DIVTŪKSTOŠ VĀRDU. Ludviks Vaculiks u.c.

(Neatradis latvisko tulkojumu, pārtulkoju pats. 1968.gadā strādāju un mācījos RPI vakara nodaļā, dzīvoju darbavietas kopmītnēs un Brīvo Eiropu dzirdēju reti. Žēl, būtu agrāk sācis apjēgt. Šis manifests būtībā nav novecojis, pilsoniskās sabiedrības problēmas tās pašas, kreislabējuma ziņā esam tikai otrā, bet tāpat marksisma grāvī. Gan par manifesta teksta sirdsprāta augstumiem vairs varam tik sapņot. To ir uzvarējis cinisms, varbūt reizē ar KGB uzvaru. Pēc 52 gadiem vārda brīvībai pretī likta melu brīvība, vēlēšanas ir brīvā tirgus daļa, komjaunieši atkal sludina bezdzimuma un bezkrāsas utopijas pasauli, parlamentārā demokrātija nereti ir līdzīga tam murgam, kuru apturēt nācās Kārlim Ulmanim… Bet mācīties nekad nav par vēlu. I.L.)

DIVTŪKSTOŠ VĀRDU,
ar kuriem vēršamies pie strādniekiem, zemniekiem, zinātniekiem, mākslas darbiniekiem un visiem citiem.

1969.gadā kādā no pazīstama Čehoslovākijas nedēļas izdevuma pēdējiem numuriem, pirms krievi to aizliedza, bija iespiests zīmējums. Tas bija pazīstama plakāta no 1918.gada pilsoņu kara laikiem Krievijā, imitācija: zaldāts ar sarkanu zvaigzni uz ķiveres ar baisi bargu skatās jums acīs un stiepj roku ar uz jums tēmējošu pirkstu. Sākotnējais krievu teksts skanēja: “Vai pierakstījies brīvprātīgajos?” Šis teksts bija nomainīts ar čehu tekstu: “Vai parakstīji divtūkstoš vārdus?”

Divtūkstoš vārdibija pirmais slavenais 1968.gada [publ.27.jūnijā, Literarní Noviny un divās dienas avīzēs] pavasara manifests, kas aicināja uz radikālu komunistiskā režīma demokratizāciju. To parakstīja milzums intelektuāļu, pēc tam nāca un parakstīja vienkāršie cilvēki; galu galā parakstu bija tik daudz, ka vēlāk tos tā arī nespēja saskaitīt. Kad Čehijā iebruka padomju armija un sākās politiskās tīrīšanas, viens no jautājumiem, ko pilsoņiem uzdeva, bija: “Vai tu arī parakstīji divtūkstoš vārdus?” Tos, kuri atzinās par savu parakstu, bez runas izmeta no darba.

(Milans Kundera. ‘Nepanesamais esības vieglums’)

‘Divtūkstoš vārdu’ teksta autors bija čehu rakstnieks Ludviks Vaculiks. [Vaculiks uzskata, ka 1968.gads ir mācība arī kreisajiem ideālistiem ārpus ČPSR. «1968.gada procesiem ir pat lielāka nozīme Eiropā nekā šeit,» teica Vaculiks intervijā Radio Brīvā Eiropa. «Kreisi noskaņotā inteliģence Eiropā saprata, kas ir Padomju Savienība, kāds ir tās spēks, un saprata arī, ka sociālisms padomju izpildījumā ir nereformējams.»]

 

Mūsu tautas dzīvību vispirms apdraudēja karš. Pēc tam atkal nāca draņķīgie laiki ar notikumiem, kas apdraudēja tautas garīgo veselību un raksturu. Liela tautas daļa ar cerību uztvēra sociālisma programmu. Bet pie tās iemiesošanas ķērās nepareizie cilvēki. Draņķīgi ir ne tas, ka viņiem nepietika valsts darba pieredzes, speciālo zināšanu vai filosofa izglītības; kaut viņiem būtu bijis vairāk gudrības, parastās gudrības un godaprāta, lai viņi spētu uzklausīt citu viedokļus un ļautu sevi pamazām nomainīt ar apdāvinātākiem cilvēkiem. Turpināt lasīt

Ietekmes aģentu uzpirkšana ir galvenais Krievijas specdienestu uzdevums ārzemēs. Dmitrijs Hmeļņickis

(Ietekmes aģenti Latvijā nav sveši. Atcerēsimies kaut Vili Lāci. Tagad Latvijā līdztiesīgi darbojas krievu invazīvās kolonizācijas partijas, kuru biedri nešaubīgi ir ietekmes aģenti jēru ādās; ar Latvijas mandātu daži darbojas Eiroparlamentā… Nedomāju, ka tie ir vienīgie. Šā raksta autors Baltiju gan nemin, bez tam nepamana ES pašas “demokrātisko” kļūdu lavīnu, kuru dēļ krievu ietekmes aģenti varētu mierīgi snaust uz mūrīša. Tāpēc mums katram jādomā līdzi katram vārdam, kam grasies noticēt, un šo to var mācīties arī no šā raksta)

Dmitrijs Hmeļņickis ir vēsturnieks, publicists, Krievijas ietekmes aģentu ārzemēs tēmas pētnieks. 1987.gadā emigrējis no Padomju Savienības uz Vāciju, kur dzīvo arī tagad. Zinātnisku grāmatu, monogrāfiju un daudzu publikāciju par padomju un pēcpadomju sabiedrību autors. Publicējies franču, vācu, žīdu presē.

Par ietekmes aģentiem, viņu šķērstīkliem un organizācijām, par atšķirību starp ietekmes aģentu darbību un spiegošanu, par “krievu pasauli” un mūsdienu emigrantiem Dmitrijs Hmeļņickis stāstīja intervijā Cyprus Daily News. Turpināt lasīt

ZEMGALIEŠU SIMTGADU CĪŅAS PAR PATSTĀVĪBU. Latviešu Etnogrāfiskā biedrība, 1915

(Izglītota latvieša minimums latviešu politikas un valstiskuma vēsturē. Grāmatu iesaku izlasīt, pirms smagi rakāties Indriķa, Atskaņu un citās hronikās. Tā noteikti palīdzētu iegūt zināšanu pamatus skolniekiem, gan vēsturē, gan īstajā politikā (man 75 gadu vecumā tur bija visai daudz nezināmā).

Pārrakstot saglabāju oriģināla 1915.gada valodu, arī tā ir vērtība. Vienīgi ‘ee’ mainīju uz ‘ie’ un patskaņus ar vairs nelietojamām diakritiskajām zīmēm vienkāršoju uz garajiem. Šur tur iekavās sniedzu darbojošos personu pilnus vārdus.
Latviešu ķēniņvalstiņas 13.gadsimtā iegāja vēl ar mantoto indoirāņu sirotāju (selaga) garu, kur dabiska ir cilšu dabiska atlase, kas mērāma spēkā, dūšā un attiecīgi laupījumos un nodevās. Baltu tautu savstarpējo līgumu mūžs bija īss, tās sametās kopā dažādos apvienojumos pēc vajadzības – uz noteiktiem karagājieniem. Arī ar kristiešu zobenbrāļiem – kara virsniekiem, un kas traģiski, vēlāk jau piespiedu kārtā ar vācu ordeni.
Kristietības nesēji ne par matu nebija kulturālāki, drīzāk otrādi. Kristietība jeb Jēzus mācības izstrādājums jau vismaz kopš Bizantijas Konstantina laikiem bez cilvēcīguma ideāla bija arī gan feiks, gan ierocis, un Sv. Romas impērija savas robežas paplašināja un baznicas desmito tiesu paģērēja tikpat šķeļoši un asiņaini “kristīgi”, cik politkorekti. Atcerēsimies, ka Jēzus nav pierakstījis savu sludināto mācību un diez vai viņš bija analfabēts.
Svētās Marijas jeb Livonijas (Lībijas) valstij rasties piepalīdzēja vēl draudi latviešiem no Naugardas, Pleskavas un Polockas (krieviem nodevas maksāja Livonijas daļa ziemeļos no Daugavas), kuras pret latviešu valstiņām izmantoja pārkrievotus baltus. Būtiski šķeļošs bija bīskapu piedāvātais lielākas neatkarības no latviešu ķēniņiem piedāvājums vietējiem zemes kungiem jeb bajāriem, īpaši Mežotnē.
Un tad sekoja Teitoņu jeb Vācu ordenis, kam ne politkorektums, ne Jēzus netraucēja vairs nemaz, un pēdējie cīnītāji par neatkarību, atlikušie zemgalieši tika padzīti no savas zemes ar genocīda ieročiem (“Labāko no taviem ienaidniekiem tev būs nokaut.”). Tāds latviešiem bija 13.gadsimts. Skat. arī
http://www.tervetesnovads.lv/tervetes-vesture/; Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen_1817)

Lasīt un/vai nokraut grāmatu PDF: ZEMGALIEŠU SIMTGADU CĪŅAS PAR PATSTĀVĪBU

Turpināt lasīt

Īsi par troļļošanu kā ieroci.

(Atcerēsimies “spārnotos” teicienus – ‘fašisti ņedobitije’ (nenosistie fašisti) utml. Un nāksies secināt, ka troļļošana nav nesens un tikai interneta ierocis. Šeit citētais autors par to runā ‘jauno nacionālismu’ sakarā, un arī tas sācies vismaz kopš cionisma laikiem. Troļļošana līdz šim jau sen ir bijusi veiksmīga mentālā atombumba, kas mērķtiecīgi saindē krietnu cilvēku, ja vēlaties, goju jeb nežīdu prātus. Lai piedod man krietnie žīdi, kuru taču nav mazums. I.L.)

Īsumā, jaunie nacionālismi, būdami folklorizēti nacionālismi, ir troļļošanas kultūras simptoms (tīša, prasmīga un slēpta cilvēku izsišana no sliedēm, parasti internetā, izmantojot domu apmaiņu. Troļļošana ir ne tikai aizskarošas piezīmes; lamu izkliegšana nav trollēšana, tā ir vienkārši aizsvilšanās un nav smieklīga. Troļļošana nav arī mēstuļošana, tā tracina, bet ir kliba. Troļļošanas būtiskākā daļa ir upura pārliecināšana, lai tas a) tiešām notic teiktajam, lai cik briesmīgs tas būtu, vai b) zem palīdzības maskas iepotētu upurim ļaunprātīgus norādījumus. Troļļošana prasa maldināšanu; ja netiek krāpts, tā nemaz nav troļļošana, vien muļķošanās. Tāpēc upurim nav jāzin, ka tiek troļļots; ja tas to apjēdz, tu esi neveiksmīgs trollis) Turpināt lasīt

Atklāta vēstule Staļinam. Fjodors Raskoļņikovs. 1939.g.17.augusts

Atklāta vēstule Staļinam. Fjodors Raskoļņikovs. 1939.g.17.augusts

(1939.g. augusta beigās Nicā F.F.R. “smagi saslimis” un miris 12.septembrī. Maskavas roka ir gara.

Te ir stāsts par vienu no grāvjiem, kuru izbraukāšana diemžēl ir latviešu “tradīcija”. Revolucionārs-boļševiks līdz pat nonāvēšanai no Maskavas rokas 5 dienas pirms Molotova-Ribentropa pakta vēl mēģina pārliecināt tirānu atgriezties pie ļeņinisma, nesaredzot, ka tirānija un visaptverošs terors ir vienīgais iespējamais marksisma-boļševisma pastāvēšanas veids. Latvieši nu beidzot pēc 80 gadiem ir daudzmaz no tā grāvja ārā, lai gan ar skubu metušies pāri ceļam pretējā grāvī, kur valda mamondemokrātija jeb naudas-manipulācijas ēnas pasaule demokrātijas maskā. Paņēmiens vairs nav pistole pie pakauša, toties inde ir tautas garam tikpat nāvējoša un ielien katrā šūnā. Teksts iekavās mans, I.L.)

Par tevi patiesību teikšu,
Par visiem meliem sliktāku…

[Го́ре от ума́. А.С.Грибоедов] Turpināt lasīt

Pa leģendu pēdām … krīvi, kriviči, krievi. Jumis. Avīzē Latviešu Patriots, 2002.g. jūn.-jūl., 10.nr.

(Leģendu uzsvērums nezināmā autora dotajā virsrakstā nav nejaušs. Šis, manuprāt, ir vēstures restaurācijas mēģinājums; īsajā raksta apjomā nav sniegtas liecības, kas to droši apstiprinātu. Tomēr tā varētu būt bijis, un šis raksts noteikti rosinās lasītāju padomāt tālāk. Un baltu vēsturi nav iespējams aplūkot, izvairoties no tēmas par krievu invāziju kā līdz šai dienai uzvarošu hibrīdkara paņēmienu; paldies, ka autors nevairās. Mans ieskats par Donas apvidu (Uttarakuru?) kā baltu (saku, džātu, sauromatu) krustcelēm ar autoru sakrīt, lai gan esmu pārliecināts, ka būtiskā latviešu un sanskrita valodu un latviešu un Vēdu kultūras radniecība liecina par baltu ceļiem arī visgarām Indas upei. Arī saku viedā jeb Šakjamuni radītā budisma dabiskums sasaucas ar latviešu dabas reliģiju. I.L. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/09/08/piezimes-par-krievu-vesturi-m-v-lomonosovs-1766-g/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/2012/02/09/krievijas-reetnizacija-krievu-ukrainu-un-baltkrievu-pastavesanas-legitimitate-vladislavs-gulevics-krievu-imperisti-no-ukrainas-kritize-merjama-kriviju-un-galindas-zemi/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/2011/01/25/laujiet-jel-atvases-dzit-1-1-1-2-baltu-tautu-civilizacija-eiropa-un-pasaule-48-g-tk-p-m-e-%e2%88%92-m-e-13-gs-made-ozola-marija-zonenberga-olgerts-zilickis/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/latvian-sanskrit-cognate-words-and-concepts-a-ivars-lidaka/ )

Galvenā baltu cilts, kas ir latgaļu etnosa un faktiski visas latviešu tautas pamatā, ir lielā un kādreiz ļoti varenā latu cilts. Lati Baltijā ienāca tikai 1.gs., turklāt no Ziemeļkaukāza, bet lati no Viduseiropas Senlatvijā ienāca tikai ar otro vilni – 5.gs. Īsumā latu veidošanās vēsture bijusi šāda. Turpināt lasīt

Eiropa un jaunais imperiālisms. Jean Pisani-Ferry, 2019.g. 3.apr.

(Ļeņina imperiālisma definīcija dzīvo un uzvar. Pasaules teritoriāla sadalīšana starp kapitālistiskām varām ir nonākusi līdz pārnacionālai augļotāju kundzībai.)

Gadu desmitiem Eiropa ir kalpojusi par pēckara liberālās kārtības uzraugu, nodrošinot savu ekonomisko noteikumu uzspiešanu un nacionālo centienu pakļaušanu kopīgiem daudzpusīgu organizāciju mērķiem. Bet, Savienotajām Valstīm un Ķīnai augoši kombinējot ekonomiku ar nacionālistiskiem ārpolitiskiem plāniem, Eiropai nāksies pielāgoties. Turpināt lasīt

Kas gāza demokrātiju Krievijā, kas uzvarēja 2.Pasaules karā?

Boļševisms pamatā bija žīdu kustība – vēsturiski fakti no Ļeņina līdz Andropovam. Let My People Go, Northern Ireland, ap 1976

(Esteres grāmatā ir vēstīts par Mardoheju no Benjamina zara, imigrantu no Jeruzalemes, kas apmeties Sūzās. Mardohejs ir bijis bez vecākiem palikušās skaistules Hadassah (ivritā – mirte; saukta arī Estere jeb Esfiri, persiešu ‘astir’ – zvaigzne jeb Ištara (Astarte)) audzinātājs un patēvs. Estere dēļ sava ārkārtīgā skaistuma, sekojot Mardoheja padomam slēpjot savu tautību, ir kļuvusi par Kserksa piegulētāju, bet vēlāk arī par vismīļāko un galveno viņa sievu. Pateicoties savai talantīgajai audzēknei ne mazāk spožu karjeru ir taisījis arī pats Mardohejs, kurš pamanījies ieņemt otro vietu valstī tūlīt aiz valdnieka. https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/04/11/sena-irana-un-tibeta-bon-religijas-vesture-i-dala-b-i-kuznecovs/ Tas ir viens no senajiem drošajiem žīdu varas iegūšanas paņēmieniem. I.L.)

Staļinam bija trīs sievas, visas žīdietes. … Svetlanai Staļinai bija kopā četri vīri, trīs no tiem žīdi. Dažādi eksperti apgalvo, ka (Ļeņina) sieva Naģežda Krupskaja un viņas ģimene mājās runājusi žīdiski.”

Pašu starpā žīdi ir pavisam atklāti izteikušies par iesaisti boļševismā.

1919.gada 4.aprīļa ‘Jewish Chronicle’: “Paša boļševisma faktā, faktā, ka ļoti daudz žīdu ir boļševiki, faktā, ka boļševisma ideāli daudzos mērķos saskan ar žīdisma smalkākajiem ideāliem, ir liela nozīme.” Turpināt lasīt

GLARING Hypocrisy (Nešpetnā liekulība). Sean M. Madden, 2016. Nelāgā attīstība Rietumvalstīs. Ivans Borisovs, Kanāda, 2018.februāris

(Saku nauda, domāju žīdu pasaules kārtība. Nē, nav mainījušās manas domas, ka katrs ir sastapis kādu krietnu žīdu un kādu nekrietnu latvieti. Būtība ir proporcijās. Dzīvot par žīdu naudu no Ļeņina mācās joprojām, un joprojām “parastie” dzīvojam ar privileģēto tiesiski viltotu naudu. Šis raksts ir lasīšanas vērts, pat ja šķitīs sazvērestības teorija. Ceru, ka katrs sāksim apjēgt vismaz to, ka vienīgais saprātīgais darba augļu glabāšanas veids ir ienākumu ieguldīšana vērtībās – bērnos, zemē, mežos, prasmēs, darbarīkos utml. Ar vērtībām nesegtās naudas laiki vienā mirklī beigsies, luksus grabuļi būs nekur liekami, un tad nevaimanājiet, ka neviens nebrīdināja. I.L. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/04/05/pasaules-jauna-kartiba-valdis-steins/ )

GLARING Hypocrisy (Nešpetnā liekulība). Sean M. Madden, 2016

Autors Sean M.Madden ir GLARING Hypocrisy līdzdibinātājs un redaktors, publicējas arī http://www.renegadetribune.com/articles/ . Trauksmes cēlājs, kuram bija klientu kompānija, ko 1990-o gadu beigās slēdza ASV Securities and Exchange Commission. No tā brīža Sean‘s ir bijis pilnīgos patiesības meklējumos. GLARING Hypocrisy ir šo meklējumu kulminācija.

Ir daudz kas faktā par pašu boļševismu, faktā, ka ļoti daudz žīdu ir boļševiki. Boļševisma ideāli saskan ar daudziem augstākajiem jūdaisma ideāliem.”
(Jewish Chronicle, London, 1919)

Turpināt lasīt

HIBRĪDKARŠ LATVIJĀ? VIEGLI! Димитрий Саввин, 2016

(Nav jau pirmā svaiguma teksts, tulkots no krievu valodas, tomēr – kāpēc esam gandrīz vēl turpat? Bet plašsaziņā aizvien sliktāk.)

Viss sliktais, protams, notiek ne ar mums un ne pie mums. Tā cilvēks ir būvēts – pēc dabas iedzimts optimists. Un vairumā gadījumu tas nav slikti, bet pat ļoti labi. Bet ir izņēmumi. Piemēram, kad ir darīšana ar īstiem draudiem, kurus mēs savas labticības dēļ neredzam, kamēr neatsitamies ar pieri.

Piemēram, tā sauktā hibrīdkara draudi. Kur? Latvijā, kungi.

Te droši vien cienījami un ne tik cienījami lasītāji sāks ironiski smīnēt: autors, sak, nepazīst mūsu īstenību. Te tak nav Donbass! Nedz Ukraina! Gan dzīves līmenis pavisam cits, gan valsts tiesiska bez pēdiņām (nu gan glaimojoši, I.L.), gan arī ar aizsardzību ir stipri labāk. Un arī vietējā padomjvalodīgā populācija, lai cik tā nebrēktu “Par Putinu”, dārgo un mīļoto, bet dzīvot zem viņa varas tomēr negrib. Putinu apsiekalo, par Krievijas Federāciju aizlūdz kā musulmaņi par Meku, bet dzīvot tomēr grib Latvijā. Bet ja aizbrauc, tad uz kaut kādu bezdvēselīgu Britāniju vai eirosodomisku Zviedriju, izvairoties no Krievijas kā no mēra pārņemta poligona.

“Vai šie ļautiņi sagaidīs krievu tankus vai ies partizānos?” Muļķības!”

Jā, muļķības. Ne zem Latvijas tankiem gulsies, ja tādi sāks ripot pa ceļiem, ne mežos ar berdankām bēgs. (Kaut vai tāpēc, ka – ko tajos mežos darīt, ar berdanku vai bez, galīgi neko). Visas tādas izpriecas nemaz nav vajadzīgas.

Pirmkārt, ir jāatceras, ka Donbasā hibrīdkara dzinējspēks bija un paliek ne jau sašutuši raktuvju strādnieki, traktoristi un citādi proletārieši. Girkina-Strelkova vienība ieradās no Krievijas Federācijas un nokļuva Slavjanskā ar viena vietējā oligarha piekrišanu. (Protams, mēs nekādi nezinām, ka tas ir Ahmetovs) Un turpmāk turienes militāro spēku mugurkaulu veidoja ne brīvprātīgie un pat ne algotņi no KF, bet Putina regulārais karaspēks. Bez tā šis cirks ar zirgiem noturētos ne ilgāk kā mēnesi. Un tas ir ilgākais.

Tā ka iedzīvotāju atbalstam – arī Ukrainas dienvidaustrumos – ir sīka nozīme.

Bet otrkārt – un galvenokārt – ja Latvijā nav iespējams īstenot to hibrīdkara scenāriju, kas tika īstenots Donbasā, tad tas nenozīmē, ka rezervē nav cits scenārijs. Aši uzmetot, tas var izskatīties tā.

Pēkšņi ne no kurienes parādās kaut kāda kustība – partija, organizācija, pat kāda nebūt republika. Kas pasludina, ka viņu pacietība ir ar troksni pārplīsusi, un tagad minētā grupa sāk tāpat kā “ģedi” (vectēvi) bruņotu cīņu pret “latviešu fašismu”.

Jūs skumīgi pasmaidat, aizverat ziņas un ejat gulēt.

Tajā pat naktī pār Latvijas robežu pāriet divas-trīs diversiju grupas. Nu tā ne dziļi – burtiski pāris kilometrus. Nošauj dažus policistus un valsts ierēdņus, aizdedzina kādas piecas ēkas un aiziet. Bet no rīta minētā virtuālā republika paziņo, ka tas bijis viņu kaujinieku partizāņu reids.

Latvijas Ārlietu ministrija, protams, nosūta sašutuma notu uz Maskavu. Jo katrs muļķis sapratīs, ka nostrādājuši nevis pašdarbnieki dumpinieki, bet profesionāļi. No Maskavas būs atbilde: paši esam pārsteigti. Meklējam ļaundarus. Tikai atrast gan nevaram. Bet vēl, lai gan mēs tādus paņēmienus neapsveicam, tomēr nevaram nepamanīt, ka Baltijas bezatbildīgā etnokrātiju politika, nacisma reabilitācija utt. utt. (tālāk paši zināt).

Tad, skaidra lieta, visi Latvijas spēki, kādi vien ir, tiks pārmesti uz robežām – lai nepieļautu notikušā atkārtošanos. Pēc pāris dienām, kad spēki tur savāksies, tos nosvilinās ar “Grad’iem” – pāri robežai.

Un atkal būs protesti – gan no Rīgas, gan no Briseles., gan no Vašingtonas, un no visurienes. Un atkal atbilde:

– Paši esam šausmās. Tādi bandīti, nesen nolaupīja vairākas zalves iekārtas, tagad draiskojas.

– Tad notveriet viņus!

– Ķeram. Pagaidām nevaram atrast.

– Nemuļķojiet mūs! Mēs taču saprotam, ka darbojies regulārais karaspēks!

– Bet jums ir uzziņa, ka tas bijis regulārais karaspēks?

Nu un kas? Viss. Vēl pēc nedēļas gaisotnes uzturēšanai uzsprāgst vairākas bumbas supermārketos – maksimumstundās. Tikai par to atbildību uzņemsies vēl kāda nebūt “armija” vai “fronte”.

Bet tajā brīdī ar pilnu jaudu pieslēgsies visa Latvijas iekšējā Kremļa aģentūra. Un Saeimā no rīta līdz naktij kā piedziedājumu skandinās mantru, ka “nacionālisti ir Latvijas tautu noveduši līdz pilsoņu karam”. Un vēl – “ar savu agresīvo darbību” noveduši līdz “sadursmei ar Krieviju”. Ka vajag ieklausīties padomjvalodīgajos, utt.

Tajā brīdī NATO sabiedrotie, protams, meklēs veidu, kā latviešiem palīdzēt. Ar skubu izteiks dziļu norūpēšanos. Pēc laiciņa arī sašutumu. Bet tālāk domās. Jo karš nav pasludināts, bet ielaisties sadursmes pirmajā fāzē ar kodollielvalsti ne visai gribētos.

Bet kamēr viņi domās, Putins pateiks, ka viņš par Latviju ir ar visu dvēseli, bet tā pret viņu gluži ar pretējo. Pati izraisījusi pilsoņu karu un nu vaino viņu. Un momentā apturēs visu tranzītu caur Latvijas ostām. Krievijas Federācija, skaidrs, arī iedzīvosies kaudzē problēmu, bet nav jau pirmo reizi. “Tā dzīvojam vienmēr” (Мы всегда так живем (Vlad.Visockis). Bet putiniskie spēki Latvijā ar divkāršu spēku sāks spiegt:

– Fašisti valdībā vispirms izraisīja pilsoņu karu, bet tagad noveda valsti līdz ekonomiskam sabrukumam!

Te, lūk, īstenībā ir visa hibrīdkara recepte. Ievērojiet – bez kādiem partizāniem nacionālajos parkos un raktuvju dumpja Ventspilī. Un ar to pilnīgi pietiks, lai stāvokli Latvijā iešūpotu ļoti pamatīgi. Pēc kam tā, pilnīgi iespējams, ak vai, var nogriezties uz Putinam izdevīgu pusi.

Teiksit, ka tas ir neprāts? Ka pēc tādiem notikumiem Kremli agri vai vēlu nospiedīs? Pareizi. Tomēr arī Krima bija neprāts, pēc kura Kremlis ir jānospiež. Bet Krima taču notika. Bez tam ir vērts atcerēties, ka Putinam tīk spēlēt uz likmju paaugstināšanu.

Secinājums var būt viens, lai gan ne visai oriģināls. Ir ar skaidru prātu jāredz apkārtējā pasaule. Mēs visi kopš 2014.gada pavasara esam atjēgušies būtiski jaunā īstenībā – jauna Aukstā kara īstenībā, kuru sāka Putins, anektējot Krimu. Un tas diemžēl paredz noteiktus izdevumus.

Un tieši – citu, nopietnāku un cietāku, bet galvenais sistēmiskāku iekšējās drošības ievirzi.

Nopietnu, kur cietāku, kur elastīgāku, bet tomēr sistēmisku un stratēģiski uzbūvētu darbu informācijas jomā.

