts no reliģijas dibinātāja dzimšanas, mācības došanas vai īpaša sakrālā stāvokļa sasniegšanas dienas. Panteistiskām reliģijām kalendārs mēdz būt saistīts ar dabas ciklu maiņu, ar debess spīdekļu stāvokļiem, tāds tas ir arī lielākajai Latvijas neopagānu grupai – folklorētājiem. Šajā kalendārā gadu četrās daļās sadala saulgrieži un saulstāvji, un katra šī daļa tiek dalīta vēl uz pusēm, tā iegūstot astoņas līdzīgas daļas – laikus. Kā redzam, kalendāru strukturē saskaņā ar saules stāvokļiem, mēness ciklu faktors te nedarbojas, līdz ar to gada iedalījums mēnešos tiek atmests, jo, pēc pašu folklorētāju vārdiem, Mēness kalendāri raksturīgi citiem reģioniem, un laika skaitīšana mēnešos esot svešu reliģiju iespaids. Šādu solāro kalendāru var aplūkot izdevumā “Saules gads”, ko veidojuši Aina un Gvido Tobji. Piebildīšu, ka ortodoksālie folklorētāji jeb stingrās līnijas piekritēji Jāņus un Ziemassvētkus patiešām svin astronomiskajos saulgriežos – parasti 21. jūnijā un 21. decembrī. Vislielākās atšķirības ir saistītas ar Lieldienu svinēšanu: folklorētāji to dara pavasara ekvinokcijas laikā, bet kristiešu formula, ko apstiprināja Nīkejas koncils 4. gadsimtā, ņem vērā arī mēness fāzes.

Interesanti, ka arī dievturiem ir sava laika skaitīšana. Brastiņu Ernests savulaik ieteica par atskaites punktu izvēlēties hipotētisko indoeiropiešu jeb, tā laika terminoloģijā, “āriešu” pirmtautas veidošanās laiku, kas viņaprāt bija apmēram 10 000 gadu pirms Kristus dzimšanas. Tādējādi, lai iezīmēto šo “latvisko” jeb “ārisko” laiku un lai norobežotos no kristīgās laika skaitīšanas, dievturu rakstos kopš 1938. gada sāka gadaskaitlim priekšā likt vieninieku. Tā, viņu izdevums “Labietis” iepriekšējā gadā ir datēts ar 1937. gadu, taču jau nākošajiem uz vāka ir 11 938., 11 939. utt. Šādu datējuma principu saglabāja dievturu izdevumi, kas pēc II Pasaules kara tika publicēti Rietumu pasaulē, un 1980. gadu beigās un vēlāk – arī Latvijā.

Viedas Sadraudzība ir neopagānu kustība, ko 1980. gadu sākumā izveidoja viens cilvēks – Modris Slava. Izvirzot par mērķi studēt baltu reliģiju teozofijas koncepciju gaismā, Sadraudzības locekļu darbībā dominēja intelektuālas aktivitātes, mazāk – reliģijas prakse. Viedas Sadraudzība regulāri publicēja “Viedas Vēstis”, šajā izdevumā bija gan oriģinālraksti, gan teozofijas klasiķu darbu tulkojumi, gan arī materiāli par dažādām pasaules reliģijām. Zināmā mērā ar Viedas Sadraudzību ir saistīta 1990. gadu beigu radikāla, politizējusies kustība Klubs 415. Te es gribētu pieminēt viņu izdevumu – žurnālu “Saules Koks”, kurā ir daudzi okultismam, teozofijai, baltu reliģijām veltīti raksti.

Starp dažādiem neopagānisma veidiem Latvijā vēl būtu minams Baltais Aplis. Tā veidošanā zināma loma ir Rasmai Rozītei un māksliniecei Lilitai Postažai. Baltā Apļa aktivitāšu fokusā ir rituāli un meditācijas garīgās dzīves kopšanai, saturiski tie ir mēģinājumi lokalizēt un latviskot citu pasaules neopagānu kustību, piemēram, Agni jogas, reliģisko praksi.

Redzams, ka neopagānisma kustības Baltijā ir samērā spēcīgas, tās ir intensīvākas nekā caurmērā Eiropā. Domājot par baltu neopagānisma rašanās un pastāvēšanas motivāciju, nākas atzīmēt vairākus svarīgus faktorus. Baltu tradicionālā kultūra ir salīdzinoši ļoti konservatīva, un tajā saglabājušies daudzi arhaismi, dažos gadījumos veseli senkultūras slāņi. Atšķirībā no centrālās un rietumu Eiropas zemēm, Baltijā šī kultūra vēl nav izzudusi, un daudziem ir bijusi tieša saskare ar to. Tradicionālā kultūra un tās atjaunotās vai revitalizētās formas ir kļuvušas par vienu no latviskās vai lietuviskās identitātes stūrakmeņiem. Te varētu pieminēt vasaras saulgriežu svinības – Jāņus. To popularitāte, svinēšanas intensitāte, senu tradīciju klātbūtne šos svētkus padara unikālus visas Eiropas mērogā.

Jaunu reliģijas formu meklēšana, radīšana vai aktualizēšana ir lielā mērā saistīta ar situāciju 1990. gadu sākumā: radikālās izmaiņas politiskajā, ekonomikas, sociālajā jomā, nenoliedzami, izraisīja zināmu nestabilitāti, psiholoģisko un citādu diskomfortu; spontāna reakcija uz to bija reliģiozitātes pastiprināšanās, un tas, faktiski, ir viens no kompensācijas mehānismiem. Mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kas tic pareģošanai, zīlēšanai, viena no viņu dzīves nepieciešamībām ir horoskopi, un pat tāda respektabla, uz pilsonisko vidusslāni orientēta avīze kā “Diena” uzskata par savu pienākumu tos publicēt. Daudzi cilvēki nodarbojas ar tā sauktajām bioenerģijām, kāri tver pēc astroloģijas, parapsiholoģijas un tamlīdzīgas literatūras, praktizē pašmācības ceļā apgūtus jogas paņēmienus, pastiprināti pievērš savu uzmanību paranormālajām parādībām. Par nepieciešamību pēc šādiem kompensācijas mehānismiem liecina daudzu jaunu, netradicionālu sektu lielie panākumi Latvijā.

Baltu pagānisms ir pazīstams arī citur pasaulē. Kanādā tiek publicēts Baltijas tautu folklorai un reliģijai veltīts žurnāls “Sacred Serpent”. Diezgan daudz materiālu par baltu pagānismu un tā dažādām formām var atrast Internetā. Savas mājas lapas ir rāmaviešiem (līdzās iepriekšminētajai lapai skat. arī www.geocities.com/Athens/Delphi/3503/contents.html) , atrodamas arī ziņas par seno latviešu pagānismu (skat. http://www.pagan.drak.net/wwcrew  ). Poļu antropologs Pjotrs Vienhs (Piotr Wiench) ir izveidojis apjomīgu centrālās austrumu Eiropas pagānismam veltītu mājas lapu (skat.  http://vinland.org/heathen/pagancee/ ); tur līdzās dievturiem, jaunprūšiem, rāmaviešiem, Vīdūna biedrībai apskatītas arī neopagānu kustības Baltkrievijā, Ukrainā un Polijā. Vairākas lapas ir veltītas rietumbaltiem, tostarp būtu minama Antana Poškas (Antanas Poshka) jātvingu lapa (skat. www.geocities.com/Athens/Ithaca/6623/) , Polijas prūšu neopagānu lapa (skat. www.perkuns.slavinet.org/ ), zudušajām baltu tautām veltītā lapa (skat. http://hello.to/Balts).

balus

sens; sens bišu strops – kalāšu balus (bal’us’, balus)

kalasha_lexicon – sens; sens bišu strops.

balya

bērnišķīgums – bālja (bālya, balya)

No Sanskrit Dictionary- bērnišķīgums, bērnība, zēna gadi, augošs mēness.

bamba

skurstenis, dūmvads – kalāšu bamba (bamba, bamba)

kalasha_lexicon – dūmvads, caurule.

banamukha

ar bultu mutē – bānamukha (bāṇamukha, banamukha)

No Spokensanskrit- bultu mutē turošs.

band

slēgts, saite – kalāšu band (band, band)

kalasha_lexicon – 1. slēgts, necaurejams; 2. šķērslis, buramvārdi, lāsts; 3. kurpju saite; 4. savienojums, locītava, eņģe.

banda

cilvēks, cilvēciska būtne – kalāšu banda (banda, banda)

kalasha_lexicon – cilvēks, cilvēciska būtne.

bandanna

sasienams raibi krāsots kaklautiņš (bante) – bandanna (bandanna, bandanna)

http://www.thefreedictionary.com/bandanna – sasienams kaklautiņš vai aizmugurē sasienams galvas lakatiņš.

bandha

bante, enerģijas aizvars – bandha (bandha, bandha)

No Spokensanskrit- sasiešana, savilkšana, pauna, saišķis, stiprinājums, važas, cīpsla, muskulis, pasaulīgās saites, saistības, ieslodzījums, jebkāds ķermeņa stāvoklis, īpašs dzimumsakara veids.

No īsās sanskrita vārdnīcas- aizvars, saite; jūgs; aukla, lente, saite, mezgls.

No jogas vārdnīcas-  burtiski – ‘piesiet jeb noenkurot’. Jogā šis vārds attiecas uz dažādām muskuļu savilkšanām jeb ‘slūžām’, ko lieto elpas, dzīvības elpas (prana) jeb enerģijas saglabāšanai noteiktā apvidū. ‘Iyengar’s (1976; lpp. 435) enerģijas slūžu un īpaši ‘mūla’ slūžu darbību pielīdzina “drošības vārstam, kas jātur aizvērts ‘kumbhaka’s vingrinājuma laikā”. Skat arī ‘mudra’, ‘kumbhaka’.

John Grimes- aizvars; saite; jūgs; regulēšana; noteikšana (no darbības v. saknes ‘bandh’ = ‘siet’).

1. Vingrinājumu veids Hatha jogā, kas, praktizējot to līdztekus prānājāmai (elpošanas vingrinājumiem) palīdz savienot ‘prāṇa’ un ‘apāna’ (ienākošo un izejošo elpu). Tas palīdz arī kā dzīvības elpas (prānas) aizvars jeb slūžas ķermenī bloķēšanas (mudrā) praktizēšanas laikā. Trīs galvenie aizvari ir ‘jālandhara bandhā’ (galva noliekta uz priekšu, un zods piespiests pie krūtīm); ‘uddiyāna bandha’ (vēdera muskuļi pievilkti mugurkaulam); ‘mūla bandha’ (anuss ievilkts uz iekšu).

Saskaņā ar džainismu, jūgs ir karmas daļiņu dēļ. To radījušas prāta-ķermeņa kompleksa kaisles ietekmētas darbības. Šim jūgam ir divas stadijas – ‘bhāva-bandha’ un ‘dravya-bandha’. Bhāva-bandha attēlo cilvēka apziņas izmaiņas kaislību (kaṣāya) laikā, kas cilvēku sagatavo īstam jūgam (dravya-bandha), kas sekos. Pēdējā stadija ir, kad ir īsts karmas daļiņu saskare ar cilvēku.

3. Aizvariem ir četras būtības – daba (prakṛti-bandha) ; telpa-apjoms (pradeśa-bandha); aizvara ilgums-kvalitāte (sthiti-bandha); karmas augļu intensitāte (anubhāga-bandha).

4. Vairums Indijas filosofijas skolu aizvarus attiecina uz neapjēgu (avidyā). Aizvari nozīmē cilvēka ierobežotās eksistences, neapskaidrotības stāvokli.

bandha triya

trīskāršais aizvars – bandha trija (bandha triya, bandha triya)

http://www.dharmayogacenter.com/resources/yoga-dictionary/  – burtiski ‘trīskāršais aizvars’, arī ‘mahā bandha’ – vienlaicīga saknes (mūla), vēdera (uḍḍiyāna) un rīkles (jālandhara) enerģijas aizture, lai noslēgtu netveramās enerģijas sušumnas kanāla augšējo un apakšējo galu, liekot enerģijām ieiet manipuras satecē nabas apvidū, kur tās tiek attīrītas un sagatavotas sūtīšanai augšup pa sušumnas “upi” uz vainaga čakru galvvirsā. Šo norisi sauc arī par kundalinī celšanu, lai sievišķā enerģija, kas kā saritinājusies čūska mājo saknes čakrā, var veikt savienošanos ar vīrišķo šivas enerģiju vainaga čakrā. Šo norisi var veikt vienatnē, lietojot saites vietnē aprakstītos paņēmienus. Un pāri var sasniegt līdzīgu iznākumu svētā dzimumakta (maithuna) rituālā.

bandhati

sasiet, sabantēt – bandhati (bandhati {bandh}, bandhati)

No Mel Copeland, Spokensanskrit- sasiet, sapīt (zirgam kājas), savalgot, sasiet, savienot, piestiprināt, aizvērt, sodīt, notvert; izklaidēt, lolot.

bandhava

radi (Bandava?) – bāndhava (bāndhava, bandhava)

No Spokensanskrit- brālis, rads, draugs, ciltsbrālis.

bandhu

banda – bandhu (bandhu, bandhu)

No Spokensanskrit- radniecība, radi, saistība, attiecības, norāde, draugs, apvienība.

No kušanu vārdnīcas- banda, radniecība. Arī PIE ‘bhondheha-n’ avestas ‘bandayait’, gotu ‘bindan’, leišu ‘bandà’.

bandi

cietumnieks, cietums (bandīts?) – kalāšu bandi (bandi, bandi)

kalasha_lexicon – cietumnieks, cietums.

baoria

bauri – Baoria (baoria, baoria)

No Korku – arī ‘Basam’, bišu stropu dievs. Skat. bāuria.

barata

barošana – barata (baraṭa, barata)

No Spokensanskrit- graudaugu šķirne, podnieks, kalps.

No Anda Kauliņa – uzturēšana, barošana.

bari

kalāšu vergs, katu darinātas kurpes – kalāšu bari (bari, bari)

kalasha_lexicon – kalāšu vergs, katu darinātas kurpes.

baro

griķi (barotāji?) – kalāšu baro (baro, baro)

kalasha_lexicon – griķi.

bashali gus

dzemdību un menstruāciju mājas pagalms – kalāšu bašali gus (bashali gus’, bashali gus)

kalasha_lexicon – dzemdību un menstruāciju mājas pagalms; dzemdībās mirušus bērnus apglabā tur.

basik

lietus – kalāšu basik (bas’ik)

kalasha_lexicon – lietus.

bauddhadharma

budisma derība, kušanu budisms – bauddhadharma (bauddhadharma, bauddhadharma)

http://www.kushan.org/general/gloss.htm  budistu mūki Indijā un Baktrijā ir bijusi parasta lieta gadsimtiem pirms kušanu iebrukuma no Vidusāzijas. Kušanu laikā budisma teoloģija ir ievērojami mainījusies, bet galvenās iezīmes bijis iedzīvotāju dalījums mūkos un pasaulīgajos, uzsvars uz ziedojumu un meditāciju (mūkiem), tieksme uz apskaidrību un ticība pārdzimšanai. … Par reliģiju budisms noslīdējis Indijā pēc Kušanu impērijas beigām, kad nostiprinājies hinduisms.

bauria

bauri – bāuria (bāuria, bāwaria, bauria)

No Glossary Punjab tribes – arī ‘bāwaria’, ‘boureah’. Sers Denzils Ibbetsons – “Viņi daloties trijās daļās –

– ‘Bīkānor’as ‘bidāwati’, kuri savu izcelsmi izseko līdz ‘Bidāwat’ai Džaipurā (Radžastāna), neēd maitu, nicina sīkas zādzības, bet sajūsminās par vardarbīgiem noziegumiem, nezags govis vai vēršus un tēlo pārākumu pār citiem;

– ‘jangali’ jeb ‘kālkamlia’, saukti arī par ‘kāldhaballia’ – ‘dhabla’ (svārki, sega, sagša?), ‘kamal’ (veido apakšsvārkus) – rodami galvenokārt sikhu valstī, ‘Ferozepore’, ‘Jangalde’, ‘Sirsa’, un kuru sievietes valkā melnas sagšas;

– ‘kāparia’, kuri visvairāk ir ap ‘Dehli’ un vispārzināmi kā noziedzīga cilts.

Šie trīs atzari nedz kopā ēd, nedz savstarpēji precas. ‘Kālkamlia’s ir vienīgie, kuri joprojām nodarbojas kā mednieki, pārējie uz šo nodarbošanos skatās no augšas. ‘Kāparia’s ir lielākoties klejotāji; ‘bidāwati’ parasti dzīvo noteiktās dzīvesvietās”.

Blakus parasti skaidrotam atvasinājumam no ‘bāwar’ – ‘slazds’ – ‘Williams’s pieved citas nosaukuma ‘bauria’ izcelsmes tradīcijas. Saskaņā ar vienu imperators Akbars prasījis no ‘Chitor’as ‘sāndal’iem, ‘rājā’ ‘dolā’, un tiem atsakoties, notikusi kauja, kurā daži no cīnītājiem iesaistījušies pie avota jeb ‘bāoli’. No rādžputiem nākušie saukti par ‘bāolia’ jeb ‘bāwalia’. Trešais skaidrojums ir, ka pēc Čitoras ieņemšanas kāds jauneklis no kādas cilts, kurš paņemts džungļos, redzējis un iemīlējis kādu labas pēctecības rādžputu meiteni. Viņi apprecējušies, bet jaunais vīrs atgriezies pie dzīves džungļos, un līgavas radinieki viņu par to vai dēļ lempīgās izturēšanās saukuši par ‘baola’ (muļķi). … Tradīcija teic, ka ‘bāwaria’s ir ‘Chānda’s un ‘Jora’s pēcteči, un kad ‘Fatta’ un ‘Jaimal’, ‘Surajban’u jeb Saules rāses rādžputi pievienojušies ‘Chitor’as rādžām, nocietinājumam uzbrucis ‘Ghor’as ‘Shahāb-ud-dīn’s. Nocietinājumu aizsargājuši rādžputi un viņu feodālā karavīru kārta, kurā ‘bhil’i bijuši profesionāli loka šāvēji, ‘aheri’ prasmīgi zobenu cīņas karotāji un ‘bāwari’as – musketieri jeb ‘bandūkchi’. Šajā sakarā bāvariji, lai gan apgalvo savu rādžputu izcelsmi, neuzdodas par līdzīgiem ar valdošo rādžputu šķiru, bet drīzāk par to vasaļiem vai lēņa turētājiem. Nedaudzi bāvari joprojām valkā uz labās potītes rādžputu atšķirības zīmi jeb metāla (sudraba) ‘kara’ jeb riņķi. ‘Bidāwati’ bāvari un citi, kuru izcelsmes vieta esot ‘Chhauni Bahādurān’a ‘Bīkāner’ā, apgalvo, ka ir rādžā ‘Rasālu’ pēcteči.

‘Bawaria’ reliģija ir senču godāšana kopā ar uzticību noteiktām dievībām, kas kopīgas viņiem un citām ārpuskastas vai netīru ēdošām ciltīm.”

Tālāk Viljamss piezīmē, ka daži bāvariju klani dod priekšroku ‘Gūga’m, daudzi to locekļi valkā sudraba amuletus ar tā reljefu attēlu. Var domāt, ka Gūgas kultam īpaši pievēršas ‘chauhān’u izcelsmes klani, jo Gūga ir bijis šīs cilts rādžputs un ir īpaši visu čauhānu izcelsmes klanu patrons. Gūgu godā arī ‘bhāti’ un citas grupas, un tādas Gūgu godājošas grupas negodā ‘Devi’. Viljamss – “Rām Deo”, kuru pieņem par Krišnas inkarnāciju, ir bijis ‘Ajmal’a, ‘Ranchhal’as rādžputa dēls. Īpaši viņu godājuši ‘panwār’u pēctecība un dažas klejotāju ciltis. Līdzīgi bāvari godā ‘Kālī, ‘Laltā Masāni un citas dievības. Bet šīs cilts noziedzīgie locekļiem ir īpašs ‘Narsingh’a kults, un to viņi godā šādi – gatavojot noziedzīgu izgājienu, tiek aizdegts ‘chirāgh’, pildīts ar ‘ghī’, un blakus noliktas kvēlošas ogles, tiek pievienots ‘ghī’ un halvā, līdz tas ir liesmās; ceļoties dūmiem un garaiņiem, ko sauc par ‘hom’ (dhūm?), klātesošie sakrusto rokas un veic lūgšanu, teikdami “Tu, ‘Nar Singh’, caur tavu svētību mēs būsim veiksmīgi. Atceries aizsargāt mūs”. ‘Halwā’ pārpalikums tik atdots melniem suņiem un kraukļiem. Kādās pēctecībās pastāv arī Saules godāšana. Reliģiskā nolūkā tiek apmeklēts piemineklis sencim ‘Jujhar’am ‘Jhand’ā pie ‘Patiāla’s.“ ‘Gurgaon’ā un traktos ap to ‘bāuria’ apgabals tiek iedalīts vairākās grupās. Nozīmīgākā vietējā ziņā ir ‘jarūlāwālā’ jeb ‘latūrīā’ (katoria’s apgalvo savu ‘rāthaur’u izcelsmi. Bet ir teikts arī, ka bāuri, kas dzīvo Pendžabā, tiek saukti par ‘jarūlāwālā’ vai ‘katoria’ un valkā garus matus kā sikhi. (Apvienoto? provinču bāurus sauc par ‘bidki’.)), tā nosauktā tā iedzīvotāju garo kā sikhiem matu dēļ (īsti sikhi viņi nav. ‘Lyallpur’as bāuri visi ir hinduisti, protams, ārpuskastas, bet joprojām valkā ‘choti’ un mirušos sadedzina. (M.Dunnett)).

Gurgaonas ‘Bāur’u lielākās grupas ‘Jarūwālā’ jeb ‘Latūrīā’ Dabru dzimta īpaši godā ‘Masāni Devī’ (Devī tiek upurētas kazas un dāvāšanas laikā uz dzīvnieka galvas tiek šļakstīts ūdens, ja tas pakustina tās acis, tā ir labvēlīga zīme, un Devī ziedojumu ir pieņēmusi. Mežā (džungļos) Devī godā pie svētā koka (skat. ‘devataru’)), tomēr kopumā bauriem savu īpašu kultu nav, un ir maz īpašu rituālu. Kādi no viņiem nēsā garus matus Masāni Devī godam, kurai bezbērnu vīri solās, ja pagodinās ar bērnu, viņa mati paliks negriezti. Kādi bāuri valkā ‘patri’, zelta rotu ‘jugni’ veidā; slimības gadījumā ar patri tiek ziedota lūgsna senčiem (patri), un pēc izveseļošanās slimnieks darina ‘patri’ un valkā to ap kaklu. Ēdienreizēs tam pieskaras, un tiek dots kukulis kā žēlastības dāvana senču vārdā (kad kāds ir nelaimē, cēlonis tiek piedēvēts aizgājēja garam, sauktam par ‘patar’, kā nomierināšanai eļļā tiek ceptas maizes druskas un liktas ogļu pannā, kā priekšā klātesošie sakrusto rokas un sit sev pa uzacīm). Cits amulets ir daži labības graudi, ko cilvēks nes līdz, un kas tāpat kā ‘patri’ novērš ļaunumu.

Citas labvēlīgas bāuru dievības ir ‘Devī’ ‘Nagarkot’ā, ‘Zahir Pir’ (Gūga) un ‘Thakurji’ (? Krišna), bet posta vai slimības laikos tiek pielabināts arī Saules dievs. Svētdienās Saules godam tiek gavēts (bart), un uz tās pusi tiek liets ūdens. Nekad nevalkā ‘janeo’. Nenoskaidrota iemesla dēļ īpaši saistošs ir zvērests uz ēzeli. Viljamss atzīmē, ka bāuri uz ēzeļa nejāj un attiecas pret to ar īpašu nepatiku. Zvērēts tiek arī uz govi un vīģes koku. Bāuri ir strikti hinduisti, atsakoties ēst jebko, kam pieskāries muhamedānis, lai gan dzer ūdeni no ‘bhishti’ ādas (maisa), bet ne viņa mājās turēta. Bāuri ēd vienīgi pašu gādātu vai ‘jhatka’ kautu gaļu. No cūkas gaļas viņi izvairās, bet ne no mežacūku. Džaipurā ‘shaikhāwatī’ ‘Nīlgai’ ciena kā govis, un buivola gaļu nedz ēd, nedz uzglabā. Tā kā viņi vairs nelieto zobenus, kazas viņi kauj ar dunci (chhuri’).

Lahorā, kur bāuri nav noziedzīgi, viņiem ir savs dialekts, ko sauc par ‘ladī’. Citur viņu ‘patois’ sauc par ‘lodi’, un to saprotot ‘bhīl’i, ‘sānsi’, ‘kanjar’i un līdzīgas ciltis. ‘Bāwariah’ dialektu sauc par ‘ghirhar’ un dažkātrt par ‘pashtu’.

Dzimšanas paražas. Bērna vārdu izvēlas bramīns. Piektajā dienā pēc dzemdībām māte nes uz galvas ‘lota’, pilnu ar ūdeni, uz tuvāko aku, bramīns un ‘nain’ ar citu sievieti viņu pavada un dzied dziesmas. Viņa nes līdzi mitrinātas (Cicer arietinum) pupiņas (bhanjor) vai ‘bājra’ un pēc akas pagodināšanas iesviež tajā ‘bhanjor’ kopā ar nedaudz ūdens no sava ‘lota’ un ‘makka’, ko nesuši bramīns vai ‘nain’. Pārējās pupiņas izdala bērniem. Uzskata, ka mātei desmitajā dienā ir jāattīrās. ‘Rāthaur’u bērni tiek nesti uz ‘sehr’u ‘Nimrān’ā, lai noskūtu viņiem matus, bet ‘panwār’i, ‘chauhān’i un ‘badgūjar’i viņus nes uz Māsani Devī Gurgaonā.

Kāzu riti. Saderināšanās neviena puse īpaši neierosina, bet tiklīdz sarunas ir sasniegušas noteiktu pakāpi, meitenes tēvs, viņa bramīns vai ‘nai’ iet ar ‘tīka’, un pat nabagākais cilvēks apliecina šo vienošanos, dāvinot puisim rūpiju. Turīgi cilvēki dāvina kamieli vai zelta auskarus. Bāuri jaunībā dažkārt tiek iezīmēti. Vairums sieviešu ir tetovētas vienā vai vairākās vietās uz sejas – pie acu ārējiem kaktiņiem, pie kreisās acs iekšējā kaktiņa, uz kreisā vaiga un uz zoda – tāpēc bāuru sievietes ir viegli atšķiramas. Bāuri savā dzimtā neprecas, un ir teikts, ka līgavainim jābūt jaunākam par līgavu, un ka aklam vai vienacim ir jāprec akla vai vienacaina sieviete! Dažās ciltīs, piemetina Viljamss, gaišas ādas (gaišmataina?) sieviete tiek izprecināta tikai gaišas ādas vīrietim, un melnādainie, kādu ir vairākums, precas savā starpā. Meitenes tēvs netieši norāda uz viņas kāzu dienu, sūtot sanskritā rakstītu ‘sāha chitti’, un noteiktajā dienā kāzu līdzdalībnieki dodas uz meitenes mājām. Līgavainis apģērbj ‘sehra’, un viņa piere tiek ieziesta ar ‘haldi’. Rituāli ir būtībā tie paši, kas rādžputiem, izņemot ‘khera’ nosaukšanu, jo bāuriem nav noteiktu dzīvesvietu. Lai kā, kāzas netiek ceremonizētas ar ‘patka’ vai ‘katār’a sūtīšanu līgavaiņa vietā. Bāuru līgavas valkā zelta un sudraba krelles, kas savērtas uz zirga astriem. Tās sauc par ‘sohāg sūtra’, un tās valkā līdz laulātā drauga nāvei, kas tās sadedzina kopā ar viņa līķi.

Mirstot vīram, viņa vecākajam un tad jaunākajam brālim ir pirmās tiesības uz viņa atraitnes roku. Neesot tik tuvam radam, svešiniekam nākas to precēt par ‘piccha’ samaksu, summu, ko nosaka panči , un jaunais vīrs maksā tuvākajam mirušā tēva pēcnācējam. Kopdzīve ar citas kastas sievieti tiek sodīta, aizliedzot pārkāpējam smēķēt kopā ar brālību, un sieviete tiek uzskatīta par ‘suret’ un viņas bērni par ‘suretwāl’, pat ja viņa ir tīra rādžpute pēc kastas. Neuzticība no sievas puses tiek attīrīta, iespiežot kvēlošu dzelzi viņas mēlē. Apbedīšanas paražas nekādi neatšķiras no tagadējām hindu vidē. Mirušo kauli tiek nesti uz ‘Garkh Muketsar’ un tur iesviesti Gangā. Tomēr Viljamss raksta – “Vecākus par septiņiem gadiem vairumā cilšu sadedzina, lai gan dažās, kā ‘Bidāwati, aprok. Jauna cilvēka līķi ietin tīrā baltā drānā, vecu cilvēku rupjā drānā, un sievietes – spilgti sarkanā. Trešajā dienā pēc bērēm jaunām meitenēm izdala vārītu rīsu. Kad kremē ‘bāwaria’ sievu, viņas atraitnis iededz sārtu. Tāpat tēvs dēlam, dēls tēvam; ja nav tādu radu, tad kāds no tuvākiem radiem. Nākošajā trešajā dienā tiek savākti pelni, un uz septiņām vīģes lapām uzbērts rīss un tas nolikts zemē pie koka, noteikti cilvēki pa gabalu novēro. Ja rīsu ēd krauklis (vārna?), tā ir laba zīme; slikta, ja apēd suns. Sēras ilgst divpadsmit dienas. ‘Assu’ apvidū tiek veikts ‘shrādh’ rituāls, kad rīsu dod kraukļiem (vārnām?), ar to domājot mirušo vajadzību apgādāšanu viņsaulē.”

No Korku‘Bhānwargarh’ trakta iedzīvotāji ‘Betūl’as apgabalā. Korku apakškasta; sal. ar ‘bhîrswa’ jeb ‘bhoyar’, varbūt no šāda nosaukuma kastas; Basam jeb Baoria, ir bišu stropu dievs. Šī kopiena rodama ‘Alwar, Jhunjhunu, Bikaner, Churu, Sikar, Ganganagar’ apgabalos. Runā radžastānī ‘shekhwati’ dialektā.

bawar

uzticība – kalāšu bavar (bawar, bawar)

kalasha_lexicon – uzticība.

baza

roka (salīdz. ar bāzt) – kalāšu bazā (bazā, baza)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – roka.

bazu

piedurkne (iebāzt roku) – bazu (bazu, bazu)

R. L. Turner- piedurkne. (Avestas ‘bāzu’ – roka, piedurkne).

be

bez – khowaru, kalāšu be (be, be)

http://www.anusha.com/khow-lst.htm kalasha_lexicon  – bez.

behest

debesis – kalāšu behest (behes’t, behest)

kalasha_lexicon – Debesis. Vieta, kur nonāk visi labi cilvēki pēc nāves, tostarp, visi kalāši.

berar

sabērti graudi – berar (berar, berar)

No Glossary Punjab tribes – dažādu labību graudu sajaukums. ‘Berarā’ ir dzimta, kas cēlusies no ‘panwār’iem, kuri apprecējuši savas dzimtas atraitnes (‘karewa’ precības).

beru

vīrs – kalāšu beru (beru, beru)

kalasha_lexicon – vīrs. Sieva ir ‘ja’.

betan

pravietis, pareģis – kalāšu betan (bet’an, betan)

kalasha_lexicon – pravietis, pareģis; zin arī svētkus un to laikus.

bey darak

nederīgs – kalāšu bei darak (bey darak, bey darak)

kalasha_lexicon – nekam nederīgs, bezvērtīgs (cilvēks).

Bhadra Vira

godavīrs, labais vīrs – Bhadra Vira (bhadra vira, bhadravira)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- “Draudzīgais Varonis” – Šivas vārds, ko lieto marati. Šajā veidā viņš tiek attēlots jāšus uz buļļa Nandi.

bhadrasvapna

labs sapnis – bhadrasvapna (bhadrasvapna, bhadrasvapna)

No Spokensanskrit- labs sapnis.

bhaga

bagāts – bhāga (bhaga, bhaga)

No Spokensanskrit- daļa, dalījums, vienība, piešķīrums, porcija, mantojums, apgabals, joma, ceturksnis.

No Sanskritdictionary- arī bagāts, aiziešana, veiksmīgais, cildenais, tas, kurš dalās.

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam latgaļu nabogs, senslāvu nebog pretējā nozīmē saistāms ar sanskrita *bhag-, kas nozīmē devēju, bagāto, laimīgo.

bhaga

Rigvedas dievi – Bhaga; bagātības, petene – bhaga (bhaga, bhaga)

No Spokensanskrit- bagātība, labklājība, veiksme, sieviešu dzimumorgāni, dzimumiekāre, mīlas prieki, daiļums, saule, mēness, cieņa, varenība, atbalstītājs, pieķeršanās, izcilība, bezkaislība, vīrieša starpene.

No Mel Copeland- augstākā dievību joma.

No Sanskritdictionary- visas ‘bagātības’, visas labās īpašības.

No Sanskrit Dictionary- viens no devu mātes Aditi dēliem, bagātības un citu labumu devējs.

http://www.hinduwebsite.com/hinduism/vedicgods.asp  – Bhaga (Bagātais) ir Aditi dēls, spožās gaismas dievs. Svētības sniedzējs, uzturētājs un dāvātājs, kurš atklāj bagātības, un kura dāvanas ir pareizas. Tā kā viņš dāvā balvas, zirgus un varoņus, tad turībai un laimei ir vienādi pieejams bagātam un nabagam. Cilvēki Bhagu piemirsuši, bet viņa vārds paliek vēl mūsdienās slēpts ‘Bhagavan’a vārdā.

The Religion and Philosophy of the Veda and Upanishads, 1. Arthur Berriedale Keith – Bhaga, labu lietu devējs, viens no Āditjām, nes vārdu, kas irāņu valodā kā ‘Bagha’ nozīmē dievu vispār. … Bhaga ir bagātais vai drīzāk labas veiksmes dievs, tādas noslieces dievs, kas sievietēm veicina laimi precībās, vīriešiem veiksmi sanākšanās, medībās, kauliņu spēlē, un spēlēšana šā dieva vārdā nav nedabiska reliģijā, kas ļoti pilna ar kāri pēc balvām no atbalstītājiem. … Bhaga tiek pielīdzināts Savitri un otrādi.

The Kāpālikas and Kālāmukhas. Two Lost Śaivite Sects. David N. Lorenzen – vārdam ‘bhaga’ ir daudz nozīmju. Daudzi no budisma tantru tekstiem sākas ar vārdiem “Reiz sensenos laikos visu debesu budu (tathagata) Valdnieks mājoja dimanta sievietes vagīnā.” Šis ir piemērs tam, ko Bhārati sauc par ‘krēslas valodas’ (sandhābhāṣya) terminoloģiju – lietu, nereti erotisku, nosaukumu kā alegoriju lietojums, lai nosauktu pārdabiskas noslēpumainas lietas. Komentatori šajā gadījumā vārdu ‘bhaga’ skaidro kā ‘izplatījuma pirmvielu’ (kha-dhātu) un arī kā viedību (Prajñā, Sarasvatī), apskaidrības sievišķu personifikāciju.

John Grimes- bhaga – sešas Dieva (Īśvara) lieliskās iezīmes; veiksme; laime.

Tās ir – viedība (jñāna); enerģija (śakti); spēks (bala); vara (aiśvarya); vīrišķība, varonība (vīrya); dižums (tejas). (Skat. Īśvara).

bhagasana

vagīnas āsana – bhagāsana (bhagāsana, bhagasana)

http://www.llewellyn.com/encyclopedia/term/Bhagasana –  jogas poza, kas palīdz tonizēt iegurņa un vēdera apakšdaļas muskulatūru, savelkot augšstilbu jeb cisku muskuļus. Sēdi zemē un saliec ceļus, ļaujot tiem atlaisties uz sāniem. Saliec kopā papēžus un spied tos pret cirkšņiem jeb starpeni (krustu velvi) tik cieši, kamēr tas ir ērti. Uzskata, ka šī poza var palīdzēt arī seksuālās problēmās.

Šā vārda slēptā nozīme saistās ar ‘maithunu’ – svēto dzimumaktu. Tradicionālajā ‘jab-jum’ pozā (sēdus bhagāsanā ar sievieti klēpī, seju pret seju, sievietes papēži pret vīrieša dibenu) vīrietim ejakulācija ir apgrūtināta, kas palīdz rekuperēt dzimumšķidrumu. Sieviete var lietot vagīnas muskuļus, ļaujot vīrietim saglabāt piebriedumu. Skat. ‘pompour’ (sena prasme izmantot baudai vien vagīnas muskulatūru – bez citām kustībām –

http://tantra-ssage.blogspot.com/2013/03/tantra-pompour-using-only-vaginal.html?zx=3e01c82b6447119b  ). Skat. arī ‘karmamudrā’, ‘jab-jum’, ‘amarolī mudrā’, ‘maithuna’, ‘kāpālika’. Skat. bhaga – vagīna.

bhagavan

Tas Kungs – Bhagavan (bhagavan, bhagavan)

No Spokensanskrit- godājamais dievs.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Kungs; personālais Dievs. No ‘bhag’ – lieliskums un spēks + ‘van’ – (lieliskuma un spēka) saimnieks vai īpašnieks. Bhagavanam piemīt sešas dievišķās īpašības – viedība (jñāna); enerģija (śakti); spēks (bala); vara (aiśvarya); vīrišķība, varonība (vīrya); dižums (tejas). (Skat. Īśvara)

bhagavat

Bagātais, Spējīgais – Bhagavat (Bhagavat, bhagavat)

No Spokensanskrit- bagāts.

http://korenine.si/zborniki/zbornik01/pdf/skulj_indo.pdf  – slovēņu ‘bogat’.

