Putins ir vadījis Rietumvācijas “Sarkanarmijas Frakciju”. Pēc viņa norādījumiem veikti terora akti. 2020.23.jūn. Отдел мониторинга Кавказ-Центр

Sīkākas liecības par Putina spiega darbību 1980-ajos gados Drēzdenē līdz šim nav pilnīgi noskaidrotas, jo KGB pirms Austrumvācijas sabrukuma rosīgi iznīcināja un izveda dokumentus, bet kā apgalvo teroristiskās grupas “Sarkanarmijas Frakcija” (RAF) dalībnieki, tagadējais Kremļa barvedis viņus ir atbalstījis un piegādājis viņiem ieročus, raksta izdevums Politico.

Turpināt lasīt

Ietekmes aģentu uzpirkšana ir galvenais Krievijas specdienestu uzdevums ārzemēs. Dmitrijs Hmeļņickis

(Ietekmes aģenti Latvijā nav sveši. Atcerēsimies kaut Vili Lāci. Tagad Latvijā līdztiesīgi darbojas krievu invazīvās kolonizācijas partijas, kuru biedri nešaubīgi ir ietekmes aģenti jēru ādās; ar Latvijas mandātu daži darbojas Eiroparlamentā… Nedomāju, ka tie ir vienīgie. Šā raksta autors Baltiju gan nemin, bez tam nepamana ES pašas “demokrātisko” kļūdu lavīnu, kuru dēļ krievu ietekmes aģenti varētu mierīgi snaust uz mūrīša. Tāpēc mums katram jādomā līdzi katram vārdam, kam grasies noticēt, un šo to var mācīties arī no šā raksta)

Dmitrijs Hmeļņickis ir vēsturnieks, publicists, Krievijas ietekmes aģentu ārzemēs tēmas pētnieks. 1987.gadā emigrējis no Padomju Savienības uz Vāciju, kur dzīvo arī tagad. Zinātnisku grāmatu, monogrāfiju un daudzu publikāciju par padomju un pēcpadomju sabiedrību autors. Publicējies franču, vācu, žīdu presē.

Par ietekmes aģentiem, viņu šķērstīkliem un organizācijām, par atšķirību starp ietekmes aģentu darbību un spiegošanu, par “krievu pasauli” un mūsdienu emigrantiem Dmitrijs Hmeļņickis stāstīja intervijā Cyprus Daily News. Turpināt lasīt

Latvieši revolūcijās. Kas ir sarkanais terors un boļševistiskā elite? Ernsts Ūdris.

(Kas ir latviešu revolucionāri tagad? Gan no austrumiem, gan no rietumiem nākuši, gan vietējie totālās brīvības naivuļi, gan nepacietīgie uz “visu zemju dzimumkropļi, savienojieties”. Kurai tagad jau virtuālajai impērijai kalpo viņi?)

Эрнст Мартынович Удрис – председатель Чрезвычайной тройки Крымской ударной группы Управления Особых отделов ВЧК при РВС Южного и Юго-Западного фронтов.

Atbildīgs par Bagrejevkā (Багреевкa) nošauto simtiem cilvēku nāvi. Kompartijas biedrs no 1914.gada. Latvietis. Turpināt lasīt

Ilustrācijai Atmodas gaisotnei – I.Līdakas vēstule čekai 1988.gadā

Te ir epizode, kas varētu iegaismot gaisotni Atmodas laikā, kādu to sajutu es.

Pēc kādas manas ierunāšanās Vides aizsardzības kluba sapulcē par čeku kā galveno vides piesārņojumu Latvijā un bezatbildes klusuma saskaitos un sacerēju vēstuli čekai. Rakstīdams jutos varen viltīgs, bezmaz kā Zaporožjes kazaks, piesaucu vēl caur Vilni Zariņu no grāmatas ‘Начало философии. Чанышев А.Н.’ patapinātu tekstu par Ķīnas impērijas krišanu.

Nākošajā mītiņā Arkādijas parkā lūdzu Arvīdam Ulmem atļauju nolasīt kādu aicinājumu, pateikdams tikai, ka būs fabula ar zobiem. Atļāva, nolasīju pie mikrofona, paļāvība uz viltību bija pazudusi, un pa muguru līdz ceļiem strautiņā tecēja baiļu sviedri. Beigās lūdzu balsot, kas ir pret, iznākot priekšā, lai vieglāk saskaitīt. Protams, kā jau biju cerējis, neiznāca neviens. Manā saprašanā viltīgi izteicu prieku, ka mums piekrīt arī klātesošie čekisti.

Pēc mītiņa iedevu Arvīdam parakstīt. Pienāca visai satraukts, ja nemaldos, Valmieras teātra aktieris Januss Johansons, atceros, zilā uzvalkā, prasīdams anulēt vēstuli kā pārāk mīkstu. Turējos pretī, teikdams, lai raksta cietāku, mana vēstule netraucēs, bet ja anulēs, tad būsim padevušies.

Ulme ne tajā brīdī, ne vēlāk neizskatījās par to laimīgs, katrā ziņā neuzslavēja, tomēr parakstīja. Ja es būtu zinājis par viņa sarežģītajām attiecībām ar čeku, nebūtu uz šo izlēcienu uzdrošinājies. Es joprojām Arvīdu Ulmi uzskatu par goda vīru, kurš paveica IZŠĶIROŠU darbu sabiedrības iedrošināšanā.

Vēstuli nosūtīju. Vēlāk cilvēki runāja, ka Ulme izsaukts uz čeku, bet es nē. Mani tiešām neizsauca, un tas, šķiet, raisīja aizdomas, katrā ziņā vēlāk ar muguras spalvām sajutu nelāgu attieksmi. Šķiet, ka mana karātavu ironija nebija uztverta. Nepienāca arī nekāda čekas atbilde, bet ne jau tas bija mērķis. Cik nu pratu, biju publiski pakustinājis būtiskāko problēmu un arī, manuprāt, nostādījis čeku neērtā situācijā, tīši prasīdams atbildi, ko tā nevarēja sniegt, bet VAK “pārkāpumu” gadījumos varēja vienmēr atsaukties uz to, ka gribējām taču būt rātni. Turpināt lasīt

Atklāta vēstule Staļinam. Fjodors Raskoļņikovs. 1939.g.17.augusts

Atklāta vēstule Staļinam. Fjodors Raskoļņikovs. 1939.g.17.augusts

(1939.g. augusta beigās Nicā F.F.R. “smagi saslimis” un miris 12.septembrī. Maskavas roka ir gara.

Te ir stāsts par vienu no grāvjiem, kuru izbraukāšana diemžēl ir latviešu “tradīcija”. Revolucionārs-boļševiks līdz pat nonāvēšanai no Maskavas rokas 5 dienas pirms Molotova-Ribentropa pakta vēl mēģina pārliecināt tirānu atgriezties pie ļeņinisma, nesaredzot, ka tirānija un visaptverošs terors ir vienīgais iespējamais marksisma-boļševisma pastāvēšanas veids. Latvieši nu beidzot pēc 80 gadiem ir daudzmaz no tā grāvja ārā, lai gan ar skubu metušies pāri ceļam pretējā grāvī, kur valda mamondemokrātija jeb naudas-manipulācijas ēnas pasaule demokrātijas maskā. Paņēmiens vairs nav pistole pie pakauša, toties inde ir tautas garam tikpat nāvējoša un ielien katrā šūnā. Teksts iekavās mans, I.L.)

Par tevi patiesību teikšu,
Par visiem meliem sliktāku…

[Го́ре от ума́. А.С.Грибоедов] Turpināt lasīt

Kas gāza demokrātiju Krievijā, kas uzvarēja 2.Pasaules karā?

Boļševisms pamatā bija žīdu kustība – vēsturiski fakti no Ļeņina līdz Andropovam. Let My People Go, Northern Ireland, ap 1976

(Esteres grāmatā ir vēstīts par Mardoheju no Benjamina zara, imigrantu no Jeruzalemes, kas apmeties Sūzās. Mardohejs ir bijis bez vecākiem palikušās skaistules Hadassah (ivritā – mirte; saukta arī Estere jeb Esfiri, persiešu ‘astir’ – zvaigzne jeb Ištara (Astarte)) audzinātājs un patēvs. Estere dēļ sava ārkārtīgā skaistuma, sekojot Mardoheja padomam slēpjot savu tautību, ir kļuvusi par Kserksa piegulētāju, bet vēlāk arī par vismīļāko un galveno viņa sievu. Pateicoties savai talantīgajai audzēknei ne mazāk spožu karjeru ir taisījis arī pats Mardohejs, kurš pamanījies ieņemt otro vietu valstī tūlīt aiz valdnieka. https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/04/11/sena-irana-un-tibeta-bon-religijas-vesture-i-dala-b-i-kuznecovs/ Tas ir viens no senajiem drošajiem žīdu varas iegūšanas paņēmieniem. I.L.)

Staļinam bija trīs sievas, visas žīdietes. … Svetlanai Staļinai bija kopā četri vīri, trīs no tiem žīdi. Dažādi eksperti apgalvo, ka (Ļeņina) sieva Naģežda Krupskaja un viņas ģimene mājās runājusi žīdiski.”

Pašu starpā žīdi ir pavisam atklāti izteikušies par iesaisti boļševismā.

1919.gada 4.aprīļa ‘Jewish Chronicle’: “Paša boļševisma faktā, faktā, ka ļoti daudz žīdu ir boļševiki, faktā, ka boļševisma ideāli daudzos mērķos saskan ar žīdisma smalkākajiem ideāliem, ir liela nozīme.” Turpināt lasīt

GLARING Hypocrisy (Nešpetnā liekulība). Sean M. Madden, 2016. Nelāgā attīstība Rietumvalstīs. Ivans Borisovs, Kanāda, 2018.februāris

(Saku nauda, domāju žīdu pasaules kārtība. Nē, nav mainījušās manas domas, ka katrs ir sastapis kādu krietnu žīdu un kādu nekrietnu latvieti. Būtība ir proporcijās. Dzīvot par žīdu naudu no Ļeņina mācās joprojām, un joprojām “parastie” dzīvojam ar privileģēto tiesiski viltotu naudu. Šis raksts ir lasīšanas vērts, pat ja šķitīs sazvērestības teorija. Ceru, ka katrs sāksim apjēgt vismaz to, ka vienīgais saprātīgais darba augļu glabāšanas veids ir ienākumu ieguldīšana vērtībās – bērnos, zemē, mežos, prasmēs, darbarīkos utml. Ar vērtībām nesegtās naudas laiki vienā mirklī beigsies, luksus grabuļi būs nekur liekami, un tad nevaimanājiet, ka neviens nebrīdināja. I.L. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/04/05/pasaules-jauna-kartiba-valdis-steins/ )

GLARING Hypocrisy (Nešpetnā liekulība). Sean M. Madden, 2016

Autors Sean M.Madden ir GLARING Hypocrisy līdzdibinātājs un redaktors, publicējas arī http://www.renegadetribune.com/articles/ . Trauksmes cēlājs, kuram bija klientu kompānija, ko 1990-o gadu beigās slēdza ASV Securities and Exchange Commission. No tā brīža Sean‘s ir bijis pilnīgos patiesības meklējumos. GLARING Hypocrisy ir šo meklējumu kulminācija.

Ir daudz kas faktā par pašu boļševismu, faktā, ka ļoti daudz žīdu ir boļševiki. Boļševisma ideāli saskan ar daudziem augstākajiem jūdaisma ideāliem.”
(Jewish Chronicle, London, 1919)

Turpināt lasīt

Bez klišejām atskatoties uz 1991.gada notikumiem. Jānis Vilnītis. 20.01.2019

Kas nošāva cilvēkus Bastejkalnā? Vai trešo Atmodu organizēja čeka? Vai nule atvērtajos čekas maisos ir visi ir ļaundari, un vai tur ir visi ļaundari?…

1991. gada 20. janvāra vakara un nakts notikumi pie Iekšlietu ministrijas ēkas, kas tolaik atradās Raiņa bulvārī, bija asiņainākie mūsu valsts atjaunošanas laikā. Tonakt tika nogalināti Rīgas miliči Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Pie Bastejkalna tika nogalināts kinooperators Andris Slapiņš un vidusskolēns Edijs Riekstiņš, nāvīgi ievainots operators Gvido Zvaigzne. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu.

Pierādījumi mistiski pazuda

Tolaik laikraksts “Diena” vēl bija valstij piederošs laikraksts, kuru vadīja Viktors Daugmalis. Pēc šiem asiņainajiem notikumiem viņš uzdeva laikraksta komentētāju nodaļas vadītājam Dzintaram Zaļūksnim* un reportierim Jānim Vilnītim* veikt savu – žurnālistu izmeklēšanu. Pārējās lietas tika noliktas malā un abi devās ielās, kā arī uz OMON bāzi (kur gan pret jautājumiem izturējās visai piesardzīgi), lai izprašņātu lieciniekus. 

Cilvēki bija atsaucīgi – daudzi pēc laikraksta aicinājuma ieradās redakcijā, citi zvanīja un sarunāja tikšanās ārpus redakcijas. Tika analizēti naktī uzņemtie video, trasējošo ložu trajektorijas, ložu pēdas Bastejkalna kokos. Tika publicēti pirmie materiāli, kas liecināja, ka šajā vakarā šāva ne tikai OMON, bet vēl kādas nezināmas personas, kas acīmredzami bija ieņēmušas savas kaujas pozīcijas visapkārt ministrijai, vairākās ēkās Bastejkalna apkārtnē un pat pie Pulvertorņa. Tad abus žurnālistus uzaicināja uz tikšanos raidījuma “Labvakar” vadītāji (šo tolaik vispopulārāko raidījumu vadīja Edvīns Inkēns, Jānis Šipkēvics un Ojārs Rubenis). Turpināt lasīt

Kāpēc nacisti respektēja Šveices neitralitāti Otrajā Pasaules karā? Carrie Carney

 

(Nezinu žīdu ietekmi mūsdienu Šveicē, nezinu arī dāsnā 22 miljonu franku starptautiskās izpētes budžeta avotu; mani ieinteresēja problemātikas līdzības ar žīdiem Latvijā ar pirmo okupācijas dienu 1940.gadā. Skaidrs, ka ir nesaprātīgi apsūdzēt, vēl jo vairāk sodīt par tautību, tomēr veselais saprāts liek cilvēkam apjaust tautu “vidēji statistisko” raksturu, kas sākumam palīdz orientēties, ko no kura drīzāk var sagaidīt, no kā, drošs paliek drošs, piesargāties. Un kuru sagaidīt kā mīļu viesi. I.L. Turpināt lasīt

Par PSRS valsts iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā. Baltā čeka

(Šeit Andra Paula-Pāvula Tviterī sniegtos materiālos lasāmie dokumenti un Aivara Borovkova intervija rāda it kā korektu varas maiņu. Īstenībai tuvāk būsit un demokrātijas atjaunošanas mānīgumu apjēgsit, izlasot Ilzes Ostrovskas vērtējumu (http://nra.lv/latvija/185116-ilze-ostrovska-latvija-ir-dziva-par-spiti-viduvejibam.htm ):

… jautājums par Potsdamas konferences, kurā sadalīja Otrā pasaules kara laupījumu, dokumentu nepieejamajiem pielikumiem. Vai tādi bija vai nebija? Vēsturnieki tūdaļ mani apsūdzēs sazvērestības teoriju atbalstīšanā, taču publiskajā telpā reizēm pavīd indikācijas par to, ka Potsdamas konferences slepenajos dokumentos ir bijusi vienošanās: par to, ka Baltijas valstis un Kēnigsberga tiek nodotas PSRS administratīvajā pārvaldē – Baltijas valstis uz 45 gadiem, Kēnigsberga un apgabals – uz 50 gadiem. Čērčils gan esot bijis kategoriski pret, bet viņš zaudēja vēlēšanās, un viņa teiktais līdz ar to palika nesvarīgs. ASV prezidents Reigans esot PSRS prezidentam Gorbačovam atgādinājis: vienošanās jāievēro. Tieši pēc 45 gadiem, 1990. gada 4. maijā, viss notika: Latvija pieņēma Neatkarības deklarāciju. Ja augšminēto ņem vērā, tad daudz kas attiecībā uz notikumiem pēc 1986. gada iegūst loģiskākas kontūras. Tad ticami šķiet stāsti par to, ka atsevišķi cilvēki no partijas centrālkomitejas garāžas izpirka automašīnas un pazuda nezināmās tālēs, ka drošībnieki savlaicīgi sāka dedzināt papīrus, ka rūpnīcu iekārtas tika izvestas. Tas liek domāt, ka centralizēti tika dots rīkojums būt gataviem administratīvās pārvaldes maiņai X stundā – nosauksim to tā. Un jautājums par to, kurš Tautas frontes laikā «nesa Ļeņina zārku», arī vēl nav skaidrots līdz galam. Varu liecināt, ka Tautas frontes nolikuma pirmais variants tapa kolēģu kabinetā pēc Gorbačova rīkojuma. Viņa komanda ticēja, ka, radot politisku konkurenci PSKP, tiks atdzīvināta ekonomika. Taču vēlāk kompartija zaudēja kontroli pār Tautas frontes veidošanas procesu un notikumu attīstību.

… Bet ļoti daudzi cilvēki bez šaubīšanās ticēja Latvijas Tautas frontes ideāliem. Ļoti limitēts bija to cilvēku loks, kuriem tika dots rīkojums apzināti demontēt padomju varas struktūras un panākt tautas atbalstu šai demontāžai. Pieņemu, ka viņi nezināja par Potsdamas konferences dokumentu slepeno pielikumu esamību, taču, ja atceramies vēsturisko situāciju un tautas noskaņojumu, veikt demontāžu un panākt tautas atbalstu nebija grūti. Latvijas kompartiju Maskavā kūrēja mans aspirantūras kursabiedrs. 1989. gada augustā viņš atbrauca un teica: «Ilze, mi uhoģim.» (Ilze, mēs aizejam – krievu val.) Tajā gadā, kā atceramies, Latvijā nekas sevišķs nenotika. Bet Centrāleiropā – sākot ar Čehoslovākiju un beidzot ar Rumāniju – gan. Kāpēc šo pārmaiņu organizatori nobijās sākt ar Latviju? Pieņemu, ja būtu šaušana, tā pārmestos uz Krieviju, un tad – pilsoņu karš. Tāpēc administratīvās pārvaldes nodošana citās rokās notika relatīvi mierīgi un organizēti. Mēs to saucām par dziesmoto revolūciju. Kamēr liela tautas daļa dziedāja un raudāja piegānītās jūras krastā, tikmēr pragmatiķi pārdeva saražoto preci un vēl derīgās rūpniecības iekārtas. Saprotiet, tās bija divas dažādas pasaules – dziesmotie revolucionāri un revolūcijas izmantotāji. Cilvēkiem bija vajadzīgs emocionālais piepildījums, bet patiesību par to, kas notiek paralēli, neviens negribēja dzirdēt.”

Un Aivara Borovkova:

“1) ir jāaktivizē kontrpropaganda pret:

– glābšanas komitejas darbību,

– pilsoņu komitejas darbību.

Iedzīvotājiem vajag izskaidrot, ka abas šīs organizācijas ir antikonstitucionālas, jo neatzīst likumīgi ievēlēto AP un pašpārvaldes, kā arī to likumīgi ieceltos izpildvaras institūtus. Abu šo organizāciju paziņojumi šajā saspringtajā laikā ir provokatoriski un nelikumīgi. Jautājums ir ļoti delikāts, it sevišķi tas attiecas uz pilsoņu komitejām, jo lielākā daļa iedzīvotāju tur pierakstījušies aiz labas gribas un tāpēc katrs asāks vārds tiks uzņemts dziļi personīgi. Tāpēc šī izskaidrošana nav jāveic valdībai, bet gan –

a) Latvijas Juristu biedrībai,

b) LTF,

c) ir jāpiespiež (intervijās) ar šo jautājumu izteikties TV intervijās AP deputāti – pilsoņi.”

un

… nonācu Valsts drošības komitejā. Izrādījās, ka tās pārņemšana izdarīta atbilstoši neparastajai situācijai – uzvilkts karogs, paziņots, ka nu tā ir Latvijas jurisdikcijā, un … pamesta. Faktiski to vajadzēja aizslēgt. Kaut gan vispār ieņemšanas brīdī tā jau bija tukša – tāda ir mana dziļākā pārliecība. Tad, kad tur iegāja deputāti, tajā namā vairs nebija nekā tāda, kas varētu interesēt Latvijas valsti.”.

“LPSR VDK 1. daļas 2. nodaļas operatīvais pilnvarotais Viesturs Kociņš liecināja:“[..] zinu to, ka ar Inkēnu Edvīnu nodarbojās Pēteris Ločmelis. Kad Edvīns Inkēns bija aģenta kandidāts, es vienu reizi ar Ločmeli bijām uz kontroltikšanos ar Inkēnu [..] … VDK komisijas raksti – Edvīna Inkēna lietas sakarā aģentu Uģis, savervētu 1981. gada jūnijā ar personīgo un darba lietas numuru Nr. 982, izslēgtu no aģentūras tīkla 1988. gada 26. septembrī … izdrukāts aģenta Uģis (personīgā lieta Nr. 982) ziņojums Nr. 334, kurš ievadīts 1984. gada janvārī, bet pieņemts no aģenta 1983. gada decembrī, šajā ziņojumā aprakstīta zināma LPSR radošās profesijas pārstāvja sakari ar pazīstamu, aktīvu latviešu trimdas darbinieci no Kanādas…”

“Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1998.gada septembrī Jūrmalas pilsētas tiesa spriedumā nekonstatēja Godmaņa sadarbību ar VDK. Prokurora rīcībā bija ziņas par to, ka Godmanis laikā no 1988.gada 31.marta līdz 1990.gada 24.janvārim reģistrēts kā VDK aģents un viņa segvārds bijis “Pubulis”. Tiesā toreiz liecināja Godmaņa vervētājs Dmitrijs Meļņičuks, kurš tolaik strādāja Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijā. Prokurors Kārlis Kudreņickis debatēs gan atzina, ka Meļņičuka liecības tiesai nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, pieņemot lēmumu, jo tās ir bijušas pārāk nekonkrētas un rādījušas pretrunas ar toreizējām VDK darbības instrukcijām. Lai arī Godmaņa uzskaites kartīte VDK tiek saistīta ar viņa zinātnisko stažēšanos Austrijā no 1986.gada oktobra līdz 1987.gada jūlijam, kā arī nepieciešamo atskaišu sniegšanu izglītības iestādēm, tomēr Godmanis pats toreiz izteica neizpratni par to, ka viņa reģistrācijas kartiņa reģistrēta daudz vēlāk, kas viņam šķita neloģiski.”

Nešaubīgi, Aivars Borovkovs par Reigana-Gorbačova vienošanos ir informēts krietni laikus, būtībā bijis Atmodas slepenās puses pelēkais kardināls, atskaitījies nezin kam, bet virs Latvijas Republikas līmeņa, darbojies saviem kungiem piemērotas Latvijas Republikas atjaunošanai un izteikti profesionāli. Kam viņš ir atskaitījies – labs jautājums. Skaidrs, ka galu galā terora un tautas utopizācijas varu nomainīja pārnacionālas naudas un tautas utopizācijas vara; slepenie spēki savas zināšanas par Potsdamas slepeno protokolu ir atprečojuši veiksmīgi, tautu turot neziņas gūstā joprojām. – I.L.)

===========

Latvijas Republikas
Augstākās Padomes Prezidija
LĒMUMS

Par komisijas izveidošanu sarunām ar PSRS Valsts drošības komiteju par Latvijas
Republikas Augstākās Padomes lēmuma ‘Par PSRS valsts iestāžu darbības
izbeigšanu Latvijas Republikā’ realizēšanu
_______________________________________

      Lai realizētu Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā”, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs n o l e m j:
1. Izveidot komisiju sarunām ar PSRS Valsts drošības komiteju šādā sastāvā:

Turpināt lasīt

Nekrievu genocīda raksturīgākais gadījums – Agapitovas nāves nometne. Dažādu rakstu apkopojums.

