Pērlhārbora-2. Antony С. Suttona intervijas V.S.Gerasimovam, «Общество и экология», 2001.g.; fragments

(Pat ja te būtu neobjektivitāte (jocīga ir frāze par Kuriļu utml. atdošanu), tēma ir interesanta, un dzīve jau pati rāda, ka pasaules finanšu sistēma ir sprādzienbīstama – I.L.)

Cik spēcīga ir baņķieru vara pār Ameriku; vai pastāv uzskatu šķelšanās baņķieru vidū par to kā pašiem attīstīties tālāk: turpināt kā parazītiem vai pārrevidēt savu nostāju, jo citādi nāks vāks pašiem?

Amerikā baņķieri sēd ēnā, ārā gandrīz nebāžas, par viņiem gandrīz nerunā. Pie kam putošanās notiek ap dažiem simboliskiem vārdiem, pat ne tikdaudz Rotšildiem, cik Rokfelleriem. Bet Rokfelleri ir sētas kranči lielajā suņu stallī salīdzinājumā ar tiem, kuri pārvalda ne vien pasauli, bet arī pašu Ameriku. Turpināt lasīt

Advertisements

Edgara Alkšņa runa Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai 2018.gada 18.novembrī

Cienījamie Pilsoņu Kongresa delegāti un viesi!

Ļaudis, kam patīk kumēdiņi, šajā nozīmīgajā dienā ir pulcējušies teātrī. Mēs esam nākuši kopā stipri nopietnākā vietā. Šī ēka izstaro varu, enerģiju, intelektu un savu tiesu mistikas.

Jutīgi cilvēki teic, ka Latvijas okupācijas vadītāja Staļina gars vēl mītot virs zemes. Ja nu tas mēdz apmeklēt pakļautās teritorijas, šaubu nav, Latvijā viņš apmetas šeit. Varbūt tāpēc nav nejauši, ka mēs esam pulcējušies šajā ēkā.

Kā atceramies no vēstures, Staļins sasniedza daudz, bet Latviju viņš iekarot tā arī nespēja. Lai šis simboliskais fakts palīdz mums šodien un turpmāk. Nez vai Staļins varēja arī iedomāties, ka Latvija reiz svinēs simt gadu jubileju. Turpināt lasīt

NELIETĪGIE SAMARIEŠI. Mīts par brīvo tirgu un kapitālisma slepenā vēsture. Hadžūns Čangs. 2008.g. decembris

(Reālās ekonomikas ābece Katram. Īstenība pret neoliberāļu brīvā tirgus blefu. Hadžūns Čangs: “Viscaur grāmatā esmu izteicis daudzus detalizētus priekšlikumus par to, kā gan nacionālā, gan globālā politika būtu jāmaina visās jomās, lai palīdzētu nabadzīgajām valstīm attīstīties”. Autors aplūko gadījumus, kad praksē vispārpieņemtas ekonomiskās teorijas tiek maldinoši vispārinātas, lai gan mēdz būt tikai “puse no stāsta” – īstenībā neatbilst realitātei. Viņa tekstā bieži sastapsit “var būt un var nebūt pareizi; viss atkarīgs no …”. Šī grāmata “varētu būt ar virsrakstu “Ekonomika reālajā pasaulē””, Noams Čomskis.

Elektroniskās grāmatas formātā fb2 tā ir brīvi pieejama https://e-gramatas.com/arhivs/FILOSOFIJA%20UN%20PSIHOLOGIJA/Politika/Sliktie%20samariesi.(H.Changs). Latviski grāmatu tulkojis Pēteris Treijs, Dr.sc.comp. Viņa priekšvārdu papildināju ar viņa saturīgo 2009.gada rakstu ‘Kāpēc ir nelaime valstī?’. Trekninātie izcēlumi un diezgan daudzie pamanītie skenēšanas kļūdu labojumi ir mani – I.L.)

Saturs

Priekšvārds izdevumam latviešu valodā

Tulkotāja priekšvārds

Pateicības

PROLOGS. Mozambikas ekonomiskais brīnums. Kā izkļūt no nabadzības

  1.    Vēlreiz par Lexus un olīvkoku. Mīti un fakti par globalizāciju
  2.    Daniela Defo dubultā dzīve. Kā bagātās valstis kļuva bagātas?
  3.    Manam sešgadīgajam dēlam vajadzētu strādāt. Vai brīvā tirdzniecība vienmēr ir pareizā atbilde?
  4.    Soms un zilonis. Vai mums jāregulē ārzemju investīcijas?
  5.    Cilvēks ekspluatē cilvēku. Privāts uzņēmums labs, valsts uzņēmums slikts?
  6.    Windows 98 1997.gadā.. Vai “aizņemties” idejas ir slikti?
  7.    Misija neiespējama? Vai finansiālo saprātīgumu var pārspīlēt?
  8.    Zaira pret Indonēziju. Vai mums būtu jāpagriež mugura korumpētām un nedemokrātiskām valstīm?
  9.    Slinkie japāņi un zaglīgie vācieši. Vai ir kultūras, kas nespēj attīstīt ekonomiku?

EPILOGS. Sanpaulu, 2037.gada oktobris. Vai uzlabošanās ir iespējama?

Piezīmes

Paskaidrojumi

Anotācija

Hadžūna Čanga grāmatā sniegts skarbi patiess skatījums uz norisēm mūsdienu globālajā ekonomikā. ‘Sliktie samarieši’ atklāj Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules tirdzniecības organizācijas dubulto morāli. Turpināt lasīt

Merkeles vai Vācijas, vai Eiropas traģēdija. Michael Mastrantuono. 2016. Bernd Ulrich. DIE ZEIT 2018

(Vācijas traģēdija un Latvija, Merkele un ģeopolitika, kultūrmarksisms. Rietumu civilizācijas sabrukums. Izcilas spējas un vācu tautas nodevība, fiziķe, kas apprecējusies ar vācu studentu Maskavā, pašizglītība? politikā.



