NKVD, Krievu globālisms

(Krievu nācija ir iekļaujoši raiba un neņemt vērā nacionālo aspektu ir liela muļķība. Un vēsture brēc, ka Krievijā iekļaušana ir vardarbīga. Krievu tauta ir pierādījusies kā varas nespējīga tās inteliģenti mīkstās pavēderes dēļ. Tiešām, krievi ir “noderīgie idioti”, izņemot vienu izredzētības apsēstu grupu, krievžīdus jeb hazāru ebrejus, ar galēji materiālistisku pretenziju tādiem nebūt. Groteski vienojošā metode ir marksistiskā utopija, kas īpaši vilina pašus krievus un, kā rāda vēsture, lai mazāk, bet arī latviešus. Lai gan, starp Jegudu un Ježovu varat izlasīt, ka “sarkanie” latvieši nemaz tādi noderīgie idioti nav bijuši, ar ko izraisījuši NKVD ar uzviju veiktu latviešu genocīdu. Krievijas impērija ir savdabīgs globālisma modelis. Un imperiālisms mānīgi silda pašu nabaga krievu sirdis.

Ir galīgi netaisnīgi noklusēt žīdus, gan Gruzijas, gan Eiropas, gan hazāru. Patiesi, visaugstāko cieņu un apbrīnu ir pelnījusi viņu caurmērā spekulatīvi intelektuālā un mākslinieciskā uzcītība un talanti, bet viņu dzinulis pārāk bieži ir veiksmīgi uzpotētais mīts par izredzētību (utopiskais komūnisms tādējādi ir savā ziņā reliģiska mācība) muļķa goju aplenkumā, un viņu metode ir nauda, krīzes, revolūcijas. Tomēr žīdboļševisms jeb žīdu “demokrātija” nav Hitlera izdomājums, tas ir vēsturiska īstenība. Ar to viņi izvirzās veikli noformēta vairākuma vadībā, visbiežāk, neafišējoties, un viņi ir visas naudas varā esošās pasaules pilsoņi, lai kurā valstī viņi dzīvotu. Atcerēsimies, ka Krievijā nekrievu genocīda operāciju šausmās iznīcinoša žīdu operācija nenotika, lai gan varbūt visnekaitīgākie nokļuva arī lāģeros kā ieslodzītie. Viltības un nežēlības ģēnijs Gruzijas žīds Staļins krieviem bija vienkārši nepieciešams, un pilsoņu karā nebija noderīgāku idiotu par latviešiem. Tas no vēstures jāmācās.

Te būs runa par trim NKVD priekšniekiem – Jegudu, Ježovu, Beriju, kuri, lai kā lavierējuši, tika cits pēc cita novākti, kad viņu informētības un izlieto asiņu vadzis bija pilns. Lai gan par Beriju ir vērts padomāt vairāk – ja arī varbūt asiņains, viņš ir bijis saimniecisks talants, un viņa pratināšanas protokoli ir apšaubāmi…

Šajā manā kompilācijā viņi atspoguļojas viņu pratināšanas protokolos. Tur viņi “sirdsskaidri atzīstoties” deklamē kā no grāmatas, un nevaru saprast, vai viņiem iebarots patiesības un runīguma dzēriens, vai profesionāli noformēts no viņiem izspīdzinātais (pauti bluķī). Vai varbūt pratinātāji, vismaz sākumā, paši bijuši vai izlikušies par Staļina opozicionāriem, vai solījuši soda mīkstināšanu par pietiekami plašu “atvēršanos”. Jeb vai šie protokoli ir safabricētas leģendas tautas maldināšanai? Lai vai kā, protokolu teksti ir domāti kā saprotami un cilvēkiem ticami.

Mans priekšstats, ka tikai pārējo nāves bailes-bailes-bailes ir saglabājušas pie varas Staļinu un kompartiju visus tos slēpti ķildīgās PSRS impērijas gadu desmitus, lasot šos protokolus nostiprinājās galīgi. Tā nepavisam nebija komūnisma apsēstu domubiedru vara, pat visaugstākajos amatos nē. – I.L.)

• 

• 

1989.gada 1.maijs Rīgā pēc krievu armijas terora Tbilisi

==============================

Frunze un labajā pusē Jona Emanuila (Mendeļa) dēls Jakirs (Иона Эммануилович (Менделевич) Якир)

Moldāvijas krievžīds jeb ebrejs; māte Haja Voļfovna (Клара Владимировна) Mejerzone, vectēvs Ābrams Jakers (Абрам Якер).
… no1918.g. oktobra – 8. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis. Armija bija komūnistiska: tajā par komandieriem izvirzīja tikai boļševiku partijas biedrus. No 1918.g. oktobra līdz 1919.gada jūnijam komandēja sarkano karaspēka grupu, kas bija savākta pret Donas kazakiem, kas neatzina padomju varu. Izdeva pavēli par vīriešu iznīcināšanu – pirmkārt visu, pie kā atrod ieročus vai kam saimniecībā ir vairāk par vienu govi, vai diviem zirgiem. Jakira pavēle tika izpildīta daļēji – tās pilnīgu izpildi kavēja S.M.Budjonnija protests, kurš saprātīgi uzskatīja, ka tāda rīcība kazaku sacelšanos padarīs bezgalīgu: atbildot uz izrēķināšanos dumpiniekiem pievienosies aizvien jauni cilvēki. 1920.g. komandēja 45.divīziju Polijas frontē. Pirmais izvirzīja “ideju” soda akcijās pret civiliedzīvotājiem izmantot ķīniešu vienības, pats izveidoja tādu vienību 530 cilvēku sastāvā. Šī vienība neņēma gūstekņus un izpildīja jebkādas Jakira pavēles līdz pat dzīvu cilvēku sadedzināšanai veselām ģimenēm. Jakirs ar ķīniešu “internacionālistiem” norēķinājās izlaupot savas vienības atrašanās vietas. Nauda tika pat ar kurjeriem sūtīta “internacionālistu” radiniekiem – savā ziņā “apdrošināšana”, nereti pat tika organizēta nogalināto līķu nogādāšana uz Ķīnu. Jakira “ideja” īpaši iepatikās M.N.Tuhačevskim, un viņš to plaši izmantoja Tambovas zemnieku sacelšanās apspiešanai. http://cyclowiki.org/wiki/%D0%98%D0%BE%D0%BD%D0%B0_%D0%AD%D0%BC%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D1%83%D0%B8%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_%D0%AF%D0%BA%D0%B8%D1%80 … Pie viņa sagūstītos virsniekus spīdzināja piesienot ar ķēdēm pie dēļiem, lēnām liekot kurtuvē un cepinot, citus saraujot uz pusēm ar vinčas riteņiem, trešos lika pamīšus katlā un jūrā, pēc tam meta kurtuvē. Jakirs ir viens no 20.gadsimta šausmīgākajiem bendēm. https://books.google.lv/books?id=b8M_DQAAQBAJ&pg=PT511&lpg=PT511&dq=%D1%82%D1%80%D0%B5%D1%82%D1%8C%D0%B8%D1%85+%D0%BE%D0%BF%D1%83%D1%81%D0%BA%D0%B0%D0%BB%D0%B8+%D0%BF%D0%BE+%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B4%D0%B8+%D0%B2+%D0%BA%D0%BE%D1%82%D0%B5%D0%BB+%D1%81+%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D1%8F%D1%82%D0%BA%D0%BE%D0%BC+%D0%B8+%D0%B2+%D0%BC%D0%BE%D1%80%D0%B5&source=bl&ots=rM9LTz3NJ9&sig=ACfU3U3KteTt6EOW5KiUUpu1nAZDWV964w&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwi2x_uB5uT0AhX4gv0HHY4oCSsQ6AF6BAgNEAM ]

… Viens no Golodomora organizētājiem: Jakira padotie veica vērienīgas soda operācijas pret zemniekiem, kuri negribēja iet kolhozos…

Nošauts 1937.gada 12.jūnijā.

==============================

Pirmais NKVD priekšnieks, Jeguda Enohs Geršeļa dēls Иегуда Энох Гершелевич, Ге́нрих Григо́рьевич Яго́да, Генах Гершенович Ягода).

