(Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums; neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.)
“Ir pienācis laiks man izbeigt jūsu sēdēšanu šajā vietā, kuru jūs esat apkaunojuši ar savu nicinājumu pret visiem tikumiem un apgānījuši ar visiem saviem izgājieniem.
Jūs esat šķeltnieku bars un katras labas pārvaldības ienaidnieki.
Jūs esat uzpirktu neliešu čupa un gribētu kā Ēsavs pārdot savu valsti par lēcu virumu un kā Jūda nodot Dievu par dažiem grašiem.
Vai ir kaut viens tikums, kas jums palicis? Vai ir kaut viens netikums kas jums nepiemīt?
Jums nav vairāk dievbijības kā manam zirgam. Jūsu dievs ir zelts. Kurš no jums nav pārdevis savu sirdsapziņu par kukuli? Vai starp mums ir cilvēks, kuram vēl mazāk rūpējis Latvijas republikas labums?
Vai tad jūs neesat zemiski rokaspuiši, kad esat apgānījuši svētu vietu un ar saviem netiklajiem principiem un ļaunajiem darbiem pārvērtuši Dieva templi par zagļu pūļa patvērumu?
Vai tad jūs neesat visas nācijas nepanesami ienīsti? Jūs šurp sūtījusi tauta, lai gūtu nastas atvieglinājumu, bet jūs esat pārtapuši par vissmagāko nastu.
Tāpēc jūsu valsts ir aicinājusi mani iztīrīt Latvijas staļļus, darot galu jūsu bezgodīgajai dzīvei Saeimā un pašvaldībās, un es ar man piešķirto spēku tagad to daru.
Es pavēlu jums, ja dzīvība dārga, tūlīt pamest šo vietu.
Ejiet, vācieties prom! Pasteidzieties! Jāaiziet arī jūsu pērkamajiem padotajiem!
Uz priekšu! Savāciet tos spožos grabuļus un aizveriet durvis no otras puses.
(Pat ja te būtu neobjektivitāte (jocīga ir frāze par Kuriļu utml. atdošanu), tēma ir interesanta, un dzīve jau pati rāda, ka pasaules finanšu sistēma ir sprādzienbīstama – I.L.)
Cik spēcīga ir baņķieru vara pār Ameriku; vai pastāv uzskatu šķelšanās baņķieru vidū par to kā pašiem attīstīties tālāk: turpināt kā parazītiem vai pārrevidēt savu nostāju, jo citādi nāks vāks pašiem?
Amerikā baņķieri sēd ēnā, ārā gandrīz nebāžas, par viņiem gandrīz nerunā. Pie kam putošanās notiek ap dažiem simboliskiem vārdiem, pat ne tikdaudz Rotšildiem, cik Rokfelleriem. Bet Rokfelleri ir sētas kranči lielajā suņu stallī salīdzinājumā ar tiem, kuri pārvalda ne vien pasauli, bet arī pašu Ameriku. Turpiniet lasīt →
Vakar izlasīju kādu rakstu. Skaudru stāstu par kārtīgu, Latviju bezgalīgi mīlošu latviešu ģimeni ar trim maziem bērniem, kas miera laikā spiesti atstāt Dzimteni, lai dotos nezināmā svešumā. Un tādu ģimeņu ir tūkstošiem.