No Sanskrit Dictionary- Visaugstais Valdnieks, Dievs, tas, kam piemīt ārkārtējas spējas (bhaga), svētais; pagodinoša uzruna dieva vārda priekšā.

V.Ivbuļa- viens no ‘Budas’ vārdiem.

glossary of tribes – ‘Bagisht’s ir populāra dievība, kas rūpējas par upēm, ezeriem un avotiem, un palīdz labiem ļaudīm viņu pūliņos pēc turības un varas.

bhagavata

spējīguma ticība, bhāgavatisms – bhagavata (bhagavata, bhagavata)

No Spokensanskrit- dievišķs, svēts, saistīts ar Bhagavati, Višnu vai Krišnu, svēts.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Bhagavana vai Višnu pielūdzējs.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- bhāgavatisms ļoti populārs ir kļuvis Gupta impērijas (Gupta Sāmrājya) laikā (4-6.gs.). Guptas valdnieki bijuši dedzīgi bhāgavatas ticības sekotāji un uzbūvējuši daudz vaišnavu tempļu un svētnīcu visā Ziemeļindijā. Eposu un purānu tradīcijas nešaubīgi ir saistītas ar Krišnas-Vāsudevas izcelsmi no kšatrijiem. Budistu un džainu avoti to apstiprina pilnībā. Budhistu ‘Ghatajataka’ Krišnu-Vāsudevu apraksta kā Mathuras valdnieku dzimtas atvasi. Arī džainu ‘Uttar-adhyayana sutra’ norāda uz to pašu. Tagad ir atzīts fakts, ka ‘Sattāvata Dharma’ nosaukuma lietojums ‘Bhagvata Dharma’i uzrāda tās izcelsmi no ‘Sattāvatas’ (Vrishnis), no ‘Satvant’ (kurš ir bijis Rama-Dasarathi laikabiedrs).

Krišnas priekšteči, kuri visi bijuši vaišnavīti, ir godājuši Višnu, ko raksturo mīlestība, godāšana un kalpošana vienai dievībai. Krišna Vāsudeva šo teismu ir strauji attīstījis par īpašu kultu, kas vēlāk saukts par Vāsudevas jeb Bhāgavatas jeb Pančaratras (pañcarātra) mācību, bet ir saukts arī par Sattāvata (sattāvat), kas īpaši saistīts ar Mathuru (Mathurā – Krišnas dzimšanas vieta) un jādavām (yādava – jadu, tas ir, madhu pēcnācēji), un kaimiņu apvidiem un klaniem. Tā laika uzrakstos Samkaršana (Saṅkarṣaṇa, saukts arī Balarāma, Baladeva, Balabhadra un Halayudha) tradicionāli aprakstīts kā Krišnas brālis. Vāsudevas saistība ar Samkaršanu nešaubīgi apstiprina, ka bhāgavatas reliģijas dibinātājs ir jādavu vietvaldis Krišna-Vāsudeva, un nav bijis pilnvērtīga agrāka, ar Krišnu -Vāsudevu nesaistīta, dibinātāja.

Besnagaras Garudas stēlas un Hathibadas un Ghosundi bhāgavatas uzraksti apstiprina, ka ap 200.g.pr.m.ē. bhāgavatas ir pieņēmuši Vāsudevas-Krišnas pielīdzinājumu Nārājanam (Nārāyaṇa) un Višnu. Tad rodas jautājums, piemēram, kā notikusi Nārājanas Višnu un Krišnas-Vāsudevas saplūšana, ja sākotnēji šīs dievības bijušas atšķirīgas.

Skat. ‘Višnu’.

Ir vietā teikt, ka viens no galvenajiem bhagavatisma jeb vaišnavisma pienesumiem ir divu tradicionāli pretstāvošu ideoloģisku nometņu – Nāgu un Garudas godātāju – samierināšana. Čūskas pielūdzējiem pati zeme ir dievišķā, Nāgas Šešas balstītā, noslēpumainā un auglīgā, kas savu uzturu un ražīgumu izvelk no okeāna ūdeņiem. Garudas pielūdzēji acīmredzami ir augstu debesīs spīdošās saules godātāji. Atšķirība starp abām pusēm ir kā starp izplatījumam un zemei piederīgo. Višnuisms šo pretrunu izbeidz; to liecina daudzi mītiski nostāsti, piemēram, par Anantašajana Višnu (anantaśayana – uz čūskas dusošais) pie jūras ūdeņiem.

Bhagavatisma jeb agrīnā vaišnavisma daba un senums Harjānā. Kurukšetrai esot Gītas stāsta centrā, Krišnas godāšanai ir jābūt tur bijušai populārai kopš seniem laikiem. Tomēr vēsturiski raugoties, agrākā liecība par to Pendžabas un Harjānas apvidū ir noteikti zīmogu nospiedumi, kas attiecināti uz laiku no 2.gs.pr.m.ē. un m.ē.3.gs. Tie nāk lielākoties no Sunet ciemata un satur tādus vārdus kā Harivara, Vishnu-soma, Vishnu-bhadra, Krishnadatta, Narayana utt., kuri visi ir svarīgi vaišnavīti. Vēl ir nospiedums, kur lasāms ‘hitam Bhagavatah Svaminarayanasya’, kas varbūt norāda uz to, ka ap m.ē.3.gs. Sunetā ir bijis Nārājanas templis. Sunetas zīmogu motīvi ietver Sankhas, Čakras, Gada utt. zīmes. Svastikas un Čakras zīmes ir atrastas arī uz dažiem Agrohas zīmogiem.

bhai

brālis – prakrit bhāi (bhāi, bhai)

http://www.languagesgulper.com/eng/Prakrits.html – brālis; arī bhāā, bhāi, bhāia , bhāu, bhāua.

bhairava

Baisais, Rudra – Bhairava (bhairava, bhairava)

No Spokensanskrit- baigs, briesmīgs, šaušalīgs, drausmīgs, kalns, šakālis, bieds.

V. Ivbuļa – viens no Rudras visbiedējošākiem veidiem; to piesauc, kad jāiznīcina ienaidnieki; viena no piecām Šivas sejām.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Šiva, viena no Šivas sejām kopā ar Šiva un Parvatī.

John Grimes- Biedējošais; bailes iedvesošs; šausmīgs; briesmīgs; Šivas forma.

Šiva ir briesmīgs. Šivas vārds norāda uz Valdnieku, kurš ir atbildīgs par Visuma radīšanu, uzturēšanu un iznīcināšanu. Kašmiras šaivisma sektas ‘Kāpāla’ un ‘Kālāmukha’ Bhairavu godā kā Šivu jeb Absolūtu.

bhaj

bijāt – bhadžate (bhajate {bhaj}, bhaj)

No Spokensanskrit- cienīt, godāt, dalīties-iegūt.

bhakti

bijība, godāšana – bhakti (bhakti, bhakti)

No Spokensanskrit- pieķeršanās, uzticība, mīlestība, dievināšana, pielūgsme, tieksme, pielīdzināšanās, sekošana, godbijība, ticība, aizrautība, piederība, dievinoša kalpošana, nodošanās.

http://www.gayathrimanthra.com.cp-37.webhostbox.net/contents/documents/Vedic-related/all-about-hinduism.pdf – bhakti jeb dievināšana ir divējāda

– augstākā (para bhakti, mukhya bhakti);

– zemākā jeb rituālā.

Rituālā ir ‘vaidhi’ jeb ‘gauni’ bhakti. Tā ir formāla kalpošana, atkarīga no ārējiem palīglīdzekļiem. Prāts ar laiku kļūst arvien tīrāks. Māceklis caur rituālu godāšanu pamazām attīstās Dieva mīlestībā. Viņš veic rituālu godāšanu, skandina zvanus, sajūsminās par simboliem (zīmēm – pratīka), tēliem (pratimā), veic godināšanas (pūja) ar ziediem un sandala pastu, dedzina vīraku, šūpo gaismekli tēla priekšā, ziedo Dievam ēdienu (naivedya) utml.

Augstākā pielūgsme ir attīstīts godāšanas veids. Tas stāv pāri visiem ieradumiem. Šāds godātājs nepazīst noteikumus. Viņš neveic ārišķīgus dievkalpojumus. Viņš Dievu redz visur, visās lietās. Viņa sirds ir Dieva mīlestības pilna. Viņam visa pasaule ir svētbirzs (Vṛndāvana). Viņa stāvoklis ir neaprakstāms. Viņš sasniedz svētlaimes kalngalus. Viņš izstaro mīlestību, tīrību un līksmi, kur vien iedams un iedvesmo visus, ar ko saskaras.

Māceklis, kurš sākumā pielūdz tēlu, pamazām ierauga Dievu visur un attīsta sevī augstāko pielūgsmi. Domas par labo un slikto, pareizo un nepareizo utt. izgaist. Viņš ierauga Dievu blēdī, laupītājā, kobrā, skorpionā, skudrā, sunī, kokā, pagalē, akmenī, saulē, mēnesī, zvaigznēs, ugunī, ūdenī, zemē utt. Viņa redzējums jeb pieredzējums kļūst neaprakstāms.

Lai slavēti tādi pacilāti dievinātāji, kuri ir īsti Dievi uz zemes, kuri dzīvo, lai paceltu citus no pasaulīgās eksistences (saṃsāra) staignāja un glābj viņus no nāves nagiem! Hinduisms mācekļus pamazām ved no materiāliem elkiem uz dvēseles tēliem, uz vienu personālo Dievu, un no personālā Dieva uz nepersonālu Dievu, uz nepersonālu Virsīstenību jeb pārpasaulīgu Neaprakstāmo (nirguṇa).

bhaktiyoga

sajūgums bijībā – bhakti joga (bhaktiyoga, bhaktiyoga)

No Spokensanskrit- ziedošanās, mīloša dievināšana.

No īsās sanskrita vārdnīcas- vienības ar Dievu sasniegšana ar noteiktu disciplinētu garīgo pielūgsmi. Skat. sajūgts – ‘sayujya’.

No Sanskrit Dictionary- dievbijīga kalpošana, tuvošanās personiskam dievam ar mīlestību, īpaši raksturīga Krišnas mācībai Bhagavadgītā.

R. Raudupes– Dieva pielūgsmes ceļš, kas palīdz pacelt domu kvalitāti augstākā, dižākā līmenī. Dieva mīlestība, mīlestība bez vēlmēm, savienošanās ar mīlas objektu. Skat. arī ‘karma joga’un ‘gņāna joga’.

No ‘joga House’ glosārija- “pielūgsmes joga” – pielūgsmes ceļš; ceļš uz vienību ar Dievišķo, kam pamatā ir mīlestības ziedojums un pastāvīga Dieva turēšana sirdī.

No ‘joga viengabalainai personībai’- viens no jogas kultūras jēdzieniem. Bhakti joga mums ļauj atskārst Dievišķā jeb dabas dižumu. Mēs apjēdzam, ka esam “lelles diedziņā”, kas pasaulīgajā posmā sekojam tā norādēm un tad sākam rīkoties ievirzē uz to, ziedojoties Dievišķajam un pateicīgi saņemot TĀ svētības. Šivas Puranam (dravīdu klasiķis) teic – “Tas ir vien no Dievišķā svētības, ka mēs varam godāt viņa svētās pēdas (avanarulal avan thal vanangi)”. Skat. arī Samatvam, Karmasu Koushalam, Nishkama Karma, Chatur Ashrama, Chaturvidha Purushartha, Pancha Kosha, Vasudeva Kudumbakam.

John Grimes- pielūgsmes joga; ceļš uz vienību ar Dievu (no saknes ‘bhaj’ = ‘piedalīties, piederēt, pielūgt’).

1. Viens no galvenajiem atbrīvošanās ceļiem. Tai ir augstākās mīlestības uz Dievu daba. To sasniedzot, cilvēks kļūst pilnveidots, nemirstīgs un mūžam svētlaimīgs.  Tā ir Dievišķā un cilvēka attiecību attēlojums no cilvēka puses. (Skat. bhakti).

2. Vaišnavīti teic, ka tā ir divu veidu – formālais (zemākais veids, kas atkarīgs no ārējiem līdzekļiem un ko attēlo soli-pa-solim norise) un īstais (kas nepazīst noteikumus, ietver pilnīgu paļāvību un ir tiešs, nepastarpināts).

3. Ir četri dievbijīgo veidi – tie, kuri lielās grūtībās bijuši, pievēršas Dievam meklējot atbalstu; tie, kuri meklējot intelektuālu gandarījumu mīl Dievu, lai to iepazītu; tie, kuri mīl Dievu balvu dēļ; un tie, kuri mīl Dievu vien pašas mīlestības dēļ.

4. Ir četri atbrīvošanās stāvokļi jeb posmi – ‘sālokya’ (dzīve Dieva valstībā); ‘sāyujya’ (vienība ar Dievu); ‘sāmīpya’ (tuvība Dievam); ‘sārūpya’ (Dieva veidola iegūšana).

G. de Purucker – vārds atvasināts no saknes ‘bhaj’ – bijība. Saistībā ar jogu un esot vienam no tās atzītiem veidiem, bhakti jogas galvenā nozīme ir pielūgsme, mīloša, sirsnīga pieķeršanās.

bhala

spožums, mirdzums – bhāla (bhāla, bhala)

No Spokensanskrit- spožums, mirdzums.

bhallaka

balbaks, lācis – bhallaka (bhallaka, bhallaka)

No Spokensanskrit- lācis.

bhand

āksts, jokdaris – bhānd ( bhānd, bhand)

No Glossary Punjab tribes – ‘Naqqāl’as bhāndi ir stāstnieki, jokdari, āksti, bieži saukti par ‘bāsha’. Vārds radies no hindi ‘bhānda’ – ākstīšanās. Atšķirīgi un zemākā amata stāvoklī kā ‘bahrūpia’ (aktieri, mīmi). Abus parasti uztur rādžas vai citi bagāti cilvēki, bet abi veidi klejo arī pa valsti un uzstājas arī ielu klausītājiem.

bhanga

bangas, viļņi – bhanga (bhaṅga, bhanga)

No Spokensanskrit- viļņi, bangas, sagraušana, ūdens tecējums, saraukšanās, izplešanās, atgrūšana, nemiers, traucējumi, līkumošana, paralīze, noraidījums, vilnis, plūdums, nepārtraukta maiņa, graujošs, pazemojums, panika.

No kušanu vārdnīcas- bangas. Arī PIE ‘ bhongó’, leišu ‘bañgas’ – lietusgāze.

bhangi

banga, liekvārdība – bhangī (bhaṅgī, bhangi)

No Spokensanskrit- vilnis, aplinkus, liekvārdība, izvairīgums, joks, asprātība, šķitums, izskats, ironija, ateja.

bhara

bāršanās, bars – bhara (bhara, bhara)

No Spokensanskrit- kliegt, bāršanās, strīds, daudz, liels daudzums, vairākums, pārpalikums, pārpilnība, guvums, uzturošs, dāvājošs, nesošs, svars, smags darbs, bāršanās, kauja, karš.

http://korenine.si/zborniki/zbornik01/pdf/skulj_indo.pdf  – bhara, bharat – slovēņu ‘barati’

bharadvaja

cīrulis, bara putns, reģis Bharadvādža (bharadvāja, bharadvaja)

No Spokensanskrit- cīrulis, draiskulis, nebēdnis.

V. Ivbuļa- viens no riši – himnu autoriem.

No Encyclopedia Mythica- viens no hindu reģiem, dzīvojis trīs dzīves, kuru beigās “kļuvis nemirstīgs un pacēlies debesu valstībā, lai savienotos ar sauli”.

bharana

barošana – bharana (bharaṇa, bharana)

No Spokensanskrit- uzturošs, uzturēšana, nesošs, apgādāšana, atbalstīšana, uzlikšana, barošana, iztika,  nomāšana, valkāšana.

bharata

barots, algotnis – bharata (bharata, bharata)

No Spokensanskrit- algotnis, audējs, peļņaskārs, barbars, kalnietis, uzturēts, podnieks, audējs, dejotājs, akrobāts, aktieris, priesteris u.c.

bharata

barotāja (Bārta?), Indija – Bhārata (bhārata, bharata)

No Spokensanskrit- uguns, darītājs, cilts Harjanā, Indija.

V. Ivbuļa – Bhāratas cilts vadonis, Mēness dinastijas (Puru) ķēniņš, Dušjantas un Šakuntalā dēls; Rāmas pusbrālis; pirmās indiešu poētikas autors.

No List_of_Rigvedic_tribes  – bhāratas – Rigvedā minēta āriju cilts, kas tiek saistīta ar bhāratu reģi ‘Višvāmitra’ (burt. ‘višu draugs’, višu, tas ir, tautas draugs), vienu no Virsīstenību (Brahmajñāna) atskārstušo augstāko reģu kārtas. Vārds lietots arī kā Agni apzīmējums (burtiski – būt uzturētam, tas ir, uguns jāuztur, jābaro rūpēs par cilvēkiem) un arī kā Rudras vārds. Kādā no “upju himnām” (RV 3.33) visa bhāratu cilts ir aprakstīta kā šķērsojoša ‘Vipash’ (Beas) un ‘Shutudri’ (Satledž) sateci ar saviem divričiem un ratiem. ‘Vasistha’s himnas bhāratas min kā ‘Desmit valdnieku kaujas’ galvenos varoņus, kur viņi bijuši uzvarētāju pusē. Izskatās, ka viņi ir bijuši veiksmīgi pirmajās āriju un neāriju kaujās, tāpēc turpinājuši būt vadošie pēc-Rigvedas tekstos un vēlāk Mahābhāratas eposā; tāpat saukts sencis kļuvis par Bhāratas imperatoru, “visas Indijas iekarotāju”, un viņa cilts un valsts nosaukta šajā vārdā.

John Grimes- uzturētājs, barotājs; uzturēt; ‘ziedojuma nesējs’; Indijas nosaukums (no darbības v. saknes ‘bhṛ’  = ‘uzturēt’).

1. Senais Indijas zemes nosaukums.

2. Indijas tautas nosaukums – tie, kuri uztur jeb atbalsta krietnumu, taisnīgumu (dharma).

3. ‘Duṣyanta’s, kas dzimis no ‘Śakuntalā’, dēls.

4. Zintnieks un ‘Nātyaśāstra’s autors.

5. ‘Daśaratha’s dēls un viens no trim Rāmas brāļiem.

6. Saīsinājums no ‘Mahābhārata’.

No Mugurēviča- Dūsburgas Pētera – Bārta – viens no Prūsijas zemes novadiem – ‘Bartha et Plicka Bartha’, Bārta un Plika Bārta, ko tagad sauc par Lielo un mazo Bārtu un kur dzīvoja bārti vai bārtieši. … Bārtas nosaukums varētu liecināt par meža dravniecību (bartis, борть). Pēc Prūsijas pakļaušanas Lielā Bārta nonāca ordeņa pārvaldē, bet Mazā Bārta piederēja bīskapam. (Toporov 1975, 199-222; Mažiulis 1988, 133-134; Łowmiański 1989; Matuzova 1997, 274).

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru – ‘bartu, barti’ – Debesu Kundze, atbildošā Kundze (orākuls), aizbildniecības dieve.

bharati

runāšana, Runas dieve Sarasvatī = Bhāratī (bhāratī, bharati)

No Spokensanskrit- runa, sacerējums, skandēšana, daiļrunāšana, balss, vārds, paipala, studente, indiete, svētais bazilika koks (Ocimum tenuiflorum).

John Grimes- Dieviete; Sarasvatī vārds.

1. Viens no desmit ‘Śaṇkarācarya’s dibinātiem klostera mūku ordeņiem.

2. ‘Maṇḍana Miśra’s sieva, kura ir bijusi tiesnese sarunā starp ‘Śaṇkarācary’u un ‘Maṇḍan’u.

bharga

bargs, iznīcinošs – bharga (bharga, bharga)

No Spokensanskrit- mirdzums, starojums, krāšņums, žilbinošs pusdienas saules spožums, zibens enerģija, augsts, balts, spēcīgs; cilts nosaukums.

No http://www.swami-krishnananda.org/brdup/brhad_V-01.html  – visu lietu iznīcinātājs.

No Mark S. G. Dyczkowski ‘The Stanzas on Vibration’- Ksemarāja – “augstākās svētlaimes saule, kas mūžīgi manifestēta, spīd katrā dzīvā būtnē nenorietot un nemainīgi.”

bhargava

pirmsāriju audzinātājs – Bhārgava (bhārgava, bhargava)

No Spokensanskrit- labs loka šāvējs, podnieks, astrologs, zilonis.

No http://www.theosociety.org/pasadena/etgloss/etg-hp.htm  – diža reģa – Bhrigu, pēctecis. Venēras (Šukra) pavaldonis un daitju (dēmonu) audzinātājs; minēts Mahābhāratā.

bhari

barošana – bhari (bhari, bhari)

No Spokensanskrit- barošana, uzturēšana, dzemdēšana.

bharman

barība – bharman (bharman, bharman)

No Spokensanskrit- barība, uzturs, gādība, nasta.

No Mel Copeland- barība, atbalsts.

bharta

barotājs – bhartā (bhartā, bharta)

‘barotājs’; no Spokensanskrit- uzturētājs, laulātais draugs.

bharti

bērt – bharti (bharti {bhṛ}, bharti)

No Spokensanskrit- piebērt, piepildīt, ziedot, nest, apgādāt, atlīdzināt, dāvināt.

bhartri

barotājs – bhartri (bhartṛ, bhartri)

No Spokensanskrit- atbalstītājs, vadonis, aizstāvis, uzturētājs, gādnieks, saimnieks, kungs, vīrs.

bhartsanam karoti

bārties – bhartsanam karoti (bhartsanaṃ karoti, bhartsanam karoti)

No Spokensanskrit- bārties, rāt.

bhartsayate

bārt – bhartsajate ( bhartsayate {bharts}, bhartsayate)

No Spokensanskrit- lamāt, apvainot, draudēt, nievāt, izsmiet.

bharya

barots, algotnis – bhārja (bhārya, bharya)

No Spokensanskrit- barots, uzturēts; citu atbalstīts vai uzturēts; karavīrs, algotnis, kalps.

bhasha

valoda, runa (bāšanās?) – bhāšā (bhāṣā, bhasha)

No Spokensanskrit- runa, valoda, apraksts, pārmetums, apsūdzība, priekšraksts.

No īsās sanskrita vārdnīcas- valoda; laipna un svēta saruna.

bhashate

bilst (bāzties pa starpu?) – bhāšate (bhāṣate {bhāṣ}, bhashate)

‘balsot’; no Spokensanskrit- runāt, pasludināt, izskaidrot, teikt, saukt, stāstīt, nosaukt, aprakstīt.

No kušanu vārdnīcas- bilst, balso, runā. Arī PIE ‘bháṇat’, senprūšu ‘billīt’, leišu ‘bìlstu’, ‘bal̃sas’ – balss

bhashya

bāšanās, iestarpinājums – bhāšja (bhāṣya, bhashya)

No Spokensanskrit- runāšana, paskaidrojums, komentārs, piezīme.

bhat

teicējs – bhat (bhaṭ, bhat, bhatt, bhatta)

No Spokensanskrit- teicējs, runātājs. Sal. ar  bhāṣā, bhauma.

No Glossary Punjab tribes – Dziesminieku kasta, kalniešiem ‘bhāt’. ‘Bhatti’ – sena daudzskaitlīga plaši izplatīta zemkopju-audēju-kalēju cilts, piemēram, ‘Gujrātā’, kas devusi nosaukumu ‘Bhattiāna’i. “Lieliska cilvēku rāse, strādīgi zemkopji, neielaižas parādos, labi zirgaudzētāji, ļoti tīk sacīkstes. Maz nopūlas ar liellopiem, bet ļoti nododas savstarpējai sievu nolaupīšanai.” Arī ‘kamboh’ (kamboj; skat.) zemkopju klans.

Nāk no apvidus dienvidos no Pendžabas – ‘bhāt rajput’.

bhauma

bauma – bhauma (bhauma, bhauma)

No Spokensanskrit- stāsts, meli; attiecīgs uz zemi, zemes dzīvi, zemes putekļi, graudi, klons.

John Grimes- pasaulīgais (no darbības v. saknes ‘bhū’ = ‘būt, tapt’).

Viens no četriem uguns veidiem (Skat. tejas).

bhautika

bhautika (būtošs) – bhautika (bhautika, bhautika)

No Spokensanskrit- pasaulīgs, fizisks, materiāls, pamata, pamatbūtību īpašības.

No Sanskrit Dictionary- pasaulīgs, fizisks, materiāls, elementu īpašības.

John Grimes- materiāls; veidots no tveramajiem elementiem.

bhava

esība, būšana – bhāva (bhāva, bhava)

No īsās sanskrita vārdnīcas- subjektīvs esamības stāvoklis; prāta attieksme, garastāvoklis; apjēgas stāvoklis sirdī vai prātā.

No Spokensanskrit- būšana, Virsesamība, esība, esības veids, daba, īstenība, pastāvošais, pasaule, prāta vai ķermeņa stāvoklis, noskaņojums, dvēsele, jūtas, gars, emocijas, sirds, izturēšanās, raksturs, stāja, Visums, gadījums, varbūtība, dzimšana, pārdabisks spēks, nojauta, priekšnojauta, nolūks, uzskats, lieta vai substance, niekošanās, draiskulība, planētu stāvoklis, astroloģiskais zvaigznājs jeb mēness mājoklis, dzemde, domāšanas vai sajūtu veids, mīlestības sajūta, apcere, meditācija, pasaulīgā esība, izcelsme, tapšana, pasaule, pastāvēšana, labklājība, ieguvums, pārvēršanās, esības stāvoklis, dievība, dzīvība. (skat. bhū).

No ‘Tantras prakse’- tapšana, būšana; hinduismā reliģiska nosliece vai emocionāla ievirze uz dievišķo un cilvēka darbošanos. Skat. arī rasa.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- dzīvību radošs spēks.

John Grimes- ‘būšanas’ stāvoklis; esamība; emocija; sajūta; attieksme (no darbības v. saknes ‘bhū’ = ‘būt, tapt’).

1. Esamība – tas no kā rodas viss.

2. Saskaņā ar budismu viena no divpadsmit saiknēm esamības cēloniskajā ķēdē. (Skat. pratītyasamutpāda).

3. Tapšana vai nepārtrauktas maiņas stāvoklis.

4. Izšķīšanas jeb pielīdzināšanās sajūta. Garīgā stāja.

bhava samadhi

garīgs svētpamirums, paturot būšanu – bhāva samādhi (bhāva samādhi, bhava samadhi)

No īsās sanskrita vārdnīcas- virsapziņas, svētpamiruma stāvoklis, , ko dievinātāji (bhakta) sasniedz ar spēcīgām dievišķām emocijām un izbaudot saikni ar savu Dievu (Īštadeva), bet paturot savu ego.

bhava-pratyaya-samadhi

garīgs svētpamirums, paturot prātu, būšanu, noslieces – bhāva-pratjaja-samādhi (bhāva-pratyaya-samādhi, bhava-pratyaya-samadhi)

John Grimes- bezpazīmju vienības (samādhi), svētpamiruma forma, kurā vēl palikušas neapjēgas pēdas.

Šajā stadijā ir palikušas slēptās cilvēka kaislību noslieces. Tādējādi, pat pēc šīs pakāpes sasniegšanas cilvēkam būs jāatgriežas pasaulē atpakaļ. (Skat. samādhi; sal. ar bhāva samādhi).

bhavakarma

netveramā būtība – bhāvakarma (bhāvakarma, bhavakarma)

John Grimes- džainismā ķermeņa, prāta, runas darbības, kas rada netveramo būtību (karma).

bhavakarman

tikai būšana – bhāvakarman (bhāvakarman, bhavakarman)

No Spokensanskrit- neitrāls un pasīvs stāvoklis.

bhavamukha

esības – būtības sprauga – bhāvamukha (bhāvamukha, bhavamukha)

No īsās sanskrita vārdnīcas- pacilāts garīga pieredzējuma stāvoklis, kurā māceklis savu prātu notur uz robežas starp Absolūto un Relatīvo, Pastāvīgo un Nosacīto. Šajā stāvoklī viņš var apcerēt neaprakstāmo un bezpazīmju Virsīstenību un arī piedalīties nosacītību pasaules norisēs, saredzot tajās vien Dieva izpausmes.

bhavana

būšanas radītājs – bhāvana ( bhāvana, bhavana)

No Spokensanskrit- radītājs, daba, izpaužošs, parādošs, iztēlojošs, mācošs, radošs, esības cēlonis, cilvēka labklājības veicinātājs, doma, būtība, jēdziens, prātā veidots, pieņēmums, nojauta, meditācija, staru mežs,

bhavana

būtība – bhāvanā (bhāvanā, bhavana)

No Spokensanskrit- pielūgsmes sajūta, sajūta, pareizs priekšstats, apcere, īstenojums, iedvešana, kopšana, fabulas morāle jeb būtība, pamatojums, ticība, noskaidrošana.  Skat. adhyātma.

No Sanskrit Dictionary- sajūta, līksms prāts.

John Grimes- atgādinoši iespaidi; meditācija; apsvēršana; psīholoģiska disciplīna.

1. Saskaņā ar džainismu, tā ir apjēga caur vārdiem (śrutajñāna). Tā ir zināmu parādību dabas pārdomāšanas stadija tā, ka pienācīgi tiek saprasta jaunapjēgtā parādība kā ar tām saistīta.

2. Saskaņā ar ‘Vaiśeṣika’s skolu, tas ir slēptu iespaidu (saṁskāra) radītu raksturīgo iezīmju (guṇa) tips. Tā ir tā patības īpašība, ar kuru lietas tiek pastāvīgi praktizētas, atcerētas vai atpazītas.

bhavanam

būšana ar atlaistu prātu, meditācija – bhāvanam (bhāvanam, bhavanam)

http://www.mysticrose.lv/izcili-cilvki/osho/mevlana-rumi/oso/oso-par-meditaciju – meditācija ir ceļojums nezināmajā, lielākais ceļojums, ko var uzsākt cilvēka prāts. Meditācija nozīmē vienkārši būt, nedarot neko – bez rīcības, bez domām, bez emocijām. Jūs vienkārši esat, un tā ir tīra bauda. Skat. adhyātma.

No īsās sanskrita vārdnīcas- meditācija. “Bhavanam ir sirds iedibināšana Valdniekā, ko attēlo un prātā ienes OṀ.” (Šankars, komentāri ‘Jogas sūtrām’).

No Šrī Šrī Ravi Šankara citātiem- meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.

Ja tu aplūko mītoloģiskus attēlus, tu atradīsi ‘Dižo Karavīru’ (Bhagavān Śrī Mahāvīrā (599-527.g.pr.m.ē.), arī Vardhamana; džainisma 24. tīrthaṅkara (pārdzimšanas pārvarējušais), džainisma reformators) sēdam ar piecgalvainu kobru aiz muguras. Vai Pavēlnieku Višnu ar kobru aiz muguras. Pat viedo attēlos tu atradīsi aiz muguras kobru ar atvērtu kapuci. Esat redzējuši? Tā ir ļoti smalka lieta.

Vai zināt, kas ir dziļa mierīguma kavēkļi? Tie ir prāta kāres un nepatikas. Ja prāts ir kārību un nepatiku pilns, miers nav iespējams. Un ja miera nav, garīga vingrinājuma mērķis ir nesasniedzams. Tāpēc mums ir jātiek vaļā no kārēm un nepatikām.

Tātad; kā to dara? Prātā ir jātur “Man nekas no neviena nav vajadzīgs”. Kad nekas no neviena nav vajadzīgs, mēs nevienam nepielipsim, mums nebūs nepatikas pret nevienu. Aplūkosim mūsu nepatikas. No kuriem mēs novēršamies? Tikai no tiem, kurus uzskatām par sliktiem, ne tā? Nedomā par nevienu kā par sliktu cilvēku. Pasaulē nav sliktu cilvēku. Ja cilvēki dara kaut ko sliktu, tas ir viņu neziņas jeb neapjēgas dēļ, vai tāpēc, ka viņu prāts ir ticis ievainots. Tātad, neturi sevī noliedzošu viedokli par nevienu. Ja kādam ir noliedzošs viedoklis par tevi, tā ir viņa nelaime, ne tava. No savas puses – nevienu par sliktu neturi. Tā tavs prāts būs skaidrs un līksms, un tavs saprāts būs vērīgs.

Redz, kad tu sēdi meditācijā, kas tad notiek? Tava apziņa ir tramīga, atvērta un modra, it kā aizmugurē būtu tūkstošgalvu kobra. Kobra nozīmē modrību. Cik daudzi no jums meditācijas laikā jūt pamatīgu mundrumu aiz pakauša? Kaut kādu modrību!

Tā – kobra – ir pacilājošas un atverošas enerģijas simbols; enerģijas, kas ir trauksmaina un vienlaikus mierpilna. Nav tā, ka aiz pakauša tiešām būtu kobra, tas ir vien modrības simbols dziļā miera stāvoklī, un tā ir meditācija – galēji mierpilna, neko negriboša, neko nedaroša, esoša nekas un esoša atvērta kā kobras kapuce; modrība bez jebkādas piepūles.

To mēdz aprakstīt divējādi. Vienā veidā runā par šo kobru, un otrā – par ziedu. Šis zieds ir kā tūkstoš ziedlapu lotoss, kas izplaukst galvasvirsā, vainaga čakrā. Abi ir īsti labi.

bhavanamarga

būšanas, meditācijas ceļš – bhāvanāmārga (bhāvanāmārga, bhavanamarga)

No Spokensanskrit- garīgā virzība. Skat. bhāvanam.

bhavani

Dievmāte – Būšanas Devēja – Bhāvānī (Bhāvānī, bhavani)

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘Esības Devēja’ – Dievmātes apzīmējums.

http://sanskritdictionary.org/  – Pārvatī, Satī, Durgā, Šivas sieva.

John Grimes- ‘Būšanas Devēja’.

Viens no vispārējās Dievišķās Mātes vārdiem. Pastāvošais; Tīrā Esamība. Dižā Dievmāte. Pārvatī vārds.

bhavatarini

Dievmāte – Būšanas Glābēja – Bhavatārinī (Bhavatāriṇī, bhavatarini)

No īsās sanskrita vārdnīcas- “Visuma Glābēja”, Dievmātes, īpaši Kālī, apzīmējums.

http://sangitayoga.com/2015/04/07/om-kali/  – Visuma Māte, Kālī tēla nosaukums ‘Dakshineshwar ‘ templī, kur Ramakrishna Paramahansa aizsācis Indijas mūsdienu garīgo atdzimšanu.

bhavatmaka

būtības atmaņa, īsts – bhāvātmaka (bhāvātmaka, bhavatmaka)

No Spokensanskrit- apliecinošs, īsts, īstenības iemiesojums.

John Grimes- substances, būtības (dharma) tips džainismā, kas norāda uz lietas veidolu un stāvokli.

bhavitatman

atmaņā, dvēselē esošs – bhāvitātman (bhāvitātman, bhavitatman)

No Spokensanskrit- svētais, zintnieks, dievbijīgs, cilvēks, kura dvēsele ir attīrīta ar meditāciju uz vispārīgo dvēseli jeb kura domas ir nostiprinājušās Virsdvēselē; nodarbināts ar, cieši apņēmies.

bhavya

bijis – bhāvja (bhāvya, bhavya)

No Spokensanskrit- viegli atminams vai saprotams, uztverams, iztēlojams, uztverts, aptverts, pieņemts, apstiprināts, atzīts, izpildīts, pabeigts.

John Grimes- būt notikušam, paveiktam.

bhaya

bailes – bhaja (bhaya, bhaya)

No Spokensanskrit- bailes, šausmas, trauksme, drebuļi, briesmas, apdraudējums.

bhayakampa

baiļu trīsas – bhajakampa (bhayakampa, bhayakampa)

No Spokensanskrit- baiļu trīsas.

bhayakara

biedējošs, bailes darošs – bhajakara (bhayakara, bhayakara)

No Spokensanskrit- biedējošs, draudīgs, baigs, baiss.

bhayanaka

baiss – bhajānaka (bhayānaka, bhayanaka)

No Spokensanskrit- baiss, šausmīgs, drausmīgs, draudīgs, ļauns, briesmīgs; tīģeris.

bhayanaka-shabda

baisa skaņa – bhajānaka šabda (bhayānaka-śabda, bhayanaka-shabda)

No ‘The divine life society’ glosārija – baisa skaņa.

bhayra

izstumtais – kalāšu bhaira (bhayra, bhayra)

kalasha_lexicon – izstumtais, aptraipītais, nicinātais, asinsgrēka darītājs. Cilvēks, kurš apprecas savā klanā, ko uzskata par ļoti sliktu lietu.

bhedabhedavada

mācība (vadība, vadule, vednis) par personas Patības un Augstākās Patības nenoteikto saistību – bhedābhedavāda (bhedābhedavāda, bhedabhedavada)

No Sanskrit Dictionary- mācība par personas Patības un Augstākās Patības gan nodalītību, gan nenodalītību. Skat. adhyātma.

bhel

bilst – IE bhel (bhel, bhel)

No Kursītes-  IE ‘bhel’ – bilst.

bhi

izbīlis – bhī (bhī , bhi)

No Spokensanskrit- bailes, šausmas, baiļu lēkme, bažas, trauksme, pārbīlis.

bhidaka

baidēklis, zobens – bhidaka (bhidaka, bhidaka)

No Spokensanskrit- Indras zibens, zobens, cirtnis, ievainotājs.

bhima

biedējošais – Bhīma (Bhīma, bhima)

No Spokensanskrit- baigs, baiss, drausmīgs, briesmīgs, draudīgs, bargs, milzīgs.

John Grimes- ‘Baisais’; biedējošais.

1. Otrais no pieciem Pāndavu brāļiem un sava laika varenākais karotājs. Viņam piemitis 10 000 ziloņu spēks. Viena no Mahābhāratas galvenajām darbības personām. Kunti un ‘Vāyu’ dēls.