Austrumvācu komjaunietes

Arī Angela Dorothea Kasner, Horst’a Kasner’a, Polijā dzimuša Horst Kazmierczak meita. „Raumenergie“. 8.09.2013: “der Krieg der Juden gegen Deutschland ist unendlich, und die polnische Jüdin Anjela Kazmierzak, besser bekannt als Angela Merkel CDU führt diesen Krieg GEGEN DAS DEUTSCHE VOLK”

Vēl 1989.gada septembrī Merkele teica: “Ja mēs reformēsim GDR, tā nebūs Federālās Republikas izteiksmē.”)

MERKELES PROBLĒMA: NIHILISMSMichael Mastrantuono. 2016. gada 14. marts

Kultūrmarksisma sinonīms ir nihilisms, un tas ved uz nekurieni, ar pašiznīcināšanos un neatlaidīgu lepnību labo nomainot ar ļauno.
Eiropa un tās tautas ir briesmās! Tad jau labāk ES atlaist atsevišķās valstīs, lai kā nebūt izdzīvo un pārorganizē aizsardzību tiešā eiropeiskā sadarbībā. Turpināt lasīt

Dainis Vītols: Quo vadis, patria? (Kurp dodies, mana tēvzeme?) 2018.g.19.maijā

(Skat. arī par eiropeisko melu tradīciju; šajā ziņā arī Krievija ir Eiropa:

https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/03/13/6-eiropeiskas-civilizacijas-melu-veidi-kyu-sang-rinpoche/ )

Pēdējos piecus gadus, apstākļu spiests, esmu daudz pētījis, kā darbojas valsts pārvaldes aparāts, kā rīkojas valsts amatpersonas un valsts tiešā pakļautībā it kā esošie un vienlaikus it kā autonomie juridiskie veidojumi (valsts kapitālsabiedrības), kādi ir deklarētie un kādi – praktiskie valsts institūciju mērķi.
Man bija lieliska iespēja, cenšoties aizstāvēt mūsdienu kultūras centru “Sapņu fabrika” no valsts amatpersonu rīcības, tikties ar vairuma ministriju, dienestu un citu valsts struktūru galvenajām amatpersonām. Pieprasot amatpersonām loģisku, saprātīgu un taisnīgu risinājumu, vairākas reizes man tika teikts: ja tu zini, kā darīt labāk un pareizāk, tad kāpēc nenāc pats strādāt valsts amatā?

Valsts ieņēmumu dienestā pēc mēnešiem ilgām pārrunām ar augstākajām amatpersonām sapratu, ka dienestam ne tikai trūkst vienotas koncepcijas morāli un likumīgi skaidrai un taisnīgai rīcībai, bet gan pats dienests, gan visa valsts pārvalde ir ievietota (iesprostota?) neloģiskā, neefektīvā un daudzos gadījumos tikai negatīvu iznākumu garantējošā normatīvajā rāmī.

Valsts amatpersonas izpilda formālās likuma prasības, pilnīgi neinteresējoties par šādu darbību rezultātu. Spēkā esošā normatīvā bāze pieprasa tieši šādu, formālu, rīcību, pretējā gadījumā draudot saukt pie atbildības par bezdarbību. Uzspiesti formālai pieejai, pat radot zaudējumus valstij un uzņēmējiem, tiek dota priekšroka. Pārvarot emocijas, sapratu, ka ir ļoti grūti ko mainīt situācijā, ja esi tikai ierindas – kaut arī aktīvs – pilsonis. Nepalīdzēs kritika, sūdzības un citas oficiālās atļautās darbības. Nepalīdzēs emocijas un dusmas. Kas tad palīdzēs? Turpināt lasīt

Neredzamais lāzers un intelektuālie kaujas roboti: Nākotnes superieroči. Bild, 13.01.2018

Ieroču attīstība un jaunu virzienu apgūšana uz vietas nestāv. Zinātnieki un projektātāji rada pavisam jaunus ieroču un tehnikas veidus, bet sabiedrība un plašsaziņa izseko viņu veiksmes. Piemēram, vācu izdevums Bild ir aplūkojis tagadējos projektus, kas var ievērojami ietekmēt karaspēku tālāku attīstību.

Žurnālists Niklāss Rencels ir aplūkojis dažādus laikposmus, tostarp tagadni un pārredzamo nākotni.

Tāpat kā cikla pārējie raksti, šis par nākotnes sistēmām apsteidz britu rakstnieka aforismu: “ieroči ir kā nauda – neviens nezin, ar cik pietiks”.
Turpināt lasīt

Monetārais imperiālisms. Hans-Hermann Hoppe, 2003

(Skat. arī ‘Tumsonīgais Naudas laikmets’. James C.Kennedy, 2012. oktobris https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/ )

Aizbildniecība un imperiālisms

Kolonija – valsts vai teritorija, ko iekšēji pārvalda ārzemju vara.

Tieša kontrole. Piemēri: Somālija Austrumāfrikā, Francijas kolonijas, kā Somālija un Vjetnama, ASV, kad bija Anglijas kontrolē, Vācijas kolonijas kā Vācu Austrumāfrika, un Portugāles kolonijas kā Angola.

Protektorāts – valsts vai teritorija ar savu iekšēju valdību, bet ārējas varas kontrolēta.

Turpināt lasīt