Kārkliņu ģimene aizbrauc kopā, cerot sevi saglabāt arī svešumā. Bet cik tūkstoši pēdējos 10 gados aizbraukuši, lai svešumā pelnītu savai Latvijā palikušajai ģimenei, bet ar laiku šīs ģimenes izjukušas, kļūstot par akli dreifējošiem cilvēcisko attiecību fragmentiem? Nav pat tādas statistikas, bet arī aiz šīs neesošās statistikas ir konkrēti cilvēcisko traģēdiju stāsti. Bet galvenais – aiz tā visa ir šā vietvalžu režīma mērķtiecīga politika – cilvēku eksports, mērķtiecīga dzīves iespēju likvidēšana Latvijā, lai ar lētu, viegli asimilējamu baltās rases darbaspēku apgādātu izmirstošās Rietumeiropas nācijas, kuras savu dzīvo spēku izšķiedušas imperiālistiskos karos, pakļaujot, paverdzinot un kolonizējot nācijas, kuras mūsdienās mēdz saukt par Trešās pasaules valstīm, kā arī nekontrolētās patēriņa orģijās. Konsekventi īstenojas jau 1990. gados sludinātais Latvijas politisko algotņu sauklis, kuru mēs izlikāmies nedzirdam: “Latvija pasaules apritē ieies ar savu lēto darbaspēku.” Ar ko šis Latvijas iedzīvotāju eksports pēc būtības un rezultātiem atšķiras no 1940. gadu deportācijām uz Sibīriju, padomājiet paši! Turpiniet lasīt →
(Maz būs to, kuriem nav skaidra migrantu kustības netīrā postošā daba. Nešaubos arī, ka velkamistu lielākās daļas dzinulis ir drīzāk Sorosa sile, nevis akla līdzcietība, lai gan arī īsteni ticīgie komjaunieši atrodas vienmēr. Un jaunmarksisma māneklis ir vēl viltīgāks kā rabīnu pēctecim K.H.Marksam un viņa Krievijas sekotājiem. I.L
‘Sam Gerrans’ ir angļu rakstnieks, tulkotājs, atbalsta padomdevējs un sabiedrisks darbinieks. Viņam ir arī profesionāla sagatavotība medijos, stratēģiskajā saziņā un tehnoloģijā. Viņu virza nodošanās pamatjēdzieniem, un viņš ir pievērsies autentiskai ievirzei uz atklājumiem un reālpolitiku. Viņš ir Quranite.com dibinātājs – kur Korāns tiek skaidrots, pamatojoties drīzāk uz saprātu kā uz tradīciju – un piedāvā gan individuālu valodas apmācību, gan personisku atbalstu un konsultācijas tiešsaistē SkypeTalking.com.
Filantrops Džordžs Soross nesen ir Wall Street Journal’ā publicējis vēstuli ar nosaukumu “Kāpēc es investēju 500 miljonus USD migrantos” (Why I’m Investing 500 million USD in Migrants). Šeit es pārlūkošu šo vēstuli un izdalīšu to, ko viņš domā no tā, kā viņa teiktais izskatās.
(Žīdu finanšu ietekme pasaulē diez vai kādam ir noslēpums. Tāds dīvains klusums iestājas, kad kāds ierunājas par žīdiem – taisni kā kādreiz, ierunājoties par Staļinu, vēlāk par Ungārijas sacelšanos, par krievu iebrukumu Prāgā, vēlāk par tukšajiem veikaliem, vēlāk par Afganistānu, vēlāk par krieviem (nevis “krievu tautības pārstāvjiem”), tagad jeb vienmēr par žīdiem. Autoru nezinu, skaidrs, ka krievu nacionālists; būtu labprāt zinājis, ko viņš saka par Krimu, par Ukrainu. Tomēr visai baisais “žīdu diskursa” deficīts un acīmredzamā Latvijas administrācijas diskriminatīvā (tūpstīgā) attieksme pret žīdu organizāciju īpašumiem (un arvien miglainākās pasaules distresa sērijas ar “neatrodamiem” geju, migrantu viļņu utml. finansētājiem) lika man šo rakstu pārtulkot. Labi būtu, ja kāds tiesu prakses guru pavērtētu pēdējo grāmatas ‘Did Six Million Really Die?’ tiesu Kanādā. I.L.)
Jāatgādina visai interesants bet maz zināms fakts. Ņujorkas “Žīdu avīzē” ir publicēts raksts par Pasaules karā bojā gājušiem sešiem miljoniem žīdu, un šis raksts ir publicēts 1919.gada 19.oktobrī! Tā nav drukas kļūda – pēc Pirmā
INFORMĀCIJA PRESEI 09.03.2016.
Saeima 2016. gada 3.martā mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti.