Jaunus – ne gluži iecietīgus – paņēmienus darbā pret skaidri redzamiem Kremļa ietekmes aģentiem.

Nu, un arī rūpes par savu armiju; bez tā, diemžēl, nekādi. Tas tā īsumā.

Pretējā gadījumā aprakstītais scenārijs var izrādīties daudz daudz reālistiskāks kā gribētos. Un es priecātos, ja kļūdos …

Bet, ak vai, zinu no savas pieredzes: lavbēlīgās prognozēs es kļūdos biežāk kā nelabvēlīgās. Dod, Dievs, ka šoreiz būtu izņēmums…

Turpināt lasīt

Pērlhārbora-2. Antony С. Suttona intervijas V.S.Gerasimovam, «Общество и экология», 2001.g.; fragments

(Pat ja te būtu neobjektivitāte (jocīga ir frāze par Kuriļu utml. atdošanu), tēma ir interesanta, un dzīve jau pati rāda, ka pasaules finanšu sistēma ir sprādzienbīstama – I.L.)

Cik spēcīga ir baņķieru vara pār Ameriku; vai pastāv uzskatu šķelšanās baņķieru vidū par to kā pašiem attīstīties tālāk: turpināt kā parazītiem vai pārrevidēt savu nostāju, jo citādi nāks vāks pašiem?

Amerikā baņķieri sēd ēnā, ārā gandrīz nebāžas, par viņiem gandrīz nerunā. Pie kam putošanās notiek ap dažiem simboliskiem vārdiem, pat ne tikdaudz Rotšildiem, cik Rokfelleriem. Bet Rokfelleri ir sētas kranči lielajā suņu stallī salīdzinājumā ar tiem, kuri pārvalda ne vien pasauli, bet arī pašu Ameriku. Turpināt lasīt

Edgara Alkšņa runa Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai 2018.gada 18.novembrī

Cienījamie Pilsoņu Kongresa delegāti un viesi!

Ļaudis, kam patīk kumēdiņi, šajā nozīmīgajā dienā ir pulcējušies teātrī. Mēs esam nākuši kopā stipri nopietnākā vietā. Šī ēka izstaro varu, enerģiju, intelektu un savu tiesu mistikas.

Jutīgi cilvēki teic, ka Latvijas okupācijas vadītāja Staļina gars vēl mītot virs zemes. Ja nu tas mēdz apmeklēt pakļautās teritorijas, šaubu nav, Latvijā viņš apmetas šeit. Varbūt tāpēc nav nejauši, ka mēs esam pulcējušies šajā ēkā.

Kā atceramies no vēstures, Staļins sasniedza daudz, bet Latviju viņš iekarot tā arī nespēja. Lai šis simboliskais fakts palīdz mums šodien un turpmāk. Nez vai Staļins varēja arī iedomāties, ka Latvija reiz svinēs simt gadu jubileju. Turpināt lasīt

NELIETĪGIE SAMARIEŠI. Mīts par brīvo tirgu un kapitālisma slepenā vēsture. Hadžūns Čangs. 2008.g. decembris

(Reālās ekonomikas ābece Katram. Īstenība pret neoliberāļu brīvā tirgus blefu. Hadžūns Čangs: “Viscaur grāmatā esmu izteicis daudzus detalizētus priekšlikumus par to, kā gan nacionālā, gan globālā politika būtu jāmaina visās jomās, lai palīdzētu nabadzīgajām valstīm attīstīties”. Autors aplūko gadījumus, kad praksē vispārpieņemtas ekonomiskās teorijas tiek maldinoši vispārinātas, lai gan mēdz būt tikai “puse no stāsta” – īstenībā neatbilst realitātei. Viņa tekstā bieži sastapsit “var būt un var nebūt pareizi; viss atkarīgs no …”. Šī grāmata “varētu būt ar virsrakstu “Ekonomika reālajā pasaulē””, Noams Čomskis.

Elektroniskās grāmatas formātā fb2 tā ir brīvi pieejama https://e-gramatas.com/arhivs/FILOSOFIJA%20UN%20PSIHOLOGIJA/Politika/Sliktie%20samariesi.(H.Changs). Latviski grāmatu tulkojis Pēteris Treijs, Dr.sc.comp. Viņa priekšvārdu papildināju ar viņa saturīgo 2009.gada rakstu ‘Kāpēc ir nelaime valstī?’. Trekninātie izcēlumi un diezgan daudzie pamanītie skenēšanas kļūdu labojumi ir mani – I.L.)

Saturs

Priekšvārds izdevumam latviešu valodā

Tulkotāja priekšvārds

Pateicības

PROLOGS. Mozambikas ekonomiskais brīnums. Kā izkļūt no nabadzības

  1.    Vēlreiz par Lexus un olīvkoku. Mīti un fakti par globalizāciju
  2.    Daniela Defo dubultā dzīve. Kā bagātās valstis kļuva bagātas?
  3.    Manam sešgadīgajam dēlam vajadzētu strādāt. Vai brīvā tirdzniecība vienmēr ir pareizā atbilde?
  4.    Soms un zilonis. Vai mums jāregulē ārzemju investīcijas?
  5.    Cilvēks ekspluatē cilvēku. Privāts uzņēmums labs, valsts uzņēmums slikts?
  6.    Windows 98 1997.gadā.. Vai “aizņemties” idejas ir slikti?
  7.    Misija neiespējama? Vai finansiālo saprātīgumu var pārspīlēt?
  8.    Zaira pret Indonēziju. Vai mums būtu jāpagriež mugura korumpētām un nedemokrātiskām valstīm?
  9.    Slinkie japāņi un zaglīgie vācieši. Vai ir kultūras, kas nespēj attīstīt ekonomiku?

EPILOGS. Sanpaulu, 2037.gada oktobris. Vai uzlabošanās ir iespējama?

Piezīmes

Paskaidrojumi

Anotācija

Hadžūna Čanga grāmatā sniegts skarbi patiess skatījums uz norisēm mūsdienu globālajā ekonomikā. ‘Sliktie samarieši’ atklāj Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules tirdzniecības organizācijas dubulto morāli. Turpināt lasīt

Merkeles vai Vācijas, vai Eiropas traģēdija. Michael Mastrantuono. 2016. Bernd Ulrich. DIE ZEIT 2018

(Vācijas traģēdija un Latvija, Merkele un ģeopolitika, kultūrmarksisms. Rietumu civilizācijas sabrukums. Izcilas spējas un vācu tautas nodevība, fiziķe, kas apprecējusies ar vācu studentu Maskavā, pašizglītība? politikā.



Austrumvācu komjaunietes

Arī Angela Dorothea Kasner, Horst’a Kasner’a, Polijā dzimuša Horst Kazmierczak meita. „Raumenergie“. 8.09.2013: “der Krieg der Juden gegen Deutschland ist unendlich, und die polnische Jüdin Anjela Kazmierzak, besser bekannt als Angela Merkel CDU führt diesen Krieg GEGEN DAS DEUTSCHE VOLK”

Vēl 1989.gada septembrī Merkele teica: “Ja mēs reformēsim GDR, tā nebūs Federālās Republikas izteiksmē.”)

MERKELES PROBLĒMA: NIHILISMSMichael Mastrantuono. 2016. gada 14. marts

Kultūrmarksisma sinonīms ir nihilisms, un tas ved uz nekurieni, ar pašiznīcināšanos un neatlaidīgu lepnību labo nomainot ar ļauno.
Eiropa un tās tautas ir briesmās! Tad jau labāk ES atlaist atsevišķās valstīs, lai kā nebūt izdzīvo un pārorganizē aizsardzību tiešā eiropeiskā sadarbībā. Turpināt lasīt

Dainis Vītols: Quo vadis, patria? (Kurp dodies, mana tēvzeme?) 2018.g.19.maijā

(Skat. arī par eiropeisko melu tradīciju; šajā ziņā arī Krievija ir Eiropa:

https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/03/13/6-eiropeiskas-civilizacijas-melu-veidi-kyu-sang-rinpoche/ )

Pēdējos piecus gadus, apstākļu spiests, esmu daudz pētījis, kā darbojas valsts pārvaldes aparāts, kā rīkojas valsts amatpersonas un valsts tiešā pakļautībā it kā esošie un vienlaikus it kā autonomie juridiskie veidojumi (valsts kapitālsabiedrības), kādi ir deklarētie un kādi – praktiskie valsts institūciju mērķi.
Man bija lieliska iespēja, cenšoties aizstāvēt mūsdienu kultūras centru “Sapņu fabrika” no valsts amatpersonu rīcības, tikties ar vairuma ministriju, dienestu un citu valsts struktūru galvenajām amatpersonām. Pieprasot amatpersonām loģisku, saprātīgu un taisnīgu risinājumu, vairākas reizes man tika teikts: ja tu zini, kā darīt labāk un pareizāk, tad kāpēc nenāc pats strādāt valsts amatā?

Valsts ieņēmumu dienestā pēc mēnešiem ilgām pārrunām ar augstākajām amatpersonām sapratu, ka dienestam ne tikai trūkst vienotas koncepcijas morāli un likumīgi skaidrai un taisnīgai rīcībai, bet gan pats dienests, gan visa valsts pārvalde ir ievietota (iesprostota?) neloģiskā, neefektīvā un daudzos gadījumos tikai negatīvu iznākumu garantējošā normatīvajā rāmī.

Valsts amatpersonas izpilda formālās likuma prasības, pilnīgi neinteresējoties par šādu darbību rezultātu. Spēkā esošā normatīvā bāze pieprasa tieši šādu, formālu, rīcību, pretējā gadījumā draudot saukt pie atbildības par bezdarbību. Uzspiesti formālai pieejai, pat radot zaudējumus valstij un uzņēmējiem, tiek dota priekšroka. Pārvarot emocijas, sapratu, ka ir ļoti grūti ko mainīt situācijā, ja esi tikai ierindas – kaut arī aktīvs – pilsonis. Nepalīdzēs kritika, sūdzības un citas oficiālās atļautās darbības. Nepalīdzēs emocijas un dusmas. Kas tad palīdzēs? Turpināt lasīt

Neredzamais lāzers un intelektuālie kaujas roboti: Nākotnes superieroči. Bild, 13.01.2018

Ieroču attīstība un jaunu virzienu apgūšana uz vietas nestāv. Zinātnieki un projektātāji rada pavisam jaunus ieroču un tehnikas veidus, bet sabiedrība un plašsaziņa izseko viņu veiksmes. Piemēram, vācu izdevums Bild ir aplūkojis tagadējos projektus, kas var ievērojami ietekmēt karaspēku tālāku attīstību.

Žurnālists Niklāss Rencels ir aplūkojis dažādus laikposmus, tostarp tagadni un pārredzamo nākotni.

Tāpat kā cikla pārējie raksti, šis par nākotnes sistēmām apsteidz britu rakstnieka aforismu: “ieroči ir kā nauda – neviens nezin, ar cik pietiks”.
Turpināt lasīt

Monetārais imperiālisms. Hans-Hermann Hoppe, 2003

(Skat. arī ‘Tumsonīgais Naudas laikmets’. James C.Kennedy, 2012. oktobris https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/ )

Aizbildniecība un imperiālisms

Kolonija – valsts vai teritorija, ko iekšēji pārvalda ārzemju vara.

Tieša kontrole. Piemēri: Somālija Austrumāfrikā, Francijas kolonijas, kā Somālija un Vjetnama, ASV, kad bija Anglijas kontrolē, Vācijas kolonijas kā Vācu Austrumāfrika, un Portugāles kolonijas kā Angola.

Protektorāts – valsts vai teritorija ar savu iekšēju valdību, bet ārējas varas kontrolēta.

Turpināt lasīt

Tumsonīgais Naudas laikmets. James C.Kennedy, 2012. oktobris

(Kas gan pret aprakstīto ir oligarhu lieta. Atjēdzieties, liberkomjaunieši, soroskomjaunieši, pī-pī! Tieši jūsu ļaušanās globālās naudas kredītu indīgajam utopijas vīrusam, ko autors sauc par monetāro fašismu, nāvīgi apdraud sabiedrību. Nākotnes atslēga jau tagad ir bezdievīgu kredītu varā. Boļševikiem noticēja Rūta Skujiņa, ļāvās boļševiku meliem līdz nācās apraudāt tikpat vientiesīgā vīra Jūlija Lāča nomocīšanu (https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/08/27/veltijums-soroskomjaniesiem-atjedzieties-letticigie-julija-laca-sievas-vestule-vilim-lacim-ka-dzivoja-nodevejs-vilis-lacis-ar-komisariem/ ), nožēlojamais Arvīds Pelše mira Maskavā, centroliberālis Valdis Dombrovskis (“Es Latviju redzu kā nacionāli spēcīgu valsti …”), bezmaz kā Latvijas lepnums raujas mellu muti pārpratuma Junkera komisijā Briselē, liberāļi ir “par” jebko, latviešu tauta asiņo. Apjēdziet, ka par Sorosa “dāvāto” naudu vēl plēsīs trīs ādas. Būtu banāli vēl runāt par citām perversijām. Vai nepietiks?

Skat. arī:
– Parīzes Manifests https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/29/parizes-manifests-eiropa-kadai-varam-uzticeties-otto-ozols-kaujas-lauks-latvija-piesaude-jau-sakusies/ ; tas pats oriģinālā:
– The Parisian Statement https://thetrueeurope.eu/
– Jans Baldvins Hanibalsons https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/12/10/ziemelvalstu-baltijas-regiona-neparedzama-nakotne-jons-baldvins-hanibalsons-2017-g-28-nov/

Esiet iecietīgi pret manu finansiālās krāpšanas terminu vājo tulkojumu, izšķīros publicēt vismaz lai provocētu kādu panditu izdarīt labāk. – I.L.)

====
Ja bieži jūti, ka ‘brīvā tirgus kapitālisms’, neraugoties uz ekonomistu un politologu apgalvojumiem, ka viss ir kārtībā, izskatās nejauki, tad nojauta tevi nemaldina. Brīvā tirgus kapitālisms ir kļuvis par lietu no pagātnes. Īstenībā tirgus kapitālismu izspiež kaut kas pavisam tirgum pretējs un kapitālismam pretējs. Un atšķirība ir pavisam acīmredzama.

Turpināt lasīt

Omeļčenko: patreizējā situācijā Putina likvidāciju atzīs par likumīgu tāpat kā Usamas bin Ladena nogalināšanu. Jeļena Poskannaja, 14.12.2017

(Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/14/omelcenko-polu-lidmasinu-ar-prezidentu-kacinski-uz-borta-iznicinaja-krievija-tapec-atliekas-ta-neizdos-nekad-dmitrijs-gordons/ )

Intervijā izdevumam ГОРДОН bijušais tautas deputāts un Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, Ukrainas varonis, Ukrainas Drošības dienesta ģenerālleitnants Grigorijs Omeļčenko stāsta par savu Krievijas Smoļenskā notikušās aviokatastrofas izmeklēšanu, katastrofas, kas noveda pie Polijas augstākās politiskās vadības bojā ejas; par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lomu Smoļenskas traģēdijā, par lidmašīnas iznīcināšanas operācijas organizāciju un izdarīšanu, par Krievijas ietekmi uz izmeklēšanas gaitu un tās nevēlēšanas atdot poļiem lidmašīnas Tu-154M atlūzas.

Turpināt lasīt

Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona neparedzamā nākotne. Jons Baldvins Hanibalsons, 2017.g.28.nov.

Krievu revanšistu trīskāršie draudi, Amerikas pielāgošanās politika un eirozonas sadalīšanās noslieces Ziemeļvalstu-Baltijas reģionam nesola labas nākotnes izredzes, raksta Islandes diplomāts un kādreizējs ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons.

Ziemeļvalstu-Baltijas (Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija – red.) reģions ir saknē atšķirīgs no tā, kāds tas izskatījās 1980-o gadu beigās un 1990-ajos. Tas lielākoties ir nemitīgi mainīgu ārēju spēku nevis kādu izteiktu iekšēju neveiksmju dēļ. Ieskatīsimies ciešāk.

Kad es personiski tiku iesaistīts, pūloties sakopot atbalstu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai – 80-o gadu beigās un 90-o gadu sākumā – vairums no mums glabāja veselīgu optimisma devu par nākotni. Mūsu optimisma pamats ir izrādījies gaistošs.

Atriebīgā Krievija

Biju domājis, ka pēcpadomju Krievija pratīs kaut kā kļūt demokrātiska. Neraugoties uz traumatisku pāreju no centralizētas valsts ekonomikas uz tirgus vadītu ekonomiku, mēs cerējām, ka pakāpeniski varu iegūs kāds demokrātiskas pārvaldības veids. Tas ietvertu neatkarīgu tiesas varu, brīvu plašsaziņu un likuma vadību. Kā uz sekām mēs cerējām, ka Krievija kļūs par “normālu” valsti – ar to saprotot valsti, kas spēj sadarboties ar kaimiņiem, nevis būt to suverenitātes apdraudējums.

Visas šīs cerības ir nonākušas līdz nullei. Putina un viņa spēka (siloviku – I.L.) kliķes varā Krievija ir pagriezusies atpakaļ savā dziļi sakņotajā autoritārismā. Krievija nav demokrātiska valsts, tai ir bagāto slāņu varas iekārta (plutokrātija). Brīvas plašsaziņas vietā šī valsts caur padevīgiem medijiem darbina savu propagandu. Tiesu vara ir stingri padota visvarenajai valstij.

Turpināt lasīt

Atklāta vēstule žīd-aklajiem eirofīliem, kuri domā, ka Žīdu Pasaules Kārtība ir “Perspektīva”. Mufidah Kassalias

(Kāpēc man šķiet, ka viens no musulmaņu tautu staigāšanas izraisīšanas iemesliem ir naida raisīšana pasaulē pret Israēlas pretiniekiem?

Mufidah Kassalias ir (GLARING Hypocrisy) līdzdibinātāja un redaktore. Viņa ir mācījusies savienot lietas, saliekot Rubika kubu bez instrukcijas. 2010.gadā viņa izštepselēja savu televizoru un atbrīvojās no smadzeņu skalošanas. Iznākumā viņa saredz lietas visur un savieno tās rakstot.)

Priekšvēsture

Pēdējos gados ir kļuvis skaidrs, ka vairums manu britu un eiropiešu feisbuka draugu ir sīksti eirofīli. Jeb precīzāk, ES-fīli, kuriem Eiropa un Eiropas Savienība ir sinonīmi, kas simbolizē tādus ideālus kā kopības sajūta, iecietība, mīlestība, cilvēktiesības, vides aizsardzība, miers un demokrātija. Tie ir labi cilvēki, kuriem rūp viņu līdzcilvēki un pasaules pagrimstošais stāvoklis, lai gan viņiem raksturīgo labestību ir nolaupījis viltīgais komunisma rāpulis sociālisma izskatā, kas noformēts kultūrmarksistiska politkorektuma un sociālā taisnīguma parādes tērpā.

Turpināt lasīt

Lai zinātu pasargāties no vervēšanas. Aģentu vervēšanas paņēmieni. + fragmenti no Viktora Suvorova un ‘Pilnīgi Atklāti’

(Mūsu senči kādu sadursmju, kataklizmu, izstumšanas, izvairīšanās no kara vai vienkārši bagāto šejienes mežu un ūdeņu dēļ ap 2.gadu tūkstoti pirms Kristus ir ieradušies vai sākuši ierasties Latvijas teritorijā. Visdrīzāk gar vai pa Dņepru, Daugavu. Varbūt arī gar Volgu, Donavu; varbūt daļēji pa jūrām. Viņiem ir tikpat kā izdevies būt ārpus Romas impērijas ietekmes, tomēr vēlāk ne no Lielkrievijas impērijas zem dažādiem nosaukumiem, Lielvācijas Reiha. Pašlaik latviešu tauta atkal dzīvo krustceļu jezgā, mūs tricina globālisms, informācijas putra un pasaules naudas vara, un elementāras vājprāta dzīres. Impērijas ir citādas, izkaisītas kā skleroze, bet to taustekļi spēcīgāki. Valstu spēks ir vairāk tautas spēkā, sajēgā, krietnumā, kā robežās; pat ja tauta ir pagaidām izkaisīta. Jābūt gudriem izdzīvot sociālo tīklu, mobilo sakaru, instagramu, izsekošanu un pāri visam viltotas naudas varas pasaulē. Viena no pašaizsargāšanās prasmēm ir caur vervēšanas paņēmienu atpazīšanas minimumu. I.L. Sīkāk skat. arī https://www.youtube.com/watch?time_continue=19&v=EXHjghlQMGo – krieviski, 1st.22min.

Skat. arī ‘Kā bija jāvervē čekas aģentus? PSRS Valsts drošības komitejas instrukcija”. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49561/) Turpināt lasīt

Kā uz 29 gadiem attālināja PSRS agonijas beigas. Strādnieku demonstrācijas apšaušana Novočerkaskā 1962.gadā. Daniila Turovska reportāža, projekts Medūza. 16.10.2017

(Okupantu pieminekļa dīvaiņi 9.maijos danco uz “strādnieku”, “pasaules atbrīvotāju” utt. valsts upuru, tostarp, Novočerkaskas strādnieku apšaušanas upuru kauliem. Vai ir iespējams viņus vest pie prāta, vai jāgaida viņu dabiska fiziska izsīkšana? Vai kaimiņvalstij izdosies šo stulbumu atražot okupantu pēcnācējos?

Lūdzu, dodiet ziņu par šo rakstu paziņām, kuriem nav bijusi “tā laime” apzinātā vecumā izbaudīt boļševiku impērijas labumus – vai nu tulkojumā šeit, vai oriģinālā https://meduza.io/feature/2017/10/26/vtoraya-katyn , protams, ja redzat acīs saprāta dzirksti. Ir tā vērts.

Šis raksts ir kā koncentrēta Krievijas impērijas pēcstaļina boļševiku laika vēstures esence. Te ir gan tautas izmisums, gan pretošanās, gan varas mērķtiecīga iznīcinoša nodevība. Tiek aprakstīts arī jēdzīgāko mēģinājums modināt tautas apjēgu un tomēr atkal tautas apātija šodien, putinokrātiskajā Krievijā.

Turpināt lasīt

Pasaules vara pēdējā gadsimtā. No dažādiem avotiem

(2.Pasaules kara Sabiedrotie jeb Lielā Trijotne bija drīzāk Lielais 3+, jo šā kara būtība bija nepacietīgā monetārā materiālisma, arī Vācijā, laušanās pie pasaules pārvaldības.

Sākās ar visnepacietīgāko jaunuļu – PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – savienību, kurā abas puses dega nepacietībā savākt dziestošā vientiesīgā ideālisma jeb tehnokrātiski koloniālistiskā liberālisma nesēja – Britānijas – līķi, nemaz nerunājot par bezspēcīgo Franciju, pie kam PSRS jau izgudrēm uzglūnēja Rietumu pasaules savstarpējas pašiznīcināšanās iznākumam.

Monetārais materiālisms bija uzdīdzis jau uz 1.Pasaules karu, tomēr īsti augonis uzplīsa uz otro, kad cionisms zem dažādiem viltus karogiem jau vairs nevarēja nociesties, tā finanšu spēkam prasoties īstenoties pasaules varā (karā), lai gan dažādās lokalizācijās – gan žīdu-boļševiku PSRS, gan Britu lauvas azotē, gan pēcversaļas Vācijā Krupa un līdzīgo azotēs, gan Amerikas Savienoto Valstu demokrātijas aizkulisēs.

Lielo 3+ sabiedrošanos īstenībā kaut kas tomēr vienoja – bažas par Japānas straujo izvirzīšanos, un Vācijas attieksme pret to varbūt līdzinājās Krievijas attieksmei pret Vāciju. Ko nozīmēja Pērlharboras bombardēšana Savienotajām Valstīm, paskaidrojumus neprasa.

21.gadsimta sākumā monetārais materiālisms ir uzplaucis atkal un zem liberālisma karoga māca uz globāla planktona stāvokli ganāmajām aitām jaunu “ideālistisku” bezatbildības, bezspēcības, beztautu liberālismu, pie kam vispārējas brīvības viltojumam tagad cauri spīd, no vienas puses, banksterisms, no otras, atomvalstu klubs, kurā laužas iekšā visi pasaules varas tīkotāji. Kā pasaule pārcietīs to, ir liels jautājums. Kādreizējās nespējīgās Tautu Savienības vietā tagad ir nespējīgās Apvienotās Nācijas ar nekaunīgas agresorvalsts veto iespējām; Ja kaut kas pasauli glābs, tad varbūt NATO un tai līdzīgas kustības. (I.L.)

 

Lielā Trijnieka rīcības izpratnei noderēs arī:

https://tencinusarunas.wordpress.com/2015/07/09/viltotaja-un-viltojuma-atmaskosana-ir-neizbegama-sergejs-mironenko/

­- https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/05/14/nodevigi-bez-kara-pieteikuma-2017-gada-12-maijs-v-fegko-v-sidorenkovs-vacijas-kara-pieteikuma-nota-1940-g-21-06/

 

Izvilkumi no tālākā teksta:

(1939.gada 19.augustā J.Staļins, uzstājoties VK(b)P Politbiroja sēdē teica, ka „mums jāpieņem vācu priekšlikums un laipni jāaizsūta atpakaļ angļu – franču misija. Vācija mums sniedz pilnīgu rīcības brīvību Baltijas valstīs un neiebilst pret Besarābijas atkalapvienošanos ar PSRS”. http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/23-01.aspx#lastcomment )
Klātesošiem politbiroja locekļiem Staļins paskaidroja:Ja krievi noslēgs savienības līgumu ar Franciju un Angliju, Vācija būs spiesta atstāt Poliju un meklēt ar rietumu valstīm kādu „modus vivendi” (pagaidu vienošanos). Tā karš varētu arī neizcelties, bet tālākā lietu attīstība šai virzienā varētu pieņemt mums bīstamu raksturu. No otras puses, ja mēs Vācijas priekšlikumus pieņemtu (pēcpusdienā Staļins tos jau bija pieņēmis un parakstījis), droši vien izcelsies karš ar Poliju, un Anglijas un Francijas intervencija būs nenovēršama. Rietumeiropa tuvosies sabrukumam.
Mums būs lielā izdevība konfliktā nepiedalīties. Ar šo priekšrocību varēsim gaidīt savu laiku. Protams, tas nozīmē, ja mūsu intereses to prasīs… Komunistiskās partijas diktatūra iespējama tikai tad, ja palīdz kāds liels karš…
Mūsu izvēle tagad skaidra. Mums jāpieņem vācu priekšlikums un pieklājīgi jāatsaka angļu un franču misijām.” …

“Rūzvelts, priecīgs par šo neticamo piekāpšanos, darīja Džo zināmu, ka tas (Staļins), varbūt arkaut kādu tautu gribas izpaudumu, varbūt ne tūlīt pēc to atkārtotas okupācijas, bet kādu dienu (some expression of the will of the people, perhaps not immediately after their re-occupation by Soviet forces, but some day.)” var noteikt Polijas robežas un atjaunot kontroli pār Baltijas republikām. Onkuļa vārds – Staļins bija teicis “saprotu” – Franklinam Delano Rūzveltam bija pietiekams.”