(Šos tekstus tulkoju, pārpublicēju galvenokārt tāpēc, ka esmu tur bijis Gorbačova perestroikas beigu posmā 1988.gadā, kad kopā ar ekspedīcijas biedriem – vadītāju divreiz uz Galējiem Ziemeļiem izsūtīto Ilmāru Knaģi, Zigurdu Šlicu, kinovīru Ingvaru Leiti, mitinājāmies pie viesmīlīgā Igarkas latvieša – no Latgales (Feimaņiem?) izsūtītā spēkavīra, Agapitovā dzīva palikušā Leopolda Baranovska, klausījāmies viņa stāstus, pārdomas (Ingvaram vajadzētu būt ierakstiem) un izstaigājām Agapitovo nāves nometnes zemnīcu bedru atliekas.

Krustiņš mežā pa kreisi no zemnīcām, ja skatās no upes. I.Līdakas foto. Pa labi no zemnīcām atradu zemē guļam arī trīs vai četrus pareizticīgo arhibīskapu, domājams, somu krustus.

 

Savu ekspedīciju Ilmārs Knaģis aprakstījis grāmatā ‘Bij tādi laiki’ (2001). Šeit tulkoto Leopolda Baranovska rakstu es sauktu par ļoti ieturētu – tomēr komunistu avīze, pats viņš bija strādājis Igarkas partijas komitejā, cik atceros, vadījis celtniecības daļu, lai gan acīmredzami visu pilsētnieku cienīts. Igarkas goda pilsonis; domāsit, nu jau gan, tomēr jāatceras, ka Igarka jau no represētajiem vien lielā mērā sastāvēja. Baranovskis mums izpalīdzēja visādi – izvadāja pa lietuviešu izsūtīto kapsētu Igarkā, kur mūžīgais sasalums joprojām spiež augšā mirstīgās atliekas, sagādāja kuģīti uz Agapitovo un pēc tam uz deportēto darba vergu parauglāģera Jermakovo atliekām kreisajā krastā augšpus Igarkas, lejpus Staļina cara laika izsūtījuma vietas Kureikas. Par Staļinu ir folklora, ka reiz viņam Kureikā suns nočiepis maizes gabalu, un Staļins to suni vajājis kādu nedēļu, kamēr nositis.

Turpināt lasīt

Omeļčenko: patreizējā situācijā Putina likvidāciju atzīs par likumīgu tāpat kā Usamas bin Ladena nogalināšanu. Jeļena Poskannaja, 14.12.2017

(Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/14/omelcenko-polu-lidmasinu-ar-prezidentu-kacinski-uz-borta-iznicinaja-krievija-tapec-atliekas-ta-neizdos-nekad-dmitrijs-gordons/ )

Intervijā izdevumam ГОРДОН bijušais tautas deputāts un Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, Ukrainas varonis, Ukrainas Drošības dienesta ģenerālleitnants Grigorijs Omeļčenko stāsta par savu Krievijas Smoļenskā notikušās aviokatastrofas izmeklēšanu, katastrofas, kas noveda pie Polijas augstākās politiskās vadības bojā ejas; par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lomu Smoļenskas traģēdijā, par lidmašīnas iznīcināšanas operācijas organizāciju un izdarīšanu, par Krievijas ietekmi uz izmeklēšanas gaitu un tās nevēlēšanas atdot poļiem lidmašīnas Tu-154M atlūzas.

Turpināt lasīt

Par KGB slepenajiem darbiniekiem. KGB termini. Livejournal

    Tagadējie liberāļi ir no PSRS disidentu vides pārņēmuši vārdu ‘slepenais’ (сексот- slepenais darbinieks), ko lieto negatīvā kontekstā, kā analogu vārdiem ‘stukačs’, ‘ziņotājs’, ‘slepens ziņu pienesējs’. Viņi vienkārši nezin, ko tas nozīmē īstenībā.
Šis vārdiņš ir patapināts no Solžeņicina ‘Архипелаг ГУЛАГ’, kurš par stukačiem ir rakstījis šādi: “ČK pirmajos gados viņus sauca lietišķi – slepenie darbinieki (atšķirībā no štata darbiniekiem, atklātajiem). To gadu manierē nosaukums tika saīsināts – seksoti, un tāds pārgāja vispārējā lietošanā”. Solžeņicins (bet līdz ar viņu arī citi padomju disidenti) šajā ziņā nezināšanas dēļ nedaudz putrojas – lai gan izteikums ‘seksot’ tiešām ir nācis no padomju specdienestu profesionālā slenga, ar ‘stukačiem’ tam nav nekāda sakara.

Stukači (‘informatori’ jeb ‘uzticības personas’, jeb ‘aģenti’) nekad nav bijuši KGB darbinieki; ne slepeni, ne neslepeni. Tas bija savervēts aģentūras aparāts, kas padomju specdienesta darbiniekiem piegādāja informāciju, par kādu bija operatīva interese, un kas tika izmantota operatīvu uzdevumu veikšanā. Aģentūra nebija PSRS KGB personālsastāvā, nesaņēma KGB virsnieku pakāpes un algas, vien reizēm apmierinoties ar vienreizējiem materiāliem apbalvojumiem par īpaši svarīgas informācijas piegādi.

Bet lūk, ‘seksoti’ patiešām bija ārpus KGB štatu saraksta iznesti darbinieki, kuriem uzskaitīja dienesta gadus KGB (par darbu ārzemēs gads par gadu, par darbu Savienībā divi gadi par gadu), kuriem tika piešķirtas kārtējās virsnieku pakāpes un dažādā veidā aprēķināta darba alga.

Turpināt lasīt

Omeļčenko: Poļu lidmašīnu ar prezidentu Kačiņski uz borta iznīcināja Krievija, tāpēc atliekas tā neizdos nekad. Dmitrijs Gordons

Vai ir iespējams uzvarēt organizēto noziedzību Ukrainā, vai ir grūti cīnīties ar mafiju, kas darbojas zem politiska jumta, kāda valsts ir noklausījusies prezidenta Leonida Kučmas kabinetu, un kas vainīgs Georgija Gongadzes slepkavībā, vai Ukrainas augstāko ierēdņu vidū ir daudz KGB/FSB aģentu, un cik daudz naudas tika izvests uz ārzemēm pēdējos Padomju Savienības pastāvēšanas gados? Par to Dmitrija Gordona autorprogrammā kanālā “112 Украина” stāstīja bijušais Ukrainas tautas deputāts ģenerālleitnants Grigorijs Omeļčenko. http://gordonua.com ekskluzīvi publicē intervijas teksta versiju.

(Grigorijs Omeļčenko: 1991.gada 26.augusta līdz 31.oktobrim, piecu nedēļu laikā, nenoskaidrotos apstākļos tika likvidēti – šo skaitli iegaumējiet – 1746 atbildīgi PSKP CK centrālā aparāta, KGB, PSRS Centrālās bankas darbinieki….

(1938.gada) 11.novembrī ir kārtējā gadadiena kopš reizes, kad tika parakstīta ģenerālvienošanās par sadarbību un savstarpēju palīdzību starp Iekšlietu tautas komisariātu (NKVD) un Gestapo (Geheime Staatspolizei), tur stāvēja Berijas un Millera paraksti.

Tagad ir inteliģenta balto apkaklīšu organizētā noziedzība, ar spēcīgām kriminālām-korupcijas saitēm, ar politisku piesegumu, tostarp, ar deputātu mandātiem.

2009.gada rudenī ES Parlamentārajā asamblejā Strasbūrā jūs brīdinājāt eirodeputātus, ka pēc pieciem gadiem Krievija veiks agresijas aktu pret Ukrainu un anektēs Krimu. Tiesa? – Jā.

Man, izņemot militāro pensiju, nekā nav: ne jahtu, ne mašīnu, pat ne zemes gabalu, lai gan esmu nācis no laukiem.)

Turpināt lasīt

Lai zinātu pasargāties no vervēšanas. Aģentu vervēšanas paņēmieni. + fragmenti no Viktora Suvorova un ‘Pilnīgi Atklāti’

(Mūsu senči kādu sadursmju, kataklizmu, izstumšanas, izvairīšanās no kara vai vienkārši bagāto šejienes mežu un ūdeņu dēļ ap 2.gadu tūkstoti pirms Kristus ir ieradušies vai sākuši ierasties Latvijas teritorijā. Visdrīzāk gar vai pa Dņepru, Daugavu. Varbūt arī gar Volgu, Donavu; varbūt daļēji pa jūrām. Viņiem ir tikpat kā izdevies būt ārpus Romas impērijas ietekmes, tomēr vēlāk ne no Lielkrievijas impērijas zem dažādiem nosaukumiem, Lielvācijas Reiha. Pašlaik latviešu tauta atkal dzīvo krustceļu jezgā, mūs tricina globālisms, informācijas putra un pasaules naudas vara, un elementāras vājprāta dzīres. Impērijas ir citādas, izkaisītas kā skleroze, bet to taustekļi spēcīgāki. Valstu spēks ir vairāk tautas spēkā, sajēgā, krietnumā, kā robežās; pat ja tauta ir pagaidām izkaisīta. Jābūt gudriem izdzīvot sociālo tīklu, mobilo sakaru, instagramu, izsekošanu un pāri visam viltotas naudas varas pasaulē. Viena no pašaizsargāšanās prasmēm ir caur vervēšanas paņēmienu atpazīšanas minimumu. I.L. Sīkāk skat. arī https://www.youtube.com/watch?time_continue=19&v=EXHjghlQMGo – krieviski, 1st.22min.

Skat. arī ‘Kā bija jāvervē čekas aģentus? PSRS Valsts drošības komitejas instrukcija”. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49561/) Turpināt lasīt

Par arhīviem: “Bet ja jūs pats to visu zināt, tad jūs pašu ir jānošauj!” Aleksejs Tarasovs, Novaja Gazeta 27.10.2017

(Par Krieviju, bet, šķiet, daudz paralēļu ar Latviju, SAB, čekas mantojumu. Izvilkumi no raksta)

Cik mītoloģiska ir Dovlatova pasaka par četriem miljoniem ziņojumu (PSRS) čekai? Tas ir vienādojums starp tautu un varu, bendēm un upuriem? Skaidrs, ka pārmērība. Bet cik liela. Arhīvi, kas bija pavērušies 90-o gadu sākumā, ir durvis aizcirtuši.

Visi nopietni vēsturnieki teic, ka stučīšanas loma staļinistiskajā iekšējā terorā masu apziņā ir neticami pārspīlēta. Gan vispārēja stučīšana nav bijusi, gan NKVD tāda vispār nav bijusi vajadzīga. Cita lieta, ka staļiniskai propagandai tāds mīts bija vajadzīgs, tā laida lejup vispārējas sasaistītības sajūtu, ar to sapina tautu, liekot ģimeņu locekļiem publiski atteikties citam no cita un aplaudēt nošaušanām.

Turpināt lasīt

Kā uz 29 gadiem attālināja PSRS agonijas beigas. Strādnieku demonstrācijas apšaušana Novočerkaskā 1962.gadā. Daniila Turovska reportāža, projekts Medūza. 16.10.2017

(Okupantu pieminekļa dīvaiņi 9.maijos danco uz “strādnieku”, “pasaules atbrīvotāju” utt. valsts upuru, tostarp, Novočerkaskas strādnieku apšaušanas upuru kauliem. Vai ir iespējams viņus vest pie prāta, vai jāgaida viņu dabiska fiziska izsīkšana? Vai kaimiņvalstij izdosies šo stulbumu atražot okupantu pēcnācējos?

Lūdzu, dodiet ziņu par šo rakstu paziņām, kuriem nav bijusi “tā laime” apzinātā vecumā izbaudīt boļševiku impērijas labumus – vai nu tulkojumā šeit, vai oriģinālā https://meduza.io/feature/2017/10/26/vtoraya-katyn , protams, ja redzat acīs saprāta dzirksti. Ir tā vērts.

Šis raksts ir kā koncentrēta Krievijas impērijas pēcstaļina boļševiku laika vēstures esence. Te ir gan tautas izmisums, gan pretošanās, gan varas mērķtiecīga iznīcinoša nodevība. Tiek aprakstīts arī jēdzīgāko mēģinājums modināt tautas apjēgu un tomēr atkal tautas apātija šodien, putinokrātiskajā Krievijā.

Turpināt lasīt

Pasaules vara pēdējā gadsimtā. No dažādiem avotiem

(2.Pasaules kara Sabiedrotie jeb Lielā Trijotne bija drīzāk Lielais 3+, jo šā kara būtība bija nepacietīgā monetārā materiālisma, arī Vācijā, laušanās pie pasaules pārvaldības.

Sākās ar visnepacietīgāko jaunuļu – PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – savienību, kurā abas puses dega nepacietībā savākt dziestošā vientiesīgā ideālisma jeb tehnokrātiski koloniālistiskā liberālisma nesēja – Britānijas – līķi, nemaz nerunājot par bezspēcīgo Franciju, pie kam PSRS jau izgudrēm uzglūnēja Rietumu pasaules savstarpējas pašiznīcināšanās iznākumam.

Monetārais materiālisms bija uzdīdzis jau uz 1.Pasaules karu, tomēr īsti augonis uzplīsa uz otro, kad cionisms zem dažādiem viltus karogiem jau vairs nevarēja nociesties, tā finanšu spēkam prasoties īstenoties pasaules varā (karā), lai gan dažādās lokalizācijās – gan žīdu-boļševiku PSRS, gan Britu lauvas azotē, gan pēcversaļas Vācijā Krupa un līdzīgo azotēs, gan Amerikas Savienoto Valstu demokrātijas aizkulisēs.

Lielo 3+ sabiedrošanos īstenībā kaut kas tomēr vienoja – bažas par Japānas straujo izvirzīšanos, un Vācijas attieksme pret to varbūt līdzinājās Krievijas attieksmei pret Vāciju. Ko nozīmēja Pērlharboras bombardēšana Savienotajām Valstīm, paskaidrojumus neprasa.

21.gadsimta sākumā monetārais materiālisms ir uzplaucis atkal un zem liberālisma karoga māca uz globāla planktona stāvokli ganāmajām aitām jaunu “ideālistisku” bezatbildības, bezspēcības, beztautu liberālismu, pie kam vispārējas brīvības viltojumam tagad cauri spīd, no vienas puses, banksterisms, no otras, atomvalstu klubs, kurā laužas iekšā visi pasaules varas tīkotāji. Kā pasaule pārcietīs to, ir liels jautājums. Kādreizējās nespējīgās Tautu Savienības vietā tagad ir nespējīgās Apvienotās Nācijas ar nekaunīgas agresorvalsts veto iespējām; Ja kaut kas pasauli glābs, tad varbūt NATO un tai līdzīgas kustības. (I.L.)

 

Lielā Trijnieka rīcības izpratnei noderēs arī:

https://tencinusarunas.wordpress.com/2015/07/09/viltotaja-un-viltojuma-atmaskosana-ir-neizbegama-sergejs-mironenko/

­- https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/05/14/nodevigi-bez-kara-pieteikuma-2017-gada-12-maijs-v-fegko-v-sidorenkovs-vacijas-kara-pieteikuma-nota-1940-g-21-06/

 

Izvilkumi no tālākā teksta:

(1939.gada 19.augustā J.Staļins, uzstājoties VK(b)P Politbiroja sēdē teica, ka „mums jāpieņem vācu priekšlikums un laipni jāaizsūta atpakaļ angļu – franču misija. Vācija mums sniedz pilnīgu rīcības brīvību Baltijas valstīs un neiebilst pret Besarābijas atkalapvienošanos ar PSRS”. http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/23-01.aspx#lastcomment )
Klātesošiem politbiroja locekļiem Staļins paskaidroja:Ja krievi noslēgs savienības līgumu ar Franciju un Angliju, Vācija būs spiesta atstāt Poliju un meklēt ar rietumu valstīm kādu „modus vivendi” (pagaidu vienošanos). Tā karš varētu arī neizcelties, bet tālākā lietu attīstība šai virzienā varētu pieņemt mums bīstamu raksturu. No otras puses, ja mēs Vācijas priekšlikumus pieņemtu (pēcpusdienā Staļins tos jau bija pieņēmis un parakstījis), droši vien izcelsies karš ar Poliju, un Anglijas un Francijas intervencija būs nenovēršama. Rietumeiropa tuvosies sabrukumam.
Mums būs lielā izdevība konfliktā nepiedalīties. Ar šo priekšrocību varēsim gaidīt savu laiku. Protams, tas nozīmē, ja mūsu intereses to prasīs… Komunistiskās partijas diktatūra iespējama tikai tad, ja palīdz kāds liels karš…
Mūsu izvēle tagad skaidra. Mums jāpieņem vācu priekšlikums un pieklājīgi jāatsaka angļu un franču misijām.” …

“Rūzvelts, priecīgs par šo neticamo piekāpšanos, darīja Džo zināmu, ka tas (Staļins), varbūt arkaut kādu tautu gribas izpaudumu, varbūt ne tūlīt pēc to atkārtotas okupācijas, bet kādu dienu (some expression of the will of the people, perhaps not immediately after their re-occupation by Soviet forces, but some day.)” var noteikt Polijas robežas un atjaunot kontroli pār Baltijas republikām. Onkuļa vārds – Staļins bija teicis “saprotu” – Franklinam Delano Rūzveltam bija pietiekams.”

Staļins aizrādīja, ka viņam viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tas, lai pasaule atzītu padomju suverenitāti, un ka viņš savukārt respektēs visu citu zemju suverenitāti, vienalga, vai tās lielas vai mazas…

Tēvs (F.D.Rūzvelts) atkal iesmējās, “Ikreiz, kad (britu) premjers aizstāvēja iebrukumu Balkānos, visiem apspriežu telpā bija skaidrs, ko viņš īstenībā domā. Visi zināja, ka viņš visvairāk norūpējies par to, kā nogriezt Centrālo Eiropu, lai sarkanā armija netiktu Austrijā un Rumānijā, pat ne Ungārijā, ja tas būtu iespējams. Staļins to zināja, es to zināju, visi zināja …” … Nelaime tikai tā, ka angļu premjeri pārāk daudz domā par to, kāda būs pasaule pēc kara un kas notiks ar Angliju. Viņam bail, ka krievi varētu kļūt pārāk stipri.” …

Pirmo tostu uzsauc Čerčils uz “simtgadīgu mieru”. Staļins arī atbild ar tostu mieram, bet piebilst, ka vienīgi trīs lielie varot to nodrošināt. Ruzvelts atzīst, ka lielvalstis nes lielāko atbildību, un ap šo galdu sapulcētiem trim lielajiem jādod miera noteikumi. Bet tad viņš paceļ glāzi “uz mazo nāciju tiesībām”. …

Turpretī bez nopietnas pretestības pieņem amerikāņu sacerēto “Deklarāciju par atbrīvoto Eiropu”, kuras svarīgākā vieta skan šādi:

Kārtības atjaunošana Eiropā un saimnieciskās dzīves atdzīvināšana sasniedzama ar tādu rīcību, kas atbrīvotajām tautām palīdz novērst pēdējās nacisma un fašisma pēdas un radīt demokrātiskas institūcijas pēc viņu pašu izvēles. Tas ir Atlantijas čartas princips — visu tautu tiesības izvēlēties valdības formu, kādu tās vēlas, suverēno tiesību atjaunošana un pašpārvalde tām tautām, kurām agresori to ar varu nolaupījuši. Trīs lielvalstis kopīgi palīdzēs atbrīvotajām Eiropas tautām radīt priekšnoteikumus iekšējam mieram, īstenot tūlītēju rīcību posta mazināšanai, dibināt pagaidu iestādes ar valdību pilnvarām, lai tās reprezentētu visu iedzīvotāju demokrātiskos spēkus un būtu saistītas ar pienākumu iespējami drīz rat brīvi vēlētas tautas gribai atbildīgas valdības…”
Šī deklarācija ir apspiestajām tautām ļoti izdevīga, bet bailēs no atomkara rietumu lielvalstis nav parādījušas drosmi prasīt, lai krievi izpildītu savas saistības un Jaltā dotos solījumus. Un tā šī Jaltas deklarācija ir palikusi par vienu no vistukšākiem un apkaunojošākiem papīra gabaliem diplomātijas vēsturē. …

Tieši 60 dienas vēlāk pirms savas nāves Ruzvelts vēl paguva aptvert savas kļūdas, kad bija noskaidrojies, ka Maskava atzīs Polijā vienīgi Ļubļinas komitejas valdību.
Viņš tad rakstīja Staļinam rūgtuma pilnu vēstuli.

Stundu pirms savas nāves savā pēdējā telegrammā Čerčilam Ruzvelts rakstīja: “Samazināsim krievu problēmu, cik vien iespējams. Katrā ziņā mums jāpaliek stipriem”.

Kā dzirdams, daži Jaltas dokumenti joprojām nav nodoti atklātībā. Tāpēc nav arī zināms, kas aiz kulisēm runāts par Baltijas jautājumu. Protokolos Baltijas valstis, t.i. Lietuva un Latvija, pieminētas tikai dažas reizes garāmejot. Bet uzmanīgi studējot protokolus kļūst skaidrs, ka rietumu valsts vīriem tajā laikā vairs sevišķi nav rūpējis tālāk atbalstīt Baltijas valstu juridisko neatkarību, kas dibinās uz zināmo ASV ārlietu ministra 1941.g. jūlija deklarāciju.

Protokolos nav atrodami nekādi norādījumi, kādus motīvus Amerikas un Anglijas valsts vīri lietojuši, noraidot Lietuvas “kandidatūru”. Fakts tomēr ir, ka Maskavai nav izdevies Jaltā iecerētais triks, aplinkus ceļā iegūt Baltijas valstu aneksijas juridisku atzīšanu no ASV un Anglijas.
ASV un padomju štābu priekšnieku apspriedē 8.februārī pārrunāts jautājums par Pad.Savienības iesaistīšanos karā pret Japānu, kad Vācija būs uzvarēta. Ģen. Antonovs apspriedē apgalvojis, ka Sarkanā armija jau izstrādājusi plānus, bet ka vēl neesot iespējams pārvest karaspēku uz Tāliem austrumiem, jo visi spēki, ieskaitot tos, kas cīnījās Somijā un Latvijā, tagad atrodoties kaujās austrumu frontē. Tas pats Antonovs, runādams 4.februārī par Sarkanās armijas kaujas kustību austrumu frontē, pieminējis, ka Kurzemes frontē cīnoties 3 tanku divīzijas un 28 (kājnieku) divīzijas.

Harimens: …“(Krievu) Prese velta daudz telpu arī stāstiem par strauju jaunuzbūvi Baltijas valstīs, pie reizes nikni uzbrūkot “buržuju-nacionālistu” elementiem kā tur, tā Ukrainā. Ir skaidrs, ka nacionālistu atliekas joprojām turas šajos apgabalos un dara padomju iestādēm daudz rūpju.” …

(ASV) Prezidents paziņoja, ka “Amerikas Savienoto Valstu politikai ir jāatbalsta brīvās tautas, kuras pretojas bruņotu minoritāšu mēģinājumiem tās pakļaut vai ārējam spiedienam”. Tad dzima Trumena doktrīna. …

Staļins Trumena doktrīnu un Māršala plānu redzēja kā papildu pierādījumu “kapitālistiskajam ielenkumam”. Viņa uzskats Kremlī tika pacelts ticības līmenī, un tas palika, līdz 80.gadu beigās aukstais karš sāka šļupstēt.)

Krupps saņem NSDAP zelta medaļu

Sabiedrotie līdz izdevīgam brīdim.

Pasaules varas trijotne pie Staļina kaviāra, NKVD virsnieku rūpīgi aptecēti.

Potsdamā ar Trūmenu Rūzvelta vietā.
Turpināt lasīt

Nacionālisms un internacionālisms. Slepena roka. Liepājas Avīze, Nr.106, 16.05.1923

(Ir spēks, kūdītājs, kas gadsimtiem izmanto tādu vai citādu neapmierinātību sabiedrībā, lai to postītu un smeltu “procentus” no jukām. Bija strādnieku neapmierinātība, tagad ir no labas dzīves sajukušas feministes, geji un citi dzimumkropļi, par prioritāriem pasludināti anarhistiski bezsakņu indivīdi. Bija tikai Maskavā, tagad šis spēks ir visapkārt. Un galvenais tā pretinieks cauri laikiem ir nacionālisms, kas tiecas uz sakārtotību. I.L.)