(Nesteidziet nobrāķēt šo rakstu kā “svētulīgu” vai nepamatotu. Ne lasītājam, ne man nav jākļūst par islāmticīgo. Ir vērts likt aiz auss katras tautas un reliģijas neikdienišķo gudrību, kas nepavisam nav “gaisā parauta”. Arī vidusmēra žīdam vajadzētu mācīties kaut vai no savas reliģijas un vēstures. Vai tad neesat brīnījušies par to naudasdieva supersviestu, kas apkārt notiek? I.L.)
Pašlaik visu pasauli, tās politiku, ekonomiku, kultūru, ziņas, sportu, izklaidi, manieres, ceļošanu utt. kontrolē un visur kundzībā pārņem viena tauta. Tai pieder absolūta vara, ko tagad neviena iespējama sāncenšu kombinācija nevar izkonkurēt. Vēl vairāk, nav nekādu pasaulīgu liecību, kas liktu domāt, ka tās spēcīgo tvērienu pār visu pasauli varētu sekmīgi izkonkurēt jebkad.
(Ārkārtīgi veselīgs raksts, runā par LATVIJAI GALVENO, un, 24 gadu vēstures apstiprināts, tas liek autori uzskatīt un dziļi cienīt kā gaišreģi. Neviens jau nesaka, arī autore, ka tas katls, kurā “to (Atmodas) sūdu maisīja”, varēja būt sterils. Tauta joprojām bija pārbaidīta, “gaišajiem” jeb atļautajiem spēkiem sekoja galvenokārt tāpēc, ka pamatoti piesardzīgi ostīja, kas kam ir atļauts. Tauta joprojām bija nevarīga informācijas, organizatoriskā, līderiskā, profesionālā ziņā – dzelzs mucā taču audzēta 50 gadus ar pistoli pie auss. Galvu no mucas palaikam bija pabāzuši vien karjerkolaboranti, kādu tik ilgā galēji represīvā režīmā nevarēja nebūt.
Labi, ka viņu spektrs uz PSRS galīgas degradācijas brīdi tomēr ir bijis pietiekami plašs, lai “paldies dievam”, tautai būtu aiz kā iet, bet “diemžēl”, lielāks spēks būtu kolaborantiem “no sirds”, kuriem informācija par īsto stāvokli un “darbības pieredze” ārzemēs noteikti bija lielāka. Vēsture, ja ne tiesa, nedrīkst aizmirst arī likumīgos zagļus, sauktus arī par “Puķu Andriem” vai “AAA”, bet tiešāk par “prihvatizātoriem” – vārdā, kas norāda uz latviešu joprojām slepus čukstēto civilokupantu īpatsvaru “jaunajā elitē”, Tagad viņi ir likumīgi ofšorkapitālisti, kuru slepenais lobijs Saeimā diez vai ir mazinājies, un kuru dēļ varbūt tā brīnāmies par demokrātijas stulbumu.
Bet raksts ir par to, ka deokupācija un dekolonizācija tobrīd tika atlikta uz nenoteiktu laiku, vienlaikus to melīgi dēmonizējot un uzsākot noziedzīgu latviešu nācijas pazudināšanas ceļu. Jaunie karjerkolaboranti izgāja rietumu kultūrmarksisma skolas, izšķirošās naudas turētāji ir nezin kas, un kritiski liela latviešu daļa tagad ir lidsabiedrību klienti. MOSTIES! I.L.)
Krasā kauju aktivizācija Ukrainas austrumos, kādu redzam kopš decembra beigām, lielos vilcienos nekāds pārsteigums nav. Bet tas nav arī lielais karš, par kādu daudz mēļo tīklos. Notikumi frontē, Minska-2 un pēdējā Porošenko iniciatīva ir vien vērienīgākas spēles daļas. Tāpēc uzņemšos drosmi apgalvot, ka Ukrainas vadības rīcībā ir sava loģika. Vairāk – Kijeva ir lielā mērā apspēlējusi Maskavu. Un tādā gadījumā nav jēgas klaigāt par “nodevību”, “pozīciju atdošanu” utt. Kijeva ir ieguvusi pašu galveno resursu – laiku. Kāpēc? Risināsim mīklu kopīgi.
