22.03.2013.
2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos ļauj atbildēt uz trīs svarīgiem jautājumiem par pārtautošanu:
- kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu;
- kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā;
- kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai apturētu pārkrievošanu.
Pirmais jautājums visvieglākais. Tautskaitē latviešu pēc tautības bija 62,3% un pēc valodas 62,1%. Tātad attiecībā uz latviešiem pārtautošanas plūsmas ir līdzsvarā: cik latviešu pārkrievojās, tik sveštautiešu latviskojās. Teorētiski iespējams samežģīt ainu, ka pilsētās un pagastos līdzsvars ir pavisam citāds nekā valsts mērogā, tak faktiski datu mākonis aptuveni turpat arī krusto nulles līniju (+100% — pārtautoti visi nelatvieši; -100% — pārtautoti visi latvieši):
Tātad — lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 5/8.
Tiesa, tas tā tikai pagaidām. Jo, nemainot pašreizējo etnopolītiku, vispirms tiks pārkrievotas sīkākas tautas (jau šobrīd ne krievu, ne latviešu ir 10,7% iedzīvotāju pēc tautības un 0,7% pēc valodas) un tad pienāks latviešu kārta — jau šobrīd mājās krieviski runājošu latviešu ir trīsreiz vairāk nekā mājās latviski runājošu krievu, un 5/8 īpatsvarā latvieši vēl turas pa nullēm tikai tāpēc, ka dažas tautas (leiši, čigāni, igauņi) pāriet vairāk latviešos nekā krievos.
Otrs jautājums jau attēlots kartē, bet no tās nevar nojaust atbildi. Lai atklātu atbildi, sadalīju pagastus un pilsētas pēc latviešu īpatsvara 1% intervālos. Virs 96% visur latviskošanās bija pārsvarā pār pārkrievošanu, zem 56% visur pārsvarā bija pārkrievošana. Diezgan krasa pāreja no pārkrievošanas pārsvara uz latviskošanās pārsvaru notika latviešu īpatsvarā ap 72%:
Tātad — lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 72%.
Visbeidzot — kādā latviešu īpatsvarā sāk pārtautoties krievi?
Salīdzinot pārkrievošanu stiprumu (+100% — pārkrievoti visi nekrievi; -100% — pārtautoti visi krievi) ar latviešu īpatsvaru, redzams, ka nulles līnija tiek šķērsota ap 80% latviešu īpatsvarā:
Sadalot pagastus un pilsētas pēc latviešu īpatsvara 1% intervālos, konstatējams, ka pāreja no pārkrievošanas uz atkrievošanos ir lēzenāka nekā starp pārkrievošanu un latviskošanos un notiek aptuveni 82% latviešu īpatsvarā.
Tātad — lai apturētu pārkrievošanu, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 82%.
Nobeigumā un apkopojot:
-
pārtautošana (asimilācija) notiek vienmēr un visur, taču tās virzienu un stiprumu var ietekmēt ar etnopolītiku;
-
līdzšinējās Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikas iznākums ir pārkrievošana;
-
ja tas apmierina, etnopolītiku var nemainīt. Ja neapmierina, etnopolītika jāmaina latviskuma un sīkāku tautu nostiprināšanas virzienā — pirmkārt, ceļot latviešu īpatsvaru še minēto pārtautošanas lūzumpunktu virzienā, otrkārt, pazeminot lūzumpunktus latviešu īpatsvara virzienā.
Valodas Latvijā: pārkrievošanas apmēri neatkarīgā Latvijā
Kā mainījusies dažādu tautu (latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, leišu, žīdu, čigānu, igauņu) dzimtā (mājas) valoda kopš 1989.g. tautskaites:
Ir tikai normāli, ka pēc iebraukšanas beigām sveštautieši pakāpeniski piesavinās pamattautas valodu. Nenormāli ir, ka neatkarīgā Latvijā, paldies Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikai, visas nekrievu tautas pārkrievojas (pat latvieši!). Nenormāli, ka tāpēc tikai 1/139 baltkrievu runā savā valodā. Un vēl nenormāli, ka tāpēc latviešu īpatsvara lūzumpunkts, virs kuŗa pārtautošana darbojas latviešu labā, aug — no 53% 1989.gadā līdz 57% 2000.gadā un 63% 2011.gadā.
Mazās piezīmes + 