2. Šivas, kā arī Višnu vārds.

bhinik

sagatavot aušanai, pīšanai – kalāšu bhinik (phinik?) (bhinik, bhinik)

kalasha_lexicon – 1. salikt diegus stellēs, izkārtot diegus aušanai; 2. sagatavot niedres groza pīšanai; 3. izlikt slazdu, gaidot, lai kādam kaitētu; 4. nolikt (ielikt pamatus).

bhira

iebiedējošs – bhīra (bhīra, bhira)

No Spokensanskrit- iebiedējošs.

bhishaj

dziednieks (pabiedētājs?) – bhišadž (bhiṣaj, bhishaj)

No Spokensanskrit- dziedinošs, atveseļojošs, dziednieks, terapeits, zāles.

Ancient Sanskrit Online http://www.utexas.edu/cola/centers/lrc/eieol/vedol-MG-X.html  – dziednieks.

bhishma

biedējošais – Bhīšma (bhīšma, bhīṣma)

No Spokensanskrit- briesmīgs, drausmīgs, šausmas, nāve, dēmons.

V. Ivbuļa – astotais un pēdējais Gangā dēls. Viedais un bruņniecisks godavīrs.

Dyaus and Bhīshma, Zeus and Sarpedon – Dyaus inkarnācija, viens no pieciem kuru karavadoņiem.

John Grimes- ‘Baisais’; biedējošs; šausmīgs; draudīgs.

Kauravu un Pāndavu cilšu ciltstēvs, par kuru vēstīts Mahābhāratā. Lai iepriecētu savu tēvu ‘Śantanu’, viņš pieņēmis (šausmīgu) solījumu nekad neprecēties, lai viņa tēvs var apprecēt ‘Satyavatī’. Mahābhāratas karā viņš bijis viens no 5 kauravu (kuru) karaspēka vadoņiem.

bhita

nobijies – bhīta (bhīta, bhita)

No Spokensanskrit- satraukts, nobijies, nobažījies, bikls, iebaidīts, gļēvulis.

bhiti

bailes – bhīti (bhīti, bhiti)

No Spokensanskrit- bailes, šausmas, briesmas, bažas, trīsas.

bhlashate

blāzmot – bhlāšate (bhlāśate {bhlāś}, bhlashate)

No Spokensanskrit- spīdēt, starot, mirdzēt.

http://korenine.si/zborniki/zbornik01/pdf/skulj_indo.pdf  – slovēņu ‘bleščati’.

bhogin

bogans, liekts – bhogin (bhogin, bhogin)

(bogans) No Spokensanskrit- saliekts, gredzenā.

bhonjaw

drebēšana, zemestrīce, Drebkuls – kalāšu bhondžov (bhonjaw, bhonjaw)

kalasha_lexicon – drebēšana, zemestrīce.

bhoyar

Bojārs, auļu dievsBhojar (Bhoyar, bhoyar)

Korku – arī ‘bhurswa’, nosaukums varbūt no tāda nosaukuma kastas; ‘Basam’ jeb ‘Baoria’ ir bišu stropu dievs.

bhramana

bramanis (mutes bajārs?) – bhramana (bhramaṇa, bhramana)

No Spokensanskrit- klejošana, griešanās, nepastāvīgums, kļūdīšanās, iešana aplinkus, streipuļošana, pauris, svārstīšanās, vieglprātība, šūpošanās, reibonis, aizmukšana, novirzīšanās.

bhramari

Drebinātāja, Brammētāja, Kamene – Bhramari (Bhramari, bhramari)

No Spokensanskrit- hindu bišu dievība. Bhramarī – kamene.

bhramari pranayama

kamenes elpošana – bhrammarī pranajama (bhrammarī pranayama, bhramari pranayama)

breathing-techniques – kamenes elpošana. Ļoti iedarbīga tūlītējai prāta remdināšanai. Viens no labākajiem elpošanas paņēmieniem prāta atbrīvošanai no satraukuma, nepatikas, bažīguma un tikšanai galā ar dusmām. Vienkārši veicama jebkur darbā vai mājās un ir tūlītēja iespēja atmest saspringumu. Nosaukums atvasināts no kamenes (bhrammarī) nosaukuma. Izelpa atgādina pazīstamo kamenes dūkoņu.

1. Sēdam ar taisnu muguru klusā vēdinātā kaktā ar aizvērtām acīm. Sejā liegs smaids.

2. Starp vaigu un ausi ir auss ļipiņa, uz tās uzliekam rādītājpirkstus.

3. Dziļi ieelpojam un izelpojot viegli piespiežam ļipiņu. Var ļipiņu turēt piespiestu vai atlaist un piespiest, skaļi dūcot kā kamenei.

4. Var dūkt zemā balsī, bet labāk darbojas augsta skaņa.

Izdarām 6-7 tādas ieelpas-izelpas.

Kādu laiku paturam acis ciet. Novērojam sajūtas ķermenī un iekšējo klusumu.

Var kamenes pranajamu veikt arī guļot uz muguras vai labajiem sāniem. Guļus stāvoklī var arī vien dūkt un neraizēties par pirkstu turēšanu uz ausīm. Kamenes pranajamu var veikt 3-4 reizes dienā.

bhrata

brālis – bhrātā (bhrātā, bhrata)

No Mel Copeland, Spokensanskrit – brālis.

bhratridatta

brāļa dots – bhrātridatta (bhartṛdatta, bhratridatta)

No Spokensanskrit- brāļa dots māsai viņas kāzās.

bhrigu

krauja (Briģi?), reģis Bhrigu – Bhrigu (Bhṛgu, bhrigu)

No Spokensanskrit- krauja klints, nogāze, krauja.

No īsās sanskrita vārdnīcas- sens viedais, tik izcils, ka bijis starpnieks dievību ķildās.

John Grimes- ‘Mirdzošais’; diža reģa (ṛṣi) vārds.

Bhagavad Gītā Krišna teic – “No dižajiem reģiem es esmu Bhrigu”.

No Sanskrit Dictionary- dievišķas izcelsmes uguns iededzējs priesteris vēdiskajā altārī, kas tika uzskatīts par pasaules centru un cilvēces dārgumu.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Brigi  – Brigi – (latgaliešu: Brygi, agrāk Briģi) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies uz ziemeļiem no Brigu ezera 27 km no novada centra Ludzas.

bhu

būt – bhū (bhū, bhavati {bhu})

No Spokensanskrit- būt, dzīvot, notikt, izcelties, nodarboties, uzturēties, rasties, veikties, mājot, pastāvēt; ziedojuma uguns.

No īsās sanskrita vārdnīcas- būt, tapt.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- Bhū – pirmatnēja dievība. Dzīvojusi pirmatnējā okeāna dibenā, un viņu virspusē pacēlis Brahma, lai kļūtu par lotosu.

http://scriptures.ru/vedas/rigveda10_118_146.htm – Rigveda X, 129.

Nebija tad nekā neesoša, nedz esoša,

Un nebija gaisu valstības, ne debesu velves pār to.

Kas klāja? Kur? Kas patvērums bija?

Kas tie par ūdeņiem bija bez dibena?

Nebija tad ne nāves, nedz kaut kā nemirstīga,

Ne zīmes no dienas un nakts dalījuma.

Pēc sava likuma elpoja Kaut kas Viens, bez elpas.

Un nebija nekā cita bez viņa.

Bija tumsa, tumsā slēpās tas Viss

Kā jūklis bez kārtības bija tas viss.

Tukšumā bez veida esošais dzīvais,

Viņš Viens tika Karstuma radīts.

Radās sākumā kārība, Kāme,

Gara pirmā sēkla un dīglis tā bija.

Esības līdzību neesošajā

Atklāja prātojot reģi, savas sirds domām.

Pāri bij pārvilkta robeža.

Kas bija apakšā? Kas bija augšā?

Bija dzemdinātāji. Bija vareni spēki.

Tieksme, rīcība apakšā un enerģija augšā.

Kurš īsti zin, kurš te pateiks,

No kurienes radusies, nākusi radība.

Tad šajā valstībā radās dievi.

Tad kurš gan zina, no kā viss pirmoreiz radies.

Tas, radības pirmavots,

Radījis visu vai neradījis –

Kura acis pārrauga šo valstību augstajās debesīs.

Vien tas vai nu zin vai nezin.

John Grimes- zeme; materiālā pasaule (skat. loka).

bhubhushati

gribēt būt – bubhūšati (bubhūṣati {bhū}, bhubhushati, bhu)

No Spokensanskrit- gribēt atriebties, gribēt tapt, gribēt sasniegt, tiekties, interesēties; godāt.

bhudeva

“būtošais” dievišķums – bhūdeva (bhūdeva, bhudeva)

No Spokensanskrit- dievišķums uz zemes, Virsīstenība, Brahman.

bhudevi

Zemes māte, būšanas dieve – Bhudevi (Bhudevi, bhudevi)

Sri Bhudevi (Andal) – Zemes māte. Pirmatnēja Rigvedas dieve un Valdnieka Varahas sieva, Višnu trešā inkarnācija. Tiek uzskatīta par dieves Lakšmī auglības aspektu.

Skat. arī Dharti Mātā, Arī Dharitri, Bhūtamātṛkā, Gandhamātṛ; viens no Pṛthvī epitetiem. Salīdz. ar  Gaush Urva.

bhudhara

“būtošajā” mājojošs – bhūdhara (bhūdhara, bhudhara)

No Spokensanskrit- zemē mājojošs, zemi turošs, cipara 7 apzīmējums, kalns.

bhujagatmaja

čūskas meita – bhudžagātmadžā (bhujagātmajā, bhujagatmaja)

No Spokensanskrit- čūskas meita, jauna čūsku mātīte.

bhukampa

zemestrīce, “būtošā” drebēšana, Drebkuls, Drebkulis – bhūkampa (bhūkampa, bhukampa)

No Spokensanskrit- bhūkampa – zemestrīce.

Ostermeyer S.15., Resha Dainos tulkojums S.309 ‘Tetch Kurlaend.Kirchengesh. I S.121. ‘Drebkullis’ – zemes tricinātājs

No Jēkaba Langes 1773- ziemeļu zemestrīču dievs.

No Stenders 1783- zemestrīču dievs, kas nabaga zemi tik stipri per/kuļ, ka viss dreb. No drebēt un kult.

No Baltu mitoloģija, Aldis Pūtelis. Ausekļa dievi- cēlis kalnus mūžīgus, kur mituši dievi.

bhuloka

būšanas (zemes) loks (valstība) – bhūlōka (bhūloka, bhuloka)

No Spokensanskrit- zeme, zemes valstība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- materiālā pasaule / atomiskās vielas dimensija.

No Sanskrit Dictionary- Zeme, zemes valstība, Sthulaloka, materiālā pasaule, piecu maņu valstība.

John Grimes- ‘zemes valstība’ (no ‘bhu’ = ‘zeme’ + ‘loka’ = ‘pasaule’).

bhum

zeme, laukums – kalāša bhum (bhum, bhum)

kalasha_lexicon – zeme, laukums ārpus mājas.

bhuma

Būtība, Virsīstenība – Bhuma (Bhuma, bhuma)

No jogas vārdnīcas – bezgalīgā beznosacījuma būtība, Beznosacītais, Dižā Bezgalība, Brahman.

bhumi

zeme – bhūmi (bhūmi, bhumi)

No Spokensanskrit- zeme, augsne, vieta, pamats, grīda, klons.

No Sanskrit Dictionary- zeme, viena no pasaulēm.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Zeme; mājoklis, valstība.

https://en.wikipedia.org/wiki/Dardic_languageskhovari  ‘buum‘.

bhumiputra

zemes dēls, planēta Marss – (bhūmiputra, bhumiputra)

No Spokensanskrit- zemes dēls, planēta Marss.

bhumisuta

zemes dēls, planēta Marss – bhūmisuta (bhūmisuta, bhumisuta)

No Spokensanskrit- zemes dēls, planēta Marss.

bhumki

iezemietis – kalāšu bhumki (bhumki)

kalasha_lexiconiezemietis. ‘Krakal’i, ‘batrik’i un ‘baramuk’i apgalvo, ka ir kalāšu ieleju iezemieši.

bhuputri

zemes meita –  bhūputrī (bhūputrī, bhuputri)

No Spokensanskrit- zemes meita.

bhur

zeme (Saistība ar burt?) – bhūr (bhūr, bhur)

No Spokensanskrit- viens no trim dižvārdiem (3 mahāvyāhṛtis – bhūr, bhuva, svaḥ – zemes, gaisu/garu un debesu/dievišķā valstība); zeme; elle.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- ‘bhur’ – vārds, ko izteikusi Pradžapatī, kas izraisījis Zemes rašanos.

bhuranyu

burvīgs – bhuranju (bhuraṇyu, bhuranyu)

No Spokensanskrit- nemierīgs, rosīgs, saviļņots, dedzīgs, saule, ātrs, trīsošs.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- uguns dievība.

bhurate

burties – bhurate (bhurate {bhur})

No Spokensanskrit- trīsēt (no satraukuma), pūlēties, saviļņot, krampjaini kustēties, trīsas, cīniņš.

bhurja

bērzs – bhūrdža (bhūrja, bhurja)

No Spokensanskrit- bērzs.

https://en.wikipedia.org/wiki/Dardic_languages‘palula’ dialektā ‘brhuj‘.

bhurvan

burvīgs – bhurvan (bhurvan, bhurvan)

No Spokensanskrit- nerimtīga (kā ūdens) kustība, ņirboņa.

bhushana

rota, zīme (būtība, grezna būšana?) – bhūšana (bhūṣaṇa, bhushana)

No Spokensanskrit- rotājums, greznojums, ornaments.

bhusuta

zemes dēls, planēta Marss –  bhūsuta (bhūsuta, bhusuta)

No Spokensanskrit-  – zemes dēls, planēta Marss.

bhusuta

zemes meita – bhūsutā (bhūsutā, bhusuta)

No Spokensanskrit- zemes meita.

bhut

ļauna būtne – kalāšu bhut (bhut, bhut)

kalasha_lexicon = 1. ļauns gars, dēmons, spoks, dzīvo avotos, pieņem dzīvnieku, piem., buļļa, kazas, suņa, zirga izskatu, niknojas, zog, nogalina, pūdē labību; 2. indiešu sieviešu bikses, bikses, apakšbikses.

bhut lawek

saules aptumsums (būtņu laupījums) – kalāšu bhur lavek (bhut lawek, bhut lawek)

kalasha_lexiconsaules aptumsums. Kad tas notiek, kalāši šūpo šaujamloku, lai uzzinātu, kurš gars sauli nolaupījis. Upurē aitu, pēc tam saule atspīd.

bhut sambiek

puiša iesvētīšana – kalāšu bhut sambiek (bhut sambiek, bhut sambiek)

kalasha_lexicon – ceremoniāla puiša ietērpšana jaunā tērpā, ar ko viņš kļūst par vīrieti. To dara, kad puisim ir 5 – 8 gadi, un tas ir otrais un pēdējais puiša iekļaušanas kalāšu vīriešu sabiedrībā rits. Tad viņš kļūst rituāli tīrs un var iet kopā ar citiem vīriešiem pie ‘Idreyin’ altāra ‘Batrik’ā.

bhuta

būtne – bhūta (bhūta, bhuta)

No Spokensanskrit- radīta būtne, gars, mājas gars, rēgs, spoks, mirušā gars, dēmons, bērns, draiskulis, dēle, radība, labklājība, pasaule, esošs, bijis, īsts, patiess, piemērots, pasaule, viens no 5 pamatelementiem.

No īsās sanskrita vārdnīcas- gars; tas, kas ir radies; pretstats neizpaudušamies; katra no piecām Visuma pamatsastāvdaļām; elements. Daži bhūtas ir ne-cilvēciski dabas gari vai stihijas, bet daži ir šīspasaules cilvēciski gari – spoki. Bhūtas var būt gan labvēlīgas, gan nelabvēlīgas.

No Sanskrit Dictionary- dzīvas būtnes, spoki, fiziskais, materiālais, viss radītais. Ļauns gars, kas jāpielabina ar graudu ziedojumu rītā un vakarā.

John Grimes- elements; tveramo pamatelementu princips (no darbības v. saknes ‘bhū’ = ‘tapt, būt’).

Tie ir pieci pamatelementi – zeme (kṣiti jeb pṛthivī). ūdens (ap), uguns (tejas), gaiss (vāyu), izplatījums (ākāśa). (Skat. mahābhūta).

G. de Purucker – kādreiz dzīvojušu cilvēcisku būtņu “čaulas” bez garīgā satura – cilvēcisku būtņu astrālas atliekas, senču “ēnas”. Burtiski – ‘bijušie’, būtnes, kas ir dzīvojušas un pārvērtušās. Būtas ir “čaulas”, no kurām ir aizgājis viss garīgais un saprātīgais –no šīs čaulas ir aizgājis viss, kas bijis īsts, un palicis tikai sabrūkošs astrāls līķis. Būtas ir mirušu cilvēku spoki, rēgi, atdarinājumi, atliekas; citiem vārdiem, cilvēcisku būtņu astrālas atliekas. Tās ir senču “ēnas”, blāvi un spokaini rēgi, kas dzīvo astrālajā pasaulē, vai bijušo cilvēku astrālas kopijas; un atšķirība starp būtu un mainīgu veidolu (kāmarūpa) ir ļoti maza.

Zaudējis visu, kas pieklājas īstai radībai, īstam cilvēkam, būta ir tikpat lielā mērā līķis astrālā dimensijā, cik sabrūkošs fizisks ķermenis, kas palicis pēc fiziskās nāves; un tātad, astrāli vai psīhiski sakari ar jebkuru no šo čaulu veidiem darbojas vienīgi kaitīgi. Būtas. lai gan piederas astrālajai pasaulei, tomēr ir magnētiski piesaistītas fiziskam vietām, kas līdzīgas impulsu atliekām, kādas viņos vēl ir. Dzērāja būtu pievelk vīna pagrabi un dzertuves; tāda cilvēka, kurš dzīvojis neķītru dzīvi pievelk atbilstošas vietas; laba cilvēka plānā un retinātā būta tiecas uz mazāk pretīgām un mazāk ļaunām vietām. Viscaur senajā pasaulē un lielākoties arī mūsdienu pasaulē šie mirušo rēgi jeb “attēli” cilvēkiem ir bijuši biedējoši un šausminoši, un no jebkāda sakara ar tiem ir visnotaļ izvairījušies.

i

svastikas-kalna-gaisma-izvilkumi_chogyal-namkhai-norbu_II-1-2/ – Teksts rTsa rgyud nyi sgron (Thob,204,102,4) šīs dažādās {ne-cilvēcisko} būtņu šķiras uzskaita šādi:

“dBal, g.Yog un Khrin; Nyer [sic], ‘O un Tshams; dMu, bDud un bTsan; Srid, sKos un Phywa [plus] varenie lHa, kopā trīspadsmit, ir Trīspadsmit Augšējās Jomas Varenie [Yar-g.yen gNyen-po bCu-gsum].
Zla, Nyi un sKar; sPrin, gZha’ un Dal; Zer, Lo un rDzi ir Deviņi Starpjomas Nelokāmie [Bar-g.yengTod-po-dgu].
Klu, gNyan, un rGyal; sMan, Ther un Srin; Dre, Sri un Byur [plus] gShin-rje un Chud, kopā vienpadsmit, ir Vienpadsmit Zemes Jomas Dižās Būtnes [Sa-g.yen Che-ba bCu-gcig].”

Šāda ne-cilvēcisko dimensiju un tām atbilstošas klasifikācijas izpratne rāda senā Bon īpašu redzējumu, un dažādās mācības, kas šajā tradīcijā attīstījušās, ir bijušas saistītas ar šādu izpratni. Tomēr, ar lielu budistu pasaules uzskata līdzdalību daļā Jauno Bonpo lietpratēju [Bon gsar-ba]iepriekš ne-cilvēciskajām dimensijām pieskaņotā uzmanība ir izzudusi, aizstāta ar citu, identisku ar budistu redzējumu, uzsvariem. Šie redzējumi ir plaši un sīki esamības iedalījumi Vēlmju Jomā [‘dod khams, sanskr. kāmadhātu], Veidolu Jomā [gzugs khams, sanskr. rūpadhātu], un Bezveidolu Jomā [gzugs med kyi khams, sanskr. arūpadhātu]; un tādu būtņu kā dievu, pusdievu un cilvēku, kas pārstāv esamības augstākos līmeņus, un velnišķīgu būtņu, badīgo garu un dzīvnieku, kas pārstāv zemākos līmeņus un tā tālāk, klasifikācija.
g.Yen ir sens tibetiešu vārds, kam var būt dažādas nozīmes, tādas kā “radīt nesaskaņas”, “apdraudēt”, “aizvainot”, “apkaunot”. Ir acīmredzami, ka šis vārds dimensijām ir dots tās apdzīvojošo būtņu draudīgās dabas dēļ. Tā sauktie Ne-cilvēcisko Jomu Bonpo lietpratēji tiek uzskatīti par gShen-rab līdzjutīgām emanācijām, kas šajā pasaulē esot parādījušās pirms viņa dzimšanas, lai savaldītu apzinošās būtnes; tas ir ideālistisks ieskats, ko uztur teksts Dri med gzi brjid [garākais gShen-rab Mi-bo-che dzīves vērtējums] un citi avoti. Tomēr, paļaujoties uz vēsturiskiem pamatiem, mums tagad būtu jāsaprot un jānoskaidro iemesli, kas saistījuši šos Bonpo ar Pirmatnējām Ne-cilvēku Jomām. Teksts Dag pa gser gyi mdo thig (Dar,105,53,7) apraksta, kā šīs varenās draudīgās būtnes – dievības un tamlīdzīgi, pārvaldot dažādas ne-cilvēku dimensijas un saskaņā ar to atšķirīgajiem raksturojumiem un to ietekmes jomām, var kaitēt daudzām apzinošām būtnēm, tostarp cilvēkiem:

“bDud, kas apdzīvo to pasauli, [ir] ļauni gari [bgegs], kas izraisa traucējumus dzīves [gaitā]; tie moka stingrus ķermeņus, lai kavētu šķēršļu [uz atbrīvošanos] novākšanu (lus rdo rgya mdud ‘grol ba: tas attiecas uz ķermeni, kas ir tik stingrs un stiprs kā saķepināta akmeņu masa [burtiski mezgls, rdo las grub pa’i rgya mdud], un uz tādas masas/mezgla  atraisīšanu vai salaušanu gabalos). Vienmēr, kad tie [ar savu noliedzošo spēku] kādu apņem, to kaitējums ir liels (‘khor zhing gtogs ‘dod che: iespējams, tas nozīmē, ka šie gDon un bGegs veidi vienmēr padara kādu par viņu mocību objektu, tie darbojas ļoti vardarbīgi un nedodot saviem upuriem atelpu). Tie ir stipri skaudīgi, lai kādu darbību [apzinošās būtnes] arī uzsāktu. Tie uzsūta kaites un hroniskas lipīgas slimības. Tie izraisa sniega vētras, kas līdzinās grantij, kas brāžas lejup. Daži izraisa uzbudinošu ļaunu rīcību, daži izraisa traucējumus dzīves gaitā, daži uzsūta reimatismu, kroplību un lepru, daži izraisa neauglību, daži uzsūta pēkšņus neveiksmju sitienus, daži izraisa priekšlaicīgu nāvi.”

Izspriežot varam saprast, kā vienkāršie cilvēki var būt piešķīruši vārdus šiem g.Yen-po atbilstoši īpašajām nelaimēm un traucēkļiem, ko tie ir nesuši viņu dzīvēs. Secīgi, tiem Bonpo lietpratējiem, kuri uzskatīti par spējīgiem un pietiekami spēcīgiem novākt šos šķēršļus, arī ir piešķirti ar tiem saistīto g.Yen-po vārdi. Tāpēc dBal-bon ir bijis garīgais kalpotājs, kas pārvalda dBal darbības jomu, Yog-bon – pārvalda Yog darbības jomu un tā tālāk. Tomēr ir svarīgi izpētīt īstās atšķirības starp dBal, Yogutt. un cilvēka stāvokli, kurā cilvēkiem tīk valdīt pār citiem ar rīcību un izturēšanos, kas līdzinās dBal, Yog utt. rīcībai un izturēšanās veidam.

No Stenders 1783- Mirušo svētki, kur mirušo dvēseles mieloja un kas 4 nedēļas, lielāko daļu oktobra ilga, un tika turēti ļoti svēti (sehr heilig gehalten wurde). Šo laiku sauca arī Dieva dienas (skat. Zemlika un Dievs). Pēdējā laikā (am spätesten) tie ir pie lietuviešiem uzglabāti.

bhutadhatri

būtņu atbalstītājs, dāvātājs – Bhūtadhātrī (Bhūtadhātrī, bhutadhatri)

No Spokensanskrit- būtņu, radību atbalstītājs, radītājs, māte; zeme; miegs. Arī Dhātṛ.

bhutakartri

būtņu radītājs – Bhūtakartri (Bhūtakartṛ, bhutakartri)

No Spokensanskrit- radītājs, būtņu radītājs, Brahmā. Arī  Dhātṛ.

bhutakrit

būtņu radītājs – bhūtakrit (bhūtakṛt, bhutakrit)

No Spokensanskrit- No Spokensanskrit- radītājs, būtņu veidotājs, radošs, dievu kategorija.

bhutamata

Būtņu māte – Bhūtamata (Bhūtamata, bhutamata)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- baismīgs un ļauns un ļauns, dēmonisks Parvatī vai Devī aspekts. Var uzlaist spoku.

bhutamatrka

Būtņu, Zemes Māte – Bhūtamātrikā (Bhūtamātṛkā, bhutamatrka)

No Spokensanskrit- būtņu māte, ‘Zemes māte’. Skat. arī Bhudevi, Dharti Mātā, Arī Dharitri, Gandhamātṛ; viens no Pṛthvī epitetiem. Salīdz. ar Gaush Urva.

bhutamaya

“būtošs”, īsts – bhūtamaja (bhūtamaya, bhutamaya)

No Spokensanskrit- īsts, patiess, kā viss ir īstenībā, sastāvošs no 5 pamatelementiem, saturošs visas būtnes.

bhutantaka

būtņu iznīcinātājs – Bhūtāntaka (Bhūtāntaka, bhutantaka)

No Spokensanskrit- būtņu iznīcinātājs, nāves dievs.

bhutapanchaka

būšanas piecnieks – bhūtapaņčaka (bhūtapañcaka, bhutapanchaka)

No īsās sanskrita vārdnīcas- piecas pamatsastāvdaļas – ēters, gaiss, uguns, ūdens, zeme.

John Grimes- ‘pieci elementi.

Pieci fiziskie elementi ir zeme (pṛthivī). ūdens (ap), uguns (tejas), gaiss (vāyu), ēters (ākāśa). No tiem ir salikts fiziskais Visums. Saskaņā ar ‘Sāṅkhya’s kosmoloģiju, tie atvasinās no netveramajiem elementiem (tanmātra).

bhutarthavada

bhutārthavāda, bhutarthavada; skat. arthavāda.

bhutasarga

būtņu radīšana – bhūtasarga (bhūtasarga, bhutasarga)

No Spokensanskrit- būtņu radīšana, elementu radīšana.

The Roots of Hinduism. The Early Aryans and the Indus Civilization. Asko Parpola.

Katha Samhitā 12.5 radīšana ir aprakstīta šādi – “Sākumā tas (viss Visums) bija (vien) ‘Prajāpati'”. Viņa balss (‘vāc-‘; siev.dz.) kļuva par otro (būtni). Viņš ar to savienojās. Viņa dabūja embriju. Viņa no tā aizgāja. Viņa šīs radības dzemdēja.”

Rigveda 5.42.13 runā par radītāju dievu Tvastar, “kurš, draiskuļojoties savas meitas dzemdē, mainot veidolus, radīja (mūsu) veidolus.”

Plašāka ir Brihad-Āranjaka-Upanišadas 1.4 versija –

“1. Sākumā šī pasaule bija vien patība, atmaņa (ātman) vīrieša (Puruša) veidolā …

3. Viņš gribēja vēl kādu. Viņš, patiesi, bija tik liels kā sieviete un vīrietis, kas cieši apkampušies. Viņš lika šai patībai izkrist (‘pat’) divās daļās. Tālāk radās vīrs (pati) un sieva (patnī) …  Viņš ar sievu kopojās. Tālāk radās cilvēciskās būtnes.

4. Un tad tā pie sevis prātoja – “Kā viņš tagad var kopoties ar mani pēc tam, kad radījis mani tikai no sevis? Man ir jāpaslēpjas.” Viņa kļuva par govi. Viņa kļuva par bulli. Patiesi, tas ar govi kopojās. Tad dzima piena lopi. Viņa kļuva par ķēvi, viņš par ērzeli. Viņa kļuva par  ēzeļu mātīti, viņš par ēzeļu tēviņu. Tad tika dzemdināti cietragu dzīvnieki. Viņa kļuva par kazu, viņš par āzi tas ar viņu kopojās, Viņa par aitu, viņš par aunu. Patiesi, viņš ar viņu kopojās. tā dzima kazas un aitas. Tā, patiesi, tika radīts viss, lai kādi pāri tie nebūtu, līdz pat skudrām”. (nedaudz brīvs ‘Hume’ 1931;81 tulkojums).

Šeit visu dzīvnieku sugu tēviņi un mātītes ir viena vienīga pirmatnējā pāra, Pradžāpati un Vāč dažādas izpausmes. Tā pati doma atspoguļojas arī Indas ielejas civilizācijas ikonogrāfijā, jo daudzi Harappas zīmogi un amuleti attēlo fantastiskus dzīvniekus, kuru ķermeņa daļas pieder atšķirīgām sugām. Tā saliktam dzīvniekam ir zebu buļļa ragi, cilvēka seja, ziloņa ilkņi un snuķis, auna rumpja priekšdaļa, tīģera pakaļdaļa un čūskas aste. Šie mītiskie radījumi varbūt pauž domu, ka visas šīs sugas ar atšķirīgajām daļām piederas vienai un tai pašai būtnei, kas var pieņemt dažādus izskatus.

Tekstā ‘Vādhula-Anvākhyana’ (4.16) pirmatnējais pāris ir Pradžapati un Vāč, bet Pradžāpati pieder arī ziedojums (yajna-), tas ir, ziedojuma upuris kā viņa otrais es. “Pradžāpati radīja (izlaida) ziedojumu (yajna-; vīr. dz.); kad bija radīts, tas aizgāja no viņa” (izteikums ‘parān ait’ – ‘aiziet projām’ parasti norāda uz miršanu; ŠB 13.2.5.1 tas ir lietots dzīvības sulas izlaišanas, acīmredzami, tikko nogalēta upura zirga asiņu nozīmē).

“Viņš (ziedojums, vīrišķais upuris) gribēja pāroties ar … (dievi) Vārdu (vāc-; siev.dz.) ‘anustubh’ vārsmas (veidā) … viņš ar viņu savienojās. Viņa kļuva par ķēvi (āšvā-), viņš par ērzeli (ašva-); viņa kļuva par savvaļas ēzeļu ķēvi (gaurī-), viņš par savvaļas ēzeļa ērzeli (gaura-) utt. Tā viņi izgāja tapšanu par visām būtnēm, abi pieņemot citu veidolu pēc cita. Tad vārds (Vāč) iegāja vīrietī (puruša) un “darināja viņā aizsardzības sienas (purah) (pret viņu), tas ir, zobus. Tad Pradžapati pieņēma Vāč ziedotas biezputras (ēdiena – ōdana) veidu, jo zināja, ka Vāč to grib. Lai palielinātu viņas kāri, viņš izrotājās ar kausētu sviestu. Vāč nespēja noturēties; viņa zaudēja piesardzību un aprija viņu, tā galu galā kļūstot ar viņu vienota.

Šajā variantā Vāč ir aizsardzības sienas (purah) tāpat kā Durgā kā cietokšņa dievei (durga) un Rietumāzijas dievietēm, piem., Kibelai, kura valkā sienas veida kroni. Bez tam, ir teikts, ka Pradžāpati un Vāč ir pārojušies visu būtņu (sarvāni bhūtāni) veidolos. Aitareja-Āranjaka 5,1.5 runā par daudzu dzīvnieku pārošanos (bhūtanām ca maithunam) mahāvrata svētkos. Dzīvnieku pārošana tautas svētkos notiek pat mūsdienās; tādējādi sapāroti bullis un govs var priekšstatīt Rāmas un Sītā kāzas. No ‘Vādhūla-Šrautasūtra’s (11.19.25-30) iznāk, ka vediskajos zirga ziedojumos ir bijusi pilna seksuāla atļauja visiem klātesošajiem cilvēkiem – kā Durgā “desmitajā uzvaras dienā” ‘Šābarotsav’ā. …

No Brāhmanu tekstiem šķiet, ka Pradžāpati ir ne vien pieņēmis dažādu dzīvnieku izskatu, tos radot, bet arī ticis upurēts šajās formās. Tā augļu ziedošana ‘Šatapatha-Brāhman’ā ir skaidrota kā sākotnēja asinsziedojuma, kas sācies ar cilvēka upurēšanu, aizvietojums.

“6. Vispirms … dievi ziedoja cilvēku kā upuri. Kad viņš bija upurēts, no viņa nāca ārā ziedojuma būtība. Tā iegāja zirgā. Viņi upurēja zirgu. Kad tas bija upurēts, no tā nāca ārā ziedojuma būtība, tā iegāja vērsī. Kad tas bija upurēts, no tā nāca ārā ziedojuma būtība. Tā iegāja aitā. Kad tā bija upurēta, no tās nāca ārā ziedojuma būtība. Tā iegāja kazā. Viņi upurēja kazu. Kad tā bija upurēta, no tās nāca ārā ziedojuma būtība.

7. Tā iegāja zemē. Viņi to meklēja, rokot. Viņi to atrada divu – rīsa un miežu – veidā. … “

bhutashuddhi

attīrīšanās no materiālās būšanas – bhūtašuddhi (bhūtaśuddhi, bhutasuddhi)

No Spokensanskrit- ļaunu dēmonu padzīšana.

No ‘Tantras prakse’- “pamatsastāvdaļu attīrīšana”; apsteidzošs pašattīrīšanās rituāls, kurā māceklis savu ķermeni pielīdzina piecām makrokosmiskā Visuma pamatsastāvdaļām un saspiež tās par to augstākām evolūtām.

No ‘The divine life society’ glosārija – cilvēka psīhiskas spējas pārvaldīt pamatelementus.

bhutasrishti

būtņu maldinājums – bhūtasrišti (bhūtasṛṣṭi, bhutasrishti)

No Spokensanskrit- garu, spoku (bhūta) spēka izraisīti maldi.

bhutata

būšana – bhūtatā (bhūtatā, bhutata)

No Spokensanskrit- īstenība, esība.

bhutatathata

pamatelementu būtība – bhūtatathatā (bhūtatathatā, bhutatathata)

John Grimes- elementu ‘tādība’.

bhutatva

būšanas stāvoklis – bhūtatva (bhūtatva, bhutatva)

No Spokensanskrit- sastāvdaļas, elementa stāvoklis.

John Grimes- ‘elementiskums’.

bhutavid

būtnes viedošs – bhūtavid (bhūtavid, bhutavid)

No Spokensanskrit- visas būtnes zinošs; ļaunos garus zinošs.

bhutejya

zemlika, veļu mēnesis, būtņu godāšana – bhūtedžja (bhūtejya, bhutejya)

No Spokensanskrit- bhūtedžja – bhūt’u vai dēmonu godāšana. Skat. arī caturdhāśānti, sāpiṇḍya, svadhākara, pretoddeśa, pretānna, nirvāṇapurāṇa.

No Jēkaba Langes 1773- oktobra mēnesis, kā mēnesis kurā pagāniskie ziedojumu svētki.

No Stenders 1761- Vella mēness, oktobris pie pagāniskiem latviešiem tā saukts, bet arī Dieva dienas.

No Stenders 1783- pagānisks dvēseļu mielošanas ziedojums/upuris. (No ‘zemme likt’) Skat. Weļļi, Wella mēness. Zemlikka svētki tika noturēti, kad viņi aizgājušo dvēseles mieloja.

bhuti

būšana, esība – bhūti (bhūti, bhuti)

No Spokensanskrit- būšana, esība, varēšana, zeme, rota, pamats, labklājība.

bhutik

pīt – kalāšu bhutik (bhut’ik, bhutik)

kalasha_lexicon – 1. pīt sev matus; 2. pīt vai aust zāli (cizhgas) kaklarotai; 3. pīt grozus, aust jeb pīt ādas strēmeļu sēdekli ķeblim; 4. pīt klūgu pinumu; 5. aizdambēt straumi un izveidot ezeru.

bhuvah

garu pasaule starp būšanas un dievišķo valstību – bhuvaha (bhuvaḥ, bhuvah)

No Spokensanskrit- arī bhuvar; pasaule, kas saista debesis ar zemi, dievišķo ar pasaulīgo; gaisi, atmosfēra, planētu sistēma, pasaule, materiālā pasaule; zeme. (viens no 3 mahāvyāhṛtis – bhūr, bhuva, svaḥ – zemes, gaisu/garu un debesu/dievišķā valstība);

Dictionary of Hinduism – atmosfēra, saules valstība.

Sanskrit word list – augšējā pasaule.

bhuvallura

sēne, zemes miesa – bhūvallūra (bhūvallūra, bhuvallura)

No Spokensanskrit- sēne, zemes miesa.

bhuvaloka

garu pasaule starp būšanas un dievišķo valstību – bhuvalōka (bhuvaloka, bhuvaloka)

No īsās sanskrita vārdnīcas- arī bhuvaḥ. Mazākā no astrālajām pasaulēm, līdzīga materiālajai (Bhuloka).

bhuvana

esība, būšana – bhuvana (bhuvana, bhuvana)

No Spokensanskrit- ‘esība’, Zeme, mājoklis, pasaule, cilvēce.