Kas noliedz tautību, noliedz pats sevi.
Internacionālisms ir modernais Bābeles tornis.

Nacionālisms un internacionālisms ir divi pretstati, kuri viens no otra atšķiras kā diena un nakts, labs un ļauns, paceļošs un pazeminošs, radošs un postošs.

To ko būvē un rada nacionālisms, proti: tēvijas mīlestību, tautas brīvību un labklājību, tautas īpatnējo kultūru un tikumību, visu to noliedz, ārda un grauj internacionālisms.

Viņa devīze ir “Ubi bene ibi patria” (t.i., kur man labi klājas, tur man tēvija). Internacionālisma pamatprincips ir sociālisma, resp., komūnisma mācības ar devīzi “laupi salaupīto!” Šo internacionālisma un sociālisma-komūnisma devīžu vārdā tiek mācīts atklāti laupīt, melot un Dievu zaimot šķiru interešu labā, nostādot tās augstāk par valsts un tautas interesēm.

Materiālisms visšaurākā nozīmē ir viens no internacionālisma galvenajiem mērķiem. Vēders un viņa intereses, kustonisko prasību apmierināšana, par ko jūsmo internacionālisma un sociālisma-komūnisma paudēji.

Turpināt lasīt

Kas ir krievu utml. okupācija, 1940.gadā un pēc 1944.gada. No laikrakstiem

(Īss citāts no kopējā teksta:

“Mēs sākām vienmēr skaidrāk saredzēt boļševisma dzīvi izārdošo politiku:

cilvēkam nekas nedrīkst piederēt — ne manta, ne mājas dzīve, ne ģimene, ne dzimtene, ne tēvzeme.
Cilvēku vajaga svaidīt no vienas bezgalīgās zemes malas uz otru, lai viņam nekur nav apstājas, nekad nav atpūtas, miera.
Cilvēks jānodzen līdz pēdējam nogurumam, lai viņš, savā nabadzīgajā mājā pārnācis, pakristu murgainā miegā un netiktu pie pārdomām, pie savas dzīvnieciskās dzīves apjēgšanas.
Cilvēkam nedrīkst būt skaidrības, un tādēļ darba vietās nāca vienmēr jauni un atkal jauni rīkojumi, norādījumi un pavēlējumi, kuriem visiem bija ērmoti, barbariski nosaukumi un kuri sajauca un saārdīja to, kas jau bija pasākts. Nedrīkstēja arī svētdienas būt, lai pat laika rēķins sajūk.
Cilvēks jātur morāliskā pazemojumā, pusbadā, beztiesībā, nepārtrauktās nāves bailēs, nedrošībā un nenoteiktībā, nežēlīgākā eksistences atkarībā un nodzīta lopa pagurumā — tad viegli valdīt.

Jo žīds, šis kustoniskais, rijīgais egoists, var valdīt tikai atbruņotu un pretoties pilnīgi nespējīgu ļaužu pūli, pie tā apmierinot savas atriebības tumšās dziņas, kas vienmēr izvēršas sadisma tvana pilnās asiņu orģijās un izvirtušā izdzīvē, ar šo savu izdzīvi modernajām lielpilsētām uzspiežot savu izvirtības un noziedzību zaņķos mērcēto zīmogu.”

Leiba Dāvida dēls Bronšteins (Trockis)

Ļoti var būt, ka kaut ko no tā redzam arī šodien. Jā, vairs tik bezjēdzīgi ar cilvēkresursiem nešķaidās, tos izmanto īsti prasmīgi; ideoloģija ir iepakota spoži glancētos vākos, lai arī ir tikpat ļaunprātīgi utopisks tārps uz āķa kā boļševisms; politinformācijas aizvieto pērkamas universitātes, TV un prese. Un cilvēki uzķeras, tāpēc ir tiešām nepieciešams ļoti rūpīgi pētīt latviešu tautas ārkārtīgi traģisko vēstures pieredzi. I.L.)

Turpināt lasīt

Latvijas pašattīrīšanās pēc Baigā gada. 1941.gada partizāni; no laikrakstiem. Dokumenti no Historia.lv

(Okupācijas vara aizvedusi tūkstošiem latviešu vergu darbos, simtiem apšāvusi, palikušo latviešu naids ir briesmīgs. Tuvojas vācu armija, kura var būt tikai atbrīvotāja; vēl ir cerības, ka latvieši varēs dzīvot zem sava karoga, paši pārvaldot Latviju. Sarkanie laupa, slepkavo un bēg. Ceļas latviešu partizāni.)

Džūkstes partizānu cīņas. Nacionālā Zemgale, Nr.13, 14.06.41,

Staļina bandīti no Džūkstes pagasta aizveda pavisam 17 ģimenes.
Džūkstes pagasta vecākais un aizsargu nodaļas priekšnieks R.Kažotnieks stāsta, ka viņš no gūstītājiem izglābies pēdējā mirklī, izlecot pa logu. Viņa sievu, dēlu un veco tēvu varmākas aizveduši.
No šī brīža Kažotnieks ar citiem izbēgušajiem slapstījās mežos, gādāja ieročus un gatavojās partizānu cīņām. Kad ienāca ziņas par sarkanās armijas dezorganizāciju un vispārēju vietējo bandītu bēgšanas sākumu, džūkstenieši 27.jūnija vakarā, skaitā 23 vīri, apbruņojušies ar 4 kara šautenēm, 7 medību bisēm un dažiem revolveriem, devās uz pagasta namu.
Turpināt lasīt

Krāpšana kā sistēma. Daugavpils Latviešu Avīze, Nr.57, 18.09.41

Krāpšana kā sistēma. Daugavpils Latviešu Avīze, Nr.57, 18.09.41

(Protams, katram uzreiz nāks prātā doma par vācu Reiha mēģinājumu apmuļķot latviešus krievu apvērsumiem pretējā virzienā. Lai gan šodienas apstākļos šādam apsvērumam pamats ir un kā vēl ir, gan vairāk attiecībā uz globālo aizkulišu varu, tomēr pasveriet argumentus un atradīsit, ka tie nav aiz matiem pievilkti. Personīgi es aicinātu latviešus Višegradas klubā. Tieši ar viņiem mūsu senči ir nākuši gar Dņepru un Donavu. I.L.)

‘Deutsche Zeitung im Ostland’ š.g. 9.septembra 36.nr. ievietojusi Dr. ‘Hans von Rimsch’a rakstu, kuru visā pilnībā pārdrukājam.

Kopš tā laika, kad daļa Baltijas zemju Pētera Lielā laikā un daļa šo zemju pēc Polijas dalīšanām tika pievienota lielkrievu valstij,
dienas kārtībā nāca jautājums ne tikai par pavalstnieku, bet arī vispārpolītisku, strukturālu un īpaši kulturālu Baltijas zemju ieslēgšanu krievu sfērā. Tika pacelts jautājums par šī apgabala atdalīšanu no eiropeiskā aploka.

Vācu pārvaldības orgāni toreiz prata, nodrošinot savas tā sauktās privilēģijas, aizkavēt šo atdalīšanu, un tādā kārtā neskatoties uz Baltijas zemju valsts tiesisko piederību pie Krievijas, paglābt šīs zemes eiropeiskai kultūras kopībai un saglabāt šo zemju eiropeisko, no krieviski-eirāziskā ļoti atšķirīgo raksturu.

Tomēr arī Baltijas zemju vissenāko iedzīvotāju starpā pastāvēja šinī laikā tā sauktā krieviskā orientācija. No Baltijas tautu aprindām priekšplānā izvirzījās vīri, kuri ar krieviski orientētu polītiku un austrumniecisko pievienošanos un asimilācijas tieksmju atbalstīšanu cerēja veicināt Baltijas tautu pašu nacionālās intereses.
Turpināt lasīt

Veltījums soroskomjauniešiem – atjēdzieties, lētticīgie. Jūlija Lāča sievas vēstule Vilim Lācim. Kā dzīvoja nodevējs Vilis Lācis ar komisāriem.

(Dzejolis it kā rakstīts Maskavā, viesnīcā, J.un R.Lāču pārim pavadot Kirhenšteinu PSRS “paspārnes lūguma” reizē. It kā piespiedu kārtā, it kā totālas vientiesības uzplūdā, kuru, kā vēstulē jau redzat, tūlīt nobuldozerējis Jūlija Lāča arests. Šķiet, ka dzejniece pati to vēlāk nav skaidrojusi. “… kad Rūta Skujiņa … bija aizgājusi pie Viļa Lāča aizlūgt par savu nežēlastībā kritušo vīru (Jūliju Lāci), draugs Vilis tai lepni atbildējis: “Ko gan nozīmē viena cilvēka liktenis tajā milzu darbā, ko mēs tagad darām. “… Morālisku stāžu. Tēvija, Nr.9, 10.07.41. Traģēdija, no kuras jebkurā gadījumā tālākām paaudzēm būtu jāmācās. I.L.)

Jūlija Lāča sievas vēstule Vilim Lācim. Tēvija, Nr.38, 13.08.1941

Cik plaša ir kļuvusi dzīve!

Nost robežas šaurās, kas jauc!

Še visiem ir atdota brīve,

Darbs visus uz rītdienu sauc.

Lai slavēta pasaule jaunā

Un lielākais cilvēces draugs!

Tā zeme vairs nepaliks kaunā,

Kas kļuvusi Staļina draugs.

(No Rutas Skujinas dziesmas ‘Lielajam Staļinam’).
Turpināt lasīt

(Nodevējs) MUNTERS. Tēvija. Nr.61, 09.09.1941

[Munters, Vilhelms (1898-1967). Sabiedrisks darbinieks, karjeras diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas preses nodaļas sekretārs (1920-36), Baltijas valstu nodaļas vadītājs, administratīvi-juridiskā departamenta direktors, ģenerālsekretārs, beidzot Latvijas ārlietu ministrs (1936-40). Sagatavoja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienības padomē (1936) un bijis šīs padomes 101. sesijas prezidents (1938). Parakstījis līgumu par militārajām bāzēm ar PSRS (1939), deportēts uz Krieviju, kur atradies politiskā izsūtījumā (1940-59). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis pēc K.Zariņa un P. fon Reitersvērda galvojuma (1929). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā, sasniedzis 8.pakāpi (1838). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.

]

Daudzi latvieši vēl nepareizi domā, ka lielinieku valdīšanas šausmu gads bija likteņa nenovēršamība. Tāpat daudzi latvieši vēl nesaprot, ka Maskavai radās iespēja ķerties pie latviešu tautas iznīcināšanas darba tikai pateicoties bij. Latvijas valstsvīru aplamai angliski-žīdiskai politikai un pat atsevišķu valstsvīru nodevībai.
Gaišu liecību par to sniedz arī ‘Deutsche Zeitung im Ostland’ aizvakardienas numurā ievietotais ‘Werner Bormann’a raksts, kuru šeit pārdrukājam, par to, kā Ulmaņa uzticības vīrs bij. ārlietu ministrs brīvmūrnieks Munters pārdeva Latviju lieliniekiem, saņemot par to Jūdasa algu — fabrikas direktora un vēlāk rietumu nodaļas vadītāja posteni Padomju savienības ārlietu komisariātā.
Turpināt lasīt

Latvijas un latviešu vagari – Krievija (Višinskis) un globālliberāļi (EDSO, van der Stūls). No laikrakstiem

SPRS tautas komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis vakar ieradās Rīgā. Latvijas Kareivis, Nr.135, 19.06.1940 (17., 18., laikraksts nav iznācis?)

Kirhenšteins sagaida Višinski Rīgas stacijā.

Latviešu tauta?

A. J. Višinskis (Андрей Януарьевич Вышинский; 1908.g. par piedalīšanos revolucionāros notikumos Višinskis nokļuva Bailovas (Баиловскую) cietumā, kur sēdēja vienā kamerā ar puisi vārdā Josifs Džugašvili… Uz Staļina nākšanas pie varas brīdi Višinskis ar viņu bija pazīstams gandrīs divdesmit gadus. Un 1923.gadā Maskavas Valsts universitātes pasniedzējs kļūst gan par profesoru, gan Augstākās tiesas kolēģijas prokuroru. … 30-o gadu otrajā pusē Staļinam bija vajadzīgs absolūti bezprincipiāls, bet juridiski prasmīgs cilvēks, kurš prot emocionāli uzstāties un apsūdzētos sagrauj ar savu neatlaidību, nekaunību un pat rupjību).

Vakar vakarā ar Maskavas ātrvilcienu Rīgā ieradās SPRS tautas komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis. Stacijā viņu Valsts Prezidenta uzdevumā sagaidīja adjutants plkv.Lūkins un ārlietu ministrs V.Munters. Tāpat bija ieradies padomju sūtniecības personāls pilnā sastāvā ar sūtni V.K.Derevjanski priekšgalā, kā arī padomju garnizona vadošās personas no visām ieroču šķirām. Tai pašā vakarā tautas komisāra padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis ieradās pilī ar vizīti pie Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa.

Turpināt lasīt

Piedodiet, krietnie žīdi, ar kuriem ir sastapies katrs, bet te ir ar sirds asinīm rakstīta apsūdzība krievžīdu masīvam teroram Baigajā gadā.

(Būsit pamanījuši, ka arī šodien problēma pastāv, tikai izsmalcinātākā un it kā demokrātiskākā veidā, ar svešām rokām. Pazīmes ir, piemēram, jēdzienu ‘tautu tiesības’, izņemot žīdu un krievu, aizķellēšana ar ‘cilvēktiesībām’, jēdzienu ‘taisnīgums’ un ‘godīgums’ aizķellēšana ar ‘tiesiskums’, garīguma aizķellēšana ar kailu materiālismu+māņticību; darbaspēka maiga deportācija, nacionālisma, izņemot žīdu un krievu, demonizācija. Un vietvalžu rūpes par reemigrāciju ir salīdzināmas ar Viļa Lāča rūpēm par bērnu atgriešanu no Sibīrijas. Arī saimnieciskās sekas ir acīmredzamas, īpaši banku jomā. I.L.)

Čekas gūstekņi.

Tēvija, Nr.55, 02.09.41; Nr.56, 03.09.41; Nr.57, 04.09.41; Nr.58, 05.09.41; Nr.59, 06.09.41; Nr.60, 08.09.41; Nr.61, 09.09.41; Nr.62, 10.09.41; Nr.63, 11.09.41; Nr.64, 12.09.41.

Ar šodienu sākam iespiest kāda bij. latviešu karavīra — lāčplēša (Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera) stāstu par pieredzējumiem Rīgas čekā un centrālcietumā, no kura viņš laimīgi izkļuva tikai ar Lielvācijas varonīgās armijas ienākšanu Rīgā. Lasot šo nemāksloto stāstījumu, sapratīsim, no kādām briesmām latviešus paglāba mūsu atbrīvotāji, jo šodien nevienam nevar būt šaubu par to, kādu likteni piedzīvotu mūsu tauta, ja boļševiku režīms še būtu pastāvējis ilgāk. Līdz ar autoru, savās sirdīs ieslēgsim to tautiešu piemiņu, kas pārcietuši čekas inkvizīciju.
Turpināt lasīt

ASV otra seja.

Ruzvelta kundze — aktīva komunistu atbalstītāja. Tēvija, Nr.15, 17.07.1941

Romā, 16. jūlijā. (DNB).
Par Ruzvelta kundzes lielo lomu pašreizējo notikumu risinājumā stāsta itāļu laikraksts ‘La Vita Italiana’. Ruzvelta kundze jau agrākos gados bijusi tā, kas visdedzīgāk uzstājusies par Monroe doktrīnas atcelšanu un attiecību atjaunošanu ar komunistiem. Viņas iespaidots, Ruzvelts 1937.g. nosūtījis savu vēsturisko telegramu “ar vislabākiem novēlējumiem komunisma 20.gada dienā.” Ruzvelta kundze ir ‘Garland Foundation’ institūta locekle. Šim institūtam, kā zināms, piekrīt galvenā loma komunistiskā propagandā Savienotās Valstīs. Tāpat Ruzvelta kundze pati piedalījusies visās žīdu boļševiku aģitācijās. Tūlīt pēc tam, kad Ruzveltu prezidenta amatā ievēlēja pirmo reizi, pazīstamais Ziemeļamerikas propagandists Čapsons Kāts Ruzvelta kundzi apsveica “kā pirmo komunistisko sievieti Baltajā namā.” Pateikdamās par šādu apsveikumu, Ruzvelta kundze jau nākamā dienā deva rīkojumu pagarināt komunistisko raidījumu stundu radiofonā.

Tālāk itāļu laikraksts zina stāstīt, ka visi tie žīdu miljonāri, kas iekļuvuši Baltajā namā, ir Ruzvelta kundzes tuvākie draugi. Arī spāņu pilsoņu kara laikā Ruzvelta kundzei piekritusi visai ievērojama loma. Tādēļ vēl Barselonas krišanas priekšvakarā sarkano spāņu vadītājs Negrins nosūtījis viņai vairākas Goijas un Velaskesa gleznas pateicībā par lielo atbalstu.

Tanīs drūmajās dienās. Kurzemes Vārds, 20.06.42. 1940.g. dziesmu svētki Daugavpilī, krievi ienāk Latvijā. Arī dziesmas mums atņēma. Nacionālā Zemgale, Nr.30. 02.08.41

Kad 1940.gada jūnijā boļševiki iebruka mūsu zemē, tanīs dienās Daugavpilī notika mūsu lielie dziesmu svētki, kuros piedalījās arī liels skaits liepājnieku un kurzemnieku. Tiem uz mūžu paliks atmiņā boļševiku iebrukuma ainas. Šos pārdzīvojumus tagad (1942) spilgti attēlo laikraksts “Daugavas Vēstnesis” rakstā “Karoga pazaudēšana”.

Zied latviešu zeme vasaras krāšņumā, un dziesmu pilnas ir visas malas. Latgale gatavojas dziesmu svētkiem. Prieka satraukums pārņēmis Māras zemi, un tās dziesmotiem pulkiem tikai viens ceļš – uz Daugavpili. Un ne tikai Daugavpils dziedātāji vien, to dara arī kurzemnieki, to dara zemgalieši, un viņiem iepakaļ nepaliek arī vidzemnieki. Dziesmotie vilcieni nāk un nāk, un visi tie Daugavpils stacijā izsēdina simtiem un tūkstošiem jautru un bezbēdīgu dziesmu draugu. Atbraucējus vieno viena doma, vieno viena vēlēšanās – dziedāt par godu tautai un par mūžīgu slavu tēvzemei.

Turpināt lasīt

Linardu Muciņu par KGB arhīvu intervē Ukrinform – Oļegs Kudrins (Олег Кудрин) 01.08.2017

(Varu būt viens no 3.Atmodas ierindas aculieciniekiem, jo biju klāt Vides aizsardzības kluba pasākumos kopš sanāksmēm Latvijas Universitātē; kluba biedra kartes visiem izgatavoja cilvēks, kurš vēlāk atzinās kā čekas aģents. Vēlāk iestājos LNNK un tur biju klāt atvērtajās valdes sēdēs un kongresos, līdz vienā kongresā pamanīju bariem neredzētu cilvēku, kuri pa kaktiem tirgojās ar balsīm – es par tevi, tu par mani.

Pats būdams skorpioniski aizdomīgs, biju tehnikuma gados gandrīz pietaisījis bikses pēc uzbļāviena pratināšanā kara komisariātā par it kā pretvalstisku darbību, gan pretēji – pats ar muguras spalvām īsti sāpīgi sajutis apkārtējo aizdomīgumu pret sevi. Jaunībā biju ar grūtībām mācījies melot un dzīvot dalīto apziņas stāvokli, pat mēģinot pašsaglabāšanās labad sev aizmālēt ļaunprātīgo komunismu ar tā kristīgas vērtības viltojošo glazūru. Klubā uz savu roku darbojos informācijas cauruma aizlāpīšanā, visu algu tērējot fotomateriālos un naktis pavadot sarkanajā fotolaboratorijas gaismā – lai mītiņos izdāļātu iedrošinošas tautas kustības bildes. Tāpat kā vidējais latvietis, es ar cerībām skatījos “labo komunistu” mutēs, sagaidot mājienus par atļautajām robežām. Pāris reizes uzstājos publiski fabulu valodā, pārbijies kā kaķis. Aizdomīgums mani nav pametis ne brīdi un diemžēl tam ir pamats arī šodien.

Gan klubā gan LNNK sanāksmēs un kongresos brīnījos, gan sašutu par ākstiem – gaisa jaucējiem, kuri tiešām sekmīgi pildīja savu melno, kā atklāj Muciņš, čekas darbu. Atceros kā kādā lielā sanākšanā stāvovācijās vai biksēs čurājām sajūsmā klausoties kāda iesūtītā, manuprāt, čekista pretvalstiska varoņdarba leģendu. Nešaubos, ka bija un joprojām ir un būs aizmuguriski apmelojumi. Lai vai kā, esmu dziļi pateicīgs mākslinieku dienām, Arvīdam Ulmem, Valdim Turinam, īpaši helsinkiešiem un Eduardam Berklavam. Vai bija kādi labāki?

Tomēr apzinos arī genocīda iedzītās dzīvnieciskās bailes mūsos tolaik un vidējā nekolaboranta latvieša, tostarp, savu pilnīgo administratīvo iemaņu trūkumu. Šaubos, vai bez pilnīgā PSRS saimnieciskā sabrukuma un, paradoksāli, bet čekistu labākās informētības un viņu gatavošanās mežonīgajam kapitālismam tauta būtu iedrošinājusies kustēties.

Nu boļševismu nomainījis ļaunprātīgs anarholiberālisms, PSRS imperiālismu Krievijas imperiālisms; tauta atkal piemērojas zemiskiem apstākļiem, pareizāk, sitas cauri dzīvei kā mācēdama. Vai ir, kas apjēdz un gatavojas šoreiz īstākām pārmaiņām uz patiesības varu? Ivars Līdaka)

Pašlaik Ukrainā visai bieži runā par problēmām, kādas radījušas un turpina radīt manipulācijas ar Ukrainas PSR KGB arhīviem. Visai bieži šajā sakarā mēdz pieminēt iespējamu neatklātu “ietekmes aģentu” ietekmi uz stāvokli valstī.

Turpināt lasīt

ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes uz šo brīdi atslepenotie dokumenti par 2.Pasaules karu, leģionāriem, partizāniem, okupāciju

(Atlasīju ar nolūku ietaupīt interesentu laiku; tajā dokumentu jūrā ir ko papūlēties. Visu jau neizķeksēju, tomēr ieskatam 130 dokumenti ir.

Skat. arī latviski:

http://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/mezabrali-cip-slepenajos-arhivos-partizanu-kustibas-rasanas-organizacija-un-parvalde.a244821/

http://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/mezabrali-cip-slepenajos-arhivos-palidziba-no-rietumiem.a245179/

http://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/mezabrali-cip-slepenajos-arhivos-vestule-no-meza-un-lugums-pec-naudas-un-municijas.a245747/

http://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/cip-slepenie-arhivi.-latvijas-mezabrali-starp-cip-un-mi6.a246445/)

Turpināt lasīt

Kur meklēt taisnību? Arvīds Ulme

Kur meklēt taisnību?
Saruna ar 8.Saeimas ZZS frakcijas deputātu Arvīdu Ulmi
Vairāku mēnešu garumā ik pa brīdim izskan paziņojumi par 8. Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputāta Arvīda Ulmes sadarbību ar VDK. Pats Ulme šo faktu noliedz, bet pēc prokuratūras paziņojuma par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka ir atklāts sadarbošanās fakts, grasās prokuratūru iesūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Lai saprastu, kas notiek patiesībā, uz sarunu aicinājām pašu deputātu.– Ziņas par sadarbību ar VDK man ir sekojušas jau kopš laika, kad Gaujienas bērnu namā mācību daļas pārzine atrada manis rakstītu dzejoli “Latviju latviešiem”. Tai laikā es mācījos 6.klasē un pirmo reizi “tikos” ar VDK.