PSRS Iekšlietu tautas komisārs (1934-1936), vēsturē pirmais “valsts drošības ģenerālkomisārs”. Viņš OGPU un vēlāk NKVD rada savu aparātu, kas pakļauts un uzticams tikai viņam. Viņa pirmais vietnieks bija Jakovs Zaula dēls Agranovs (Sorenzens); daļu priekšnieki: Sevišķās – Gajs Mirons Iļjičs, Ekonomiskās – Samuils Mironovs, Ārzemju – Arkadijs Arkadija dēls Sluckis, Transporta – Ābrams Moiseja dēls Šaņins, Operatīvās – Karls Benjamina dēls Paukers, Speciālās – Benjamins Izaka dēls Dobroģeckis, Antireliģiskās – Isajs Ļeva dēls Joffe, Strādnieku-zemnieku milicijas galvenās pārvaldes – Ļevs Nauma dēls Voļskis, Kriminālizmeklēšanas – Leonids Josifa dēls Vuļs, Ārējās un iekšējās tirdzniecības apsardzes galvenās pārvaldes – Boriss Jefima dēls Mogiļevskis, Robežsardzes karaspēka inspekcijas – Semjons Širvindts.
Un lāģeru (Gulaga) pārvalžu priekšnieki: Bermans, Nahimsons, Frenkeļs, to vietnieki: Firins, Rappoports, Ābramsons. Lielo lāģeru priekšnieki: Kogans, Biksons, Serpuhovskis, Fiļkenšteins, Pogrebskis, Jakovs Mozus dēls Morozs.

Tiesas procesā Jagoda atzina sevi par vainīgu tādā ziņā, ka būdams OGPU priekšnieka vietnieks piesedzis sazvērestības dalībniekus (miniet trīsreiz, vai tie nebija tikko minētie). Nošauts 1938.gada 15.martā specobjektā “Komunarka” (bijušajā paša vasarnīcā)]

————-

113 125

Pilnīgi slepeni Atslepenots

VK(b)P CK SEKRETĀRAM

biedram STAĻINAM

Nosūtu JAGODAS G.G. (ar roku pasvītrots ar 2 svītrām) pratināšanas protokolu

šā gada 26.aprīlī

Šīs liecības iegūtas ilgstošu pratināšanu, veselas virknes pierādījumu datu uzrādīšanas un konfrontāciju ar citiem arestētajiem rezultātā.

JAGODA līdz šim brīdim nesniedz izvērstas liecības par savu pretpadomju un nodevīgo darbību, noliedz savu sakaru ar vāciešiem un slēpj veselu sazvērestības dalībnieku virkni. Noliedz arī savu dalību teroristisku aktu gatavošanā pret valdības locekļiem, par ko liecina visi citi dalībnieki – PAUKERS, VOLOVIČS, GAJS u.c.

Tomēr jāatzīmē, ka pēdējās pratināšanās, zem pierādījumu spiediena, JAGODA tomēr ir bijis spiests atzīt, ka par dažu sazvērestības dalībnieku sakariem ar vāciešiem un terora aktu gatavošanu viņš ir bijis informēts.

Pratināšana turpinās.

PSR SAVIENĪBAS

IEKŠLIETU TAUTAS KOMISĀRS

(paraksts) (JEŽOVS)

1937.gada 28.aprīlī

————–

112 126

JAGODAS, HENRIHA GRIGORIJA dēla,

PRATINĀŠANAS PROTOKOLS

1937.gada 26.aprīlī.

JAGODAS paziņojums: Ilgu pratināšanas dienu gaitā es veltīgi mēģināju noslēpt savu noziedzīgo, nodevīgo darbību pret padomju varu un partiju. Es cerēju, ka mana darba pieredze Čekā dos man iespēju vai nu vispār noslēpt no izmeklēšanas visu manas nodevīgās darbības kopumu, vai, ja tas man neizdotos, lietu reducēt uz tīri krimināliem un amata noziegumiem. Es cerēju arī, ka mani līdzzinātāji, to pašu iemeslu dēļ, neizdos izmeklēšanai ne sevi, ne jo vairāk mani.

Tomēr, kā redzams, visi mani plāni ir sabrukuši, un tāpēc esmu nolēmis padoties. Es pastāstīšu par sevi, par saviem noziegumiem visu, lai cik tas man smagi nebūtu.

JJ: Kāpēc smagi?

AA: Tāpēc, ka man nāksies pirmo reizi manā dzīvē teikt patiesību par sevi personīgi.

Visu savu dzīvi esmu staigājis maskā, uzdodot sevi par nesamierināmu boļševiku. Īstenībā boļševiks, šā vārda īstajā nozīmē, es nekad neesmu bijis (pasvītrots ar roku). Mana sīkpilsoniskā izcelsme, teorētiskas sagatavotības trūkums, – tas viss kopš paša padomju varas organizācijas sākuma ir radījis manī neticību partijas lietas galīgai uzvarai.

————

111 127

-2-

Bet sava pasaules uzskata man nebija, nebija arī savas programmas. Manī pārsvarā bija karjeriski principi, bet karjeru vajadzēja būvēt, vadoties no esošajiem apstākļiem. Kādi šie apstākļi bija?

Padomju valsts pastāvēja, nostiprinājās, es nokļuvu b(ijušās?) OGPU aparātā un tāpēc biju spiests balstīties tieši uz šiem konkrētajiem faktoriem.

Kāpjot augšup pa hierarhijas kāpnēm es 1926.gadā nonācu līdz OGPU priekšs.vietn. (stāvoklim). Ar šo brīdi arī sākas mani pirmie mēģinājumi spēlēt “lielajā politikā”, mani priekšstati par sevi kā par cilvēku, kurš pratīs ietekmēt partijas politiku un to mainīt. Tas notika pēc DZERŽINSKA nāves, trockistu atklātas cīņas pret kompartiju laikā.

Es trockistu uzskatiem un programmai nepievienojos, tomēr ļoti uzmanīgi vēroju cīņas gaitu, iepriekš sevī noteicis, ka piesliešos tai pusei, kura šajā cīņā uzvarēs (pasvītrots ar roku). No tā arī nāk tā īpašā līnija, kurai sekoju tajā laikā cīņā pret trockismu.

JJ: Kā konkrēti izpaudās šī jūsu sevišķā līnija cīņā pret trockismu?

AA: Kad sākās represijas pret trockistiem, jautājums, kas galā uzvarēs (trockisti vai VK(b)P CK), vēl nebija izšķirts. Katrā ziņā tā domāju es. Tāpēc es, būdams OGPU priekšn, vietn., vadījos no tā, lai

————

110 128

-3-

trockistus nesaniknotu pret sevi. Sūtot trockistus izsūtījumā, es viņiem tur radīju apstākļus, kuros viņi varēja turpināt savu darbību un nejusties sodīti.

Pats par sevi saprotams, kad pilnībā izšķīrās partijas uzvara pār trockismu, kad partija aizgāja Centrālkomitejas, Staļina pēdās, arī es steidzos parādīt sevi kā nesatricināmu CK piekritēju, protams, paliekot pie savas iepriekšējās nostājas neticībā CK līnijas uzvarai, paliekot CK skatam savā necaurredzamajā maskā.

Ja man kaut kādā mērā piemērojams divkoša apzīmējums, tad esmu tā spilgts piemērs, droši vien pat divkosības pionieris (viss teikums Staļina? pasvītrots ar roku).

JJ: Jūsu līniju attiecībā uz trockistiem jums diktēja no trockistu organizācijas puses?

AA: Nē, es šajā gadījumā darbojos patstāvīgi, pēc savas iniciatīvas. Jau iepriekš paskaidroju pēc kādiem motīviem vadījos.

Citādi lieta bija, kad cīņas arēnā pret partiju iestājās labējie. Te mana loma bija pavisam noteikta: ar labējiem es biju organizatoriski saistīts (pasvītrots ar roku).

JJ: Bet mums vēl nav pilnīgi skaidrs jautājums par jūsu savstarpējām attiecībām ar trockistiem. Organizatoriskas saites ar trockistiem jums bija?

AA: Tajā posmā vēl nebija. Tās izveidojās ievērojami vēlāk, kad trockisti sagāja blokā ar labējiem.

————

109 129

-4-

JJ: Par to parunāsim vēlāk. Jūs gatavojāties stāstīt par jūsu sakariem ar labējiem.

AA: Jā. Es teicu, ka ar labējiem man bija organizatoriskas saiknes. Šo saikņu sākums bija manās personiskās savstarpējās attiecībās ar RIKOVU, kurš tad bija Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs.

Kā OGPU priekšsēdētāja vietnieks es bieži tikos ar RIKOVU, sākumā sēdēs, vēlāk pie viņa mājās. Viņš pret mani attiecās labi, un tas man glaimoja un patika.