No īsās sanskrita vārdnīcas, John Grimes – Visums; pasaule.

bhuvanabhavana

būšanas, pasaules radītājs – Bhuvanabhāvana (Bhuvanabhāvana, bhuvanabhavana)

No Spokensanskrit- pasaules radītājs.

bhuvanamatri

Būšanas, Pasaules Māte – Bhuvanamātri (huvanamātṛ, bhuvanamatri)

No Spokensanskrit- Pasaules māte.

bhuvanasundara

Būšanas Daile – Bhuvanasundara (Bhuvanasundara, bhuvanasundara)

John Grimes- Dievs kā Visuma daile.

bhuvar

garu pasaule starp būšanas un dievišķo valstību – bhuvar (bhuvar, bhuvar)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- Pradžapatī izteikts vārds, kas izraisījis debesu ķermeņu rašanos.

http://sanskritdictionary.com/  – arī bhuvaḥ; atmosfēra, ēters (otrā no trim pasaulēm, tūlīt virs zemes). Noslēpumains vārds, viens no trim ‘Vyāhṛiti’. Skat. bhuvaḥ.

bhuvarloka

pusdievišķu būtņu loks (joma) – bhuvarlōka (bhuvarloka, bhuvarloka)

No Sanskrit Dictionary- pusdievišķu būtņu valstība starp zemi un sauli, viena no antarlokām, sukšmalokām – iekšējām valstībām.

bi

sēkla – kalāšu bi (bi, bi)

kalasha_lexicon – 1. sēkla; 2. sperma; 3. kodes kūniņa.

biabata

pirmie graudi – kalāšu biabata (biabata, biabata)

kalasha_lexicon – pirmie graudi, ko ņem no apcirkņa. Tos uzskata par īpašiem, un maizi no tiem ēd tikai pati ģimene.

biareyn parik

paslēpes – kalāšu biarein parik (biareyn parik, biareyn parik)

kalasha_lexicon – paslēpes, slēpšanās un meklēšanas rotaļa. “Katros ‘Uchaw’ svētkos mēs spēlējam paslēpes ar meitenēm”.

bibi

kundze – kalāšu bibi (bibi, bibi)

kalasha_lexicon – kundze (daļa no sievietes vārda).

bibiawa

Ieva – kalāšu Bibiava (Bibiawa, bibiawa)

kalasha_lexicon – Ieva, pirmā sieviete. Pirmais vīrietis – ‘Adem’.

bicak

sievišķs ļaunais gars – kalāšu bičak (bicak, bicak)

kalasha_lexicon – sievišķs ļaunais gars. Arī ‘rhuzhi’, bhut, d’ind’ak, bala, gor.

bican

pārnesiens – kalāšu bičan (bican, bican)

kalasha_lexicon – 1. attālums, ko cilvēks var noiet ar nastu līdz atpūtai. Katrā pārnesiena galā ir akmens vai līdzīgs atbalsts, uz kura atstutēt nastu; 2. lauka daļa.

biek

pušķot ar ziediem – kalāšu biek (bi’ek, biek)

kalasha_lexicon – pušķot ar ziediem. Kad nāk Gandoli, – “Ak, Gandoli, pušķo arī Nari un Asmar”. Tā sākas dziesma, ko dzied ‘Joshi’ svētkos, nosaucot vietas, kur kādreiz bijusi kalāšu ķēniņvalsts. Tipisks pušķošanas ziedz ir zeltlija (laburnum).

bihalak

bīstams – kalāšu bihalak (bihalak, bihalak)

kalasha_lexicon – bīstams.

bihanyok

nobijies, bikls – kalāšu bihanjok (bihanyok, bihanyok)

kalasha_lexiconnobijies, bikls.

bihik

baidīties – kalāšu bihik (bihik, bihik)

kalasha_lexiconbaidīties.

bihotik

norietēt – kalāšu bihotik (bihot’ik, bihotik)

kalasha_lexicon – 1. pāriet kalnam, pazūdot no skata; 2. norietēt (saulei vai mēnesim); 3. pārkāpt kādam.

biik

pīt, aust – kalāšu bīk (biik, biik)

kalasha_lexicon – pīt, aust. Arī ‘bhinik, bhut’ik’.

bija

mazā māte, sēkla – bīdža (mātṛkā, bīja, matrika, bija)

No Spokensanskrit- sēkla, sēklas grauds, dīglis, embrijs, avots, pirmcēlonis, pamatlikumība, būtība, patiesība, noslēpumains burts vai zilbe, kas veido jebkuras dievības mantras būtisko daļu, citronkoks, bērna roku salikums dzimstot, dzīvsudrabs, izsūtāmais. (Skat. mantra, mātṛkā)

John Grimes- sēkla; pile; radošs.

1. Jogā ‘bīdža’ nozīmē ciešanu, raižu (kleśa) cēloņus. Tā ir bojājumu sēkla.

2. Skaņa savu viscēlāko atpazīstamo formu iegūst kā viena no piecdesmit vienas sanskrita valodas fonēmas – tā sauktajām mazajām mātēm (mātṛkā). Mantras kā tādas parādās kā beznozīmes sēklas (bīja) skaņas vai atvasinās no tām. Kā rāda nosaukums, tās ir visu skaņu ‘sēklas’. Daži to piemēri ir HRĪṀ, SRĪṀ, GAṀ, GLAUṀ, AUṀ, AIṀ.

bimba-pratibimba-vada

atspulga mācība (vadība, vadule, vednis) –  bimba-pratibimba-vāda (bimba-pratibimba-vāda, bimba-pratibimba-vada)

John Grimes- atspulga teorija Advaita Vedāntas Vivaraṇa skolā, kurā apziņa tiekot atspoguļota nejaušā, neapjēgas (avidyā) stāvoklī. indivīds ir egoismā esoša saprāta atspulgs. Tā kā nav atšķirības starp atspulgu un oriģinālu, indivīda dvēsele (jīva) nav atšķirīga no Virsīstenības (Absolute, Brahman). (Skat. vāda).

bind’ik

sasiet, sabindēt – kalāšu bindik (bind’ik, bindik)

kalasha_lexicon – sasiet virves vai auklas.

bisme

baiss – kalāšu bisme (bisme, bisme)

kalasha_lexicon – baiss, nobijies, satriekts.

bitrazik

trašķīties – kalāšu bitrazik (bitrazik, bitrazik)

kalasha_lexicon – šļakstīt, smidzināt, kaisīt.

bomik

vemt – kalāšu bomik (bomik, bomik)

kalasha_lexicon – vemt.

bonj

svētozols – bondž (bonj, bonj)

kalasha_lexicon – svētais ozols, mūžzaļais ozols. Tam ir dzelteni ziedi. To uzskata par rituāli tīru, bet ne tik ļoti kā kadiķi ‘saras’. To lieto kā kadiķa aizvietotāju, lai apsvētītu lietas ziedojumam. Arī ‘bon, bonz, Urtsun’.

bosmuki

nepaklausīgs (bosiks?) – kalāšu bosmuki (bosmuki, bosmuki)

kalasha_lexicon – 1. nepaklausīgs, ietiepīgs, nerātns; 2. bezkaunīgs.

brahma

Virsīstenība – Brahma (Brahma, Brahman, brahma)

No Spokensanskrit- Virsgars, Virsīstenība, Absolūts, viens pašpastāvošs gars.

brahma

radītājs dievs – Brahmā (brahmā, brahma)

https://en.wikipedia.org/wiki/Brahma#cite_note-davidwhite29-9 – radītājs dievs hinduisma trīsvienībā (Trimurti; kopā ar Višnu un Šivu), lai gan senie hindu teksti min citas dievu trīsvienības, kas Brahmā neietver. Tam ir četras sejas, kas raugās uz četrām pusēm. Brahmā tiek saukts arī par Pašdzimušo (Svayambhū), Runas Valdnieku (Vāgīśa), un četru Vedu radītāju, pa vienai no katras savas mutes savas mutes. Brahmā tiek pielīdzināts vediskajam dievam ‘Prajapati’ kā arī saistīts ar ‘Kama’ un kosmisko olu (Hiranyagarbha), visredzamāk viņš ir minēts pēcvediskajos hindu eposos un puranu mītoloģijā. Eposos viņš tiek apvienots ar ‘Purusha’. Arī Dhātṛ.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichdievs, kurš kļuvis par Vienīgā (Eka) gaismas okeāna radošu iemiesojumu, izraisa kosmisko ūdeņu elpošanu un Visuma augšanu (bṛh).

brahma ka

krusts – brāhma ka (brāhma ka, brahma ka)

No Spokensanskrit- krusts; ‘Ka’ – nenosaukts dievs; ‘Prajapati’ un ‘Brahma’s apzīmējums; kākāra jeb brāhma kākāra – krustveidīgs.

brahmabhava

būšana Virsīstenībā – Brahmabhāva (brahmabhāva, brahmabhava)

No Spokensanskrit- izšķīšana, uzsūkšanās vienā pašpastāvošajā Būtnē jeb Brahmā.

John Grimes- Virsīstenības (Absolute, Brahman) esamības stāvoklis.

Pielīdzināšanās visuresošajai Īstenībai.

brahmabhavanam

būšana Virsīstenībā – (brahmabhāvana, brahmabhavanam)

No Spokensanskrit- reliģiskas apjēgas, viedības atklāšana, sniegšana, došana.

‘iebūšana Brāhmā’; no īsās sanskrita vārdnīcas- meditācija uz Virsīstenību (Brahman); pielīdzināšanās Virsīstenībai, kā arī visa kā Virsīstenības sajūta.

No Spokensanskrit- garīgās apjēgas atskārsme vai sniegšana.

brahmachiti

Radītāja (Brahmā) slānis ugunsziedoklī – brahmačiti (brahmaciti, brahmachiti)

No Spokensanskrit- Radītāja (Brahmā) slānis ugunsziedoklī.

brahmadaya

Virsīstenības došana – brahmadāja (brahmadāya, brahmadaya)

No Spokensanskrit- svētu zināšanu, apjēgas sniegšana, došana, mācīšana; svētās zināšanas kā mantojums, Virsīstenības pasaulīgais valdījums.

brahmajajna

No Virsīstenības dzimis un to zinošs – brahmadžadžņa (brahmajajña

No Spokensanskrit- dzimis no Brahmas un to zinošs, visas lietas zinošs.

brahmajna

Virsīstenību zinošs – brahmadžņa (brahmajña, brahmajna)

No Spokensanskrit- garīgi vieds.

brahmajnana

Virsīstenības zināšana – brahmadžņāna (brahmajñāna, brahmajnana)

No Spokensanskrit- garīgā viedība, dievišķa vai svēta atskārsme. Skat. adhyātma.

No ‘The divine life society’ glosārija – tieša Virsīstenības (Brahman) atskārsme. Skat. arī ‘brāhma-vidyā’.

No īsās sanskrita vārdnīcas- tieša pārpasaulīga Virsīstenības atskārsme; Patības atskārsme.

No ‘Tantras prakse’- ‘Virsīstenības atskārsme‘; bezgalīgā viedība, ko meklē hindu tantras praktizētājs.

John Grimes- ‘Virsīstenības (Absolute) atskārsme‘; Patības atskārsme. (Skat. jñāna).

brahmaloka

dievību joma (loks) – brahmalōka (brahmaloka, brahmaloka)

No Spokensanskrit- Brahmā valstība, Brahmā debesis.

No īsās sanskrita vārdnīcas- Brāhmas, Radītāja valstība; augstākās debesis; augstākās līksmes valstība. Tie, kuri pēc nāves sasniedz šo esamības dimensiju, ir pāri pārdzimšanām.

No Sanskrit Dictionary- dievību valstības, garīgās valstības, garīgās planētas, Brahmas debesu pasaule.

John Grimes- ‘Brahmā valstība’.

1. Radītāja (Brahmā) Debesis. Augstākās no debesīm. Visaugstākās līksmes pasaule. Tie, kuri pēc nāves sasniedz šo esamības līmeni (loka, dimensiju), ir pāri pārdzimšanām.

2. Brahmā esot četrpadsmit pasauļu radītājs – septiņu augšējo – ‘bhūr-loka, bhuvar-loka, svar-loka, mahar-loka, jana-loka, tapo-loka, satya-loka’; un septiņu apakšējo pasauļu – ‘atala, vitala, sutala, talātala, mahātala, rasātala, pātala’.

brahman

Virsīstenība, Atmaņa – Brahman (Brahman, brahman)

No Spokensanskrit- Visuma Virsīstenība, Visuma substrāts, Absolūts, dievs Brahmā, svēts vārds, lūgsna, dievbijība, svēta dzīve; arī Brahmana priesteris, bramīns.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco RendichVisuma Gars.

The Myths and Gods of India. Alain Daniélou – Neaptveramais “(Brahman) ir nedalāma esība, apjēga, mūžība” (Taittirīya Upaniṣad 2.1).

http://www.world-religions-professor.com/atman-brahman.html – izteikums “Ātmans ir Brahmans” ietver vedantas skolas pamatuzskatu par Virsīstenību un mūsu cilvēcisko saistību ar to. Brahmans ir “pasaules dvēsele” jeb “kosmiskā dvēsele”.

http://www.gayathrimanthra.com.cp-37.webhostbox.net/contents/documents/Vedic-related/all-about-hinduism.pdf –  Virsīstenība, Absolūts, kas pēc elementu radīšanas tajos ieiet. Tas ir saules Zelta Cilvēks. Tas ir Dvēseles Gaisma. Tas ir neaptraipāms. Tas ir Sat-Čit-Ānanda – īstenība, ko ierauga, atklājot Virsīstenību kā ‘sat’ – jeb pirmesību, ‘cit’ jeb tīro apziņu un ‘ānanda’ jeb nevainojamu svētlaimi; viens bez kā cita. Tas ir ‘Bhuma’ (bezgalīgā beznosacījuma būtība). Tas mājo cilvēka sirdī. Tas ir visa avots.

‘Brahman’ ir Visuma gan materiālais, gan instrumentālais cēlonis. Brahmans un Visums nav šķirami, tāpat kā krūze nav šķirama no māla. Brahmans Visumā izraisās Pats no Sevis pats savai izklaidei, izpriecai, ne mazākā mērā nemainoties un nezaudējot Patību. Brahmans ir bez daļām, bez īpašībām, bez darbības un emocijas, bez sākuma, bez beigām un nemainīgs. Tam nav apziņas, tādas, ko apzīmē ar ‘es’ un ‘tu’. Tas ir vienīgā Īstenība. Brahmans pret ārējo pasauli ir tas pats, kas pavediens apģērbam, kas māls krūzei, kas zelts gredzenam. Brahmans ir ‘Pāramārthika Sattā’ (Absolūtā Īstenība). Mūsu pasaule ir ‘Vyāvahārika Sattā’ (relatīvā īstenība). Sapņos redzamie objekti ir ‘Prātibhāsika Sattā’ (šķietamā, izprātotā īstenība).

Brahmans nav objekts, jo Tas ir ‘Adṛśya’, acīm netveramais. Tādēļ Upanišadas pasludina – “Neti Neti – ne šis, ne tas, ne tas”. Tas nenozīmē, ka Brahmans ir noliedzošs jēdziens vai metafiziska abstrakcija vai fikcija vai tukšums. Tas nav cits. Tas ir visa pilnums, bezgalība, nemainīgums, pašesība, pašbaudījums, pašapjēga un pašsvētlaime. Tas ir ‘Svarūpa’, būtība. Tas ir zinātāja būtība. Tas ir Redzētājs (Draṣṭṭa), Pārpasaulīgais (Turiya) un Klusais Liecinieks (Sākṣī).

brahman

bramīns (bramanis?) (brahman, brahman)

No Spokensanskrit- Brahmana, Virsīstenības priesteris, bramīns.

Arī dievs Brahmā, svētais vārds, svēta dzīve, dievbijība, lūgsna, Visuma Absolūts, Visuma substrāts.

No Glossary Punjab tribes – pandžābi val. – bāmhan, bāhman, siev. bāhmanī – bramīns. Bramīnu daudzveidība Indijā ir (bijusi) ļoti liela, gan izcelsmes, gan pakāpju, gan uzdevumu, gan reliģiskuma, gan mantru, gan maģiskuma, gan ziedojumu veida, gan ierobežojumu, gan blakusnodarbošanās, gan vietējuma, gan spēju ziņā. Tostarp lasītpratēji, dzemdību, kāzu, visdažādāko reliģisku rituālu kalpotāji, arī dažādi sekulāri bramīni – ‘mukhin’ jeb runasvīri, tādi, kuri kalpo arī ne-hinduistiem, ubagi, vasištas, svētceļnieku pavadoņi, baņķieri, uzrakstu rakstītāji, audēji, saules, mēness, čūsku, vilku, koku godātāji, kalnieši, lejieši, ‘netīrie’ jeb garīgi bīstamu darbību veicēji.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- Rigvedas senās dievības – Varunu, Indru, Agni, Sūrju u.c. ļaudis sāka godināt ar mazāku aizrautību. Šo Rigvedas dievību raksturi bija zaudējuši krāsainību. To dabiskie pamati bija pavisam aizmirsti. Tagad tos piesauca kā dēmonus- grāvējus. Bija izvirzījušās jaunas dievības, kā Šiva, Rudra, Višnu. Tādējādi seno Rigvedas laiku spožums bija pamazām aizmiglojies. Gandharvas, apsaras, nāgas u.c. bija pakāpušies pusdievu līmenī. Tagad parādījās čūsku godāšana. Tika sludināta viendievība.

Citas pārmaiņas šajā laikā bija rituālu un ceremoniju sīka izstrādāšana senajai Vedu reliģijai. Rigvedas laikos dievību godāšana un ziedojumi bija vienkāršas lietas, ko varēja veikt katrs namturis pats. Vēlākajos gados ziedojumi tomēr kļuva par vissvarīgāko lietu dievkalpošanā. Ziedošana valdīja pār visu. Dievības tika pakārtotas tiem. Ļaudis ticēja, ka dievībām ir jāpakļaujas ziedojumiem, ja tie veikti pienācīgi. Himnas tika uzskatītas par burvestībām un buramvārdiem, kas jālieto ziedojumos. Svētajā kanonā vietu atrada māņticīgi tautas ticējumi gariem, velniņiem, burvju vārdiem, burvestībām, skandējumiem un maģija.

Bija ikdienas un periodiskie ziedojumi. Īstenībā āriju dzīve bija ziedojumu virkne, kas tika veikti bramīnu pārraudzībā. Tas stingri nostiprināja bramīnu ietekmi.

“Cilvēks piedzimst ar noteiktu parādu (ṛṇa), kas viņam dzīves laikā ir jāsamaksā. Šis parāds viņam jāmaksā savām dievībām, riši, cilvēkiem un zemākiem radījumiem. Un viņš savu parādu samaksā godājot dievības, mācoties Vedas, veicot bēru rituālus, būdams viesmīlīgs un piedāvājot ziedojumus gariem (bhūta)”.

Tas viss rādīja uz augstu morālu apziņu un cildenām jūtām. Visas darbības bija jāraksturo nesavtīgumam. Lai atbrīvotos no gariem, bija jāziedo viss. Dievbijīgumu veidoja lūgsnas un labi darbi, tas tika pieņemts par krietnas dzīves piederumu. Iekšējā šķīstība tika iestarpināta lielākā ārējā šķīstībā. Patiesums, pienākumu veikšana, vecāku godāšana, līdzbūtņu mīlestība un atturēšanās no zagšanas, laulības pārkāpšanas un slepkavošanas bija krietnas dzīves priekšnoteikums.

Kāda vārsma Atharvavedā ved uz domu, ka sākotnējais cēlonis visai esamībai ir Brahmā doma, un uz domu par cilvēka saskanīgumu ar pasaules dvēseli. Ka Brahmā ir vispārējā dvēsele jeb Absolūts, kas mājo visās lietās – kas vada visas būtnes sevī. Ka pēc cilvēka nāves viņa dvēsele pāriet citā ķermenī un pēc tam atkal citā un tā joprojām, līdz tā var tikt atbrīvota no visām savām nepilnībām un saplūst ar vispārējo dvēseli. Tā ir dvēseļu pārceļošanas mācība. Vienota ar to bija karmas mācība. Tā pasludina, ka nekāda rīcība vai darbība nezūd, un visa rīcība, gan laba, gan ļauna, nes atbilstošus augļus un virza tās veicēju lejup vai augšup pa pārceļošanas kāpnēm. Šī pati mācība ir pasludināta Bhahavadgītā. Ka dvēselei ir jāiedzimst vēl un vēl un jānovāc iepriekšējo reižu rīcības augļi.

Ar karmas un pārceļošanas mācību ir cieši saistīta atbrīvošanās (mokṣa) mācība. Tas ir nedzimšanas un nemiršanas stāvoklis, brīdis dvēseles ceļojumā, kad tā ir atbrīvota no dzimšanu-miršanu aprites un saplūst ar bezgalīgo vispārējo dvēseli, kuras sīka daļiņa tā ir. Cilvēkam bija jātur prātā šī atbrīvošanās, un tika sagaidīts, ka viņš uz to tieksies viscaur savā dzīvē.

Doma par atalgojumu un sodu pēc nāves precīzā atbilstībā cilvēka labai un sliktai rīcībai viņa dzīvē šajā laikā bija guvusi stingru ietekmi. Nemirstības sasniegšana un dievību sabiedrība debesīs bija dziļi lolojams mērķis un mudinājums uz dzīvi godbijībā un krietnos darbos. Tika ticēts un pildīts arī, ka grēku nožēla un sasniegumi var šķīstīt un atbrīvot dvēseli no vainas un iztukšot ciešanu laiku.

Vēl cits reliģiskās domas strāvojums pirms Vedu laikmeta beigām bija askētiskas dzīves ideāls. Vienkārša un pieticīga dzīve (tapas) un domu-vārdu-darbu tīrība tika uzsvērta daudz, un askētisms tika atbalstīts vērā ņemami.

Āriju kultūras pārsvars vēlīnajā Vedu laikposmā ievērojami ietekmēja Harjānas ļaužu dzīvi.

John Grimes – bramīns, brāhmana – garīga un saprātīga būtne, apveltīta ar tīrību, sapratusi Virsīstenību (Brahman), veicina garīgumu, palīdz citiem atskārst Virsīstenību; priesteru kastas piederīgais; Vedu liturģiskie teksti.

1. Viena no četrām kastām, kuras pienākums ir pētīt un iemūžināt Vedas. (Skat. varṇa).

2. Prozā rakstīti liturģiski teksti un dažādu ‘saṁhit’ās rodamu rituālu skaidrojumi. Ziedošanas ritu veikšanas rokasgrāmatas. Būdamas atšķirīgas no ‘mantra’ un Upanišadu nodaļām, ‘brāhmaṇas’ satur mantru, himnu lietošanas noteikumus dažādos ziedojumos ar sīku to izcelsmes un nozīmes aprakstu un daudzām senām leģendām. ‘Sāyanācarya’ teic, ka tās satur divas daļas – ‘vidhi’ jeb rituālu noteikumus un ‘arthavāda’ jeb skaidrojošas piezīmes. Katrai Vedai ir sava Brāhmana. Rigvedas Brāhmana ir saglabāta divos darbos, ‘Aitareya un Kausitaki’. Baltajai ‘Yajur Veda’i ir ‘Śatapatha Brāhmana’, un Melnajai ‘Yajur Veda’i ir ‘Taittirīya Brāhmaṇa’. ‘Sāma Veda’i ir astoņas Brāhmanas, labāk zināmās no tām ir ‘Prauḍha un Śadvinṣa’. ‘Atharva Vedai’ ir viena Brāhmana, ko sauc par ‘Gopatha’. (Skat. veda).

Dainas un Vedas. Jānis Radvils Paliepa – bramanis, ramanis, prīmanis.

Brahmanaspati

Brahmanaspati, skat. Brihaspati

brahmapavitra

Virsīstenības svētība, kuša zāle – brahmapavitra (brahmapavitra, brahmapavitra)

No Spokensanskrit- brahmapavitra – kuša zāle, asa zāle; kuśa – svēta zāle, ko lieto noteiktās reliģiskos rituālos, ūdens, viena no Visuma daļām, aukla, ar ko piesien arkla iejūgu pie ilkss, apreibis, trakulīgs, negants, noklīdis; darbha – zāles kušķis vai cekuls.

http://www.khandro.net/nature_plants_kusha.htm  – arī ‘dharba’ (darbha) jeb ‘kuśa’. Darbhas jeb kušas zāles svētums ir tikpat sens kā indiešu dievi. Puranas teic, ka Višnu pieņēmis Kosmiskā Bruņurupuča (kurma) veidolu, kura bruņas kalpojušas par balstu ‘Mandara’m, kalnam, kas savukārt bijis mieturis Piena Jūras Kulšanai. Kalnam griežoties, no bruņurupuča muguras noberztas dažas spalvas. Ar laiku tās izskalotas krastā un kļuvušas par Kuša zāli.

Vēlāk, kad piena kulšanas iznākumā dabūts nemirstības nektārs (amrita) un izdalīts dieviem, zālē nokritušas dažas piles, un zāle kļuvusi svēta, pildoties ar dziedniecisku spēku. Tāpēc vaišnavītu bērnu tradicionālajā matu griešanas rituālā pirms griešanas tiem pieskaras ar kušas zāli.

Tā jau kopš Vedu laikiem tiek lietota kā rituāls sēdeklis, un Bhagavad Gīta (6.nod.) norāda, ka, pārklāta ar ādu vai drānu, tā ir piemērots sēdeklis meditācijai. Tādējādi tā ir viens no pirmajiem ziedojumiem, kas tiek veikti apskaidrības labā.

Kuša, kuras nosaukums nozīmē asumu griezīguma ziņā, ir sakne sanskrita vārdam ‘kauśala’ – lietpratējs. Tas ir tāpēc, ka garo lapu, kas pa pāriem aug gar garo stublāju, malas ir ļoti asas – kā zobens, kas ir simbols vērīgumam jeb “lietu atšķiršanas viedībai”.

Kuša aug iesāļu ūdeņu malā, kādi ir upju grīvās un ir skareņu (poaceae) šķirne; tas ir, tā aug puduros. Izkaltēti kušas salmi tiek saukti par ‘durva’ jeb ‘dharbai’. Tomēr tiek teikts arī, ka tās ir divas dažādas šķirnes – kuša ir ‘poa cynosuroides’ bet durva ir ‘agrostis linearis’. Hindu rituāliem tās tiek uzskatītas par līdzvērtīgām.

Kāds cits mīts teic, ka tad, kad svētajā zālē nolikts pods ar amritu, Kadru (Garudas pamātes) bērni nolēmuši dabūt kaut cik no nemirstības eliksīra. Vienmēr modrais Garuda, lai novērstu nemirstības iegūšanu, aši to parāvis nost. Tad kušas lapas aplaizījušas čūskas cerībā, ka tajās iekritušas kādas piles, bet lapas bijušas tik asas, ka nabaga čūsku mēles pāršķeltas divās daļās. Dharba jeb kuša tiek identificēta arī kā ‘desmostachya bipinnata’. ASV to sauc par ‘big cordgrass’ vai ‘salt reed-grass’ (spartina ģints), un Austrālijā par ‘halfa grass’ (desmostachya bipinnata).

Budismā, tradīcijā, kas nāk no pāli valodas, pēc ēdiena šķīvja saņemšanas no sievietes, ‘Śākyamuni’ (Gautama Buda), iedams nosēsties nodomātajai meditācijai, satiek ‘Sottiya’, zāles griezēju, kurš viņam ziedo astoņas saujas kuša zāles sēdekļa ierīkošanai. Viņš pirms apsēšanās zem Svētā Vīģes koka (Bodh, Biharas pavalstī) zāli sakārto ar saknēm uz stumbru.

Kā daļu no piektā soļa, sagatavojot Kālačakras (Laika Rats, tantriska dievība) iesvētību (un arī dažas citas augstākās tantriskās iesvētības), dalībnieki saņem divus gabalus svaigas kušas zāles –

garam un īsam zāles gabalam ir neskartas apjēgas būtība, un parastajā līmenī tie priekšstata skaidrus sapņus. Mācekļiem kuša zāle ir jāiztēlojas kā nekropļotu domu veidošanas spēka nesēja. Garā ir jānoliek zem gultas maisa un īsā zem spilvena. Šie divi kuša zāles gabali ir jāsaņem ar saliktām rokām. Tā kā kuša zāle ir attīroša substance, ar pār to teiktu mantru un sēklas zilbju spēku tā šķīstī nelabvēlīgus sapņus, novāc kroplus uzskatus, nes skaidrību mācekļu prātos, un tai ir spēja iedvest skaidrus sapņus, nosakot vai cilvēkam ir vai nav iesvētības saņemšanai gatavs raksturs.

brahmaranya

birze, Virsīstenības ārs, kurā studētas Vedas – brahmāranja (brahmāraṇya, brahmaranya)

No Spokensanskrit- svētais mežs, birze, kurā studētas Vedas.

brahmasrij

Brahmā – Radītājs – Brahmasridž (brahmasṛj, brahmasrij)

No Spokensanskrit- ‘Brahmā radītājs.

brahmavadin

Virsīstenības mācības (vadība, vadule, vednis) turētājs – brahmavādin (brahmavādin, brahmavadin)

No Spokensanskrit- Vedu, svēto rakstu sargātājs un skaidrotājs, cilvēks, kurš apgalvo, ka visas lietas ir identiskas ar Virsīstenību.

No Sanskrit Dictionary- tas, kas apspriež Absolūtu, teologs.

No īsās sanskrita vārdnīcas- burtiski ‘tas, kurš iet Virsīstenības ceļu’. Cilvēks, kurš uzskata, ka ir tikai viena esamība – Virsīstenība (Parabrahman).

brahmavarta

Virsīstenības valstība – Brahmāvarta (brahmāvarta, brahmavarta)

  1. No Spokensanskrit- svētā zeme, tīrthas jeb svētvietas nosaukums.

  1. http://wiki.yoga-vidya.de/Brhmavarta – ‘svētā zeme’ starp Sarasvatī un Drišadvati.

https://en.wikipedia.org/wiki/Brahmavarta – ‘svētā zeme’, ‘dievu mājoklis, ‘radīšanas valstība’.

brahmavedi

Virsīstenības ziedoklis – brahmavedi (brahmavedi, brahmavedi)

No Spokensanskrit- Radītāja (Brahmā) altāris.

brahmavid

Virsīstenības viedais – Brahmavid (brahmavid, brahmavid)

No Spokensanskrit- pāpasaulīgs, Vēdu filosofs, vienu Virsīstenību apjēdzošs, prasmīgs svētajos buramvārdos un maģijā.

No Sanskrit Dictionary- tas, kas apjēdz vienu Virsīstenību, savu Patību, Vēdu filosofs, zintnieks

brahmavidya

Virsīstenības vieda, apjēga – brahmavidjā (brahmavidyā, brahmavidya)

No ‘The divine life society’ glosārija – Brahmana zināšana, Virsīstenības apjēga, mācības attiecībā uz Brahmanu jeb Virsīstenību. Skat. adhyātma.

No Sanskrit Dictionary- svētuma apjēga.

http://www.dlshq.org/messages/brahma.htm – Patības līksmes upe plūst visapkārt. Šeit ir Patības svētlaimes plūdi. Dzer šo nektāru savā sirdī. Neraizējies par pasaulīgo. Ej savu ceļu. Lai citi slepus rauš bagātības un kļūst par fabriku īpašniekiem un multimiljonāriem. Viņi ir tikai sīkstuļi. Lai citi kļūst par sarakstu pārbaudītājiem, augstāko tiesu tiesnešiem un ministriem. Viņi ir tikai nejēgas. Jēgas nenieka. Garīgo bagātību, Ātma-Džņānas jeb Brahma-Džņānas bagātību priekšā triju pasauļu (skat. Triloka) bagātības nav nekas, vien salmi. Triju pasauļu prieki ir vien piliens salīdzinājumā ar Patības svētlaimi. Viszinība, zinātnes ir vien sēnalas salīdzinājumā ar Patības apjēgu. Tajā tev ir Dvēseles nenovērtējamie dārgumi. Tajā ir neizsmeļamās Brahma-Džņānas bagātības. Izbaudi šīs bagātības. Neviens bandīts, ne laupītājs tev neatņems šo nezūdošo dievatskārsmes bagātību. Tur nav maksātnespējas, nedz banku problēmu, nedz bankrotu. Piesavinies šos dižos garīgos dārgumus, Virsīstenības krāšņumus un izbaudi tos mūžīgi mūžos. Tad tu esi ķēniņu Ķēniņš, šahu Šahs, imperatoru Imperators. Tad tevi apskaudīs dievības, Indra un Brahma. Ej un izdāļā šīs nezūdošās Patības bagātības visur.

brahmayoga

sajūgšanās uz Virsīstenību – brahmayoga (brahmayoga, brahmayoga)

No Spokensanskrit- garīgās atskārsmes kopšana, dievbijības piekopšana, dievbijības sajūdzošais spēks. Skat. adhyātma.

No Sanskrit Dictionary- saplūsme ar Virsīstenību.

brahmodya

mīkla Vedās – brahmodja (brahmodya, brahmodya)

No Spokensanskrit- rotaļīga saruna par teoloģiskiem jautājumiem un problēmām, sacensība svētajās zināšanās; brahmodyā – nostāsts vai mīkla no Vedām. Skat., piem., Rigveda I. CLXIV (164).

branggalu

sēne – kalāšu branggalu (bragalu, branggalu)

kalasha_lexicon – sēņu suga. “Ja pērkona laikā teic šādus vārdus “ha tu tu tu kutsi and branggalu”, tad tās tur augs”.

braviti

būt bravurīgam (brūķēt muti?) – brū, bravīti (bravīti {brū}, braviti, bru)

No Spokensanskrit- runāt par kādu cilvēku vai lietu, gribēt, pareģot, netaisnīgi runāt vai lemt vai nosodīt, norādīt, uzdoties par kaut ko, iecelt pašam sevi.

Ancient Sanskrit Online – teikt.

brihadaranyaka upanishad

Dižā Āra (meža) Upanišada – Brihadāranjaka Upanišada (Bṛhadāraṇyaka Upaniṣad, brihadaranyaka upanishad)

John Grimes- šī Upanišada pieder pie ‘Śukla Yajur Veda’s ‘Śatapatha Brahmaṇa’. Šīs Upanišadas tēma ir Virsīstenības (Absolute, Brahman) un cilvēka (ātman) neatšķirīgums. Tā ir lielākā Upanišada un tiek uzskatīta par dižu (bṛhad) gan tās garuma, gan pamatīguma dēļ. Sastāv no trim daļām (kāṇḍa), katrai no tām it divas nodaļas. ‘Madhu Kāṇḍa’ skaidro pamatliekošo cilvēka patības (Skat. adhyātma.) un Vispārējās Patības identitāti. ‘Muni Kāṇḍa’ (Yājñavalkya Kāṇḍa) piedāvā šīs mācības filosofisko pamatojumu. ‘Khila Kāṇḍa’ nodarbojas ar noteiktiem dievkalpošanas un meditācijas veidiem (upāsana, śravaṇa, manana, nididhyāsana) un satur daudz informācijas par meditāciju. Šī Upanišada satur arī vienu no dižteicieniem (mahāvākya) – ‘aham brahmāsmi’. Šajā Upanišadā sastopam tādas cildenas personas kā ‘Maitreyī, Gārgī, Janaka, Yājñavalkya’.

brihaspati

Rigvedas dievi – Vārda Saimnieks – Brahmanaspati, Brihaspati debesu valstības priesteris – Brihaspati (bṛhaspati, brihaspati)

No Spokensanskrit- Jupiters, debesu valstības priesteris. Arī  Brahmanaspati, Devapurohita.

No īsās sanskrita vārdnīcas- dievu guru jeb dievu priesteris un skolotājs.

No Sanskrit Dictionary- vēdiskais debesu priesteris, pārstāv morāles mācību atšķirībā no vairuma citu vēdisko dievu – dabas spēku personifikācijām.

V.Ivbuļa- dievu skolotājs un priesteris.

John Grimes- ‘Dižtēvs’; Jupiters; priesteru skolotājs (guru).

Dievība, ko pielīdzina runai un saprātam. Lūgsnu un ziedojumu ziedotāju vadonis un tiek priekšstatīts kā dievu priesteris un skolotājs, kuriem aizbilst par cilvēciskajām būtnēm.

http://www.hinduwebsite.com/hinduism/vedicgods.asp  – Brahmanaspati, vairāk pazīstams kā Brihaspati, tiek Vedās godāts kā Indras mīļš draugs, kurš dāvā viedību, dziednieks, ķermeņu sargātājs, labklājības sniedzējs, zemkopības ražas veicinātājs, varoņu sargātājs kaujas laikā no pretinieka varoņiem. Viņš ir debesu priesteris, kurš veicina ziedojumus. Viņš sekmē ziedošanu gaitu. Bez Brahmanaspati pilnīgs nav neviens ziedojums. Viņš ir dziesmu vadītājs un arī likumdevējs, kurā ieklausās gan dievi, gan mirstīgie. Viņš ar savām dāvanām un svētībām iedvesmo varoņus. Uzrunājot kā visu svēto lūgsnu tēvu, Brihaspati piesauc Vedu laiku ārjas, ar lūgsnām un ziedojumiem; šķiet, kara laikā – pārmākt pretiniekus, nogalēt dēmonus, atdarīt govju kūti un atrast gaismu. Viņš ir taisnīguma uzturētājs, kurš sargā savus godātājus no ļaunprātīgiem, augstprātīgiem, alkatīgiem cilvēkiem un neļaus necienīgiem pacelties debesīs. Nelabvēļu iznīcinātājs, uzticams grēku atmaksātājs, viņš savalda nežēlīgu ienaidnieku un pasargā savus godātājus no lamatām un viņu pretinieku sitieniem. Brihaspati tiek saukts arī par Ganapathi Brahmanaspati, un daži zinātnieki viņu uzskata par vēlāku laiku Ganapathi priekšteci.