 

Nākamās reizes bija pēc kratīšanām manā dzīvoklī laikā, kad mācījos poligrāfijas skolā par iespiedēju. Es tur “pa kluso” zagu no tipogrāfijas burtus un starplikas, lai drukātu skrejlapas. Režīma laikos burts bija ierocis, tāpat kā tagad. Tad sekoja tikšanās ar drošībniekiem pēc piedalīšanās dažādās akcijās kā svecīšu vakari pie Čakstes pieminekļa, Cēsīs baznīcas atjaunošana un citas. Visintensīvākās un biežākās “tikšanās” ar VDK bija 1978.gadā, kad es uzrakstīju dziesmu ciklu par Atmodu. Tai laikā neviens pat vēl šo vārdu nezināja. VDK sekoja visam, un, kolīdz viņiem radās sajūta, ka vajag kādu patirdīt viņi to arī darīja.

Laiks bija ļoti saspringts. Mums nebija nekādas “aizmugures” pat ne no inteliģences. Mēs gājām kā pa mīnu lauku. Ikvienu no mums jebkuru brīdi varēja savākt.
Turpināt lasīt

Pilnīgi slepeni, pēc izlasīšanas sadedzināt! Mūsu Zeme 15.04.1992.

(Miniet trīsreiz – vai šādi teksti un līdzekļi Latvijā ir beiguši ienākt? Vai tādi ir tikai postkomunistiem, vai arī čekistiem un nezināmiem? Lūdzu, izplatiet šo tekstu cik varat; ir jāzin un jāmācās – I.L.)

Ar šādu virsrakstu laikraksta “Neatkarība” 8.numurā bija publicēts autentisks dokuments, kas sūtīts Balvu komunistiem. Publicējam to nedaudz saīsināti, jo neba pats svarīgākais ir tas, kādas tieši norādes komunisti dod saviem padotajiem, bet pats fakts, ka viņu “zemledus” darbība ir ļoti aktīva un Latvijai bīstama. Mūsu rīcībā ir ziņas, ka arī Valkas komunisti regulāri pulcējas (viena no tikšanās vietām ir NVS armijas daļa Valgā, kur, starp citu, esot noglabāti arī visi LKP komitejas dokumenti – arī ar augusta puču saistītie) un ne jau par nākamo ražu viņi spriež. Skaidrs – tiek gatavots jauns mēģinājums sagrābt varu. To ne brīdi nedrīkstam aizmirst. Tāpat skaidrs, ka līdzīgu sarakstu, kurā netrūktu arī vadošu darbinieku, var sastādīt arī pie mums. Kuri ir tie cilvēki? Cik daudz viņu? Uz šiem jautājumiem atbildes ir nepieciešamas. Ja gribam, lai Latvija izdzīvotu.

Vents Krauklis

Centrs 1992.10.01.

Pilnīgi slepeni, pēc izlasīšanas – sadedzināt!

Latvijas PSR KP Balvu rajona Komitejai.

Turpināt lasīt

Krievu un žīdu nacisms; raksturīgi dokumenti. Par Vaiņodes slaktiņu, Liteni, Harkovas Katiņu, Baltkrievijas Kurapatiem. H.Cukura vēstule LR sūtnim.

(Kurš nezin vācu nacionālsociālistisko nacismu. Tā tirdīšanā diez vai ir vēl kas palicis neskarts, lai neteiktu vairāk. Krievu boļševistiskais nacisms dzīvo neaiztikts, jo ir “uzvarētāju” alianses dalībnieks. Žīdu cionistiskais nacisms ir caur naudu aizliegta tēma, jo ir galu galā īstais uzvarētājs ir vilks jēra ādā. Nevienu tautu nav iespējams iesaistīt terorā bez “principā” pareizas idejas. Vācieši alka atkopties pēc pārmērīgā soda par 1.Pasaules karu, bija jāattīra pasaule no pašnāvnieciskā boļševisma un Vāciju postošā spekulatīvā žīdisma, balstoties uz savas tautas īpašo raksturu. Itāļiem bija jāatjauno tautas nesalaužamas saliedētības (fašinas) gars, ne bez nostaļģijas pēc Romas impērijas. Krieviem bija (un ir) jāārstē sava mazvērtīguma sajūta, paplašinot krievu impērijas teritorijas, balstoties uz “svētīgu un atbrīvojošu” pārējo tautu pārkrievošanu. Žīdiem bija (un ir) jāīsteno pašpiešķirtās izredzētās tautas tiesības uz pasaules pārvaldīšanu, pašiem pie tam maldīgi pagrimstot naudas ticībā un pārējās tautas jeb gojus pārkausējot iespējami viegli vadāmā mankurtizētu ekonorobotu barā. Vai krieviem trūkst izcilu cilvēku, kas ir paraugs pasaulei – netrūkst. Vai žīdiem trūkst – nē, galīgi nē. Bet krieviem pasaule būs mierā, tad, kad tā būs pārkrievota, žīdiem – kad tiem, mūžīgajiem nabadziņiem, piederēs pasaules kase – attīstot marksismu par kultūrmarksismu.Arī islāma viltusreliģiskā nacisma teroristiem varbūt ir ideja – izkurtējušo eiropiešu kalpīguma un melīguma (vai tam nav pamats?) sodīšana noēdot viņu sociālos labumus un kādiem varbūt ar vienu lēcienu tiekot paradīzē.Uzskatiet apmēram šādu tekstu par mūsu reģiona politikas reizrēķinu, kam būtu jābūt uz katras darba burtnīcas vāka.Kā tautām atrast sevī spēku ĪSTI uzņemties varu savās valstīs un atbildību, izvairoties no iejaukšanās citu lietās – tāds ir jautājums. Būt tik skaidrām un cietām kā briljants?

Te ir raksturīgi dokumenti – liecība par Vaiņodes slaktiņu 1941.g., raksts par Litenes un Aizvīķu slaktiņiem, izpildīga NKVD darbinieka, poļu slaktiņa Harkovā dalībnieka, pratināšanas protokols Jeļcina atmodas laikā, aculiecinieku liecības par NKVD veiktiem masu skaktiņiem Baltkrievijā, Kurapatos un leģendārā lidotāja Herberta Cukura palīdzības sauciena vēstule okupētās Latvijas Republikas sūtnim emigrācijā Kārlim Reinholdam Zariņam. Herberts Cukurs ir sniedzis latviešu atpazīstamības pienesumu, un tas, šķiet, ir bijis iemesls viņa vajāšanai un iznīcināšanai. Saglabāju Cukura īpatno rakstības veidu.

Konteksta piemērs:

Andis Zommers: KATIŅA – Nakts laikā pēc šīs sistēmas varēja nošaut līdz 350 gūstekņu. Katiņā virsniekus formās un ar visiem ordeņiem šāva pēc līdzīgas tehnoloģijas, taču grupās, pie dziļām kapu bedrēm. Šāva ar vācu pistolēm “Valter”. Ar tālejošu nolūku. Lai vainu noveltu Vācijai)

Vaiņode – Aizvīķi

Četras dienas čekisti slepkavojuši latviešu virsniekus pie Vaiņodes. Aprakti dzīvi cilvēki. Patrioti dedzināti ar nokaitētu dzelzi. 1941.gada ‘Tēvija’, Nr. 14, 16.07.41; daļa ir ‘Kurzemes vārda’ rakstā 1941.gada 19.jūnija numurā http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1941/KurzemesVards1941-016.pdf

Aizvien garāks kļūst sarkano bandītu šausmu darbu saraksts. Sākoties tīrīšanas akcijai, kurā (īss aizkrāsots pussalasāms vārds, domājams, krievi) ar saviem rokaspuišiem gribēja iznīcināt latviešu tautu, daudz ciest dabūja arī latviešu virsnieki. Civiliedzīvotājus čekisti preču vagonos izsūtīja uz Krieviju, bet daudzi apcietinātie virsnieki nošauti. 14.jūlija oficiālā izziņā noskaidrots, ka daudzi latviešu virsnieki noslepkavoti arī Aizviķu pagastā, netālu no Vaiņodes. Zemgales artilērijas pulka virsnieka vietnieks Jānis Aziāns (Aizāns?) izziņā stāsta par virsnieku slepkavošanu Vaiņodē. Pasaules vēsturē nepiedzīvoto asinsdarbu bez v.v.Aziāna vēl redzējuši 3.Daugavpils kājnieku pulka virs.v. Baķis un virsn.v. Lapiņš, Latgales artilērijas pulka seržants Aldersons un kareivis Griņevičs. Slepkavošanu vēl redzējuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kareivji un instruktori, kas bijuši sodīti ar iedalīšanu disciplīnārā bataljonā.

Turpināt lasīt

“Nodevīgi, bez kara pieteikuma…” 2017. gada 12. maijs. V.Feģko, V.Sidorenkovs. Vācijas kara pieteikuma nota 1941.g.21.06

(Par gadu desmitiem Krievijas puses noliegto Vācijas kara pieteikumu. Ja gribat zināt, “kā to sūdu maisa”, noteikti nežēlojiet laiku izlasīšanai, īpaši ar sarkanu izceltajai notai. Nota satur tiešām izsmeļošu informāciju Vācijas puses skatījumā uz kara sākumu.

No grāmatas Гитлер: Информация к размышлению (Даты. События. Мнения. 1889—2000)‘. Beigās ir notas pilns teksts oriģinālā. I.L.)

 

– Berlīne, 21.jūnijs

Liecina Valentins Berežkovs, padomju diplomāts:

“… dienā pirms iebrukuma Staļins joprojām cerēja, ka viņam izdosies Hitleru iesaistīt sarunās. Tajā sestdienā mūsu vēstniecībā Berlīnē pienāca telegramma, kas uzdeva vēstniekam nekavējoties tikties ar Ribentropu (Ribbentrop), paziņojot viņam par padomju valdības gatavību stāties pārrunās ar Reiha augstāko vadību un “uzklausīt Vācijas iespējamās pretenzijas”. Īstenībā tas bija mājiens, ka padomju puse vācu prasības ne vien uzklausīs, bet arī apmierinās.

Bet Hitleru jau vairs nekas apturēt nevarēja”.

Turpināt lasīt

Kā mums reorganizēt Baltiju. Autoru kolektīvs anonīms. Autentisks paraugs mācībām krievu informatīvā kara nozarē.

(Traka suņa murgi. Bet ar imperiālisma trakumsērgu slima suņa, un imperiālisms agonē, tiklīdz tā piramīda nesaņem jaunus iekarojumus. Hrestomātiska rokasgrāmata Baltijas valstu sasmalcināšanai un iznīcināšanai. Āža kāja un mežonīga sēra smaka; nodomāsit, ka tās ir kāda Krievijas maznozīmīga grupējuma iedomas, tomēr iesaku lasīt vērīgi un mēģināt atrast vietas, kas neatspoguļojas tagadējās Krievijas politikā. Bet ir arī labā ziņa – varam pateikties par cītīgo mūsu vājo vietu meklēšanu, un tās jāņem vērā īsti rūpīgi. Īpaši noderīgi multikulturālistiem kā pretpote. Sākumā pielieku kādu attēlu no cita avota, kas rāda Krievijas Impērijas ražīgākos gadus. Tulkojis Ivars Līdaka. beigās oriģinālteksts)

Turpināt lasīt

Par ko Staļins 1948.gadā no Kaļiņingradas izdzina visus vāciešus (jeb kārtējā “atbrīvošana un integrācija”).

kenigsberga301144_600

(Trešās baltu radu tautas – prūšu zemes “atbrīvošana” no pēdējiem prūšu pēcnācējiem. Pat no krievu autora, iespējams, staļinista mutes šis stāsts ir baismīgs. Bet mūsdienu ES vairs tikai liktu invazīvos kolonistus integrēt un uzturēt pieminekli “atbrīvotājiem”, tā ka progress tomēr ir. – I.L.)

Tie galvenokārt bija pārvietotie no Baltkrievijas un Pleskavas, Kaļiņinas, Jaroslavas un Maskavas apgabaliem.

Tādējādi 1945-1948.g. Kaļiņingradā (Kenigsbergā) kopā dzīvoja desmitiem tūkstošu vāciešu un padomju pilsoņu. Tajā laikā pilsētā darbojās vācu skolas, baznīcas un citas sabiedriskas iestādes. No otras puses, atceroties pavisam neseno karu, vācu iedzīvotāji tika pakļauti izlaupīšanām no padomju iedzīvotāju puses, kas izpaudās vardarbīgā izlikšanā no dzīvokļiem, apvainojumos un spaidu darbos.

Tomēr, kā uzskata daudzi pētnieki, ciešas sadzīvošanas apstākļi ir veicinājuši viņu kulturālu un vispārcilvēcisku tuvināšanos. Oficiālā politika arī ir mēģinājusi mazināt naidīgumu starp krieviem un vāciešiem, tomēr šis mijiedarbības virziens drīz tiek pilnībā nomainīts: tiek gatavota vāciešu deportācija uz Vāciju.

Turpināt lasīt

Pierobežvalsts kā ģeopolitiska tehnoloģija. Dr. N.A.Komļeva. 2010.g. (Kremļa rokasgrāmata)

(Bezmaz vai Kremļa aritmētikas rokasgrāmata. Tai vajadzētu atcelt vēkšķēšanu par Putina neizprotamību un liberālutopistu trallināšanu. Mums šīm ciniskajām atziņām un programmai vajadzētu likt domāt, kā neatstāt valsts Satversmi blefa lomā. Un kurš vēl šaubās, ka uzvareklis ir pretinieka ierocis? I.L.)

Комлева Наталья Александровна – politisko zinātņu doktore, profesore, A.M.Gorkija v.n. Urālu Valsts universitātes Politikas zinātnes teorijas un vēstures katedras vadītāja. © Komļeva N.A., 2010. http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/19245/1/iurp-2010-78-04.pdf

Jēdzienu ‘pierobežvalsts’ (limitrofs) sākotnēji lietojuši romieši, lai apzīmētu pierobežas karaspēka izvietojuma vietas. Etimoloģiski šis termins sastāv no grieķu vārdiem ‘limes’ (robeža) un ‘trofos’ (barotāja): karaspēka daļas, kas sargā robežu, vajadzēja apgādāt ar krājumiem, piederumiem un ieročiem. 20.gs. sākumā šis termins ir kļuvis “klejojošs”, tas ir, tiek lietots atkarībā no situācijas un šauri, lai apzīmētu atsevišķas pierobežas valstis – padomju Krievijas kaimiņus (lielākoties Baltijas valstis un Somiju).

Turpināt lasīt

Ukrainas sabiedriski-politiskās situācijas destabilizācijas primāro pasākumu plāns. 24.10.2016

Ukrainas hakeru grupa uzlauzusi Krievijas prezidenta palīga Surkova pastu. 24.10.2016

Paziņojumā teikts: “Mēs, Ukrainas patrioti “Kiber-Hunta” šodien esam ieguvuši piekļuvi, un mūsu rīcībā pilnībā ir viena no Ukrainas pastniekiem V.Surkova sarakste”. (Skat. arī https://informnapalm.org/29239-surkovleaks-part2/) Turpināt lasīt

Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ietekmes izvēršanas operācijās iedarbināti dažāda spektra rietumu politiķi – no ultralabējiem līdz ultrakreisiem – Garijs Kasparovs. 23.10.2016

Rietumi kā ierasts mēģina izvairīties no nevajadzīgām sadursmēm ar Krieviju, un KF prezidents Vladimirs Putins pūlas šo iespēju izmantot, tostarp, iedarbinot savu aģentūru ES un ASV. Ar šādu viedokli ir dalījies Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs intervijā Radio Svoboda.

“Pēc Aukstā kara Rietumu elitēs izveidojās vienprātība, ka vajag sarunāt, vajag meklēt iespēju sarunāt, jo jebkāda vienošanās ir labāka par sadursmi. Tur ir zināma loģika, pie nosacījuma, ka visi pārējie to ievēros”, viņš atzīmēja.

Kā uzskata šis opozicionārs, Krievijas prezidents šo Rietumu politiskās kultūras īpatnību izmanto.

Turpināt lasīt

Kā sabruka PSRS. Arkādija Dubnova intervija ar Ukrainas prezidentu L.Kravčuku (1958-1991) 09.09.2016

 belovezha7dec_pec-ratifik_fotoivanovs1

Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins un Baltkrievijas Augstākā Padomes priekšsēdētājs Staņislavs Šuškevičs ratifikācijas rakstu apmaiņas un Vienošanās par tirdzniecības-ekonomisko sadarbību parakstīšanas ceremonijā 1991.gada 7.decembrī. J.Ivanovs. RIA Novosti.

kravcuks-suskevics-jelc_beloveza_abc51623-ead4-4a0d-88b4-8992edb79d8f_cx2_cy1_cw96_w987_r1_s_r1

belovezhz

L.Kravčuks, S.Šuškevičs, Jeļcins Belovežā.

 

Ukrainas pirmais prezidents Leonids Kravčuks par Ļeņina slepenajiem darbiem, ukraiņu genocīdu, par to, kurš kuram atdevis Krimu, un vai referendums par Ukrainas neatkarību bijis viltīgs.

 

Turpināt lasīt

Kā diskreditēt citu valsti? Vladimirs Kondratjevs, FSB majors.

(Ticēt vai neticēt? Spriediet paši.)

Bijušā FSB darbinieka atzīšanās: Jā, es uzspridzināju (8 stāvu) dzīvojamo namu Gurjanova ielā Maskavā (08.09.1999).

“…Uzspridzināju krievu namu, nogalināju krievu cilvēkus, un krievu sievietes, raudot pār krievu līķiem, manā dzimtajā valodā nolādēja to, kurš to izdarījis. Un es, stāvēdams blakām viņām, fiziski sajutu, kā lāsts apņem mani, ietiecas galva, krūtīs, aizpilda visu ķermeni, iesūcas katrā manā šūnā. Un es sapratu, ka ESMU NOLĀDĒTS!

Neesmu čečens, neesmu arābs, neesmu dagestānietis, esmu īsts krievs – Vladimirs Kondratjevs, FSB majors, stingri noslepenotas nodaļas K-20 darbinieks.

Turpināt lasīt

Baltijas operācija 1940 – hronoloģija. Kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas.

(Atceros, ka Ojārs Rubenis ap 1988.gadu Vides aizsardzības kluba vēstures grupas sanāksmē kopā ar, šķiet, Labvakara operātoru ierakstīja bijušā lidotāja un Noriļskas Lāču strauta lāģeri pārdzīvojušā Teodora Brāķera atmiņas par šo laiku. Šķiet, pasākumu vadīja Juris Dobelis. Klausījos toreiz ar vaļā muti. Būtu vērts to materiālu publiskot. I.L.)

Latvijas armijas štāba dienesta nodaļas priekšnieka kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā

1940. g. 17. jūnijs

Dažas dienas pirms zemāk minētiem notikumiem no Maskavas bija atgriezies armijas komandieris Ģenerālis Berķis ar savu adjutantu pltn. Osi. Viņi bija viesojušies Maskavā pēc Padomju Savienības valdības uzaicinājuma, bet tuvāk par viņu draudzības vizītes programmu netiku dzirdējis. Vēlāk tikai dzirdēju, ka adjutants izteicās, ka Maskavā viņi uzņemti laipni un arī atpakaļceļā no vilciena nekādu aizdomīgu karaspēka pārvietošanu neesot novērojuši. Kādā stacijā gan esot stāvējis karaspēka ešelons, bet tā kā tajā laikā (t.i. jūnijā) karaspēka vienības izgājušas nometnē, tad arī tas nekādas aizdomas neesot modinājis.

16. jūnija rītā ierodoties savā darba vietā (Armijas štāba Operatīvā daļā) atradu priekšā visus vecākos priekšniekus, kurus trauksmes kārtībā bija izsaucis dežūrējošais virsnieks. No Robežapsardzības štāba bija ienākušas ziņas, ka iepriekšējā naktī vairākās vietās Padomju armijas karaspēka vienības pārnākušas robežu, pārsteigušas mūsu mazās robežsargu vienības savos novietojumos, pa lielākai daļai atbruņojušas tās un aizvedušas līdz. Dažās vietās mītnes aizdedzinātas un ir arī kritušie un ievainotie.

Turpināt lasīt

Drošības lietpratēji baidās par 11.septembri nākošgad

Paris (AFP) – Vien nedēļa šogad pagājusi, un Francijā jau ir norībējis uzbrukuma mēģinājums policijas iecirknim, bet pretterorisma amatpersonām pieaug bažas par Eiropu 2016.gadā.

Novembra uzbrukumi Parīzē, kuros islāma valsts džihādisti nogalināja 130 cilvēkus, ir parādījusi satricinājumu, kādu var izraisīt cilvēku grupa ar kalašņikova automātiem, bet lietpratēji ir norūpējušies, ka tas var būt tikai sākums.

“Diemžēl, manuprāt, 2015.gads vēl nebija nekas,” teica kāda pretterorisma amatpersona – pie anonimitātes nosacījuma.

“Mēs virzāmies uz Eiropas 11.septembri: vienlaicīgi uzbrukumi vienā dienā vairākas valstīs, dažādās vietās. Ļoti saskaņota lieta. Mēs zinām, ka teroristi pie tā strādā,” viņš piemetināja.

Turpināt lasīt

11. septembris un Israēlas aparteīds; nāves buča Pasaules Cionismam. Preston James, Ph.D., 31.05.2014

(Šis cerīgais raksts lietu ūdeni Krievijas dzirnavās, ja vien tā nedarītu visu, lai katru vientiesi no tādas kaites izārstētu. Kas ir feikžīdi?

Nelielu teksta daļu, kas attiecas tieši uz amerikāņu kara veterāniem neesmu tulkojis; ejiet tai pāri.)

troikatroika_file10647049_mit_L

Dienvidāfrikas aparteīds tika atmaskots un izbeigts daudzos cīņas un lielu korporatīvu un institucionālu ieguldījumu gados.

Pasaule burtiski nostājās pret Dienvidāfrikas valdību un tās aparteīdu, galu galā izraisot tās sabrukumu.

Tas pats tagad notiek ar Israēlas aparteīdu pret palestīniešiem, tie pašlaik tiek turēti pasaulē lielākajā brīvdabas darba nometnē.

Turpināt lasīt

Cilvēks, tauta kā dimants.

Stūra mājas pagalmā vakar, 28.07.2015 Pāvils Brūvers Lidiju D. Lasmani pielīdzināja dimantam. Ļoti trāpīgi. Domāju par to atkal un atkal.

Katrā cilvēkā mājo dimants, ko aptraipīt nespēj nekas, bet ko daļa no mums (lielākā?) pazaudē un aizmirst dzīves dubļos, asinīs, mēslos.
To mēdz saukt par sirdi, par dvēseli, par patību, par Dieva daļiņu. Gaviļniece, kurai nācās izturēt grūtākos apstākļus, nepazaudēja un izturēja.

Turpināt lasīt

Neiedomājami ļaundarīgās hazāru mafijas slepenā vēsture. Prestons Džeimss un Maiks Hariss, 08.03.2015

(Manuprāt, visai neviennozīmīga lasāmviela. No vienas puses var būt viens no Krievijas informācijas kara gājieniem ar nolūku izraisīt paniku, no otras puses diez vai ir bezjēdzīgas sazvērestību pļāpas, un ticamībai noteikti satur vismaz daļu patiesības. Domāju, ka lasīt vajadzētu vien, savācoties uz ļoti kritisku un analītisku attieksmi vai citādi – nelasīt nemaz.

No ‘Piezīmes par krievu vēsturi’. M.V.Lomonosovs, 1766.g. – kozari (hazāri, Хаза́ры, Кузарим, ал-Хазар, Хазар, Χαζαροι, Хазир, Козари, Chazari, Caziri, Gazari – tjurku valodā runājošs vietējo indoirāņu iedzīvotāju, tjurku un ugru sajaukums Krievijā). … “Žīdi, kas dzīvoja hazāru apgabalos pie Melnās jūras, mēģināja Vladimiru pamazām pievērst savai ticībai, iesakot: “Jēzu, kuram tic kristieši, mūsu tēvi ir situši krustā; mēs ticam un godājam vienu dievu, visas pasaules radītāju; apgraizāmies un sestdienās gavējam saskaņā ar mūsu dieva caur viņa svēto Mozus doto likumu”. Ar Vladimiram pretīgo apgraizīšanos pietika, lai žīdus atlaistu bez sekmēm. Bez tam pavaicāja: “Kur jūsu tēvzeme?” Tie atbildēja: “Jeruzalemē””.)