(Pagājusi 4.maija diena. Izmisīgu cerību, čuriku, kompromisu, starptautisko tiesību pārkāpumu un vilšanās svētku diena. Un mana Stūra mājas muzeja apmeklējuma diena. Turpinās PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas un neticami lielas krievvalodīgo daļas čuriku maigā vara, kas šogad tiek krasi pārslēgta uz nekaunīgu spēka ekspansiju. Čurikus Staļins ir turējis, 1945. gada Potsdamas konferencē parakstot joprojām slepenu uzvarētājvalstu līgumu Rietumiem, kā nojaušu, Latviju uz 45 gadiem atdodot PSRS (saskaitiet šos gadus).Turpiniet lasīt →
(Patiesi, lasiet bez panikas, tomēr noteikti izmantojiet, lai izprastu Krieviju varas aspektā)
Katrs būs brīnījies, kāpēc daudzi Rietumu biznesa menedžeri, žurnālisti, politiķi vai eksperti aizstāv Putina agresīvo un despotisko politiku. Turpiniet lasīt →
(Kā to sūdu maisa. Runa ir par vienu no Krievijas starptautiskiem noziedzīgiem projektiem attiecībā uz Latviju, kas “rullē” jau vismaz kopš 2013.gada 1.septembra, pie kam pagājušie mēneši notikumu ziņā ir gadu vērti, tomēr jaunākus dokumentus mums diez vai pasniegs, un domas gājienu jau saprast var.)
Krievijas informācijas aģentūras ‘Jaunais Reģions’ rīcībā ir nokļuvis analītisks raksts ‘Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm šajā valstī’. Rakstu, pēc dažām ziņām, ir sagatavojis kāds no Kremļa politiskajiem centriem. Turpiniet lasīt →
Kā uzskata politologs Zbigņevs Bžezinskis, ASV ir Ukraina jāatbalsta ar visu nepieciešamo cīņai ar Krieviju – tāpat kā savā laikā PSRS atbalstīja Vjetnamu karā ar Ameriku. Tas atbilst Savienoto Valstu interesēm. Turpiniet lasīt →
(Krievija ir un būs visu nožēlota impērija, kamēr neatlaidīs visas savas pakļautās tautas. I.L,)
Polijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Gžibovska kgam
Polijas vēstniecība, Maskava
Vēstnieka kungs,
Polijas-Vācijas karš ir atklājis Polijas valsts iekšējo nepamatotību. Desmit kara operāciju dienās Polija ir zaudējusi visus savus rūpniecības rajonus un kultūras centrus. Varšava vairs nepastāv kā Polijas galvaspilsēta. Polijas valdība ir sairusi un neuzrāda dzīvības pazīmes. Tas nozīmē, ka Turpiniet lasīt →
(Izvilkums no raksta: “Ja viņi arī ieies, tad “izsūcoties” caur robežām un parādoties tur, kur separātistu ieņemti vietējās varas orgāni sauks pēc Krievijas neatliekamas “palīdzības tautiešiem”. NEITRALIZĒT ŠO ĻOTI SVARĪGO IEGANSTU IEBRUKUMAM IR SPECDIENESTU, IeM UN NACIONĀLĀS GVARDES UZDEVUMS.”. Pat man ir skaidrs, ka Putins, ja vien neplāno atomkaru, Latvijā neiebruks Hitlera-Staļina stilā un uz Vašingtonas līguma 5.paragrāfu raugās vien kā Hitlers uz apejamo Mažino līniju. Tas neļauj atviegloti uzelpot ne mirkli – informācijas kropļošanas karš, jēdzienu kropļošanas karš, vēstures kropļošanas karš, krievvalodīgo uzrīdīšanas un pirkšanas un iefiltrēšanas, īpašumu izpirkšanas un laupīšanas karš iet pilnā sparā, un milzums naftas rubļu vēl tiks sviesti arī šā kara Baltijas frontē. KĀ IR AR LATVIJAS SPECDIENESTUIEM, IeM UN NACIONĀLO GVARDI??? Tas, ko redzam 9.maijā, un rietumu-austrumu liberālkomjauniešu diktatūra Latvijā, kā arī Latvijas spēku virspavēlniecība nevieš nekādu pārliecību, ka Latvija ir drošās rokās. I.L.)