No Encyclopedia Mythica – Brihaspati hindu mītoloģijā ir lūgsnu valdnieks. Viņš ir debesu priesteris, Vārda saimnieks, kurš izkliedē tumsu un iznīcina dievu ienaidniekus ar maģisku formulu skandēšanu. Visuma Pamatlikuma aspektā – (Brahman)aspati – viņš ar savu skandēšanu ir palīdzējis radīt Visumu. Viņam ir septiņas mutes, viņš izstaro septiņus starus, un viņš brauc astoņu zirgu vilktos ratos. Domājams, viņš ir kādā veidā saistīts ar dienvidu puses svēto uguni, kas tiek iedegta godājamiem senčiem, un tāpēc dažkārt tiek jaukts ar Agni, kurš arī šķiet piederas pie dievu priesteriem. Viņš ir cieši saistīts arī ar Brahmā, jo abi tiek uzskatīti par Visuma radītājiem. Viņš tiek uzskatīts par planētu Jupiteru. Viņa laulātā draudzene ir Tara.

No ‘Harjānas (Ārjāvartas) kultūra’- viena no Vedu laiku zemes dievībām

http://en.wikipedia.org/wiki/B%E1%B9%9Bhaspati – ‘lūgsnas jeb pielūgsmes saimnieks’,

[1] parasti rakstīts kā Brihaspati vai Bruhaspati, saukts arī par ‘Devaguru’ (dievu guru) un  ‘Cakṣas’ (Acs);

[2] hindu dievs un Vedu dievība. Tiek uzskatīts par godbijības un reliģijas personifikāciju, un galveno “lūgsnu un ziedojumu ziedotāju dieviem” (tas ir, Purohita), kuriem viņš aizbilst cilvēces labā.

Viņš ir dievu (devas) guru un ‘Śukrācārya’s, demonu (dānavas) sodītājs. Viņš tiek saukts arī par Ganapati (planētu “bara” vadoni), un Guru (skolotāju), viedības un daiļrunības dievu.

Viņš tiek aprakstīts kā dzeltenā vai zeltainā krāsā attēlots un turot dievu atribūtus – zizli, lotosu un krelles. Viņš pārvalda ‘Guru-var’ jeb ceturtdienu.

Astroloģijā Brihaspati ir Jupitera pārvaldnieks un bieži ar šo planētu tiek identificēts.

Saskaņā ar Rigvedu (4.40.1), Brihaspati ir reģa Angirasa un saskaņā ar ‘Śiva Purana’ Surūpas dēls. Viņam ir bijuši divi brāļi, vārdā ‘Utathya’ un ‘Samvartana’, un trīs sievas. … Devu audzinātāja stāvokli Brihaspati ir sasniedzis, veicot grēku nožēlu ‘Prabhā’ svētvietā. Šo, kā arī viena no Deviņām Planētām (Navagrahas) stāvokli viņam devis valdnieks Šiva.

brucak

sēklinieki, pauti – kalāšu bručak (bruc’ak, brucak)

kalasha_lexicon – sēklinieki, pauti. Arī kuskkul’uk, mus’.

bucucik

atplaukt, smaidīt – kalāšu bučučik (buc’uc’ik)

kalasha_lexicon – 1. atplaukt, atvērties; 2. smaidīt.

buddha

atmodies – Buddha (Buddha, buddha)

No Spokensanskrit- apskaidrots, atmodies, vieds, apzinīgs, apjēdzis, atraisījies, uzplaucis, gudrs, zintnieks.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco RendichApgaismotais.

No Gupta Inscriptions – (No. 23, LL. 6-7) –

Viņam ir dots apzīmējums ‘dievišķais’ (Bhagavan Buddha). Minēts saistībā ar budistu templi. Burtiski viņa vārds nozīmē ‘atmodies, apzinīgs jeb saprātīgs’. Budistiem tas nozīmē pilnīgi apskaidrotu cilvēku, kurš sasniedzis pilnīgu patiesības atskārsmi un tādējādi atbrīvojies no visas esības un līdz savai nirvānas sasniegšanai atklāj tās gūšanas paņēmienu. Galvenais mūsu laikmeta buda ir dzimis ‘Kapilavastu’ 566.g.pr.m.ē. Viņa tēvs ‘Suddhodana’ ir bijis šā apgabala rādža. Viņa māte ir bijusi ‘Mayadevī’, un viņa paša sākotnējais vārds bijis ‘Siddhartha’. Viņš piederējis pie ‘Ksatriya Sakya’ cilts, bet ‘Gautama’, domājams, norāda uz rāsi, kurai piederējusi viņa dzimta. Patiesības meklējumos viņš pametis mājas un pēc vairākiem intensīvas meditācijas gadiem sasniedzis patiesības atklāsmi un nosaukts par Budu jeb Apskaidroto.

buddhi yoga

sajūgums caur saprātu – buddhi yoga (buddhi yoga, buddhi yoga)

No Spokensanskrit- saprāta pielūgsme, intelektuāla sajūgšanās ar Virsgaru. Skat. ‘jñāna yoga’

bujik

mosties – kalāšu budžik (bujik, bujik)

kalasha_lexicon – mosties.

buniadem

cilvēce – kalāšu buniadem (buniadem, buniadem)

kalasha_lexicon – cilvēce, tauta, cilvēciskas būtnes. Arī ‘insan, banda, jhon’.

burtuni

ļauns gars – kalāšu burtuni (burtuni, burtuni)

kalasha_lexiconļauns gars. Vienmēr ļauns atšķirībā no ‘pari’.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘bur’ – ‘degt, kvēlot, brīvs, vaļīgs, atbrīvošanās-pestīšana, atvērts, caurs, rakt alu, bedre, aka, plūdu ūdeņi, upe, slieka-zemes racēja, čūska- alās dzīvotāja, auss, dzirdēšana, uzmanība, saprāts, viedība’; attēlo ar cauruma un ausu pāra zīmi. ‘Akmens kauss, priestera-ķēniņa-aizstāvja-tiesneša ‘Bur’ jeb ‘Pur’ vai ‘Asza’ jeb ‘Usza’ Kundzes maģiskais Vēlmju Kauss, ‘vēlmju izšķīrējs’ un ‘viedības palielinātājs”. Zeme, rakt, kultivēt.

burusho

prūši, prūšava (prūśava, prushava, buruṣo)

Aryan and nonAryan Names in Vedic India. Michael Witzel – ‘burušo’ ir ‘Hunza’s (Gilgit–Baltistan) iedzīvotāju nosaukums (agrīno tibetiešu ‘bru-ža’). 10.gs. uzrakstos šis nosaukums ir rodams kā ‘Prūśava’ (‘Bråhmī inscriptions on the history and culture of the upper Indus valle. No K.Jettmar et al., ‘Rock Inscriptions in the Indus Valley. Antiquities of Northern Pakistan. Reports and Studies’, vol 1. Mainz: Philipp von Zabern 1989: 41-72 XXXVII) un varbūt pirmās tūkstošgades vidus uzrakstos sanskritizēts kā ‘puruṣa’. Ja tie tiešām ir proto-burušaški, tad ir jāņem vērā upes nosaukums ‘Sinda’ burušaski valodā (Pinnow, 1953), viens no iespējamiem Vedu ‘Sindhu’/Avestas ‘Hədu’ upes nosaukuma avotiem. (Par proto-burušaski agrīnu dzīves vietu Dienvidāzijas ziemeļrietumos skat. P.W. Schmid, 1926, 44sq., Pinnow 1953, 221; salīdz. Tikkanen 1988. — Par iespējamiem aizguvumiem (abos virzienos?) skat. arī Tikkanen 1988: 320) Skat, arī citrāli.

http://www.ideeaz.com/altithunza/history1.htm – vēsturnieki un arheologi mēģina Hunzas seno vēsturi izgūt no uzrakstiem klintīs pie ‘Ganish’ ciema. Tomēr tie nesniedz pavedienu uz vietējām apmetnēm un izskatās drīzāk kā seno Vidusāzijas un Ķīnas ceļotāju uz Indiju viesu grāmatas. Burušo tautas un tās valodas izcelsme ir neatrisināms noslēpums.

Vēsturiskos pierakstos vietējie ļaudis savu izcelsmi saista ar Aleksandra Lielā karavīriem (356.g.jūlijs līdz 323.g.jūnijs pr.m.ē.). Ir teikts, ka tad, kad 326.g. Aleksandra karaspēks bijis atpakaļceļā un šķērsojis Hunzas ieleju, pieci karavīri saslimuši un atpalikuši Hunzā. Tie padarījuši šo ieleju par savu dzīvesvietu. Tomēr nav zināms, vai pirms viņu ierašanās tur nav bijusi kāda apmetne. Tiek apgalvots arī, ka Hunza Aleksandra karaspēka maršrutā nav bijusi.

Pēc citas versijas trīs Aleksandra ģenerāļi apprecējuši persiešu sievietes. Aleksandrs, dzirdot par nodevību, meklējis atriebties, bet ģenerāļi ar sievām un lielu karavīru grupu aizbēguši. Tiek domāts, ka viņi patvērušies tālajā un drošajā Hunzas ielejā. Domājams, ka tā pirms ģenerāļu ierašanās jau bijusi reti apdzīvota. Ka šie sīkstie karavīri Hunzas iedzīvotājus ātri izkāvuši. Lai gan tās ir tīras spekulācijas, iespējams tas ir. Pamesta klinšaina ieleja nevarētu uzturēt maķedoniešus, ja iepriekšējos gadsimtos tur nebūtu izveidotas saimniecības.

Ļaudis stāsta arī, ka agrīnie iedzīvotāji ielejā ieceļojuši no Vidusāzijas vai ‘Shigar’as ielejas Baltistānā. Ir teikts, ka, tiklīdz ‘brušo’ ieņēmuši lielāko daļu no ziemeļu apvidiem, tā nosaukta par ‘Brushal’ bet vēlāk ‘shin’u (dardu atzars) iebrukums viņus izpiedis uz Hunzas, Nagaras un ‘Yasin’ ielejām. Ir teikts, ka pirmās apmetnes radušās Nagaras ielejā, no kuras ļaudis migrējuši uz Hunzu. Ja tas ir patiesi, tad ir liela iespēja, ka viņi migrējuši caur Šigaru. Hunzā ieceļojušas lielas ‘altit’u ciltis no ‘Hakhashal’as – senas apmetnes pie ‘Hopper Nagar’.

Saskaņā ar ‘Biddulph’u, brušu tauta Hunzu ir iekarojusi 120.g.pr.m.ē., pēc Šigaras un Baltistānas ieņemšanas. Vārds ‘Brushal’ nāk no ‘Brushu’, kas ir Pešavaras senais nosaukums. Tibetas vēsturē Hunza tiek saukta par ‘Bruza’ un tā reģiona tauta ir saukta par ‘burushos’. M.ē. 11.gs. šajā apvidū iebrukuši ‘shin’i un izspieduši burušus uz Hunzas un ‘Yasin’ ielejām. Hunzā viņi apmetušies ‘Ganish, Altit, Baltit’ ciemos un līdz 18.gs. vietējie ļaudis ir ierobežoti šajos trijos nocietinātajos ciemos. Tomēr. Dr. ‘Ahmed Hassan Dhani’ raksta, ka Hunzas tauta īstenībā pieder pie ‘ Yashkun’ kastas dardu rāses, un tiem nav nekāda sakara ar huņņiem.

Citā vēstījumā ir teikts, ka m.ē. 6.gs. sākumā baltie huņņi – kareivīgas ciltis no Vidusāzijas – ir iekarojušas Kabulas upes ieleju, Indas ieleju un ziemeļu apvidus. Viņi valdījuši ar dažu huņņu imperatoram pakļautu  vietējo ‘shin’u un ‘burushiski’ ķēniņu, sauktu par ‘rajas’ starpniecību. Ir teikts arī, ka ‘Hunzakutu’ jeb hunziešu senie senči saukti par ‘moghul’iem. Ejot caur Hunzas ieleju, viņu vadonim iespēris zirgs, un tā ievainots, viņš palicis tur savu uzticamāko cilvēku aprūpēts. Atkopies, viņš ir nodibinājis Baltitas, Altitas un Ganišas kopienas. Tomēr mūsdienās Hunzas ļaudīm ir dažāda izcelsme. Šajā ielejā ir ieceļojuši ļaudis no Vidusāzijas, Baltistānas, Diameras un daudziem citiem apvidiem.

https://en.wikipedia.org/wiki/Burusho_people  – burušo (burusho jeb brusho) tauta dzīvo Hunzā, Nagarā un Čitrālas apgabalā, kā arī Gilgitas-Baltistānas ielejās Ziemeļpakistānā. Tagad pārsvarā musulmaņi. Viņu valoda burušaski (burushaski) nešķiet radniecīga kādai citai.

‘Hunzakut’i jeb Hunzas ļaudis ir etniski Hunzas ielejas iedzīvotāji Ziemeļpakistānas Karakoruma kalnos. Viņi ir cēlušies no kādreizējas Hunzas prinču pavalsts. Dažos burušo klanos ir izplatīta ticība, ka viņi ir maķedoniešu karavīru pēcteči, kuri tur nonākuši ar Aleksandra Lielā armiju 4.gs.pr.m.ē.

… Hunzas vēsturiskais apvidus un tagadējie Pakistānas ziemeļu apgabali gadsimtu gaitā ir pieredzējuši plašas migrācijas, sadursmes un dažādu cilšu un etnisku grupu pārvietošanās, ievērojamākā no kurām apvidū ir dardu ‘shin’u rāses ļaužu ieceļošana. Šā apvidus ļaudis ir gadsimtiem atstāstījuši savas vēsturiskās tradīcijas no paaudzes uz paaudzi, pūloties saglabāt savu senatni. Tur ir četri lieli, tomēr ģenealoģiski atšķirīgi klani, kas izseko savu izcelsmi pa tēvu līniju no dažādām etniskām grupām.

‘Khurukutz’u vietējā vēsture viņus saista ar kopienām, kas tagad apmetušās Amudarjas jeb Vakhas augštecē (Oxus, Wakh, Vâxân, Wāxān; tadžiku Vaxon)/afgāņu koridora Pamira reģionā.

‘Buroong’i esot ieceļojuši no Indas apvidus.

‘Diramiting’i un ‘barataling’i savas saknes izseko līdz Balkānu/Austrumeiropas etniskai diasporai.

Līdztekus klanu sistēmai burušo sabiedrība dalās slāņos, tostarp, ‘thamo’ – vadoņu dzimta; ‘akabirting’i – pārvaldnieki; ‘bare’ un ‘sis’ grupas, kas apstrādā zemi; ‘baldakuyos’ kas ir bijuši kučieri un kurjeri citām grupām; un ‘bericho’ kuri bijuši muzikanti. Cits beričo atzars ir migrējis uz Kašmiras tagadējo Indijas daļu. Hunzas ļaudis pārsvarā ir šia musulmaņi, kas pieturas pie Nizari ismailītu tradīcijas (kā Pamirā, skat. https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/12/28/talini-latviesu-gara-radinieki/ ).

Hunzakutiem un Hunzas apvidū ir samērā augsts lasītprasmes procents salīdzinājumā ar vairumu citu Pakistānas apgabalu. … Vietēja leģenda apgalvo, ka Hunza bijusi saistīta ar zudušo ‘Shangri-La’ (“paradīze zemes virsū”; ir arī uzskats, ka tā bijusi Šambala) ķēniņvalsti. Hunzas ļaudis daži atzīmē sakarā ar viņu ārkārtīgi ilgo dzīves ilgumu, citi norāda uz vidējo dzīves ilgumu 53-52 gadi, tomēr ar lielām novirzēm no vidējā.

Augšhunza, ko vietējie sauc par Godžalu (Gojal), apdzīvo ļaudis, kuru senči nākuši no īstās Hunzas, lai apūdeņotu un aizsargātu robežapvidus pie Ķīnas un Afganistānas. Viņi runā ‘Wakhi’ (Vakšas ielejas) dialektā, ko ietekmējusi ne vien brušanski, bet arī dari un tadžiku valoda – ciešā tuvuma un kaimiņattiecību dēļ ar šīm kalniešu kopienām. ‘Shina’ (šina) valodā runājoši ļaudis dzīvo Hunzas dienvidu daļā. Tie ir nākuši no ‘Chilas’, ‘Gilgit’as un citiem šina valodā runājošiem Pakistānas apvidiem.

Ģenētiski apliecināti ir vien 2% grieķu sastāvdaļas Pakistānas un Afganistānas paštunu etniskajā grupā, bet ne starp burušo.

Nejaušas izlases Hunzas ļaudīm ir dažādas Y-DNS haplogroupas. Visbiežāk sastopamas R1a1 un R2a, kas varbūt cēlušās Vidusāzijā vēlajā akmens laikmetā. R2a, atšķirībā no tās ārkārtīgi retajiem R haplogrupas pirmavotiem R2, R1a1 un citām bioloģiskajām grupām tagad tiek varbūtēji ierobežotas ar Dienvidāziju. Dažos paraugos ir novērotas arī divas citas tipiskas Dienvidāzijas pēctecības – H1 un L3 (ko definē SNP mutācija M20).

Citas vērā ņemamas burušo Y-DNS haplogroupas ir J2, kas saistās ar zemkopības izplatīšanos Tuvajos Austrumos un no turienes, un C3 ar Sibīrijas izcelsmi, kas varbūt pārstāv Čingīs (Tengīz) hāna vīriešu līniju. Reti sastopama ir O3 ar Austrumu Eirāzijas pēctecību un Q, P, F un G. DNS pētnieki daļas no Hunzas iedzīvotājiem vīriešu pēctecību grupē pie Pamira valodu runātājiem un citām dažādas izcelsmes kalniešu kopienām – galvenokārt dēļ M124 marķiera (kas nosaka Y-DNS haplogroupu R2a), kas šajās populācijās ir bieži sastopams. Tomēr viņiem ir arī Austrumāzijas pienesums, kas liek domāt, ka vismaz daļa no viņu senčiem cēlušies ziemeļos no Himalajiem.

http://biblelife.org/hunza.htmburušaski, hunzakutu valoda, ir ļoti atšķirīga no citām apvidus valodām un atgādina seno maķedoniešu un persiešu-grieķu impērijas valodas maisījumu. Tomēr šie ļaudis ir iemācījušies runāt Pakistānas urdu valodā un citās reģiona valodās.

… Hunzakutiem ir gaišāka āda kā kaimiņu ciltīm, un šķiet, ka viņi ir ar Kaukāza izcelsmi. 1950.gadā John Clark‘ ziņojis, ka sastopami bērni ar melniem, brūniem un blondiem matiem un gadās arī ar sarkaniem. Iespējams, Hunzas upes ieleju viņi ir izvēlējušies nošķirtības dēļ, bet vīrieši sievas ņēmuši no kaimiņu tautām. Hunzas sievietes esot bijušas skaistas.

… Hunzakuti savu zemi ir saukuši par “tik tikko pietiekamu”.

Klarks Hunzas ļaudis uzskatījis par spēcīgiem, saprātīgiem un lepniem uz savu neatkarību. Viņš tur pavadījis 20 mēnešus un pazinis turieniešus personiski.

Citas pasaules kultūras ar plašām ganībām ir dzīvojušas vieglāku dzīvi, pārtiekot no lopiem un savvaļas zvēriem. Hunzā vienmēr bijis pretēji. Ganību trūcis. Lopi turēti aplokos un baroti ar savāktām lapām, zariem, zāli. Tā ir bijusi lielu darbu prasoša kultūra bez citas izvēles. Sākot trūkt lopbarībai apēsti lielākā daļa tēviņu, kas sasnieguši pilnu augumu. Vaislai turēti tikai daži. Mātītes kautas un ēstas, kad krities izslaukums vai kad kļuvušas ālavas, īpaši skarbās ziemās.

Lieli svētki svinēti godājot miežu ražu, kas bijusi pirmā pēc pavasara badošanās. Mieži malti starp diviem dzirnakmeņiem, Klarka laikā daļēji vēl rokas dzirnavās, iejaukti ūdenī, un ceptas pankūkām līdzīgas maizītes čapati. Pirms dzelzs plītīm maize cepta uz karsētiem akmeņiem.

Resursu trūkums Hunzas ļaudis ir turējis pastāvīgos pārtikas ieguves pūliņos. Kaloriju saturs bijis dabiski zems un vienmēr nepietiekams. Šis savienojums sargājis viņus no tukluma un palīdzējis izvairīties no slimībām no ogļhidrātu pārpilnības diētā.

No ‘Rietumeiropas hronikas par baltu apdzīvotām zemēm.’ Ē.Mugurēvičs. Vulfstāns (~848-899.g.)- ‘aesti, æsti, heisti, esti’ – par aistiem jau kopš m.ē. sākuma Rietumu autori sauca visus Austrumbaltijas iedzīvotājus, nešķirojot pēc etniskās piederības (Labuda 1961). Vulfstana esti bija iedzīvotāji senās Prūsijas ziemeļrietumu daļā, kur pēc vēlākiem vēstures avotiem dzīvoja vārmieši un pamedieši (Mannhardt 1936,9). Par aistu vārda cilmi izteikti dažādi viedokļi. Iespējams, ka šis etnonīms pārņemts no ģermāņu valodām, taču neesot apšaubāms, ka ar aistiem (to Estum) Vulfstans sapratis senprūšus (Toporov 1975, 65-66). No 11.gs. par estiem sāka saukt tikai igauņus (Karaliūnas 1991, 11-12), taču tas nav vienīgais viedoklis.

“Vulfstans teica, ka viņš no Hedebijas (Hæðum) ieradies Truso pēc septiņu diennakšu ceļojuma, kuģis visu laiku braucis ar burām. Pa labi no borta palikusi vendu zeme (Veonoðland; no Lībekas līdfz Vislas grīvai), pa kreisi – Langlande, Lālande, Falstere un Skone – visas šīs zemes pieder Dānijai. Tālāk pa kreisi no mums bija Bornholma, kur iedzīvotājiem esot savs ķēniņš (sulf cuning). Tālāk aiz Bornholmas mums pa kreisi bija zemes, kuras sauca par Blēkingi, Moru, Ēlandi un Gotlandi, šīs zemes pieder Zviedrijai. No mums pa labi visu ceļu, līdz sasniedzām Vislas grīvu, atradās vendu zeme. Visla – ļoti liela upe, kas atdala Vitlandi (iespējams, ka ar Vitlandi saprata visu senprūšu zemi) no vendu zemes. Vitlande pieder estiem, bet Visla iztek no vendu zemes un ietek Aistu jomā (in Estmere, Vislas līcis), kas ir piecpadsmit jūdzes plata. Tālāk uz austrumiem Aistu jomā ieplūst Elblonga (Ilfing), kas iztek no ezera. Tā krastā atrodas Truso. Uz austrumiem no estu zemes – Elblonga, un dienvidiem no vendu zemes – Visla, taču abas upes ietek Aistu jomā. Elblonga, kas iztek no šī ezera un plūst ziemeļrietumu virzienā uz jūru, savu nosaukumu atdod Vislai, tāpēc to vietu sauc par Vislas grīvu/deltu. Estu zeme ir ļoti liela, un tur ir daudz piļu, katrā pilī savs kungs/ķēniņš. Tur ir daudz medus un zvejas vietu. Pilskungs un turīgākie ļaudis dzer ķēves pienu (myran meolc – ķēves pienu raudzējot, rodas putojošs dzēriens kumiss (qumys), kura izcelsme saistāma ar Centrālāzijas klejotāju ciltīm. Senprūšu paraža dzert ķēves pienu apliecināta arī 14.gs. hronikās – Toeppen 1861, 54; Strehlke 1861), trūcīgie un vergi dzer miestiņu (medo, med), un starp viņiem ir daudz nesaskaņu. Pie estiem nebrūvē alu, jo viņiem ir daudz miestiņa. Estiem ir paraža, kad kāds cilvēks nomirst, tas atrodas nesadedzināts iekštelpā kopā ar burvjiem un draugiem (iespējams, domāti pagāniskie svētnieki un karadraudžu pārstāvji, jo kopš 7/8.gs. mijas vara senprūšu sabiedrībā bija nonākusi svētnieku/priesteru kārtas rokās ar garīgo līderi Krīvu/Krīvaiti priekšgalā. Angļu, krievu, latviešu un vācu izdevumos ‘magi’ tulkots ar sugas vārdu ‘radinieki, tuvinieki’) mēnesi, reizēm – divus. Ķēniņus un citus valdošās elites ļaudis atstāj virs zemes nesadedzinātus savās mājās ilgāk, dažkārt pusgadu, atkarībā no viņu bagātības. Šajā laikā, kamēr līķis atrodas iekštelpā, jānotiek dzeršanai un sacensībām līdz tai dienai, kad tas tiek sadedzināts. Dienā, kad nolemts mirušo vest uz sārtu, viņi sadala tā mantu piecās, sešās, dažkārt pat vairākās (daļās), atkarībā no tā, cik mantu palicis pāri pēc dzeršanas un sacensībām. Mantas lielāko daļu viņi novieto apmēram jūdzi no apmetnes, tad otru (daļu), pēc tam trešo, kamēr tā visa sadalīta vienas jūdzes attālumā, un pēdējai daļai jābūt vistuvāk vietai, kur atrodas mirušais. Tad piecas vai sešas jūdzes no apmetnes tiek sapulcināti visi tie vīri, kuriem pieder šīs zemes ātrākie zirgi, un viņi aulekšo uz mantām. Tas, kuram visātrākais zirgs, nonāk pie pirmās, vislielākās mantu daļas, tad pārējie cits pēc cita, līdz viss ir paņemts. Pēdējais dabū mantas mazāko daļu, kas atradās vistuvāk apmetnei. Pēc tam viņi jāj katrs savu ceļu ar mantu, ko var paturēt, tāpēc visātrākie zirgi tur ir neparasti dārgi. Kad viņa īpašums šādi ir izdalīts, mirušo iznes ārā un sadedzina kopā ar viņa ieročiem un apģērbu. Viņi izšķiež gandrīz visu bagātību ilgajā laikā, kamēr tas atrodas iekštelpās, kā ar izniekoto (mantu), kas atrodas uz ceļa, kur jāj un paņem svešinieki. Estiem ir paraža, ka katras cilts mirušos vajag sadedzināt un, ja atrod kādu nesadegušu kaulu, par to viņi dod lielu atlīdzību (par kopienas paražu neievērošanu draudēja sods, ko izpildīja sabiedrības elites pārstāvji (Pašuto 1959, 335-336)). Estiem ir māksla radīt lielu aukstumu (cyle gewyrcan – panāk ar strauju atdzesēšanu (Webster 1959, 143). Senprūši radīja aukstumu ar ledu pagrabā. Baltu pagānisma pētnieks Mateuss Pretorijs (1635-1707) ir sniedzis informāciju, ka kāds burvis pratis sasaldēt pat verdošu ūdeni neilgā laikā (Mannhardt 1936, 552), tāpēc mirušais guļ tik ilgi nesatrūdējis, jo uz viņu iedarbojas aukstums. Ja divas mucas piepildītu ar alu un ūdeni, viņi iedarbotos uz tām abām tā, ka tas sasaltu vasarā vai ziemā.”

No ‘Rietumeiropas hronikas par baltu apdzīvotām zemēm.’ Ē.Mugurēvičs. Brēmenes Ādams (~1040-1081.g.)- trešā sala ir tā, kas saucas Semba (quae Semland dicitur), saistīta ar krieviem vai ar poļiem; to apdzīvo sembi jeb prūši, kuri ir viscilvēciskākie ļaudis, jo steidzas palīdzēt apdraudētajiem jūrā vai aizsargāt no pirātiem. Zelts un sudrabs pie viņiem nav cieņā, ir bagāti ar svešzemju zvērādfām, kuru dvaka uzpūtīgi pasniedz mūsu pasaulei indi. Bet viņiem zvērādas ir atkritumi, pēc manas pārliecības, par pazudināšanu mums, kas traucamies taisnīgi, gan netaisnīgi pēc caunādas apģērba it kā pēc visaugstākās svētlaimes. Tādējādi viņi tik dārgās caunādas piedāvā pret vilnas drānas apģērbu, ko saucam par krokotu tērpu (faldones). Mēs varētu pateikt daudz slavējoša par šo tautu izturēšanos, ja viņiem būtu kristīgā ticība, kuras sludinātājus viņi nežēlīgi vajā. … Lai gan visā pārējā mums ar viņiem daudz kopējā, vienīgi līdz pat šim laikam ir aizliegta pieeja svētbirzīm un avotiem, kurus, pēc viņu domām, aptraipa kristiešu tuvošanās. Jūglopu gaļu viņi lieto kā ēdienu, to pienu vai asinis – kā dzērienu, paši saka, lai tādējādi apreibinātos (pie jūglopiem pieskaitāmi mājlopi – zirgi, vērši – kuru izmantošanu uzturā apliecina senprūšu dzīvesvietās atrastie dzīvnieku kauli. Pie senprūšiem īpaša vieta atvēlēta zirgam, jo sabiedrībā tas bija galvenais labklājības avots un simbols, kas karavīru pavadīja dzīvē un viņā saulē. Apbedījumos masveidīgi atrod zirglietas un jātnieka piederumus. Asinis kā dzērienu (cruore in potu) varētu apliecināt apbedījumā atrastais zirga ādas caurduršanas skalpelis (Kulakov 1994, 54.att.). Par senprūšu elites paradumu dzert ķēves pienu (drincad myran meoc) stāsta Vulfstans 9.gs. (Lund 1951, 23)). Viņi ir zilacaini cilvēki (homines cerulei) ar sārtu seju un gariem matiem. Turklāt viņi ir nepieejami purvos un savā vidū nepieļauj nekāda (sveša) kunga (nullum inter se dominum – tā kā senprūšiem, pēc ceļotāja Vulfstana ziņām, pastāvēja sabiedrības diferenciācija, un bija savi kungi – ķēniņi (cyninge) vismaz no 9.gs. (Lund 1951, 23), ‘dominum’ attiecināms uz kungu no svešas zemes. Tas redzams arī no senprūšu attieksmes pret kristīgās ticības sludinātājiem (Mannhardt 1936, 9-11)).

No Mugurēviča – Rodžera Bēkona ‘Lielais darbs’ – “Prussia magna terra” – Prūsija, liela zeme, kas 13.gs. sākumā sastāvēja no Sembas, Galindas, Sudāvas/Dfainavas, Nadravas, Nātangas, Pagudes, Bārtas, Pamedes, Vārmes, Skalvas, Kulmas un Lubovas (Toeppen 1861). Prūši, baltu izcelsmes tauta, dzīvoja teritorijā starp Vislu un Nemunu. … 12.gs. pierakstītajā Rolanda dziesmā (Chanson de Roland), ja tikai var ticēt šī eposa autoriem, minēti prūši (Bruise), kas cīnījušies pret franku valsts karali (768-814) Kārli Lielo kopā ar vairākām Austrumeiropas tautām arābu vadītajā karaspēkā Francijas/Spānijas pierobežā (Korņejev, Smirnov 1976, 122-123, 602). … – Duisburgas Pētera – “diez vai kādai no (11) prūšu tautām bija mazāk par diviem tūkstošiem jātnieku un daudziem tūkstošiem karavīru. Bagātā un biezi apdzīvotā Semba varēja dot četrus tūkstošus jātnieku un četrdesmit tūkstošus karavīru. Dižciltīgie sudāvi izvirzījās starp pārējiem savu ieražu izcelsmes dēļ un pacēlās pāri tiem ar savu bagātību un varu. Viņiem bija 6000 jātnieku un neskaitāmi liels vairums citu karotāju. Katrai no šīm pagānu tautām bija daudz stipru piļu, par katru no tām stāstīt nebūtu patīkami. Tādēļ skaties Dieva zīmju lielo un apbrīnojamo spēku. Vācu ordeņa septiņi brāļi ar nedaudz karavīriem, uzceļot nocietinājumu Kulmas zemē pie kāda ozola, neuzdrošinājās no sākuma uzbrukt tik lielam pagānu daudzumam, kā jau atzīmēts, taču laika gaitā 53 gados sakāva tos, ka nepalika neviena nepakļāvīgā ticības jūgam, palīdzot Jēzum Kristum, lai viņš slavēts mūžu mūžos, āmen. …

Prūšiem nebija priekšstata par Dievu. Būdami vienkārši (cilvēki), viņi ar prātu nebija spējīgi to uztvert un, tā kā viņiem nebija rakstības, tad paši nevarēja ieskatīties rakstos. Viņi brīnījās no sākuma par to, ka kāds, nebūdams klāt, savu nodomu var izteikt ar burtiem. Lūk, tāpēc, ka viņi nepazina Dievu, notika tas, ka savos maldos godināja visu dabu kā dievību, proti, sauli, mēnesi un zvaigznes, pērkonu, putnus, arī četrkājainos, pat krupi. Viņiem bija arī svētie meži, lauki un ūdeņi, kur nedrīkstēja cirst kokus, ierīkot tīrumus un ķert zivis. Taču šīs ačgārnās tautas vidū Nadravā bija kāda vieta, kuras vārds atvasināts no Romas, un to sauca par Romovi. Tur mitinājās kāds, ko sauca par Krīvu un godināja kā pāvestu, jo, tāpat kā pāvests valda pār visu ticīgo baznīcu, tāpat pēc viņa mājiena vai norādījuma tika pārvaldīti ne tikai minētie pagāni, bet arī lietuvji un citas Livonijas zemes tautas. Viņa pilnvaras bija tik lielas, ka pats vai kāds no viņa tuviem radiniekiem vai pat sūtnis ar viņa zizli vai citu īpašu zīmi, ierazdamies minēto neticīgo valdījumos, bija lielā godā pie ķēniņiem, dižciltīgajiem un vienkāršajiem ļaudīm. Pēc senas paražas viņš sargāja arī nedziestošo uguni. Prūši ticēja ķermeņa atjaunotnei, taču ne tā, kā vajadzēja. Viņi ticēja, protams, ka dižciltīgs vai zemas kārtas, bagāts vai nabags, varens vai vājš šajā dzīvē tāds pat būs pēc atjaunotnes arī nākamajā dzīvē. Tāpēc notika tā, ka kopā ar mirušajiem dižciltīgajiem tika sadedzināti ieroči, zirgi, kalpi un kalpones, tērpi, medību suņi, putni pievilināšanai un cits, kam sakars ar karošanu. Kopā ar trūcīgajiem tika sadedzināts tas, kas saistījās ar viņu darbu. Viņi ticēja, ka kopā ar pašiem atjaunosies sadedzinātais un kalpos tāpat kā agrāk. Tāda velnišķīga apmātība bija ap šiem mirušajiem, jo, kad nomira vecāki, tie gāja pie minētā pāvesta Krīva, lūgdami, lai viņš paskatītos dienā vai naktī, vai (mirušie) bija aizgājuši uz savu māju; Krīvs tad bez svārstīšanās parādīja, ka mirušais ir izmantojis apģērbu, ieročus, zirgus un kalpotājus, un ar lielu pārliecību rādīja zīmes, kas bija iecirstas no šķēpa vai cita rīka viņa mājas durvju palodā. Pēc uzvaras viņi ziedoja upuri saviem dieviem un no visa uzvarā iegūtā trešdaļu pasniedza minētam Krīvam, kurš to sadedzināja. Bet nu lietuvji un citi šo vietu pagāni sadedzina minēto upuri saskaņā savām kulta paražām kādā svētā vietā, taču, pirms sadedzināt zirgus, tos nokausēja tik lielā mērā, ka tie ar grūtībām varēja nostāvēt kājās. Prūši reti kad kaut ko svarīgu uzsāka, pirms saskaņā ar savām kulta paražām lozējot nebija uzzinājuši no saviem dieviem, vai viņiem labi vai slikti veiksies. Viņi neiegādājās, arī līdz šim negādā sev nevajadzīgu vai dārgu apģērbu; ko šodien novilka, to arī rīt uzvilks, neņemot vērā, ja tas būtu šķērsām (uzvilkts). Viņi nelieto mīkstas guļvietas un smalku ēdienu. Dzeršanai viņiem tīrs ūdens, reibinošs dzēriens vai medalus un ķēves piens, taču pienu viņi nedzer, ja tas pirms tam nav nosvētīts. Citu dzērienu no senlaikiem viņi nav atzinuši. Saviem ciemiņiem viņi sniedz ko tikai ar vislielāko viesmīlību, un viņu mājā nav tāda ēdiena vai dzeramā, ar ko viņi nedalītos dzīves likstās. Paši uzskata, ka būtu slikti rūpējušies par viesiem, ja tie no viņu dzeramā nav pilnīgi noreibuši. Viņiem ir paradums, ka visiem dzīru dalībniekiem jādzer pārspīlēti daudz, tāpēc gadās, ka mājas saimnieki savam viesim pienes zināmu daudzumu dzēriena ar noteikumu, ka jāiztukšo tikpat, cik viņi paši izdzēruši. Šāda dzēriena pasniegšana atkārtojas līdz tam, kamēr ciemiņi ar saimniekiem, sieva ar vīru, dēls ar meitu – visi ir apreibuši. Prūšiem ir līdz šim laikam sens paradums, ka savas sievas viņi pērk par zināmu naudas summu. Tāpēc attiecas pret sievu kā kalponi, kura ar viņu pie galda neēd un mazgā katru dienu saimnieka un ciemiņu kājas. Starp viņiem nevienam nav aizliegts ubagot, jo nabags staigā brīvi no mājas uz māju un paēd, kad grib, bez kautrēšanās. Ja pie viņiem notiek kāda slepkavība, tad samierināšanās nevar notikt, pirms radinieki nogalina slepkavu vai viņa tuvinieku. Kad negaidītu apstākļu sakritības dēļ notiek pārmērīgs apjukums, viņi izdara pašnāvību. Viņiem nebija dienu uzskaites un atšķirības. Tāpēc gadījās tā – kad vēlējās ievērot pašu sarunu vai sanāksmes ar sabiedrotajiem dienu skaitu, tad viens no viņiem pirmajā dienā izdarīja atzīmi kādā kokā vai iesēja mezglu siksnā vai jostā. Otrajā dienā viņš pievienoja otru atzīmi – un tā katru reizi līdz tai dienai, kad vajadzēja noslēgt šo līgumu. Daži izmantoja pirti katru dienu, cienījot savus dievus, citi pilnīgi neatzina pirti. Sievietes un vīrieši ir paraduši vērpt, vieni linus, otrie vilnu, ar to viņi cerēja, domājams, iepatikties saviem dieviem. Daži nevēlas jāt ar melniem zirgiem, daži – baltiem vai citas nokrāsas zirgiem savu dievu dēļ. …

1259.gadā Karšavas zemē (Lietuvas terit.) sv. Jura kalnā tika uzcelta pils, kas toreiz bija ļoti nepieciešama kristīgās ticības nostiprināšanai. … 1260.gadā sapulcējās (ordeņa) brāļi no Livonijas un Prūsijas ar spēcīgām karaspēka vienībām, lai aizvestu pārtiku sv. Jura pilī mītošajiem ordeņa brāļiem. Kad viņi jau tuvojās pilij, atsteidzās ziņnesis, teikdams, ka 4000 lietuvju postot kādu Kursas zemes apgabalu, aizvedot sagūstītās sievietes un bērnus līdz ar citu lielu kara laupījumu. … ieradās kurši, pazemīgi lūgdamies, lai Dievs piešķirtu uzvaru kristīgajiem, tad viņiem tiktu atdotas sievietes un mazie bērni. … iebilda visi Prūsijas un Livonijas karakalpi, teikdami, ka attiecībā uz viņu gūstekņiem esot jārīkojas saskaņā ar līdzšinējo kara praksi. Šīs nostājas dēļ kuršiem radās tāds sašutums pret ticību un kristīgo karapulku, ka tad, kad brāļi sāka uzbrukumu lietuvjiem, viņi kā atkritēji naidīgi uzbruka kristīgajiem no muguras. … Notika liela kauja ar daudziem kritušiem abās pusēs. Pēc ilgas cīņas brāļi ar tā Kunga ziņu uzvaru pazaudēja. … Šai kaujā kuršu zemē laukā pie Durbes upes sv. Margaritas dienā krita Livonijas ordeņa mestrs brālis Burhards, Prūsijas maršals brālis Heinrihs Botels un at viņiem 150 brāļi un tāds daudzums Dieva tautas, ka viņu skaitu nebiju dzirdējis. Pēc šīs satriekšanas pretinieki vajāja bēgošos karotājus, kas bija tā iebiedēti, ka trīs vai četri pretinieki nonāvēja simtu kristīgo vai piespieda tos ar lielu kaunu bēgt. …”

No Mugurēviča (Descriptiones Terrarum)- prūši pēc savas etniskās izcelsmes ir rietumbalti. Līdz 9.gs. šajā teritorijā , ko ierobežoja Visla un Nemuna, rakstiskie avoti apliecina aistu (æsti) ciltis, kas ģenētiski saistāmas ar prūšiem. (Powerski J. Prusowie, Prusy // ‘Słownik staroźytności słowianskich’ – Wroclaw, 1970. – Vol.4. -S.368-371). Saskaņā ar 13.-14.gs. rakstīto avotu ziņām, īpaši Sūsburgas Pētera hronikas datiem (Chronicion terrae Prussiae // Scriptores rerum Prussicarium, – Leipzig, 1861. -T.1), Prūsijā bijušas 11 zemes (terrae, partes).

but

bote – kalāšu but (but’, but)

kalasha_lexiconkurpe, zābaks, bote.

buzuruk

svētais – kalāšu buzuruk (buzuruk, buzuruk)

kalasha_lexiconsvētais, svēts cilvēks. “Svētais teica labus buramvārdus uz peli. Pele pārvērtās par kaķi”.

caitra

zvaigznāja Čitrā dēls – Čaitra (caitra, caitra)

No Spokensanskrit- zvaigznāja Čitrā (skat.Tvaṣṭṛ) dēls.

celenn

ceļas – kušanu ‘celeņņ’ (kušanu celeññ, celenn)

No kušanu vārdnīcas- paceļas, parādās. Arī PIE ‘telha’ – ceļas. “cākkär svastik nandikāwart ṣotruna enenka celeñiyentär – iekšā parādījās čakras, svastikas un nandikavarta zīmes”

cha

plaukstu sišana – kušanu ča (ca’, cha)

kalasha_lexicon – 1. plaukstu sišana, aplausi. “tu nevari sasist vienu plaukstu”; 2. ātra deja, ko pavada plaukstu sišana.  

cha

cirst – čā, čjati (chā, chyati,  cha)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichcirst, nocirst.

chachari

zemkopji čāčari – arāīni (salīdz. ar čačis, spīļarkls) – čāčari (cācaṛ, chachari)

No Glossary Punjab tribes – zemkopju klans ‘Shāhpur’ā un ‘Multān’ā, tiek pieskaitīts pie ‘jāt’iem. Arī ‘arāīṇ’u klans Pendžabā, Montgomery.

chak

spodrināt (salīdz. ar čakls?) – čak (cakate {cak}, chak)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfeybūt apmierinātam, sātam, atvairīt, nepadoties, spodrināt.

chakla

apaļš mīklas dēlītis, čaklai rullēšanai? – čakla (cakla, cakkala, chakla)

No Spokensanskrit- apaļš.

https://en.wikipedia.org/wiki/Chakla  – apaļš dēlītis mīklas izrullēšanai ar ‘belan’u čapati maizītēm.

chakra

rats, ripa – čakra (cakra, chakra)

No Spokensanskrit- mistisks aplis, ritenis, podnieka ripa, ass disks kā ierocis, upes pagrieziens, virpulis, administratīva vienība, suverenitāte, militāras ierindas veids, cikls, eļļas dzirnavas, gadskārtu ritums, mājoklis. Skat, arī ratha.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfeypodnieka ripa, ass disks kā Višnu ierocis, eļļas spiede, aplis, apļveida militāra pozīcija, astroloģiska vai mistiska zīme, pūlis, armija, sārtā zoss, saule. Kālacakra – laika rats; sa-māti-cakra – dievišķo māšu aplī.