———

Nupat ir pavēries priekškars, pilnībā atklājot Hazāru Mafiju (HM) un tās ļaunprātīgo plānu iefiltrēties, tiranizēt visu pasauli, izskaust visas Ābrahama reliģijas un atļaut vien viņu Babilonijas talmūdismu, ko pazīstam arī kā luciferiānismu, sātanismu vai seno Baala pielūgšanu.

Turpināt lasīt

“Klusu, netīreļi”. Tāda sajūta pēc brauciena uz Ukrainu. Arkādijs Tigajs 09.03.2015

Autors ir Ļenfiļm režisors, scenārists, aktieris, rakstnieks

Kā galveno noteikumu “Ukrainas krīzes” izbeigšanai Krievija lika priekšā Kijevai parakstīt saistības nestāties NATO. Ukraina piekrita ar noteikumu, ka šis dokuments tiks drukāts uz Budapeštas vienošanās otras puses, kurā, kā atceramies, Krievija garantēja Ukrainas robežu neaizskaramību. Ar šādu anekdoti mani pirmajās Kijevā atrašanās stundās izklaidēja ukraiņu draugi – viņi vēl arī joko. No sevis pievienošu – joko daudz un rūgti. Viņi vaicāja – kāpēc es, nebūdams žurnālists, nedz reportieris esmu atvilcies uz smirdīgo Ukrainu? Atbildu – pēc manas piezīmes forumā «ИНШИ», kas jau pāris mēnešu klejo pa soctīkliem, man jāklausās pārmetumi: “Kā tu zini, kas īsti Ukrainā notiek? Esi tur bijis? Pats esi redzējis? Dzirdējis?”.

Tagad šis jautājums ir atcelts – biju, pats redzēju, dzirdēju, vēroju, un neko pretēju manam uzskatam par šo karu kā mūsu kolektīvu visas nācijas noziegumu pret Ukrainas tautām neredzēju. Nekrietnība un vardarbība, ar kādu mēs iebrukām brālīgā valstī, izrādījās tieši nekrietnība un vardarbība un nekas cits. Un nekādi ne rūpes par “apspiesto krievu pasauli”. Turpināt lasīt

BUTAFORIJA BROKASTĪS. Velga Eihmane, 1991

(Ārkārtīgi veselīgs raksts, runā par LATVIJAI GALVENO, un, 24 gadu vēstures apstiprināts, tas liek autori uzskatīt un dziļi cienīt kā gaišreģi. Neviens jau nesaka, arī autore, ka tas katls, kurā “to (Atmodas) sūdu maisīja”, varēja būt sterils. Tauta joprojām bija pārbaidīta, “gaišajiem” jeb atļautajiem spēkiem sekoja galvenokārt tāpēc, ka pamatoti piesardzīgi ostīja, kas kam ir atļauts. Tauta joprojām bija nevarīga informācijas, organizatoriskā, līderiskā, profesionālā ziņā – dzelzs mucā taču audzēta 50 gadus ar pistoli pie auss. Galvu no mucas palaikam bija pabāzuši vien karjerkolaboranti, kādu tik ilgā galēji represīvā režīmā nevarēja nebūt.

Labi, ka viņu spektrs uz PSRS galīgas degradācijas brīdi tomēr ir bijis pietiekami plašs, lai “paldies dievam”, tautai būtu aiz kā iet, bet “diemžēl”, lielāks spēks būtu kolaborantiem “no sirds”, kuriem informācija par īsto stāvokli un “darbības pieredze” ārzemēs noteikti bija lielāka. Vēsture, ja ne tiesa, nedrīkst aizmirst arī likumīgos zagļus, sauktus arī par “Puķu Andriem” vai “AAA”, bet tiešāk par “prihvatizātoriem” – vārdā, kas norāda uz latviešu joprojām slepus čukstēto civilokupantu īpatsvaru “jaunajā elitē”, Tagad viņi ir likumīgi ofšorkapitālisti, kuru slepenais lobijs Saeimā diez vai ir mazinājies, un kuru dēļ varbūt tā brīnāmies par demokrātijas stulbumu.

Bet raksts ir par to, ka deokupācija un dekolonizācija tobrīd tika atlikta uz nenoteiktu laiku, vienlaikus to melīgi dēmonizējot un uzsākot noziedzīgu latviešu nācijas pazudināšanas ceļu. Jaunie karjerkolaboranti izgāja rietumu kultūrmarksisma skolas, izšķirošās naudas turētāji ir nezin kas, un kritiski liela latviešu daļa tagad ir lidsabiedrību klienti. MOSTIES! I.L.)

Turpināt lasīt

LTF: Mīti. Apvērsumi. Nodevības – 3. Valdis Šteins.

(3. Atmoda? Ja šo apzīmējumu lietojam, tā nebūs bijusi, ja neuzvarēs 4.Atmoda. Lielais jautājums, manuprāt, ir – vai “Kalnietes taktikas” grupējuma un “Šteina nacionāļu” pretrunas bija un paliek vien nacionālčekistu-komunistu taktikas vai Krievijas stratēģijas noteiktas. Es tajās izšķirošajās dienās biju vēl politiski neaptēstāks kā tagad, tomēr tik daudz prāta bija, ka gulēt vairs nedrīkst, un piedalījos gan VAK, gan LNNK, gan Pilsoņu Kongresā. Ne virsotnēs. Lai gan pieļauju, ka arī ļoti cienījamais Valdis Šteins nav brīvs no subjektīvisma, tomēr viņa raksts 100% saskan ar manām to dienu nojautām (daļējs izņēmums – barikādes bija visīstākā tautas demokrātija, kāda Latvijā bijusi; būtībā mēs, par Potsdamas slepeno protokolu joprojām īsti nezinot, bijām nobalsojuši tajā paredzētā referendumā, kura spēku akceptēja pat tā laika krievu armija un vara, bet kuru, kā jau VŠ raksta, nodeva tālākā Latvijas viltus elite, gan vēkšķot mītu par pārkrievoto apjomīgu piedalīšanos). Arī ar minējumu par šaušanu pār Augstāko Padomi barikāžu dienās no Jēkaba baznīcas puses. Mans postenis bija Mazās Pils ielas galā, šaušanas troksnis šķita tepat blakus. Turp neskrēju, svārstījos, vai posteņa pamešana nebūtu šāvēju paredzētais rezultāts. Nepametu, bet daļa argumenta noteikti bija arī bailes. Vēlāk šāvienu trokšņa tuvuma sajūtu mēģināju skaidrot ar ieliņu akustiku – atbalsīm. Tagad, kad lasu par čekas spiegu slēpni Zinātņu akadēmijā, kur notika Pilsoņu Kongresa sēdes (http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/zinatnju-akademija-atklata-spiegu-istaba.a99434/ ), atkal un atkal atgriežos pie domas, ka 3.Atmoda bija vietējās čekas apvērsums pret komunistiem un Maskavas čeku, kurā tautai varbūt izdevās paveikt vairāk kā viņi paredzēja. Slēpnis noteikti būs bijis arī Latvijas Universitātē, un Mārcim Auziņam par Prezidenta karjeru labāks darbs būtu tā atrašana un īstas nacionālās inteliģences atdzemdināšana. Īstajai Atmodai ir jānāk – vēl pirms elektrības izslēgšanas lidostā. I.L.)

Turpināt lasīt

1954.g. PSRS veica operāciju “Sņežok”: bojā gāja 43 000 padomju karavīru

(Atcerēsimies, ka PSRS bija Krievijas impērijas segvārds starp 1917. un 1992.gadu, starp cara Krievijas un tagadējās Krievijas Federācijas agonējošo impēriju (jeb barbaru ar atomieročiem). Raksts būtībā ir par to, cik totāli iebaidīta bija tauta šajā impērijā tajā laikā, ka izdzīvojušie ir klusējuši kā zivis pus gadsimtu. Tas liek domāt arī par to, ka, spriežot no Krimas notikumiem, krievu tauta, pareizāk pārkrievoto tauta, ir absolūti vadāma joprojām.

Raksta beigās ir neliela izdzīvojušo saslimšanu statistika. Domāju, ka arī tā ir stipri kropļota. Manas ģimenes piemērs – Tērvetē bija krievu raķešu bāze. Kādu dienu, tēvam nākot no darba, pār lauku no bāzes puses pār zemi vēlušies kaut kādi dzeltenīgi dūmi vai gāze. Tur ganītās aitas armija zibenīgi savāca un iznīcināja. Visi klusēja kā zivis. Tēvs nomira 1983.gadā no vēža. Slimnīcas galvenā ārste ieteica piekrist diagnozei – sirds nepietiekamība. Mēs piekritām. I.L. Vēl – Krievijas-Somijas krievu kara daļas pēc neuzvaras ir izformētas, karavīri ir izkliedēti pa visu PSRS, nozvērināti klusēt. To mums 1989.gadā stāstīja viens no tādiem, kurš norīkots apsargāt pie Lamas ezera Taimirā nometinātos badā un pazemojumā mirstošos Baltijas augstākos artilērijas virsniekus. Un vēl – līdzīgi notika ar Vjetnamas un Afganistānas kara dalībniekiem, notiek arī ar patreizējā Krimas un Ukrainas kara krievu karavīriem)

2004.gada 14.septembrī aiziet 50. Tockas poligona traģēdijas gadskārta. Tās 1954.gada dienas notikumus Orenburgas apgabalā ilgus gadus ir apņēmis blīvs slepenības aizkars.

Pulksten 9:33 pāri stepei nodārdēja vienas no tā laika jaudīgākajām atombumbām sprādziens. Tūlīt sekoja uzbrukums – garām atomugunsgrēkā degošiem mežiem no zemes virsas noslaucītiem ciematiem uzbrukumā metās “austrumu” karaspēks. Turpināt lasīt

Putins vairs prezidents nav, Krievijā ir divi prezidenti. Olga Romanova 19.11.2014

Sečins, Putins, Šoigu un Gazproms nespēj sadalīt varu.
Par to intervijā charter97.org galvenajai redaktorei Natālijai Radinai stāstīja Olga Romanova, kustības ‘Sēdošā Krievija’ (Русь сидящая) izpilddirektore, kādreizēja Krievijas opozīcijas Koordinācijas padomes locekle

– Olga, mūsu pēdējās sarunas laikā tika atbrīvots Mihails Hodorkovskis. Tagad notiek pilna mēroga karš pret Ukrainu, ir pastiprinātas represijas pret Krievijas opozīciju. Kas ar Krieviju notiek??
– Ir beidzies posms, kuru ļoti saudzīgi var saukt par “kulturālo Krimas kampaņu”, beidzas nācijas nodevēju un piektās kolonas meklēšanas posms. Domāju, ka atrodamies ļoti interesantā ceļa sazarojumā. Ļoti izskatās, ka sākas krievu iemīļotā izklaide – savējo aprīšana.

Turpināt lasīt

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. Krievija visdrīzāk tiks sagrauta …. A Illarionovs,

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. A.Illarionovs, 20.10.2014

Piedāvājot Krimas testu: ”Pasaki, kam pieder Krima, un es pateikšu, kas esi” (Скажи мне, чей Крым, и я скажу кто ты), Aiders Mudžabajevs noskaldīja, acīmredzami, pašas svarīgākās Krievijas diskusijas, mazākais kopš PSRS sabrukuma, galvenā jautājuma formulējumu.
Turpināt lasīt

Motils: Putins nupat ir pietiekami ļauns

(Tulkojis Ivars Līdaka. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/07/18/generala-rohlina-vietnieka-aicinajums-putinam-ar-noziegumu-sarakstu-aleksandrs-morozovs/ )

http://edition.cnn.com/ redaktora piezīme: Aleksandrs Motils (Alexander J. Motyl) ir politiskās zinātnes profesors pie Rutgers University-Newark. No 1992. līdz 1998.gadam viņš ir bijis Harriman Institute at Columbia University asociētais direktors. Būdams Ukrainas, Krievijas un bijušās Padomju Savienības speciālists, Motils ir sešu akadēmisku grāmatu un vairāku romānu, tostarp ‘Žīds, kurš bijis ukrainis’ (The Jew Who Was Ukrainian), ‘Mana orhideja’ (My Orchidia) un ‘Saldais sniegs’ (Sweet Snow) autors. Viņš ‘Starptautisko notikumu žurnālām’ ( World Affairs Journal) raksta iknedēļas blogu par “Ukraine’s Orange Blues” . Viedokļi šajā komentārā ir vienīgi tā autora viedokļi.

 

Aleksandrs Motils (Alexander Motyl) 25.07. 2014

(CNN) – Viceprezidents Džo Baidens nesen “New Yorker magazine” uzticēja negaidītu ziņu: 2011.gada tikšanās ar Vladimiru Putinu laikā viņš īstenībā toreizējam Krievijas premjerministram pateicis, ka viņam nav “dvēseles.” Vēl vērā ņemamāka ir bijusi Putina atbilde. “Un viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja un teica, “Mēs viens otru saprotam.”” Turpināt lasīt

“Ukrainā es tiku karojis separātistu pusē” Artūrs Gasparjans Muminam Šakirovam

(“The Atlantic “, ASV

 

15/07/2014
Artūram Gasparjanam (Артур Гаспарян) ir 24 gadi. Dzimis Spitakā, no 2008. līdz 2010.gadam dienējis Kalnu Karabahā, piedalījies specoperācijās, 2011.gadā devies uz Maskavu peļņā. Notikumus Ukrainā vērojis līdz pagājušā gada rudenim. Kad Krimā parādījās “zaļie cilvēciņi”, Turpināt lasīt

ASV vēstnieces ANO Samantas Power deklarācija ANO Drošības padomei.

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis 18.07.2014)

Paldies, Prezidenta kungs:
Vakar mūs visus šokēja Malaizijas Aviolīnijas reisu #17 (MH17) notriekšana. Visi 298 lidmašīnas pasažieri un 15 apkalpes personas gāja bojā. Pētot pasažieru sarakstu, ievērojām, ka aiz trīs vārdiem bija burts „I”, kas nozīmē „Infant” – bērns. Mums trūkst vārdu, lai piederīgajiem izteiktu visdziļāko līdzjūtību. Mēs vienīgi jums varam viņiem apsolīt, ka mēs nenogursim, līdz būsim atraduši šim notikumam pilnu izskaidrojumu. Pilnībā ticama un neierobežota starptautiska izmeklēšana jāsāk nekavējoties. Vainīgos jānotiesā. Tiem neviena Apvienotajām Nācijām piederoša valsts nedrīkst sniegt patvērumu.
Ļaujiet man ar jums dalīties ar mūsu līdzšinējo pierādījumu vērtējumos.
Turpināt lasīt

Ģenerāļa Rohļina vietnieka aicinājums Putinam ar noziegumu sarakstu. Aleksandrs Morozovs

(Šis raksts ir liecība- pamflets. Kāpēc es, kuru nepavisam uz pamfletiem nevelk un kurš nezin ne apstiprināt, ne noliegt rakstā sniegtās liecības, un kurš nezin, kā būtu pagriezusies Krievija pēc veiksmīga Rohļina apvērsuma, to tulkoju? Raksts man it kā paver spraudziņu uz Krievijas mūžīgo noslēpumu – “ar prātu nesapratīsi” un kaut cik attaisno Krievijas tautu bezgalīgo vadāmību neceļos. Putinisms ir neostaļinisms; vai tiešām Krievija var turēties tikai uz bailēm no specdienestu terora (vai arī Jeļcins to ir akceptējis??) un meliem? Un iebrukumam Ukrainā turpinoties, kaut ko saprast būtu labi. Tulkotājs Ivars Līdaka. Beigās ir teksts oriģinālā.)

Aleksandrs Morozovs, ģenerāļa L.Rohļina bijušais vietnieks Kustībā ‘Armijas atbalstam…’

 

 

Aicinu tevi: atkāpies. Ja tu laidīsi klajā visus savus noziegumus, sākot ar Pītera (Sankt-Pēterburgas) laikposmu – zēna nogalināšanu, kuram treniņā lauzi kaklu jau institūtā, Turpināt lasīt

Latvijas okupācija. Dokumenti, liecības, Krievijas meli.

(Skat. arī http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums)

==================================================================

1939: Latvijas teritorijā iekārto padomju bāzes.

Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks

 

1939. gada 1. septembrī ar hitleriskās Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Latvija, sākoties karadarbībai, izsludināja savu pilnīgu neitralitāti, cerot nosargāt valsti ar saviem spēkiem un paļaujoties uz starptautiskajiem līgumiem. Tomēr Latvija jau bija «sadalīta». 

1939. gada 23. augustā saskaņā ar starp Padomju Savienību un Vāciju noslēgtā pakta slepeno papildprotokolu «teritoriāli politiskās pārkārtošanas gadījumā» Latvija kopā ar Somiju, Igauniju, Austrumpoliju un Besarābiju tika atdotas PSRS «ietekmes sfērā».

Polijai vēl agonizējot, Padomju Savienība ķērās pie Baltijas jautājuma risināšanas. Pirmā bija mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas kārta. Uz Maskavu tika izsaukts Igaunijas ārlietu ministrs K. Selters, kam viņa padomju kolēģis V. Molotovs 24. septembra vakarā, kā arī vēlreiz — naktī uz 25. septembri, rupji apvainodams Igauniju, pieprasīja no igauņiem militāru savienību vai «savstarpējās palīdzības līgumu». Gan pakts, gan līgums bija jāizprot no padomju redzesviedokļa. V. Molotovs piedraudēja: tā kā Igaunija it kā uzturot kontaktus ar Padomju Savienībai naidīgiem spēkiem un «dancojot pēc imperiālistu stabules», PSRS gādās par savu «drošības garantēšanu» citādākā ceļā.

Tie nebija tukši vārdi, un Selters to zināja. Igaunijas pierobežā bija izvērsti lieli sarkanarmijas spēki varbūtējai agresijai, ja Igaunija noraidītu ultimatīvās padomju prasības. Molotovs sarunu laikā Selteram paziņoja: «Neaizmirstiet, ka 20 gadus jūs esat dzīvojuši mierā, pateicoties mūsu vājībai. Zināt, ka tagad mēs esam stipri, un, ja mums neizdosies sarunāt, tad mēs vienkārši paņemsim.»

Pēc Igaunijas pienāca Latvijas kārta. 30. septembrī uz Maskavu tika izsaukts Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Steidzamā kārtā sasauktais Ministru kabinets izveidoja delegāciju sarunu vešanai ar Padomju Savienību. 2. oktobrī ar kārtējo satiksmes lidmašīnu uz Maskavu izlidoja V. Munters kopā ar Ārlietu ministrijas Līgumu departamenta direktoru A. Kampi, PSRS sūtni Latvijā I. Zotovu un padomju tirdzniecības pārstāvi V. Terentjevu. Šīs pašas dienas vakarā Maskavā sākās V. Muntera sarunas ar V. Molotovu, klātesot Staļinam.

Noteikumus diktēja padomju puse. Staļins atklāti paziņoja: «Tas, kas noteikts 1920. gadā, jau nevar palikt uz mūžīgiem laikiem. Jau Pēteris Lielais Krievijai gādāja izeju uz jūru. Mēs tagad esam izejas un tādā stāvoklī, kādā ilgi nevar palikt.» 1920. gada 11. augusta Latvijas — Padomju Krievijas miera līgumā Krievija bija uz «mūžīgiem laikiem» atteikusies no jebkādām pretenzijām uz Latvijas teritoriju. Mūžība pēc Staļina ieskatiem bija ilgusi 19 gadus.

2. oktobrī sarunas beidzās, kā tas pie padomju diktatora bija pieņemts, pusnaktī. Munteram tika izvirzīta prasība parakstīt paktu, kas paredzētu Latvijā ielaist 50 000 sarkanarmijas karavīru, t. i., divreiz vairāk par Latvijas armiju. Atbilde bija jādod pēc 48 stundām. Nākamajā dienā Rīgā Ministru kabineta ārkārtas sēdē K. Ulmanis sīki atstāstīja Muntera telefoniski sniegto sarunu gaitas atreferējumu. Kabinets piešķīra Munteram līguma parakstīšanas pilnvaras faktiski bez apspriešanas, lūdzot tikai pakaulēties par ievedāmā karaspēka lielumu. Galvenais vārds, protams, piederēja K. Ulmanim. Jau 1. oktobrī, kad no Maskavas tika saņemta telegramma ar kategorisku prasību par Latvijas ārlietu ministra sūtīšanu uz Maskavu ar līguma parakstīšanas pilnvarām, K. Ulmanis sarunā ar vienu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem vēl no Zemnieku savienības laikiem Ādolfu Klīvi (ar kuru bija uz «tu») teica: «Tu prasi, vai tas ir ultimāts? Jā, bet, lai satrauktos iedzīvotājus vēl vairāk nesatrauktu, mēs to nepublicēsim. [..] Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. [..] Tautu Savienība ir bezspēcīga, un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtrauktas. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir izdarījuši igauņi. Tādēļ būtu gudrāk dot ārlietu ministram pilnvaru parakstīt līgumu tūlīt, kā to vēlas krievi.»

5. oktobrī padomju spiediena rezultātā V. Munters bija spiests parakstīt Savstarpējās palīdzības paktu starp Latvijas Republiku un PSRS un Konfidenciālo protokolu par padomju militārajām bāzēm Latvijas teritorijā. Pakts paredzēja, ka «abas līdzējas puses apņemas viena otrai sniegt visādu palīdzību, ieskaitot arī militāru, gadījumā, ja notiktu tiešs uzbrukums vai rastos uzbrukuma draudi no jebkuras Eiropas lielvalsts līdzēja pušu jūras vai sauszemes robežām», kā arī «Latvijas Republika nolūkā drošināt PSRS drošību un pašas neatkarības nostiprināšanā piešķir Padomju Savienībai tiesības turēt Liepājas un Ventspils pilsētās kara flotes bāzes un dažus aerodromus aviācijai uz nomas pamata par salīgšanas cenu». No kā gan Latvija varētu gaidīt uzbrukumu? Lielbritānija un Francija bija ierautas karā, un Latvijas liktenis tās maz interesēja. Vācija uzbruku neplānoja, arī vēlākais plāns «Barbarosa» uzbrukumam PSRS tika pieņemts krietni vēlāk — 1940. gada decembrī. Varbūt Zviedrija vai Somija taisījās veikt agresiju pret Latviju? Tas būtu jau no zinātniskās fantastikas repertuāra.

Padomju Savienībai tika dotas tiesības iekārtot krasta artilērijas bāzi jūras piekrastē starp Ventspili un Pitragu. Saskaņā ar Konfidenciālā pakta 1. pantu PSRS ieguva tiesības turēt aerodromiem un bāzēm ierādītos iecirkņos atsevišķu garnizonu veidā līdz 25 000 cilvēku bruņotu sauszemes un gaisa spēku. Vēlāk panāca vienošanos arī par jūras spēku daudzumu Liepājā un Ventspilī, bija paredzēts katrā izvietot pa piecām zemūdenēm, kopā 10 zemūdenes Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Abas pilsētas kļuva par padomju kara flotes bāzēm.

12. oktobrī Latvijas Ministru kabinets iecēla īpašu militāro komisiju ģenerāļa M. Hartmaņa vadībā militāro jautājumu risināšanai ar padomju pārstāvjiem. Komisijas uzdevums bija ierādīt padomju spēkiem bāzu vietas. Smagās sarunās tika panākts, ka padomju spēki neizvietosies uz austrumiem no Ventas līnijas, taču bažas radīja tas, ka padomju bāzu apkalpošanai un izbūvei PSRS ieplūdināja Latvijā nekontrolējamu cilvēku skaitu. Militārpersonu ģimeņu locekļi nevienā līgumā netika minēti, bet arī tie sāka braukt uz Latviju. Bija sākusies Latvijas pārplūdināšana ar kolonistiem.