Staļins aizrādīja, ka viņam viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tas, lai pasaule atzītu padomju suverenitāti, un ka viņš savukārt respektēs visu citu zemju suverenitāti, vienalga, vai tās lielas vai mazas…

Tēvs (F.D.Rūzvelts) atkal iesmējās, “Ikreiz, kad (britu) premjers aizstāvēja iebrukumu Balkānos, visiem apspriežu telpā bija skaidrs, ko viņš īstenībā domā. Visi zināja, ka viņš visvairāk norūpējies par to, kā nogriezt Centrālo Eiropu, lai sarkanā armija netiktu Austrijā un Rumānijā, pat ne Ungārijā, ja tas būtu iespējams. Staļins to zināja, es to zināju, visi zināja …” … Nelaime tikai tā, ka angļu premjeri pārāk daudz domā par to, kāda būs pasaule pēc kara un kas notiks ar Angliju. Viņam bail, ka krievi varētu kļūt pārāk stipri.” …

Pirmo tostu uzsauc Čerčils uz “simtgadīgu mieru”. Staļins arī atbild ar tostu mieram, bet piebilst, ka vienīgi trīs lielie varot to nodrošināt. Ruzvelts atzīst, ka lielvalstis nes lielāko atbildību, un ap šo galdu sapulcētiem trim lielajiem jādod miera noteikumi. Bet tad viņš paceļ glāzi “uz mazo nāciju tiesībām”. …

Turpretī bez nopietnas pretestības pieņem amerikāņu sacerēto “Deklarāciju par atbrīvoto Eiropu”, kuras svarīgākā vieta skan šādi:

Kārtības atjaunošana Eiropā un saimnieciskās dzīves atdzīvināšana sasniedzama ar tādu rīcību, kas atbrīvotajām tautām palīdz novērst pēdējās nacisma un fašisma pēdas un radīt demokrātiskas institūcijas pēc viņu pašu izvēles. Tas ir Atlantijas čartas princips — visu tautu tiesības izvēlēties valdības formu, kādu tās vēlas, suverēno tiesību atjaunošana un pašpārvalde tām tautām, kurām agresori to ar varu nolaupījuši. Trīs lielvalstis kopīgi palīdzēs atbrīvotajām Eiropas tautām radīt priekšnoteikumus iekšējam mieram, īstenot tūlītēju rīcību posta mazināšanai, dibināt pagaidu iestādes ar valdību pilnvarām, lai tās reprezentētu visu iedzīvotāju demokrātiskos spēkus un būtu saistītas ar pienākumu iespējami drīz rat brīvi vēlētas tautas gribai atbildīgas valdības…”
Šī deklarācija ir apspiestajām tautām ļoti izdevīga, bet bailēs no atomkara rietumu lielvalstis nav parādījušas drosmi prasīt, lai krievi izpildītu savas saistības un Jaltā dotos solījumus. Un tā šī Jaltas deklarācija ir palikusi par vienu no vistukšākiem un apkaunojošākiem papīra gabaliem diplomātijas vēsturē. …

Tieši 60 dienas vēlāk pirms savas nāves Ruzvelts vēl paguva aptvert savas kļūdas, kad bija noskaidrojies, ka Maskava atzīs Polijā vienīgi Ļubļinas komitejas valdību.
Viņš tad rakstīja Staļinam rūgtuma pilnu vēstuli.

Stundu pirms savas nāves savā pēdējā telegrammā Čerčilam Ruzvelts rakstīja: “Samazināsim krievu problēmu, cik vien iespējams. Katrā ziņā mums jāpaliek stipriem”.

Kā dzirdams, daži Jaltas dokumenti joprojām nav nodoti atklātībā. Tāpēc nav arī zināms, kas aiz kulisēm runāts par Baltijas jautājumu. Protokolos Baltijas valstis, t.i. Lietuva un Latvija, pieminētas tikai dažas reizes garāmejot. Bet uzmanīgi studējot protokolus kļūst skaidrs, ka rietumu valsts vīriem tajā laikā vairs sevišķi nav rūpējis tālāk atbalstīt Baltijas valstu juridisko neatkarību, kas dibinās uz zināmo ASV ārlietu ministra 1941.g. jūlija deklarāciju.

Protokolos nav atrodami nekādi norādījumi, kādus motīvus Amerikas un Anglijas valsts vīri lietojuši, noraidot Lietuvas “kandidatūru”. Fakts tomēr ir, ka Maskavai nav izdevies Jaltā iecerētais triks, aplinkus ceļā iegūt Baltijas valstu aneksijas juridisku atzīšanu no ASV un Anglijas.
ASV un padomju štābu priekšnieku apspriedē 8.februārī pārrunāts jautājums par Pad.Savienības iesaistīšanos karā pret Japānu, kad Vācija būs uzvarēta. Ģen. Antonovs apspriedē apgalvojis, ka Sarkanā armija jau izstrādājusi plānus, bet ka vēl neesot iespējams pārvest karaspēku uz Tāliem austrumiem, jo visi spēki, ieskaitot tos, kas cīnījās Somijā un Latvijā, tagad atrodoties kaujās austrumu frontē. Tas pats Antonovs, runādams 4.februārī par Sarkanās armijas kaujas kustību austrumu frontē, pieminējis, ka Kurzemes frontē cīnoties 3 tanku divīzijas un 28 (kājnieku) divīzijas.

Harimens: …“(Krievu) Prese velta daudz telpu arī stāstiem par strauju jaunuzbūvi Baltijas valstīs, pie reizes nikni uzbrūkot “buržuju-nacionālistu” elementiem kā tur, tā Ukrainā. Ir skaidrs, ka nacionālistu atliekas joprojām turas šajos apgabalos un dara padomju iestādēm daudz rūpju.” …

(ASV) Prezidents paziņoja, ka “Amerikas Savienoto Valstu politikai ir jāatbalsta brīvās tautas, kuras pretojas bruņotu minoritāšu mēģinājumiem tās pakļaut vai ārējam spiedienam”. Tad dzima Trumena doktrīna. …

Staļins Trumena doktrīnu un Māršala plānu redzēja kā papildu pierādījumu “kapitālistiskajam ielenkumam”. Viņa uzskats Kremlī tika pacelts ticības līmenī, un tas palika, līdz 80.gadu beigās aukstais karš sāka šļupstēt.)

Krupps saņem NSDAP zelta medaļu

Sabiedrotie līdz izdevīgam brīdim.

Pasaules varas trijotne pie Staļina kaviāra, NKVD virsnieku rūpīgi aptecēti.

Potsdamā ar Trūmenu Rūzvelta vietā.
Turpināt lasīt

Nacionālisms un internacionālisms. Slepena roka. Liepājas Avīze, Nr.106, 16.05.1923

(Ir spēks, kūdītājs, kas gadsimtiem izmanto tādu vai citādu neapmierinātību sabiedrībā, lai to postītu un smeltu “procentus” no jukām. Bija strādnieku neapmierinātība, tagad ir no labas dzīves sajukušas feministes, geji un citi dzimumkropļi, par prioritāriem pasludināti anarhistiski bezsakņu indivīdi. Bija tikai Maskavā, tagad šis spēks ir visapkārt. Un galvenais tā pretinieks cauri laikiem ir nacionālisms, kas tiecas uz sakārtotību. I.L.)

Kas noliedz tautību, noliedz pats sevi.
Internacionālisms ir modernais Bābeles tornis.

Nacionālisms un internacionālisms ir divi pretstati, kuri viens no otra atšķiras kā diena un nakts, labs un ļauns, paceļošs un pazeminošs, radošs un postošs.

To ko būvē un rada nacionālisms, proti: tēvijas mīlestību, tautas brīvību un labklājību, tautas īpatnējo kultūru un tikumību, visu to noliedz, ārda un grauj internacionālisms.

Viņa devīze ir “Ubi bene ibi patria” (t.i., kur man labi klājas, tur man tēvija). Internacionālisma pamatprincips ir sociālisma, resp., komūnisma mācības ar devīzi “laupi salaupīto!” Šo internacionālisma un sociālisma-komūnisma devīžu vārdā tiek mācīts atklāti laupīt, melot un Dievu zaimot šķiru interešu labā, nostādot tās augstāk par valsts un tautas interesēm.

Materiālisms visšaurākā nozīmē ir viens no internacionālisma galvenajiem mērķiem. Vēders un viņa intereses, kustonisko prasību apmierināšana, par ko jūsmo internacionālisma un sociālisma-komūnisma paudēji.

Turpināt lasīt

Žīdi, multikulturālisms, politkorektums un karš ar runas brīvību. Andrew Joyce, Ph.D. 20.11.2014

(Iesaku šeit autora vārdu ‘baltie’ saprast kā ‘pamatiedzīvotāji’ un ‘krāsainie’ kā ‘imigranti’, gan izņemot ‘baltā Austālija’. Manuprāt, autors to tā arī saprot, jo viss saturs ir par bīstamu imigrantu, tostarp, žīdu procentu un spiedienu uz pamatiedzīvotājiem, īstenībā nemitīgi tiecoties pēc žīdu priekšrocībām. I.L.)

Viens no svarīgākajiem darbiem, ko ‘The Occidental Observer’ (TOO) ir veicis pēdējos gados, ir bijis kataloģizēt žīdu pūliņus veicināt multikulturālismu un ar ārkārtīgi represīviem paņēmieniem apklusināt jebkādu runu, kas kritizē multikulturālismu un žīdu lomu tā nerimstošā uzspiešanā.

Turpināt lasīt

Krāpšana kā sistēma. Daugavpils Latviešu Avīze, Nr.57, 18.09.41

Krāpšana kā sistēma. Daugavpils Latviešu Avīze, Nr.57, 18.09.41

(Protams, katram uzreiz nāks prātā doma par vācu Reiha mēģinājumu apmuļķot latviešus krievu apvērsumiem pretējā virzienā. Lai gan šodienas apstākļos šādam apsvērumam pamats ir un kā vēl ir, gan vairāk attiecībā uz globālo aizkulišu varu, tomēr pasveriet argumentus un atradīsit, ka tie nav aiz matiem pievilkti. Personīgi es aicinātu latviešus Višegradas klubā. Tieši ar viņiem mūsu senči ir nākuši gar Dņepru un Donavu. I.L.)

‘Deutsche Zeitung im Ostland’ š.g. 9.septembra 36.nr. ievietojusi Dr. ‘Hans von Rimsch’a rakstu, kuru visā pilnībā pārdrukājam.

Kopš tā laika, kad daļa Baltijas zemju Pētera Lielā laikā un daļa šo zemju pēc Polijas dalīšanām tika pievienota lielkrievu valstij,
dienas kārtībā nāca jautājums ne tikai par pavalstnieku, bet arī vispārpolītisku, strukturālu un īpaši kulturālu Baltijas zemju ieslēgšanu krievu sfērā. Tika pacelts jautājums par šī apgabala atdalīšanu no eiropeiskā aploka.

Vācu pārvaldības orgāni toreiz prata, nodrošinot savas tā sauktās privilēģijas, aizkavēt šo atdalīšanu, un tādā kārtā neskatoties uz Baltijas zemju valsts tiesisko piederību pie Krievijas, paglābt šīs zemes eiropeiskai kultūras kopībai un saglabāt šo zemju eiropeisko, no krieviski-eirāziskā ļoti atšķirīgo raksturu.

Tomēr arī Baltijas zemju vissenāko iedzīvotāju starpā pastāvēja šinī laikā tā sauktā krieviskā orientācija. No Baltijas tautu aprindām priekšplānā izvirzījās vīri, kuri ar krieviski orientētu polītiku un austrumniecisko pievienošanos un asimilācijas tieksmju atbalstīšanu cerēja veicināt Baltijas tautu pašu nacionālās intereses.
Turpināt lasīt

KRIEVU UN PĀRKRIEVOŠANAS BŪTĪBA – Voldemārs Busse un Zigmunds Skujiņš

KRIEVI VAI KOMUNISTI? Voldemārs Busse. Austrālijas latvietis, 21.02.1986

Voldemāra Busses pārdomas par to, kas apdraud Latviju visvairāk.

Kā ik gadus pēdējo 15 gadu laikā, arī šogad gada sākumā pienāca sainītis no Latvijas ar sienas kalendāru. Zināju, ka kalendārs ietvers skaistas, neaizmirstamas dzimtenes ainavas ar mēnešu un dienu nosaukumiem latviešu valodā – sveiciens no dzimtenes veselam gadam!
Priecīgi satraukts taisīju sainīti vaļā, izņēmu Kalendāru un – mans prieks pēkšņi pārvērtās nevarīgās dusmās: blakus katram latviešu vārdam man pretī rēgojās krievu paralēlformas. Iemetu kalendāru papīru grozā, lai to kopā ar citiem atkritumiem vēlāk sadedzinātu. Šī krievu uzbāzīgā bezkaunība man joprojām, mēnešus vēlāk, nedod mieru.

Turpināt lasīt

Pilnīgi slepeni, pēc izlasīšanas sadedzināt! Mūsu Zeme 15.04.1992.

(Miniet trīsreiz – vai šādi teksti un līdzekļi Latvijā ir beiguši ienākt? Vai tādi ir tikai postkomunistiem, vai arī čekistiem un nezināmiem? Lūdzu, izplatiet šo tekstu cik varat; ir jāzin un jāmācās – I.L.)

Ar šādu virsrakstu laikraksta “Neatkarība” 8.numurā bija publicēts autentisks dokuments, kas sūtīts Balvu komunistiem. Publicējam to nedaudz saīsināti, jo neba pats svarīgākais ir tas, kādas tieši norādes komunisti dod saviem padotajiem, bet pats fakts, ka viņu “zemledus” darbība ir ļoti aktīva un Latvijai bīstama. Mūsu rīcībā ir ziņas, ka arī Valkas komunisti regulāri pulcējas (viena no tikšanās vietām ir NVS armijas daļa Valgā, kur, starp citu, esot noglabāti arī visi LKP komitejas dokumenti – arī ar augusta puču saistītie) un ne jau par nākamo ražu viņi spriež. Skaidrs – tiek gatavots jauns mēģinājums sagrābt varu. To ne brīdi nedrīkstam aizmirst. Tāpat skaidrs, ka līdzīgu sarakstu, kurā netrūktu arī vadošu darbinieku, var sastādīt arī pie mums. Kuri ir tie cilvēki? Cik daudz viņu? Uz šiem jautājumiem atbildes ir nepieciešamas. Ja gribam, lai Latvija izdzīvotu.

Vents Krauklis

Centrs 1992.10.01.

Pilnīgi slepeni, pēc izlasīšanas – sadedzināt!

Latvijas PSR KP Balvu rajona Komitejai.

Turpināt lasīt

“Nodevīgi, bez kara pieteikuma…” 2017. gada 12. maijs. V.Feģko, V.Sidorenkovs. Vācijas kara pieteikuma nota 1941.g.21.06

(Par gadu desmitiem Krievijas puses noliegto Vācijas kara pieteikumu. Ja gribat zināt, “kā to sūdu maisa”, noteikti nežēlojiet laiku izlasīšanai, īpaši ar sarkanu izceltajai notai. Nota satur tiešām izsmeļošu informāciju Vācijas puses skatījumā uz kara sākumu.

No grāmatas Гитлер: Информация к размышлению (Даты. События. Мнения. 1889—2000)‘. Beigās ir notas pilns teksts oriģinālā. I.L.)

 

– Berlīne, 21.jūnijs

Liecina Valentins Berežkovs, padomju diplomāts:

“… dienā pirms iebrukuma Staļins joprojām cerēja, ka viņam izdosies Hitleru iesaistīt sarunās. Tajā sestdienā mūsu vēstniecībā Berlīnē pienāca telegramma, kas uzdeva vēstniekam nekavējoties tikties ar Ribentropu (Ribbentrop), paziņojot viņam par padomju valdības gatavību stāties pārrunās ar Reiha augstāko vadību un “uzklausīt Vācijas iespējamās pretenzijas”. Īstenībā tas bija mājiens, ka padomju puse vācu prasības ne vien uzklausīs, bet arī apmierinās.

Bet Hitleru jau vairs nekas apturēt nevarēja”.

Turpināt lasīt

Kā mums reorganizēt Baltiju. Autoru kolektīvs anonīms. Autentisks paraugs mācībām krievu informatīvā kara nozarē.

(Traka suņa murgi. Bet ar imperiālisma trakumsērgu slima suņa, un imperiālisms agonē, tiklīdz tā piramīda nesaņem jaunus iekarojumus. Hrestomātiska rokasgrāmata Baltijas valstu sasmalcināšanai un iznīcināšanai. Āža kāja un mežonīga sēra smaka; nodomāsit, ka tās ir kāda Krievijas maznozīmīga grupējuma iedomas, tomēr iesaku lasīt vērīgi un mēģināt atrast vietas, kas neatspoguļojas tagadējās Krievijas politikā. Bet ir arī labā ziņa – varam pateikties par cītīgo mūsu vājo vietu meklēšanu, un tās jāņem vērā īsti rūpīgi. Īpaši noderīgi multikulturālistiem kā pretpote. Sākumā pielieku kādu attēlu no cita avota, kas rāda Krievijas Impērijas ražīgākos gadus. Tulkojis Ivars Līdaka. beigās oriģinālteksts)

Turpināt lasīt

Jānis Kučinskis: Attopieties! – šis režīms metodiski iznīcina Latviju! 15. marts 2011

Vakar izlasīju kādu rakstu. Skaudru stāstu par kārtīgu, Latviju bezgalīgi mīlošu latviešu ģimeni ar trim maziem bērniem, kas miera laikā spiesti atstāt Dzimteni, lai dotos nezināmā svešumā. Un tādu ģimeņu ir tūkstošiem.

Kārkliņu ģimene aizbrauc kopā, cerot sevi saglabāt arī svešumā. Bet cik tūkstoši pēdējos 10 gados aizbraukuši, lai svešumā pelnītu savai Latvijā palikušajai ģimenei, bet ar laiku šīs ģimenes izjukušas, kļūstot par akli dreifējošiem cilvēcisko attiecību fragmentiem? Nav pat tādas statistikas, bet arī aiz šīs neesošās statistikas ir konkrēti cilvēcisko traģēdiju stāsti. Bet galvenais – aiz tā visa ir šā vietvalžu režīma mērķtiecīga politika – cilvēku eksports, mērķtiecīga dzīves iespēju likvidēšana Latvijā, lai ar lētu, viegli asimilējamu baltās rases darbaspēku apgādātu izmirstošās Rietumeiropas nācijas, kuras savu dzīvo spēku izšķiedušas imperiālistiskos karos, pakļaujot, paverdzinot un kolonizējot nācijas, kuras mūsdienās mēdz saukt par Trešās pasaules valstīm, kā arī nekontrolētās patēriņa orģijās. Konsekventi īstenojas jau 1990. gados sludinātais Latvijas politisko algotņu sauklis, kuru mēs izlikāmies nedzirdam: “Latvija pasaules apritē ieies ar savu lēto darbaspēku.” Ar ko šis Latvijas iedzīvotāju eksports pēc būtības un rezultātiem atšķiras no 1940. gadu deportācijām uz Sibīriju, padomājiet paši!
Turpināt lasīt

Soross ar Eiropas ‘izraisīto migrāciju’ gatavojas gūt lielu peļņu. Sam Gerrans


(Maz būs to, kuriem nav skaidra migrantu kustības netīrā postošā daba. Nešaubos arī, ka velkamistu lielākās daļas dzinulis ir drīzāk Sorosa sile, nevis akla līdzcietība, lai gan arī īsteni ticīgie komjaunieši atrodas vienmēr. Un jaunmarksisma māneklis ir vēl viltīgāks kā rabīnu pēctecim K.H.Marksam un viņa Krievijas sekotājiem. I.L

‘Sam Gerrans’ ir angļu rakstnieks, tulkotājs, atbalsta padomdevējs un sabiedrisks darbinieks. Viņam ir arī profesionāla sagatavotība medijos, stratēģiskajā saziņā un tehnoloģijā. Viņu virza nodošanās pamatjēdzieniem, un viņš ir pievērsies autentiskai ievirzei uz atklājumiem un reālpolitiku. Viņš ir Quranite.com dibinātājs – kur Korāns tiek skaidrots, pamatojoties drīzāk uz saprātu kā uz tradīciju – un piedāvā gan individuālu valodas apmācību, gan personisku atbalstu un konsultācijas tiešsaistē SkypeTalking.com.

Filantrops Džordžs Soross nesen ir Wall Street Journal’ā publicējis vēstuli ar nosaukumu “Kāpēc es investēju 500 miljonus USD migrantos” (Why I’m Investing 500 million USD in Migrants). Šeit es pārlūkošu šo vēstuli un izdalīšu to, ko viņš domā no tā, kā viņa teiktais izskatās.

Turpināt lasīt

Forums ‘Debating Europe’: Vai 21.gadsimtā suverenitāte vēl ir svarīga? (pirms Breksita)

(Skaidrs, ka eiropieši nav daudz mācījušies no bijušās Padomju Savienības utopijas sabrukuma, tomēr parādās arī veselā saprāta pazīmes, pat pirms Brexit uzvaras. Varbūt tomēr neaizraus līdz arī mūs? Katrā ziņā šis forums ir kādas eiropiešu daļas domas fiksācija brīdī pirms Breksita.)

marksistisoros

 

 

 

 

 

Suverenitāte, kāpēc tā ir laba? Šī nav seksīgākā tēma pasaulē, tomēr tā parasti uzpeld, kad apspriež Eiropas Savienību. Vai globalizētā pasaulē ES valstīm ir jēga “sapludināt” kaut ko no to suverenitātes, lai nezaudētu atlikušo? Jeb suverenitāte ir balts vai melns problēma (vai nu ir vai nav)?

Turpināt lasīt

Par ko Staļins 1948.gadā no Kaļiņingradas izdzina visus vāciešus (jeb kārtējā “atbrīvošana un integrācija”).

kenigsberga301144_600

(Trešās baltu radu tautas – prūšu zemes “atbrīvošana” no pēdējiem prūšu pēcnācējiem. Pat no krievu autora, iespējams, staļinista mutes šis stāsts ir baismīgs. Bet mūsdienu ES vairs tikai liktu invazīvos kolonistus integrēt un uzturēt pieminekli “atbrīvotājiem”, tā ka progress tomēr ir. – I.L.)

Tie galvenokārt bija pārvietotie no Baltkrievijas un Pleskavas, Kaļiņinas, Jaroslavas un Maskavas apgabaliem.

Tādējādi 1945-1948.g. Kaļiņingradā (Kenigsbergā) kopā dzīvoja desmitiem tūkstošu vāciešu un padomju pilsoņu. Tajā laikā pilsētā darbojās vācu skolas, baznīcas un citas sabiedriskas iestādes. No otras puses, atceroties pavisam neseno karu, vācu iedzīvotāji tika pakļauti izlaupīšanām no padomju iedzīvotāju puses, kas izpaudās vardarbīgā izlikšanā no dzīvokļiem, apvainojumos un spaidu darbos.

Tomēr, kā uzskata daudzi pētnieki, ciešas sadzīvošanas apstākļi ir veicinājuši viņu kulturālu un vispārcilvēcisku tuvināšanos. Oficiālā politika arī ir mēģinājusi mazināt naidīgumu starp krieviem un vāciešiem, tomēr šis mijiedarbības virziens drīz tiek pilnībā nomainīts: tiek gatavota vāciešu deportācija uz Vāciju.

Turpināt lasīt

Stratēģiskais novērtējums: Baltijas drošības paradokss 2016.gadā. Paul Goble, 2016.g.1.nov.

(Jēdzīgs raksts gandrīz līdz beigām, tomēr īpaši piedomājiet, lasot pēdējo rindkopu. Tiek ieteikts Baltijas drošības stiprināšanai uzsūkt izglītotus krievus no Krievijas; manuprāt ārkārtīgi bīstams ieteikums – iztēlosimies, vai ilgi būs jāgaida uz jaunu valodas referendumu un uz “atkalapvienošanās ar Krieviju” elektorāta pārsvaru; tā būtu aizstāvēšanās padodoties – paradokss nepajokam. Palasiet arī par invazīvo koloniālismu, piem., https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/04/12/no-invaderu-kolonialisms-teoretisks-apskats-lorenco-veracini-2011/ Pols Gobls aicina baltiešus mesties uz ambrazūru kā krievu komisāri dzina 2.pasaules karā. I.L.)

Turpināt lasīt

Pierobežvalsts kā ģeopolitiska tehnoloģija. Dr. N.A.Komļeva. 2010.g. (Kremļa rokasgrāmata)

(Bezmaz vai Kremļa aritmētikas rokasgrāmata. Tai vajadzētu atcelt vēkšķēšanu par Putina neizprotamību un liberālutopistu trallināšanu. Mums šīm ciniskajām atziņām un programmai vajadzētu likt domāt, kā neatstāt valsts Satversmi blefa lomā. Un kurš vēl šaubās, ka uzvareklis ir pretinieka ierocis? I.L.)

Комлева Наталья Александровна – politisko zinātņu doktore, profesore, A.M.Gorkija v.n. Urālu Valsts universitātes Politikas zinātnes teorijas un vēstures katedras vadītāja. © Komļeva N.A., 2010. http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/19245/1/iurp-2010-78-04.pdf

Jēdzienu ‘pierobežvalsts’ (limitrofs) sākotnēji lietojuši romieši, lai apzīmētu pierobežas karaspēka izvietojuma vietas. Etimoloģiski šis termins sastāv no grieķu vārdiem ‘limes’ (robeža) un ‘trofos’ (barotāja): karaspēka daļas, kas sargā robežu, vajadzēja apgādāt ar krājumiem, piederumiem un ieročiem. 20.gs. sākumā šis termins ir kļuvis “klejojošs”, tas ir, tiek lietots atkarībā no situācijas un šauri, lai apzīmētu atsevišķas pierobežas valstis – padomju Krievijas kaimiņus (lielākoties Baltijas valstis un Somiju).

Turpināt lasīt

Ukrainas sabiedriski-politiskās situācijas destabilizācijas primāro pasākumu plāns. 24.10.2016

Ukrainas hakeru grupa uzlauzusi Krievijas prezidenta palīga Surkova pastu. 24.10.2016

Paziņojumā teikts: “Mēs, Ukrainas patrioti “Kiber-Hunta” šodien esam ieguvuši piekļuvi, un mūsu rīcībā pilnībā ir viena no Ukrainas pastniekiem V.Surkova sarakste”. (Skat. arī https://informnapalm.org/29239-surkovleaks-part2/) Turpināt lasīt

Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ietekmes izvēršanas operācijās iedarbināti dažāda spektra rietumu politiķi – no ultralabējiem līdz ultrakreisiem – Garijs Kasparovs. 23.10.2016

Rietumi kā ierasts mēģina izvairīties no nevajadzīgām sadursmēm ar Krieviju, un KF prezidents Vladimirs Putins pūlas šo iespēju izmantot, tostarp, iedarbinot savu aģentūru ES un ASV. Ar šādu viedokli ir dalījies Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs intervijā Radio Svoboda.

“Pēc Aukstā kara Rietumu elitēs izveidojās vienprātība, ka vajag sarunāt, vajag meklēt iespēju sarunāt, jo jebkāda vienošanās ir labāka par sadursmi. Tur ir zināma loģika, pie nosacījuma, ka visi pārējie to ievēros”, viņš atzīmēja.

Kā uzskata šis opozicionārs, Krievijas prezidents šo Rietumu politiskās kultūras īpatnību izmanto.

Turpināt lasīt

Vien īsts liberālisms var kavēt demagogus. Nick Cohen 24.09.2016.