No kušanu vārdnīcas- ritenis, rats, rats kā mistiska zīme, grozīt, kakls. Arī kušanu ‘cākkär’ – “[pe]laikneṣṣe cākkär se walke stamoy – lai šis taisnīguma rats turas ilgi!”, leišu ‘kaklas’

No ‘Tantra: The Path of Ecstasy’, Georg Feuerstein – aplis, kādā rituālā dzimumaktā sēd ap guru jeb rata valdnieku un tā partneri čakras godāšanas rituāla (cakra-pūjā) dalībnieki.

http://www.shivashakti.com/gorchak.htm – ‘Gorakṣa Nātha’ ieviestā mistiskās kultūras sistēma, domājams, nav plaši izplatīta izglītotajos slāņos; lai gan ir pagājusi tūkstošgade, kopš šis dižais cilvēks parādījis savu mācību, tā ir palikusi aizzīmogota grāmata daudziem līdz šai dienai. Divi no dažiem sanskrita darbiem, kas atklāj šā skolotāja norādījumus, ir ‘Goraksa Sataka’ un  ‘Goraksa Paddhati’. Šai skolai piederas arī ‘Hathayogapradipika’, tomēr tā būtu vērtējama kā papildinājums. … `čakras jeb intraorganiskie garīgās enerģijas centri… Minētā sistēma lielā mērā atšķiras no Hatha jogas un Tantras mūsdienu norādījumiem.

chakravarta

apkārt vārtīšana, virpuļošana – čakrāvarta (cakrāvarta, chakravarta)

No Spokensanskrit- virpuļošana, apkārt griešana.

chakshas

Acs, Brihaspati, Jupiters – Čakšas (Cakṣas, chakshas)

No Spokensanskrit- acs, dievu skolotājs, Brihaspati, Devapurohita, garīgais skolotājs, skats, starojums, skaidrība. Skat. akṣi, bṛhaspati.

chakshu

acs – Čakšu (Cakṣu, chakshu)

No Spokensanskrit- acs, Oxus jeb Vakṣu jeb Vaṅkṣu jeb Amudarjas upe. Skat. akṣi.

chakshuh

acs, redze – čakšuhu (cakṣuḥ, chakshuh)

John Grimes- acs; redze (skat. jñānendriya). Skat. akṣi.

chakshur-vijnan

acīm gūta apjēga – kušanu ‘čakšur-vidžņān’ (cakṣur-vijñān, chakshur-vijnan)

No kušanu vārdnīcas- acīm gūta apjēga. Arī kušanu ‘cakṣurvijñāṃ’. Skat. akṣi.

chakshus

acs – čakšus (cakṣus, chakshus)

No Spokensanskrit- acīgs, Mitras acs, acs, redzēšana, redzes spēja, skatiens, redzes viedoklis, gaisma, skaidrība. Skat. akṣi.

chakshusha

ar aci redzams – čākšuša (cākṣuṣa, chakshusha)

No Spokensanskrit- acs, uz redzi attiecīgs, redzes spēju piešķirošs, no redzes atkarīgs, ar aci uztverams, dievību kategorija 14. manvantarā. Skat. akṣi.

John Grimes- redzes uztvere.

chaksudarshana

redzes uztvere – čakšudaršana (cakṣudarśana, chaksudarshana)

John Grimes- lūkošanās uz svētajiem rakstiem ar acīm; redzes uztvere (skat. upayoga). Skat. akṣi.

chala

čalas, ūdens, apspriešana – čala (cala, chala)

No Spokensanskrit- ūdens, apspriešana, pierunāšana, nepastāvīgs, kustīgs, uzbudināts, vaļīgs, dzīvsudrabs, zūdošs, nenoturīgs, svārstīgs, trīsošs, plīvojošs, šūpojošs, kustīgs, apmulsis, uzbudināts, saviļņojums, vējš, ūdens, veiksmes dieviete.

John Grimes- ‘atruna, izvairīšanās, vārdu spēle, kalambūrs’; strīdēšanās; maldināšana ar formāli pareiziem viltīgiem paņēmieniem.

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam – ‘lhōtā’ (Naga kalnos) valodā ‘chāli‘ – dziedāt, čalot.

chalana

čalošana, maldināšana – čalana (calana, chalana)

No Spokensanskrit- pastaiga, klaiņošana, kustība, šūpošanās, trīcošs, netikle, draiskule, uzbudinājums, aizgriešanās, maldināšana, pārspēšana viltībā, izveicība, nicīgums. Skat. cala.

John Grimes- kustība, šūpošanās, plivināšanās, trīsēšana.

chamani

siers, biezpiens – kalāšu čamani (chamani, chamani)

kalasha_lexicon – siers (vispār).

chamani

siers – čhamanī – kušanu chamani (chamani, chamani)

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – siers.

chandogya upanishad

Tas tu esi, Tat tvam asi – Čāndogja Upanišad (chāndogya upaniṣad, chandogya upanishad)

John Grimes- ‘Sāma Vedas dziedātāja’.

Šī Upanišada pieder pie Sāma Vedas ‘Chāndogya Brāhmaṇ’as. Plaši ņemot, ‘Chāndogya Upaniṣad’u var iedalīt divās daļās. Pirmās piecas nodaļas nodarbojas ar rituālistisku dievkalpošanu (upāsanā) ar uzsvaru uz meditāciju. Otras piecas nodaļas nodarbojas ar trim pamatliekošām Vedantas doktrīnām –

– ‘Tat tvam asi’;

– bezgalības doktrīnu;

– Ātman doktrīnu.

Līdztekus ‘Bṛhadāraṇyaka Upaniṣad’ tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām Upanišadām. Šīs Upanišadas cildeno personāžu vidū ir ‘Satyakāma Jābalā, Nārada, Gautama, Aruni, Sanatkumara, Prajāpati, Uddālaka, Śvetaketu’.

chandraloka

mēness loks, valstība – čandralōka (candraloka, chandraloka)

No Spokensanskrit- mēness joma jeb valstība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- netveramā pasaule, mēness pasaule.

John Grimes- netveramā ‘mēness valstība’.

Mēness valstība, ko sasniedz pa Dienvidu Taku jeb Tēvu Taku (pitṛyāna), un ko raksturo tādi nepatīkami posmi kā dūmi, nakts, mēness mēneša tumšā divnedēļa un ziemas mēneši.

chandrayana vrata

dots vārds gavēt sekojot mēness gaitai – čandrajāna vrata (cāndrāyaṇa vrata, chandrayana vrata)

No īsās sanskrita vārdnīcas- apņemšanās, pēc kuras, sākot ar 15 ēdiena kumosiem pilnmēness dienā, cilvēks samazina to skaitu pa vienam ik dienas, līdz neēd nevienu jauna mēness dienā; un tad atkal palielina skaitu pa vienam ik dienas, līdz sasniedz tos pašus 15 kumosus nākošajā pilnmēness dienā.

changa

pazīstams (čangalis?) – čanga (caṅga, changa)

No Spokensanskrit- saprotams, prāvs, izskatīgs, zobu baltums; arbitrs, īpaši izvēles gadījumā.

No Mel Copeland- pazīstams.

chapa

zedeņi – kušanu čapa (ca’pa’, chapa)

kalasha_lexicon – klūgu pinums, zedeņi, zaru un niedru pinums.

charana

dziesminieks – čārana (cāraṇa, charana)

No Spokensanskrit- debesu dziesminieks, piederīgs tai pašai vediskajai skolai, ceļojošs aktieris vai dziesminieks, spiegs, pieskatošs, dzīvsudraba apstrādes veids.

charvara

vārtu pieskatītājs – čarvara (carvara, charvara)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- Viņsaules vārtu sargs.

chasa

biezpiens – kalāšu čāsa (c’as’a, chasa)

kalasha_lexicon – biezpiena veids. “Ja tu pielej paniņas vārošam pienam, tas kļūst par biezpienu”.

chashala

ziedojuma gredzens, šņukurs – čašāla (caṣāla, chashala)

No Spokensanskrit- koka riņķis ziedojuma staba galā, vepra šņukurs, strops.

chattari

četri – prakrita čattāri (cattāri, chattari)

http://www.languagesgulper.com/eng/Prakrits.html  – četri.

chatuh-sutri

četri pavedieni – čatuhu-sūtrī (catuḥ-sūtrī, chatuh-sutri)

John Grimes- ‘četri aforismi (sūtra)’. (No Spokensanskrit- sūtrī- dzimumorgāni).

1. Pirmās četras ‘Brahma-sūtra’s sūtras.

‘Athātobrahma jijñāsā’ vaicā par Virsīstenību (Absolute, Brahman).

‘Janmādyasya yataḥ’ sniedz Virsīstenības definīciju.

‘Śāstra-yonitvāt’ apspriež mūsu Virsīstenības atskārsmes avotu.

‘Tattu samanvayāt’ mēģina parādīt Virsīstenības atskārsames galējo nozīmīgumu.

2. Dažkārt par ‘catuḥ-sūtrī’ sauc ‘Vācaspati Bhāmatī “Catuḥ-sūtrī”‘.

chatur

četri – čatur (catur, chatur)

No Spokensanskrit- četri.

No Mel Copeland- četri (avestas ‘cathru, cathware’).

chatur ashrama

četri dzīves posmi – čatur āšrama (chatur āśrama, chatur ashrama)

No ‘joga viengabalainai personībai’- viens no jogas kultūras konceptiem par četriem dažādiem dzīves posmiem palīdz mums zināt, kā, ko un kad veikt dažādas dzīves aktivitātes.

– Brahmačarja jeb neprecēta mācekļa laiks ir laikposms no dzimšanas līdz 27 gadu vecumam, un tas ir mācību, radošo impulsu saglabāšanas un to novadīšanas pacilājošiem garīgiem garīgiem meklējumiem laiks.

– Grihastha ir atbildīguma laiks, kas ilgst no 27 līdz 54 gadiem, kad jāmācās rūpēties par ģimeni un sabiedrību, pildot dharmas pienākumus gan pret jauniem, gan veciem.

– Vanaprastha jeb atkāpšanās ir laiks pēc 54 gadiem, kad cilvēka dzīvi var izspēlēt prātā ar piepildījuma un gandarījuma sajūtu vēl un vēlreiz, galīgi ne par ko nerūpējoties.

– Sanjāsa ir dzīves posms, kad pēc pienākumu veikšanas cik labi vien spēts 81 gadus, un sasniedzot pilnību dzīvē, cilvēks atsakās no visa par labu dievišķajam.

Skat. arī Bhakti joga, Samatvam, Karmasu Koushalam, Nishkama Karma, Chaturvidha Purushartha, Pancha Kosha, Vasudeva Kudumbakam.

chaturbhrishti

četrsmaiļains – čaturbhrišti (caturbhṛṣṭi, chaturbhrishti)

No Spokensanskrit- četrstūrains, ar četrām smailēm.

chaturdashi

četrpadsmitā – čaturdašī (caturdaśī, chaturdashi)

No Spokensanskrit- mēness divnedēļas 14.diena.

chaturdhashanti

ziedojums senčiem 14.dienā – čaturdhāšānti (caturdhāśānti, caturdhashanti)

No Spokensanskrit- reliģisks rituāls, ko veic noteikto ziedojumu mirušajiem senčiem likšanas laikā.

chaturiya

ceturtais, svētpamirums, meditācija – čāturījā (cāturīyā, chaturiya)

R. Raudupes– ‘ceturtais’. Ceturtais stāvoklis, kas pastāv aiz parastajiem esības stāvokļiem – nomoda, sapņu un bezsapņu miega. Būt apgaismotam nozīmē būt ceturtajā stāvoklī, kurā parastais nomoda stāvoklis šķiet tikpat neīsts kā nomodā šķiet sapnis.

No Sanskrit Dictionary- pārpasaulīgais, tīrā apziņa, ‘ceturtais’ apziņas stāvoklis pēc bezsapņu miega (sušupti). Skat. arī  turīya, samādhi.

chaturmasya

četrmēnesis – čāturmāsja (cāturmāsya, chaturmasya)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- svētki, kurus svin, lai atzīmētu četrus (lunāros) mēnešus ilgo (lietus) gadalaiku. Skat. arī  dakṣiṇāyana.

What is Chaturmasya – četrmēnesis ir labvēlīgs laikposms. … ļoti iepriecē godājamo Višnu. … Tie ir četri mēneši gadā, kad jebkāda dāvināšana (dāna), apsolījumi (vrata), skandētas lūgsnas (japa), ugunsziedojumi nes neskaitāmus labumus. Salīdzinājumā ar cildeniem darbiem, kas veikti citos mēnešos, šajos svētajos mēnešos veikti nešaubīgi nesīs daudzkārtējus ieguvumus.

http://www.iskconmumbai.com/chaturmasya-period-begins/  – sākas jūnijā-jūlijā (āṣāḍha no augoša mēneša vienpadsmitās dienas (śayanaikadaśī). Beidzas oktobrī-novembrī augoša mēneša 11.dienā (utthānaikādaśī). … Jūlijā-augustā (śrāvaṇa) nav jāēd spināti, augustā-septembrī (bhādra) nav jāēd jogurts, un septembrī-oktobrī (āśvina) nav jādzer piens. Oktobrī-novembrī nav jāēd zivis, nedz citi neveģetāri ēdieni. … Kopumā, četrmēnesī ir jāpraktizē atteikšanās no visiem uz sajūtu baudām vērstiem ēdieniem.

John Grimes- ‘četri mēneši’.

Lietus gadalaiks Indijā, jūnijs – septembris (no ‘Śayana-ekādfāsī’ līdz ‘Utthāna-ekādāśī’) kurā tiek veikti sezonālie ziedojumi, un kura laikā mūki neceļo apkārt. Cilvēki šajā gadalaikā parasti veic pašierobežošanos.

chaturricha

četrrinde – čaturriča (caturṛca, chaturricha)

No Spokensanskrit- slavinājums četru rindu pantā, četru rindu (rič – Ṛc) pratējs – četrrindes iedvesto labo īpašību guvējs. Skat. ṛc.

https://tencinu.wordpress.com/2013/03/08/latviskuma-atraktors-teodors-zeiferts-1865-1929/  Hronists KELHS 1695. g. (savā Livl. Historia) liecina, ka latviešu prāts nesas uz dzejošanu, īpaši sievietes sacer dziesmas bez lielas apdomas. Daudz dzied mirušo jeb veļu svētkos.

chaturtha

ceturtais dzīves posms – čaturtha (caturtha, chaturtha)

No Spokensanskrit- ceturtais. Skat. adhyātma.

No Sanskrit Dictionary- augstāko varnu vīrietis pēdējā, ceturtajā dzīves posmā, galīga atsacīšanos no visām saiknēm ar ģimeni, sabiedrisko stāvokli, īpašumu.

Arī pārpasaulīgais, tīrā apziņa, ‘ceturtais’ apziņas stāvoklis pēc bezsapņu miega (susupti). Skat. arī turīya, caturiya.

John Grimes- ceturtais; ‘turīya’ apziņas stāvoklis; pārpasaulīgā Patība aiz trim apziņas stāvokļiem (skat. avasthā un turīya).

chaturthi

ceturtā – čaturthī (caturthī, chaturthi)

No Spokensanskrit- ceturtā diena mēness kalendāra pusmēnesī, ceturtā kāzu diena.

John Grimes- ‘ceturtā’.

Ceturtās mēness kalendāra dienas (tithi) nosaukums katrā no abām mēness cikla divnedēļām.

chaturvidha purushartha

četri cilvēka mērķu veidi – čaturvidha purušārtha (caturvidha puruṣārtha, chaturvidha purushartha)

No ‘joga viengabalainai personībai’- četri atzītie dzīves mērķi – viens no jogas kultūras konceptiem. Tie mums teic, kā šajā dzīvē varam iedibināt atzītus dzīves mērķus un pareizi rīkoties to sasniegšanai, turoties pie mūsu tikumiem (dharma), lai sasniegtu

– materiālo labklājību (ārtha),

– emocionālo labklājību (kamā)

– un galu galā īsto dzīves mērķi – garīgo labklājību (mokṣa).

Skat. arī Bhakti joga, Samatvam, Karmasu Koushalam, Nishkama Karma, Chatur Ashrama, Pancha Kosha, Vasudeva Kudumbakam.

chatushka

sastāvošs no četriem – čatuška (catuṣka, chatushka)

No Spokensanskrit- sastāvošs no četriem, katra zīme ar četrām pazīmēm, krustceles.

chatushkoti

četrzaru noliegums – čatuškoti (catuṣkoṭi, chatushkoti)

John Grimes- četrzaru noliegums.

‘Nāgarjuna’s paņēmiens, loģiski noraidot katru no četrām alternatīvām – ir; nav; gan ir gan nav; nedz ir nedz nav. (Skat. prasaṅga).

chatushpatha

četrtaku krustceles – čatušpatha (catuṣpatha, chatushpatha)

No Spokensanskrit- četru ceļu krustojums, krustceles.

chatushtaya

četrkāršs – čatuštaja (catuṣṭaya, chatushtaya)

No Spokensanskrit- četrkāršs, sastāvošs no 4 daļām, kvadrāts, pirmais; galvenais skaitlis, kas ir 3+1.

chatvala

kuša zāle – čatvāla (catvāla, chatvala)

No Spokensanskrit- darbha zāle. Skat. arī brahmapavitra, darbha, kuśa.

chatvara

kvadrāts – čatvara (catvara, chatvara)

No Spokensanskrit- četru ceļu krustojums, kvadrāts, krustceles.

chatvari arya-satyani

četras cildenās patiesības – čatvāri ārja-satjāni (catvāri ārya-satyāni, chatvari arya-satyani)

John Grimes- četras cildenās patiesības.

Budas centrālā mācība.

Ciešanas un sāpes (duḥkha).

Ciešanu cēlonis un izcelsme (duḥkha-samudaya).

Ciešanu izbeigšana (duḥkha-nirodha.

Ceļš uz ciešanu izbeigšanu (duḥkha-nirodha-mārga).

chaw

saderīgi, simetriski – kalāšu čav (chav, chav)

kalasha_lexicon – “Šīs meitenes dejo saderīgi savā starpā”.

chaw

četri – kalāšu čov (caw, chaw)

kalasha_lexicon – četri.

chawmos

ziemassvētki – kalāšu čavmōs (cawmōs, chawmos)

Kalašu (kauravju?) reliģija. M.Witzel – svarīgākie kalašu svētki ir ‘Chaumos’ (cawmōs, Khowar chitrimas, svarīgi < cāturmāsya, CDIAL 4742) (9), ko svin divas nedēļas ziemas saulgriežos (apm. 7-22.decembrī.). Tiem ir vērā ņemamas atbalsis kalašu (un nuristāni) pamaltiekošā mītā, kas tiks aprakstīts.

Šajos svētkos parādās atnācējs dievs ‘Balumain’. Nešķīsti un neiesvētīti cilvēki netiek pielaisti. Attīrīšanās notiek ar degošas pagales vēzēšanu pār sievietēm un bērniem, un ar īpašu rituālu vīriešiem, kas ietver kadiķa pagaļu vēzēšanu pār vīriešiem. Senie dievu likumi (Devalog, dewalōk) vairs nav spēkā, kas ir raksturīgi gada beigu un karnevāliskiem rituāliem. Atšķirībā no citiem svētkiem, tagad ir aizliegtas bungas un flauta, atļauta vienīgi cilvēka balss.

Rituāls notiek pie ‘Tok’ koka, vietā, ko sauc par ‘Indrunkot jeb indréyin’, kas skaidri norāda uz seno Indras jēdzienu kā svētku fokusu; īstenībā ‘Indrunkot’ dažkārt uzskata par piederošu ‘Balumain’a brālim ‘In(dr)’, liellopu valdniekam. Balumainam tiek ziedota īpaši cepta maize, parasti svētu dzīvnieku, piemēram, kalnu āža veidolā. To vēlāk ganu ķēniņš (buḍáḷak) nes uz viņa kalnu troni un ziedo kopā ar kazas pienu.

Šajā rituālā ugunskurs tiek salikts no šķērsām saliktiem zariem (kā nocietinājums), ļoti līdzīgi vediskajam ugunskuram, un ugunī tiek ziedota kaza, īpaši tās sirds. Tiek godāti senči, kurus attēlo jauni puiši (ōnjeṣṭa pure’), un senčiem tiek ziedota maize (sal. Dollfus 1989;69). Bērni turas cits aiz cita, veidojot virteni (vediskā anvārambhaṇa) un čūskas (zosu) gājienā iet caur ciematu. (šai virtenei ir jāattēlo vediskais senču pavediens (tantu), Witzel 2000b) (10).

Tiek iekļauta lapsas vajāšana, jo lapsa ir ‘Balumain’a suns. (Altaja kalnos kalnu dieva ‘suns’ ir lācis).

Cilvēki sadalās divās daļās – tīrajiem ir jādzied senas labi godātas dziesmas, bet netīrajiem jādzied mežonīgas, straujas un nerātnas dziesmas pavisam citā ritmā. To pavada karnevāliska ‘dzimuma maiņa’ – vīri apģērbjas kā sievas, sievas kā vīri (arī ‘Balumain’ ir uzskatīts par daļēji sievišķu un spējīgu pēc vēlēšanās pāriet no viena veida otrā) (11). Mūsdienās tiek izmantoti arī moderni, piemēram, tūristu apģērbi.

Rituāla centrālajā brīdī Balumain’s dāvā savu svētību septiņiem zēniem (kuri noteikti pārstāv septiņus no astoņiem dieva likumiem (devalog), ko īstenībā saņēmis Balumains), un tie nodod svētību visiem tīrajiem cilvēkiem. Tajā brīdī netīrie pretojas un cīnās.

Kad ir nodziedāta ‘nagayrō’ dziesma ar atbildi ‘han sarías’ (< samrīyate ‘saplūst’, CDIAL 12995), Balumain’s izdala visas savas svētības un pazūd. Šajā izšķirīgajā brīdī – domājams, saulgriežu, tas ir, gada nomaiņas brīdī – tīrie atslābst, un netīrie mēģina izmantot (īsti tīros) zēnus, prasot tiem sastāties kā bezragu auniem un iet čūskas gājienā (skat. iepriekš). Šī rosība izraisa jucekli un sajaukšanos (kā Balumaina pāreja starp vīrišķo un sievišķo veidolu), kas ir ļoti svarīga auglībai un dzīvei tikko sāktajā gadā.

Tad lietas atgriežas parastā kārtībā.

Skat. arī Divali.

chaya

tēja – čāja, kalāšu čai (čay, chay, chaya)

No Spokensanskrit- tēja.

http://www.indigenouspeople.net/Kalashdictionary.pdf – tēja.

che

dziļa bedre – kušanu če (ce, che)

kalasha_lexicon – dziļa plaisa vai bedre, tranšeja. “Neroc bedri citam, varbūt iekritīsi pats”.

che

ādas siksna – kalāšu če (che, che)

kalasha_lexicon – ādas strēmele vai virve, ar kuru piesien arkla nazi pie iejūga. Arkls – ‘hawi’.

chela

māceklis, cilvēks? – čela (cela, chela)

No Spokensanskrit- vergs, kalps, apģērbs, vien ārišķība, slikts pārstāvis.

John Grimes- māceklis. Skat. arī cet-rāmī.

chelik sambiek

zēna iesvētība –kalāšu čelik sambiek (chelik sambiek, chelik sambiek)

kalasha_lexicon – 1. puiša ietērpšana viņa pirmajos baltajos svārkos (kamiz) 5-8 gadu vecumā. Ar to viņš pāriet vīriešu sabiedrībā. Svārkus iedod no rīta, tad naktī veic rituālu, un viņš kļūst rituāli tīrs. Turpmāk viņš vairs nedrīkst ēst no sieviešu šķīvjiem; var iet uz liellopu nojumi.  Skat. arī ‘bhut sambiek‘. 2. meitenes ietērpšana viņas pirmajā kalāšu tērpā ar sieviešu vidukļa jostu (pat’i) un sieviešu galvassegu (kopas). Veic rituālu, un viņa kļūst rituāli tīra, ieņem savu vietu sieviešu vidū, un uz viņu sāk attiekties tīrības un netīrības noteikumi. Savu galvas saiti (s’us’ut) viņa saņem kaut kad vēlāk.

chet chinik

art – kalāšu čet činik (c’het chinik, chet chinik)

kalasha_lexicon – art. Arī c’hut karik, kis’ik.

chet-rami

kristiešu-sūfiju sekta – čet-rāmī (chet-rāmī, chet-rami)

No Glossary Punjab tribes – Sekta, ko izveidojis kāds ‘Chet Rām’, ‘aror’ietis no ‘Buchhoke’, kas joprojām ir šīs sektas galvenā svētnīca, lai gan tās klosteris ir ārpus ‘Taxali Vārtiem’ pie Lahoras. ‘Chet Rām’ ir kļuvis par sūfiju ‘chishtia’ sektas ‘Jalāli’ faķīra ‘Mahbūb Shāh’ mācekli. Pēc skolotāja nāves ‘Chet Rām’ nogūlies uz viņa kapa un tur guvis Kristus redzējumu, kas aprakstīts ‘Punjābi’ poēmā, ko daļēji sarakstījis viņš pats, daļēji viņa sekotāji. Pēc nāves 1894.gadā ‘Chet Rām’ ir kremēts, un viņa pelnus ar ūdeni iedzēruši viņa aizrautīgie mācekļi. Pirms nāves viņš noteicis nākošo ‘Chet Rām’ sektas pilsētu nosaukt par ‘Isāpuri’ jeb ‘Jēzus pilsētu’.

‘Dr.H.D.Griswold’ raksta – “’Chet-rāmi’ sekta pieturas pie divkāršas trīsvienības doktrīnas. Sektas reliģijā ir rodama kristīgā doktrīna, kas sastāv no Jēzus – Marijas dēla, Svētā gara un Dieva. Un arī trīsvienība, ko var saukt par hindu trīsvienību, kas sastāv no Allāha, ‘Parmeshwara’s – Uzturētāja, un ‘Khudā’ – Grāvēja. Šīs idejas pamatā, protams, ir hindu Brahmas-Višnu-Sivas jeb Radītāja-Uzturētāja-Grāvēja doktrīna. Trim Visuma spējām, tas ir, Allāham, Parmēšvaram un Khudā cilvēka ķermenī, kas šajā ziņā ir mikrokosmoss, ir līdzinieki. Ir radošā daļa, kas atbilst Allāham, uzturošā daļa (krūtis), kas atbilst Parmēšvaram un graujošā daļa (galva), kas atbilst Khudā.”

Čet-rāmi bieži nēsā garu nūju ar krustu galā, uz kuras uzrakstīts viņu ticības apliecinājums. Šķiet, ka ir praktizēti arī kādi kristību veidi, bet tiek atšķirts ārējais un iekšējais rits, un ir teikts, ka ir četri ārējās kristības veidi ar ūdeni, zemi, gaisu un uguni. Zemes kristība notiek, kad pasaulīgais dalībnieks noplēš apģērbu, kaisa uz galvas putekļus un kļūst par Čet-rāmi mūku, iezīmējot savu atsacīšanos no pasaulīgā. Mūki ir sektas garīdznieki; ir noteikts, ka 40 cilvēki vienmēr dzīvo no žēlastības dāvanām un sludina Čet-rām mācības. Šos 40 sauc par ‘chelas’, un tie nododas reibinošām zālītēm. Sekta varbūt nav īsti daudzskaitlīga un tiekot hinduistu un muhamedāņu vajāta, tomēr, kad čela ubago no hinduista, tas dod Rāmas vārdā, un kad no muhamedāņa, tad Allāha un Muhameda vārdā. Iesaistītas tiek visas kastas, bet kastu atšķirības tiek ievērotas vismaz katrai jaunpievērsto kastai ēdot atsevišķi.

chetan

apziņa – četna (ce.tən/<ce.tə.na> siev.; chetan)

Gudžaratī (Babu Suthar)- apziņa. Skat. sanskr. cetana.

chetana

cilvēks, saprātīga būtne – četana (cetana, chetana)

No Spokensanskrit- cilvēks, prāts, dvēsele, saprātīga būtne, apjēga; sañjñāna – apziņa, uztvere, saskanīgums, pareiza uztvere.

chetomukha

saprāta mute – četomukha (cetomukha, chetomukha)

No Spokensanskrit- cilvēks, kura mute ir saprāts.

John Grimes- vārti uz izziņu.

To lieto kā dziļa miega (suṣupti) nosaukumu.

chetr

kopts lauks – kalāšu četr (c’het, c’hetr, chetr)

kalasha_lexicon – kopts lauks. Salīdz. ar chitrali.

chew

sieviešu goda tērps – kalāšu čev (cew, chew)

kalasha_lexicon – kalāšu sieviešu austs vilnas tērps. Agrākos laikos tas vienmēr bijis pašausts. Tagad viņas drānu pērk. Arī ‘piran’.

chigeri

gaišacains – kalāšu čigeri (cigeri, chigeri)

kalasha_lexicon – 1. ar gaišām- ne tumši brūnām acīm; 2. cilvēks ar gaišas krāsas acīm.

chik

nāve, miršana (čiks – nekas?) – kalāšu čik (chik, chik)

kalasha_lexicon – nāve.

chikik

šķaudīt – kalāšu čikik (chikik, chikik)

kalasha_lexicon – šķaudīt.

chila

aukstais laiks – kalāšu čila (cila, chila)

kalasha_lexicon- aukstums, aukstais laiks. Lielais aukstums ir apmēram no 16.decembra līdz 25.janvārim. Mazais aukstums ir no 25.janvāra līdz 15.februārim.

chimta

ar modru prātu – kalāšu čimta (cimta, chimta)

kalasha_lexicon – mentāli modrs, attapīgs, rosīgs, spēcīgs.

chinetuk

kuteklis – kalāšu činetuk (cinetuk, chinetuk)

kalasha_lexicon – kuteklis.

chir

piens – kalāšu čir (c’hir, chir)

kalasha_lexicon- piens.

chirik pipi

piena dzeršanas svētki – kalāšu čirik pipi (c’hirik pipi, chirik pipi)

kalasha_lexicon- piena dzeršanas svētki ‘Joshi’ sākumā.

chit

doma, apcere – čit (cit, chit)

No Spokensanskrit- doma, saprāts, apcere, apziņa, uztvere, gādība.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendich – uztvert, pievērsties, novērot.

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfeyuztvert, gūt apjēgu.

kalasha_lexicon – izvēle, griba, nodoms, doma.

chita

cirst – čita (chita, chita)

No Spokensanskrit-  cirst, nocirst. Arī kri, kṛ.

chitra

izcils, raibs – čitra (citra, chitra)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichizcils, spožs, raibs. Skat. citrāli.

https://en.wiktionary.org/wiki/चित्र – no PIE *kit-ro- ‎(spožs, starojošs), from *skai-*ski-.

– spožs, skaidri redzams, skaidrs, skaļš, ievērojams, izcils;

– daudzkrāsains, raibs, plankumains;

  1. – ārkārtīgs, dīvains, brīnumains, pārsteidzošs;

    – spožs, starojoša lieta, dārgakmens, rota, glezna.

chitrali

čitrāli – čitrāli (citrāli, chitrali)

No Spokensanskrit- citrala – raibs, dažāds, daudzkrāsains. Skat arī kāfir, kālāsh, buruṣo, kalāšu ‘chit’.

kalasha_lexicon – kalāšu c’hetraw’ – Čitrāla (skat. c’hetr); c’hetrari’ – cilvēks no Čitrālas.

No Glossary Punjab tribes – Čitrālas valsts iedzīvotāji. Iedalās trijās grupās – ‘adamzād’os, ‘arbābzād’os un ‘faqīr-miskīn’os. …

Arbābzādi un ‘faqīr-miskīn’i īstenībā ir viens un tas pats, bet pēdējie ir ļoti nabadzīga grupa, dažiem tik tikko pietiek izdzīvošanai.

Kho, kuri apdzīvo visu ‘Kashkar Bālā, ‘Lut-kho’ un ‘Arkari’ ieleju un galveno ieleju lejup līdz ‘Drosh’ai, ir no ‘faqīr-miskīn’ u grupas. Arī šo zemi viņi sauc par ‘Kho’ un iedala to Augšējā (Tūr—kho), Lejas (Mūl-kho) un Lielajā (Lut-kho). Viņo runā ‘kho-wār’u valodā un iedalās, piem., ‘toriye, shire, darkhāne un shohāne’ apakšgrupās, bet viņiem nav dalījuma kastās.