Personiskas attiecības man bija arī ar BUHARINU, TOMSKI un UGLANOVU. (Tolaik biju Maskavas Komitejas Biroja loceklis, bet UGLANOVS MK sekretārs.)

Kad labējie gatavojās uzstāties pret partiju, man šajā ziņā bija vairākas sarunas ar RIKOVU.

JJ: Kur, kad un kāda rakstura sarunas?

AA: Tas bija 1928.gadā RIKOVA kabinetā (pasvītrots ar roku). Par šīs sarunas raksturu man atmiņā palicis, ka runa bija par kaut kādām RIKOVA, BUHARINA, TOMSKA domstarpībām ar CK Politbiroju par zelta eksportu un labības pārdošanu. RIKOVS man teica, ka STAĻINS ved nepareizu līniju ne tikai šajos jautājumos. Tā bija pirmā saruna ar drīzāk iztaustīšanas un manis gatavošanas atklātākām sarunām raksturu.

Drīz pēc tam man ar RIKOVU bija vēl viena saruna. Šoreiz tiešāka. RIKOVS man izklāstīja labējo programmu, runājot, ka viņi uzstājas ar atklātu cīņu pret Centrālkomiteju, un tieši uzdeva jautājumu, ar kuriem esmu es.

————

108 130

-5-

JJ: Ko RIKOVAM uz to atbildējāt?

AA: Teicu RIKOVAM šādi: “Esmu ar Jums, esmu par Jums, bet tā kā ieņemu OGPU priekšs. vietnieka amatu, atklāti uzstāties Jūsu pusē es nevaru un nedarīšu. Par to, ka esmu ar Jums lai neviens nezin, bet es ar visu iespējamo no manas puses, no OGPU puses, – palīdzēšu Jums un Jūsu cīņai pret CK”.

JJ: Tātad 1928.gadā jūs pieslējāties labējiem un slēpāt to no partijas? (pasvītrots ar roku)

AA: Jā.

JJ: 1928.gadā labējie atklāti uzstājās pret partiju. Kāpēc jūs, būdams labējais, neuzstājāties, bet savu dalību labējo organizācijā slēpāt?

AA: Tas izrietēja no visas manas uzvedības līnijas.

Lieta izkārtojās tā: no vienas puses RIKOVA sarunas ar mani noteica manas personiskās simpātijas labējo programmai. No otras puses, no tā, ko RIKOVS teica man par labējiem, par to, ka bez viņa, BUHARINA, TOMSKA, UGLANOVA labējo pusē ir visa Maskavas organizācija, Ļeņingradas organizācija, arodbiedrības, no visa tā man radās iespaids, ka labējie var cīņā ar CK uzvarēt. Bet tā kā tad jau pacēlās jautājums par partijas vadības un padomju varas nomaiņu, par STAĻINA atstādināšanu, tad bija skaidrs, ka labējie iet uz varu.

Tieši tāpēc, ka labējie man attēlojās kā īsts spēks, es paziņoju RIKOVAM, ka esmu ar viņiem (pasvītrots ar roku).

————-

107 131

-6-

JJ: Jūs neatbildējāt uz jautājumu, kāpēc slēpāt savu dalību labējo organizācijā?

AA: Biju OGPU priekšsēdētāja vietnieks. Ja es būtu atklāti paziņojis par savām saiknēm ar labējiem, es tiktu atstādināts no darba. To es sapratu. Pie sevis spriedu tā: “ja nu labējie neuzvar. Es, saglabājot noslēpumā savu piederību viņiem, palieku savā vietā”. (pasvītrots ar roku) Tāpēc jau vienojos ar RIKOVU par īpašu stāvokli labējo vidū.

JJ: Paliekot konservēts labējais, vadījāties tikai no šiem apsvērumiem?

AA: Nē, ne tikai šiem. Man bija arī citi apsvērumi. Man bija pilnīgi skaidrs, ka labējo līderu attieksmi pret mani nosaka nevis mans relatīvais politiskais svars partijā un valstī (tāda svara man vispār nebija), bet mans kā OGPU priekšs. vietnieka stāvoklis. Ja es nokļūtu ārpus OGPU, nebūtu priekšs. vietnieks, es labējiem nekādu interesi neizraisītu, un mans stāvoklis viņu uzvaras gadījumā izrādītos niecīgs.

Bet paliekot OGPU priekšs. vietniekam, es labējiem biju vajadzīgs, varēju būt viņiem noderīgs. To labi saprata arī RIKOVS. Tādējādi, lai gan dažādu apsvērumu dēļ, bet mēs abi vienojāmies, ka atklāti kopā ar labējiem neuzstājos.

JJ: Kāda tad bija jūsu loma labējo organizācijā? Kā izveidojās jūsu savstarpējās attiecības ar viņu līderiem?

AA: 1928-29.gados es turpināju tikties ar RIKOVU. Es viņu pēc viņa lūguma apgādāju ar OGPU slepenajiem materiāliem

————-

106 132

-7-

par stāvokli laukos. Šajos materiālos es īpaši izcēlu budžu noskaņojumu (sakarā ar ārkārtējiem pasākumiem), rādot to kā zemniecības kopējo noskaņojumu. RIKOVS teica, ka šos materiālus viņi – labējie – izmantojot kā argumentāciju cīņā ar CK.

1928.gadā es piedalījos labējo apspriedē TOMSKA dzīvoklī. (pasvītrots ar roku) Tur bija labējo līderi un, šķiet, UGLANOVS un KOTOVS. Bija vispārējas runas par CK nepareizo politiku. Kas tika konkrēti runāts, es neatceros.

Vēl atceros apspriedi RIKOVA dzīvoklī, kur klāt bez manis un RIKOVA vēl bija MIHAILOVS un, šķiet, ŅESTEROVS. Es ar RIKOVU sēdēju uz dīvāna un mēs spriedām par CK postošo politiku, īpaši lauksaimniecības lietās. Toreiz RIKOVAM teicu, tas viss ir pareizi, un norādīju uz OGPU materiāliem, kas viņa secinājumus apstiprina.

1929.gadā pie manis uz OGPU atnāca BUHARINS un prasīja man materiālus par stāvokli laukos un par zemnieku dumpošanos. Iedevu viņam. Kad uzzināju, ka TRILLISERS arī reiz BUHARINAM devis kaut kādus materiālus, es izteicu TRILLISERAM savu negatīvo attieksmi pret šo faktu. Šajā gadījumā man vajadzēja sev monopolizēt labējo apgādāšanu ar dokumentiem, nostādīt viņus kaut kādā atkarībā no manis.

JJ: Bet bez dalības jūsu uzskaitītajās labējo līderu apspriedēs un viņu apgādes ar tendenciozi piemeklētiem OGPU materiāliem, ar ko konkrēti jūs palīdzējāt labējiem? Jūs taču solījāt palīdzēt viņiem no OGPU aparāta puses?

————–

105 133

-8-

AA: Tajā laika nogrieznī – 1928.g., 1929.g. vidus, kad labējie atklāti cīnījās pret kompartiju no manis vairāk neprasīja.

Citāds stāvoklis izveidojās, kad noskaidrojās, ka atklātā cīņā labējie ir zaudējuši, kad labējo taktika pieņēma nelegālas cīņas ar partiju raksturu. Tad arī manam stāvoklim bija jāmainās.

Pirmkārt, es vienojos ar RIKOVU par savu īpašu konspirāciju, par kopīgu apmeklējumu un tikšanās pārtraukšanu.

Otrkārt, tā kā runa bija par labējo nelegālu darbību, kas dabiski līdz vilka represijas, mana palīdzība labējiem vairs nevarēja aprobežoties ar informāciju.

Labējo centrs man uzlika organizācijas pasargāšanas no pilnīgas izgāšanas uzdevumu. Sarunā ar RIKOVU par šo tēmu es savu stāvokli noteicu šādi: “Jūs darbojieties. Es jūs netraucēšu. Bet ja kaut kur notrūks, ja būšu spiests iziet uz represijām, es centīšos labējo lietas reducēt uz lokālām grupām, neatklāšu organizāciju kopumā, jo vairāk – neaiztikšu organizācijas centru.”

JJ: Kad jums bija šī saruna ar RIKOVU?

AA: Precīzi neatceros. Šķiet, 1929.gada beigās vai 1930.gada sākumā (pasvītrots ar roku).

JJ: Jūs liecinājāt, ka pēc labējo organizācijas pārejas uz nelegālām metodēm pret partiju, jūsu loma kā labējo organizācijas dalībniekam aktivizējās, un, kā jūs vienojāties ar RIKOVU, tā reducējās uz organizācijas pasargāšanu no iekrišanas.