Dmitrijs Timčuks (Дмитрий Тымчук) ir ‘Informatīvās Pretestības’ (Информационное Сопротивление) grupas koordinators, dienējis Pretgaisa aizsardzības karaspēkā, Ukrainas Nacionālās gvardes galvenajā pārvaldē, vadījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības. Kara žurnālista augstākā izglītība. Piedalījies dienesta komandējumos Ukrainas misijās Irākā, Libāna un Kosovā.
‘Informatīvā Pretestība’ ir nevalstiska iniciatīva, kuras uzdevums ir iegūt, apstrādāt (pārbaudīt) un izplatīt operatīvo informāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Galvenais mērķis ir pretstatīt Krievijas propagandai faktus un veidot patiesu notikumu ainu informatīvajā telpā.
27.03.2014 Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos?
Pēc Krimas aneksijas notikumi attiecībā uz Ukrainu attīstās visai satraucoši. Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par liela apmēra Krievijas karaspēka savākšanos pie mūsu robežām. ASV militārā izlūkošana ir ziņojusi Kongresam, ka militāra iebrukuma varbūtība Austrumukrainas teritorijā ir visai liela. Amerikāņi ir snieguši izkārtojumu: ir sagaidāmi triecieni uz Lugansku, Doņecku un Harkivu, izrāviens uz Piedņestru. Tāpat “nav izslēgti mēģinājumi sagrābt teritorijas Baltijā”.
24.03.2014
Balci ir vieszinātnieks ‘Carnegie’s Middle East Program’, kur viņa pētījums vērsts uz Turciju un Turcijas ārpolitiku Vidējos Austrumos, Vidusāzijā un Kaukāzā. Filosofijas doktors.
Pēc trim saspringtiem protestu mēnešiem Ukrainas prorietumnieciskajiem demonstrantiem izdevās gāzt prezidentu Viktoru Janukoviču, kura politika bija vērsta uz Krieviju. Šā tautas pacēluma iznākumā Krievija ar ieganstu aizstāvēt “apdraudētos” krievu iedzīvotājus, iegāja Krimā, un kad Krimas tautas vairākums referendumā nobalsoja par pievienošanos Krievijai (referendumu boikotēja ievērojama iedzīvotāju daļa), šo autonomo Ukrainas apgabalu anektēja.
Šī ir visnopietnākā intervence bijušā padomju republikā, daudz nozīmīgāka kā Krievijas militārā akcija Gruzijā 2008.gadā.
Spriežot no (KF) Finanšu ministrijas iekšējās informācijas, nākošā gada budžets pašlaik tiek plānots, pamatojoties uz 1 eiro par 80 rubļiem. Skaitļi ir pavisam ticami: ES sankciju trešajā paketē, kas paredzēta ieviest vasaras vidū, ietverts embargo uz enerģijas nesēju importu no KF. Jau tagad Briselē notiek konsultācijas par Krievijas gāzes un naftas aizvietošanu, sākot ar Poliju un Vāciju.
Pašas pirmās sankcijas iezīmējās ar putiniešu uzvarošiem brēcieniem “nu, esat par vājiem uzvarēt enerģētisko superlielvalsti?” No otras nometnes atskanēja vīlušās balsis par “Rietumu vājumu” utt. Šķiet, ka gan vieni, gan otri saskaņā ar krievu maksimālismu un domāšanas autoritārismu nesaprot rietumu valstu darbības mehānismu – visas šīs nedēļas notika iespējamo izmaksu rēķināšana un tika veidots vienprātīgs lēmums.
(Алексей Широпаев, dzejnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks. Krievijas Nacionālās demokrātiskās alianses līdzpriekšsēdētājs) 21.03.2014
Jau 2007.gada pavasarī, Tallinas vētraino notikumu ap “bronzas kareivi”laikā, es sapratu, ka apmēram tādu pat darbības shēmu, iespējams, Maskava lietos arī attiecībā uz Krimu. Atcerēsimies – kā Kremlis toreiz darbojās Igaunijā? Ļoti vienkārši: pēc iebraukta Kominternes scenārija, kas uzrakstīts pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā.
(Versija par Putina domu gājienu, anektējot Krimu, un krievu reakciju. Reducēt Putina gājienus uz patmīlību, uz ko autors tā kā velk beigās, jau nu būtu vērtēt KGB skolu daudz par zemu. Tomēr lasīt un piedomāt noteikti ir vērts. I.L.)
22.03.2014
Daudzi ir sākuši karināt Putinam birkas – muļķis vai slims.
Tas nav profesionāli. Talmūda domāšanas veids māca pirms strīda uzsākšanas izprast pretinieka domu gājienu. Turpiniet lasīt →
Krievijas veiktā Krimas aneksija ir pēkšņi pamodinājusi Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas galveno – Maskavas pretsvara lomu un līdz ar to jautājumus par šīs apvienības iespējām un rīcībspēju. Turpiniet lasīt →
Runas par to, ka Putins uzvedas, it kā dzīvotu 19.gadsimtā, veido nepareizu priekšstatu par neseno notikumu nozīmi.
Putins nepavisam nav pārrēķinājies, viņš ir izvirzījis jaunus kara paņēmienus 21.gadsimtam, raksta ‘The Washington Post’.
Pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā, Putins ir daudzus mēnešus tērējis tradicionālā kara aprīkojuma izkārtošanai. Viņš ir atjaunojis dzelzceļus un automaģistrāles, lai pēc tam viegli pa tām pārsviestu tankus un karavīru tūkstošus. Kara lidmašīnas viņš ir nosūtījis pie Gruzijas robežām. Viņš ir arī laidis darbā valsts propagandas ieročus, lai nojauktu izpratni par to, kas tieši ir šo karu sācis.
Bet nacionāla mēroga kara ietvars tagad Putinu vairs neierobežo. Turpiniet lasīt →
(Nekas nav vienkāršs šajā pasaulē. Kādreiz nenotikušās Atmodas laikos man kāds kora biedrs borēja, cik labākie pasaulē ir padomju čekisti – obligāti ar daudziem diplomiem uttutjpr. Putins nešaubīgi ir spējīgs zellis, un Krievijas politika nupat ir nepajokam iznākusi uz skatuves kā neslēpti čekistiska, var teikt arī – rašistiska. Nevar noliegt, Putins virtuozi likumīgo zagļu stilā spēlē uz rietumu demokrātijas, vārda brīvības, brīvās naudas drukāšanas, pasaules varas utt. perversijām, uz žīdu klātesamību visos satricinājumos, kā arī ir izvēlējies brīdi, kad rietumi vēl ir visvājākie. Arī Ukrainas, nedz Latvijas nākotne nav vienkārša, tomēr Krievijas apkampienus nenovēlu pat krieviem. Labā ziņa ir tā, ka Rietumi un latvju liberālkomjaunieši beidzot varbūt sāks blisināties, kas tad ir tas invazīvais koloniālisms, kas tad tā starptautiskā nekaunība, un ko tad provocē pretimnākšana Krievijai. I.L.)
(Raksts apcer Krievijas prezidenta Putina mājienu Krievijas žīdu organizācijām “…pirmā padomju valdība. Un 80-85% no tās bija žīdi…”, kā arī Putina paziņojumu Pēterburgas Starptautiskajam ekonomikas forumam par pagriezienu Krievijas ekonomikā, secinot, ka “vēstures svārsts ir sācis savu kustību otrā virzienā”.
Par ekonomikas reformām nezinu vērtēt, izskatās varbūt efektīgi. Katrā ziņā “ievedīs valsti pastiprinātā attīstībā un atsaistīs to no Dolāru sistēmas” skan daudzsološi. Turpiniet lasīt →
Kad kāds mazputniņš šo “Gala Spēles” zīmīti iemeta man pa logu, tās saturs bija tik sprāgstošs, ka es pat nespēju noticēt.