Arī ‘yidgal’i tiek pieskaitīti ‘faqīr-miskīn’iem, tāpat kā ‘kālāsh’u un ‘bashgāl’u ne-musulmaņi (kāfiri), ‘dangarik’i, ‘gabri un ‘siah-posh’i – visas ir nomocītas Čitrālas ciltis.

Arbābzadi īstenībā ir pārtikuši ‘faqīr-miskīn’i, kuri atalgoti par kalpošanu vadoņu (mihtar’u) klanam. Abas grupas šo klanu nodrošina ar palīgstrādniekiem un ponijiem, kamēr adamzādi ir atbrīvoti, un šīs klaušas smagi krīt uz tām. …

Čitrāliešu fiziskais raksturojums atšķiras maz. Pēc izskata viņi ir ar gaišu ādu, darbīgi cilvēki 5’5” līdz 5’8” gari. Lai gan ne labi veidoti, viņi ir ievērojami muskuļoti zīmīgā pretstatā ‘tartar’ rāsei un neraugoties uz grūto vienkāršo dzīvi, šķiet, ir nepiemēroti ilgstošai piepūlei. Trūkst izturības, un viņi viegli pakļaujas slimībām un klimata maiņām. Šie ķermeņa trūkumi ir spēcīgi redzami pie ‘shin’iem. Raksturā paklausīgi, labā garastāvoklī, tīk līksmības; čitrāļi nav nedz ķildīgi, nedz cietsirdīgi, un ir gatavi pakļauties varai, lai gan arbābzadi salīdzinājumā ar citām ciltīm ir bijuši karā nežēlīgi. Sievietes jaunībā ir priecīga izskata, bet ne īpaši izskatīgas. Tomēr ‘faqīr-miskīn’u ‘kho’ ir cildeni indoārjas, neatšķiroties no Indas šiniem pie Koli, bet labāka izskata, ar ovālām sejām, izsmalcinātām īpašībām, kuras labvēlīgi var pielīdzināt augstākajam skaistuma tipam Eiropā. Viņu uzkrītošākā iezīme ir lielās skaistās acis, kas atgādina kādus no Anglijas čigāniem, kuriem ir zagļu slava. Viņi ir lepni arī uz saviem neparasti smalkajiem matiem. Čitrālas sievietes ir bijušas ļoti pieprasītas vergu tirgos Kābulā, Pešāvarā un Badakhšānā. Ļoti gaišā sejas krāsa ir novērojama pie ‘Yassīn’as un ‘Hunza’s ‘Būrish’iem, kur sastopami cilvēki, kurus var noturēt par eiropiešiem, un neparasti tur nav sarkani mati.

Čitrālā tāpat kā vairākās ielejās uz rietumiem ir daļēji izzudušas paražas – islāma ietekmes dēļ. Parastais apģērbs Čitrālā, tāpat arī ‘Yassīn’ā, ‘Hunz’ā, ‘Nāgar’ā, ‘Sirikot’ā. ‘Wākhān’ā ir brīvs vilnas tērps, kuru tie, kas var atļauties, vasarā nomaina ar kokvilnas tērpu. Tas ir piegriezts tāpat kā vilnas tērps, bet ar apšūtām malām, apkakli un priekšu ar zīda izšuvumiem. Pirmo reizi uzvelkot, piedurknes ir ļoti platas, krokotas sīkās ielocēs līdz kaklam, piešķirot valkātājam garīdznieka izskatu. Valkā arī mīkstas ādas zābakus. Līdzīgi kā ‘Wākhān’ā un ‘Sirikot’ā vīrieši valkā aptītus mazus šaurus turbānus (čalmas), nevis Gilgitas un Astoras uzritinātās cepures. Sievietes valkā plašus bikškostīmus, pār kuriem ir brīvs krekls no vienkārši krāsota kokvilnas auduma, kas sastiprināts vidū pie kakla un nokarājas līdz ceļiem. Atvērumu kopā satur apaļa sprādze (sakta), pie kuras karājas neparasta trīsstūraina sudraba rota, saukta par ‘peshawez’ dažādā lielumā atkarībā no valkātājas apstākļiem. Ap kaklu parasti ir viena vai divas kaklarotas no sudraba krellēm ar ovālu sudraba medaljonu tajā iedarinātu serdolika vai tirkīza gabaliņu. Viņas valkā brīvu vilnas cepuri, parasti tumšā krāsā, piem., brūnu; tomēr šādas cepures valkā vien augšējo ieleju zemākā slāņa sievietes, labāku slāņu Čitrāli sievietes valkā izšūtas zīda cepures. ‘Shīn’ kastā neprecētas sievietes ir atšķiramas pēc baltas cepures, kādu precētās nevalkā nekad. Gan vīrieši, gan sievietes valkā daudzus amuletus, iešūtus košas krāsas zīdā un piekarinātus pie cepures vai tērpa ar sīkām apaļām misiņa sprādzēm. Dažas sprādzes ir darinātas ļoti gaumīgi. Neparasts apģērba veids tiek dažkārt darināts no putna dūnām. Visbiežāk tas ir no savvaļas vistas un no lielās maitu lijas (G.himalayensis). Apakša ir no rupjas dzijas, kas austa kā parastais apģērbs. Tā darināts apģērbs ir ļoti silts, bet vienmēr ļumīgā neērtā izskatā, kas liek domāt par netīrību. Tas tiek darināts tikai labos apstākļos dzīvojošo mājās. Ļoti noderīgs siltam apģērbam ir arī ‘pashm’ no kalnu āža, bet, šķiet, ka tas nekad nezaudē spēcīgo āža smaku.

Jaunībā vīrieši skuj visu galvas virsu no pieres līdz kaklam, atstājot matus augt abās pusēs, izveidojoties pa lielam kušķim katrā kakla pusē. Bārda tiek īsi apcirpta. (Šādu modi ir pieņēmuši arī ‘bālti’ ‘Bāltistān’ā, Kašmirā.) Labāko slāņu jaunieši izskuj vien galvas virsu divu collu platumā priekšā un sašaurinot līdz puscollai aizmugurē. Tie, kuri nevar lepoties ar garām cirtām, savus matus veido daudzās spirālēs savītās sprodziņās visapkārt galvai – pēc sena persiešu paņēmiena. Nākot brieduma gados, skūta tiek visa galva pēc ortodokso muhamedāņu modes, bet bārdai ļauj augt. Līdz viduklim garo cirtu skats parasti ir ārkārtīgi gleznains.

Sasveicināšanās starp līdzīgajiem pēc ilgas prombūtnes ir eleganta un līksma. Apkampušies no vienas puses un tad no otras, sadodas rokās un katrs skūpsta otra roku. Satiekoties nevienādiem, zemākais skūpsta augstākā roku, un tas savukārt skūpsta pirmo vaigā – sens persiešu paņēmiens.

Čitrālā un ‘Yassin’ā, tāpat arī ‘Shighnān’ā, ‘Badakhshān’ā, ‘Wakhān’ā, Gilgitā un ‘Hunz’ā vadoņa apmeklējums pie vadoņa tiek svinēts ar ‘kubah’, rituālu, ko aprakstījis ‘Biddulph’s – “Ieradies, viesis tiek vests us ‘Shawaran’u, un abu vadoņu pavadītāji rāda savu izveicību, auļojot šaudami mērķī, kas uzlikts garā kārtī. Pēc tam viesim tiek izvests vērsis; viņš cenšas ar zobenu nocirst tam galvu vienā cirtienā vai uztic to darīt kādam no saviem pavadoņiem, un kautķermenis tiek viņa svītai”.

‘Khowar’ valodā vārds ‘onkulis’ nozīmē gan tēva, gan mātes brāli bez atšķirības, bet mātes puses krustmāte tiek saukta par ‘māti’, kas varbūt norāda uz poligāmiju kā senu ‘khos’u paražu. Brāļa atraitnes precēšana ir parasta, tomēr ne obligāta. (Kho ir Augšējās Kho un Lejas Kho iedzīvotāji. Domājams, jaukta rāse, kas ietver ‘badakhshi’, ‘shighni’, ‘wakhi’ un ‘gilgiti’. Tomēr viņi, šķiet, ir devuši savu nosaukumu ‘khowār’ai jeb ‘chitrāli’, valodai, ko lieto daudzas tautas ‘Chitrāl’as upes baseinā līdz pat ‘Mirknanni’, kā arī ‘Ghisar’as ielejā virs ‘Pingal’as. Šī valoda iekļauj daudz patapinājumu no persiešu, ‘pashtu’ un urdu valodām.

Laulības pārkāpšanas gadījumi ir ārkārtīgi parasti, un lielāku greizsirdību izrāda vīrieši vecās muhamedāņu kopienās. Laulības pārkāpuma gadījumā aizskartajam vīram ir tiesības nogalināt vainīgo pāri, atrodot tos kopā, bet ja nogalina tikai vienu un ne otru, tad tiek vainots slepkavībā (Sarikulā un Vākšānā, kā arī dienvidos no Hindukuša). Ja ir vajadzīgs izšķirošs pārbaudījums vezīra tiesas priekšā, garantija nākotnei tiek gūta, apsūdzētajam pieliekot lūpas sievietes krūtīm (kā audžubērnam), un tā veidota audzināšanas saistība ir tik svēta, ka nav zināms, ka tā kaut kad būtu pārkāpta. Tomēr vīram ir tiesības uz abu dzīvībām. (Bet ja viņš tos nenogalina un vēlas no sievas šķirties, vai ja viņa sievu vai meitu kāds ir aizvilinājis, viņš var pieņemt atlīdzinājumam kādu no pavedēja īpašumiem. Šādu šķiršanās veidu ‘Shin’ā sauc par ‘pito phare bāk’, tas ir, vārdi tiek izrunāti pagriežot muguru klātesošajiem, ar aizgriešanos dodot piekrišanu atlīdzinājumam). Audzināšanas paraža tiek uzturēta visās Hindukuša valstu valdošajās ģimenēs, un tās saistības, šķiet, ir stingrākas kā asinsradniecība. Kad piedzimst bērns, tas tiek nodots audžumātei un aiznests uz viņas mājām, tā ka tēvs viņu neredz līdz sešu – septiņu gadu vecumam. Audžumātes ģimenes un bērna ģimenes likteņi tiek negrozāmi saistīti, un pārcelšanās gadījumā tā seko bērnam. No otras puses, bērna spējām augot, viņa audžutēvs parasti ir uzticams padomdevējs, un viņa audžubrāļi tiek iesaistīti svarīgākajos uzdevumos. Arī draudzība tiek kopīgi nostiprināta ar piena saikni. Ja sieviete iedomājas, ka ir pieņēmusi kādu, un ja vīrietis ir iedomājies, ka ir pieņēmis kādu sievieti, saistība tiek izveidota aprakstītajā veidā, kā piekrišana tam, ka šī sieviete šim vīrietim ir tabu. Pirms nedaudz gadiem šī paraža ir bijusi ļoti parasta, tomēr vairs lietota netiek (piens no sievietes krūtīm tiek uzskatīts par iedarbīgu līdzekli pret kataraktu un citām acu slimībām. Pēc tam tā lietojums izveido piena saistības).

Dažkārt jaunais pāris precoties mudina draugu kļūt par viņu audžutēvu, un saistība tiek apstiprināta, kopā ēdot – abi sēd viens otram pretī, bet audžutēvs sēdot starp viņiem, ņem maizes gabalu katrā rokā un sakrustojis rokas liek maizi viņiem mutē, raugoties, lai labā roka ir virsējā. Precības audžu radniecībā tiek pielīdzinātas asinsgrēkam. Pie ‘hashmat-diak’ audžu saites tiek veidotas īpašā veidā – lai spēcinātu cilts vienotību, ir parasts katru bērnu zīdīt pārmaiņus katrai barojošai klana mātei. Tāpēc starp mātēm pastāvīgi notiek bērnu apmaiņa.

Nacionālais sporta veids ir polo, un Čitrālā tas tiek spēlēts īpašā veidā. Tiek praktizēta arī šaušana no zirga muguras uz pelniem pildītu ķirbi vai bumbiņu, kas piekārta kārtī 30 pēdas augstu. Nacionāla līksmošanās ir dejošana, daudzos dažādos soļos, katru īpašā veidā. Gandrīz visas dejas sākas lēni, tempam pieaugot, līdz dejotājam jāriņķo pa apli vislielākajā ātrumā. Čitrālā un ‘Yassin’ā ‘hashmat-diak’i liek dejas nicināt, bet valdnieki tur izpriecai dejas puišus. Parasta un kopīga lieta ir dziedāšana, un ‘khowar’u dziesmas, kas pēc rakstura ir vismīļākās, uzrāda izkoptāku gaumi kā ‘shīn’u valodā; šīs valodas mūzika un labāks vārsmu ritms ir piešķīris pirmo vietu dardu poēzijā (Gilgitā, Hunzā un Nāgarā dziesmas parasti ir kareivīgas un slavē dažādu prinču varoņdarbus).

Čitrālieši tiek atzīmēti ar viņu zobenu cīņas mākslu, daudziem gūstot uzvaras pār musketieriem.

Čitrālas kalendārs tiek skaitīts pēc saules gada, sākoties ziemas saulgriežos; bet mēnešus viņi sauc atbilstoši gadalaika vai zemkopības darbu īpatnībām – 1. Garās naktis (thūngshal jeb thhongshal); 2. Lielais aukstums (phheting); 3. Mežapīles (Āriyān); 4. Melnā zīme (shājdāg – nokūstot sniegam, parādās zeme); 5. Zvirbuļi (boi); 6. Plīvošana (ronzak – augošās labības p.); 7. Pilnība (yogh); 8. Vidus (mūzho was); 9. Beigas (poiyānāso); 10. Kulšana (kholkremi); 11. Sēja (kishman); 12. Lapkritis (chhanchori).

Jaungada svētkus Čitrālā sauc ‘Dashti’. Tie atbilst ‘Yāsin’as, Gilgit’as, ‘Hunza’s, ‘Nāgar’as, ‘Ponyāl’as, ‘Astor’as, ‘Gor’as ‘Nos’ svētkiem, bet tur netiek iedegti ugunskuri. (‘nos’ nozīmē ‘uzbarots’ un norāda uz tad notiekošu lopu kaušanu. Pirmā dienā ir darbu diena, kad katrās mājās sagatavo un liek glabāties vēršu, aitu, kazu kautķermeņus, kas nokauti pirms dažām dienām. Tos īpašā veidā žāvē (kūpina?), tā ka tie pēc dažiem mēnešiem ir derīgi ēšanai. Tas jādara, jo ganības pārklājis sniegs, un tikai dažiem dzīvniekiem pietiek barības ziemai).

Sākoties kviešu pļaujai tiek rīkoti ‘phindik’ svētki, kā tos sauc Čitrālā. Dienu nosaka pēc graudu gatavības; iepriekšējās desmit dienas pēdējā gaismas stunda tiek veltīta dejām ‘shawaran’ā. Vakara krēslā pirms svētkiem kāds no katrām mājām paņem riekšavu labības vārpu. Ir pieņemts to darīt slepus. Dažas vārpas tiek piekārtas virs mājas durvīm, pārējās sagrauzdētas nākošā rītā un apēstas iemērktas pienā. Dienu pavada parastās izpriecās, un nākošā dienā sākas pļaujas darbi. Tā kā daža labība vienmēr ir nobriedusi pirms noliktās dienas, nav aizliegts to nopļaut; tomēr graudus ēst pirms svētkiem nozīmētu nelaimes un neveiksmes piesaukšanu.

Nākošie ir ‘jastandikāik’ jeb ‘nelabā izdzīšanas svētki’, ar kuriem svin pļaujas beigas. Kad novākta pēdējā rudens labība, vajag padzīt no klētīm ļaunos garus. Tiek ēsta putra, saukta ‘mūl’, un saimnieks ņem savu musketi un šauj grīdā. Tad, izgājis ārā, viņš ņemas lādēt un šaut, līdz pulvera rags ir tukšs; visi kaimiņi dara to pašu. Nākošo dienu veltī parastām izpriecām, daļa no kurām ir šaušana uz aitu galvām kā mērķiem.

‘Sējas’ (binisik) svētki – kaut kas līdzīgs ‘chilli’ Gilgitā un ‘Thamer Bopan’ jeb ‘tham sēja’ ‘Hunz’ā un ‘Nāgar’ā – notiek Čitrālā; bet tagadējā valdošā šķira nekad sevi nesaista ar saviem necilajiem padotajiem, valdnieks tajos nepiedalās. (‘Yāsin’ā šos svētkus pavada dīvaina paraža. Labā zirgā uzkāpj ‘charvelu’, ietērpts goda tērpā, ko viņam iedevis ‘Mihtar’s. Tāds viņš tiek pavadīts līdz polo laukumam, kur visi apsēžas, kamēr spēlē mūzika un ‘tarangfah’ divreiz auļo augšup un lejup pa laukumu. Ja ar viņu kas notiek, piemēram, nokrīt pats vai zirgs, to uzskata par neveiksmes pareģojumu visai kopienai un drīzai nāvei pašam. Lai ļaunumu novērstu, viņš un viņa ģimene to dienu pavada svinīgā gavēšanā). Par čilli svētkiem ir vēstījis islāma zinātnieks (maulavi) ‘Gjulām Muhammad’, ‘The Festivals and Folklore of Gilgit’. –

“Vakarā pie ‘Rā’ mājas tika nokauta liela kaza, saukta par ‘asirkhan’ (kaza virtuvei), un gatavots mielasts no apmēram viena maunda (25 līdz 82 mārciņas, atkarībā no novada) rīsa un divtik miltu. Maizes cepšanu sāka neprecētās sievietes, kurām pasniedza dāvanu (khillat) – smalka kokvilnas auduma galvassegu (chādar, čadra), bet pārējās sievietes ķērās pie saviem uzdevumiem. Agrāk ir uz salmu uguns cepts liels klaips no maunda miltu, saukts ‘bi ai tiki’ (sēklas klaips) un izdalīts – puse ‘katchat’u dzimtai (Gilgitā senos laikos apdraudējusi vadoni, kurš apslaktējis viņu ļaudis, aizbēgot tikai grūtniecēm uz Darelu. Pēc tam Gilgitā vairākus gadus nav augusi labība, un pareģis (danyāl) teicis, ka auglība ir atkarīga no katčatiem, un kamēr uz sējas sākumu netiks atvests šā klana vīrietis, labība neaugs. Pēc lielas meklēšanas atrasts kādas Darelā paglābušās sievietes dēls un atvests uz Gilgitu. Ar to labība ir devusi labu ražu.), ceturtā daļa ‘yarf’iem (rādžas graudu iekasētājiem) un ceturtā daļa rādžas arājiem. Bet šajā reizē ir cepti trīs klaipi (divi no 20 ‘ser’iem un viens no 10 seriem). Lielie klaipi bijuši septiņas pēdas apkārtmērā un piecas collas biezi. Viens no tiem kopā ar 20 seriem miltu no rīta ir nodots katčatiem, un pārējie divi pēc pusdienas izdalīti līdzīgi starp jarfiem un arājiem. Vietējie muzikanti spēlēja cauru nakti ar dejām un dziesmām. Ap 10 rītā pie rādžas mājām sanāca Gilgitas, Barmas u.c. ļaudis, kur veica ‘durbar’ ritu, tas ir, uz dzelzs pannas tika salikts kaut cik attīrītā sviesta (ghī), ‘chilli’ lapas un savvaļas ‘rue’ (ruta graveolens) sēklas; zem pannas tika aizdegta viegla uguns, lai ar dūmiem izkvēpinātu gaisu. Muzikantiem un vīriem, kuri no meža bija atnesuši čilli zaru nastu, tika dāvāts ‘khillat’ – muslīna turbāns. Turbāns un sega (choga) tika dāvāts ‘ghulām’iem, vienai no katčatu ģimenēm, kuru sejas tad tika nosmērētas ar miltiem, un viņiem tika pasniegts ēst maizes klaipiņš, sajaukts ar attīrīto sviestu. Saskaņā ar paražu viņiem ēdot bija jāmauj kā vēršiem, tomēr šis rits ievērots netika. Ādas maisā tika iebērts maunds kviešu. Ap 11-30 bija gatavs gājiens uz rādžas lauku. Graudu maiss tika uzkrauts katčatiem, viens vīrs paņēma ‘dūban’ā (durbar(?)) lieloto pannu, cits paņēma divus lielus klaipus, augšējo pārliktu ar četriem ‘ser’iem sviesta, kam vidū granātābols, un sviestā ap granātābolu iedurti divi čilli zari. Divi vīri nesa āzi un kazu, kamēr pārējiem gājējiem rokās bija čilli zari; un gājiens ar muzikantiem priekšgalā sāka iet uz rādžas lauku, kur sāka sēju. Katčatas ņēma no ādas maisa cits pēc cita pa četrām riekšavām kviešu, kurās katrā iejauca zelta putekļu ‘masha’ (pulveri?) un deva rādžam Ali Dād Khān’am kurš pirmo riekšavu izsēja uz rietumiem, otru uz austrumiem, trešo uz ziemeļiem un ceturto uz dienvidiem. Tad rādža pats ar vēršu pāri, kas bija gatavībā uz lauka, ara tŗīs apgriezienus savā laukā. Tad bija trīs riņķi jāar vezīram, bet tas tika izlaists. Sāka spēlēt muzikanti, un divi sirmbārži no labas ģimenes izlēca priekšā ar zobeniem un vairogiem un sāka dejot pie līksmiem ļaužu uzmundrinājumiem. Deju sauca par ‘achhūsh’, kas nozīmē ‘labā slava’ jeb ‘krāšņums’, un tā ir domāta labās slavas dievietes modināšanai. Pa to laiku vīrs no ‘Rono’ ģimenes saskaņā ar paražu nokāva āzi. Šo āzi sauca par ‘achhūsh ai mugar’, tas ir, ‘labās slavas dievības āzis’, un tas tiek upurēts viņa godam. Tika nogriezta āža galva un divas kājas, priekšā iznāca divi vīri, viens ar galvu, otrs ar kājām rokās un dejoja, ļaudīm līksmojot. Kā ierasts, āža gaļa tika nodota Barmas ciemata ļaudīm mielasta gatavošanai. Tad tika nokauta kaza, saukta par ‘yadeni ai ayi’, tas ir, ‘bungu dievības kaza’, un nodota muzikantiem. Gājiens devās atpakaļ uz rādžā’s mājām, kur tika pasniegts naktī gatavotais mielasts. Rādžam bija jāpasniedz nedaudz maizes ‘motabar’iem un muzikantiem no sava šķīvja. Šo paražu sauc ‘ishpin’; pēc tam ļaudis devās uz polo laukumu (shawaran) spēlēt polo un skaļi izlīksmoties. Pēc polo viņi atkal atgriezās rādžas mājās un tur ēda pusdienas. Katčatas sāka art savus laukus tajā pat dienā, kamēr citi ‘zamīndār’i darbus nesāka līdz nākošai dienai.”

chitraratha

spožie rati – čitraratha (citraratha, chitraratha)

No Spokensanskrit- tas, kam ir spožie rati, polārzvaigzne, saule, debesu muzikantu vadonis.

chitroyak

dekoratīva izrakstīta austa lente, josta, vītne – kalāšu čitrojak (citroyak, chitroyak)

kalasha_lexicon – dekoratīva lente. Lieto mirušā mutes aizsiešanai bērēs. Darina kā ‘shuman’, bet šaurāku. Tai ir arī bārkstis.

chitwala

cilvēks ar ietekmi, Dievs – kalāšu čitvala (citwal’a, chitwala)

kalasha_lexicon – cilvēks ar ietekmi, Dievs. Arī hakdar.

chizh

spalvu vai zāles rota – kalāšu čiž (cizh, chizh)

kalasha_lexicon- 1. spalvu vai zāles rota sievietes galvassegai; 2. zāles kaklarota vai vītne. “Cilvēki pin zāles kaklarotas no ‘cizhgas’ zāles.”

choga

sega – čoga (choga, choga)

No Glossary Punjab tribes – sega. No Spokensanskrit- sāśūka.

choitra

četras dienas – kalāšu čoitra (coitra, choitra)

kalasha_lexicon – četras dienas uz priekšu.

chom

zeme – kalāšu čom (chom, chom)

kalasha_lexicon – 1. zeme (zmen); 2. grīda, klons mājā. Arī ‘bhum’.

chopa

rīt, nākotnē – kalāšu čopa (copa, chopa)

kalasha_lexicon – 1. rīt, rīts; 2. nākotne.

chotek

rakstīt, izrakstīt – kalāšu čotek (cot’ek, chotek)

kalasha_lexicon – 1. griezt kokā ornamentu; 2. rakstīt; 3. izrakstīt, izšūt.

chu’yak

vārpas akots – kalāšu čujak (cu’yak)

kalasha_lexicon – vārpas akots.

chubuka

čubuks – čubuka, čibuka (cubuka, cibuka, chubuka)

No Spokensanskrit- altāra virsa, zods.

chuchu

krūtsgals, pups – kalāšu čuču (cucu, chuchu)

kalasha_lexicon – krūtsgals, pups.

chui

bize, cekuls, cope, čupčiks – kalāšu čui (cu’i, chui)

kalasha_lexicon – 1. bize, pīne; 2. putna cekuls; 3. gaiļa sekste.

chukan

netīrs, cūcīgs – kalāšu čukan (cukan’, chukan)

kalasha_lexicon – netīrs.

churchur

caurumcaurs, noplīsis – kalāšu čurčur  (curcur, churchur)

kalasha_lexicon- – ļoti noplīsis, vienos caurumos.

churuik

tecēt, sūkties (čurkstēt, čurāt?) – kalāšu čuruik  (curu’ik, churuik)

kalasha_lexicon – tecēt nepārtrauktā starumē, sūkties, pārplūst, izdalīties (piem., sviedriem).

citta

prāts – čitta (citta, chitta)

No Spokensanskrit- prāts, atmiņa, atspoguļošana kā rīks.

coro

ceturtais – kalāšu čoro (coro, choro)

kalasha_lexicon – ceturtais.

cvinne

viņa, viņam piederošs – kušanu cviņņe (kušanu cwiññe, cvinne)

No kušanu vārdnīcas- viņa, viņam piederošs.

da

dāvana – da (da, da)

No Spokensanskrit- dāvana, sieva, nociršana, kalns, darošs, darinošs, dāvājošs, dodošs ziedojošs.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘da’, arī ‘du’ – dāvana, ziedojums, nodeva. Attēlots ar labās rokas zīmi. Arī ‘darīt, veikt, būvēt, celt, atbalsts, tapa, puļķis; runāt pasludināt.’

da

vīns – kalāšu da (d’a, da)

kalasha_lexicon – sniegu kalāši uzskata par rituāli tīrāku kā ūdens. Bet vīnogas un vīnu par vēl tīrākiem kā sniegs.

dab

dab zāle (daba?) – dab (dab, dab)

http://www.indiavideo.org/text/sacrificial-grass-1041.php – arī ‘kuśa’ – zāle Džamnas piekrastes zemēs ar izcilām īpašībām. Skat. kuśa, dābria, bāuria.

dabria

dābria dzimta (Dabri?) – dābria (dābria, dabria)

No Glossary Punjab tribes – Gurgaonas ‘bāur’u lielākās grupas ‘Jarūwālā’ jeb ‘Latūrīā’ Dabru dzimta, kas cēlusies no Džamnas piekrastes zemēm, saukta par ‘dābria’; viņi apgalvo savu izcelsmi no ‘panwār’iem vai pat ‘chauhān’iem. Viena no 14 bāuria gotrām. Īpaši godā Masānī Devī, bet bauriem kopumā atšķirīgu kultu nav un ir maz īpašu rituālu. Daži no viņiem nēsā garus matus par godu Masānī Devī, kurai bezbērnu cilvēki solās negriezt matus, ja viņa pagodinās viņus ar tiem. … Dabri ir vieni no arāīn’iem jeb rain’iem. Skat. arī kuśa, bāuria.

Catalogue of the Plantsarī koks – daura, anogeissus latifolia, axlewood; Oriya – Dohu; Marathi – Dabria; dhaura, Bihar – Bhanji; hesel, Himalayas – Bakli, dhauri; Gujarati – Dabria, damara, dhavdo, dhemodo, dhendo; Konkani; Dindai – liels taisni augošs koks ar vienkāršām pretēji izvietotām zvīņveida lapām.

dada

tēvs – kalāšu dāda (dada, dada)

kalasha_lexicon  – 1. tēvs; 2. tēvabrālis.

dadati

dot – dadāti, dā (dadāti, dadati, dā, da)

No Spokensanskrit- dot, nolikt, arī dāvana, sniegt, ziedot, padot ceļu, dot ražu, mācīt, pielikt, tirgoties, atļaut, atļaut dzimumsakaru, atdot, izdot meitu pie vīra.

daena

slaucama govs – godhenu (godhenu, avestas ‘daena’)

No Spokensanskrit- piena govs.

No Gimbutienes- slaucama govs.

dagari

Vārnu vai Kraukļu svētki – kalāšu dagari (dagari, dagari)

kalasha_lexicon – vārnu vai kraukļu svētki.

dagdha

dedzis (Dagda?) – dagdha (dagdha)

No Spokensanskrit- dedzis, izdedzis, apdedzis, apsvilis, uguns aprīts, dedzinošs, sāpīgs, sauss, pliekans, bēdu vai bada sagrauzts, mocīts, nomocījies, pretīgs, piededzināšana. Skat. dahati.

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘dag’ – ‘diena, spožs, spīdošs, gaisma’. Attēlots ar lēcošas saules zīmi.

daginau

tautasdziesmas un dejas – kalāšu daginau (daginau, daginau)

kalasha_lexicon – tautasdziesmas, nostāsti un dejas ‘Joshi’ svētkos.

daharavidya

smalka viedība, sirdsgudrība – daharavidjā (daharavidyā, daharavidya)

No Spokensanskrit- smalks + vieda.

No Sanskrit Dictionary- netveramas zināšanas.

dahati

degt – dahati (dahati {dah}, dahati)

No Spokensanskrit- degt, svilt, apdedzināt, piededzināt, cept, sāpināt, spīdzināt, uzbudināt. Skat. dagdha.

No Mel Copeland- degt, dedzināt, iznīcināt, izžūt.

dai

došana – kalāšu dai (dai, dai)

kalasha_lexicon – došana.

daina

diena – daina (daina, daina)

No Spokensanskrit- astronomiskās diennakts, dienas, ik dienas, ikdienišķs; arī dainika.

No Mugurēviča (Dūsburgas Pētera)- par baltu tautu izmantotu laika uzskaiti … ierobījot nūjā … liecina arī citi avoti (Batūra 1985, 363).

daitya

viltība – daitja (daitya, daitya)

No Spokensanskrit- viltība, alkoholisks dzēriens, liķieris, dēmons, dēmonisks, Diti dēls atšķirībā no Aditi dēliem.

daityamatr

Diti, dēmonu māte – Daitjamātri (Daityamātṛ, daityamatr)

No Spokensanskrit- dēmonu māte. Salīdz. ar Aditi.

https://en.wikipedia.org/wiki/Diti  – Diti, zemes dievība, Marutu un Rudras māte. Arī daitju māte un viedā Kašjapas māte.

daiva

dievišķā griba – daiva (daiva, daiva)

No Spokensanskrit- liktenis, ziedojums dievībām, no dievībām nākošs, debesu, karalisks, dievības pavadonis, zīmju pazīšana, pareģošana, precību veids, dievība, dievišķa griba, veiksme, izdevība.

R. Raudupes– Dieva svētība, žēlastība. Daudzu nezināmu faktoru kopums, kas nosaka, vai zināma darbība tiks svētīta ar darba augļiem.

John Grimes- piederīgs vai nākošs no dieviem/Dieva; debešķīgs; dievišķs.

daivadatta

dievišķās gribas dots – daivadatta (daivadatta, daivadatta)

No Spokensanskrit- likteņa vai veiksmes dots, iedzimts, dabisks.

daivagati

dievišķās gribas gaita – daivagati (daivagati, daivagati)

No Spokensanskrit- likteņa gaita, veiksme.

daivajna

dievišķās gribas zinātājs – daivadžņa (daivajña, daivajna)

No Spokensanskrit- pareģe, cilvēku likteņa zinātājs, astrologs.

daivakari

saules meita – daivakarī (daivakarī, daivakari)

No Spokensanskrit- saules meita.

daivakari

saules dēls – daivakari (daivakari, daivakari)

No Spokensanskrit- saules dēls.

daivakovida

dievišķās gribas viedais, pareģis, zīlnieks, zīmlēmis – daivakovida (daivakovida, daivakovida)

No Spokensanskrit- zīlnieks, cilvēku likteņu zinātājs, cilvēks, kas tic iepriekšnolemtam liktenim. Skat. arī daivalekhaka, daivajña, jñānin, praśnavādin, vipraśnika.

No Stenders 1783- pareģoņi un zīmlēmi, ‘zīmju tulki’ bija pagānisko latviešu pareģi, kas no putnu kliedzieniem un citām zīmēm laimi un nelaimi, auglību un neauglību utt. pareģoja un māņticīgo tautu muļķoja.

daivalekhaka

dievišķās gribas izlicējs – daivalekhaka (daivalekhaka, daivalekhaka)

No Spokensanskrit- zīlnieks, astrologs.

daivaputra

dievadēls – daivaputra (daivaputra, daivaputra)

No Spokensanskrit- arī devaputra – dievadēls; tāds, kam dievi ir bērni.

daivayaneya

Devajāni dēls – Daivajaneja (Daivayāneya, daivayaneya)

A Sanskrit-English Dictionary. Theodor Benfey‘Devayāni + eya’ – Devajāni dēls.

Monier-Williams – ‘devayāna’ – ceļš, kas ved pie dieviem (skat.), ‘Devayānī’ – ‘Uśanas vai ‘Śukrācārya’s meita. (Mahābhārata I (7c – Yayāti))

daivika

dievišķs – daivika (daivika, daivika)

No Spokensanskrit- dievišķs, no dieviem nākošs, pēc dieva gribas, īpašs rituāls senču godāšanai (śrāddha).

daivim

pārpasaulīgs, starojošais – daivīm (daivīm, daivim)

No īsās sanskrita vārdnīcas- devas jeb ‘starojošā’ stāvoklis, labo dvēseļu, kuras attīstās uz dievišķumu, īpašība.

No http://sanskritdictionary.org/  – pārpasaulīgs, dievišķs, saistīts ar Višnu, draudīgs.

daiviprakriti

Dievišķais Avots – Daiviprakriti (Daiviprakṛti, daiviprakriti)

No Mītoloģiskās vārdnīcas- pirmatnējā gaisma; dzīvības spēks, Visumam piemītošs. Salīdz. ar Visuma dzemdi, galaktikas centru, melno caurumu.

http://www.theosociety.org/pasadena/ocglos/og-def.htm  – Visuma vai kādas pašpietiekamas tā daļas, piemēram, Saules sistēmas, ‘dievišķais’ jeb (Sanskrit) ‘sākotnējais izvērsējs’ jeb ‘pirmavots’. Īsāk – ‘dievišķā māte’, kur vārds ‘māte’ lietots tā sākotnējā nozīmē – kā ‘dievišķā māte – izvērsēja’ jeb ‘sākotnējā dievišķā substance’.

G. de Purucker – dievišķais avots, Visuma sākotnējais iegriezējs – avots, pirmviela, Logosa Gaisma, pirmais ēteriskais Logosa jeb Pamatlikuma jeb Virsīstenības aizklājs, pirmatnējā daba. Arī ‘Fohat’ – “kosmiskās elektrības būtība … Visuma dzinulis, Dzīvības Spēks, vienlaikus dzinulis un dzītais.” (H.Blavatska ‘Theosophical Glossary), p. 121.

daivya

dievišķs – daivja (daivya, daivya)

No Spokensanskrit- dievišķs, dievišķs spēks, liktenis, veiksme.

dakshina

nodeva priesterim, dienvidi – dakšinā (dakṣiṇā, dakshina

No Spokensanskrit- ziedojuma maksas savākšana, laba piena govs, dienvidi, nodeva priesterim, dāvana, samaksa, pa labi vai uz dienvidu pusi, ‘Deccan’a.

John Grimes- velte; priestera velte; ziedojuma velte (no saknes ‘dakś’ = ‘būt spēcīgam, spējīgam’).

1. Velte vai samaksa priesterim, kurš kalpo rituālā, ko pasniedz ziedotājs, kurš sarunājis vai pasūtījis rituālu.

2. Jebkāds ziedojums, ko kā pateicības velti pasniedz māceklis, dievbijīgais vai kāds cilvēks.

dakshina

patīkams, dienvidu – dakšina (dakṣiṇa, dakshina)

No Spokensanskrit- taisnīgs, patiess, izveicīgs, spējīgs, dienvidu, patīkams, laipns, mīļš, Šiva, ratu ilkss labā puse.

dakshinagni

ziedokļa dienvidu uguns – dakšināgni (dakṣiṇāgni, dakshinagni)

No Spokensanskrit- ziedokļa dienvidu uguns, viens no trim svētuguņu veidiem.

dakshinatas

no labās puses – dakšinatās (dakṣiṇatás, dakshinatas)

Ancient Sanskrit Online – no labās puses.

dakshinayana

saules dienvidu jājiens – dakšinājana (dakṣiṇāyana, dakshinayana)

No Spokensanskrit- saullēkta vietas ceļš ziemā, ziemas pusgads, saules ceļš uz dienvidiem, ceļš uz ‘Yamas’ mājokli. Skat. arī  uttarayana.