———–

104 134

-9-

Kā jūs šo savu nodevīgo līniju OGPU-NKVD pildījāt?

AA: Pasargāt labējo organizāciju no iekrišanas to augošas aktivitātes un pārejas uz nelegālu cīņu ar kompartiju apstākļos man vienam pašam bija grūti.

Man bija skaidrs, ka ja OGPU aparātā, īpaši slepenajā daļā nebūs sava cilvēka, tad pret manu gribu organizācija var tikt iegāzta. Tāpēc es 1931.gada rudenī par Slepenās daļas priekšnieku iecēlu MOLČANOVU. (rindkopa malā iezīmēta ar 2 līnijām)

JJ: Kāpēc tieši MOLČANOVS?

AA: Divu iemeslu dēļ:

1. Par MOLČANOVU – GPU Ivanovas guberņas daļas priekšnieku zināju, ka viņš ir saistīts ar labējiem, tieši ar KOLOTILOVU, kurš toreiz bija VK(b)P Ivanovas guberņas komitejas sekretārs;

2. MOLČANOVS bija personīgi man uzticams cilvēks, bija manās rokās, un es varēju droši ar viņu rīkoties.

JJ: Kā jūs zinājāt, ka MOLČANOVS ir labējais?

AA: To man pateica pats MOLČANOVS, neatceros kurā gadā, vai nu 1929. vai 1930-ajā.

Viņš kaut kā atbrauca uz Ivanovu, ienāca pie manis kabinetā un pastāstīja, ka Ivanovā ir labējo grupa, ko vada KOLOTILOVS, ka KOLOTILOVS veic ar viņu labējiem raksturīgas sarunas par CK līnijas kļūdainumu, par tādas līnijas postīgumu valstij. MOLČANOVS lūdza manu padomu, kā viņam rīkoties.

———–

103 135

-10-

No tā kā viņš izklāstīja KOLOTILOVA labējos uzskatus, es jutu, ka arī viņš pats turas pie labējo viedokļa un tieši viņam pajautāju, kā viņš personīgi vērtē labējo nostāju. MOLČANOVS man atklāti paziņoja, ka viņu uzskatiem piekrīt.

JJ: Kā izskaidrot, ka GPU guberņas daļas priekšnieks nebaidījās izklāstīt jums – OGPU priekšnieka vietniekam – savus kontrrevolucionāros labējos uzskatus. Vai tad viņš zināja par jūsu piederību pie labējiem?

AA: Lai viņa atklātība ar mani būtu skaidra, man ir jāizstāsta par vienu epizodi, kāda bija pirms manas sarunas ar MOLČANOVU.

Apmēram 1927.gadā man ienāca materiāli, kas kompromitēja MOLČANOVU. Runa bija par kaut kādiem kriminālnoziegumiem kaut kur Kaukāzā. Es viņu izsaucu uz Ivanovu, pateicu viņam par šiem materiāliem. MOLČANOVS uzreiz atzina šos pagātnes grēkus par saviem un jau grēksūdzes veidā pastāstīja vēl par vienu grēku – kompartijas stāža pierakstīšanu sev.

Es teicu, ka man ir vajadzīgi man uzticami cilvēki, ka viņa liktenis tagad ir manās rokās, bet ja viņš pildīs visādus manus norādījumus, tad es šos materiālus par viņu tālāk nelaidīšu, bet viņš varēs turpināt savu darbu Ivanovā tajā pašā amatā.

JJ: Tas ir, runājot tieši, jūs MOLČANOVU savervējāt uz pie sevis esošu kompromitējošu materiālu pamata, pie kam savervējāt saviem noziedzīgajiem kontrrevolucionārajiem mērķiem?

AA: Jā, īstenībā es viņu savervēju, pie kam vervēšanas brīdī es vēl nezināju konkrēti kā turpmāk viņu izmantošu.

————

102 136

-11-

JJ: Ar ko beidzās šī MOLČANOVA vervēšana?

AA: Viņš manam priekšlikumam labprāt piekrita un aizbrauca atpakaļ uz Ivanovu.

Tagad jums bez šaubām Molčanova atklātības iemesls un tā, ka viņš nebaidījās stāstīt man par saviem labējiem uzskatiem un saviem sakariem ar Ivanovas labējo organizāciju iemesls ir skaidrs.

JJ: Kādus norādījumus MOLČANOVAM devāt, kad viņš jums paziņoja par saviem sakariem ar Ivanovas labējo organizāciju?

AA: Toreiz es MOLČANOVAM par to, ka pats esmu labējais, neteicu, bet piedāvāju viņam Ivanovā visās lietās atbalstīt KOLOTILOVA līniju.

JJ: Kā tad tomēr MOLČANOVS tika iecelts par Slepenās-Politiskās daļas priekšnieku?

AA: Atļaujiet man nelielu atkāpi.

Ir vispārzināms, ka 1931.gads bija pilns ar lielākajām grūtībām valstī. Vispārzināms ir arī, ka 1931.gadā pieauga visu kontrrevolucionāro elementu aktivitāte valstī. Uz šo grūtību fona aktivizējās arī labējo nelegālā darbība. Tas bija man zināms, gan no OGPU materiāliem, gan no personīgām tikšanām ar labējo līderiem.

1931.gadā pirmo reizi pacēlās jautājums par bloku starp labējiem, trockistiem un zinovjeviešiem un cīņas par varas gāšanu pamatu ar terora pret partijas vadītājiem un masveidīgas sacelšanās metodi.

Šajā sakarā es reiz (tas bija 1931.gada vasarā) tiku uzaicināts uz Boļševo uz vasarnīcu pie TOMSKA. Tur es sastapu arī Fomu

—————

101 137

-12-

(A.P.SMIRNOVU).

TOMSKIS savu sarunu sāka ar vispārīgu stāvokļa vērtējumu valstī, runāja par CK politiku, kas ved valsti uz bojā eju, teica, ka mums – labējiem nav nekādas tiesības palikt vienkāršu skatītāju lomā, ka šis brīdis prasa no mums aktīvu rīcību.

Mani, dabiski, interesēja reāli plāni un cīņas iespējas, un tā arī stādīju jautājumu.

Klātesošais Foma man stāstīja par iecerēto bloku ar trockistiem un zinovjeviešiem, runāja par visai plaši sazarotām organizācijas grupām vairākās Savienības pilsētās un kopumā ļoti optimistiski raksturoja cīņas ar kompartiju izredzes.

Jāatzīst, ka arī man šīs izredzes toreiz tēlojās optimistiskos toņos.

JJ: Kāpēc braucāt pie TOMSKA? Bijāt taču vienojušies ar RIKOVU par savu sevišķu konspirētību, kas izslēdz visādas tikšanās ar labējo līderiem?

AA: Te sava loma bija diviem faktoriem:

Pirmkārt, valsts pārdzīvojamās grūtības un iespēja, kā man šķita, šajā sakarā labējiem nākt pie varas. Tāpēc man vajadzēja izrādīt kādu aktivitāti un uzsvērt savu solidaritāti ar viņiem.

Otrkārt, mans stāvoklis OGPU tajā laikā bija kaut kādā mērā sagrīļojies. Tas bija laikā, kad OGP strādāja AKULOVS. Biju apvainojies un meklēju palīdzību pie labējiem.

———–

100 138

-13-

JJ: Tomēr atbildiet, kā notika MOLČANOVA iecelšana par Slepenās-politiskās daļas priekšnieku?

AA: Lūk, šajā apspriedē pie TOMSKA arī tika pacelts jautājums par nepieciešamību veikt pasākumus, lai neiegāztu labējo darbību, lai nodrošinātu viņiem no OGPU puses pilnas iespējas viņu darbības izvēršanai uz jauna, ievērojami paplašināta pamata.

Pacēlās jautājums, vai es to varēšu izdarīt. Es atbildēju, ka man vienam tas ir grūti, ka vislabāk būtu Slepenajā daļā iesēdināt savu cilvēku.

Un lūk, it kā TOMSKIS, it kā Foma teica, ka GPU Ivanovas guberņas daļas priekšnieks ir pazīstams kā labējais, un ka nekaitētu tieši viņu nosēdināt par Slepenās daļas priekšnieku.

Šo priekšlikumu es pieņēmu, un MOLČANOVS tika iecelts par OGPU Slepenās daļas (СПО) priekšnieku.

JJ: Tas nozīmē, ka MOLČANOVA iecelšana par Slepenās-Politiskās daļas priekšnieku notika pēc labējo organizācijas centra lēmuma?