29. oktobrī Latvijā caur Zilupi un Indru sāka ierasties padomju karaspēks. Indras stacijā iekārtotais Latvijas armijas štāba informācijas daļas postenis sāka ziņot, ka nav iespējams noteikt, cik liels padomju karaspēka daudzums Latvijā iebrauc — to nevarēja noteikt vizuāli, jo padomju karavīri neskatījās pa logiem. Saskaņā ar panākto vienošanos sarkanarmijas vienības uz savām nākamajām dislokācijas vietām varēja pārvietoties tikai pa dzelzceļu. Padomju karabāzes izvietojās šādi: sauszemes spēku vienības — Pitragā, Mazirbē (viens kājnieku bataljons un artilērijas vienība), Ventspilī — viens kājnieku pulks, viens artilērijas divizions, Liepājā — divi kājnieku pulki, divi artilērijas pulki, Ēdolē — viens kājnieku pulks un artilērijas vienība, Durbē un apkārtnē — motorizētais kājnieku pulks un divi tanku brigādes bataljoni, Paplakā — viens tanku bataljons, Priekulē — tanku brigādes štābs, viens tanku bataljons, Vaiņodē — divi tanku bataljoni, Ezerē — viens motorizētais kājnieku pulks.

Padomju aviācijas vienības līdz savu lidlauku izbūvei izvietojās Ventspilī, Cīravā, Liepājā, Grobiņā, Vaiņodē un Ezerē. Latvijas pusei pēc papildu vienošanās bija jāizdala zemes gabali padomju aviācijas bāzu izbūvei, bet līdz tam padomju aviācija varēja izmantot Latvijas armijas Aviācijas pulka lidlaukus, kuri atradās uz rietumiem no Kuldīgas meridiāna. Padomju puse bija apņēmusies visās savās izvietojuma vietās, izņemot Liepāju un Ventspili, celt jaunas kazarmas un karabāzes. Visas padomju karaspēka daļas, kas atradās pagaidām vēl suverēnās Latvijas Republikas teritorijā, tika apvienotas sarkanās armijas 2. atsevišķajā korpusā, kura štābu izvietoja Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štāba telpās Liepājā, Karostā. Padomju armijas vienību izvietošanās jaunajās bāzēs Latvijas Republikas teritorijā bija jāpabeidz līdz 31. oktobrim.

Pēc bāzu līguma noslēgšanas Latvijas armijas vadība apzinājās, ka karadarbība var skart arī Latvijas teritoriju, lai arī valsts augstākās amatpersonas publiski apgalvoja pretējo. Padomju karabāzu izvietošana Rietumkurzemē prasīja Latvijas armijas apakšvienību pārdislocēšanos un jaunu aizsardzības plānu izstrādi. Lielā slepenībā sāka izstrādāt 5. mobilizācijas plānu, kas paredzēja tādu armijas dislokāciju, kas iespējamā kara gadījumā sekmētu kā Ventas, tā Pededzes—Aiviekstes—Lubānas līnijas aizsardzību. Tomēr pārāk vēlu Latvijas valsts vadītāji saprata, ka ir nepieciešams valsts aizsardzībai pakļaut visus resursus. Latvijas oficiālās aprindas demonstrēja pilnīgu situācijas neizpratni. Pēc K. Ulmaņa iniciatīvas, dažādi politiski un sabiedriski darbinieki sāka slavēt noslēgto paktu kā gudras tālredzīgas Latvijas ārpolitikas rezultātu. Sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš Rīgas Latviešu biedrībā savā runā teica: «[..] noslēgtais pakts dod abām valstīm sargāt zināmos Eiropas novados mieru, un mēs esam pārliecināti, ka Padomju Krievija, noslēgdama paktu, nav vadījusies no savādākiem mērķiem kā līgumā noteiktiem».

Latvijas armijā 1939. gada septembrī iesauca vairākus gadagājumus rezervistu un armijas kopējais skaits sasniedza 30 000 vīru. Salīdzinājumam — 1940. gada 1. maijā sarkanarmijas vienībās Latvijas teritorijā bija ap 22 000 karavīru, neskaitot karabāzu apkalpojošo un tehnisko personālu.

Eiropā trakojošais pasaules karš un sveša karaspēka klātesamība faktiski paralizēja Latvijas Republikas patstāvīgas ārpolitikas realizēšanu, nostādot mūsu valsti PSRS protektorāta lomā de facto. Pēc nedaudz vairāk kā pusgada Padomju Savienība sāka realizēt savu iekarojuma plānu nākamo posmu — sākās Baltijas valstu militārā okupācija.

https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2010-12-15/1939-latvijas-teritorija-iekarto-padomju-bazes

==================================================================

ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.)

Vašingtonā, 1940. gada 23 .jūlijā

Pēdējo dienu laikā viens no trīs mazo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas – varenākajiem kaimiņiem strauji tuvojas mērķim pa aplinku ceļiem, kurus tas ir izvēlējies, lai iznīcinātu šo valstu politisko un teritoriālo integritāti.

Turpināt lasīt

Atskaite par projektu ‘Pavasaris’, (Krima), 2014.gada 6-18.marts.

(Kopsavilkuma tulkojums Jelizavetas Surnačovas rakstam ‘Как ковалась победа в Крыму и помогала ли Россия проведению референдума’; viss teksts http://slon.ru/russia/kak_kovalas_pobeda_v_krymu-1095637.xhtml )

Šī atskaite ir pievienota vienai no pēdējām ‘Anonīmās internacionāles’ arhīvā publicētajām vēstulēm; saskaņā ar anonīmajā atskaitē teikto, galvenie darbības virzieni ir bijuši: Turpināt lasīt

Kā grib atdalīt Luganskas apgabalu. Pārtverts scenārijs. Inforezist

(Kas Putinam aiz ādas? Patiesi, to nu tagad saprot vai katrs, ka KF huntas vadonis pat necenšas izlikties par starptautiski uzticamu valsts vadītāju. Ir minējumi par viņa psihisko veselību, ir par viņa dzīvošanu kādu gadsimtu atpakaļ. Skaidrs ir, ka viņš pilnam ekspluatē demokrātijas kā metodes, neoliberālisma jeb postmodernisma kā ideoloģijas vājās vietas, kuru tiešām netrūkst; īpaši Rietumu turēšanos pie dabiskajām tiesībām kā lieki neformulējamām, neapstrīdamām, neapspriežamām un nepārkāpjamām, kā arī pie demokrātijas principiem. Tāpat arī veikli izmanto neveiklus starptautisko attiecību risināšanas precedentus, ko pieļāvuši pretinieki. Viņš galēji nekaunīgi vilto jēdzienu nozīmi, ja nesanāk, tad vienkārši melo acīs skatīdamies.

Bet pasaules kārtības apvērsuma spēle, kuru viņš pasaulei uzspiež, nav vienkārša. Manuprāt, tā, pirmkārt, ir manipulatīva, otrkārt, vienlaikus tā notiek vairākos aspektos, treškārt ar aprēķinu, lai vienmēr paliek vismaz viens aspekts, kurā viņš uzvar. Piemēram, viens aspekts ir teritoriju sagrābšana, cits – nodrošināšanās pret briestošo daudzo pārkrievoto Krievijas Federācijas tautu atdalīšanos. Ja neizdosies nolaupīt Ukrainu, tās būs bijušas efektīgas diversiju mācības, uz kuru pamata tālāk attīstīt agresijas iemaņas. Ja laupīšana uz laiku jāatliek, būs precedents, uz kuru kā neveiksmīgu separācijas mēģinājumu norādīt un iebāzt degunā Rietumiem, kad kāda KF tauta nobriest pašnoteikšanās norisei. Tulkotais raksts apraksta un satur dokumentus, strīdos par kuru saturu kā “nerealizējamu” turpmāk varbūt tiks ievilktas tautas, uzsākot patiesu pašnoteikšanos. I.L.)

 

‘Ukrainas taisnības’ (Украинской правды) rīcībā nonākuši dokumenti Luganskas apgabala atdalīšanas no Ukrainas sagatavošanai. Tie ir Krievijas polittehnologu izstrādājumi, kas nokļuvuši Ukrainas specdienestu rokās. Turpināt lasīt

“Krima, izrādās, ir vien pirmais solis”. Jurijs Felštinskis

(Vēsturnieka ieskats Kremļa ķēķī, prognozes. Manuprāt, jāapsver būtu arī versija par globāla līmeņa manipulāciju, krievvalodīgo impērijas sabrukuma attālināšanu, ciniski uzkurinot zemisko teritoriju sagrābšanas instinktu)

2014.gada 3.maijs

Ar Juriju Felštinski jau sen gribu izveidot kādu iespējami personisku materiālu, “ielavīties” viņa radošajā darbnīcā, – interesants ir pats viņa liktenis, ceļu krustošanās ar citiem cilvēkiem, viņa cilvēciskais “rokraksts” un zinātniskā darba metode. Jo vairāk, mūs mazliet saista sadarbība ar dažādiem mēdijiem un žurnālistiem. Neganti strādīgs cilvēks, teiksim kā ir. Bet laiks negaida un neatstāj vietu pavilkt garumā un iešūpoties, — ir notikumi Ukrainā, un Jurija kā vēsturnieka un praktiķa unikālā pieredze pašlaik ir ļoti svarīga. Jo ir par maz pateikt, ka viņš, vēstures zinātņu doktors, ir grāmatu ‘FSB spridzina Krieviju’ un ‘Korporācija: Krievija un KGB prezidenta Putina laikā’ autors. Turpināt lasīt

Vairāk par pankūkām. Intervija ar Zbigņevu Bžezinski

No 15. aprīļa intervijas ar bijušo ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieku nacionālās drošības jautājumos doktoru Zbigņevu Bžezinski telekanāla MSNBC rīta sarunu šovā Morning Joe un 12. aprīļa intervijas TV kanālā Bloomberg Television.

Iepriekšējā stundā mēs runājām ar Džeinu Hārmanu. Jūs jau zināt, viņa ir bijusī kongresmene no Kalifornijas. Viņa izteicās, ka Baraks Obama Ukrainas jautājumā ilgāk vairs nedrīkst piekopt līdzšinējo taktiku – “vadīšanu no aizmugures”. Šorīt The Wall Street Journal raksta: “Vladimirs Putins izmanto krievu īpašo uzdevumu vienības, lai ar iebiedēšanu pakļautu savu kaimiņu un nolaupītu tam teritoriju, bet Obamas kungs tikmēr nododas mokošām pārdomām, ko darīt.” Vai jūs teiktu, ka tas ir pareizs situācijas raksturojums?

Būtībā – jā. Domāju, ka jādara vairāk, jo Putins cenšas destabilizēt Ukrainu soli pa solim, izmantojot to pašu taktiku, ko Krimas sagrābšanai. Un bandīti, kas šo darbu patlaban dara Austrumukrainā, liekas pārsteidzoši līdzīgi tiem, kuri to paveica Krimā. Turpināt lasīt

Par Latvijas otrajām Brīvības cīņām. Jānis Pinnis

(Pagājusi 4.maija diena. Izmisīgu cerību, čuriku, kompromisu, starptautisko tiesību pārkāpumu un vilšanās svētku diena. Un mana Stūra mājas muzeja apmeklējuma diena. Turpinās PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas un neticami lielas krievvalodīgo daļas čuriku maigā vara, kas šogad tiek krasi pārslēgta uz nekaunīgu spēka ekspansiju.
Čurikus Staļins ir turējis, 1945. gada Potsdamas konferencē parakstot joprojām slepenu uzvarētājvalstu līgumu Rietumiem, kā nojaušu, Latviju uz 45 gadiem atdodot PSRS (saskaitiet šos gadus). Turpināt lasīt

Logs uz Eirāziju: Vai Putins plāno pārbaudīt NATO Latvijā? Pols Gobls

21.04.2014

Latvija kā jau katra maza valsts blakām ļoti lielai varbūt ir gatavojusies aizstāvēties pret militāru iebrukumu. Tai ir modernizēts karaspēks, lai arī drīzāk miera uzturēšanai nevis nācijas aizsardzībai gatavots, un tā ir NATO dalībvalsts, uz kuras Piekto Pantu latvieši paļaujas. Vismaz tā pašlaik saka vairums analītiķu gan Rīgā, gan Rietumos.

Bet kā Ukrainā pierādījis Putins, kāds var okupēt un anektēt daļu no kaimiņvalsts un destabilizēt lielu daļu no atlikušās daļas, oficiāli nesūtot tankus un karaspēku pāri robežai, izmantojot neatļautākus apvērsuma līdzekļus, tostarp provokāciju un kādu iedzīvotāju uzvedības ekspluatāciju nolūkotajā valstī. Turpināt lasīt

Krievijas tiešsaistes komentāru propagandas armija. Olga Hazan + Kremļa troļļi. S. Ēlerte

(Komentāru fabrikas.)

… Kas ir šie cilvēki?

Tagad, šķiet, mums ir atbilde, kur kādi no šiem sīvajiem rodas. Protams, nav iespējams pateikt, kuru dzēlīgums ir īsts un kurš ir apmaksāts, bet vismaz daži pretrietumu komentāri izskatās nākam no personāla, kam Krievijas valdība maksā, lai sēd istabā, sērfo internetā un dienā atstāj dažkārt simtiem piezīmju, kas nosoda valsts opozīciju un paaugstina Kremļa atbalstītus politikāņus.

Turpināt lasīt

50 īpaša uzdevuma grupas nedēļas laikā atrisinās visas problēmas Ukrainas austrumos. Pulkvedis Mihails Pritula

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.04.2014

Atklāta vēstule Aleksandram Turčinovam un Arsenijam Jaceņukam
Godātie!

— Pašlaik jums ir darīšana nevis ar armiju, bet ar pretinieka izlūku-diversantu grupām (РДГ), un jādarbojas ir tikai, izmantojot “pretējas” pretizlūkošanas grupas. Turpināt lasīt

Kā Kremlis to sūdu maisa. Par prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm Latvijā

(Kā to sūdu maisa. Runa ir par vienu no Krievijas starptautiskiem noziedzīgiem projektiem attiecībā uz Latviju, kas “rullē” jau vismaz kopš 2013.gada 1.septembra, pie kam pagājušie mēneši notikumu ziņā ir gadu vērti, tomēr jaunākus dokumentus mums diez vai pasniegs, un domas gājienu jau saprast var.)

Krievijas informācijas aģentūras ‘Jaunais Reģions’ rīcībā ir nokļuvis analītisks raksts ‘Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm šajā valstī’. Rakstu, pēc dažām ziņām, ir sagatavojis kāds no Kremļa politiskajiem centriem. Turpināt lasīt

Parubijs: Kremļa pūliņi destabilizēt stāvokli Harkovā, Odesā, Dņepropetrovskā ir izgāzušies

17.04.2014

Austrumukrainai draud sacelšanās, un visas acis ir vērstas uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (СНБОУ) sekretāru Andreju Parubiju.

Pie viņa satek visa informācija, viņš koordinē drošības dienestu darbību, tomēr, kā laikraksta Le Temps korespodentam paskaidrojis pats Parubijs, viņa manevru telpu ierobežo bruņoto spēku stāvoklis, ziņo Цензор.НЕТ, norādot uz Инопресс.

Kā teic politiķis, Ukrainas puse beidzot ir ieguvusi pierādījumus par Krievijas specdienestu “intrigām”: Turpināt lasīt

Kremļa hunta. Sergejs Talks

Putina propaganda pēdējā laikā Kijevas varu sauc par “huntu”. Spāņu vārds ‘hunta’ (junta) nozīmē militāru diktatūru. Tas ir, militāristu varu.
Krievijas Federācijā par prezidentu dienē KGB apakšpulkvedis Putins, Prezidenta Administrācijas vadītājs ir KGB generālpulkvedis Ivanovs, prezidenta lietvedības vadītājs ir slepeno dienestu darbinieks Kožins. Specdienestu pārvaldībā ir abas parlamenta palātas (!): Turpināt lasīt

Krimas īstenība. Aleksejs Fjodorovs

(Jauni un vidēju gadu cilvēki šim patiesības izvirdumam uzreiz nenoticēs. Ticiet, tulkojot jutu mugurkaulā to pašu sajūtu un galvā to pašu pārsteiguma, baiļu, pretīguma un naida sajūtu, ko 1960-ajos gados pratināšanā Cēsu Kara komisariātā. – I.L.)
07.04.2014 (Patīk 2434 feisbuka lietotājiem)
Lūdzu, izlasiet šo!
Lai gan tas ne vien man, bet arī visai manai ģimenei ir ārkārtīgi bīstami, mans PIENĀKUMS ir pavēstīt PATIESĪBU, ilgāk klusēt nevaru!!! Esmu Aleksejs Fjodorovs, Ukrainas pilsonis, dzimis, uzaudzis un dzīvoju Simferopolē, man ir sieva un divi bērni. Tēvs ir krievs, māte ukrainiete, kuras tēvs ir Krimas tatārs. Man ir, pareizāk, BIJA savs privātuzņēmums – aptieku tīkls pilsētā. Bet – visu pēc kārtas. Turpināt lasīt

Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos? Dmitrijs Timčuks

(Izvilkums no raksta: “Ja viņi arī ieies, tad “izsūcoties” caur robežām un parādoties tur, kur separātistu ieņemti vietējās varas orgāni sauks pēc Krievijas neatliekamas “palīdzības tautiešiem”. NEITRALIZĒT ŠO ĻOTI SVARĪGO IEGANSTU IEBRUKUMAM IR SPECDIENESTU, IeM UN NACIONĀLĀS GVARDES UZDEVUMS.”. Pat man ir skaidrs, ka Putins, ja vien neplāno atomkaru, Latvijā neiebruks Hitlera-Staļina stilā un uz Vašingtonas līguma 5.paragrāfu raugās vien kā Hitlers uz apejamo Mažino līniju. Tas neļauj atviegloti uzelpot ne mirkli – informācijas kropļošanas karš, jēdzienu kropļošanas karš, vēstures kropļošanas karš, krievvalodīgo uzrīdīšanas un pirkšanas un iefiltrēšanas, īpašumu izpirkšanas un laupīšanas karš iet pilnā sparā, un milzums naftas rubļu vēl tiks sviesti arī šā kara Baltijas frontē. KĀ IR AR LATVIJAS SPECDIENESTUIEM, IeM UN NACIONĀLO GVARDI???  Tas, ko redzam 9.maijā, un rietumu-austrumu liberālkomjauniešu diktatūra Latvijā, kā arī Latvijas spēku virspavēlniecība nevieš nekādu pārliecību, ka Latvija ir drošās rokās. I.L.)
Dmitrijs Timčuks (Дмитрий Тымчук) ir ‘Informatīvās Pretestības’ (Информационное Сопротивление) grupas koordinators, dienējis Pretgaisa aizsardzības karaspēkā, Ukrainas Nacionālās gvardes galvenajā pārvaldē, vadījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības. Kara žurnālista augstākā izglītība. Piedalījies dienesta komandējumos Ukrainas misijās Irākā, Libāna un Kosovā.
‘Informatīvā Pretestība’ ir nevalstiska iniciatīva, kuras uzdevums ir iegūt, apstrādāt (pārbaudīt) un izplatīt operatīvo informāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Galvenais mērķis ir pretstatīt Krievijas propagandai faktus un veidot patiesu notikumu ainu informatīvajā telpā.

27.03.2014
Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos?
Pēc Krimas aneksijas notikumi attiecībā uz Ukrainu attīstās visai satraucoši. Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par liela apmēra Krievijas karaspēka savākšanos pie mūsu robežām. ASV militārā izlūkošana ir ziņojusi Kongresam, ka militāra iebrukuma varbūtība Austrumukrainas teritorijā ir visai liela.
Amerikāņi ir snieguši izkārtojumu: ir sagaidāmi triecieni uz Lugansku, Doņecku un Harkivu, izrāviens uz Piedņestru. Tāpat “nav izslēgti mēģinājumi sagrābt teritorijas Baltijā”.

Turpināt lasīt

Krievi kā problēma. Aleksejs Širopajevs

(Алексей Широпаев, dzejnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks. Krievijas Nacionālās demokrātiskās alianses līdzpriekšsēdētājs) 21.03.2014

Jau 2007.gada pavasarī, Tallinas vētraino notikumu ap “bronzas kareivi”laikā, es sapratu, ka apmēram tādu pat darbības shēmu, iespējams, Maskava lietos arī attiecībā uz Krimu. Atcerēsimies – kā Kremlis toreiz darbojās Igaunijā? Ļoti vienkārši: pēc iebraukta Kominternes scenārija, kas uzrakstīts pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā.

 

Turpināt lasīt

Krievija-2020: Eiropas operāciju reģions. Džordžs Frīdmans

Džordžs Frīdmans (George Friedman) ir privātas izlūkošanas aģentūras Strategic Forecasting Inc. (http://www.stratfor.com/ ) dibinātājs un direktors. Kompānijas viceprezidents kontrterorisma un korporatīvās drošības lietās ir Freds Bārtons (Fred Burton).

21.04.2013

Eiropas operāciju reģions, protams, ir zona, kas tieši aptver Krieviju no rietumiem. Tur Krievija robežojas ar trim Baltijas valstīm (Igauniju, Latviju, Lietuvu) un divām neatkarīgām republikām – Baltkrieviju un Ukrainu. Visas šīs valstis ir bijušas vispirms Krievijas impērijas un pēc tam Padomju Savienības daļas. Aiz tām atrodas bijušo PSRS satelītvalstu josla – Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija. Savas nacionālās drošības pamatu nodrošinājumam Krievijai nepieciešams valdīt Baltkrievijā un Ukrainā. Baltijas valstīm šajā ziņā ir otršķirīga nozīme, tomēr svarīga. Turpināt lasīt

Kangars pie čekista. Nezināms autors

(Kas ir no sirds, tas ir labākais. Lapiņu ar šo “Jauna Lāčplēša” tekstiņu man rokās iespieda kāda kundzīte cienījamos gados no leģionāru gājiena, 16.03.2014 stāvot Karogu alejā pie Brīvības pieminekļa. I.L.)

Nevis tava lūgšana, cita lieta varētu

Tevi pie varas atstāt, paildzināt laiku:

Pērkona ticīgo – tādu nav daudz, Turpināt lasīt

Putins testē jaunu kara paņēmienu. Molly K. Mckew un Gregory A. Maniatis + “А pop-up war” “neokaru” spogulī un trauslais Dienvidukrainas pierobežas Miers. Georgijs Bjanovs

Runas par to, ka Putins uzvedas, it kā dzīvotu 19.gadsimtā, veido nepareizu priekšstatu par neseno notikumu nozīmi.

Putins nepavisam nav pārrēķinājies, viņš ir izvirzījis jaunus kara paņēmienus 21.gadsimtam, raksta ‘The Washington Post’.

Pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā, Putins ir daudzus mēnešus tērējis tradicionālā kara aprīkojuma izkārtošanai. Viņš ir atjaunojis dzelzceļus un automaģistrāles, lai pēc tam viegli pa tām pārsviestu tankus un karavīru tūkstošus. Kara lidmašīnas viņš ir nosūtījis pie Gruzijas robežām. Viņš ir arī laidis darbā valsts propagandas ieročus, lai nojauktu izpratni par to, kas tieši ir šo karu sācis.

Bet nacionāla mēroga kara ietvars tagad Putinu vairs neierobežo. Turpināt lasīt

Krima: Putins pret Īstenību. Timotijs Snaiders

(Nekas nav vienkāršs šajā pasaulē. Kādreiz nenotikušās Atmodas laikos man kāds kora biedrs borēja, cik labākie pasaulē ir padomju čekisti – obligāti ar daudziem diplomiem uttutjpr. Putins nešaubīgi ir spējīgs zellis, un Krievijas politika nupat ir nepajokam iznākusi uz skatuves kā neslēpti čekistiska, var teikt arī – rašistiska. Nevar noliegt, Putins virtuozi likumīgo zagļu stilā spēlē uz rietumu demokrātijas, vārda brīvības, brīvās naudas drukāšanas, pasaules varas utt. perversijām, uz žīdu klātesamību visos satricinājumos, kā arī ir izvēlējies brīdi, kad rietumi vēl ir visvājākie. Arī Ukrainas, nedz Latvijas nākotne nav vienkārša, tomēr Krievijas apkampienus nenovēlu pat krieviem. Labā ziņa ir tā, ka Rietumi un latvju liberālkomjaunieši beidzot varbūt sāks blisināties, kas tad ir tas invazīvais koloniālisms, kas tad tā starptautiskā nekaunība, un ko tad provocē pretimnākšana Krievijai. I.L.)

(Timothy Snyder, March 7, 2014)

Šī ir trešā daļa no Timotija Snaidera rakstu virknes par Krievijas ideoloģiju un Ukrainas revolūciju. Iepriekšējie raksti analizē Kremļa Eurasian ideology un tās propaganda about the Kiev uprising.

Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un tās okupācija ir postoša Eiropas miera laika kārtībai. Turpināt lasīt

Ilarionovs: nedēļas laikā Krievija uzsāks totālu spiedienu uz Ukrainu. Gordonua.com

31.01.2014

Jau februāra pirmajā pusē Krievija sāks totālu spiedienu uz Ukrainu, kura mērķis ir Maskavas pilnīgas kontroles nodibināšana pār šo valsti.

Par to paziņoja Vladimira Putina bijušais padomnieks, pazīstams ekonomists, Krievijas “Solidaritātes komitejas ar Maidanu” dalībnieks Andrejs Ilarionovs (Андрей Илларионов).

Pēc viņa ziņām, Kremlī tiek izstrādāti trīs iespējami scenāriji, viens no tiem ir pilnīgas kontroles pārņemšana pār visu Ukrainu. Turpināt lasīt

Ceļš uz 1940. gada 17. jūniju: meli, viltus, lētticība. Ainars Lerhis

Ainars Lerhis, vēstures zinātņu doktors

Baltijas valstu inkorporācijas mērķtiecīgu sagatavošanu uzsāka padomju specdienesti jau 30.gados, izmantojot savus specdienestus un diplomātiskā dienesta iespējas. Stratēģiski svarīgās valstīs (PSRS pievērsa pastiprinātu uzmanību kaimiņvalstīm un lielvalstīm: Lielbritānijai, Francijai, Vācijai, Japānai, Polijai, Rumānijai, Somijai un Baltijas valstīm) NKVD, Sarkanās armijas Ģenerālštāba izlūkdienests GRU un Kominterne iesūtīja profesionālus izlūkus un vervēja šo valstu iedzīvotājus.

Turpināt lasīt

Slēptais atklājas: Bilderbergas sazvērestības teorija par oficiālu vēsturi pārvēršas vienā naktī. Advaita Mihai Stoian

(“… liela(āka) krīze virzībā uz pasaules valdības dibināšanu viņiem vienmēr ir viegli izraisāma. Viņi rēķinās ar faktu, ka ļaudis šo lēno līgano virzību nepamanīs, un viņiem izdosies viņu pasaules varas sagrābšanas plāns, pirms jel kāds ieskandinās trauksmi. … demokrātijas ideju tie ir izmantojuši tikai kā “opiju masām”, nevis tiešām plānojot lietot tās pamatlikumus attiecībā uz sevi. … Tāpēc no ikviena no mums ir atkarīgs, vai nu iemūžināt šo masveidīgo iedvesto snauduļojošo verdzību, vai mosties TAGAD bez kādas vilcināšanās.”

Turpināt lasīt

Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija. Arturs Priedītis. Izvilkums

(Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša intervijas izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris) beigu daļa. No vietnes ‘Tautas forums’; http://www.tautasforums.lv/?p=4961 Viens citāts no šā izvilkuma:

“Lakoniski sakot, tiek demontētas ne tikai nacionālās valstis un to kultūra, bet pat atsevišķas civilizācijas, ko mēs šodien redzam Lielajos Tuvajos Austrumos. Tiek sagrauta kultūras iekšējā solidaritāte, nostiprinās naudas kults un sociāldarvinistiski stereotipi – izdzīvo stiprākais. Tiek krasi samazināta iedzīvotāju spēja pretoties, pašorganizēties un attīstīties.”)

Vai runa ir par amerikāņu ģeopolitisko prognozi pēc PSRS sabrukuma?
– Jā, 90.gadu sākumā tāds bija ASV valdības stratēģiskās domāšanas etalons, kuru kritiski vērtē Stivens Manns. Valsts prezidents un citi augsti ierēdņi gudri sprieda par „jaunas pasaules kārtības veidošanu”. Turpināt lasīt

Atmodas trešā seja. Grigorijs Emanuila d. Lučanskis, visveiklākais nepieķertais noziedznieks pasaulē, visātrāk ‘uzvārījies’ cilvēks Eiropā (Ginesa rekordu grāmata).

(Gan jau esat manījuši, ka 3.Atmodai bez latviešu cerības uz tautas izdzīvošanas brīnumu un vietējo čekistu tieksmes nokratīt komunisma un Maskavas važas bija vēl kāda dimensija – zibenīgi akceptēts tabu pat žurnālistiem, nemaz nerunājot par ‘ekspertiem’ un ‘partiju sistēmu’ .

“A kto vi, kapitaļist iļi sociaļist? Ja Jevrei.” Primakovs, Kalmanovs, Kehmans, Kobzons utt utt. Baltijas valstīs kurators … skat. #4. https://www.youtube.com/watch?time_continue=3851&v=n6rgozEWL1U&feature=emb_logoTabu tāpēc, ka tās nagos bija cilvēku fiziskās izdzīvošanas krāns. Runa ir par vadāmo liberāldemokrātiju, vadāmo haosu, naudasnaudas totalitārismu, būtībā naudas taisītāju varu. Izcils tās pārstāvis, šķiet, ir neaizskaramais ‘latvijietis’ Grigorijs Lučanskis, naudas sātana ‘guru’, no kura mūsu vietējie IEAAAVV un viņu advokāti utml., šķiet, ir mācījušies kā nu spēdami.

Tālāko tekstu esmu papildinājis ar citiem  lejupkraujamā PDF failā: Jaunāko laiku vēsture. Klikšķiniet, lasiet, iesaku nokraut pie sevis un pa laikam pārlasīt)

Turpināt lasīt

Kas notiek?! Induļa Roņa versija ‘Baltijas jaunās brīvības cīņas Latvijā’.

(Mūžīgs kolaboracionisms, nesadarbība savējo starpā un pienākums glābt krievu tautu – vai tā ir latviešu tautas izdzīvošanas formula? Vai Dziesmu svētki to izturēs un vai tie kļūst labāki kā 1990.gadā?

Pārpublicēju Induļa Roņa darbu, jo būtu grēks noskatīties, ka tas tiek noklusēts kā daudz kas, skar tā saukto ‘Latvijas ceļu’. Latvijas ceļu gan kā partiju, gan kā manipulācijas stratēģiju un taktiku Latvijas PSR kolaborantu priekšpulku, pirmkārt, represīvo iestāžu darbinieku un padomju nomenklatūras cinisma un noziedzīgas visatļautības ievazāšanai it kā neatkarīgas Latvijas likumdevēja, izpild- un tiesu varā, kā arī privatizācijas priviliģijās. Kolaborācija un ‘sirdsapziņas svārstību koridora plašums’ nav un nevar būt vienkārša problēma, sevišķi apstākļos, kad nepakļaušanās noziedzīgam režīmam nozīmēja cilvēka un/vai viņa tuvinieku dzīvības vai veselības, bet karjeras jau nu noteikti, apdraudējumu. Savukārt, pusgadsimtu ildzis tautas, tās morāles un uzņēmības genocīds ir radījis apstākļus, kad vistīrākie cilvēki daudzmaz brīvā sabiedrībā ir nokļuvuši ar atrofētām analīzes, administrācijas un uzņēmības spējām.
Latvijas viltus elite izliekas nezinām, bet būtībā agresīvi noraida lustrāciju (šķīstīšanās rituāls; postkomunisma valstīs bijušās nomenklatūras un represīvā aparāta politiska attīrīšanās) kā kolaborācijas problēmas aspektu risinājumu.
Darba autora profesionālās, sadzīves un publicitātes problēmas, šķiet, ir sākušās 1993.gadā, beigām tuvojoties pētījumam par čekistu sarakstu. Skatiet izvilkumu no darba: “To LPSR VDK štata un ārštata darbinieku, čekas pakļautībā strādājošo prokuroru, tiesnešu, advokātu u.c. pilnu sarakstu, kuri bija piedalījušies represijās pret okupētās Latvijas civiliedzīvotājiem, grāmatas autors sāka sastādīt vēl 1993.gadā akadēmiskām un Ģenerālprokuratūras vajadzībām. 1998.gadā šo čekistu failu pabeidza autora oponenti Dr.hist Dainas Bleieres vadībā un izņēma no atskaitēm Latvijas Zinātnes padomei. … Kā ārlietu ministrs un Krievijas valdības vadītājs J.Primakovs centās iedzīvināt neonacistiskas tendences Krievijas Federācijas ārpolitikā – pielāgojot tai Ādolfa Hitlera tēzi, ka Vācijai ir tiesības aizstāvēt un pārstāvēt vāciešu intereses visā pasaulē.” Izskatās, ka I.Ronis ir vienīgais, kas Latvijā kaut cik pēta kolaborācijas un tās seku problēmu, kas īstenībā brēktin brēc pēc apjēgas un risinājuma. Nav jau jāpiekrīt katram viņa vārdam, minējumam un pieņēmumam (es, piemēram nedomāju, ka latviešu leģionāru upuri bija bezjēdzīgi un nemotivēti; nav viņu vaina, ka krievu neieņemto Kurzemi pēc Vācijas kapitulācijas nepārņēma antihitlerisko sabiedroto rietumu puse. Un nedomāju arī, ka nacionālisma jēdziena kropļotāju baram pietrūcis vēl viņš. Neko nezinu teikt par autora izteiktajām konkrētu cilvēku apsūdzībām, vien to, ka Latvijas dzīves kontekstā tās izskatās iespējamas), bet iepazīties ar viņa sniegumu mums būtu vērtīgi. Neticiet nevienam no tiem ‘politologiem, sociologiem, antropologiem un citiem -logiem’, kuri autora skartās problēmas “nav pamanījuši” vai “stāv tām pāri”.
Vēl daži izvilkumi:
“Politiski Latvijā  ir  izveidota pseidodemokrātiska  valsts  iekārta vadāmās  demokrātijas  formā,  kur  pilnīgi  antikonstitucionāli, aizkulisēs  valsts    faktisko pārvaldi ir  uzurpējusi  Nacionālās Drošības  Padome (NDP), kas  pārstāv  spēka  struktūras  un  kuru  vada Valsts  prezidents.   Praksē  likums par  valsts noslēpumu  tiek  nostādīts augstāk  par  konstitūciju.  Slēpjoties  aiz valsts noslēpuma vairoga — specdienesti gana deputātus,  deformējot  informācijas  plūsmu, kā Saeimā, tā  valdībā  (ar   specdienestu  slepenās  aģentūras  izveidi  ierēdniecībā  u.c.) – tā  nodrošinot  sev vēlamu lēmumu  pieņemšanu. … Taču vadāmajai  demokrātijai Latvijā  gluži nepiemīt  Sicīlijas Cosa Nostra raksturs.  Tā tika radīta, lai  pie varas  caur ķēķa  durtiņām varētu  atgriezties  vecā padomju  nomenklatūra, dēliem un nu jau  arī  mazdēliem  nomainot  tēvus un vectētiņus.  Taču  tradicionālā  padomju  nomenklatūras  mazspēja  realizēt  pragmātisku  tautsaimniecisku  politiku arī biznesmeņu un baņķieru statusā, kļūst  jo brīdi acīmredzamāka, pieaug kritika un konkurences spiediens, kā no apakšas, tā īpaši no Rietumiem, tāpēc šajās, šodien Latvijā valdošajās, aprindās  valda nervozitāte un izejas meklējumi, kas var radīt dažu labu pārsteigumu vistuvākajā nākotnē. … Īsi pirms savas dabiskās nāves nedabiskos apstākļos I.Ķezbers paguva grāmatas autoru brīdināt, ka  KGB/VDK 5.pārvalde ir atjaunojusi pagrīdē visas organizatoriskās struktūras, tā kā bija arī kam izplatīt šāda tipa apmelojumus.”)

Turpināt lasīt

Draudi valsts drošībai, kurus Latvijas amatpersonas nesaskata. Ligita Leja

Esam sagaidījuši bijušās interfrontistes Tatjanas Ždanokas uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirmo reizi cilvēktiesības tik klaji tiek izmantotas pret Latvijas nacionālajām interesēm.
Ārzemju presē par Latviju nejauši parādās pārsvarā negatīva informācija, galvenokārt – par krievvalodīgo cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Latviju rāda kā zemi, kur ir problēmas ar demokrātiju. Bet pirms 10-15 gadiem attieksme bija gluži cita – pasaules ietekmīgākie mēdiji rakstīja par latviešu tautas drosmīgo cīņu pret komunistisko totalitāro režīmu: sirdsapziņas cietumnieku ciešanām padomju gulagos, „Baltijas ceļu” 1989.gada 23.augustā, kad Molotova-Ribentropa pakta gadadienā Baltijas valstu tautas sadevās rokās protesta akcijā, pasaule ar aizturētu elpu sekoja 1991.gada barikāžu dienu notikumiem Viļņas un Rīgas ielās. Pienācis laiks analizēt attieksmes maiņas cēloņus.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Ciānas Gudro slepenais protokols un mūsdienas

(Ir līdz mielēm izpētīti, sodīti un mēs kaut cik zinām Vācijas Trešās Impērijas nacistiskos jeb rasistiskos noziegumus. Nav pietiekami izpētīti, sodīti un pasaulē zināmi PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas noziegumi, kurus stingri teorētiski ņemot par nacistiskiem nosaukt ir grūti, jo krievi īstenībā nav etnoss, bet dažādu pārkrievotu etnosu konglomerāts. Tomēr nacistiskas tieksmes slēpjas to gan pārkrievošanas, gan teritoriālas invāzijas alkatībā. Galīgi nav pētīts žīdu nacisms jeb rasisms, kaut gan tā saknes stiepjas līdz jūdaisma tautas manipulatīvajai izredzētībai – tās aprioram rasismam, spožumam un postam. Pēc Otrā pasaules kara līdzcietība ir dabiska; lai gan katrai tautai nenoliedzami ir savs ‘statistiski vidējais’ raksturs un spēju ievirze, tomēr katras no šīm trim cilvēku lielākā daļa nav un nekad nav bijusi nacistiska. Katrai no tām ir bijuši un ir izcili pasaules mēroga Cilvēki, par kuru devumu pasaule var būt ļoti pateicīga. Šajā tekstā piedāvāju izvilkumus no sākotnēji slepena ārkārtīgi sātaniska protokola, kā arī beigās visu tekstu. Nešaubos ne mirkli, ka to līdz pēdējam burtam ir pētījuši un noderīgo izmantojuši un attīstījuši gan Hitlers, gan Ļeņins-Staļins. Diemžēl es nešaubos arī, ka pēc 2.Pasaules kara pasaule ir otrā grāvī līdz ausīm. Lai kas būtu protokola autors un lai kas virza mūsdienu ļaunumu, iesaku piedomāt, vai patreizējā pasaulē neredzat pārāk daudz ko ļoti pazīstamu no Ciānas Gudro slepenā protokola.

Henrija Forda (Ford Motor Company) viedoklis:

“Pat ja tā sauktie ‘Cionas Gudro Protokoli’ nav bijuši nekas vairāk kā ievērojams literārs darbs, tomēr tiem vajadzētu būt ar maģisku pievilkšanas spēku dēļ tajā izklāstītās pasaules programmas baisās pilnības. Tomēr domu, ka tie nav bijuši nekas vairāk kā literārs darbs, apstrīd pats tā saturs; protokolos ir skaidri caurskatāma īsta valsts pārvaldes zināšana, un caur visu to saturu iet pavediens, pēc kura var noteikt to īsto saturu. Bez nākotnes plāniem tajos ir gan viss, kas jau paveikts, gan tas ko paredzēts veikt tuvākajā nākotnē.
Nav brīnums, ka pārraugot pēc tiem patreizējo pasaules stāvokli un vispārējo notikumu gaitu, kā tā izklāstīta protokolos, interese par tiem kā literāru darbu atdod vietu saspringtai uzmanībai, kas savukārt pāriet izbrīnā un pat šausmās
{…}
Lai kā nebūtu, mūsu priekšā ir programma, kas aukstasinīgi iezīmē tautu materiālas un garīgas iznīcināšanas plānu. Un mēs redzam kā šī pati programma dienu no dienas pārvēršas īstenībā un piedevām, ja ne kopumā, tad lielā daļā vienas rases kontrolē

[Форд Г. “Международное еврейство, М.: “Витязь”, 1998, с. 118,128]

Ir vērts izlasīt arī atsauksmi uz grāmatu par neoliberālisma dabu pašās beigās. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju. Smadzeņu skalošana

(Kurš nav brīnījies – kas Latvijā notiek! Izlasīsim kaut vai šos divus rakstus un domāsim, domāsim, domāsim. (I.L.) 

Īsi par iedvešanas mākslu. Gunārs Klēģeris

Ar iedvešanas kā komunikācijas instrumenta palīdzību iespējams sekmīgi nodot indivīdam tādu informāciju, kura sevī ietver vajadzīgās idejas un darbības stimulus. Iedvešana paredz šo ideju pieņemšanu bez jebkādas loģiskas vai kritiskas izvērtēšanas no saņēmēja puses. Vienkāršāk izsakoties – tas nozīmē iedot sarunas biedram sazāļotu ābolu. Nerakstu „saindētu”, jo dažkārt iedvešanai var būt arī pozitīvi mērķi.

Turpināt lasīt

NACIONĀLO PARTIZĀNU KAUJAS LATVIJĀ (1944.-1952. g.). Donats Greizis+saruna ar FREDU LAUNAGU+J.Vasiļevska materiāli

Vakarvējš kad brāļu kapos žūžo,

Klusi čukstot: varoņi te dus,

Latviet, atceries, ka tu vēl dzīvo!

Gādā, lai tavs zobens nesarūs!

Meži mūsu dziesmu lepni atšalc,

Svešs ir mūsu zemei iebrucēju bars.

Un es zvēru Tev, Tu latvju zeme.

Plīvos atkal karogs sarkanbalts!

 

(Vectilžas meža brāļu sacerētā PARTIZĀNU HIMNA)

Par nacionālo partizānu darbību Latvijā ir samērā maz rakstu. Pēc šo jautājumu zināmas izpētes gribētos latviešu lasītājam sniegt ziņas, kas savāktas un apkopotas, runājot ar dzīviem palikušajiem partizāniem, viņu sakarniekiem, kā arī no tā laika avīžu rakstiem un čekas materiāliem.

Turpināt lasīt

Ar nodevību pret nacionālajiem partizāniem Zigmārs Turčinskis – Viesturs Sprūde

(Šķiet, ka nodevēju laiki Latvijā nebeigsies, ja vien nemainīsies Krievija, tāpēc ieliku šo pieredzi.)

Latvijas nacionālo partizānu kara vēsture ir sarežģīta un var radīt pretrunīgas izjūtas. Nav noslēpums, ka viena no iecienītākajām metodēm, ko čekisti izmantoja partizānu apkarošanai, bija nodevēju iefiltrēšana. Šo paņēmienu kā ļoti efektīvu vēl tagad presē mēdz slavēt Krievijas specdienestu pārstāvji. Par veidiem, kādā tika vervēti slepenie aģenti, un viņu likteņiem iztaujāju nacionālo partizānu kustības Vidzemē un Latgalē pētnieku, vēstures doktorantu ZIGMĀRU TURČINSKI.

“Nacionālo partizānu kustība ar laiku gan apsīka pati no sevis. Bet šie slepenie aģenti veica tieši organizācijas iznīcināšanu. Viņu mērķis bija komandieri. Ja nav komandiera, grupas sašķeļas un nav vairs tāda spēka; sāk baidīties tikties ar citu grupu pārstāvjiem,” norāda vēsturnieks.

– Kurā brīdī NKVD saprata, ka ar atklātu kauju partizānus nevarēs iznīcināt?

Turpināt lasīt

Mediji un politiķi: vienā tīklā saistīti. Anda Rožukalne, Valdis Krebs

Anda Rožukalne, Valdis Krebs (mediju tīklu vizualizācija)

Sākums

Latvijā daudzi neuzticas politiķiem, bet tic medijiem. Tomēr starp abiem navlielas atšķirības: mediji ciešām saiknēm ir saistīti ar politiķiem.
Mediju un politikas saiknes izskaidro vairākas problēmas Latvijas mediju sistēmā — īso neatkarīgu mediju sarakstu, objektīvas žurnālistikas nelielo īpatsvaru, partejiski angažētu mediju veidošanos, preses brīvības līmeņa krišanos. Politiskā vide radījusi paklausīgu mediju “mākoni”, kas piesedz patiesību.

Turpināt lasīt

Lietuviešu aizsardzības politikas eksperts analizē hipotētiskus Baltijas valstu okupācijas scenārijus

Kas varētu notikt, ja Baltijas valstīs tādu vai citādu iemeslu dēļ pavērstos nelabvēlīgā virzienā, – šādu jautājumu portālā “Lrytas.lt” centies analizēt lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis.

Balstoties uz ilggadējiem novērojumiem par Krievijas, Lietuvas un NATO bruņoto spēku dislokāciju, bruņojumu un stratēģisko plānošanu, viņš aplūko vairākus teorētiskus notikumu attīstības scenārijus, norādot, ka šādas vīzijas, pat tad, ja tās izrādītos neprecīzas vai pat maldīgas, dažkārt palīdz vieglāk pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, no kuriem vēlāk varētu izrādīties atkarīgs nākamo paaudžu liktenis.
Pēc Maskavas un Tbilisi militārās sadursmes 2008.gada augustā arī transatlantiskās telpas politiķiem būtiski mainījis viedoklis par iespējamu lokālu konfliktu starp Krieviju un vēl kādu atsevišķu valsti, raksta Matonis. Maskavas lēmumi par jauna bruņojuma dislocēšanu Kaļiņingradas apgabalā liek izvērtēt arī hipotētiska militārā konflikta scenāriju starp NATO un Krieviju Baltijas reģionā.

Turpināt lasīt

Krievija un mainīgā pasaule. V.Putins – citāti

(Tas ir visai amizanti, kā Putins cenšas uztiept citām valstīm savus grēkus, tomēr vienlaikus viņš piedāvā mums sinepes, ko pasmērēt mūsu Krievijas piektajai kolonai zem astes. I.L.)

2012-02-27
“Московскиe новости”

Bieži tiek runāts – cilvēka tiesības ir prioritāras attiecībā pret valsts suverenitāti. Nešaubīgi, tā tas ir – noziegumi pret cilvēci ir jāsoda starptautiskā tiesā. Bet, kad šo stāvokli izmantojot, viegli tiek mazināta valsts suverenitāte, kad cilvēktiesības tiek sargātas no ārpuses un izlases kārtībā – un kad “aizsardzības” procesā tiek mīdītas kājām ļaužu masu tādas pat tiesības, tostarp pašas pamata un svētākās – tiesības uz dzīvību – tad runa ir nevis par cildenu lietu, bet par elementāru demagoģiju.

Turpināt lasīt

Vladimirs Novodvorskis: Referenduma rezultāti. Iespējamie scenāriji

(Autors nenosauc, viņaprāt, vēlamāko variantu, bet sauc latviešu pašnoteikšanās tiesības par fobiju izpausmi. Tomēr paldies par analīzi. Lasītāju vēstures saglabāšanai pieliku arī komentārus, nelabojot rakstības kļūdas. Šajā ziņā varam būt droši, ka ne vien Latvijas nelojālo iedzīvotāju, bet arī Krievijas slepeno dienestu tīmeklī un sociālajos tīklos rakstītie komentāri no “Jāņa”, “Kristapa”, “Arta”, “Dainas” utt. kļūs arvien grūtāk atšķirami. KRIEVU PAVASARA 1.PAKĀPES ZAUDĒJUMU KAČĀS UZ NEPILSOŅU NEMIERIEM. ATPAZĪSIM MUSINĀTĀJUS, IMPORTA NEMIERNIEKUS UN PASMIESIMIES. I.L.)