Dokuments (24.11.1997) apstiprināja katra sazvērestības teoriju apmātā fantāziju: 1990. gadu beigās ASV Finanšu ministrijas amatpersonas ir slepeni sazvērējušies nelielā baņķieru lielo vīru intrigā noārdīt planētas finansiālo regulāciju. Turpiniet lasīt →
Uz skatuves Ofšorijas krastmala. Gara galda galā sēd L. Un raksta atmiņu grāmatu konkursam “Latviešu stāsti”. Blakus nolikta smaidoša sivēna maska. Pats drūms…
Otrā galda galā Mātes Latvijas maskā sēd U. Maska liegi smaida. No U. sejas redzamas vien ausis…
Smiltīs savā svaru kausā sēd Temīda. Arī mutīte aizsieta ar pašas biksītēm. Raud. Tomēr svaru svira piemetināta tureklim…
Galda vidū sēd VI ar NA. VI tā kā atbīdās no L. un neuzkrītoši stumj NA un U. pusi…
Anda Rožukalne, Valdis Krebs (mediju tīklu vizualizācija)
Sākums
Latvijā daudzi neuzticas politiķiem, bet tic medijiem. Tomēr starp abiem navlielas atšķirības: mediji ciešām saiknēm ir saistīti ar politiķiem.
Mediju un politikas saiknes izskaidro vairākas problēmas Latvijas mediju sistēmā — īso neatkarīgu mediju sarakstu, objektīvas žurnālistikas nelielo īpatsvaru, partejiski angažētu mediju veidošanos, preses brīvības līmeņa krišanos. Politiskā vide radījusi paklausīgu mediju “mākoni”, kas piesedz patiesību.
Diena.lv, 2011. gada 20. oktobris 11:55
Šveices Cīrihes universitātes speciālisti veikuši 43 tūkstošu transnacionālo korporāciju sakaru matemātisko analīzi un nonākuši pie secinājuma, ka pār pasauli valda viena gigantiska „superkorporācija”, kuras rokās atrodas globālās ekonomikas vadības sviras, raksta Newsru.com, atsaucoties uz izdevumu New Scientist. Turpiniet lasīt →
(Vērts izlasīt. Piebildīšu tomēr, ka pēdējais intelektuāļu izgājiens uz politiskās skatuves bija tie citādi cienījamie zinātnieki, kuri pirms Tautas partijas pēdējā triumfa vēlēšanās to daiļi slavēja, masu saziņas līdzekļos “izsakot savu neatkarīgo viedokli”. Jā, tauta gaidīja un gaida vīrus un sievas, “kas kaut ko var”. Toreiz izrādījās, ka pat tādi var pārdoties pavisam necienīgā krāpšanā. Kā nekā komunisma karjeras skola turas ilgi. Kas ir noteicošais Latvijas valstī pēc PSRS un LPSR sabrukuma, ko saucam par Atmodu? Jā jā, nauda, kuras iegūšanai nav sakara nedz ar intelektuālo pienesumu, ne krietnu darbu, pat ne ar godīgu mantojumu. Galvenais sākumā bija slepenam lokam domāta informācija par to, cik tālu nekaunībā un laupīšanā viņi (un tikai viņi) drīkst iet, un slepenas operatīvas darbības iemaņas. Un tad īsti intelektuāļi steberē, nepilnvērtīgi paēduši, jo ir jāizvelk bērni un mazbērni, bet “veiksminieki”, arī visu varu pārstāvji, ir pārdevuši sirdsapziņu par Jūdas grašiem, un tautas “masa” sitas vai nost, līdz glābjas Īrijā, vai arī izblēda kredītus, ko nevar celt. Un kas tad ir ar mūsu varām? No jauna ir nākusi klāt viltusdemokrātija un viltus cilvēktiesības, kas ir labas nišas; no komunisma palikusi ir spēja slepus blēdīties tā, ka velnam bail, un esam teicamnieki latviešu tautas tiesību pašnoliegšanā. Un esam labi nojautuši un nedrīkstam iepīkstēties, pirmkārt jau sabiedrības zinātnieki, ka visu varu mērķis ir nodrošināt tautas ilgtspēju savā vienīgajā zemītē. Tas nu noteikti neatmaksājas un ar zinātnieku klusu piekrišanu tiks aplamāts bezmaz par fašismu. Kur tad radīsies cerīgi intelektuāļi, kas zina tautas mērķus, var un dara, – kam var uzticēties? Vai esam kaut ko mācījušies? Vai aug īsti intelektuāļi, kas nav kaunu maizē apēduši? I.L.)
(Nebūsim nu vistas, kas tekalē, kur pasola vai no kurienes pabaida.
Skaidrs, ka ir laiks, kad Latvijas valdībai un pašvaldībām, katram radu pulkam, katrai ģimenei, katram cilvēkam ir jātur padomā kā izdzīvot, kaut vai naturālās saimniecības līmenī.
Lielbritānijā veiksmīgi ieviešoties pašvaldību valūtas, kas veicinot vietējo tirgu un var noderēt kā glābšanas riņķis.
(Te drīzāk jau neatradīsit garantētu vai vislabāko iespējamo risinājumu. Autora pārliecība par vēlēšanu sarakstu sistēmu arī diez vai ir bez zemūdens akmeņiem, īpaši Saeimas lēmumnespējas un visos slepenās darbības vējos rūdītu balsu pircēju maksātspējas ziņā, kā arī deputātu pērkamības ziņā.
Vai tiešām vēl nav saprasts, ka strīdīgs parlaments ir garants, ka nevarēs pieņemt nejēdzīgus voluntārus lēmumus. – J.D.
Tomēr autors nepārprotami pieder pie skaidri domājošiem cilvēkiem un runā tieši par lietu – un tā ir ļoti vērā ņemama parādība, kas jāizmanto, lai izšķiltu domu mūsos. – I.L.) Turpiniet lasīt →
(Kurš gan “ar ādu” nesajūt, ka Molotova-Rībentropa slepeno paktu ir nomainījis cits tikpat slepens, kurš nesis latviešiem neatkarības ilūziju un garantējis leiputriju shēmotājiem – bijušajiem un palikušajiem slepenajiem represīvajiem grupējumiem?
Čekai un citiem slepenajiem orgāniem izdevās pietiekami ilgi nosargāt no parastajiem lohiem galveno PSRS valsts noslēpumu – krahu – un pārorganizēties par vēl neredzēti mežonīga kapitālisma trieciengrupējumiem un piedevām vēl izvilināt no pārējiem saukli “kaut pastalās, bet brīvi” un latviešu taisnošanos par savu klātbūtni savā zemē. Lohiem palika vien šoka terapija un “es jau neko”.
Vai šāds ceļš, ko pasaulei iemānīja kā dziedošo revolūciju, bija vienīgais iespējamais? Cik Abrenes esam atdevuši un vēl, jauki klanīdamies, atdosim par ēzeļa ausīm?
Vai kāds tic, ka kādas vēlēšanas nenotika baiļu inercē un nebija manipulētas?
Vai kāds tic, ka pašu “lohu” spriestspēja un spriestgriba un neuzpērkamība bija pietiekama?
Kāpēc gan šis izcilais saimnieciskais darbinieks, bezviltus neliekulīgais taisno ceļu gājējs ar skaidru valodu un varbūt dažkārt džentlmeniski lētticīgais, kā arī ne īsti veiklais politiķis – Gunārs Valdmanis bija tik ļoti apkarojams Latvijas demokrātijas viltotājiem? Kāpēc Latvijas tautas viltus pārstāvjiem nevajadzēja viņa nesavtīgo palīdzību, pat ne kā ekonomista.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas notiks šā gada oktobrī, politiskās partijas aktīvi grupējas, sadarbojas un pat apvienojas. Jaunās apvienības raksturo jauna tendence – apvienojamo partiju mukšana prom no savas pagātnes, savukārt uz jaunajām apvienībām pārceļot visu perspektīvo. Turpiniet lasīt →
(Pārpublicējot šo godavīra Laimoņa Pura rakstu, labi apzinos arī to, ka nesadarbība ar noziedzīgu okupācijas režīmu nepavisam nav vienkārši darāma lieta. Pats esmu, muļķīgi smaidīdams, studenta gados ubagojis ieskaiti kompartijas vēsturē, rakstījis “pareizu” ievadu diplomdarbam, pat
Mazās piezīmes + 