(Atceraties anekdoti? Lācītis ar zaķīti brauc vilcienā. Pa abiem lācītim biļetei sanāk, zaķītim ne. Kad ienāk pārbaudītājs, lācītis izbāž zaķīti pa logu un rāda biļeti. Kas tev otrā rokā, prasa. Nekas, saka lācītis un parāda tukšu roku

Nupat neoliberāļi, jeb noderīgie idioti tiek pelnīti izbāzti pa logu. Kas ir lācītis? Tas pats, kas apdullinoši vēkšķot par saviem zaudējumiem izgāja sveikā pēc abiem pasaules kariem un visām krīzēm. Saderam, ka nupat (arī ar krietnu patiesības piešprici) tiks sakurināta pamatīga nacionālisma apkarošanas uguns. Šis raksts, manuprāt, ir no viltīgajiem. I.L.)

Kad uzvarētie kļūst par uzvarētājiem, mainās viss. Tagad saimnieki ir viņi, lai cik tie censtos būt citādi. Viņu iespējas mainīt un postīt dzīves prasa nežēlību un nepiedodošu kontroli.

Paģiras no ilgā globalizācijas laikmeta ir slēpušas jaunas elites esamību, nemaz nerunājot par tās vērā ņemšanu. Neoliberālā kārtība sākās kopš Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā vai varbūt agrāk, ar Margaretas Tečeres un Ronalda Reigana ievēlēšanu 1979/1980.gados. Lai atcerētos citus laikus, jums jābūt 50 gadus veciem. Bet beidzās ar ‘Lehman Brothers’ sabrukumu 2008.gadā. Šī bojā eja tika nomaskēta, jo neuznāca jauna sistēma, kas to aizvietotu.

Turpināt lasīt

Kā sabruka PSRS. Arkādija Dubnova intervija ar Ukrainas prezidentu L.Kravčuku (1958-1991) 09.09.2016

 belovezha7dec_pec-ratifik_fotoivanovs1

Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins un Baltkrievijas Augstākā Padomes priekšsēdētājs Staņislavs Šuškevičs ratifikācijas rakstu apmaiņas un Vienošanās par tirdzniecības-ekonomisko sadarbību parakstīšanas ceremonijā 1991.gada 7.decembrī. J.Ivanovs. RIA Novosti.

kravcuks-suskevics-jelc_beloveza_abc51623-ead4-4a0d-88b4-8992edb79d8f_cx2_cy1_cw96_w987_r1_s_r1

belovezhz

L.Kravčuks, S.Šuškevičs, Jeļcins Belovežā.

 

Ukrainas pirmais prezidents Leonids Kravčuks par Ļeņina slepenajiem darbiem, ukraiņu genocīdu, par to, kurš kuram atdevis Krimu, un vai referendums par Ukrainas neatkarību bijis viltīgs.

 

Turpināt lasīt

Kā diskreditēt citu valsti? Vladimirs Kondratjevs, FSB majors.

(Ticēt vai neticēt? Spriediet paši.)

Bijušā FSB darbinieka atzīšanās: Jā, es uzspridzināju (8 stāvu) dzīvojamo namu Gurjanova ielā Maskavā (08.09.1999).

“…Uzspridzināju krievu namu, nogalināju krievu cilvēkus, un krievu sievietes, raudot pār krievu līķiem, manā dzimtajā valodā nolādēja to, kurš to izdarījis. Un es, stāvēdams blakām viņām, fiziski sajutu, kā lāsts apņem mani, ietiecas galva, krūtīs, aizpilda visu ķermeni, iesūcas katrā manā šūnā. Un es sapratu, ka ESMU NOLĀDĒTS!

Neesmu čečens, neesmu arābs, neesmu dagestānietis, esmu īsts krievs – Vladimirs Kondratjevs, FSB majors, stingri noslepenotas nodaļas K-20 darbinieks.

Turpināt lasīt

Baltijas operācija 1940 – hronoloģija. Kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas.

(Atceros, ka Ojārs Rubenis ap 1988.gadu Vides aizsardzības kluba vēstures grupas sanāksmē kopā ar, šķiet, Labvakara operātoru ierakstīja bijušā lidotāja un Noriļskas Lāču strauta lāģeri pārdzīvojušā Teodora Brāķera atmiņas par šo laiku. Šķiet, pasākumu vadīja Juris Dobelis. Klausījos toreiz ar vaļā muti. Būtu vērts to materiālu publiskot. I.L.)

Latvijas armijas štāba dienesta nodaļas priekšnieka kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā

1940. g. 17. jūnijs

Dažas dienas pirms zemāk minētiem notikumiem no Maskavas bija atgriezies armijas komandieris Ģenerālis Berķis ar savu adjutantu pltn. Osi. Viņi bija viesojušies Maskavā pēc Padomju Savienības valdības uzaicinājuma, bet tuvāk par viņu draudzības vizītes programmu netiku dzirdējis. Vēlāk tikai dzirdēju, ka adjutants izteicās, ka Maskavā viņi uzņemti laipni un arī atpakaļceļā no vilciena nekādu aizdomīgu karaspēka pārvietošanu neesot novērojuši. Kādā stacijā gan esot stāvējis karaspēka ešelons, bet tā kā tajā laikā (t.i. jūnijā) karaspēka vienības izgājušas nometnē, tad arī tas nekādas aizdomas neesot modinājis.

16. jūnija rītā ierodoties savā darba vietā (Armijas štāba Operatīvā daļā) atradu priekšā visus vecākos priekšniekus, kurus trauksmes kārtībā bija izsaucis dežūrējošais virsnieks. No Robežapsardzības štāba bija ienākušas ziņas, ka iepriekšējā naktī vairākās vietās Padomju armijas karaspēka vienības pārnākušas robežu, pārsteigušas mūsu mazās robežsargu vienības savos novietojumos, pa lielākai daļai atbruņojušas tās un aizvedušas līdz. Dažās vietās mītnes aizdedzinātas un ir arī kritušie un ievainotie.

Turpināt lasīt

Pandoras lāde. Holokausts nav bijis. Pierādīts Kanādas tiesā. 11.11.2015

(Žīdu finanšu ietekme pasaulē diez vai kādam ir noslēpums. Tāds dīvains klusums iestājas, kad kāds ierunājas par žīdiem – taisni kā kādreiz, ierunājoties par Staļinu, vēlāk par Ungārijas sacelšanos, par krievu iebrukumu Prāgā, vēlāk par tukšajiem veikaliem, vēlāk par Afganistānu, vēlāk par krieviem (nevis “krievu tautības pārstāvjiem”), tagad jeb vienmēr par žīdiem. Autoru nezinu, skaidrs, ka krievu nacionālists; būtu labprāt zinājis, ko viņš saka par Krimu, par Ukrainu. Tomēr visai baisais “žīdu diskursa” deficīts un acīmredzamā Latvijas administrācijas diskriminatīvā (tūpstīgā) attieksme pret žīdu organizāciju īpašumiem (un arvien miglainākās pasaules distresa sērijas ar “neatrodamiem” geju, migrantu viļņu utml. finansētājiem) lika man šo rakstu pārtulkot. Labi būtu, ja kāds tiesu prakses guru pavērtētu pēdējo grāmatas ‘Did Six Million Really Die?’ tiesu Kanādā. I.L.)

Jāatgādina visai interesants bet maz zināms fakts. Ņujorkas “Žīdu avīzē” ir publicēts raksts par Pasaules karā bojā gājušiem sešiem miljoniem žīdu, un šis raksts ir publicēts 1919.gada 19.oktobrī! Tā nav drukas kļūda – pēc Pirmā

Turpināt lasīt

Pasaules Jaunā Kārtība. Valdis Šteins

(PATIESĪBA IR RADIKĀLA. Citādi ir meli, maldi, glaimi, lišķība, relatīvisms, putra jeb sviests. Lasot nemitīgi vaicājiet sirdij – vai tiesa? Vēl cita patiesības mācāmstunda – 6 eiromeli . I.L.)

Ja tā paskatās uz Latviju no iekšpuses un ārpuses tad izliekas, ka tā īsti nekas nav mainījies. Mūzika tā pati, vārdi tie paši – viss no marseljēzas. Padomju attīstīto sociālismu esam uzvarējuši, „mežonīgo kapitālismu” uzvarējuši – tuvojamies jaunajam neokomunismam ar visu tam piemītošo nežēlību un antihumānismu – visi nabagi un vienas partijas vietā viena lielpartija jeb partiju kartelis – pūķis ar daudzām galvām.

Turpināt lasīt

11. septembris un Israēlas aparteīds; nāves buča Pasaules Cionismam. Preston James, Ph.D., 31.05.2014

(Šis cerīgais raksts lietu ūdeni Krievijas dzirnavās, ja vien tā nedarītu visu, lai katru vientiesi no tādas kaites izārstētu. Kas ir feikžīdi?

Nelielu teksta daļu, kas attiecas tieši uz amerikāņu kara veterāniem neesmu tulkojis; ejiet tai pāri.)

troikatroika_file10647049_mit_L

Dienvidāfrikas aparteīds tika atmaskots un izbeigts daudzos cīņas un lielu korporatīvu un institucionālu ieguldījumu gados.

Pasaule burtiski nostājās pret Dienvidāfrikas valdību un tās aparteīdu, galu galā izraisot tās sabrukumu.

Tas pats tagad notiek ar Israēlas aparteīdu pret palestīniešiem, tie pašlaik tiek turēti pasaulē lielākajā brīvdabas darba nometnē.

Turpināt lasīt

Skats no malas jeb ‘Gogs un Magogs Korānā’. Imran Nazar Hosein

(Nesteidziet nobrāķēt šo rakstu kā “svētulīgu” vai nepamatotu. Ne lasītājam, ne man nav jākļūst par islāmticīgo. Ir vērts likt aiz auss katras tautas un reliģijas neikdienišķo gudrību, kas nepavisam nav “gaisā parauta”. Arī vidusmēra žīdam vajadzētu mācīties kaut vai no savas reliģijas un vēstures. Vai tad neesat brīnījušies par to naudasdieva supersviestu, kas apkārt notiek? I.L.)

Pašlaik visu pasauli, tās politiku, ekonomiku, kultūru, ziņas, sportu, izklaidi, manieres, ceļošanu utt. kontrolē un visur kundzībā pārņem viena tauta. Tai pieder absolūta vara, ko tagad neviena iespējama sāncenšu kombinācija nevar izkonkurēt. Vēl vairāk, nav nekādu pasaulīgu liecību, kas liktu domāt, ka tās spēcīgo tvērienu pār visu pasauli varētu sekmīgi izkonkurēt jebkad.

Turpināt lasīt

Instinkti. Šrī Šrī Ravi Šankars un ‘Śrīmad Bhāgavatam’

No Šrī Šrī Ravi Šankara citātiemcilvēkos ir divi pamatinstinkti, viens ir ēšana, otrs ir dzimumdziņa. Tie tevī ir bijuši visās dzīves reizēs, kad biji dzīvnieks un kad esi tagad cilvēks. Tu esi dzimis no šiem diviem – barības un seksa. Ir ļoti jauki, ka Indijā abi instinkti ir Dievišķoti. Ēdiens ir saistīts ar Dievu. Upanišadās ir teikts “Ēdiens ir Dievs”. Kad tu ēdienu uzskati par Dievišķu, tu nepārēdīsies. Tu nespēj vienkārši stūķēt iekšā ēdienu, tu ēd ar ļoti lielu godbijību. Turpināt lasīt

Neiedomājami ļaundarīgās hazāru mafijas slepenā vēsture. Prestons Džeimss un Maiks Hariss, 08.03.2015

(Manuprāt, visai neviennozīmīga lasāmviela. No vienas puses var būt viens no Krievijas informācijas kara gājieniem ar nolūku izraisīt paniku, no otras puses diez vai ir bezjēdzīgas sazvērestību pļāpas, un ticamībai noteikti satur vismaz daļu patiesības. Domāju, ka lasīt vajadzētu vien, savācoties uz ļoti kritisku un analītisku attieksmi vai citādi – nelasīt nemaz.

No ‘Piezīmes par krievu vēsturi’. M.V.Lomonosovs, 1766.g. – kozari (hazāri, Хаза́ры, Кузарим, ал-Хазар, Хазар, Χαζαροι, Хазир, Козари, Chazari, Caziri, Gazari – tjurku valodā runājošs vietējo indoirāņu iedzīvotāju, tjurku un ugru sajaukums Krievijā). … “Žīdi, kas dzīvoja hazāru apgabalos pie Melnās jūras, mēģināja Vladimiru pamazām pievērst savai ticībai, iesakot: “Jēzu, kuram tic kristieši, mūsu tēvi ir situši krustā; mēs ticam un godājam vienu dievu, visas pasaules radītāju; apgraizāmies un sestdienās gavējam saskaņā ar mūsu dieva caur viņa svēto Mozus doto likumu”. Ar Vladimiram pretīgo apgraizīšanos pietika, lai žīdus atlaistu bez sekmēm. Bez tam pavaicāja: “Kur jūsu tēvzeme?” Tie atbildēja: “Jeruzalemē””.)

———

Nupat ir pavēries priekškars, pilnībā atklājot Hazāru Mafiju (HM) un tās ļaunprātīgo plānu iefiltrēties, tiranizēt visu pasauli, izskaust visas Ābrahama reliģijas un atļaut vien viņu Babilonijas talmūdismu, ko pazīstam arī kā luciferiānismu, sātanismu vai seno Baala pielūgšanu.

Turpināt lasīt

BUTAFORIJA BROKASTĪS. Velga Eihmane, 1991

(Ārkārtīgi veselīgs raksts, runā par LATVIJAI GALVENO, un, 24 gadu vēstures apstiprināts, tas liek autori uzskatīt un dziļi cienīt kā gaišreģi. Neviens jau nesaka, arī autore, ka tas katls, kurā “to (Atmodas) sūdu maisīja”, varēja būt sterils. Tauta joprojām bija pārbaidīta, “gaišajiem” jeb atļautajiem spēkiem sekoja galvenokārt tāpēc, ka pamatoti piesardzīgi ostīja, kas kam ir atļauts. Tauta joprojām bija nevarīga informācijas, organizatoriskā, līderiskā, profesionālā ziņā – dzelzs mucā taču audzēta 50 gadus ar pistoli pie auss. Galvu no mucas palaikam bija pabāzuši vien karjerkolaboranti, kādu tik ilgā galēji represīvā režīmā nevarēja nebūt.

Labi, ka viņu spektrs uz PSRS galīgas degradācijas brīdi tomēr ir bijis pietiekami plašs, lai “paldies dievam”, tautai būtu aiz kā iet, bet “diemžēl”, lielāks spēks būtu kolaborantiem “no sirds”, kuriem informācija par īsto stāvokli un “darbības pieredze” ārzemēs noteikti bija lielāka. Vēsture, ja ne tiesa, nedrīkst aizmirst arī likumīgos zagļus, sauktus arī par “Puķu Andriem” vai “AAA”, bet tiešāk par “prihvatizātoriem” – vārdā, kas norāda uz latviešu joprojām slepus čukstēto civilokupantu īpatsvaru “jaunajā elitē”, Tagad viņi ir likumīgi ofšorkapitālisti, kuru slepenais lobijs Saeimā diez vai ir mazinājies, un kuru dēļ varbūt tā brīnāmies par demokrātijas stulbumu.

Bet raksts ir par to, ka deokupācija un dekolonizācija tobrīd tika atlikta uz nenoteiktu laiku, vienlaikus to melīgi dēmonizējot un uzsākot noziedzīgu latviešu nācijas pazudināšanas ceļu. Jaunie karjerkolaboranti izgāja rietumu kultūrmarksisma skolas, izšķirošās naudas turētāji ir nezin kas, un kritiski liela latviešu daļa tagad ir lidsabiedrību klienti. MOSTIES! I.L.)

Turpināt lasīt

LTF: Mīti. Apvērsumi. Nodevības – 3. Valdis Šteins.

(3. Atmoda? Ja šo apzīmējumu lietojam, tā nebūs bijusi, ja neuzvarēs 4.Atmoda. Lielais jautājums, manuprāt, ir – vai “Kalnietes taktikas” grupējuma un “Šteina nacionāļu” pretrunas bija un paliek vien nacionālčekistu-komunistu taktikas vai Krievijas stratēģijas noteiktas. Es tajās izšķirošajās dienās biju vēl politiski neaptēstāks kā tagad, tomēr tik daudz prāta bija, ka gulēt vairs nedrīkst, un piedalījos gan VAK, gan LNNK, gan Pilsoņu Kongresā. Ne virsotnēs. Lai gan pieļauju, ka arī ļoti cienījamais Valdis Šteins nav brīvs no subjektīvisma, tomēr viņa raksts 100% saskan ar manām to dienu nojautām (daļējs izņēmums – barikādes bija visīstākā tautas demokrātija, kāda Latvijā bijusi; būtībā mēs, par Potsdamas slepeno protokolu joprojām īsti nezinot, bijām nobalsojuši tajā paredzētā referendumā, kura spēku akceptēja pat tā laika krievu armija un vara, bet kuru, kā jau VŠ raksta, nodeva tālākā Latvijas viltus elite, gan vēkšķot mītu par pārkrievoto apjomīgu piedalīšanos). Arī ar minējumu par šaušanu pār Augstāko Padomi barikāžu dienās no Jēkaba baznīcas puses. Mans postenis bija Mazās Pils ielas galā, šaušanas troksnis šķita tepat blakus. Turp neskrēju, svārstījos, vai posteņa pamešana nebūtu šāvēju paredzētais rezultāts. Nepametu, bet daļa argumenta noteikti bija arī bailes. Vēlāk šāvienu trokšņa tuvuma sajūtu mēģināju skaidrot ar ieliņu akustiku – atbalsīm. Tagad, kad lasu par čekas spiegu slēpni Zinātņu akadēmijā, kur notika Pilsoņu Kongresa sēdes (http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/zinatnju-akademija-atklata-spiegu-istaba.a99434/ ), atkal un atkal atgriežos pie domas, ka 3.Atmoda bija vietējās čekas apvērsums pret komunistiem un Maskavas čeku, kurā tautai varbūt izdevās paveikt vairāk kā viņi paredzēja. Slēpnis noteikti būs bijis arī Latvijas Universitātē, un Mārcim Auziņam par Prezidenta karjeru labāks darbs būtu tā atrašana un īstas nacionālās inteliģences atdzemdināšana. Īstajai Atmodai ir jānāk – vēl pirms elektrības izslēgšanas lidostā. I.L.)

Turpināt lasīt

Karš Ukrainas austrumos un miera uzturēšanas spēki. Puzle saliekas. Igors Tiškevičs 20.02.15

Krasā kauju aktivizācija Ukrainas austrumos, kādu redzam kopš decembra beigām, lielos vilcienos nekāds pārsteigums nav. Bet tas nav arī lielais karš, par kādu daudz mēļo tīklos. Notikumi frontē, Minska-2 un pēdējā Porošenko iniciatīva ir vien vērienīgākas spēles daļas. Tāpēc uzņemšos drosmi apgalvot, ka Ukrainas vadības rīcībā ir sava loģika. Vairāk – Kijeva ir lielā mērā apspēlējusi Maskavu. Un tādā gadījumā nav jēgas klaigāt par “nodevību”, “pozīciju atdošanu” utt. Kijeva ir ieguvusi pašu galveno resursu – laiku. Kāpēc? Risināsim mīklu kopīgi.

Turpināt lasīt

Obamas jaunā drošības stratēģija krasi maina attieksmi pret Krieviju. Lūks Džonsons, Karls Šreks

 

Lūks Džonsons (Luke Johnson) un Karls Šreks (Carl Schreck)

Brīvās Eiropas Radio

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis)

Kā piecu gadu laikā viss var mainīties!

Nule iznākusī Baltā nama jaunā Valsts drošības stratēģija raksturo Krieviju kā reģionālu huligānu un draudu starptautiskajai stabilitātei, krasi mainot sadarbības gaisotnes veidošanu, kas tika pausta iepriekšējā stratēģiskās politikas deklarācijā, kas tika izdota 2010. gadā. Turpināt lasīt

„Mēs neesam truli austrumu zemcilvēki” Tomass Hendriks Ilvess

Intervija ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu Tulkojis P.B.

„Die Welt”, 2015. gada 14. janvārī

Igaunijas Valsts prezidents Tōmass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) brīdina neignorēt Putina radītos draudus, un jautā, vai vācu „Krievijas sapratēji” joprojām pieprasīs „iejutību”, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm.

Krievijas ģenerālstāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs Maskavā paziņojis: „mūsu kaujas vienības tiks papildinātas atbilstoši mūsu militārajiem plāniem”. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta Kaļiņingradas apgabala robežām ar Poliju un Lietuvu. Kopš Ukrainas krizes sākšanās, situācija Baltijas jūras reģionā ir kļuvusi saspīlēta, jo Maskavas vara stipri paplašinājusi savu gaisa un jūras spēku manevrus.  Kopš tā laika NATO intensīvāk patrulē gaisa telpā virs Baltijas, līdz pagājušā gada beigām šo norisi vadīja Vācijas  Bundeswehr (federālie aizsardzības spēki). Igaunijas prezidents Tōmass Hendriks Ilvess pieprasa vēl spēcīgāku NATO klātbūtni. Ar Igaunijas prezidentu, sociāldemokratu, kuŗš šajā amatā ir kopš 2006. gada, sarunājās Štefānija Bolcena (Stefanie Bolzen).

Die Welt: Vai igauņiem ir ko bīties?

Turpināt lasīt

Putins vairs prezidents nav, Krievijā ir divi prezidenti. Olga Romanova 19.11.2014

Sečins, Putins, Šoigu un Gazproms nespēj sadalīt varu.
Par to intervijā charter97.org galvenajai redaktorei Natālijai Radinai stāstīja Olga Romanova, kustības ‘Sēdošā Krievija’ (Русь сидящая) izpilddirektore, kādreizēja Krievijas opozīcijas Koordinācijas padomes locekle

– Olga, mūsu pēdējās sarunas laikā tika atbrīvots Mihails Hodorkovskis. Tagad notiek pilna mēroga karš pret Ukrainu, ir pastiprinātas represijas pret Krievijas opozīciju. Kas ar Krieviju notiek??
– Ir beidzies posms, kuru ļoti saudzīgi var saukt par “kulturālo Krimas kampaņu”, beidzas nācijas nodevēju un piektās kolonas meklēšanas posms. Domāju, ka atrodamies ļoti interesantā ceļa sazarojumā. Ļoti izskatās, ka sākas krievu iemīļotā izklaide – savējo aprīšana.

Turpināt lasīt

Latvanizācija kā latviešu tautas vienīgā (?) atlikusī iespēja. Ivars Līdaka

Latviešu senču izcelsme meklējama Vidējos Austrumos, apmēram Oma-mam-ta, Umman-manda (Mēdija) valsts apvidos, varbūt Paflagonijā. Par šo valsti var teikt: “Valsti pārvalda nevis viens valdnieks, bet vadoņi, kuru priekšgalā ir “stiprais vadonis”. Tās iedzīvotāji ir burvji un zintnieki (sal. – magi). Lai gan viņi tic tiem pašiem dieviem, kam irāņi, tomēr ir visai atkāpušies no pieņemtajiem paradumiem un pat krituši ķecerībā, noliedzot paradīzes esamību. Viņi mēdz upurēt zirgus,

Turpināt lasīt

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. Krievija visdrīzāk tiks sagrauta …. A Illarionovs,

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. A.Illarionovs, 20.10.2014

Piedāvājot Krimas testu: ”Pasaki, kam pieder Krima, un es pateikšu, kas esi” (Скажи мне, чей Крым, и я скажу кто ты), Aiders Mudžabajevs noskaldīja, acīmredzami, pašas svarīgākās Krievijas diskusijas, mazākais kopš PSRS sabrukuma, galvenā jautājuma formulējumu.
Turpināt lasīt

Jaunais Aukstais karš. Maikls G.Roskins, 2014.g.pavasarī

(Man šis raksts kaut cik iestatīja domāšanu, iesaku to arī citiem lasītājiem. I.L.)

Maikls Roskins (Roskin, Michael G.), pasniedzējs ASV Armijas Kara koledžā (US Army War College (DNSS)), ir bijis politikas zinātnes profesors Laikomingas koledžā (Lycoming College) Pensivānijā. Viņa pēdējā mācību grāmata ir ‘IR; The New World of International Relations’ (10th ed.). Viņa pēdējais pasniedzēja amats ir bijusi Fulbraita programma Makao universitātē 2008-09.gadā un Šandong universitātē Ķīnā 2010.gadā.

 

KOPSAVILKUMS: Krievijas un Ķīnas naidīgums pret Savienotajām Valstīm rada Jauno Auksto karu, bet dažāda izturēšanās pret šiem diviem pretiniekiem var ļaut notikumiem izlauzt mums ceļu. ASV stratēģiem ir jāizvēlas lielākais – vai nu Krievijas vai Ķīnas – ilgtermiņa apdraudējums, un tas jāuztver bez svārstīšanās, un mazākais no tiem elastīgi, izvairoties no stīvās diplomātiskās un militārās politikas, kāda paildzināja veco Auksto karu. Turpināt lasīt

Putina aizsardzība: pieci Krievijas signāli Rietumiem pēc (KF) Drošības padomes. Tatjana Stanovaja

(Krieviju dzenot kaktā kā žurku, un tā kodīšot. Domāju tomēr, ka Krievijai un krieviem labvēlīgākais risinājums acīmredzami ir izārstēt savu agresivitāti, aizmirst impērisko niezi (nav impērija, kas nepaplašinās) un revanšismu, kļūt par patiesi un garantēti miermīlīgu un sadarbībā uzticamu valsti. Vai krievi negribētu dzīvot kā viņu attālās slāvu tautas dzīvo, piemēram, Čehijā un Slovākijā? Taisni tik vienkārši. Bet Putins jau nu nebūs tā žurka, kura apstāsies un sāks mazgāt savu kažoku. Ko dara ar kodējām?… I.L.)

Tatjana Stanovaja (Татьяна Становая), Krievijas Politisko pētījumu centra (Центр политических технологий) analītiskā departamenta vadītāja.

Šodienas (Krievijas) Drošības Padomes sēdi (22.07.2014) daudzi gaidīja nepacietīgi: Krievijas un tās teritoriālās nedalāmības suverenitātes tēma jau pati par sevi iedvesa bailes. Radās iespaids, ka tiek gatavota Ģenerālštāba sēde bezmaz trešā pasaules kara priekšvakarā. Turpināt lasīt

Ģenerāļa Rohļina vietnieka aicinājums Putinam ar noziegumu sarakstu. Aleksandrs Morozovs

(Šis raksts ir liecība- pamflets. Kāpēc es, kuru nepavisam uz pamfletiem nevelk un kurš nezin ne apstiprināt, ne noliegt rakstā sniegtās liecības, un kurš nezin, kā būtu pagriezusies Krievija pēc veiksmīga Rohļina apvērsuma, to tulkoju? Raksts man it kā paver spraudziņu uz Krievijas mūžīgo noslēpumu – “ar prātu nesapratīsi” un kaut cik attaisno Krievijas tautu bezgalīgo vadāmību neceļos. Putinisms ir neostaļinisms; vai tiešām Krievija var turēties tikai uz bailēm no specdienestu terora (vai arī Jeļcins to ir akceptējis??) un meliem? Un iebrukumam Ukrainā turpinoties, kaut ko saprast būtu labi. Tulkotājs Ivars Līdaka. Beigās ir teksts oriģinālā.)