AA: Jā, tieši tā tas bija.

Tehniski tas tika noformēts vienkārši: es izsaucu no Ivanovas MOLČANOVU, paziņoju viņam par organizācijas pieņemto lēmumu par viņa iecelšanu Maskavā par Slepenās daļas priekšnieku, brīdinot, ka viņu izsauks BULATOVS uz sarunu par šo jautājumu, lai viņš savu piekrišanu dod, ne vārdu nesakot par sarunu ar mani. Bet es tolaik praktizētajās priekšnieku vietnieku apspriedēs pie MENŽINSKA izvirzīju MOLČANOVA kandidatūru uz

————

99 139

-14-

Slepenās daļas priekšnieka amatu. MOLČANOVA kandidatūra iebildumus neizsauca, un viņš tika iecelts.

JJ: Tātad arī MOLČANOVS zināja, ka viņš par OGPU Slepenās daļas priekšnieku iecelts ar labējo centra lēmumu?

AA: Jā, es viņam par to teicu. Pēc tam mēs ar MOLČANOVU sarunājām par mūsu darba OGPU taktiku.

JJ: Par nodevības taktiku?

AA: Jā. Par taktiku, kas bija labējo, trockistu un zinovjeviešu kontrrevolucionārās darbības piesegšana.

Domāju, ka nav vērts šeit uzskaitīt visus faktus, kas saistīti ar manu un MOLČANOVA nodevīgo līniju, tie tagad ir zināmi visai partijai, un diez vai visus var atcerēties.

Protams, ir zināms, ka ja nebūtu bijusi mūsu nodevīgā darbība NKVD, – zinovjeviešu, trockistu un labējo centri būtu atklāti to rašanās laikā – 1921-32.gados. (rindkopa pasvītrota ar roku)

Aģentūras materiāli par viņu kontrrevolucionāro darbību nāca no visām Padomju Savienības malām visus gadus.

Mēs uz triecieniem pa šī organizācijām izgājām tikai tad, kad to tālāka piesegšana draudēja ar mūsu pašu iekrišanu. Tā notika ar Rjutinas grupu, kuru mums nācās likvidēt, jo materiāli nokļuva CK; tā notika ar Buharina “skolu”, kuras likvidācija sākās Novosibirskā, un kuras lietu paņēma uz Maskavu tikai tamdēļ, lai šeit to sarauktu; tā notika ar trockistisko I.N.SMIRNOVA grupu, un galu galā (rindkopa malā atzīmēta ar divām svītrām, ar roku)

————

98 140

-15-

tā turpinājās pat pēc KIROVA nogalināšanas.

Jāatzīst, ka pat tādos gadījumos, kad mēs piespiesti gājām uz atsevišķu gan labējo, gan trockistu un zinovjeviešu organizāciju iekritušu grupu likvidāciju, es un MOLČANOVS pēc mana norādījuma veica visus pasākumus, lai šīs organizāciju grupas attēlotu kā lokālas un īpaši centāmies piesegt darbojošos organizāciju centrus.

JJ: Pie jūsu nodevīgās darbības sistēmas un atsevišķiem nodevības faktiem mēs vēl atgriezīsimies. Jūs iepriekš atzināties, ka bez jūsu un MOLČANOVA nodevīgās lomas OGPU-NKVD sistēmā labējo, trockistu un zinovjeviešu organizāciju centrus, pareizāk sakot, šo organizāciju bloka centrus varēja likvidēt savlaicīgi.

AA: Jā, tā nešaubīgi ir.

JJ: Tātad arī biedra KIROVA nogalināšanu varēja novērst? (pasvītrots ar roku)

AA: Noteikti. (pasvītrots ar roku)

JJ: Un jūs to neizdarījāt? (pasvītrots ar roku)

AA: Nē.

JJ: Tātad jūs esat šīs neģēlīgās slepkavības līdzdalībnieks?

AA: Nē, to es atzīt nevaru.

JJ: Jums materiāli par darbojošamies teroristiskiem centriem bija?

AA: Bija.

————–

97 141

-16-

JJ: KIROVU nogalināja viņi?

AA: Viņi.

JJ: Vai piesedzāt šo teroristisko centru darbību?

AA: Piesedzu.

JJ: Kā tad jūs iedrošināties noliegt savu dalību biedra KIROVA neģēlīgajā nogalināšanā?

AA: Es nebiju šīs nogalināšanas līdzdalībnieks, tomēr nešaubīgi esmu atbildīgs par to, ka KIROVA nogalināšanu nenovērsu.

JJ: Neraugoties, ka jums bija visas iespējas šo nogalināšanu novērst?

AA: Jā.

JJ: Jūs bijāt labējo organizācijas dalībnieks, bet uz biedra KIROVA nogalināšanas brīdi arī teroristisku organizāciju bloka dalībnieks. Vai jūs apzināti piesedzāt biedra KIROVA nogalināšanas gatavošanu?

AA: Jums jāsaprot, ka manos kā Iekšlietu tautas komisāra personīgos plānos nevarēja būt tādi nesakarīgi akti kā KIROVA nogalināšana.

Es taču labi sapratu, ka tādi akti var novest ja ne pie manas kā labējo organizācijas dalībnieka pilnīgas izgāšanās, tad katrā ziņā pie manas kā tautas komisāra, kurš pārzina valdības locekļu apsardzi, atbildības. Tur nekas izņemot zaudējumu man nevarēja sanākt, bet tieši tad uz to periodu mani personiskie

————-

96 142

-17-

plāni gāja visai tālu un ne gluži sakrita ar bloka plāniem.

JJ: Kādi bija jūsu personiskie plāni?

AA: 1932.gadā trockistu, zinovjeviešu un labējo bloks bija galīgi noformējies. Kopā viņi, manuprāt, bija visai iespaidīgs spēks. Labējo organizācijas vidē doma par galma apvērsumu brieda. Mani labējie ar šiem plāniem neiepazīstināja. Un es sapratu kāpēc: tiklīdz runa bija par galma apvērsumu, viņi varēja iztikt arī bez manis. Kremļa apsardze manās rokās nebija.

Man šķita, ka ja nu viņiem izdosies nonākt pie varas, mani var apiet. Kaut kāda neuzticība pret mani viņiem bija, un es jau pats ne visai viņiem uzticējos.

Reizē ar to man – OGPU priekšsēdētāja vietniekam – bija redzams, ka spēku samērs valstī tolaik, 1932-33.gados, vēl nav tāds, ka varētu rēķināties ar pilnīgu sazvērestības pret padomju varu izdošanos.

Bet turpmāk sazvērnieku agresivitāte auga tieši proporcionāli kompartijas uzvarām. Viņu veiksmes iespēja izslēgta nebija. Un lūk, lai nepaliktu muļķos, es nācu pie secinājuma par nepieciešamību sevi nodrošināt labējo un trockistu sazvērestības gadījumam un likt viņiem rēķināties ar mani kā reālu spēku. Un tad es ķēros pie paralēlas sazvērestības organizēšanas pret padomju varu OGPU-NKVD aparātā. (pasvītrots ar roku)

JJ: Saraujot sakarus ar labējiem?

AA: Kā to teikt, – gan jā, gan nē. Jā tāpēc, ka slēpu savus plānus no labējiem; nē tāpēc, ka turpināju viņiem palīdzēt.

————

95 143

-18-

Lūk, šeit izpaudās mana stāvokļa divdabība, kas kā sarkans pavediens gāja cauri visai manai politiskajai darbībai.

JJ: Kāda te divdabība. Par kādu divdabību runājat? Jūs esat padomju varas ienaidnieks, nodevējs kompartijas iekšienē.

AA: Es runāju par sava paša stāvokļa divdabību labējo organizācijā. Jau teicu, ka baidījos, ka viņi nonākot pie varas var mani vienkārši padzīt, un tieši tāpēc es organizēju paralēlu sazvērestību.

JJ: Jūs sakāt, ka radījāt sazvērestību pret padomju varu OGPU-NKVD iekšienē. Tātad jums bija līdzdalībnieki starp čekistiem?

AA: Protams, bija.

JJ: Kas?

AA: Par MOLČANOVU jau teicu, viņš bija manis savervēts jau sen. Bez viņa manis organizētas sazvērestības pret padomju varu dalībnieki bija:

1. PROKOFJEVS – Iekšlietu tautas komisāra vietnieks;

2. PAUKERS – Operatīvās daļas priekšnieks;

3. VOLOVIČS – Operatīvās daļas priekšnieka vietnieks;

4. GAJS – Sevišķās daļas priekšnieks;

5. BULANOVS – NKVD sekretārs;

6. ŠAŅINS – Transporta daļas priekšnieks;

7. OSTROVSKIS – Administratīvi-saimnieciskās pārvaldes priekšnieks.

—————

94 144

-19-

JJ: Tie ir visi?

AA: Kā tieši sazvērestības dalībnieki – visi. Visi viņi bija iepazīstināti ar sazvērestības plāniem un mērķiem un manā pilnvarojumā pildīja manus uzdevumus, kas saistīti ar sazvērestības gatavošanu.

Bez uzskaitītajiem bija arī kādi cilvēki, man personīgi uzticami, kas pildīja manus atsevišķus noziedzīgus uzdevumus, bet nebija iepazīstināti ar sazvērestības plānu.

JJ: Kas ir šie cilvēki, nosauciet viņus?

AA: Pie viņiem attiecināmi:

1. LURJE – NKVD Inženieru-būvniecības daļas priekšnieks;

2. IVANOVS – NKVD sekretāra palīgs;

3. VIŅECKIS – Operatīvās daļas darbinieks;

4. PAKALNS – NKVD Administratīvi-saimnieciskās pārvaldes daļas priekšnieks;

5. ČERTOKS – Ekonomiskās daļas (ЭКО) priekšnieka palīgs;

6. POGREBINSKIS – Gorkijas novada UNKVD priekšnieks.

JJ: Jūs slēpjat savas sazvērestības pret padomju varu dalībniekus. Ne visus izdodat.

AA: Kāda man jēga tagad slēpt atsevišķus sazvērestības dalībniekus? Viņi man vairs nav vajadzīgi. Varbūt esmu kādas personas izlaidis no atmiņas, kuri ar sazvērestības plānu iepazīstināti nebija, bet kuri tā vai citādi manos aprēķinos bija, sazvērestības praktiskas veikšanas gadījumam. Pašlaik es viņus atcerēties nespēju. Lūdzu pie šā jautājuma atgriezties nākošajā pratināšanā – uz to brīdi pacentīšos atcerēties. (Staļina? zīmējums ar roku:

)

—————-

93 145

-20-

JJ: Jūs vadījāt kontrrevolucionāru sazvērestību pret padomju valsti, reāli paredzot un gatavojot varas sagrābšanu savās rokās. Nevar būt, ka jūs aprobežojāties tikai ar to sazvērestības sastāvu, kuru nosaucāt. Mēs prasām izdot visus savus līdzdalībniekus.

AA: Es tiešām esmu sazvērestības pret padomju valsti organizators (pasvītrots ar roku) un tieši tāpēc, ka reāli to gatavoju, es nevarēju iziet uz plaša dalībnieku sastāva iesaistīšanu šajā noziedzīgajā lietā. Es taču tomēr biju čekists…

JJ: Nodevējs jūs bijāt ne čekists!

AA: Nodevējs, bet čekistu rindās. Es vairāk par citiem sapratu un piesargājos no izgāšanās.

JJ: Kā tad jūs izgājāt uz lai cik samērā nelielā nosaukto čekistu daudzuma vervēšanu?

AA: Katra no viņiem vervēšana ir ar savu stāstu: tā tika rūpīgi gatavota, un uz atklātu sarunu gāju tikai tad, kad manas izredzes uz vervēšanas izdošanos bija nešaubīgas. Jūs to redzējāt MOLČANOVA vervēšanas piemērā.

JJ: Kā tieši tika vervēti jūsu līdzdalībnieki:

AA: Te jāsaka daži vārdi par to tiešā saskarē ar mani esošo OGPU-NKVD darbinieku audzināšanas sistēmu, kādu uzturēju daudzu gadu garumā. Tā

————-

92 146

-21-

reducējās pirmkārt uz to, ka es pakļāvu cilvēkus savai personīgai ietekmei. Attiecībā uz vairākumu – man kā aparāta vadītājam – tas izdevās. To panācis es pārgāju nākošā pakāpē: es iedvesu cilvēkiem atsvešinātību no partijas (pasvītrots ar roku), viņu apziņā ieaudzēju ideju, ka valsts izlūkošanai ir jāspēlē no valdības un partijas patstāvīga (pasvītrots ar roku) loma. Es pie tam norādīju uz pilsonisko valstu pieredzi un pierādīju, ka šo valstu valdības nomainās – bet izlūkošana paliek nemainīga vienmēr.

Pilnīgi skaidrs, ka es to ne vienmēr runāju tieši un ne visiem, bet aizplīvurotā formā – izteicu bieži. Par piesegu man šādam mērķim kalpoja tā saucamās čekistu tradīcijas, kurām piešķīru pretpartijas raksturu (pasvītrots ar roku). Norādes vai drīzāk spekulācijas ar tām man kalpoja kā papildus garantija no iespējamas iekrišanas, jo šo izslavēto tradīciju sastāvdaļa bija kastu sistēma (pasvītrots ar roku). Mana paruna bija “nenest strīdu ārā no sētas”.

Tādi bija vispārējie apstākļi, kas paši par sevi bija manis iedibināti un kas veicināja manus sazvērnieciskos mērķus šajos apstākļos, pirmkārt – cilvēku OGPU-NKVD aparāta iekšienē vervēšanas mērķus.

JJ: Bet jūs, jāpieņem, cilvēkus sazvērestībai vervējāt katru individuāli un ar noteiktu mērķi.

Lūk, par to neesat teicis neko.

AA: Pie tā pāreju. Individuālā vervēšanā es pirmkārt izgāju no tā, lai OGPU-NKVD galveno daļu vadībā

————

91 147

-22-

būtu mani cilvēki, man uzticīgie, man sazvērestības praktiskā izpildē vajadzīgie un mani no iekrišanas nodrošinošie.

1. MOLČANOVS. – Viņš bija Slepenās-Politiskās daļas priekšnieks. Kā viņš tika iesaistīts sazvērestībā, jau teicu. Viņš mani no iespējamas iekrišanas garantēja ar to, ka pēc maniem norādījumiem bremzēja labējo organizācijas atklāšanu, “dzēsa” atsevišķas šīs organizācijas iekrišanas un ziņoja man par trockistu, zinovjeviešu un labējo darbību. Pēc viņa ziņojumiem es visu laiku uzmanīgi sekoju viņu aktivitātes kāpumiem un kritumiem, un sakarā ar to būvēju savus plānus.

2. PROKOFJEVS. – Viņš bija mans vietnieks. Man tuvs cilvēks. Viņu novēroju sen. Zināju, ka viņš ir dziļi pretkompartijisks cilvēks. Kādreiz staigājis trockistos (pasvītrots ar roku). Sarunās ar viņu par vispārpolitiskām tēmām – viņš vienmēr piebalsoja manām piesardzīgi izteiktajām kritiskajām piezīmēm. Viņu es savervēju, kad viņš pēc darba Strādnieku-zemnieku inspekcijā (РКИ) atgriezās OGPU orgānos, šķiet, tas bija 1932.gadā. Pamazām viņš tika iepazīstināts ar visu. Viņam bija savi cilvēki, kurus vervēja pats.

3. PAUKERS. – Viņa vervēšanai bija, protams, primāra nozīme. Viņš bija Operatīvās daļas priekšnieks. Tieši pārzināja valdības locekļu apsardzi. Uz viņu sazvērestības konkrētas izpildes gadījumā krita galvenais darbs: valdības locekļu arestēšana. Šis man bija vistuvākais un visuzticamākais cilvēks.

4. GAJS. – Viņš bija Sevišķās daļas priekšnieks. Galīgi izlaidies un noziedzīgs cilvēks. Sifilītiķis. Viņš bija tuvs

————-

90 148

-23-

ar PROKOFJEVU un vervēts tika pēc viņa ieteikuma. Viņš ar mani sadarbojās dažu OGPU-NKVD darbinieku spiegu darbības pēdu slēpšanā (pasvītrots ar roku), par kuriem pateikšu vēlāk. Sazvērestības plānā viņam bija iedalīta novērošanas loma un sakaru ar Sarkanarmijas karavīriem, cilvēku atlases no viņu sastāva, kurus varēs izmantot sazvērestības lietās, loma. To viņš varēja pildīt viegli, jo būdams Sevišķās daļas priekšnieks viņš zināja dažādu militāro darbinieku noskaņojumu. Galīgi savervēts viņš tika 1934.gadā (vai 1935.gada sākumā). Tika ievests manu plānu lietas kursā un pildīja manus pilnvarojumus.

5. VOLOVIČS. – Operatīvās daļas priekšnieka vietnieks. Viņu savervēju šādi. 1931.gadā VOLOVIČS, tolaik būdams Ārzemju daļas (ИНО) nodaļas priekšnieks (līdz tam bijis mūsu rezidents Francijā) ienāca pie manis kabinetā un pateica, ka ir Vācijas izlūkošanas savervēts. Tad viņš man teica, ka neko viņu vajadzībām nav vēl izdarījis. Es viņu brīdināju, ka viņa nodevīgo aktu piesegšu, ja viņš turpmāk pildīs visus manus pilnvarojumus. VOLOVIČS piekrita. Pēc tam viņš tika pārcelts par PAUKERA vietnieku un tur pārzināja tehniku. Viņu izmantoju sev valdības telefonsarunu noklausīšanās iespēju organizācijai. Bet vēlāk es VOLOVIČU izmantoju ievērojami plašāk, speciālu uzdevumu izpildē.

6. BULANOVS. – Viņš man bija sevišķi slepeniem pilnvarojumiem. Pie viņa man glabājās mans nelegālais valūtas fonds (pasvītrots ar roku), kuru biju izveidojis manas kontrrevolucionārās darbības finansēšanai, man vajadzīgu cilvēku “uzpirkšanas” mērķiem. (rindkopa malā atzīmēta ar divām svītrām) BULANOVS bija man

————-

89 149

-24-

visuzticamākais cilvēks, zināja visus manus plānus un bez tam palīdzēja man arī manās tīri kriminālās lietās.

7. ŠAŅINS. – Savervēju viņu personīgi, kad viņš vēl bija mans sekretārs. Mans valūtas fonds sākumā glabājās pie viņa. Vēlāk es viņu ievedu savu sazvērestības plānu lietas kursā.

8. OSTROVSKIS. – Viņu savervēju apmēram 1934.gadā. Viņš man iekrita kaut kādās kriminālās lietās, un es viņu iesaistīju savās paša kriminālajās lietās. Viņš pildīja atsevišķus manus pilnvarojumus sakariem ar vajadzīgiem cilvēkiem un manās kriminālajās lietās.

JJ: Vesela rinda jautājumu, kurus tikko skārāt, prasīs to precizēšanu un detalizāciju. Mēs pie tiem atgriezīsimies vēlāk. Tagad mūs interesē sazvērestības plāni.

Kā jūs iedomājāties to izpildīšanu?

AA: Bija vairāki varianti. Viens no tiem bija tāds, ka tad kad labējo organizācija kopā ar trockistu un zinovjeviešu bloku būs gatava varas sagrābšanai, tad viņiem vajadzēs to man darīt zināmu, un es to īstenotu tehniskā ziņā. Ar to bija domāts padomju valdības un kompartijas vadītāju arests ar maniem spēkiem un jaunas valdības izveidošana no sazvērnieku sastāva, galvenokārt no labējiem. 1935.gadā tas bija pilnīgi iespējams: Kremļa apsardze, tā garnizons bija manās rokās, un es to būtu varējis izdarīt. Šajā virzienā biju jau veicis attiecīgus pasākumus.

JJ: Kādi tie bija?

AA: Devu norādījumu PAUKERAM pietuvināt sev Kremļa garnizona komandējošo sastāvu. Es pats uzaicināju virkni komandieru

————

88 150

-25-

pie sevis. Tā kā Kremļa komendants bija TKALUNS, ne mūsējais, bet Aizsardzības tautas komisāra ieceltais, tad es mēģināju arī viņu pietuvināt sev. Arī PAUKERAM bija norādīts viņu aptecēt, piejaucēt viņu mums. Un PAUKERS to darīja, tiesa, ne visai prasmīgi, jo viņiem bieži gadījās sadursmes. Ja TKALUNU neizdotos savervēt, viņu būtu viegli vajadzīgā brīdī lokalizēt, likvidēt.

JJ: Izdevās TKALUNU savervēt?

AA: Nē. Bet tas bija domāts vēlāk. Bez uzrādītajiem pasākumiem attiecībā uz Kremļa garnizonu es pavēlēju PAUKERAM atlasīt 20-30 cilvēkus no viņam īpaši uzticīgiem cilvēkiem Operatīvajā daļā, viņus trenēt veiklībā un spēkā un nevedot viņus lietas kursā turēt rezervē.

JJ: Kādam nolūkam?

AA: Paredzēju viņus izmantot mūsu veicamā apvērsuma brīdī tiešam valdības locekļu arestam. PAUKERS man ziņoja, ka tādus jau daļēji ir atlasījis un ar viņiem strādā.

JJ: Kas ir šie cilvēki? (pasvītrots ar roku) Nosauciet viņus?

AA: Personīgi es viņu uzvārdus nezinu. To vajadzēs jautāt PAUKERAM. (pasvītrots ar roku) Gribu tikai jūs brīdināt, ka šiem cilvēkiem nekāda priekšstata par mērķiem un uzdevumiem, kādus viņiem var uzstādīt, nebija. Katrā ziņā PAUKERS man neteica, ka viņiem to darījis zināmu.

————–

87 151

-26-

JJ: Jūs paziņojāt, ka jums bija vairāki sazvērestības īstenošanas varianti. Pagaidām nosaucāt tikai vienu no tiem.

Kādi ir pārējie varianti?

AA: Cits variants, neskaidrāks, bija rezultāts sāktajai trockistu-zinovjeviešu bloka un labējo sagrāvei pēc KIROVA nogalināšanas.

KIROVA nogalināšana, par kuras konkrētu gatavošanu es nezināju, izraisīja pret mani dabisku saspringumu CK. Tiku nolikts JEŽOVA kontrolē, kurš spieda uz mani un prasīja pilnīgu trockistu-zinovjeviešu un labējo sagrāvi. Uz to es baidījos iet, jo, pirmkārt, negribēju sev zaudēt plašu bāzi sazvērestības īstenošanai un, otrkārt, baidījos šajā sakarā iekrist pats.

Viss, ko es un mani līdzbiedri (pirmkārt MOLČANOVS) varējām šo organizāciju likvidācijas bremzēšanas lietā darīt – mēs darījām. Bet tas neizdevās: JEŽOVS spieda, un mums nācās iet uz šīs lietas tālāku izvēršanu, tālāku likvidāciju.

Tas bija 1935-36.gadu periods, kad kara draudu izredzes bija ļoti reālas un tuvas.

Tādējādi mūsu sazvērestības otrs variants bija saistīts ar šīm kara tuvuma izredzēm.

JJ: Kāds konkrēti bija jūsu otrais varas sagrābšanas variants kara gadījumā?

AA: Ja pirmajā variantā runa bija par sazvērestības īstenošanu kopā ar labējiem un uz viņu iniciatīvu, tad otro variantu, kā jau liecināju, izraisīja faktiski

————

86 152

-27-

zem CK spiediena notiekošā trockistu-zinovjeviešu un labējo bloka spēku, kas tādējādi izkrita no manas spēles, sagrāve, un tad notika mana pārorientācija uz vāciešiem kā uz reālu spēku. (pasvītrots ar roku).

Man šķita, ka PSRS un Vācijas ar Japānu kara gadījumā padomju valdībai nāksies sadurties ne vien ar savu pretinieku militāro spēku, bet arī ar zemnieku dumpošanos savā aizmugurē. Tā fonā aktivizēsies kontrrevolucionāras organizācijas un pirmkārt trockisti, zinovjevieši un labējie. PSRS sakāve karā man šķita iespējama. Bet sakāve neizbēgami aiz sevis vilktu arī valdības nomaiņu, kuras sastāvu diktētu uzvarētāji, šajā gadījumā Vācija. Lūk kāpēc, gribot sevi nodrošināt un spēlēt noteiktu lomu arī nākošajā valdībā, es domāju nodibināt kontaktus ar Vācijas valdības aprindām. (pasvītrots ar roku)

JJ: Jūs ne tikai domājāt nodibināt sakarus, bet faktiski jau tos nodibinājāt?

AA: Nē, personīgu sakaru ar vāciešiem man nav bijis, bet iespējams, ka vācieši par maniem plāniem zināja.

JJ: Kādā veidā?

AA: Caur VOLOVIČU, kurš bija saistīts ar Vācijas izlūkošanu. Bez tam, par nepieciešamību orientēties uz vāciešiem man deva mājienu RADEKS. (pasvītrots ar roku)

JJ: Kad un kur par to runājāt ar RADEKU?

AA? Viņš atnāca pie manis 1936.gada vasarā.

————-

85 153

-28-

JJ: Kāpēc viņš pie jums nāca?

AA: RADEKS pie manis atnāca prettrockistu operācijas izvēršanas laikā un vaicāja man, cik tālu iešu organizācijas likvidācijā. (pasvītrots ar roku) Es RADEKAM paziņoju, ka stāvoklis ir tāds, ka nāksies iet tālu, varbūt arī līdz pilnai viņu likvidācijai, un es te palīdzēt neko nevarēšu, jo atrodos stingrā JEŽOVA kontrolē.

JJ: Kā izskaidrot šo RADEKA apmeklējumu pie jums? Vai bijāt saistīts ar viņu agrāk?

AA: Nē. Personīgu sakaru ar RADEKU man nebija, viņa lomu trockistu organizācijā, protams, zināju, bet brīnījos, kā RADEKS zin par manu lomu. Manu neizpratni izkliedēja pats RADEKS, paziņojot, ka viņš nācis pie manis no BUHARINA. (pasvītrots ar roku)

JJ: Ko jums RADEKS teica par sakariem ar vāciešiem?

AA: Viņš man teica, ka stāvoklis tagad ir tāds, ka jāorientējas uz vāciešiem un ka viņš ir personīgi saistīts ar Vācijas valdības aprindām. Pie kam viņš pat nosauca man dažu cilvēku uzvārdus, ar kuriem saistīts.

JJ: Kādas personas viņš nosauca?

AA: Pašlaik šos uzvārdus neatceros.

JJ: Bet kāpēc RADEKS jums to teica?

AA: Taisnību sakot, es pats to nesapratu, bet man radās iespaids, ka RADEKS ar to gribēja uzsvērt cik svarīgi ir saglabāt viņu personīgi, tā kā viņa rokās bija sakari ar

———–

84 154

-29-

Vācijas valdības aprindām. Šo manu iespaidu pastiprināja vēl tas, ka RADEKS no manis aizejot paziņoja, ka, ja man vajadzēs viņa palīdzību, viņš ir vienmēr gatavs pakalpot. Ar to saruna beidzās.

JJ: Ar to arī aprobežojās jūsu saruna ar RADEKU?

AA: Jā. Tikai ar to. Tā bija īsa saruna, jo tajā brīdī mana saruna ar RADEKU pati par sevi nesa man iekrišanas iespēju.

JJ: Tomēr nav skaidrs kā tieši jūs domājāt īstenot sazvērestības variantu kara gadījumā un saistībā ar vāciešiem?

AA: Konkrēta izstrādāta plāna man nebija, bet es paredzēju šajā variantā stāties sakaros ar Vācijas valdības aprindām, kas sniegtu tiešu palīdzību sazvērestības veikšanā. Personīgi saistīties ar vāciešiem es nepaspēju, jo 1936.gada septembrī tiku atstādināts no darba Iekšlietu tautas komisariātā.

JJ: Ar aiziešanu no NKVD jūsu nodevīgā darbība nebeidzās. Jūs turpinājāt aktīvi vadīt sazvērestību un veicāt pasākumus savu noziegumu NKVD pēdu slēpšanai.

AA: Jā, tā tas ir. Mana aiziešana no NKVD man un maniem līdzbiedriem bija negaidīta. (pasvītrots ar roku) Radās reālas visu manu noziegumu atklāšanas briesmas, jo vairāk tāpēc, ka par Iekšlietu tautas komisāru tika iecelts JEŽOVS – cilvēks, no kura baidījos vienmēr.

———–

83 155

-30-

Apstākļi sanāca man galēji nepatīkami. Par vēlu bija runāt un pat domāt par atteikšanos no sazvērestības, biju aizgājis par tālu. Paredzēju vēl to, ka autoritāte, vara un ietekme, tas ir, viss ar ko es bremzēju slēgto noziedznieku loku no iekrišanas, pēc manas noņemšanas no Iekšlietu tautas komisāra posteņa ātri izsīks. Iekrišana bija visai iespējama. Pie manis apjukuši nāca mani līdzbiedri un vaicāja: “ko darīt, kā būt”.

Es viņiem teicu: “palieciet vietās, jūs man šeit būsiet vajadzīgi”.

Visas manas domas bija vērstas uz to, kā varētu saglābt savu ādu. Mani cilvēki palika NKVD. Glābiņš būtu mana atgriešanās NKVD. Pie JEŽOVA tas būtu neiespējami. Es lūdzu atstāt mani NKVD jebkurā darbā, bet man atteica. Rēķināties ar to, ka manu noziegumu pēdas būs slēptas, nevarēju. Un es nolēmu novākt JEŽOVU, nogalināt viņu.

JJ: Un jūs sākāt gatavot slepkavību?

AA: Jā.

JJ: VK(b)P CK sekretāra – Savienības Iekšlietu tautas komisāra biedra JEŽOVA slepkavību?

AA: Jā, es uz to izgāju. Citas izejas man nebija. Rēķinājos, ka, nogalinājis JEŽOVU, es, ja arī nepanākšu savu atgriešanos NKVD, tad nodrošināšu sevi no iekrišanas.

JJ: Kā tad jūs šo drausmīgo noziegumu gatavojāt?

————

82 156

-31-

Es JEŽOVA nogalināšanu gatavoju divos paralēlos virzienos. Devu uzdevumu VOLOVIČAM sagatavot teroristisku aktu un tādu pašu uzdevumu devu IVANOVAM L.

JJ: Kad viņiem šos uzdevumus devāt?

AA: Uzdevumu VOLOVIČAM devu 1936.gada septembra pēdējos datumos, pirms manas aizbraukšanas atvaļinājumā. Saruna mums notika manā dienesta kabinetā NKVD, tajā dienā, kad VOLOVIČS pēc mana rīkojuma ņēma nost noklausīšanās aparatūru pie telefoniem.

Teicu VOLOVIČAM: “apdomājiet iespējas novākt JEŽOVU, tāpēc saistieties ar PROKOFJEVU, jo es aizbraucu atvaļinājumā”. Viņš atbildēja, ka ar to nodarbosies.

IVANOVAM es pēc atgriešanās no atvaļinājuma teicu to pašu ko VOLOVIČAM, tas ir, ka JEŽOVS ir jānovāc. Saruna notika manā manā dienesta kabinetā Sakaru tautas komisariātā. IVANOVS piekrita. Es viņam ieteicu saistīties ar BULANOVU un manu kurjeru SAVALAINENU, kuru uzskatīju par iespējamu izmantot terora aktā, jo šis cilvēks, kurš pie manis nodienējis ap 20 gadiem, bija man bezgala uzticīgs un akli pildīja jebkādu manu uzdevumu.

IVANOVS tūlīt pat lika priekšā terora aktā izmantot JEŽOVA kabineta saindēšanu ar spēcīgas iedarbības indi. Viņš teica, ka viņam tāda inde ir, ļoti piemērota kabineta saindēšanai, jo ir bez smaržas, iedarbojas lēni bet nāvējoši, neatstājot saindēšanās pēdas. Es šim paņēmienam piekritu, jo tas bija visdrošākais no iespējamas iekrišanas viedokļa.

————–

81 157

-32-

JJ: Vai jums ziņoja par terora akta sagatavošanas gaitu?

AA: Jā.

JJ: Kā šī sagatavošana virzījās, kurš bija paredzēts terora akta izpildei?

AA: Pēc atbraukšanas no atvaļinājuma es saņēmu no PROKOFJEVA informāciju par to, kā VOLOVIČAM veicas pildīt manu uzdevumu. PROKOFJEVS man pastāstīja, ka VOLOVIČS apstrādā kādu N.I.JEŽOVA radinieku (sievu? – I.L.) un nodomājis viņu piedabūt uz JEŽOVA nogalināšanu. Es šai kandidatūrai piekritu, jo tā nogalināšanai piešķirtu personisku, ģimenes raksturu.

JJ: Bet IVANOVS jums ziņoja, kā viņam veicas terora akta gatavošana?

AA: Es kaut kā pavaicāju viņam, kā sagatavošana sokas. Viņš atbildēja, ka viss ir kārtībā, ka sakaru ar BULANOVU un SAVALAINENU viņš uztur, un viņi tur darbojas.

Protokols pierakstīts no maniem vārdiem pareizi. G.JAGODA.

PRATINĀJA:

PSRS IEKŠLIETU TAUTAS KOMISĀRA VIETN. –

GUGB 1.DAĻAS PRIEKŠNIEKS –

3.RANGA VALSTS DROŠĪBAS KOMISