(Gan jau esat manījuši, ka 3.Atmodai bez latviešu cerības uz tautas izdzīvošanas brīnumu un vietējo čekistu tieksmes nokratīt komunisma un Maskavas važas bija vēl kāda dimensija – zibenīgi akceptēts tabu pat žurnālistiem, nemaz nerunājot par ‘ekspertiem’ un ‘partiju sistēmu’ .
“A kto vi, kapitaļist iļi sociaļist? Ja Jevrei.” Primakovs, Kalmanovs, Kehmans, Kobzons utt utt. Baltijas valstīs kurators … skat. #4. https://www.youtube.com/watch?time_continue=3851&v=n6rgozEWL1U&feature=emb_logo. Tabu tāpēc, ka tās nagos bija cilvēku fiziskās izdzīvošanas krāns. Runa ir par vadāmo liberāldemokrātiju, vadāmo haosu, naudasnaudas totalitārismu, būtībā naudas taisītāju varu. Izcils tās pārstāvis, šķiet, ir neaizskaramais ‘latvijietis’ Grigorijs Lučanskis, naudas sātana ‘guru’, no kura mūsu vietējie IEAAAVV un viņu advokāti utml., šķiet, ir mācījušies kā nu spēdami.
Tālāko tekstu esmu papildinājis ar citiem lejupkraujamā PDF failā: Jaunāko laiku vēsture. Klikšķiniet, lasiet, iesaku nokraut pie sevis un pa laikam pārlasīt)
Biogrāfija
Dzimis 1945.gada 8.februārī Taškentā. 1968.g. pabeidzis Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu specialitātē ‘inženieris-metalurgs’, 1973.g. Maskavas Ordžonikidzes v.n. Pārvaldības institūtu specialitātē ‘ekonomists celtniecības organizācijā’. Ekonomikas zinātņu doktors.
Kopš 1969.g. vadījis Latvijas PSR celtniecības vienību, bijis nodaļas vadītājs, LPSR komjaunatnes Centrālkomitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
1974.g. norīkots par Latvijas Valsts universitātes prorektoru administratīvajā-finanšu darbā.
1983.g. atzīts par vainīgu sociālistiskā īpašuma piesavināšanās gadījumā 2564 rubļu apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Piespriesti septiņi gadi brīvības atņemšanas.
1985.g. atbrīvots ar obligātu nodarbināšanu darbā tautsaimniecības būvēs, tā sauktajā ‘ķīmijā’, kur izveidojis un vadījis PSRS pirmo aptverošo celtnieku brigādi. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma uzaicināts LPSR agrofirmas ‘Ādaži’ direktora vietnieka amatā. Pēc agrofirmas apmeklējuma 1989.g. Padomju Savienības kompartijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs agrofirmai personiski sankcionējis tiešas ārzemju ekonomiskas darbības atļauju. Iznākumā ir izveidota PSRS pirmā nevalstiskā ārējās tirdzniecības firma ‘Ādažimpeks’.
1990.g. Lučanskis dibina Austrijas firmu ‘Nordeks’, pirmo kompāniju Rietumos ar kapitāla līdzdalību no PSRS. Dzīvo Krievijā un Austrijā. Precējies, trīs meitas un dēls.
Avots: Vikipēdija
Dosjē
1983.gadā Lučanskis nonāca cietumā uz 7 gadiem par piesavināšanos lielos apmēros, viltojumu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. No kolonijas nokļuvis tieši perestroikā un tūlīt sapratis, kur taisa lielo naudu. Sāka tirgot smagos metālus, retzemju metālus un pat urīnvielu. Kādu laiku strādājis par LPSR agrokombināta ‘Ādaži’ direktora vietnieku un šajā postenī reiz ieradies Vīnē, 1989.g. 14.decembrī izveidojis firmu ‘Nordex GmBH’, kas kļuva par starpnieku izejvielu resursu izvešanā no austrumiem uz rietumiem.
Pirmais skandāls radies sakarā ar neizskaidrojamu miljonu apmēra summu pazušanu no ‘Ādažu’ rēķiniem, kā arī 30 miljonu dolāru piesavināšanos, ko izdarījuši Maskavas ārējās tirdzniecības uzņēmuma ‘Agrohim’ – ‘Nordex’ partnera – atbildīgi darbinieki. Atbildīgie darbinieki pazuduši nezināmā virzienā, bet Lučanskis pilnīgi pārcēlies uz Vīni.
Nākošais skandāls saistīts ar pieminekli Kristoforam Kolumbam, kuru Zurabs Cereteli gatavojies izgatavot no tīra Krievijas vara un uzdāvināt Amerikai. Dāvanai bija jāsver 700 tonnas, nevienam tas nav bijis vajadzīgs, bet zem tā maskas pāri robežām bez muitas nodevām tikušas gandrīz 10 000 tonnas stratēģiskā metāla (10% no Krievijas ikgada vara eksporta!). Ar šo lietu nodarbojās īpaši radīta slēgta akcionāru sabiedrība ‘Kolumb’, kuras viena no dibinātājām bija ‘Nordex’.
Divus gadus iepriekš ar firmas ‘Nordex’ līdzdalību no Krievijas tika izvesti 130kg zelta amalgāmas (tīra zelta saturs 70%). Amalgāma tika izvesta zem slepenas stratēģiskas vielas nosaukuma ‘sarkanais dzīvsudrabs’, ko Krievijas blēži izgudrojuši īpaši šādiem gadījumiem. Kontrabandu pārtvēra Šveices muita, kura par ‘sarkano dzīvsudrabu’ neko nezināja.
Bija vēl vairāki skandāli, kas ‘Nordeksam’ netraucēja pieaudzēt tirdzniecības operāciju apjomu un uz 1995.g. kļūt gandrīz vai par galveno starpnieku Krievijas izejvielu piegādēs uz Rietumiem.
Avots: Совершенно секретно, 19.03.1996
1993.g. oktobrī Sema Domba, lielas Ņujorkas celtniecības kompānijas, kas sponsorē demokrātu partiju, direktora ielūgts, Lučanskis apmeklēja partijas rīkotas oficiālas brokastis. Lai gan pasākums nenotika Baltajā namā, tomēr tur piedalījās prezidents Klintons un viceprezidents Gors. Kā ziņoja plašsaziņas līdzekļi, Lučanskim bijusi īsa saruna ar Klintonu, pēc kuras viņi fotografējušies. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par sarunu, Lučanskis teicis, ka Klintons caur viņu nodevis lūgumu Ukrainas prezidentam par šīs valsts kodolarsenāla samazināšanu.
Avots: ASV Kongresa valsts lietu komisijas ziņojums par 1996.g. pirmsvēlēšanu kampaņas pārkāpumu izmeklēšanu, 10.03.1998
1994.g. janvārī ‘Nordex’ Ukrainā nopirka kara transportlidmašīnu ‘Ruslan’ (Ан-124). Tā paša gada augustā ‘Ruslan’ nolaidās Teherānas lidostā. Uz tā borta deklarētu ‘vilcēju’ vietā atradās ‘Skat’ tipa raķešu mobilo palaišanas iekārtu sastāvdaļas. ASV ‘Nordeksa’ galva kļuva par ‘ persona non grata, nevēlamu personu. Lučanskim ierobežoja iebraukšanu Kanādā un Anglijā un liedza Austrijas pilsonību.
«Visveiklākais nepieķertais noziedznieks pasaulē» – tā Grigoriju Lučanski raksturoja žurnāls ‘The Times’.
Avots: Коммерсант, 20.08.1996
1999.g. ‘The Times’ publicēja rakstu sēriju, kuros ziņoja par Lučanski kā Krievijas noziedzīga grupējuma, kas nodarbojas ar kodolieroču kontrabandu un naudas atmazgāšanu, galvu. Sašutušais uzņēmējs tūlīt vērsās britu tiesā, apsūdzot ‘The Times’ apmelošanā. ‘The Times’ advokātiem neizdevās pārliecinoši uzrādīt informācijas avotus, bet iesniegtie dokumenti bija saņemti jau pēc rakstu publikācijas un tāpēc tiesa tos nepieņēma kā pierādījumus. Tostarp tika noraidīti raksturojumi, ko par Lučanski sniedzis britu iekšlietu ministrs, kā arī ASV Valsts departamenta vēstule ASV vēstniecībai Telavivā, uz kuras pamata Lučanskim bija atteikta Amerikas vīza. Galu galā Londonas Augstākā tiesa 2001.g. aprīlī lēma par labu Lučanskim.