Aleksandrs Morozovs, ģenerāļa L.Rohļina bijušais vietnieks Kustībā ‘Armijas atbalstam…’

 

 

Aicinu tevi: atkāpies. Ja tu laidīsi klajā visus savus noziegumus, sākot ar Pītera (Sankt-Pēterburgas) laikposmu – zēna nogalināšanu, kuram treniņā lauzi kaklu jau institūtā, Turpināt lasīt

Tas, ko nesadzirdam: Sabiedrība mūk, pūlis nāk? Roberts Ažāns

(Republika.lv 31.08.2007)


Valdība, šķiet, 21. augustā uz pārs nedēļām atlika spriešanu par darbaspēka imigrācijas koncepciju. Varēja arī izmest to papīru laukā. Jo to, kas šajā papīrā, kuru autori lepni saukā par koncepciju, lietišķi, manuprāt, var īstenot attiecīgi rediģējot normas, kas nosaka pilsonības un migrācijas un nodarbinātības dienestu darbību. Proti — labojot līdzšinējos imigrācijas noteikumus, lai “vienkāršotu trešo valstu darabspēka uzņemšanas procedūras”. Turpināt lasīt

Atskaite par projektu ‘Pavasaris’, (Krima), 2014.gada 6-18.marts.

(Kopsavilkuma tulkojums Jelizavetas Surnačovas rakstam ‘Как ковалась победа в Крыму и помогала ли Россия проведению референдума’; viss teksts http://slon.ru/russia/kak_kovalas_pobeda_v_krymu-1095637.xhtml )

Šī atskaite ir pievienota vienai no pēdējām ‘Anonīmās internacionāles’ arhīvā publicētajām vēstulēm; saskaņā ar anonīmajā atskaitē teikto, galvenie darbības virzieni ir bijuši: Turpināt lasīt

Kā grib atdalīt Luganskas apgabalu. Pārtverts scenārijs. Inforezist

(Kas Putinam aiz ādas? Patiesi, to nu tagad saprot vai katrs, ka KF huntas vadonis pat necenšas izlikties par starptautiski uzticamu valsts vadītāju. Ir minējumi par viņa psihisko veselību, ir par viņa dzīvošanu kādu gadsimtu atpakaļ. Skaidrs ir, ka viņš pilnam ekspluatē demokrātijas kā metodes, neoliberālisma jeb postmodernisma kā ideoloģijas vājās vietas, kuru tiešām netrūkst; īpaši Rietumu turēšanos pie dabiskajām tiesībām kā lieki neformulējamām, neapstrīdamām, neapspriežamām un nepārkāpjamām, kā arī pie demokrātijas principiem. Tāpat arī veikli izmanto neveiklus starptautisko attiecību risināšanas precedentus, ko pieļāvuši pretinieki. Viņš galēji nekaunīgi vilto jēdzienu nozīmi, ja nesanāk, tad vienkārši melo acīs skatīdamies.

Bet pasaules kārtības apvērsuma spēle, kuru viņš pasaulei uzspiež, nav vienkārša. Manuprāt, tā, pirmkārt, ir manipulatīva, otrkārt, vienlaikus tā notiek vairākos aspektos, treškārt ar aprēķinu, lai vienmēr paliek vismaz viens aspekts, kurā viņš uzvar. Piemēram, viens aspekts ir teritoriju sagrābšana, cits – nodrošināšanās pret briestošo daudzo pārkrievoto Krievijas Federācijas tautu atdalīšanos. Ja neizdosies nolaupīt Ukrainu, tās būs bijušas efektīgas diversiju mācības, uz kuru pamata tālāk attīstīt agresijas iemaņas. Ja laupīšana uz laiku jāatliek, būs precedents, uz kuru kā neveiksmīgu separācijas mēģinājumu norādīt un iebāzt degunā Rietumiem, kad kāda KF tauta nobriest pašnoteikšanās norisei. Tulkotais raksts apraksta un satur dokumentus, strīdos par kuru saturu kā “nerealizējamu” turpmāk varbūt tiks ievilktas tautas, uzsākot patiesu pašnoteikšanos. I.L.)

 

‘Ukrainas taisnības’ (Украинской правды) rīcībā nonākuši dokumenti Luganskas apgabala atdalīšanas no Ukrainas sagatavošanai. Tie ir Krievijas polittehnologu izstrādājumi, kas nokļuvuši Ukrainas specdienestu rokās. Turpināt lasīt

“Krima, izrādās, ir vien pirmais solis”. Jurijs Felštinskis

(Vēsturnieka ieskats Kremļa ķēķī, prognozes. Manuprāt, jāapsver būtu arī versija par globāla līmeņa manipulāciju, krievvalodīgo impērijas sabrukuma attālināšanu, ciniski uzkurinot zemisko teritoriju sagrābšanas instinktu)

2014.gada 3.maijs

Ar Juriju Felštinski jau sen gribu izveidot kādu iespējami personisku materiālu, “ielavīties” viņa radošajā darbnīcā, – interesants ir pats viņa liktenis, ceļu krustošanās ar citiem cilvēkiem, viņa cilvēciskais “rokraksts” un zinātniskā darba metode. Jo vairāk, mūs mazliet saista sadarbība ar dažādiem mēdijiem un žurnālistiem. Neganti strādīgs cilvēks, teiksim kā ir. Bet laiks negaida un neatstāj vietu pavilkt garumā un iešūpoties, — ir notikumi Ukrainā, un Jurija kā vēsturnieka un praktiķa unikālā pieredze pašlaik ir ļoti svarīga. Jo ir par maz pateikt, ka viņš, vēstures zinātņu doktors, ir grāmatu ‘FSB spridzina Krieviju’ un ‘Korporācija: Krievija un KGB prezidenta Putina laikā’ autors. Turpināt lasīt

Vairāk par pankūkām. Intervija ar Zbigņevu Bžezinski

No 15. aprīļa intervijas ar bijušo ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieku nacionālās drošības jautājumos doktoru Zbigņevu Bžezinski telekanāla MSNBC rīta sarunu šovā Morning Joe un 12. aprīļa intervijas TV kanālā Bloomberg Television.

Iepriekšējā stundā mēs runājām ar Džeinu Hārmanu. Jūs jau zināt, viņa ir bijusī kongresmene no Kalifornijas. Viņa izteicās, ka Baraks Obama Ukrainas jautājumā ilgāk vairs nedrīkst piekopt līdzšinējo taktiku – “vadīšanu no aizmugures”. Šorīt The Wall Street Journal raksta: “Vladimirs Putins izmanto krievu īpašo uzdevumu vienības, lai ar iebiedēšanu pakļautu savu kaimiņu un nolaupītu tam teritoriju, bet Obamas kungs tikmēr nododas mokošām pārdomām, ko darīt.” Vai jūs teiktu, ka tas ir pareizs situācijas raksturojums?

Būtībā – jā. Domāju, ka jādara vairāk, jo Putins cenšas destabilizēt Ukrainu soli pa solim, izmantojot to pašu taktiku, ko Krimas sagrābšanai. Un bandīti, kas šo darbu patlaban dara Austrumukrainā, liekas pārsteidzoši līdzīgi tiem, kuri to paveica Krimā. Turpināt lasīt

Par Latvijas otrajām Brīvības cīņām. Jānis Pinnis

(Pagājusi 4.maija diena. Izmisīgu cerību, čuriku, kompromisu, starptautisko tiesību pārkāpumu un vilšanās svētku diena. Un mana Stūra mājas muzeja apmeklējuma diena. Turpinās PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas un neticami lielas krievvalodīgo daļas čuriku maigā vara, kas šogad tiek krasi pārslēgta uz nekaunīgu spēka ekspansiju.
Čurikus Staļins ir turējis, 1945. gada Potsdamas konferencē parakstot joprojām slepenu uzvarētājvalstu līgumu Rietumiem, kā nojaušu, Latviju uz 45 gadiem atdodot PSRS (saskaitiet šos gadus). Turpināt lasīt

Logs uz Eirāziju: Vai Putins plāno pārbaudīt NATO Latvijā? Pols Gobls

21.04.2014

Latvija kā jau katra maza valsts blakām ļoti lielai varbūt ir gatavojusies aizstāvēties pret militāru iebrukumu. Tai ir modernizēts karaspēks, lai arī drīzāk miera uzturēšanai nevis nācijas aizsardzībai gatavots, un tā ir NATO dalībvalsts, uz kuras Piekto Pantu latvieši paļaujas. Vismaz tā pašlaik saka vairums analītiķu gan Rīgā, gan Rietumos.

Bet kā Ukrainā pierādījis Putins, kāds var okupēt un anektēt daļu no kaimiņvalsts un destabilizēt lielu daļu no atlikušās daļas, oficiāli nesūtot tankus un karaspēku pāri robežai, izmantojot neatļautākus apvērsuma līdzekļus, tostarp provokāciju un kādu iedzīvotāju uzvedības ekspluatāciju nolūkotajā valstī. Turpināt lasīt

Kā Kremlis to sūdu maisa. Par prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm Latvijā

(Kā to sūdu maisa. Runa ir par vienu no Krievijas starptautiskiem noziedzīgiem projektiem attiecībā uz Latviju, kas “rullē” jau vismaz kopš 2013.gada 1.septembra, pie kam pagājušie mēneši notikumu ziņā ir gadu vērti, tomēr jaunākus dokumentus mums diez vai pasniegs, un domas gājienu jau saprast var.)

Krievijas informācijas aģentūras ‘Jaunais Reģions’ rīcībā ir nokļuvis analītisks raksts ‘Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm šajā valstī’. Rakstu, pēc dažām ziņām, ir sagatavojis kāds no Kremļa politiskajiem centriem. Turpināt lasīt

Cilvēka uztveres dažādās nokrāsas. Šri Šri Ravi Šankars

(Jutīgums un smalkjūtība … Latvijā, kur smalkjutīgiem “iedzimtajiem”, Eiropas Savienības pērtiem, jāstiepj uz muguras jutīgus par minoritāti maskētus Krievijas impērijas koloniālistu-revanšistu nekauņas? Lūk, īsta problēma Latvijas sabiedrības zinātniekiem. I.L.)
Cilvēku rāse ir dažāda, un tādas ir arī tās kultūras un uzskatu sistēmas. Turpināt lasīt

ASV Ženēvā ir parādījušas pavadas garumu, kurā tiks turēts jaunais pasaules izstumtais Putins. K.Volohs

(Optimistiskais skats, taisni kā uz Lieldienām. Lai gan arvien vairāk bažas rada pieaugošā neskaidrība par patreizējiem redzamiem un neredzamiem Maidanu nozagt tīkotājiem Kijevā, te ir skats no gaišās puses.)
18.04.2014 Karls Volohs, eksperts, uzņēmējs, Israēlas pilsonis, dzīvo Kijevā

1. Par vakardienas vienošanos Ženēvā. Visi kas vēlas, var apskatīt manas prognozes saistībā ar gaidāmajām sarunām jau pirms nedēļas par plikpaurainā fīrera nodomiem Ukrainas austrumos: viņš ir paaugstinājis likmi, lai būtu kur atkāpties, citādi nāktos apspriest Krimu, kur viņš nevar atkāpties pēc definīcijas (kamēr pastāv izvēle). Tā arī ir noticis. Turpināt lasīt

Parubijs: Kremļa pūliņi destabilizēt stāvokli Harkovā, Odesā, Dņepropetrovskā ir izgāzušies

17.04.2014

Austrumukrainai draud sacelšanās, un visas acis ir vērstas uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (СНБОУ) sekretāru Andreju Parubiju.

Pie viņa satek visa informācija, viņš koordinē drošības dienestu darbību, tomēr, kā laikraksta Le Temps korespodentam paskaidrojis pats Parubijs, viņa manevru telpu ierobežo bruņoto spēku stāvoklis, ziņo Цензор.НЕТ, norādot uz Инопресс.

Kā teic politiķis, Ukrainas puse beidzot ir ieguvusi pierādījumus par Krievijas specdienestu “intrigām”: Turpināt lasīt

PSRS valdības nota, kas iesniegta Polijas vēstniekam Maskavā 1939.gada 17.septembra rītā

(Krievija ir un būs visu nožēlota impērija, kamēr neatlaidīs visas savas pakļautās tautas. I.L,)
Polijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Gžibovska kgam
Polijas vēstniecība, Maskava
Vēstnieka kungs,
Polijas-Vācijas karš ir atklājis Polijas valsts iekšējo nepamatotību. Desmit kara operāciju dienās Polija ir zaudējusi visus savus rūpniecības rajonus un kultūras centrus. Varšava vairs nepastāv kā Polijas galvaspilsēta. Polijas valdība ir sairusi un neuzrāda dzīvības pazīmes. Tas nozīmē, ka Turpināt lasīt

Viktors Suvorovs: Ja pasaules tirgū ieplūdīs arābu nafta, Krievija sabruks pēc gada. Gordonua.com

30.03.2014

Padomju Savienība sabruka pēc naftas cenu krišanās pasaulē, kad ASV bija izdarījušas spiedienu. Patreizējo Krieviju varbūt gaida tas pats liktenis.

Par to Gordonua.com korespondentam stāstīja bijušais krievu spiegs, vēsturnieks un rakstnieks Viktors Suvorovs.

“Nezinu, ko Putinam teicis Obama, bet varu to iedomāties, vadoties no vēsturiskām paralēlēm. Padomju Savienībai bija agresīva ārpolitika, tā ieveda karaspēku Afganistānā un visai pasaulei rādīja sevi kā superlielvalsti. Toreiz ASV 40-ais prezidents Ronalds Reigans sasauca savus padomniekus un izlēma uzspiest uz Saūda Arābiju, lai tā nolaiž naftas cenu, savukārt, Amerikas spiediena sviras bija šādas: tā turp piegādāja daudz ieroču, bez tam ASV tika uzglabāti Saūda Arābijas aktīvi”, vēsturnieks atgādināja trīsdesmit gadus vecos notikumus.

Turpināt lasīt

Paņēmis Krimu, Putins zaudēs Vidusāziju un Kaukāzu. Bayram Balci

24.03.2014
Balci ir vieszinātnieks ‘Carnegie’s Middle East Program’, kur viņa pētījums vērsts uz Turciju un Turcijas ārpolitiku Vidējos Austrumos, Vidusāzijā un Kaukāzā. Filosofijas doktors.
Pēc trim saspringtiem protestu mēnešiem Ukrainas prorietumnieciskajiem demonstrantiem izdevās gāzt prezidentu Viktoru Janukoviču, kura politika bija vērsta uz Krieviju. Šā tautas pacēluma iznākumā Krievija ar ieganstu aizstāvēt “apdraudētos” krievu iedzīvotājus, iegāja Krimā, un kad Krimas tautas vairākums referendumā nobalsoja par pievienošanos Krievijai (referendumu boikotēja ievērojama iedzīvotāju daļa), šo autonomo Ukrainas apgabalu anektēja.
Šī ir visnopietnākā intervence bijušā padomju republikā, daudz nozīmīgāka kā Krievijas militārā akcija Gruzijā 2008.gadā.

Turpināt lasīt

Piķa bēres (un Krievijas; kā tas notiks). Livejournal

2014-03-23

Spriežot no (KF) Finanšu ministrijas iekšējās informācijas, nākošā gada budžets pašlaik tiek plānots, pamatojoties uz 1 eiro par 80 rubļiem. Skaitļi ir pavisam ticami: ES sankciju trešajā paketē, kas paredzēta ieviest vasaras vidū, ietverts embargo uz enerģijas nesēju importu no KF. Jau tagad Briselē notiek konsultācijas par Krievijas gāzes un naftas aizvietošanu, sākot ar Poliju un Vāciju.
Pašas pirmās sankcijas iezīmējās ar putiniešu uzvarošiem brēcieniem “nu, esat par vājiem uzvarēt enerģētisko superlielvalsti?” No otras nometnes atskanēja vīlušās balsis par “Rietumu vājumu” utt. Šķiet, ka gan vieni, gan otri saskaņā ar krievu maksimālismu un domāšanas autoritārismu nesaprot rietumu valstu darbības mehānismu – visas šīs nedēļas notika iespējamo izmaksu rēķināšana un tika veidots vienprātīgs lēmums.

Turpināt lasīt

Krievi kā problēma. Aleksejs Širopajevs

(Алексей Широпаев, dzejnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks. Krievijas Nacionālās demokrātiskās alianses līdzpriekšsēdētājs) 21.03.2014

Jau 2007.gada pavasarī, Tallinas vētraino notikumu ap “bronzas kareivi”laikā, es sapratu, ka apmēram tādu pat darbības shēmu, iespējams, Maskava lietos arī attiecībā uz Krimu. Atcerēsimies – kā Kremlis toreiz darbojās Igaunijā? Ļoti vienkārši: pēc iebraukta Kominternes scenārija, kas uzrakstīts pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā.

 

Turpināt lasīt

Putina personiskie riski pašlaik ir ļoti augsti. Sergejs Gurijevs

(Neņemos spriest, vai atbilžu autors ir “Neogorbačovs”, vai neoficiāls Putina vēstnieks rietumu pasaulē ar uzdevumu padarīt Krievijas problēmas par pasaules problēmām, vai sidrsskaidrs ekonomists. Iesaku lasīt un domāt. I.L.)
Sergejs Gurijevs (Сергей Гуриев) ir Krievijas ekonomiskās skolas rektors, ekonomisko zinātņu doktors, KF prezidenta Padomes zinātnes, tehnoloģiju un izglītības jautājumos loceklis un vairāku citu padomju loceklis. Davosas Pasaules ekonomiskā foruma uzņemts Jauno globālo līderu sarakstā) 20.03.2014 uzstājies Puškina namā (Pushkin House) Londonā ar lekciju par Krievijas ekonomikas nākotni. Slon (Vietne Slon.ru) publicējusi jautājumus un atbildes, kuras tikušas uzdotas Gurijevam pēc uzstāšanās. Turpināt lasīt

Skats no otras puses, jeb muļķis Putins nav. Meirs Bruks

(Versija par Putina domu gājienu, anektējot Krimu, un krievu reakciju. Reducēt Putina gājienus uz patmīlību, uz ko autors tā kā velk beigās, jau nu būtu vērtēt KGB skolu daudz par zemu. Tomēr lasīt un piedomāt noteikti ir vērts. I.L.)

22.03.2014

Daudzi ir sākuši karināt Putinam birkas – muļķis vai slims.
Tas nav profesionāli. Talmūda domāšanas veids māca pirms strīda uzsākšanas izprast pretinieka domu gājienu. Turpināt lasīt

Krievija-2020: Eiropas operāciju reģions. Džordžs Frīdmans

Džordžs Frīdmans (George Friedman) ir privātas izlūkošanas aģentūras Strategic Forecasting Inc. (http://www.stratfor.com/ ) dibinātājs un direktors. Kompānijas viceprezidents kontrterorisma un korporatīvās drošības lietās ir Freds Bārtons (Fred Burton).

21.04.2013

Eiropas operāciju reģions, protams, ir zona, kas tieši aptver Krieviju no rietumiem. Tur Krievija robežojas ar trim Baltijas valstīm (Igauniju, Latviju, Lietuvu) un divām neatkarīgām republikām – Baltkrieviju un Ukrainu. Visas šīs valstis ir bijušas vispirms Krievijas impērijas un pēc tam Padomju Savienības daļas. Aiz tām atrodas bijušo PSRS satelītvalstu josla – Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija. Savas nacionālās drošības pamatu nodrošinājumam Krievijai nepieciešams valdīt Baltkrievijā un Ukrainā. Baltijas valstīm šajā ziņā ir otršķirīga nozīme, tomēr svarīga. Turpināt lasīt

Kangars pie čekista. Nezināms autors

(Kas ir no sirds, tas ir labākais. Lapiņu ar šo “Jauna Lāčplēša” tekstiņu man rokās iespieda kāda kundzīte cienījamos gados no leģionāru gājiena, 16.03.2014 stāvot Karogu alejā pie Brīvības pieminekļa. I.L.)

Nevis tava lūgšana, cita lieta varētu

Tevi pie varas atstāt, paildzināt laiku:

Pērkona ticīgo – tādu nav daudz, Turpināt lasīt

Putins testē jaunu kara paņēmienu. Molly K. Mckew un Gregory A. Maniatis + “А pop-up war” “neokaru” spogulī un trauslais Dienvidukrainas pierobežas Miers. Georgijs Bjanovs

Runas par to, ka Putins uzvedas, it kā dzīvotu 19.gadsimtā, veido nepareizu priekšstatu par neseno notikumu nozīmi.

Putins nepavisam nav pārrēķinājies, viņš ir izvirzījis jaunus kara paņēmienus 21.gadsimtam, raksta ‘The Washington Post’.

Pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā, Putins ir daudzus mēnešus tērējis tradicionālā kara aprīkojuma izkārtošanai. Viņš ir atjaunojis dzelzceļus un automaģistrāles, lai pēc tam viegli pa tām pārsviestu tankus un karavīru tūkstošus. Kara lidmašīnas viņš ir nosūtījis pie Gruzijas robežām. Viņš ir arī laidis darbā valsts propagandas ieročus, lai nojauktu izpratni par to, kas tieši ir šo karu sācis.

Bet nacionāla mēroga kara ietvars tagad Putinu vairs neierobežo. Turpināt lasīt

Krima: Putins pret Īstenību. Timotijs Snaiders

(Nekas nav vienkāršs šajā pasaulē. Kādreiz nenotikušās Atmodas laikos man kāds kora biedrs borēja, cik labākie pasaulē ir padomju čekisti – obligāti ar daudziem diplomiem uttutjpr. Putins nešaubīgi ir spējīgs zellis, un Krievijas politika nupat ir nepajokam iznākusi uz skatuves kā neslēpti čekistiska, var teikt arī – rašistiska. Nevar noliegt, Putins virtuozi likumīgo zagļu stilā spēlē uz rietumu demokrātijas, vārda brīvības, brīvās naudas drukāšanas, pasaules varas utt. perversijām, uz žīdu klātesamību visos satricinājumos, kā arī ir izvēlējies brīdi, kad rietumi vēl ir visvājākie. Arī Ukrainas, nedz Latvijas nākotne nav vienkārša, tomēr Krievijas apkampienus nenovēlu pat krieviem. Labā ziņa ir tā, ka Rietumi un latvju liberālkomjaunieši beidzot varbūt sāks blisināties, kas tad ir tas invazīvais koloniālisms, kas tad tā starptautiskā nekaunība, un ko tad provocē pretimnākšana Krievijai. I.L.)

(Timothy Snyder, March 7, 2014)

Šī ir trešā daļa no Timotija Snaidera rakstu virknes par Krievijas ideoloģiju un Ukrainas revolūciju. Iepriekšējie raksti analizē Kremļa Eurasian ideology un tās propaganda about the Kiev uprising.

Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un tās okupācija ir postoša Eiropas miera laika kārtībai. Turpināt lasīt

Viedoklis: Putins plāno ‘Padomju Savienības apgriezto versiju’. Ulrihs Špeks

Ulrihs Špeks (Ulrich Speck), ‘Carnegie Europe’, īpaši CNN

03.03.2014 @uli_speck

Raksta uzsvērumi

  • Ukrainā uz spēles ir ne vien Krimas nākotne, bet pasaules nākotne
  • Maskava Ukrainas suverenitāti nekad nav akceptējusi un uzskata, ka Ukraina atrodas tās darbības laukā
  • Putina plašais plāns ir izveidot “Padomju Savienības apgriezto versiju” ar Ukrainu kā tās stūrakmeni
  • Rietumiem ir jāizšķiras, vai pieņemt Krievijas noteikumus Turpināt lasīt

Suverenitātes problēma. Vai pasaules valsts ir neizbēgama? ISN, ETH Zurich

Pirms definēt PSRS ieceļotāju statusu Latvijā Lisabonas līguma kontekstā mēs aicinām to izdarīt pirmām kārtām 1949.g. 12. augusta Ženēvas konvencijas (http://likumi.lv/doc.php?id=61344 ) kontekstā. Tāpat aicinām balstīties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1983. un 1987. gada lēmumiem, kuros aplūkota PSRS piespiedu migrācija Baltijas valstīs un aicināts izskatīt šo jautājumu ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā.” (Par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politiku. Atklāta vēstule Sarmītei Ēlertei. Edvīns Šnore)

Vēl vairāk, šāda problēma ar vienas no vietējām mazākumtautībām un tās tiesību definīciju pati ir ļoti selektīvs starptautisko tiesību un līgumu lietojums: Turpināt lasīt

Ilarionovs: nedēļas laikā Krievija uzsāks totālu spiedienu uz Ukrainu. Gordonua.com

31.01.2014

Jau februāra pirmajā pusē Krievija sāks totālu spiedienu uz Ukrainu, kura mērķis ir Maskavas pilnīgas kontroles nodibināšana pār šo valsti.

Par to paziņoja Vladimira Putina bijušais padomnieks, pazīstams ekonomists, Krievijas “Solidaritātes komitejas ar Maidanu” dalībnieks Andrejs Ilarionovs (Андрей Илларионов).

Pēc viņa ziņām, Kremlī tiek izstrādāti trīs iespējami scenāriji, viens no tiem ir pilnīgas kontroles pārņemšana pār visu Ukrainu. Turpināt lasīt

Ceļš uz 1940. gada 17. jūniju: meli, viltus, lētticība. Ainars Lerhis

Ainars Lerhis, vēstures zinātņu doktors

Baltijas valstu inkorporācijas mērķtiecīgu sagatavošanu uzsāka padomju specdienesti jau 30.gados, izmantojot savus specdienestus un diplomātiskā dienesta iespējas. Stratēģiski svarīgās valstīs (PSRS pievērsa pastiprinātu uzmanību kaimiņvalstīm un lielvalstīm: Lielbritānijai, Francijai, Vācijai, Japānai, Polijai, Rumānijai, Somijai un Baltijas valstīm) NKVD, Sarkanās armijas Ģenerālštāba izlūkdienests GRU un Kominterne iesūtīja profesionālus izlūkus un vervēja šo valstu iedzīvotājus.

Turpināt lasīt

Latvijas Satversme un suicidālā demokrātija. Ivars Līdaka. Izvirtīgā demokrātija. Mark W. Hendrickson, 31.janv., 2010

Remember, democracy never lasts long. It soon wastes, exhausts, and murders itself. There never was a democracy yet that did not commit suicide.”. John Adams.

 

Atcerieties, demokrātija nekad nav ilgstoša. Drīz vien tā sevi izšķiež, izsmeļ un nonāvē. Nekad nav bijusi demokrātija, kas nebūtu izdarījusi pašnāvību. Džons Adamss. Turpināt lasīt

Ķīnas oficiālā preses aģentūra aicina veidot jaunu rezerves valūtu un jaunu pasaules kārtību. Tyler Durden

(Latvija starp Bilderbergu un Pekinu. Kas liedz to izgaismot “brīvajai” neoliberālajai Latvijas galma presei?)

 

http://www.zerohedge.com/ ievietojis Tyler Durden 10/13/2013

Pieņemsim, ka tā ir sakritība, ka dienā, kad mēs uzrādām Ķīnas nerimstošo apetīti (demonstrate China’s relentless appetite) pēc zelta, ko veicina tas, ko mēs un daudzi citi uzskatām par šīs valsts vēlmi iegūt iespēju, kad pienāks laiks, iepirkt ar zeltu garantētu valūtu, nupat Ķīnas oficiālajā preses aģentūrā Xinhua ir parādījies rakstnieka Liu Chang ne-redakcijas viedokļa raksts, kurā viņš pasludina “ASV fiskālo bankrotu, kas garantē deamerikanizētu pasauli”

Turpināt lasīt

NACIONĀLĀS VALSTIS NEOLIBERĀLĀS GLOBALIZĀCIJAS LAIKMETĀ. JURIJS GRAŅINS

(Atļaujos paziņot, ka globalizācija latviešiem uzbrūk tieši tikpat graujošā mērā kā komunisms. Kā komunisms bija “tā kā gandrīz kristietība”, tāpat neoliberālisms ir “tā kā gandrīz brīvība”. Abas ir noziedzīgi utopiskas, mānīgas slaucamo iedzīvotāju vienādošanas programmas, neprātosim šeit, kā interesēs. Nebija vēl norimusi trešā atmoda, kad, īpaši latvju intelektuāļi, alkatīgāko naudas taisītāju saukļa “Eiropa mūs nesapratīs” dzīti sāka kāpt uz neoliberālisma grābekļa. Un turpat mīcāmies vēl šobaltdien.

Atceroties, kā pats jaunībā vēkšķēju līdzi “vairākumam”, ka nav ko apraudāt komunistu nograuto pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem Cēsu galvenajā laukumā, jo, lūk, “tur jau vairs neko nevar darīt”, man ir grūti nosodīt tā saukto sorosītu līdzskrējējus (atšķirība tomēr ir, jo manā apziņā pat nebija brīvas Latvijas jēdziena), tomēr vismaz mēģinu arī šeit sniegt informāciju, un tas pašlaik kaut vai ārpus “eiropejiskajām akadēmiskajām aprindām” ir iespējams.

Jāņem vērā, ka arī šis raksts ir no operas “tāds tādu sunī”; tas nebūtu daiļrunīgs, ja Krievija pati būtu globalizātora lomā. I.L.)

 (Гранин Юрий Дмитриевич, dz.1950.g. Noriļskā, filosofijas zinātņu doktors, 2008.gadā disertācija ‘Глобализация и национализм: история и современность. Социально-философский анализ’, ИФРАН.)

Lai gan vārds ‘globāls’ divās galvenajās nozīmēs 1 ir lietots jau vairākus gadsimtus, zinātniskā apritē vārds ‘globalizācija’ tika ieviests tikai 1961.gadā 2 un kopš tā laika līdz pat 1980.gadu sākumam kā īpašs vispārīgs priekšstats nav lietots. Tas, ko vēlāk daudzi sāka saukt par globalizāciju, sākumā futoroloģijas buma vilnī K.Gelbreita, Z.Bžeziņska, P.Drakera, E.Toflera, D.Bella un citu darbos tika interpretēts kā cilvēces gaidāmā pāreja uz “jauno rūpniecisko”, “informācijas”, “tehnotrono” jeb “postindustriālo” sabiedrību, kas pamatojas zinātniski tehniskajā attīstībā un “pasaules kapitālisma sistēmas” ekspansijā, ko planētas mērogā kavē PSRS un “pasaules sociālisma sistēmas”pastāvēšana. Turpināt lasīt

Putins ir maigi licis “pasaules žīdu kopienai” manīt, ka var atvērt “Pandoras lādi” … Ja kāds nav pamanījis… Antons Blagins

(Raksts apcer Krievijas prezidenta Putina mājienu Krievijas žīdu organizācijām “…pirmā padomju valdība. Un 80-85% no tās bija žīdi…”, kā arī Putina paziņojumu Pēterburgas Starptautiskajam ekonomikas forumam par pagriezienu Krievijas ekonomikā, secinot, ka “vēstures svārsts ir sācis savu kustību otrā virzienā”.

Par ekonomikas reformām nezinu vērtēt, izskatās varbūt efektīgi. Katrā ziņā “ievedīs valsti pastiprinātā attīstībā un atsaistīs to no Dolāru sistēmas” skan daudzsološi. Turpināt lasīt

Konfidenciāls dokuments globālās finanšu krīzes centrā. Greg Palast

Greg Palast

22.08.2013

(Raksts angliski ir http://m.vice.com/en_uk/read/larry-summers-and-the-secret-end-game-memo Dokuments .pdf ir http://www.gregpalast.com//vulturespicnic/pages/filecabinet/chapter12/Geithner_Summers%20Memo.pdf )

Kad kāds mazputniņš šo “Gala Spēles” zīmīti iemeta man pa logu, tās saturs bija tik sprāgstošs, ka es pat nespēju noticēt.

38dd29b49fd353c2eb919c753b983cf5

Dokuments (24.11.1997) apstiprināja katra sazvērestības teoriju apmātā fantāziju: 1990. gadu beigās ASV Finanšu ministrijas amatpersonas ir slepeni sazvērējušies nelielā baņķieru lielo vīru intrigā noārdīt planētas finansiālo regulāciju. Turpināt lasīt

Slēptais atklājas: Bilderbergas sazvērestības teorija par oficiālu vēsturi pārvēršas vienā naktī. Advaita Mihai Stoian

(“… liela(āka) krīze virzībā uz pasaules valdības dibināšanu viņiem vienmēr ir viegli izraisāma. Viņi rēķinās ar faktu, ka ļaudis šo lēno līgano virzību nepamanīs, un viņiem izdosies viņu pasaules varas sagrābšanas plāns, pirms jel kāds ieskandinās trauksmi. … demokrātijas ideju tie ir izmantojuši tikai kā “opiju masām”, nevis tiešām plānojot lietot tās pamatlikumus attiecībā uz sevi. … Tāpēc no ikviena no mums ir atkarīgs, vai nu iemūžināt šo masveidīgo iedvesto snauduļojošo verdzību, vai mosties TAGAD bez kādas vilcināšanās.”

Turpināt lasīt

“Padarīt SVF par pasaules finansiālas pārvaldības institūciju.” Dominiks Stross-Kāns, 31.07.2013

(Intervijā ir skartas tādas lietas kā politiķu laiku atgriešanās, globalizācija kā karš, Eiropas federācija, pieauguma sabiedrība, ES restarts no nulles, ofšoru neizbēgamība, parādu restrukturizācija, daudzpusīguma politika, Krievijas iesaiste, tehnoloģiju draudi un pasaules vara.)

Bijušais Starptautiskā valūtas (monetārā) fonda izpilddirektors Dominiks Stross-Kāns, kurš dēļ skandāla ar apvainojumiem seksuālā uzmācībā zaudējis ne vien amatu, bet arī izredzes izvirzīt savu kandidatūru par Francijas prezidentu, arvien biežāk parādās Krievijā. Vasarā viņš ir pieņēmis piedāvājumu iekļauties Krievijas Tiešo investīciju fonda un Viskrievijas Reģionu attīstības bankas uzraudzības padomēs. Sniedzot interviju ITAR-TASS, Dominiks Stross-Kāns ir stāstījis par savu jauno darbu, cīņu ar krīzi SVF vadītāja amatā un par pasaules ekonomikas izredzēm.

Turpināt lasīt

Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija. Arturs Priedītis. Izvilkums

(Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša intervijas izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris) beigu daļa. No vietnes ‘Tautas forums’; http://www.tautasforums.lv/?p=4961 Viens citāts no šā izvilkuma:

“Lakoniski sakot, tiek demontētas ne tikai nacionālās valstis un to kultūra, bet pat atsevišķas civilizācijas, ko mēs šodien redzam Lielajos Tuvajos Austrumos. Tiek sagrauta kultūras iekšējā solidaritāte, nostiprinās naudas kults un sociāldarvinistiski stereotipi – izdzīvo stiprākais. Tiek krasi samazināta iedzīvotāju spēja pretoties, pašorganizēties un attīstīties.”)

Vai runa ir par amerikāņu ģeopolitisko prognozi pēc PSRS sabrukuma?
– Jā, 90.gadu sākumā tāds bija ASV valdības stratēģiskās domāšanas etalons, kuru kritiski vērtē Stivens Manns. Valsts prezidents un citi augsti ierēdņi gudri sprieda par „jaunas pasaules kārtības veidošanu”. Turpināt lasīt

Atmodas trešā seja. Grigorijs Emanuila d. Lučanskis, visveiklākais nepieķertais noziedznieks pasaulē, visātrāk ‘uzvārījies’ cilvēks Eiropā (Ginesa rekordu grāmata).

(Gan jau esat manījuši, ka 3.Atmodai bez latviešu cerības uz tautas izdzīvošanas brīnumu un vietējo čekistu tieksmes nokratīt komunisma un Maskavas važas bija vēl kāda dimensija – zibenīgi akceptēts tabu pat žurnālistiem, nemaz nerunājot par ‘ekspertiem’ un ‘partiju sistēmu’ .

“A kto vi, kapitaļist iļi sociaļist? Ja Jevrei.” Primakovs, Kalmanovs, Kehmans, Kobzons utt utt. Baltijas valstīs kurators … skat. #4. https://www.youtube.com/watch?time_continue=3851&v=n6rgozEWL1U&feature=emb_logoTabu tāpēc, ka tās nagos bija cilvēku fiziskās izdzīvošanas krāns. Runa ir par vadāmo liberāldemokrātiju, vadāmo haosu, naudasnaudas totalitārismu, būtībā naudas taisītāju varu. Izcils tās pārstāvis, šķiet, ir neaizskaramais ‘latvijietis’ Grigorijs Lučanskis, naudas sātana ‘guru’, no kura mūsu vietējie IEAAAVV un viņu advokāti utml., šķiet, ir mācījušies kā nu spēdami.

Tālāko tekstu esmu papildinājis ar citiem  lejupkraujamā PDF failā: Jaunāko laiku vēsture. Klikšķiniet, lasiet, iesaku nokraut pie sevis un pa laikam pārlasīt)

Turpināt lasīt

Kas notiek?! Induļa Roņa versija ‘Baltijas jaunās brīvības cīņas Latvijā’.

(Mūžīgs kolaboracionisms, nesadarbība savējo starpā un pienākums glābt krievu tautu – vai tā ir latviešu tautas izdzīvošanas formula? Vai Dziesmu svētki to izturēs un vai tie kļūst labāki kā 1990.gadā?

Pārpublicēju Induļa Roņa darbu, jo būtu grēks noskatīties, ka tas tiek noklusēts kā daudz kas, skar tā saukto ‘Latvijas ceļu’. Latvijas ceļu gan kā partiju, gan kā manipulācijas stratēģiju un taktiku Latvijas PSR kolaborantu priekšpulku, pirmkārt, represīvo iestāžu darbinieku un padomju nomenklatūras cinisma un noziedzīgas visatļautības ievazāšanai it kā neatkarīgas Latvijas likumdevēja, izpild- un tiesu varā, kā arī privatizācijas priviliģijās. Kolaborācija un ‘sirdsapziņas svārstību koridora plašums’ nav un nevar būt vienkārša problēma, sevišķi apstākļos, kad nepakļaušanās noziedzīgam režīmam nozīmēja cilvēka un/vai viņa tuvinieku dzīvības vai veselības, bet karjeras jau nu noteikti, apdraudējumu. Savukārt, pusgadsimtu ildzis tautas, tās morāles un uzņēmības genocīds ir radījis apstākļus, kad vistīrākie cilvēki daudzmaz brīvā sabiedrībā ir nokļuvuši ar atrofētām analīzes, administrācijas un uzņēmības spējām.
Latvijas viltus elite izliekas nezinām, bet būtībā agresīvi noraida lustrāciju (šķīstīšanās rituāls; postkomunisma valstīs bijušās nomenklatūras un represīvā aparāta politiska attīrīšanās) kā kolaborācijas problēmas aspektu risinājumu.
Darba autora profesionālās, sadzīves un publicitātes problēmas, šķiet, ir sākušās 1993.gadā, beigām tuvojoties pētījumam par čekistu sarakstu. Skatiet izvilkumu no darba: “To LPSR VDK štata un ārštata darbinieku, čekas pakļautībā strādājošo prokuroru, tiesnešu, advokātu u.c. pilnu sarakstu, kuri bija piedalījušies represijās pret okupētās Latvijas civiliedzīvotājiem, grāmatas autors sāka sastādīt vēl 1993.gadā akadēmiskām un Ģenerālprokuratūras vajadzībām. 1998.gadā šo čekistu failu pabeidza autora oponenti Dr.hist Dainas Bleieres vadībā un izņēma no atskaitēm Latvijas Zinātnes padomei. … Kā ārlietu ministrs un Krievijas valdības vadītājs J.Primakovs centās iedzīvināt neonacistiskas tendences Krievijas Federācijas ārpolitikā – pielāgojot tai Ādolfa Hitlera tēzi, ka Vācijai ir tiesības aizstāvēt un pārstāvēt vāciešu intereses visā pasaulē.” Izskatās, ka I.Ronis ir vienīgais, kas Latvijā kaut cik pēta kolaborācijas un tās seku problēmu, kas īstenībā brēktin brēc pēc apjēgas un risinājuma. Nav jau jāpiekrīt katram viņa vārdam, minējumam un pieņēmumam (es, piemēram nedomāju, ka latviešu leģionāru upuri bija bezjēdzīgi un nemotivēti; nav viņu vaina, ka krievu neieņemto Kurzemi pēc Vācijas kapitulācijas nepārņēma antihitlerisko sabiedroto rietumu puse. Un nedomāju arī, ka nacionālisma jēdziena kropļotāju baram pietrūcis vēl viņš. Neko nezinu teikt par autora izteiktajām konkrētu cilvēku apsūdzībām, vien to, ka Latvijas dzīves kontekstā tās izskatās iespējamas), bet iepazīties ar viņa sniegumu mums būtu vērtīgi. Neticiet nevienam no tiem ‘politologiem, sociologiem, antropologiem un citiem -logiem’, kuri autora skartās problēmas “nav pamanījuši” vai “stāv tām pāri”.
Vēl daži izvilkumi:
“Politiski Latvijā  ir  izveidota pseidodemokrātiska  valsts  iekārta vadāmās  demokrātijas  formā,  kur  pilnīgi  antikonstitucionāli, aizkulisēs  valsts    faktisko pārvaldi ir  uzurpējusi  Nacionālās Drošības  Padome (NDP), kas  pārstāv  spēka  struktūras  un  kuru  vada Valsts  prezidents.   Praksē  likums par  valsts noslēpumu  tiek  nostādīts augstāk  par  konstitūciju.  Slēpjoties  aiz valsts noslēpuma vairoga — specdienesti gana deputātus,  deformējot  informācijas  plūsmu, kā Saeimā, tā  valdībā  (ar   specdienestu  slepenās  aģentūras  izveidi  ierēdniecībā  u.c.) – tā  nodrošinot  sev vēlamu lēmumu  pieņemšanu. … Taču vadāmajai  demokrātijai Latvijā  gluži nepiemīt  Sicīlijas Cosa Nostra raksturs.  Tā tika radīta, lai  pie varas  caur ķēķa  durtiņām varētu  atgriezties  vecā padomju  nomenklatūra, dēliem un nu jau  arī  mazdēliem  nomainot  tēvus un vectētiņus.  Taču  tradicionālā  padomju  nomenklatūras  mazspēja  realizēt  pragmātisku  tautsaimniecisku  politiku arī biznesmeņu un baņķieru statusā, kļūst  jo brīdi acīmredzamāka, pieaug kritika un konkurences spiediens, kā no apakšas, tā īpaši no Rietumiem, tāpēc šajās, šodien Latvijā valdošajās, aprindās  valda nervozitāte un izejas meklējumi, kas var radīt dažu labu pārsteigumu vistuvākajā nākotnē. … Īsi pirms savas dabiskās nāves nedabiskos apstākļos I.Ķezbers paguva grāmatas autoru brīdināt, ka  KGB/VDK 5.pārvalde ir atjaunojusi pagrīdē visas organizatoriskās struktūras, tā kā bija arī kam izplatīt šāda tipa apmelojumus.”)

Turpināt lasīt

Draudi valsts drošībai, kurus Latvijas amatpersonas nesaskata. Ligita Leja

Esam sagaidījuši bijušās interfrontistes Tatjanas Ždanokas uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirmo reizi cilvēktiesības tik klaji tiek izmantotas pret Latvijas nacionālajām interesēm.
Ārzemju presē par Latviju nejauši parādās pārsvarā negatīva informācija, galvenokārt – par krievvalodīgo cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Latviju rāda kā zemi, kur ir problēmas ar demokrātiju. Bet pirms 10-15 gadiem attieksme bija gluži cita – pasaules ietekmīgākie mēdiji rakstīja par latviešu tautas drosmīgo cīņu pret komunistisko totalitāro režīmu: sirdsapziņas cietumnieku ciešanām padomju gulagos, „Baltijas ceļu” 1989.gada 23.augustā, kad Molotova-Ribentropa pakta gadadienā Baltijas valstu tautas sadevās rokās protesta akcijā, pasaule ar aizturētu elpu sekoja 1991.gada barikāžu dienu notikumiem Viļņas un Rīgas ielās. Pienācis laiks analizēt attieksmes maiņas cēloņus.

Turpināt lasīt

Skats uz Baltijas kolonizāciju no malas, pasaules kontekstā. Ph.Dr. Jonathan Otto Pohl. 2011-2012

(Atlasīju Ganas universitātes Vēstures departamenta lektora Jonathan Otto Pohl, Ph.D. (School of Oriental and African Studies, University of London), jopohl@ug.edu.gh rakstus un polemiku, kas mums var palīdzēt gan vērtēt, cik nezinoši/negriboši zināt par Baltijas tautu stāvokli ir ‘rietumi’, gan ka ir zinošie, gan arī atjaunot mūsu pašu krietni izskaloto apziņu un pašapziņu, gan piedomāt par nākotni. (Skat.arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/04/12/no-invaderu-kolonialisms-teoretisks-apskats-lorenco-veracini-2011/ ; https://tencinusarunas.wordpress.com/2012/02/11/par-baltijas-valstim-postkolonialisma-gaisma-karlis-racevskis/ ) I.L.)

 

Koloniālisma problēmas. 18.05.2011

Turpinās senas debates par to, vai PSRS ir bijusi impērija un pārvaldījusi kā kolonijas Vidusāziju un citus apvidus ārpus etniskās Krievijas centra.

Turpināt lasīt

INVADERU KOLONIĀLISMS: teorētisks apskats. Lorenco Veračīni, 2007

(Izlasīsit, un domāsit, ka raksts ir pesimistisks, un Latvija nav kolonizēta. Ak vai, padomājiet vēlreiz. Stāvoklis ir tiešām kritisks, tomēr identificēta problēma jau ir pusproblēma. Latviešu un PSRS okupācijas laika radīto pro-Krievijas iedzīvotāju (un pārliecību, kā rāda balsojums par krievu kā valsts valodu) skaitliskā attiecība (skat. arī Ritvara Eglāja https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/04/07/tris-svarigi-jautajumi-par-partautosanu-kadam-jabut-latviesu-ipatsvaram-lai-ritvars-eglajs/ ) un spēku samērs, kur liela nozīme Krievijas tiešam un netiešam spiedienam, kā arī ‘globālistu; tā sauktajam liberālismam jeb liberālanarhijai (skat., piemēram, https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/01/22/meklejot-valsts-antiideologiju-bilderbergas-pasaules-vara-totals-globals-unificejoss-naudas-materialisms-pret-nacionalo-daudzveidibu-un-vertibam/ ), ir vairāk kā kritisks. Parēķiniet, kas paliktu pāri no Krievijas, kuras īstais vārds ir Invaderija, ja tā atlaistu visas invadētās tautas un teritorijas, un jūs sapratīsit, cik ačgārns saturs var būt jēdzienam ‘krievvalodīgo integrācija’, un cik noziedzīgs un sprādzienbīstams ir Eiropas/pašmāju nekrietneļu spiediens novilcināt dekolonizāciju, ignorējot starptautiskās tiesības. Un ņemiet un izsvītrojiet no visiem 4.maija Latvijas varas saražotajiem papīriem visu, ko var darīt citas valsts ietvaros, bet no atlikušā izžņaudziet ūdeni un salīdziniet ar Latvijas Republikas Satversmi…! Ja ir kāds ‘īpašs Latvijas ceļš’, tad tas ir Latvijas invaderu koloniālisma izbeigšanas ceļš, vēlams, cik iespējams cilvēcīgs. Domāju, ka Latvijas invaderiem un viņu pēcnācējiem ir jādod skaidru un pamatotu signālu par izšķiršanās, ja vēlaties gudrāku vārdu, bifurkācijas pēdējo pieļaujamo brīdi un jānodrošina palikušās nācijas saliedēšana un uzplauksme. Te būtu bijis un arvien vairāk ir, ko ar skubu darīt pagaidām vēl konjunktūrprogrammētajiem Latvijas sociālo, starptautisko un tautu tiesību, cerams, liepratējiem, nevalstiskajām organizācijām, visām valsts varām. Sadarbībā ar nemelīgiem pasaules zinātniekiem un varām.

Turpināt lasīt

Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai… . Ritvars Eglājs

22.03.2013.

2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos ļauj atbildēt uz trīs svarīgiem jautājumiem par pārtautošanu:

  1. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu;
  2. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā;
  3. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai apturētu pārkrievošanu.

Turpināt lasīt

‘Lielisraēla’ kā reliģiozi-finansiāls projekts visai cilvēcei. O.Četverikova

(Ļeņins laupīšanas ratos un ar vienlīdzības nedievu mutē, Hitlers tankā un ar pašdieva vārdu mutē. Un tagad žīdu diaspora zelta teļa mugurā un ar Jahves vārdu mutē. Acīmredzamais – neticamais? Lasot, lūdzu, nesatraucieties par vārdu ‘žīds’; segvārds ‘ebrejs’ ir daudz divdomīgāks un necienīgāks. Mums, gojiem jeb nežīdiem, kamēr dzerstamies, ķildojamies, esam melīgi, prātā kūtri un žīdu izgudrotajā liberastijā grimstoši, ir daudz, ko no Toras un Talmūda vadītajiem žīdiem mācīties. Protams, zelta teļa mugurā stikla kalnā viņi netiks. Tomēr, nekad jau neiztiksim ar draudiem tikai no Krievijas puses un nekad Eiropa nebūs tikai Eiropa un diez vai Latvija jebkad spēs atbrīvoties no meslu maksāšanas kādiem svešajiem. Mums tomēr būs jātērē resursi, skatoties uz pirkstiem arī Eiropai un žīdu ‘Pasaules Valdībai’ un raugoties, lai Latvijas politāksti nepārpīpējas ne Krievijas, ne viltotās naudas zālīti. Vienlaikus mums nav jāaplipinās ar žīdu pašapmānu un naudaspielūgsmi, nedz jāpazeminās līdz viņu nicināšanai. Mācīsimies no latviešu tautasdziesmām.
Saukļa “Caur sajukumu uz (mūsu) kārtību” ilustrācijai aiz sekojošā raksta piekabināju ‘nezinīša Sorosa’ teātra atreferējumu. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Par ko spriedīs Bilderbergas klubs 2011.gadā? O.N.Četverikova

(Skats uz Pasaules Valdību no austrumu flanga. Cik nu varu spriest, Latvijai ļoti vajadzēs gudrību ja ne viedību un ģenialitāti, lai saglabātu nacionālu valsti, tas ir, latviešu tautu, neļaujoties ne Rietumu, ne Austrumu, ne izkaisītajiem uzsūcējiem. Vai zinām, vai gatavojamies, vai mums vispār ir uzticamie, zinošie, atbildīgie un izdaerīgie? I.L.)

Tuvojoties Bilderbergas kluba sanāksmei San-Moricā, Šveicē 2011.g. 9-12.jūnijā iepazīstinām ar Bilderbergas kluba galvenajām vadlīnijām.
Sākoties pasaules finanšu-ekonomikas krīzei, rietumu savienības līderi uzstājīgi iedveš cilvēcei domu par to, ka NO ŠĀ SATRICINĀJUMA “PASAULE IZIES CITĀDA”. Lai gan priekšstats ‘atjaunotā pasaule’ turpina būt neskaidrs un izplūdis, galvenā ideja tiek iezīmēta pavisam skaidri: JA NEVĒLAMIES VISPĀRĒJAS JUKAS, TAD IR JĀIEVIEŠ VIENOTA “GLOBĀLA PĀRVALDE”.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Bilderbergas Pasaules Vara – totāls globāls unificējošs naudas materiālisms pret nacionālo daudzveidību un vērtībām.

Visu zemju naudaskalpi, savienojieties!

(Kad domājat un runājat par demokrātiju, tautas varu un Latvijas Republiku, atcerieties, ka demokrātija = lielās naudasnaudas vara + tautas manipulācija + demokrātijas piejaukums nenozīmīgākajās lietās. Runas par pilnīgu demokrātiju un vēlētāju atbildību ir droša blefa pazīme, īpaši ja to stāsta profesori un eksperti. Kā jau esat nojautuši, pasauli pārvalda nevis demokrātija, bet naudasnauda, tas ir, naudas spekulanti jeb naudas mijēji. Protams, labi ir, ka ne lielā nauda, ne mēs nomināli neesam Kremļa nagos, un ka PSRS slaidi sabrukt palīdzēja arī Bilderbergas Klubs, bet vēl labāk ir, ja vēl kaut cik labāk zinām, kā kas notiek, un kā to sūdu maisa. Tulkoju, lai izlasījušie mazāk akli ticētu un nepaļautos uz neoliberāļu un/vai pērkamajiem ekspertiem. Katrā ziņā droši var teikt, ka valstij ir jēga pastāvēt, ja tā ir nacionāla. Un vēl – ja mums ir ļoti gudras galvas uz ļoti stipriem pleciem, tad arī par tautas vara var runāt. Daži izvilkumi steidzīgākajiem:

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Ciānas Gudro slepenais protokols un mūsdienas

(Ir līdz mielēm izpētīti, sodīti un mēs kaut cik zinām Vācijas Trešās Impērijas nacistiskos jeb rasistiskos noziegumus. Nav pietiekami izpētīti, sodīti un pasaulē zināmi PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas noziegumi, kurus stingri teorētiski ņemot par nacistiskiem nosaukt ir grūti, jo krievi īstenībā nav etnoss, bet dažādu pārkrievotu etnosu konglomerāts. Tomēr nacistiskas tieksmes slēpjas to gan pārkrievošanas, gan teritoriālas invāzijas alkatībā. Galīgi nav pētīts žīdu nacisms jeb rasisms, kaut gan tā saknes stiepjas līdz jūdaisma tautas manipulatīvajai izredzētībai – tās aprioram rasismam, spožumam un postam. Pēc Otrā pasaules kara līdzcietība ir dabiska; lai gan katrai tautai nenoliedzami ir savs ‘statistiski vidējais’ raksturs un spēju ievirze, tomēr katras no šīm trim cilvēku lielākā daļa nav un nekad nav bijusi nacistiska. Katrai no tām ir bijuši un ir izcili pasaules mēroga Cilvēki, par kuru devumu pasaule var būt ļoti pateicīga. Šajā tekstā piedāvāju izvilkumus no sākotnēji slepena ārkārtīgi sātaniska protokola, kā arī beigās visu tekstu. Nešaubos ne mirkli, ka to līdz pēdējam burtam ir pētījuši un noderīgo izmantojuši un attīstījuši gan Hitlers, gan Ļeņins-Staļins. Diemžēl es nešaubos arī, ka pēc 2.Pasaules kara pasaule ir otrā grāvī līdz ausīm. Lai kas būtu protokola autors un lai kas virza mūsdienu ļaunumu, iesaku piedomāt, vai patreizējā pasaulē neredzat pārāk daudz ko ļoti pazīstamu no Ciānas Gudro slepenā protokola.

Henrija Forda (Ford Motor Company) viedoklis:

“Pat ja tā sauktie ‘Cionas Gudro Protokoli’ nav bijuši nekas vairāk kā ievērojams literārs darbs, tomēr tiem vajadzētu būt ar maģisku pievilkšanas spēku dēļ tajā izklāstītās pasaules programmas baisās pilnības. Tomēr domu, ka tie nav bijuši nekas vairāk kā literārs darbs, apstrīd pats tā saturs; protokolos ir skaidri caurskatāma īsta valsts pārvaldes zināšana, un caur visu to saturu iet pavediens, pēc kura var noteikt to īsto saturu. Bez nākotnes plāniem tajos ir gan viss, kas jau paveikts, gan tas ko paredzēts veikt tuvākajā nākotnē.
Nav brīnums, ka pārraugot pēc tiem patreizējo pasaules stāvokli un vispārējo notikumu gaitu, kā tā izklāstīta protokolos, interese par tiem kā literāru darbu atdod vietu saspringtai uzmanībai, kas savukārt pāriet izbrīnā un pat šausmās
{…}
Lai kā nebūtu, mūsu priekšā ir programma, kas aukstasinīgi iezīmē tautu materiālas un garīgas iznīcināšanas plānu. Un mēs redzam kā šī pati programma dienu no dienas pārvēršas īstenībā un piedevām, ja ne kopumā, tad lielā daļā vienas rases kontrolē

[Форд Г. “Международное еврейство, М.: “Витязь”, 1998, с. 118,128]

Ir vērts izlasīt arī atsauksmi uz grāmatu par neoliberālisma dabu pašās beigās. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Vērtību izstrāde un politiskā modernizācija: savstarpējā sakara dialektika. S.B.Alimova

(Kā zināt, runāt par vērtībām brīvajā Latvijā esot ekstrēmisms, radikālisms, populisms, ja vien nerunājam par naudu vai pa tukšo. To varētu saprast no izdzīvošanas kaktā iedzīto vai iekritušo puses, bet ko nu kurš sauc par izdzīvošanu; īstenībā tāda attieksme ir pretvalstiskuma izpausme Latvijā.

Tomēr. Lai kā mēs artikulēti vai neartikulēti, no sirds vai liekulīgi vai samācīti vēkšķētu par ārējo apstākļu un spiediena nepārvaramo ietekmi, ‘politkorektuma’ ierādīšanas un uzpasēšanas smagajiem pūliņiem, par jau divdesmitgadīgo “Eiropa mūs nesapratīs” un “saņēmējas valsts” atkarīgo stāvokli Eiropas Savienībā, par demokrātijas, brīvības un neatkarības ‘brīvo tirgu’, politisko (bez)atbildību, par varas pārstāvjiem kā sabiedrības spoguli utt.,

nekas neatceļ visu Latvijas varu kompleksa atbildību par Latvijas pastāvēšanu nodrošinošām vērtībām visu pilsoņu apziņā – Latvijas Republikas, latviešu tautas un latviešu kultūras pēctecību, pastāvēšanu, ilgtspēju, drošumspēju, labklājību cilvēka nevis biorobota nozīmē, par pašu Latvijas varu kompleksumu, to gudrību un izdarīgumu tautas, ne slēptu “starptautisku saistību” jeb ‘klusās diplomātijas’ norādījumu jeb biedējošu uzrūcienu labā.

Un dīvaini vai ne – Latvijā šī atbildība ir noslīcināta brīnišķajā ‘politiskajā atbildībā’; Saeimas atlaišana taču bija vien izņēmums, polittehnoloģijas ātri vien atkal izrādīja savus muskuļus un tauta – savu nevarību. No varas turētāju tiesībām (lai neteiktu – privātajām iespējām) pārliecinošs ‘atspoguļotāju’ vairākums gan nav atteicies. Kurš apgalvos, ka Latvijas utilitārā-ideoloģiskā, materiālā-garīgā, ekonomiskā-apziņas, kā arī atbilstošu ieguldījumu, pirmkārt, izglītībā, joma ir kaut vai cik līdzsvarota?

 

Tulkots ir raksts ar mūsu neseno Krievijas impērijas bēdubrāļu pārdomām. Viņiem ir jaunas valsts veidošanas uzdevums, mums atņemtas valsts atjaunošana, tomēr Krievijas noziedzīgā imperiālisma uzkrautās problēmas ir līdzīgas; vai nu jāsaka, ka Latvijai piederošās starptautiskās tiesības darbojas vien tad, kad to vajag lielvalstīm vai pārnacionālajiem varas tīkliem. Un vai nu jāsaka, ka kladzināšana par brīvās Latvijas pēctecību nenozīmē tās vērtību automātisku iedzīvošanos mūsu apziņā, kultūras un pārliecības ziņā neattaisno nesagatavotu un nepārbaudītu noziedzīgu masveida izpildnaturalizāciju, ačgārnus signālus pretvalstiskiem pilsoņiem. Tiesa, ir bijusi revolūcija, kurā pretdarbojās un lielā mērā uzvarēja vecie Latvijas brīvības cietumsargi un kurā ir nācies zaudēt vai atlikt okupācijas varas noziegumu seku likvidāciju, tomēr, paradoksāli vai ne, toreiz maz iespējamā kultūras vides priekšsagatavošana tagad brīvajā Latvijā jau 20 gadus un joprojām tiek veikta vēl mazāk, tā vietā vien akli raušot karstās Eiropas ‘liberastijas’ ogles ar Latvijas rokām. Kurpretim neatkarības mērs taču ir patstāvība. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Nācijas un nacionālisms. Pagātnes jaunās izredzes. Ernests Gelners

(Ernests Gelners (Ernest Gellner) ir viens no nozīmīgākajiem nacionālisma zinātniekiem. Viņa grāmata “Nations and Nationalism” (1983.g.) joprojām ir viena no nozīmīgākajiem darbiem šajā jomā. ‘Izrādās’, ka, pat norobežojoties no ideālisma, nonākam pie slēdziena, ka nacionālisms ir likumsakarīga un nepieciešama parādība vismaz rūpnieciskuma laikmetā. I.L.)  Turpināt lasīt

Kāpēc esam tādi kā esam (Kā vēsture mūs veidojusi). Uldis Ģērmanis

(Piedāvāju sava mūža lielāko daļu Zviedrijā dzīvojušā latviešu vēsturnieka Ulda Ģērmaņa 1970. gados sarakstīto referātu “Kāpēc esam tādi, kā esam: kā vēsture mūs veidojusi”. Esmu pārliecināts, ka tajā paustās atziņas un novērojumi savu aktualitāti nav zaudējuši, bet, iespējams, kļuvuši vēl sāpīgāki un vērā ņemamāki. Jānis Kučinskis)

Mēs sevi dažkārt mēdzam slavēt un cildināt, dažkārt peļam un “skaišamies par latviešiem”. Diezgan parasta parādī­ba ir, ka latvietis sveštautiešu sabiedrībā nonicina savus tautiešus, mēģinādams pats sevi izcelt kā indivīdu. Ir, protams, arī pretēji gadījumi.

Savdabīgajam dzejniekam, domātājam un patriotam A. Apsītim-Apsesdēlam ir kāda vārsma:

Noliksim, biedri,

Uz brīdi darbu un darba rīkus…

Un padomāsim, ko ceļam,

Priekš kā te uz akmeņa akmeni veļam…

Turpināt lasīt

Mediji un politiķi: vienā tīklā saistīti. Anda Rožukalne, Valdis Krebs

Anda Rožukalne, Valdis Krebs (mediju tīklu vizualizācija)

Sākums

Latvijā daudzi neuzticas politiķiem, bet tic medijiem. Tomēr starp abiem navlielas atšķirības: mediji ciešām saiknēm ir saistīti ar politiķiem.
Mediju un politikas saiknes izskaidro vairākas problēmas Latvijas mediju sistēmā — īso neatkarīgu mediju sarakstu, objektīvas žurnālistikas nelielo īpatsvaru, partejiski angažētu mediju veidošanos, preses brīvības līmeņa krišanos. Politiskā vide radījusi paklausīgu mediju “mākoni”, kas piesedz patiesību.

Turpināt lasīt

Latviešiem, kas vēl tādi palikuši. Alfrēds Ābele

Visādas savienības, apvienības, frontes u.tml. sabiedriskas organizācijas, kas it kā radītas, lai uzlabotu mūsu valsti, tās iedzīvotāju stāvokli, pastāvīgi cieš neveiksmes. Kāpēc? Tāpēc, ka tās neko konkrētu nepiedāvā. Lozungi: taisnības, tiesību un vēl nez kā cita atjaunošana, Latvieti – nepadodies! u.c. konkrētā situācija nav neko sološas nākotnes vīzijas.
Varneši – valsts varu sagrābusī un uzurpējusī kliķe – arī neko konkrētu nepiedāvā, kā tikai brīvību – liberālismu – kampt un rīt katram pēc savām spējām un sabiedrībā ieņemamā stāvokļa. Taču pūlim, kas apdzīvo Latviju, ar tādu “atjaunoto” brīvību pagaidām pietiek.
Diemžēl katra tāda “atjaunotās” brīvības diena paātrināti mazina latviešu kā tautas nākotnes dienu skaitu. Jau tagad nākas dzirdēt, ka šī valsts ir kļūda un ka nav nemaz tādas latviešu tautas. Vai šī izrādīsies taisnība un latvieši viens otram vairs neko nenozīmē?

Turpināt lasīt

Lietuviešu aizsardzības politikas eksperts analizē hipotētiskus Baltijas valstu okupācijas scenārijus

Kas varētu notikt, ja Baltijas valstīs tādu vai citādu iemeslu dēļ pavērstos nelabvēlīgā virzienā, – šādu jautājumu portālā “Lrytas.lt” centies analizēt lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis.

Balstoties uz ilggadējiem novērojumiem par Krievijas, Lietuvas un NATO bruņoto spēku dislokāciju, bruņojumu un stratēģisko plānošanu, viņš aplūko vairākus teorētiskus notikumu attīstības scenārijus, norādot, ka šādas vīzijas, pat tad, ja tās izrādītos neprecīzas vai pat maldīgas, dažkārt palīdz vieglāk pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, no kuriem vēlāk varētu izrādīties atkarīgs nākamo paaudžu liktenis.
Pēc Maskavas un Tbilisi militārās sadursmes 2008.gada augustā arī transatlantiskās telpas politiķiem būtiski mainījis viedoklis par iespējamu lokālu konfliktu starp Krieviju un vēl kādu atsevišķu valsti, raksta Matonis. Maskavas lēmumi par jauna bruņojuma dislocēšanu Kaļiņingradas apgabalā liek izvērtēt arī hipotētiska militārā konflikta scenāriju starp NATO un Krieviju Baltijas reģionā.

Turpināt lasīt

Krievija un mainīgā pasaule. V.Putins – citāti

(Tas ir visai amizanti, kā Putins cenšas uztiept citām valstīm savus grēkus, tomēr vienlaikus viņš piedāvā mums sinepes, ko pasmērēt mūsu Krievijas piektajai kolonai zem astes. I.L.)

2012-02-27
“Московскиe новости”

Bieži tiek runāts – cilvēka tiesības ir prioritāras attiecībā pret valsts suverenitāti. Nešaubīgi, tā tas ir – noziegumi pret cilvēci ir jāsoda starptautiskā tiesā. Bet, kad šo stāvokli izmantojot, viegli tiek mazināta valsts suverenitāte, kad cilvēktiesības tiek sargātas no ārpuses un izlases kārtībā – un kad “aizsardzības” procesā tiek mīdītas kājām ļaužu masu tādas pat tiesības, tostarp pašas pamata un svētākās – tiesības uz dzīvību – tad runa ir nevis par cildenu lietu, bet par elementāru demagoģiju.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Udmurtu etniskuma konstruēšana etnofutūrisma diskursā. S.V.Kardinska. 2005

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Nejūtu sevī filosofu, bet, manuprāt, šis raksts ir galvenokārt par, autoresprāt, udmurtu etniskuma, brīva no koloniālā uzslāņojuma, utopiskumu. Pliki materiālistiski jau tā sanāk, bet varbūt ir vērts apdomāt, cik dziļi udmurti izjūt (“Tagad runa ir par jauniem paņēmieniem, par seniem paņēmieniem, kādi pastāv uz šīs zemes, zeme tos glabā, kaut kādu informāciju. Un šī informācija palīdz cilvēkiem nākotnē atklāt savas spējas.” “Tas, kas ir “jāattīra” un “jāatdzemdina”, nav nekas cits kā kolektīva esamība, būtiskums, kas etniskuma “nesējiem” paredz kopējas kolektīvās “uzvedības” iezīmes.”) to, ko kaimiņu tjurku tengristi sauc par kolektīvo virsapziņu (http://tencinu.wordpress.com/2008/08/27/tengrisms-un-cilveka-attistiba-aikrivosapkins-ajina/), Vernadskis par noosfēru, latvieši varbūt par tautas dvēseli, kas sasniedz debesis, piemēram, Dziesmu svētku kopkorī. Ja lasot rodas iespaids par udmurtu etnofutūristu “radikālismu”, pārdomājiet pašas Kardinskas sniegtos citātus “Udmurti nevar ar kaut kādu spēka paņēmienu uztiept savu, udmurtisko, nē, tie enerģētiski… viņi ieies kā enerģētiskas izpausmes. Udmurti spēj dot, neko neprasot pretī.” “Udmurti ir ļoti arhaiska tauta, tā ir kā izraktenis, kas atklāts un izvilkts gaismā. Tomēr viņiem šeit ir neomulīgi, jo šajā pasaulē nemitīgi … viss tiek pārdots, nemitīgi ir jāmelo, ir jāizliekas. Udmurtiem tas nepatīk, tas viņiem ir svešs… Bet no otras puses, nauda, preces-naudas attiecības, egoisms, ļaunums – tas kaut kad izzudīs. Tad ir jāizzūd visam šīs negatīvās informācijas pamatam. Udmurtiem šādas informācijas nav visai daudz, viņi ir saglabājuši bezļauna attieksmi pret apkārtējo pasauli, iecietīgumu. Es vispār nezinu iecietīgākus cilvēkus par udmurtiem.”. I.L.)

Autore: Svetlana Vladlena meita Kardinska, filosofijas zinātņu doktore, Udmurtijas Valsts universitātes socioloģijas un filosofijas fakultātes kultūras filosofijas un socioloģijas profesore.
(Pētījums veikts ar D. un K.Makarturu fonda atbalstu)

Rakstā tiek aplūkota etniskuma diskursa īpatnība etnofutūrisma aspektā. Etnofutūrisma jēdziena galējo pamatu atpazīšana veicina etniskuma psīholoģizācijas, objektivizēta “arhetipa” un “psīhotipa” statusa piešķiršanas etniskai īstenībai mehānismu noskaidrošanu. Tas ļauj pētīt etnocentriskas etniskuma izpratnes atjaunošanās veidus globalizācijas tendenču kontekstā.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Etnofutūrisms- domāšanas veids un alternatīva nākotnei. K.ÜLLE, A.HEINAPUU, S.KIVISILDNIK, M.PÄRL-LÕHMUS 1994

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Te ir igauņu etnofutūrisma manifests. I.L.)

1.

Jauno somu-ugru mākslinieku, rakstnieku, muzikantu u.c. etnofutūrisma konference notika 1994.gada 5-9.maijā Tartu. Ar šo notikumu tika atzīmēta Igaunijas Kostabi biedrības 5.gadadiena.

Uz etnofutūrisma dienām Tartu tika uzaicināti udmurti, komi, mari, karēļi, līvi, erzja, sāmi, ungāri un verieši, seto – kopā apmēram 100 viesi.

Viņiem Tartu ir pazīstama un zīmīga tikšanās vieta, jo šejienes universitāte Krievijas impērijas somu-ugru tautām jau izsenis ir kalpojusi par tikšanās vietu un nākotnes cerību avotu.

Šo dienu mērķis bija iepazīstināt jaunos somu-ugru māksliniekus un rakstniekus ar etnofutūrismu, izmantojot runas, filmas, izstādes, dziesmas un biedrošanos.

Pēdējā konferences diena tika pilnībā veltīta etno-futūristismam un kopdarbības plānošanai.

Turpināt lasīt

POSTKOLONIĀLIE PĒTĪJUMI. I.M.Bobkovs

(Autors, baltkrieviski – Ігар Міхайлавіч Бабкоў; dzimis 1964.g., baltkrievu filosofs, rakstnieks, dzejnieks.
Vai esat ievērojuši, ka vai tūdaļ pēc Atmodas dienām no Latvijas oficiālās leksikas pazuda, tika padarīti par tabu tādi vārdi un jēdzieni kā – koloniālisms, imperiālisms, dekolonizācija, deokupācija, krievs pārtapa par krievu tautības cilvēku utml. Šī cenzūra un pašcenzīra, skatot no “tautas”, tad arī šķiet Latvijas zinātnes un administratīvās prakses vienīgie sasniegumi postkoloniālisma pētniecības un vērā ņemšanas jomā. Nu ir klāt kārtējais brīdis, kad brīvās Latvijas visas varas atkal nomet uz tautas kamiešiem valsts un tautas pastāvēšanas mēroga problēmu, kurai bija sen jābūt ne vien nepolitkorekti un statistiski nemelīgi izpētītai, bet jau noliktai uz likumdošanas betona pamatiem. Protams, #PRET kolonizātoru valsts valodu, kad jau tik tālu, bet, labie topošie un jaunie zinātnieki un visi domājošie, ķerieties kaut vai uz entuziasma algas pie postkoloniālisma problēmām un risinājumiem. Varbūt noder arī šis mans, mehāniķa, postkoloniālisma pētniecības īsa pārskata tulkojums. I.L.) Turpināt lasīt

Krievijas reetnizācija: krievu, ukraiņu un baltkrievu pastāvēšanas leģitimitāte. Vladislavs Guļevičs. (Krievu impēristi no Ukrainas kritizē Merjamā, Kriviju un Galindas zemi)

(Izlasiet šo rakstu un sapratīsit, ka pēdējie Krievijas patrioti, izrādās, ir izsūtīti uz “tuvējo aizrobežu” sociālistisko iekarojumu nosargāšanai. Nopietnāk sakot, rakstā ir runa par Krievijas impērijas vēdergraizēm, ko pati izraisījusi, aizgūtnēm ierijot svešas tautas. “Ar prātu Krieviju nesaprast”, un varētu jau nelikties ne zinis, ja mēs nebūtu viena no tām tuvajām. Šajā apvērsto stāvokļu un vērtību pasaulē Latvijai nu ir uzkrauti it kā bijušas koloniālvalsts pienākumi, latviski nerunājošie kolonisti dumpojas, kaut uz “neetniska pamata” (pusebreju tracināti), tomēr, kā rāda notikumi, ir visai gatavi īsti krieviskam pitona apkampienam. Der izlasīt, varbūt tiekam tuvāk skaidrībai. Kam ir kāds jēdzīgāks “krievvalodīgais”, iedodiet tam saites uz rakstu originālā; tās ir beigās. I.L.)

07.02.12

Kad 1991.gadā Kijeva, Minska un Maskava izlēma ar vienu vēzienu atmest padomju mantojumu, diez vai viņi varēja paredzēt, ka pēc desmit gadiem Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā sāksies reetnizācijas procesi (savas etniskās piederības pārskatīšana), kas noliedz krievu, ukraiņu un baltkrievu pastāvēšanas leģitimitāti.

Turpināt lasīt

Bijušās padomju valstis: Kaujas lauks par globālo pārsvaru. Riks Rozoffs

(Tā nu gan būtu liela netaisnība, ja izrādītos, ka Riks Rozoffs nesaņem algu no Kremļa. Viņa nostaļģija pēc Krievijas impērijas “unikālās misijas pasaulē” ir acīmredzama. Tas ir pētnieciskais žurnālists, organizācijas StopNATO international vadītājs, dzīvo Čikāgā, raksta galvenokārt Kanādas “Global Research”, biežs ziedotājs “Global Research”. Tomēr es tulkoju, tērējot laiku un acis, jo svētīgi ir paskatīties ar cita acīm. Labi zinot, ka arī nekrievisks globālisms var sagraut mazo “puķu dārziņu” Latviju, ja paši neturamies. I.L.)

Stop NATO, 2009.gada 23.novembris, Global Research, 2009.gada 23.novembris

Eiropa, kas apvienota Eiropas Savienībā un īpaši NATO ietvaros, kopā ar ASV pildot Eirāzijas un pasaules uzraudzības plānu galveno daļu, var būt pietiekami stipras, lai apvaldītu, norobežotu un pieaugoši pretstāvētu Krievijai, bet tām nevar būt ļauts komandēt citu neatkarīgu ārpolitiku, īpaši attiecībā uz Krieviju un Vidējiem Austrumiem. NATO Eiropas sabiedrotajiem būtu jāpalīdz Vašingtonai novērst “visbīstamākā scenārija … lielas Ķīnas, Krievijas un varbūt Irānas koalīcijas” kāda ir ieskicēta Šanhajas Sadarbības organizācijā, rašanos.

Turpināt lasīt

Māra Zālīte: Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām

2012. gada 27. janvāris

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Turpināt lasīt

PĒCIMPERIĀLISMA VALODU STĀVOKĻI: BALTIJAS VALSTIS. Uldis Ozoliņš

(Ja kāds satiek Urbanoviču vai Ušakovu, iesakiet šo izlasīt. Ja nu viņi, saskaņas un cilvēktiesību iedibināšanā paguruši, tiešām nezin… Domājams, Maskava viņiem neatteiks, un Eiropa jau tad arī. I.L.)

Valodas politikas Pasaules Kongress
Barselona, 16-20.04.2002
PĒCIMPERIĀLISMA VALODU STĀVOKĻI: BALTIJAS VALSTIS

“… politika, kas ir labvēlīga pret bijušo koloniālo jeb impērisko varu.”

Turpināt lasīt

Latvijas nacionālā attīstība – lūdzu, piedomājam. Ivars Līdaka

1. Patreizējais stāvoklis:

– bezideālu valsts ar naudas alkatību kā vērtības surogātu;
– bezmērķīgas plakanas demokrātijas caurumaini procesuāla republika;
– nelikumīgā imigrācijā kropļots iedzīvotāju sastāvs;
– okupācijas laikā kropļota likumīgās tautas apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados kropļota likumpaklausība un tiesiskā apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados – pelnīšanas apziņas nomaiņa ar naudas dabūšanu;
– brīvā tirgus mīta aizsegā kropļota konkurence tautsaimniecībā;
– bremzējoša darba likumdošana un trula ierēdniecības darba apmaksas sistēma;
– galīgi neskaidra valsts drošības dienestu darbība, ja ne saspēle starp Rietumu un Krievijas slepenajiem dienestiem Latvijas drošības
dienestos;
– labi vai slikti, bet būtiski neatkarības ārēji ierobežojumi, kas un kā tendences ir vismaz skaidri jāzin;
– visa iepriekšējā rezultāts – glābjams vai neglābjams demogrāfiskais stāvoklis.

2. Kas darāms:

– 4. Atmodas ideoloģijas izvērsums;
– patiesi integrējušos pilsoņu no vienas puses un neintegrējošos pilsoņu un nepilsoņu laimes ideāla, vērtību pētījums;
– valsts mērķu pētījums un izstrāde;
– nepārvaramo ierobežojumu un to tendenču pētījums un izstrāde;
– iespējamo valsts mērķu izstrāde, ņemot vērā ierobežojumus;
– dinamiskas, tas ir, pastāvīgi pieregulējamas “online” stratēģijas, taktikas un paņēmienu izstrāde.

Atdzimšana caur krīzi. Andrejs Fadins.

(Tas ir par Krieviju 20.gadsimta deviņdesmitajos gados un tad, kad Ķīna vēl nebija pilnīgi ieskrējusies un tad, kad vēl pār mums nebija nobrukusi globālā finansu piramīdu kundzība. Autors ir ar asu mēli, no krievu nekonformistiem – gads Lefortovā, cīņa par saprāta klātbūtni krievu karā Ičkerijā. Tulkoju un iesaku lasīt tāpēc, ka Latvijas sabiedrības kājas aug no tās pašas vietas, varbūt vienīgi LPSR čekisti, lasi – pirmatnējā kapitāla uzkrājēji (lasi – salaupītāji), ir izmanīgāki. Mums klāt vēl nāk padomju, lasi – Krievijas, sociālistiskie iekarojumi Latvijā, lasi – pārkrievošana, rietumu liekulīgās demokrātijas eksperimenti Latvijā ar krievu genocīdu un pārkrievošanu tik tikko izdzīvojušās pamattautas izturības robežu, lielāka globālu finanšu piramīdu ietekme. Vienīgais, ar ko Latvijas neatkarībai vajadzētu būt bijušai izpaustai, būtu bijusi Latvija kā latviešu tautas un kultūras mājas, bet – paši zināt. I.L.)

ŠAUBAS

Tik ļoti pie mums (Krievijā) izplatīto ilūziju par tirgus revolūcijas automātiski nestu ekonomisku panākumu (skat. Larisu Pijaševu un Vasiliju Seļuņinu) jau 1981.gadā visspilgtāk pasludināja Lehs Valensa; paziņojot: “Mēs padarīsim Poliju par otru Japānu”. Tagad, dabiski, par to labāk paklusē, kaut Polijai salīdzinājumā ar mums ir virkne sociokulturālu un ģeopolitisku priekšrocību.

Turpināt lasīt

Par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politiku. Atklāta vēstule Sarmītei Ēlertei. Edvīns Šnore

Edvīns Šnore, Latvijas Okupācijas Muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas loceklis. Komisijas atklāta vēstule Kultūras ministrei
7.septembris 2011 09:41

Š.g. augustā LR Kultūras ministrija nodeva sabiedriskai apspriešanai “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)” projektu. Šajā dokumentā cita starpā skaidrotas PSRS okupācijas sekas un piedāvāta okupācijas laikā Latvijā ieceļojošo PSRS pilsoņu statusa definīcija:

“Ilglaicīgie imigranti – bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī un nav ieguvuši Latvijas pilsonību – Lisabonas līguma kontekstā ir imigranti.” (1)

Turpinājumā teikts:

“Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir imigranti, par kuru iekļaušanos Latvijas sabiedrībā rūpēties ir valsts pienākums. Ja līdz šim tika pieņemts, ka “imigrantu identitātes” saglabāšanās ir īslaicīgs fenomens, tad arvien vairāk Eiropas valstīm nākas apzināties, ka segregētas grupas var dzīvot savā “paralēlā pasaulē” vairāku paaudžu garumā. Latvija šai ziņā nav unikāla. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vairums imigrantu šeit ieradās 20. gadsimta 50. – 80. gados.”

Uzskatām, ka mēģinājums pielīdzināt okupācijas režīma noziedzīgo kolonizācijas politiku Rietumeiropas imigrācijas politikai 50. – 80. gados, mūsuprāt, ir klaja PSRS okupācijas un tās radīto seku trivializācija.
Turpināt lasīt

Partiju iestājeksāmens drošības politikā – neieskaitīts. Kaspars Druvaskalns:

Kaspars Druvaskalns, Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta Cīrihē maģistrs drošības politikā un krīzes menedžmentā
Delfi, 09. septembris 2011 05:06

Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu, vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

Tie ir pamatpostulāti, kas definēti Nacionālās drošības likumā[1], un tie uzliek valstij pienākumu izstrādāt un īstenot atbilstošu, visaptverošu drošības politiku.
Taču startam drīzumā gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās pieteikušos partiju “Vienotības”, Zatlera reformu partijas, “Saskaņas centra”, “Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības, Šlesera reformu partijas-LPP/LC, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmu analīze diemžēl liecina, ka tajās nav ietvertas pamatotas un visaptverošas drošības politikas iezīmes.

Turpināt lasīt

No grupējuma Šķēle un… autobiogrāfijas + Šlesers aktīvi shēmo, kā legalizēt slēptās īpašumtiesības

(Aiztecējuši jau daudzu gadu ūdeņi; kas zina, par ko tie runā tagad, bet šie teksti, manuprāt, ir jāsaglabā un jāpēta katram, kurš mēģina kaut cik saprast. Pielaboju dažas pieturas zīmes, komentārus pārkopēju 1:1. I.L.)

„Kampēju brālības” ieraksti – atšifrējums
TVNET 2008. g. 21. aprīlī, 07:55

Šis ir 1999. gada 17. maija (pēc dalībnieku izteikumiem secinātais datums) tā sauktās Kampēju brālības sanāksmes „protokols”, par kura eksistenci un nonākšanu atklātībā varam pateikties kāda ne tik ļoti lojāla „grupas” dalībnieka veiktam diktofona ierakstam. Šis „protokols”, kura lielāko daļu šodien publicējam, jau vismaz kopš pagājušā gada vasaras ir LR Prokuratūras rīcībā, bet šā gada 16. aprīlī Drošības policija izlēma – šīs sarunas „nesatur norādi, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums”.

Turpināt lasīt

Gana visaptveroša pārvaldības teorija. Prof.V.I.Zubovs u.c.

(Citāts no šī raksta: “Tas, kā darbojas saprāts, ir visai mīklaina lieta. Bet ja runājam par pārvaldību pietiekami izvērsti, tad saprāta klātbūtne ir vismaz noslēgtas sistēmas projektēšanas un izveidošanas posmos. Daļā sistēmu saprāts ir klātesošs arī pārvaldības norisē: zaudējot intelektu (izpildīgi “maļot” uzdoto procesu – I.L.), sistēmas zaudē pārvaldību lielākā vai mazākā mērā.”.
Apsveicu katru valsts pārvaldes darbinieku, kurš izlasījis un izpētījis šo rakstu. Aprakstītās filosofiski-matemātiskās teorijas galvenā «persona» ir sarežģītas sabiedriskas sistēmas, piemēram, tautas mērķi un tās mijiedarbība ar to ietverošu vidi.

Turpināt lasīt

Kā inteliģence tika aizbīdīta no varas – vai aizbīdījās pati? L. Lapsa, S. Metuzāls, K. Jančevska

(Vērts izlasīt. Piebildīšu tomēr, ka pēdējais intelektuāļu izgājiens uz politiskās skatuves bija tie citādi cienījamie zinātnieki, kuri pirms Tautas partijas pēdējā triumfa vēlēšanās to daiļi slavēja, masu saziņas līdzekļos “izsakot savu neatkarīgo viedokli”. Jā, tauta gaidīja un gaida vīrus un sievas, “kas kaut ko var”. Toreiz izrādījās, ka pat tādi var pārdoties pavisam necienīgā krāpšanā. Kā nekā komunisma karjeras skola turas ilgi.
Kas ir noteicošais Latvijas valstī pēc PSRS un LPSR sabrukuma, ko saucam par Atmodu? Jā jā, nauda, kuras iegūšanai nav sakara nedz ar intelektuālo pienesumu, ne krietnu darbu, pat ne ar godīgu mantojumu. Galvenais sākumā bija slepenam lokam domāta informācija par to, cik tālu nekaunībā un laupīšanā viņi (un tikai viņi) drīkst iet, un slepenas operatīvas darbības iemaņas. Un tad īsti intelektuāļi steberē, nepilnvērtīgi paēduši, jo ir jāizvelk bērni un mazbērni, bet “veiksminieki”, arī visu varu pārstāvji, ir pārdevuši sirdsapziņu par Jūdas grašiem, un tautas “masa” sitas vai nost, līdz glābjas Īrijā, vai arī izblēda kredītus, ko nevar celt.
Un kas tad ir ar mūsu varām? No jauna ir nākusi klāt viltusdemokrātija un viltus cilvēktiesības, kas ir labas nišas; no komunisma palikusi ir spēja slepus blēdīties tā, ka velnam bail, un esam teicamnieki latviešu tautas tiesību pašnoliegšanā. Un esam labi nojautuši un nedrīkstam iepīkstēties, pirmkārt jau sabiedrības zinātnieki, ka visu varu mērķis ir nodrošināt tautas ilgtspēju savā vienīgajā zemītē. Tas nu noteikti neatmaksājas un ar zinātnieku klusu piekrišanu tiks aplamāts bezmaz par fašismu. Kur tad radīsies cerīgi intelektuāļi, kas zina tautas mērķus, var un dara, – kam var uzticēties?
Vai esam kaut ko mācījušies? Vai aug īsti intelektuāļi, kas nav kaunu maizē apēduši? I.L.)

Turpināt lasīt

Latvijas intelektuālais fiasko. R. Ķīļa intervijas žurnālam “Rīgas Laiks”

Latvijas intelektuālais fiasko

Ar Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju Robertu Ķīli sarunājas Arnis Rītups
( Fragments)Rīgas Laiks: Pirms vairākiem gadiem tu runāji par to, ka te tādā vispārīgā līmenī ir šausmīgi maz ideju politikā. Bija Eiropas Savienība un NATO, bija nacionālas valsts ideja un kaut kāds opozicionārisms pret tiem, kas šobrīd valda. Vai tagad ideoloģiskajā līmenī ideju ir vairāk vai mazāk?

Roberts Ķīlis: (Klusē.) Nē, nav.

RL: Joprojām ir trīs idejas?

Ķīlis: Kādas trīs? Kur trīs? Es domāju, ka ļoti nopietni konceptuāli idejiskā līmenī ideju vispār nav.

RL: Tātad vēlēšanās nenotiks spēkošanās starp idejām, jo ideju vienkārši nav?

Ķīlis: Tādā ļoti konceptuālā līmenī, jā. Iedomājies, kam būtu jābūt bijis notikušamies – mēs ilgtermiņa stratēģiju taisījām trīs gadus. Vismaz kādam ir jāmēģina kaut kādas alternatīvas. Noteikts ideoloģisks redzējums, ko pilsoņi dara, uz ko balstās ekonomika, radošums ar infrastruktūru, nevis tur ogļu pārkraušana. Tas nozīmē sekas izglītībai, darba tirgum, tas nozīmē sekas nacionālā nozīmē. Tajā brīdī, kad tu man uzdod jautājumu par to, kā Latvijas tauta ievēlē politiķus, tu koncentrē politiskā procesa norises uz šo vēlēšanu aktu. Es neuzskatu, ka tas ir nākotnes politiskā procesa epicentrs, okei. Tādējādi, manuprāt, politiski veselīga sistēma ir tāda, ka tu vari ievēlēt arī idiotus. Jo lēmumu kopums, kas notiekas par politiskajām lietām, idiotu darbības neitralizē. Ja ir daudz lēmumu, ko cilvēki pieņem savās interesēs, savās kolektīvās interesēs bez pārstāvju palīdzības vai ar lokālu pārstāvju palīdzību, tas ir viens solis. Ja ir kaut kādi referendumi, tas ir cits solis. Tādējādi iznāk tā, ka vēlēšanas pie šādas sistēmas nekādā ziņā nekļūst ne par izšķirošu, ne centrālu reprezentativitātes un kolektīvā intelekta piemēru. Ko nozīmē referendumi? Tas nozīmē, ka politiskām partijām ir jākomunicē ar vēlētājiem starplaikos, piemēram, par pensiju sistēmu, jāpasaka savs viedoklis. Lai viņi to varētu pateikt, viņiem ir nepieciešami resursi, tos nevar dabūt, ja naudas knapi pietiek vēlēšanām, tās nepietiks, lai katru referendumu taisītu.

RL: Tos birojus taču slēgs tūlīt pēc vēlēšanām.

Ķīlis: Tieši tā. Tādēļ, ja tu vairāk liec uz referendumiem, ja tu esi spiests iesaistīties ar pilsoņiem nevis reklāmiskā komunikācijā, bet argumentatīvā komunikācijā, tas pieprasa, lai tu argumentus sagatavotu. Tev vienkārši nepietiks naudas nopirkt televīzijā laiku.

RL: Tev ir radies iespaids, ka Latvijas politiskajā sabiedriskajā telpā pastāv argumenti?

Ķīlis: Argumentācija pastāv pilnīgā ideju tukšumā.

RL: Ar bomi?

Ķīlis: Ar bomi var argumentēt, ar ad hominem, ar ad populum.

RL: Tas nozīmē, ka ideju trūkuma apstākļos notiek cīņa, nezinot vispār, par ko? Sarunas priekšmetu varētu radīt tikai idejas. Kas ir sarunas priekšmets ideju trūkuma apstākļos?

Ķīlis: Personība, situācija, tas, ko dzird, sensorā informācija. Te man liekas zaļš vai tumši zaļš, nu kā… par to jau var runāt… nevar būt dzeltens, nu, tāpēc, ka tu esi gejs, nē, es esmu vecāks, bet man mājās pulkstenis stāv, tāpēc tas ir melns. Argumentēt var arī tādā veidā.Es domāju, ka Latvijas politiskajā sfērā tas arī ir tas, kas ir. Turpina diskutēt par krāsām. To var mazināt, ja parādās kādi, kas to dara citādi. Tu redzi, ka visi ir idioti, bet viens izskatās pēc kaut kā sakarīgāka.

RL: Bet kā var izdarīt daudzmaz saprātīgu izvēli apstākļos, kad nav ideju, ir intelektuāls fiasko, kā tu saki, visās vēlēšanu programmās?

Ķīlis: Es jau gribēju tev teikt, ka ir kaut kādas citas iespējas, kas balstītas uz veselā saprāta kritērijiem. Es nosaucu vienu partiju, tas nozīmē, ka ir kaut kādi kritēriji, kas man ļauj no veselā saprāta viedokļa salīdzināt un ieraudzīt spektru no mulsuma līdz blefam. Skaidrs, ka mulsums ir labāks nekā blefs. Jo blefodams tu apzināti čakarē cilvēkus, kā pokerā, tu liekuļo, tu domā, ka viņiem patiks to dzirdēt, tu to pasaki, bet nedomā to nopietni. Bet ir kritēriji, un es piedāvāju arī citiem pilsoņiem par tiem padomāt. Tas var neizdoties, tas var izdoties. Tagad iznāk tā, ka mums vēlēšanas ir kaut kāds viens, superkritiski izšķirošs akts. Tu neko nevari paredzēt, kas notiks pēc trim četriem gadiem. Pilnīgi iracionāla darbība.

RL: Tu gribētu atstāt iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem?

Ķīlis: Mani vēlēšanu rezultāts neinteresē. Godīgi, mani neinteresē vēlēšanu rezultāts. Mani interesē tas, lai politiskajā procesā, kurā cilvēki piedalās, parādītos jauni spēles noteikumi. Šī darbība būtu sekmīga tad, ja tā kaut drusku iesāktu jaunu spēles noteikumu, piemēram, lielāku intelekta klātbūtni politiskajā procesā, nu, kā noteikumu, nevis kā labdarību, nevis kā sagadīšanos. Ja tas būtu, es uzskatītu, ka es kā komisijas vadītājs kaut ko esmu izdarījis. Tas nav tik daudz par politiku, cik par pilsoņu sapratni, ka ir vēl kaut kādi pārbaudes akmeņi, kritēriji, lai paši sāktu domāt. Man jau liekas, ka attiecībā uz stratēģiju man ir izdevies drusku sarunu ievirzīt, tā kā ontoloģizēt drusku nākotni, ka tas nav pilnīgs “čau”, ka tur ir kaut kas, kas nav pilnīga migla, ka tur var kaut ko sataustīt. Tā ir tā konstrukcija, protams, bet tā konstrukcija būs lēmumu pieņemšana, saproti, tu sāc rēķināties ar to ontoloģiju, tu, iespējams, sāc mainīt vērtējumus tam, kas tagad notiek. Ja tas ir izdevies, tas man zināmu optimisma devu dod. Tāds šķietami stulbs pasākums, ko viņi tur dirš par tām programmām, nevienu taču tas neinteresē, kaut kādas muļķības un tā tālāk. Ja tas kaut kādiem cilvēkiem liks teikt – nē, nu, davai, mēs tur paprasīsim nākošreiz, padomāsim.

RL: Kopiespaids veidojas tāds: ir valsts, kuru pārvalda politiķi, kam konceptuālā un ideoloģiskā līmenī nav ideju. Viņu programmas – labākais, ko viņi šobrīd spēj no sevis izspiest, ir intelektuālas nabadzības apliecinājums. Kā šajā valstī kaut jel kas varētu mainīties uz labu? Ja valda intelektuāla nabadzība, ideju trūkums un tauta nespēj pašorganizēties.

Ķīlis: Ir optimistiskā un pesimistiskā atbilde.

RL: Iedod abas.

Ķīlis: Optimistiskā – it takes time. Tas paņem zināmu laiku.

RL: Ir pagājuši divdesmit gadi.

Ķīlis: Nu, varbūt nav pieticis. Es varbūt kaut ko pārprotu, bet vai nebija tā, ka tas Mozus viņus tā kā atveda līdz Izraēlai, tad viņi sāka tur pīkstēt, tad viņš atkal aizveda atpakaļ tuksnesī.

RL: Viņi jau bija tuvu pie robežas, bet vajadzēja izmest vēl vienu līkumu.

Ķīlis: Exactly. Varbūt tas ir optimistiskāk.

RL: Vēl jāpastaigājas, varbūt kļūs gudrāki un pieņemsies prātā. Un pesimistiskā atbilde?

Ķīlis: Cita valsts. Demontāža.

RL: Citas valsts sastāvā?

Ķīlis: Tas ir visdrūmākais variants. Valsts turpina pastāvēt tikai kā simbolu kopums, rituālu kopums. Pie pašreizējās pašorganizācijas zemās kapacitātes tas nozīmē zināma feodālisma laikmeta iestāšanos. Lietas tiek kārtotas ar lokālo priekšniecību, rodas feodālās lēņu saimniecības. Ļoti nepatīkama situācija.

RL: Tu karotu, ja būtu jākaro?

Ķīlis: Par ko?

RL: Par Latviju.

Ķīlis: Domāju, ka es jau tā kā karoju. Nav jau tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiekas citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas.

http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2010&month=9&article=4

Laikraksts: ar Kremļa atbalstu «krievu mafija» ieņem Eiropu

«Apollo», redakcija@apollo.lv
Ceturtdiena, 9. decembris (2010)

«Krievijas mafija» ir izplatījusies pa Eiropu un turpina palielināt savas ietekmes sfēras, liecina «Wikileaks» publicētā ASV diplomātu sarakste. Noziedznieki tāpat kā, piemēram, gāze un nafta, ir kļuvuši par Krievijas eksporta preci, ziņo Francijas laikraksts «Le Monde».

Turpināt lasīt

Politologs: Krievijas elite ienīst Baltijas valstis

Maskavas Valsts universitātes profesors filozofs un politologs Aleksandrs Dugins intervijā Lietuvas portālam delfi.lt paudis viedokli, ka Krievija uzskata Baltijas valstis par savām ienaidniecēm, jo, iestājoties NATO, tās izdarīja visu, lai par tādām kļūtu.
Komentējot Krievijas politiku attiecībā pret saviem tuvākajiem kaimiņiem – Baltijas valstīm, Dugins teica: “Krievija tās uzskata par savām ienaidniecēm un īpašu atšķirību starp tām neredz. Tas ir vienots [Krievijas] politiskās elites uzskats, pat liberālās. Lai gan liberāļiem daudzos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis nekā konservatīvo pozīcija, pie mums visi atzīstas naidā pret Baltijas republikām un to īstenoto rusofobijas politiku. Turklāt Lietuvu un Latviju bieži jauc.”
“Latvijā un Igaunijā pastāv īsta, neslēpta neonacistiska rusofobija, Lietuvā – ne,” sacīja Krievijas filozofs un piebilda: “Runāt par Baltijas valstīm mums jau ir par vēlu, jo ne tuvākā, ne tālākā perspektīvā mēs tās nepaņemsim. Radikālas nozīmes šīm valstīm mūsu acīs nav.”
Lietuvieši Duginam šķiet daudz simpātiskāki par latviešiem un igauņiem.
“Lietuva – tā ir reāla valsts. Lai gan ļoti maza, bet tā ir reāla valsts. Lietuvieši – tā ir tauta. Latvieši un igauņi manī raisa daudz mazākas simpātijas, tie ir etnosi, kas dzīvojuši vācu pakļautībā. Iespējams, tieši tādēļ lietuvieši cienīgi izturas pret krieviem. Viņi bija liela tauta, kad lielkrievi bija daudz vājāki. Un tas ir cienījams pretinieks un sāncensis. Pret poļiem man ir tāda pati attieksme,” skaidroja Dugins.
Viņš uzskata, ka ar Lietuvu ir vērts veidot daudz ciešākas attiecības, bet atzīst, ka Krievijā “lietuviešus, tāpat kā citu Baltijas valstu pārstāvjus, politiķi ienīst. [Sabiedrības] masām – viņi ir vienaldzīgi.”
Uz jautājumu, vai ir kāda Krievijas politika attiecībā uz Lietuvu, Dugins atbildēja: “Manuprāt, Krievija neveido nekādu politiku. Varas attieksme pret visiem baltiešiem drīzāk ir noliedzoša, bet tauta par viņiem jau ir aizmirsusi.”
Dugins norādīja, ka padomju varas okupācijas nodarīto zaudējumu atlīdzināšana Baltijai ir “pilnīgi izslēgta”, jo Krievijas politiskā elite uzskata, ka “Krievija jau tā divreiz Baltijai deva neatkarību”. Pretenzijas vienam pret otru neko nedos un attiecības šajā jautājumā var būt “vai nu ļoti sliktas, vai vienkārši sliktas”.
Uz žurnālistu jautājumu, vai tiešām attiecības nekad nevarētu būt labas, Dugins atbildēja ar pretjautājumu: “Ko tad Baltija var dot?” un paskaidroja, ka “tā nekad nebūs prokrieviska. Tā būs vai nu ļoti pretkrieviska, vai vienkārši pretkrieviska. Krievijai – vienalga. Tās jau ir NATO dalībvalstis, mēs [Krievija] nevaram tās noturēt. Lietuva, Latvija un Igaunija izdarīja visu, lai kļūtu par absolūtām Krievijas ienaidniecēm. Tās vairs nedrīkst piesaistīt sev uzmanību, ja nu vienīgi uzbrūkot Pleskavas apgabalam, ko patiesībā nepieļaus amerikāņi.”
Profesors arī atzina, ka visu potenciālu, kas Baltijas valstīm bija, lai atriebtos Krievijai, tās jau izmantojušas: “Bet Krievija tagad gaida globālu pārdali. Piemēram, ja ar ASV kaut kas atgadīsies, mēs vēlreiz okupēsim šīs valstis. Tā vai citādi, maigi vai nežēlīgi. Tomēr pagaidām tādas perspektīvas nav un var pat teikt, ka katrs otram atņēma to, ko varēja.”
Par kaut kādu Krievijas rīcību pašlaik Baltijas valstīs Dugins sacīja: “Lietuvā mēs nevaram destabilizēt situāciju, jo tur mums vispār nav nekādu instrumentu. Bet, lai izraisītu kaut kādu nopietnu situāciju Latvijā un Igaunijā, ir instrumenti, un tie jau vairākkārt ir lietoti. Turklāt Krievija atbalstīja un atbalstīs krievu kopienas un kustības Latvijā. Tomēr diezin vai Kremlis uzņemsies nopietni īstenot kaut kādas stingras revolucionāras darbības NATO dalībvalstīs.”
Viņš prognozēja, ka Baltijas valstīs būs “ekonomiska darbošanās, īpašumu uzpirkšana, lai iegūtu kontroli. Bet Krievijas uzņēmēji nav patriotiski – viņi paņem šo īpašumu un strādā savā labā.”
Aleksandrs Dugins ir filozofs, politologs, sociologs, publicists un aktīvists. Viņš ir Maskavas Valsts universitātes profesors, Starptautiskās Eirāzijas kustības līderis. Dugins pārvalda deviņas valodas un sevi dēvē par Krievijas varas ideologu, taču tiek vērtēts kā fašismam tuvu uzskatu pārstāvis.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/354192-politologs_krievijas_elite_ienist_baltijas_valstis

“Pilsoņu Kongress un tā darbība.” Jānis Maurītis + A. Paula-Pāvula referāts Austrālijā 1991.g.

(Mazskaitlīga tauta savā valstī ar nepanesamu agresīvas un ekspansīvas kaimiņvalsts ietekmi un ar sabiedrotajiem, kam pirmkārt rūp nomierināt agresoru, tam izdabājot.
Apdraudēta, genocīda novājināta un bojāta  tauta, ko labākā starptautiskās sabiedrības daļa izmanto kā buferi, kā vidi agresīvu kolonistu pieradināšanai.
Starptautiskās tiesības, kas tikai demonstrē labo labo gribu un spēku iegūst tikai, kad izdevīgas spēka valstīm un grupējumiem.
Ko iesākt? – I.L.)

Maldīgi cerot glābt un pārveidot PSRS agonējošo politisko un ekonomisko sistēmu, kārtējā Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK) plēnumā 1985. gada aprīlī un PSKP 27. kongresā 1986. gadā komparti­jas vadītāji pasludināja jauno pārbūves un pārkārtošanās politiku. Partijas vadība bija spiesta atzīt, ka valsts atrodas pirmskrīzes stāvoklī.1 Līdz ar to arī Latvijā radās un pakāpeniski pieauga neformālo grupu un kustību darbības iespējas, un ar laiku to prasības pēc PSRS iekārtas demokratizācijas pārauga prasībā pēc pilnīgas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Turpināt lasīt

Izmaiņu modeļi. No Thomas P.M. Barnett “Atmestās dekorācijas” (Deleted scenes)

(Thomas P.M. Barnett ir stratēģiju plānotājs, kas ir strādājis pie nacionālās drošības jautājumiem kopš Aukstā kara beigām. Kopš 2005.gada strādājis par vecāko Enterra Solutions vadošo direktoru LLC, stratēģiju konsultāciju un tehnoloģiju firmā. Viņš ir vadījis arī savu konsultāciju praksi (Barnett Consulting LLC) kopš 1998.)

Ja noturīga demokrātija ir drīzāk globalizācijas veiksmīgas izvēršanās iznākums, nevis līdzeklis,

Turpināt lasīt

Parags Khanna iezīmē valstu nākotni

(Daži izvilkumi:

“Ģeopolitika ir ļoti nepielūdzama nozare … Kādreiz iekaroja kolonijas. Tagad valstis nopērk. … To es saucu par globalizāciju Ķīnas stilā. … Jo globalizācija atver visus paņēmienu veidus, kā graut un mainīt to, kā izprotam politisko ģeogrāfiju. … Ķīna eksportē visā reģionā uzņēmējus, aukles, studentus, skolotājus, kas māca ķīniešu valodu, lai tie var stāties jauktās laulībās un ieņemt visu laiku augstākās ekonomiku vadošās virsotnes. … Tas viss notiek bez šāviena. … Ja kurdi spēj noturēt savas caurules, tie var uzstādīt noteikumus attiecībā uz savu valstiskumu”.

Turpināt lasīt

Pēckrīze – ieguldījums labākā pasaulē. Geoff Mulgan

(Pavirši iepazīstoties ar šo rakstu, varētu nospriest, ka te ir runa par kaut ko starp utopiju un Upīša “Sūnu ciema zēniem”. Īstenībā ir runa par to, ka kapitālisms nav tik pašpietiekams, kā daudzi ir domājuši, un to īpaši parāda patreizējā krīze. Tā nav tikai finansu vampīru ālēšanās, bet kapitālisma strupceļš, ja tas paliek tāds pats kā līdz šim. Latvijā krīze izpaužas ar divkāršu spēku, jo mums ir darīšana ar komunistiskā un kapitālistiskā materiālisma hibrīdu komunisma laiku “dabūšanas” laika un mežonīgā kapitālisma laupīšanas laika kampēju izpildījumā.

Turpināt lasīt

Imants Lešinskis. Kalpības gadi

(Lasot šo grāmatu, pēkšņi pamanīju, ka latviešu pilsoņi arī šajos dozēti pēcpadomju laikos atrodas līdzīgā, labākajā gadījumā, “iekšējā emigrācijā”, vai ir pilnīgi nomocīti dzīves cīņās, godīgas karjeras neiespējamībā  un neticamos tautas izdzīvošanas tiesību  kropļojumos. Tikai fiziskās bailes ir nomainījusi psihoemocionāla un saimnieciska manipulācija. – I.L.)

Daži izvilkumi no grāmatas:

Krieviskajam padomju režīmam vadītāju amatos jau sev vairs nav vajadzīgi “pārliecināti komunisti”, bet gan absolūti ciniķi, kas, zinot patiesos faktus, jebkurā laikā pretēji savai sirdsapziņai ir gatavi kalpot un iztapt Kremļa oligarhijai.

Turpināt lasīt

Starp  dzirnakmeņiem…  Gundars Valdmanis (taisnprātis pret shēmotājiem)

(Kurš gan “ar ādu” nesajūt, ka Molotova-Rībentropa slepeno paktu ir nomainījis cits tikpat slepens, kurš nesis latviešiem neatkarības ilūziju un garantējis leiputriju shēmotājiem – bijušajiem un palikušajiem slepenajiem represīvajiem grupējumiem?

Čekai un citiem slepenajiem orgāniem  izdevās pietiekami ilgi nosargāt no parastajiem lohiem galveno PSRS valsts noslēpumu – krahu – un pārorganizēties par  vēl neredzēti mežonīga kapitālisma trieciengrupējumiem un piedevām vēl izvilināt no pārējiem saukli “kaut pastalās, bet brīvi” un latviešu taisnošanos par savu klātbūtni savā zemē.  Lohiem palika vien šoka terapija un “es jau neko”.

Vai šāds ceļš, ko pasaulei iemānīja kā dziedošo revolūciju, bija vienīgais iespējamais? Cik Abrenes esam atdevuši un vēl, jauki klanīdamies, atdosim par  ēzeļa ausīm?

Vai kāds tic, ka kādas vēlēšanas nenotika baiļu inercē un nebija manipulētas?

Vai kāds tic, ka pašu “lohu” spriestspēja un spriestgriba un neuzpērkamība bija pietiekama?

Kāpēc gan šis izcilais saimnieciskais darbinieks, bezviltus neliekulīgais taisno ceļu gājējs ar skaidru valodu un varbūt dažkārt džentlmeniski lētticīgais, kā arī ne īsti veiklais politiķis  – Gunārs Valdmanis bija tik ļoti apkarojams Latvijas demokrātijas viltotājiem? Kāpēc Latvijas tautas viltus pārstāvjiem nevajadzēja viņa nesavtīgo palīdzību, pat ne kā ekonomista.

Turpināt lasīt

Liepnieks. Par Šķēli, Maskavu un lateksa biksēm. Anda Burve-Rozīte

(Par polittehnoloģijām un morāli. Iekrāsotie izcēlumi ir mani – I.L.)

Nepilnu nedēļu pēc Tautas partijas kongresa un Andra Šķēles ievēlēšanas par partijas priekšsēdētāju tās bijušais polittehnologs un ilggadīgs Šķēles līdzgaitnieks Jurģis Liepnieks dalās pārdomās par partijas izredzēm vēlēšanās, kā arī Latvijas politikas iespējamiem scenārijiem nākotnē.

Turpināt lasīt