No Sanskrit Dictionary- saules pāreja no ziemeļu uz dienvidu puslodi.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘dienvidu taka’. Saules gads dalās divās daļās. Dienvidu taka, kas sākas vasaras saulgriežos (21.jūnijā); pirmā vasaras diena (arī saukta ‘dakšinajāna’) ir, kad saule (saullēkta vieta uz apvāršņa) sāk sešu mēnešu ceļu atpakaļ uz dienvidiem.

http://adsabs.harvard.edu/full/1998basi…26…61a  –  vasaras saulgrieži, gada vidus senajos laikos; saullēkta/saulrieta pozīcijas uz apvāršņa gaita uz dienvidiem – vasaras pusgads.

http://www.vedicastronomy.net/deltat_atri.htm – dakshinayana jeb pitrayana hinduismā ir dievu nakts un ilgst sešus mēnešus līdz Makar Saṅkrānti).

http://www.festivalsofindia.in/dakshinayana-sankranti/  – dakšinajānas pusgadā saule virzās dienvidu puslodē, un šo laiku uzskata par dievu nakti. Tic, ka tad Višnu guļ. Šis laiks tiek uzskatīts par labvēlīgu, jo senči tajā dodas uz zemi. Tad viņi gaida, ka viņu pēcnācēji veiks rituālus senču godam (śrāddha, veļu laiks). Hindu mītoloģijā šrāddhai ir sava īpaša nozīme, jo tā ļauj dvēselei sasniegt dievišķu mieru. Dakšinajāna tiek uzskatīta par labāko laiku senču godāšanai, un palīdz aizgājušo dvēselēm būt kopā ar radītāju, līdz iegūst jaunu dzīves formu.

Dakšinajānas pusgadā no ‘Sravana’ līdz ‘Karthiha’ mēnesim iekrīt četrmēnesis (skat. cāturmāsya). Tā laikā tiek godāts Višnu, jo šos mēnešus uzskata par godāšanai labvēlīgiem. Dievbijīgie iegremdējas ūdenī un veic ‘Pitra Tarpan’ rituālu senčiem un citām ģimenes aizgājušo dvēselēm. Rituālajā laikā ik dienas meditējot un skandējot mantras, godātāji ēd tīru dabisku (sāttvika) jeb veģetāru  ēdienu.
… Šajā laikā tiek veiktas dažādas labdarības (daan). Parasti tās ir paēdināšana (Anna daan), eļļas dāvāšana (Taila daan) un apģērba dāvāšana (Vastra daan). ‘Vishnu Sahasra Nama’ slavējuma skandēšana šajā laikā nes godātājiem mieru un labklājību. Saules dieva godāšana dakšinajānas pusgadā godātājiem nes veiksmi.
Tiek uzskatīts, ka viena diena dievu dzīvē ir gads cilvēcisku būtņu dzīvē, un tāpēc dakšinajānas pusgads iezīmē dievu nakti.

http://www.ayurastro.com/articles/astrology-by-thomas-anderson  – ‘Vishuvadin’ā, kas iekrīt gada vidū, saule sasniedz savu lielāko augstumu, kas norāda uz dakshinayana’s sākumu. (Pre-Siddhantic Indian Astronomy by K.D. Abhyankar). Skat. arī Viṣuvat.

John Grimes- ‘dienvidu ceļš’.

Saules gads dalās divos pusgados. Dienvidu ceļš jeb vasaras saulgrieži (21.jūnijs) ir tad, kad saule (saullēkta vieta pie apvāršņa) redzami sāk savu ceļu uz dienvidiem, kuru ies nākošos sešus mēnešus. Tas iezīmē pirmo vasaras dienu. Šo dienu tur par svētu un labvēlīgu laiku (puṇyakāla).

dakshinayana sankranti

saules pāreja uz dienvidiem – Dakšinājana Saņkrānti (Dakṣiṇāyana Saṅkrānti, dakshinayana sankranti)

Jāņi – saules dienvidu jājiena sākuma svētki.

http://www.festivalsofindia.in/dakshinayana-sankranti/  – (Skat. arī dakṣiṇāyana, saṅkrānti – pāreja) Karka Sarkrānti, vieni no saules svētkiem, tai ap 16.jūliju pārejot Vēža (Karka) zvaigznājā. Tie iezīmē arī hindu kalendāra pusgadu ilgo ‘uttarayana’s posmu un ‘dakṣiṇāyana’s sākumu (vieglāk konstatējams kā 21.jūnijs), kas savukārt beidzas ‘Makar Saṅkrānti’.

Nostāsti teic, ka dakšinajānas posmā dievi guļ. Tā kā dakšinajānas laikā saule ieiet ‘Karka’ zīmē, to mēdz saukt arī par ‘Karkataka Saṅkrānti’.
Dakšinajāna ilgst 6 mēnešus no 21. jūnija līdz janvārim. Tā beidzas Makar Sankrānti laikā, kad sākas uttarajānas posms. … Dakšinajāna sankrānti svētkus svin viscaur Indijā, lai gan pēc vietējām paražām. Svētkus svin pēc Ziemeļindijas kalendāra un pēc Dienvidindijas kalendāriem (pañcāṅga). Skat. yāna, parṇam, Yoni Puja, saṅkrānti.

dala

daļa, dalījums – dala (dala, dala)

No Spokensanskrit- zars daļa, fragments, puse, gabals, ziedlapa, panta daļa, nodalīšana, lapa, puduris, kaudze, druska, pakāpe.

daman

dāvana – dāman (daman, daman)

No Spokensanskrit- vainadziņš vai krelles vai vītne pierei, dāvana.

damba

truls, stulbs – kalāšu damba (d’amba, damba)

kalasha_lexicon – truls, stulbs.

damei

aste – kušanu damei (dame’i, damei)

kalasha_lexicon – paruna par darba nepabeigšanu “dīrājot govi, ticis līdz astei, to atstāj”.

dampati

māju saimnieks – dampati (dampati, dampati)

No Spokensanskrit- gan māju saimnieks, gan saimniece; vīrs un sieva. Skat. pati.

dana

dāvināšana – dāna (dāna, dana)

No īsās sanskrita vārdnīcas- došana, dāvana, žēlsirdība, žēlastības dāvanu došana, pašziedošanās, ziedošana, devība, ziedojuma mielasta vai ēdiena dalīšana, sniegšana.

No Dharma Šastru vēsture – dāvināšana, īpaša namtura dzīves posma iezīme. Dāvināšana ir ļoti cildināta Rigvedā. Izņēmums bijis saņēmēja nelūgtu dāvanu gadījumā. Nelūgtu ziedojumu var pieņemt pat no sliktos darbos vainota cilvēka, bet ne no nešķīstas sievietes, ‘klības’ (transseksuāļa, einuha) un ‘patita’ (izraidītā, kas vainīgs lielos noziegumos vai šaušalīgos grēkos (mahā-pātaka)). Tradīcijās (smṛti) ir minēti daudzi cilvēki, no kuriem nav pieņemtas dāvanas, īpaši ēdiens. (plašāk Manu IV.205-224, Vas. Dh. S. XIV.2-11). Dažos rakstos tiek pelta zirga dāvināšana. Ļoti senajos laikos nav atbalstīta zemes dāvināšana.

Cilvēku, kurš ziedojis, uzkrājot (debesīs) nopelnus, sauc par ištapūrtu (iṣṭapūrta). Dāvināt var visi (arī sievietes un šūdras).

Ir trīs atļauto dāvanu veidi – tradicionālās (nitya), īpašu gadījumu (naimittika) un netradicionālās (kāmya). Dāvināšana tiek neuzkrītoši cildināta. Noteiktas dāvanas nedrīkst atraidīt. Noteiktas lietas nedrīkst dāvināt.

Parasti nedrīkst dāvināt naktī. Īpaši ieteicamas dāvināšanai ir aptumsuma, saules pārejas starp zodiaka zvaigznājiem (saṅkrānti) un saulgriežu dienas.

Purānās ir aprakstītas sešpadsmit Diždāvanas (Mahādāna). Zelts cilvēka svarā. Ļoti cildināta tiek govju dāvināšana. Desmit ‘dhenu’ dāvanu veidi, piem., dzidrināts sviests, cukurgalvas utml. Desmit “kalnu” – ‘parvata’ jeb ‘meru’ dāvanu veidi, piem., graudu, sāls, sezama kaudze utml. Ūdens sadales nojumes iekārtošana. Grāmatu dāvināšana. Dāvanas planētu pielabināšanai. Slimnīcu dibināšana. Skat. arī ‘jāga’, ‘homa’.

John Grimes- došana; velte; žēlastības dāvana; žēlastības dāvanu došana; pašziedošanās; ziedojums; devība (no darbības v. saknes ‘dā’ = ‘dot’).

Viens no Patandžali Jogas sistēmas ētiskajiem locekļiem (niyama; skat.)

dana

gabals, vienība – kalāšu dana (dana, dana)

kalasha_lexicon – gabals, vienība, piem., pieci rieksti, piecas olas, pieci koki.

danam

devīgums – dānam (dānaṃ, danam)

No ‘joga viengabalainai personībai’- viena no garīgi veselīga cilvēka īpašībām (Bhagavad Gita, XVI; 1., 2. un 3.vārsma) – labdarība. Skat. arī adroho, saucam, dhritih, kshama, tejah, hrir acaapalam, maardavam, aloluptvam, daya bhutesv, apaishunam, shanti, tyagah, akrodhah, satyam, ahimsa, arjavam, tapa, svadhyaya, yajna, dama, danam, jnanajoga vyavasthitih, sattva samshuddhih, abhayam.

danaparamita

devīguma izkopšana, pārsniegšana – dānapāramitā (dānapāramitā, danaparamita)

No Spokensanskrit- devīguma izkopšana.

John Grimes- labvēlība; ‘došanas tikums’.

danasamiti

došanas-ņemšanas likums – dānasamiti (danasamiti, danasamiti)

John Grimes- izvairīšanās no jebkādiem pārkāpumiem, kaut ko ņemot vai dodot. (Skat. cāritra).

danda

spieķis (dandari?) – danda (daṇḍa, danda)

John Grimes- spieķis; zizlis; nūja; rīkste; taisnīgums, tiesa; sods – rīkstes; vara; piespiešana; miesas sods.

dandau

zods – kalāšu dandau (dandau, dandau)

kalasha_lexicon – zods.

dandoyak

zobs – kalāšu dandojak (dando’yak, dandoyak)

kalasha_lexicon – zobs.

dandur

nītis – kalāšu dandur (dandur, dandur)

kalasha_lexicon – steļļu koka nīts jeb lata, ko izmanto aužot.

dantakashthabhakshana

cilvēks, kurš nelieto darbha zāli – dantakāšthābhakšana (dantakāṣṭhābhakṣaṇa, dantakashthabhakshana)

No Spokensanskrit- cilvēks, kurš nelieto darbha zāli. Skat. darbha.

dar

durvis – dar (dar, dar)

No Glossary Punjab tribes – durvis (caurums, ieeja).

Sumer-Aryan Dictionary. L.A.Wadell,1927. – šumeru ‘dar’ ‘audums, raibs audums, drēbes, zeme, teritorija, durvis, veiksmīgs, ‘

dar

būvkoks, baļķis (salīdz. ar darināt, darīt) – kalāšu dar (dar, dar)

kalasha_lexicon – 1. būvkoks, baļķis (vispārīgs apzīmējums); 2. sija.

dara

uzturošs (darošs?) – dhara (dhara, dhara)

No Spokensanskrit- uzturošs, ievērojošs, atbalstošs, saglabājošs, nesošs; zobens, kaulu smadzenes, kokvilnas pogaļa, dzemde, zelta kaudze, kalns, dīkdienīgs vai izvirtis cilvēks, inde.

dara

caurums – dāra (dāra, dara)

No Spokensanskrit- caurums, plaisa, sieva, neparastais; plosošs. Skat. dar.

daraja

laba vieta – kalāšu daradža (daraja, daraja)

kalasha_lexicon – 1. laba vieta, stāvoklis, pakāpe. “Dievs viņam devis augstu stāvokli. Visi viņu godā.’; 2. svarīgs, vērtīgs, uzticams. “Dieva vārdi mums jāuztver kā svarīgi”.

daraja karik

darīt stingru, nodrošināt – kalāšu daradža karik (daraja karik, daraja karik)

kalasha_lexicon – 1. noturēt; 2. darīt stingru, nodrošināt, nostiprināt.

darak

prāts, ziņas – kalāšu darak (darak, darak)

kalasha_lexicon – 1. prāts, atmiņa; 2. ziņas.

darano

nojume – kalāšu (daran’o, darano)

kalasha_lexicon – atvērta siena nojume virs kūts vai augstajās ganībās.

daras

gropēvele – kalāšu daras (daras, daras)

kalasha_lexicon – gropēvele.

darbha

darbha zāle – darbha (darbha, darbha)

No Spokensanskrit-  zāles kušķis vai cekuls. Skat. arī brahmapavitra.

kuza – par darbhu bramīni parasti sauc kušas zāli.

The Religions of India – A Concise Guide to Nine Major Faiths. Roshen Dalal – zāle, ko lieto vediskos ziedojumos. Dažkārt ir teikts, ka tā ir tā pati ‘kuśa’ zāle. Viens no avotiem teic, ka tā ir izaugusi no ‘amrita’ pilēm, kas nokritušas uz zemes, kad dievi kūluši piena okeānu.

darbha

darināts no darbha zāles – dārbha (dārbha, darbha)

No Spokensanskrit- darināts no darbha zāles. Skat. darbha.

darbhachira

apģērbs no darbha zāles – darbhačīra (darbhacīra, darbhachira)

No Spokensanskrit- apģērbs, darināts no darbha zāles. Skat. darbha.

darbhagrumushti

darbha zāles grumšķis – darbhagrumušti (darbhagrumuṣṭi, darbhagrumushti)

No Spokensanskrit- cieši savilkta roka, pilna ar darbha zāli. Skat. darbha, gurumuṣṭi.

darbhakundika

krūka ar darbha zāli – darbhakundikā (darbhakuṇḍikā, darbhakundika)

No Spokensanskrit- krūka ar darbha zāli. Skat. darbha.

darbhamaya

darināts no darbha zāles – darbhamaja (darbhamaya, darbhamaya)

No Spokensanskrit- darināts no darbha zāles. Skat. darbha.

darbhasuchi

darbha zāles smaile – darbhasūči (darbhasūci, darbhasuchi)

No Spokensanskrit- darbha zāles smaile, adata. Skat. darbha.

darbhatarunaka

darbha zāles asns – darbhataruṇaka (darbhataruṇaka, darbhataruṇaka)

No Spokensanskrit- jauns darbha zāles asns. Skat. darbha.

darbhati

siet saišķī – darbhati (darbhati {dṛbh}, darbhati)

No Spokensanskrit- siet saišķī, fašinā; bažīties. Skat. darbha.

R. L. Turner- aukla, siet.; darpayati

darbhendva

cimds no darbha zāles – darbhendva (darbheṇḍva, darbhendva)

No Spokensanskrit- roku pārvalks, darināts no darbha zāles. Skat. darbha.

darbheshika

darbha zāles stiebrs – darbhešīkā (darbheṣīkā, darbheshika)

No Spokensanskrit- darbha zāles stiebrs. Skat. darbha.

dardu

dardu valodas (dardu, dardu)

https://en.wikipedia.org/wiki/Dardic_languagesindoārju valodu apakšgrupa, kādā sākotnēji runā Ziemeļpakistānas Gilgitas Baltistānā, ‘Azad Kashmir’ un ‘Khyber Pakhtunkhwa’, Ziemeļindijas Jammu-Kashmir, un Afganistānas austrumos. Redzamākā dardiskā valoda ir ‘Kashmiri/Kashur‘ – ar iedibinājušos literāro tradīciju un atzīta par vienu no Indijas oficiālām valodām.

Dardiskās valodas var iedalīt šādās apakšģimenēs-

  • •.Pashayi; 

  • •.Kunar‘as valodasDameli, Gawar-Bati, Nangalami (tostarp Grangali) un Shumashti; 

  • •.Čitrālas valodas – Kalasha, Khowar‘;  

  • •.Kohistani valodas: Bateri, Chilisso, Gowro, Kalami, Maiya (Indus Kohistani), Tirahi, Torwali, Wotapuri-Katarqalai‘;  

  • •.Šina valodas: Brokskad (Baltistan‘as Shina un Ladakh), Domaaki, Kundal Shahi, Shina, Ushojo un Kalkoti, Palula, Savi‘;  

  • •.Kashmiri/Kashur (Kashmiri/Kashur, Kashtawari/Kishtwari, Poguli, Rambani). 

George Abraham Grierson, balstoties uz trūcīgiem datiem, dardisko valodu grupā ievieto nuristāni valodas, un dardiskās savukārt nosauc par neatkarīgu indoirāņu zaru. Daudzi sekojošie valodnieki pie šīs identifikācijas pieturas, dardu-nuristāni identificējot dažādi – kā indo-irāņu vai indo-āriju grupu. … Saskaņā ar Asko Parpola‘s modeli, dardiskās valodas ir tieši cēlušās no vediskā sanskrita Rigvedas dialekta.

Izņemot kašmiri, visas dardiskās valodas ir nepietiekami pētītas mazas mazākuma valodas. Daudzos gadījumos tajās runā grūti piekļūstamos apvidos dēļ kalniem un/vai bruņotām sadursmēm. Visas šīs valodas, arī kašmiri ir redzamāko nedardisko kaimiņvalodu ietekmētas, un otrādi, nedardiskās indoārju valodas, kā pendžabi un, kā ir teikts, pat tālu aiz tās, ir daudzu dardisko valodu ietekmētas. Tiek pat vērtēts, ka dardisku ietekmi uzrāda dažas pahari valodas Uttarakhandā. Lai gan tas nav pārliecinoši iedibinājies, daži valodnieki pieņem, ka dardu senos laikos ir aptvērusi daudz lielāku lingvistisko zonu, kas pletusies no Indas grīvas (Sindhā) lokā uz ziemeļiem un tad uz austrumiem līdz mūsdienu ‘Himachal Pradesh‘ai, ‘Kumaon‘ai.

Dardisko valodu grupai ir dažas kopīgas pazīmes, tostarp līdzskaņu piedvesumu (h) zudums un indoirāņu valodām raksturīgās vārdu kārtības maiņa… Khovari sanskrita ‘bhumi’ vietā lieto ‘buum‘ (zeme); ‘pashai‘ dūmus (hindi dhuan, sanskrit dhum) sauc par ‘duum’a, un kašmiri pienu sauc par ‘dod’ (sanskrit dugdha, hindi doodh). Kā kompensācija dažās dardiskajās valodās, kā ‘khowar’ un ‘pashai’, ir mainījies uzsvars, intonācija.

Gan senās, gan mūsdienu dardiskās valodas uzrāda manāmu noslieci uz skaņu pārbīdi, kur pirms vai pēc līdzskaņa esošs ‘r’ ir pārbīdīts pie iepriekšējās zilbes. Tas redzams Ašokas ediktos (269 – 231.g.pr.m.ē.) Gandharas reģionā, kur dardiskie dialekti bijuši un joprojām ir plaši izplatīti. Piemēram, tieksme sanskrita vārdu ‘priyadarshi (viens no Ašokas tituliem) izrunāt kā ‘priyadrashi‘ un ‘dharma‘ kā dhrama. Mūsdienu kalāši lieto ‘driga’ sanskrita ‘dirgha’ (garš) vietā. Palula dialektā lieto ‘drubalu‘ sanskrita ‘durbala’ (vājš) vietā, un ‘brhuj’ sanskrita ‘bhurja’ (bērzs)vietā. Kašmiri lieto ‘drolid‘ sanskrita ‘daridra’ (trūcīgs) vietā un ‘krama‘ sanskrita ‘karma’ (rīcība) vietā

Dardiskās valodas uzrāda arī citādas līdzskaņu mijas. Piemēram, kašmiri ir manāma tieksme ‘k’ nomainīt uz ‘č’, un ‘j’ uz ‘z’ (piem., ‘zan’ (cilvēks) ir radniecīgs sanskrita ‘jan’ un persiešu ‘jān’ (dzīvība)). Atšķirībā no vairuma citu indo-āriju (vai irāņu) valodu, dažas dardiskās valodas liek darbības vārdu kā otro (aiz lietvārda).

dargare

koka kausu darinātājs – dārgare (dārgare, dargare)

No Glossary Punjab tribes – koka kausu darinātājs, skat. ‘chitrāli’.

dari

atdarīt, atvērt – dari (dari, dari)

No Spokensanskrit- šķeļošs, atvērt.

dari

ala – darī (darī, dari)

No Spokensanskrit- ala, caurums zemē, ieleja.

darii

kokvilnas loga aizkars – sindhi darii (darii, darii)

http://dsal.uchicago.edu/dictionaries/mewaram/  – kokvilnas loga aizkars.

dariya

upe (salīdz. ar Amudarja) – kalāšu darija (dariya, dariya)

kalasha_lexicon – upe. Arī patishoi, babayug.

daru

skaldīšana, darināšana no koka – dāru (dāru, daru)

No Spokensanskrit- koks, kokmateriāls, koka gabals, skaldīšana, laušana, līst mežu, ciedra, dārgmetāls, rūda, zīšana.

darva

koka – dārva (dārva, darva)

No Spokensanskrit- koka.

A_Klaucāne_L.Leja_Kada-mele-mes-runajam atceroties senu latgaļu vārdu dērva(tagad lieto dryva), cilts nosaukums nozīmē tieši pretējo, proti, ļaudis, kas mežā plēsa dērvas un iekārtoja tīrumus. Līdzīgs lietuviešu vārds nozīmē papuvi. Papildinot Bukša rakstīto, var piebilst, ka, droši vien, krievi no dērvinīki, resp., drivinīki atvasinājuši arī savu sādžas nosaukumu – деревня.

darwaza

durvis – kalāšu darvaza (darwaza, darwaza)

kalasha_lexicon – durvis, ieeja.

darzi

drēbnieks – kalāšu darzi (darzi, darzi)

kalasha_lexicon – drēbnieks.

dasa

dasa – prakriti dasa (dasa, dasa)

http://www.languagesgulper.com/eng/Prakrits.html  – desmit.

dasauli

Meža māte – Dasauli (Dasauli, dasauli)

The Religions of India- A Concise Guide to Nine Major Faiths. Roshen Dalal  – tautas dievība, ko godā Biharā un Jharkhand’ā. Teic, ka tā dzīvo mežos jeb birzēs, un to godā labklājībai un aizsardzībai. Daļu no šīs godāšanas veido rituālas dejas.

dasgorala

gars Krakalā – kalāšu dašgorala (das’goral’a, dasgorala)

kalasha_lexicon – 1. Krakalas ciematā Bumburetā godāts gars. Tā spēks uzskatīts par Mahandeo līdzīgu. Teis, ka esot galvenais starp gariem; 2. altāris Dašgoralam.

dash

desmit – kalāšu daš (dash, dash)

kalasha_lexicon – desmit. Dash zhe trea – trīspadsmit.

dasha

desmit – daša (daśa, dasha)

No Mel Copeland, Spokensanskrit- desmit (avestas ‘dasan’).

dashami

desmitais – dašamī (daśamī, dashami)

No Spokensanskrit- desmitais, cilvēka dzīves desmitā pakāpe, desmitā diena pēc dzimšanas, desmitās mēness kalendāra dienas (tithi) nosaukums katrā mēness cikla divnedēļā.

John Grimes- ‘desmitais’.

Desmitās mēness kalendāra dienas (tithi) nosaukums katrā mēness cikla divnedēļā.

dasi

verdzene – dāsī (dāsī, dasi)

No Spokensanskrit- altāris, verdzene; ielasmeita.

dastarkhan

galdauts – kalāšu dastarkhan (dastarkhan, dastarkhan)

kalasha_lexicon – galdauts vai drāna, kas izklāta ēšanai. Arī mezpush.

dastur

paraža, tradīcija – kalāšu dastur (dastur, dastur)

kalasha_lexicon – paraža, tradīcija. “Čavmos ir mana tradīcija”.

datri

devējs, radītājs – dātri (dātṛ, datri)

No Spokensanskrit- devējs, mielasta rīkotāja aizdevējs, dāvinātājs, dibinātājs, radītājs, māte, pļāvējs, meitas izdevējs pie vīra, ļaujošs, dibinātājs, ziedotājs. Arī  dhātṛ.

dattatreya

Atri dots – Dattātreja (dattātreya, dattatreya)

John Grimes- slavens purānu zintnieks; ‘Anasūyā’ un ‘Atri’ dēls, saņemts kā dāvana (no ‘datta’ = ‘dots’ + ‘ātreya’ – ‘Atri dēls’).

Dievišķa inkarnācija, kas saukta par ‘Avadhūtu Valdnieks’ un parasti uzskatīts par augstākā guru iemiesojumu. Viņam piedēvē ‘Avadhūta Gītā’, ‘Jīvanmukti Gītā’ un ‘Tripura Rahasya’ autorību.

dau

lielās bungas (salīdz. ar dauzīt?) – kalāšu dau (dau, dau)

kalasha_lexicon – lielās bungas, ko spēlē kopā ar mazajām bungām kalāšu dančos.

dau tatu

pupu svētki – kalāšu dau tatu (dau tatu, dau tatu)

kalasha_lexicon – pupu svētki, ko svin dažas dienas pēc Ziemsvētkiem. Bērni dejo pa ciematiem un savāc pupas. Nākošā dienā viņi sadala vārītās pupas un ēd.

dauhshvapnya

nelāgi sapņi – dauhšvapnja (dauḥṣvapnya, dauhshvapnya)

No Spokensanskrit- nelāgi, ļauni, izlaidīgi sapņi.

davane

dāvināt – dāvane (dāvane, davane)

No Mel Copeland- dāvināt, dot.

No Spokensanskrit- arī dāvan – dāvināšana, došana.

dawr

laiki – kalāšu davr (dawr, dawr)

kalasha_lexicon – laikposms, laiki, laikmets. Arī zamana.

daya

došana – dāja (dāya, daya)

No Spokensanskrit- došana, dāvana, dalīšanās, sadalīšana, ziedojums, pārnodošana, novēlējums, mantojums, kāzu iemaksājums, vieta, ironija, spēle.

daya

līdzjūtība – dajā (dayā, daya)

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichlīdzjūtība.

dayaka

dodošs – dājaka (dāyaka, dayaka)

No Spokensanskrit- sniedzošs, dodošs, stāstošs, izraisošs, veicošs, pēctecis, ciltsbrālis.

debeshvara

dvēsele, (debesu spēks?) – debešvara (debeśvara, debeshvara)

No Spokensanskrit- dvēsele, ķermeņa valdnieks. Skat. Īśvara.

dehagata

iegājis ķermenī – dehagata (dehagata, dehagata)

No Spokensanskrit- iegājis ķermenī, iemiesojies, inkarnējies.

dehar

pareģis – kalāšu dehar (dehar, dehar)

kalasha_lexicon – šamanis, reliģisks vadītājs, kurš pareģo nākotni. Spēj nonākt transā un izsaukt pareģojumus vai noteiktu lāstu avotus.

dek

dot – kalāšu dek (dek, dek)

kalasha_lexicon – 1. dot; 2. atļaut, ļaut;

dekdek

gandrīz – kalāšu dekdek (dekdek, dekdek)

kalasha_lexicon – gandrīz. Arī zarzar, dek.

deva

dievība – deva (deva, deva)

No Spokensanskrit- dievs, dievība, liktenis, dievišķs, priesteris, dievības tēls, elks, sacensība, mākonis, dievība uz zemeslodes – cilvēku vidū, stulbenis, ļauns dēmons, jātnieks – šķēpnesis, zobens, izprieca, rotaļa, bērns.

Comparative etymological Dictionary of classical Indo-European languages. Franco Rendichdievi (deva) radīšanā nepiedalās, jo dzimst vēlāk (arvāg devā asya visarjanenāthā).

No Gupta Inscriptions – dievs, debesu, dievišķs.

No Sanskritdictionary- debesu; pusdievība, pusdievība no citām planētām, pavēlnieks; dzīvības enerģija; debesu planētas.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- dievs; labvēlīgs gars; būtne virs dzīvnieku un cilvēku līmeņa; viens no sešiem esības veidiem, dievu valstība.

No īsās sanskrita vārdnīcas- ‘starojošais’, dievība – augstāka vai zemāka spēju padotībā; pusdievišķa vai debesu būtne ar lielām spējām, tāpēc ‘dievība’. Dažkārt saukta par pusdievu. Devas ir pusdievi, kas vada dažādus materiālas un psīhiskas dabas spēkus.

No Sanskrit Dictionary- Vēdu dievības, dievišķo spēku cilvēkā un Visumā personifikācija; dievišķā izpausme cilvēkā, debesu pusdievi no citām planētām. Agrīnajā vēdiskajā laikposmā visi devas ir vīriešu kārtas.

No Dharma Šastru vēsture – ‘dievi ir neredzamas dievības, bet bramīni ir redzamas dievības’.

http://religion.enacademic.com/  – pali un sanskrita vārds, kas nozīmē ‘debesu būtne’ jeb ‘starojošais’. Devas nav dievi, jo nav mūžīgi un tādējādi pakļauti pārdzimšanas likumam. Tomēr tie ir varenas būtnes, kas dzīvo augstā garīgā dimensijā.

Concise dictionary of Religion, 2012 – no sanskrita saknes, kas nozīmē ‘starot’, indiešu mītoloģijā ‘dievs’. Vedās un puranās ir daudz devu, tā ka šim nosaukumam ir daudzdievības blakusnozīme.

Encyclopedia of Hinduism – dievs, labs gars, sākotnēji ‘starojošais’, no ‘*div’ – ‘starot’, tādēļ radniecīgs grieķu ‘dios’ – ‘dievišķs’ un ‘Zeus’, un latīņu ‘deus’ – ‘dievs’ (veclatīņu deivos). Sievišķā forma ‘devī’.

No ‘Tantras prakse’- deva (tibetan lha; japanese ten) – ‘starojošais’; debesu dievība; vieni no hinduisma augstajiem dieviem, kas budistu un džainu panteonos figurē arī kā ‘neatbrīvojušās dievības’.

kalasha_lexicon‘dewa’ –

1. garīga būtne kalāšiem. “Ak, Kungs Deva, nes mums labklājību. Aizdzen visu ļauno. Vairo mums bērnus vēl un vēl!”;

2. upurēšanas, ziedojumu vieta, altāris; 3. vēstneši, kas staigā starp cilvēkiem un Dievu. Arī dewal.

http://www.gktoday.in/rig-vedic-gods/ – āriji viscaur ir bijuši dievticīgie – teisti. Viņu pārdomas par dzīvi un pasauli ir balstījušās uz garīga viedokļa. Vediskie āriji ir ticējuši ‘viens-daudzajā’ jēdzienam. Viņi godājuši dabas spēkus, bet vienlaikus ticējusī viengabalainībai, holismam dabas pamatā. Daudzus dievus vediskie cilvēki ir godājuši nevis baiļu dēļ, bet lai gūtu viņu labvēlības. Viņi ir ticējuši, ka visas dabas parādības, kā debesis, pērkonu, lietu, gaisu, vada tās pārstāvošās dievības, kamēr dabas postījumi ir uzskatīti par dievību dusmu izpausmi. Rig vedas slavējuma dziesmas – himnas ir dziedātas galvenokārt viņu nomierināšanai. Dievs ir uzskatīts par valdītāju, mūža ritējuma izkārtotāju, cilvēku aizstāvi un laimes devēju. Tas norāda, ka vedisko āriju reliģija ir bijis dabas godāšanas veids. Nav bijušas tādas godāšanas vietas kā tempļi. Dabas parādības ir uzskatītas par dažādu dievu dažādām garīgām izpausmēm. Par dažādām debesu izpausmēm ir iztēlotas dažādas dievības, kā ‘Varuna, Indra, Mitra, Dyus’. Lielākā daļa šo dabas norišu ir tikušas personificētas, un tas ir bijis pasaulē pirmās mītoloģijas sākums.

John Grimes- ‘starojošais’ (no darbības v. saknes ‘div’ = ‘starot’); tas, kurš staro; dievs(i); debesu būtne; gaismas devējs; mājoklis; joma, sfēra (skat. jaṅgama).

G. de Purucker – dažādu kategoriju debesu būtnes, pašneapzinošas dievišķuma dzirksteles, kas palaikam materializējas, lai parādītos un attīstītu pašapjēgu, iekšējās dievišķības ‘svabhava’ – iekšējo pašbūtību. Tad tās vienmēr atkal sāk augšupceļu pa kādā ziņā nebeidzamu spožu loku, un ir dievības – pašapjēgušas dievības, tā piedaloties “lielajā darbā”, būvējot, attīstot, esot pēctecību vadones; monādes, kas kļuvušas par savām pašbūtībām, izgājušas ciklu, nenodalot garīgo no dievišķā. Senie Austrumu filosofi nodala dažādas devu kategorijas. Viņi teic, ka būtībā “Dīvainas pretrunas ir šajās mācībās, kas daudzās ziņās ir dziļas un izskatās brīnumainas. Ir teikts, ka daži no šiem devām jeb dievišķajām būtnēm ir mazāk (vērtīgas) kā cilvēki; daži no šiem rakstiem teic pat, ka labs cilvēks ir cildenāks par jebkuru devu. Un citas šo mācību daļas sludina, ka ir dievības, kas augstākas pat par devām un tomēr tiek sauktas par devām. Ko tas nozīmē?”

Dainas un Vedas. Jānis Radvils Paliepa – no ‘dot’.

deva dur

zemākais ziedoklis – kalāšu deva dur (dewa dur, deva dur)

kalasha_lexiconaltāris gariem pie Batrik ciemata. Tas ir zemāk kā ‘Idreyin’am, un pie tā iet bieži. Pie ‘Idreyin’a altāra iet reizi gadā.

devabala

dievišķs spēks – devabala (devabala, devabala)

No Spokensanskrit- kam piemit dievišķs spēks; devabalā – dziednieciska Indijas kaņepe – Sida Rhomboidea

devabhavana

dievu mājoklis – devabhavana (devabhavana, devabhavana)

No Spokensanskrit- debesis, dievišķs mājoklis, templis, svētais vīģes koks (Ficus Religiosa; tam kustas lapas bez vēja).

devabhu

būt par dievu – devabhū (devabhū, devabhu)

No Spokensanskrit- debesis, dievs, kļūt par dievību.

devachakra

svētais aplis – devačakra (devacakra, devachakra)

No Spokensanskrit- svētais aplis, svētais rats, dievišķais rats, mistisks zīmējums.

devachan

dievu valstība – devačan (devacan, devachan)

https://en.wikipedia.org/wiki/Devachan  – salikts vārds no sanskrita ‘deva’ un tibetiešu ‘chan’ – zeme, tas ir, ‘dievību mājoklis’, kā to teosofijā formulējusi H.P. Blavatsky. Tā ir vieta Debesīs, kurā nokļūst vairums dvēseļu pēc nāves, kur, kā tic kristieši, tiek apmierinātas vēlmes. Tomēr atrašanās tur ir pagaidu jeb starpstāvoklis pirms dvēseles varbūtējas pārdzimšanas fiziskajā pasaulē. “No pārdzimšanu cikla un pat no devačanas maldīgās svētlaimes var atbrīvoties ar viedību un atskārsmi, sasniedzot nirvānu.” H.P. Blavatsky, ‘The Secret Doctrine’.

http://theosophy.ph/encyclo/index.php?title=Devachan – tibetiski ‘bde-ba-can’ – ‘kam ir laimes daba’. Šķīstās Valstības budismā to sauc par ‘Sukhavati’, tas ir, ‘Laimes Zemi’. Ar ortodoksās kristietības debesu valstību tā identiska nav, jo devačan ir pagaidu vieta, pēc kuras dvēselē attīstās dziņa pārdzimt, kamēr kristiešiem tā ir pastāvīgs stāvoklis.

G. de Purucker – katra senā vispārpieejamā (eksotēriskā) reliģija māca, ka tā sauktās debesis ir iedalītas pakāpēs ar pieaugošu svētlaimi un tīrību; un tā sauktās elles – pakāpēs ar pieaugošu šķīstīšanu jeb ciešanām. Pašlaik okultisma ezotēriskā doktrīna māca, ka nedz viena ir sods, nedz otra, stingri ņemot, balva. Mācība ir, ka katrs dvēseles vienums pēc fiziskās nāves tiek aizvadīts uz atbilstošu jomu, dimensiju, kurai to magnētiski pievelk tās karmiskais liktenis, raksturs un dziņas. Kā cilvēks savā dzīvē strādā, kā sēj, tā un tikai tā varēs ievākt augļus pēc nāves. Laba sēkla rada labus augļus, slikta sēkla rada nezāles – un varbūt pat nekas vērtīgs vai garīgi derīgs neseko pēc sliktas un bezkrāsainas dzīves.

Pēc otrās nāves cilvēka monāde “iet” uz devačanu, kas teosofiskajā literatūrā tiek saukta par debesu valstību. Tajā ir daudzas pakāpes … (See also Kama-Loka, Avichi, Devachan, Nirvana)

http://en.wikipedia.org/wiki/Dyaus_Pita  – Lietvārds ‘dyaús’ (bez ‘pitā’) nozīmē debesis un ir bieži sastopams Rigvedā kā mītisks vienums, bet ne kā vīrišķa dievība – vedu mītoloģijā debesis ir iztēlotas ar trim līmeņiem – tuvo, vidējo, un izcilo, trešo (avama , madhyama, uttama jeb tṛtīya (RV 5.60.6)). ‘Purusha Suktam’ (10.90.14) debesis ir aprakstītas kā radītas no pirmbūtnes Purušas galvas.

devadaru

dievišķais koks, priede – devadāru (devadāru, devadaru)

No kušanu vārdnīcas, Spokensanskrit- ciedra, priede, egle.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- ‘devu koks’.

devadasi

tempļa dejotāja – devadāsī (devadāsī, devadasi)

John Grimes- ‘Dieva kalps’ (no ‘deva’ = ‘dievs’ + ‘dāsa’ = ‘dots’).

Tempļa dejotājas indiešu klasiskajā dejas tradīcijā, kuras bijušas labas lietpratējas dejā, mūzikā, rituālos, lūgsnās utml. Dejotājas ir bijušas formāli precētas ar tempļa dievību, un uzticības solījums pirmkārt ir bijuši rituāli dievības godam. Tiek uzskatīts, ka daļa ir pagrimušas līdz galma dejotājām, bieži ar sliktu slavu.

No Mītoloģiskās vārdnīcas- dejotājas un prostitūtas, no kuru ienākumiem uztur tempļa elkus.