‘The Times’ mēģināja verdiktu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Ieilgušais strīds tika atrisināts 2009.g. martā, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa atteicās apmierināt ‘The Times’ prasību. Tādējādi tiesa apstiprināja britu izdevniecības publicēto apsūdzošo ziņu par Krievijas uzņēmēju Grigoriju Lučanski nepamatotību.
Avots: KP.RU, 19.08.2009
FIB aģenti atklāja, ka Forest Hill rajons Ņujorkā bija Krievijas un Israēlas mafijas ligzda, kā arī Israēlas specdienestu, kam nereti bija kopīgas intereses ar bandītiem, spēles laukums. 2002.g. FIB un un Eiropas specdienesti veica kopīgu operāciju ar koda nosaukumu ‘Zirnekļa tīkls’ , kuras gaitā tika arestēti 20 cilvēki ar divkāršu Israēlas-Krievijas pilsonību. Tie visi bija iesaistīti naudas atmazgāšanā. Atmazgāšanas kanālā ietilpa ‘Ņujorkas Banka’ (BONY), banka ‘Menatep’ un internetbanka ar nosaukumu ‘Eiropas Savienības Banka’. Nozīmīgs posms naudas pārsūknēšanā bija firma ‘Benex’, ko dibinājis Marks Ričs, kādreiz saistīts ar Mossad, bet atlaists brīvībā pēc Bila Klintona norādījuma. Beneksa birojs atradās uz Queens bulvāra tajā pat ēkā, kur divu Grigorija Lučanska kompāniju biroji. Lučanskis ir Israēlas pilsonis, dzimis Latvijas (kļūda! I.L.) teritorijā. Viņa firma ‘Nordex’, kas darbojas Vīnē, ir atmazgājusi miljardiem dolāru. ASV Nacionālās drošības aģentūrai, kas ir veikusi Lučanska noklausīšanos, ir ziņas par viņa līdzdalību kodolizejvielu kontrabandā. Forest Hill rajonā dzīvoja arī Jehuda Abrahams, dimantu tirgonis, kas notiesāts par ‘zeme-gaiss’ klases raķešu palaišanas iekārtu kontrabandu no Krievijas uz ASV 4 mēnešus pirms uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centra torņiem Ņujorkā. Peļņu no šīs afēras viņš atmazgāja caur Malaiziju.
Avots: Wayne Madson, 10.02. 2010
2011.g. Jūrmalas festivālā ‘Novaja volna’ komponists Igors Krutojs un uzņēmējs Grigorijs Lučanskis, kādreiz ļoti tuvs ar Jeļenu Baturinu, dzīvoja niecīgā viesnīcā-modes preču veikaliņā ‘TB Palace’. Tur ir pavisam četri numuri, kas maksā 820 eiro diennaktī, ja rezervē gadu iepriekš. Bet dabūt tur vietu cerību nav – uz ‘Novaja volna’ laiku visus numurus bija izpircis Lučanskis jau iepriekš.
Avots: Компромат.lv, 15.08.2011
Kādreizējais restorānu muzikants Grigorijs Lepss intervijā ir ziņojis, ka ir vesela cilvēku plejāde, kuri viņam palīdzējuši. «Viņi tā dēļ ieguldīja ne mazumu pūļu un līdzekļu. Bez viņiem es par mākslinieku nebūtu kļuvis. Tie ir Umars Bokovs, viens no maniem tuvākajiem draugiem, Grigorijs Lučanskis – vecākais partneris viņu organizācijā».
Avots: Forbes , 23.08.2011
http://rumafia.com/ru/person.php?id=521
Mazās piezīmes + 