DELFI, 15. februāris 2012 12:48

1. Etniskā spriedze sabiedrībā ir mīts. Tā parādās tikai tad, kad to inspirē politiķi. Ja sabiedrību aplūko kā piramīdu, tās pamatā ir vienkāršie pilsoņi, otrajā līmenī – 10% aktīvie pilsoņi (sabiedrība), sabiedriskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi, trešajā līmenī – politiskā elite, spriedze manāma lielākoties tieši politiķu un plašsaziņas līdzekļu līmenī. Šobrīd Latvijā darbojas latviešu un krievu politiskā elite. Vienai ir sabiedriski ekonomisko procesu vadības sviras, bet otrai, atrodoties ilgstošā opozīcijā, tādu nav. Tāda pati aina parādās, pētot plašsaziņas līdzekļu darbību Latvijā. Pastāv divas informatīvās telpas. Tāpēc problēmas risinājumu jāmeklē tieši politiskās elites un plašsaziņas līdzekļu līmeņos.

Turpināt lasīt

Kapitālisms jāsalāpa, Bretonvūdas sistēmas izgāšanās, Occupy kustība uzvar. V.Vīķe-Freiberga, Mihels Hosudovskis, Jozefs Štiglics

(Pārspīlējot, varētu varbūt teikt, ka patreizējais kapitālisms ir monetāri militārs gangsteru fosīlisms. Kā Latvijas laivelei noturēties šajā okeānā? Manuprāt, jāaizdrīvē caurumi (likumdošana un tiesībsardzība), jāsalabo kompass (valsts mērķi), jāizārstē kapteinis (Valsts prezidents un Ministru kabinets), jāsataisa stūre (ministriju mērķtiecīgums un izdarīgums), jāsapelna kārtīgam dzinējam vai kārtīgām burām (uzņēmējdarbība), un tad tā vairs nav laivele un vairs nav tik svarīgi, cik okeāns plašs. Tas, protams, nenozīmē dzelzs aizkaru – okeāna viļņus tas nenobaidīs. Esmu te salicis triju autoru domas par sabiedriskās iekārtas krīzi. Vairu Vīķi-Freibergu pazīstam, vēl ir dažādi vērtēts pakreiss ekonomikas padomnieks Michel Chossudovsky, kas netaupa “ļoti stipru tabaku” – daudz vairāk slikta par rietumiem nepateiksim, un 2001.gada Nobeļa prēmijas ekonomikā laureāts Jozefs Štiglics)

Turpināt lasīt

S.Metuzāls: ‘Latvijas VDK’

(Nav jau gan vientiesīgie puiši, ko intervējis autors. Citēju kādu komentāru: “Pagarais Metuzāla rakstiņš par čekas darbinieku un aģentu dzīvi šodienas Latvijā, manuprāt, virspusējs ir tādā nozīmē, ka nepieskaras pašam galvenajam – ārvalstu izlūku darbībai mūsu brīvvalstī. Vai tiešām netiek pirkti un apmaksāti bijušo aģentu un čekistu pakalpojumi Krieviju interesējošos projektos? Vai kaimiņvalsts spēj kontrolēt mūsu partiju finanses, cik lielā mērā? Cik lielā mērā un kā tas iespaido valsti kopumā? Kādi informācijas virzieni, kas nozīmīgi ārvalstniekiem un kuros darbojas ārvalstu aģenti? Vai tikai krievu? Par ko nemitīgi runāja un žēlojās Lembergs? Ko Latvijai nozīmē Soross, kāda ir viņa ietekme ekonomikā, politikā? Sfēra, kurā valda klusums.

Turpināt lasīt

Šķeltniecība, N.Ušakovs, Krievijas vēstniecība

( Izlasiet pārtulkotos dokumentus un uzminiet, kas ir Ušakovs, kurš kā vai nu algots vai nealgots valsts valodas nelietošanas sodu eksperts (“50 latu vietā parādās koridors 25-50 latu. (tas ir, vairs neizdosies sodīt ar 10 latiem)»), krievu partiju kopīgās vēlēšanu taktikas saskaņotājs ar Krievijas vēstniecību (“vēlamāks ir «olu sadalīšanas pa dažādiem groziem» variants – tas ir, atsevišķi «Saskaņas centra» un PCTVL saraksti uz 2009.gada Eiroparlamenta vēlēšanām. Jo pat ar vienotu sarakstu 30% sasniegšana nav reāla”) un Krievu pasaules nostiprināšanas un paplašināšanas bīdītājs (“Mēs neteoretizēsim, kā saglabāt krievu pasauli. Mēs to jau saglabājam un vairosim tālāk.”), redzams, ne reti sūta materiālus Krievijas vēstniecībai. Nē, vārdus “saskaņa” un “integrācija” te neatradīsim. Nezinu, kas dokumentus ir publicējis, bet labi, ka zinām Ušakova hobijus. Ja lasāt krieviski, skat. saitēs:

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7148

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7114

I.L.)

Ušakova sarakstes noslēpumi: vēlēšanu taktika (раскладки) tiek saskaņota ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu (skat. dokumentu).

Turpināt lasīt

Latvijas nacionālā attīstība – lūdzu, piedomājam. Ivars Līdaka

1. Patreizējais stāvoklis:

– bezideālu valsts ar naudas alkatību kā vērtības surogātu;
– bezmērķīgas plakanas demokrātijas caurumaini procesuāla republika;
– nelikumīgā imigrācijā kropļots iedzīvotāju sastāvs;
– okupācijas laikā kropļota likumīgās tautas apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados kropļota likumpaklausība un tiesiskā apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados – pelnīšanas apziņas nomaiņa ar naudas dabūšanu;
– brīvā tirgus mīta aizsegā kropļota konkurence tautsaimniecībā;
– bremzējoša darba likumdošana un trula ierēdniecības darba apmaksas sistēma;
– galīgi neskaidra valsts drošības dienestu darbība, ja ne saspēle starp Rietumu un Krievijas slepenajiem dienestiem Latvijas drošības
dienestos;
– labi vai slikti, bet būtiski neatkarības ārēji ierobežojumi, kas un kā tendences ir vismaz skaidri jāzin;
– visa iepriekšējā rezultāts – glābjams vai neglābjams demogrāfiskais stāvoklis.

2. Kas darāms:

– 4. Atmodas ideoloģijas izvērsums;
– patiesi integrējušos pilsoņu no vienas puses un neintegrējošos pilsoņu un nepilsoņu laimes ideāla, vērtību pētījums;
– valsts mērķu pētījums un izstrāde;
– nepārvaramo ierobežojumu un to tendenču pētījums un izstrāde;
– iespējamo valsts mērķu izstrāde, ņemot vērā ierobežojumus;
– dinamiskas, tas ir, pastāvīgi pieregulējamas “online” stratēģijas, taktikas un paņēmienu izstrāde.

“… ir pieļāvuši naidīgus pretpadomju izteikumus, draudus dažu partijas vadītāju un Padomju valdības adresē…” KGB

(Nu jau maz būs tādu, kas šādu dokumentu uzskatīs par iespējamu, tomēr tieši tā ir bijis. Lai apjaustu mūsu tagadnes “bekgraundu” tādi ir jālasa un nepajokam jāpadomā. Tagad tik vienkārši psihenē neiebāzīs. Bet esam ambulatori saņēmuši pretlikumpaklausības poti postčekistu un Godmaņa izpildījumā, attautošanas poti komisāra Van der Stūla izpildījumā. Tagad pietiek, ka ir vērā ņemama daļa skolotāju, kam patriotismu ieaudzināt jau par vēlu, un galvenais, ģimenēs arī nav spoži. Bet kliedzošu pretrunu jau vēl ir vai cik. Iedomājieties trakomāju, kur trakie beidzot ir apjautuši savu demokrātisko vairākumu un par ārstiem ievēlējuši sevi. Iedomājieties Jēzus nāvi. Iedomājieties Atmodu, kur baiļu narkozē aizmeties degradācijas pumpurs uzplaukst alkatības narkozē. Iedomājieties tautu, kurai ir iestāstīts, ka tās bojāeja nodrošinās cilvēktiesību uzvaru. I.L.)

PSKP CK (Vispārējā npdaļa, 1.sektors)

Padomju Savienības Komunistiskā Partija. CENTRĀLĀ KOMITEJA

PILN. SLEPENI

ĪPAŠĀ MAPE

  Turpināt lasīt

Atskaite par PSRS Valsts drošības komitejas darbu 1985. gadā

(Nedomāju, ka izcila lasāmviela, bet vēstures liecība, pie kam ļoti vērtīgi lasīt, turot prātā 1989. gada 1.decembri (https://tencinusarunas.wordpress.com/2011/08/23/aukstais-kars-latvija-pec-molotova-ribentropa-slepena-liguma-teheranas-jaltas-potsdamas-un-maltas-slepenas-vienosanas-jeb-%e2%80%93-latvijas-neatkaribas-isa-pavada/), kad Gorbačovs devās Maltā lūgt aizdevumu no “pretinieka”, jo PSRS ideoloģiskā, represīvā un saimnieciskā iekārta bija piebeigusi pati sevi. Man šķiet, ka galvenais valsts noslēpums, ko “nelokāmi pašaizliedzīgi” no savas tautas un pasaules sargāja KGB, bija PSRS sabrukums. Dod, Dievs no tā mācīties.  I.L.)

__________________________________

PSRS VALSTS DROŠĪBAS                               {2 neizlasāmi uzraksti}    12
KOMITEJA                                                         Īpaši svarīgi {un divas slīpas svītras}
19.2.86 №  321-Č/OV
Maskava

PSKP CK
Biedram Gorbačovam M.S.

Atskaite par PSRS Valsts drošības komitejas
darbu 1985. gadā

Turpināt lasīt

Ideoloģiskā darba “uz Somiju” perestroika. KGB

(Somijas un krievu padomju impērijas kopīgu Lielās Oktobra revolūcijas gadadienas svinību plānošana, “ņemot vērā somu intereses” un impērijas sabrukuma nojautu gaismā varētu šķist visai šizofrēniska, bet štempelis “Pilnīgi slepeni” skaidri atklāj visuresošā un neizsīkstošā KGB pakalpojuma klātbūtni tajā visā; arī šajā tekstā ir jālasa “austrumnieciskie” zemteksti, piemēram, “viesnīcu pakalpojumi”. Tagad krievu imperiālistisko pretenziju un revanšisma sadarbība ar Latviju, “ņemot vērā latviešu intereses” vēl vairāk pelnīti izklausītos kā ņirgāšanās; notiek izvērsts krievu valodas un propagandas karš Latvijā, dažiem “Latrossijā”, zem “rietumnieciskās” “demokrātijas” aizsega un spiediena uz Latviju, iespējams, Krievijas pielabināšanai. PDF skat. http://bukovsky-archives.net/pdfs/sovter75/sovter75-r.html  I.L.)

_________________________________________

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

Padomju Savienības Komunistiskā Partija. CENTRĀLĀ KOMITEJA

PILNĪGI SLEPENI

Ct-34/6c

{kreisajā malā brīdinājums: Jāatgriež PSKP CK (Visparējā daļa, 11 (?) sektors) 4 mēnešu laikā no saņemšanas dienas. (PSKP CK Sekretariāta 1976.g.17.jūnija lēmums, tālāk 12 nesalasāmi burti)}

 Izraksts no PSKP CK Sekretariāta 1986.gada 30,decembra sēdes protokola № 34

 Par ideoloģiskā darba uz Somiju komplekso plānu uz 1987-1989.gadiem

Turpināt lasīt

“… negatīvi procesi, ko raksturo nacionālistiski, pretkrieviski noskaņojumi.” KGB

№ CT-243/8c 30.XII 1980.g.                                                                                                                                         SEVIŠĶĀ MAPE
PILNĪGI SLEPENI        1

Padomju Savienības Komunistiskās Partijas CK Sekretariāta
LĒMUMS

PSRS Valsts drošības komitejas (b.Andropova) 1980.gada 9.decembra ziņojums № 2576-A

Uzdot PSKP CK organizatoriskā-partijas darba un propagandas nodaļām palīdzēt PSKP Karačajevas-Čerkesijas apgabala komitejai uzlabot  organizatoriskā-partijas un audzināšanas darbu iedzīvotājos atbilstoši PSRS Valsts drošības komitejas (b.Andropova) ziņojumam un ņemot vērā domu apmaiņu, kas notikusi CK Sekretariāta sēdē.

CK SEKRETĀRS      /paraksts: M.Suslovs/

Turpināt lasīt

Kā inteliģence tika aizbīdīta no varas – vai aizbīdījās pati? L. Lapsa, S. Metuzāls, K. Jančevska

(Vērts izlasīt. Piebildīšu tomēr, ka pēdējais intelektuāļu izgājiens uz politiskās skatuves bija tie citādi cienījamie zinātnieki, kuri pirms Tautas partijas pēdējā triumfa vēlēšanās to daiļi slavēja, masu saziņas līdzekļos “izsakot savu neatkarīgo viedokli”. Jā, tauta gaidīja un gaida vīrus un sievas, “kas kaut ko var”. Toreiz izrādījās, ka pat tādi var pārdoties pavisam necienīgā krāpšanā. Kā nekā komunisma karjeras skola turas ilgi.
Kas ir noteicošais Latvijas valstī pēc PSRS un LPSR sabrukuma, ko saucam par Atmodu? Jā jā, nauda, kuras iegūšanai nav sakara nedz ar intelektuālo pienesumu, ne krietnu darbu, pat ne ar godīgu mantojumu. Galvenais sākumā bija slepenam lokam domāta informācija par to, cik tālu nekaunībā un laupīšanā viņi (un tikai viņi) drīkst iet, un slepenas operatīvas darbības iemaņas. Un tad īsti intelektuāļi steberē, nepilnvērtīgi paēduši, jo ir jāizvelk bērni un mazbērni, bet “veiksminieki”, arī visu varu pārstāvji, ir pārdevuši sirdsapziņu par Jūdas grašiem, un tautas “masa” sitas vai nost, līdz glābjas Īrijā, vai arī izblēda kredītus, ko nevar celt.
Un kas tad ir ar mūsu varām? No jauna ir nākusi klāt viltusdemokrātija un viltus cilvēktiesības, kas ir labas nišas; no komunisma palikusi ir spēja slepus blēdīties tā, ka velnam bail, un esam teicamnieki latviešu tautas tiesību pašnoliegšanā. Un esam labi nojautuši un nedrīkstam iepīkstēties, pirmkārt jau sabiedrības zinātnieki, ka visu varu mērķis ir nodrošināt tautas ilgtspēju savā vienīgajā zemītē. Tas nu noteikti neatmaksājas un ar zinātnieku klusu piekrišanu tiks aplamāts bezmaz par fašismu. Kur tad radīsies cerīgi intelektuāļi, kas zina tautas mērķus, var un dara, – kam var uzticēties?
Vai esam kaut ko mācījušies? Vai aug īsti intelektuāļi, kas nav kaunu maizē apēduši? I.L.)

Turpināt lasīt

Laikraksts: ar Kremļa atbalstu «krievu mafija» ieņem Eiropu

«Apollo», redakcija@apollo.lv
Ceturtdiena, 9. decembris (2010)

«Krievijas mafija» ir izplatījusies pa Eiropu un turpina palielināt savas ietekmes sfēras, liecina «Wikileaks» publicētā ASV diplomātu sarakste. Noziedznieki tāpat kā, piemēram, gāze un nafta, ir kļuvuši par Krievijas eksporta preci, ziņo Francijas laikraksts «Le Monde».

Turpināt lasīt

“Pilsoņu Kongress un tā darbība.” Jānis Maurītis + A. Paula-Pāvula referāts Austrālijā 1991.g.

(Mazskaitlīga tauta savā valstī ar nepanesamu agresīvas un ekspansīvas kaimiņvalsts ietekmi un ar sabiedrotajiem, kam pirmkārt rūp nomierināt agresoru, tam izdabājot.
Apdraudēta, genocīda novājināta un bojāta  tauta, ko labākā starptautiskās sabiedrības daļa izmanto kā buferi, kā vidi agresīvu kolonistu pieradināšanai.
Starptautiskās tiesības, kas tikai demonstrē labo labo gribu un spēku iegūst tikai, kad izdevīgas spēka valstīm un grupējumiem.
Ko iesākt? – I.L.)

Maldīgi cerot glābt un pārveidot PSRS agonējošo politisko un ekonomisko sistēmu, kārtējā Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK) plēnumā 1985. gada aprīlī un PSKP 27. kongresā 1986. gadā komparti­jas vadītāji pasludināja jauno pārbūves un pārkārtošanās politiku. Partijas vadība bija spiesta atzīt, ka valsts atrodas pirmskrīzes stāvoklī.1 Līdz ar to arī Latvijā radās un pakāpeniski pieauga neformālo grupu un kustību darbības iespējas, un ar laiku to prasības pēc PSRS iekārtas demokratizācijas pārauga prasībā pēc pilnīgas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Turpināt lasīt

Uzmanieties, jūs vervē! Kā nekļūt par spiegu: eksčekista padomi

Igaunijas slepenpolicija „KaPo” jau 2006. gadā brīdināja cilvēkus, kas apmeklē Krieviju, ka turienes slepenie dienesti mēģina savervēt aģentus. Pat ar brutālām metodēm.

Kafejnīca „Nostaļģija” pie Līvu laukuma jau ilgu laiku ir „tehnisku iemeslu” slēgta. Šī ir viena no vietām, kur Igaunijas nodevējs Simms tikās ar Krievijas nelegāli, izlūku, kurš spēlēja spāņu uzņēmēja lomu.
Turpināt lasīt

Izmaiņu modeļi. No Thomas P.M. Barnett “Atmestās dekorācijas” (Deleted scenes)

(Thomas P.M. Barnett ir stratēģiju plānotājs, kas ir strādājis pie nacionālās drošības jautājumiem kopš Aukstā kara beigām. Kopš 2005.gada strādājis par vecāko Enterra Solutions vadošo direktoru LLC, stratēģiju konsultāciju un tehnoloģiju firmā. Viņš ir vadījis arī savu konsultāciju praksi (Barnett Consulting LLC) kopš 1998.)

Ja noturīga demokrātija ir drīzāk globalizācijas veiksmīgas izvēršanās iznākums, nevis līdzeklis,

Turpināt lasīt

Imants Lešinskis. Kalpības gadi

(Lasot šo grāmatu, pēkšņi pamanīju, ka latviešu pilsoņi arī šajos dozēti pēcpadomju laikos atrodas līdzīgā, labākajā gadījumā, “iekšējā emigrācijā”, vai ir pilnīgi nomocīti dzīves cīņās, godīgas karjeras neiespējamībā  un neticamos tautas izdzīvošanas tiesību  kropļojumos. Tikai fiziskās bailes ir nomainījusi psihoemocionāla un saimnieciska manipulācija. – I.L.)

Daži izvilkumi no grāmatas:

Krieviskajam padomju režīmam vadītāju amatos jau sev vairs nav vajadzīgi “pārliecināti komunisti”, bet gan absolūti ciniķi, kas, zinot patiesos faktus, jebkurā laikā pretēji savai sirdsapziņai ir gatavi kalpot un iztapt Kremļa oligarhijai.

Turpināt lasīt

Starp  dzirnakmeņiem…  Gundars Valdmanis (taisnprātis pret shēmotājiem)

(Kurš gan “ar ādu” nesajūt, ka Molotova-Rībentropa slepeno paktu ir nomainījis cits tikpat slepens, kurš nesis latviešiem neatkarības ilūziju un garantējis leiputriju shēmotājiem – bijušajiem un palikušajiem slepenajiem represīvajiem grupējumiem?

Čekai un citiem slepenajiem orgāniem  izdevās pietiekami ilgi nosargāt no parastajiem lohiem galveno PSRS valsts noslēpumu – krahu – un pārorganizēties par  vēl neredzēti mežonīga kapitālisma trieciengrupējumiem un piedevām vēl izvilināt no pārējiem saukli “kaut pastalās, bet brīvi” un latviešu taisnošanos par savu klātbūtni savā zemē.  Lohiem palika vien šoka terapija un “es jau neko”.

Vai šāds ceļš, ko pasaulei iemānīja kā dziedošo revolūciju, bija vienīgais iespējamais? Cik Abrenes esam atdevuši un vēl, jauki klanīdamies, atdosim par  ēzeļa ausīm?

Vai kāds tic, ka kādas vēlēšanas nenotika baiļu inercē un nebija manipulētas?

Vai kāds tic, ka pašu “lohu” spriestspēja un spriestgriba un neuzpērkamība bija pietiekama?

Kāpēc gan šis izcilais saimnieciskais darbinieks, bezviltus neliekulīgais taisno ceļu gājējs ar skaidru valodu un varbūt dažkārt džentlmeniski lētticīgais, kā arī ne īsti veiklais politiķis  – Gunārs Valdmanis bija tik ļoti apkarojams Latvijas demokrātijas viltotājiem? Kāpēc Latvijas tautas viltus pārstāvjiem nevajadzēja viņa nesavtīgo palīdzību, pat ne kā ekonomista.

Turpināt lasīt

“Svētais” KGB ģenerālis Johansons. L. Grantiņš. 564 Latvijas īstie čekisti. L.Lapsa. VDK/KGB darbinieku saraksts 1989 g. Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

(Galvenais stāsts jau te nav par sazvērestību vai linča tiesu. Nav arī par to, ka te būtu nosaukti visi nelieši, nē, ne tuvu. Stāsts ir par to, ka šie nosauktie un nenosauktie cilvēki palaiž garām iespēju nokratīt dažādi iegūtos,

Turpināt lasīt

Atcerēsimies, kā atsākām… un domāsim, kā turpināt.

Ieva Akurātere – Lūgsna. Leonīds Breikšs, Imants Kalniņš

Kāds komentārs: “Skaistākā atmodas laika dziesma. Tā skanēja tik aktuāli, ka grūti bija noticēt, ka Leonīds Breikšs vārdus rakstījis kaut kad 1940. gadā. Un pēc tās sarakstīšanas tika izsutīts un mira Sibīrijā. “Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt, un, lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt.””

http://www.youtube.com/watch?v=FdXenczBE8A&feature=related

Ieva Akurātere – Manai Tautai (Palīdzi Dievs)

“Manai tautai/To My Nation,” sung by Ieva Akuratere. When she performed the song at the festival Liepājas dzintars in 1988, the entire audience rose to its feet and, in tears, sang along—a particularly noteworthy event as the hall was full of Soviet militia men.

Akuratere recorded the song for her solo album Spogulis, which was originally released on vinyl in 1988. MICREC re-released the album, with bonus tracks, on compact disc in 2005 as part of its Latviešu populārās mūzikas klasika series.

Turpināt lasīt

Liepnieks. Par Šķēli, Maskavu un lateksa biksēm. Anda Burve-Rozīte

(Par polittehnoloģijām un morāli. Iekrāsotie izcēlumi ir mani – I.L.)

Nepilnu nedēļu pēc Tautas partijas kongresa un Andra Šķēles ievēlēšanas par partijas priekšsēdētāju tās bijušais polittehnologs un ilggadīgs Šķēles līdzgaitnieks Jurģis Liepnieks dalās pārdomās par partijas izredzēm vēlēšanās, kā arī Latvijas politikas iespējamiem scenārijiem nākotnē.

Turpināt lasīt

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 1.daļa. Ķīniešu stratagēmas.

(Kāda stratagēma vai kāda to kombinācija, vai kāda “inovatīva” stratagēma tika lietota, lai veiktu apvērsumu pret Atmodu? Un kādas stratagēmas sastāvdaļa bija Pandoras (pasaules ļaunuma) lādes atvēršana LPSR sabrukuma laikā? Un kāda liek vēlētājiem brīnīties par katru “demokrātisko” vēlēšanu iznākumu? Un vai tad nezinām stratagēmu “apēdīsim tavu, pēc tam katrs savu”? Un kāda ir līdzība starp austrumu kaimiņa smaidiem 20.gs. 30.gadu krīzes laikā un tagad, pēctreknajos gados, kad Latvijas laiva, pašu un/vai svešu šūpota, zvāļojas nepajokam? Turpināt lasīt

Komunisma netikumi. Mildas Draules traģēdija.

(Šis raksts, tāpat kā visi pagātnes notikumi, nav domāts pārdzīvošanai, bet zināšanai. Daļēji joprojām neskaidra Kirova slepkavības vēsture, kurā viena no iejauktajām personām ir centīga jauna latviešu komuniste 1930. gadu Ļeņingradā. I.L.)

Kad trīsdesmito gadu sākumā Staļinam radās vajadzība novākt Sergeju Mirona dēlu Kirovu (Kostrikovu) Turpināt lasīt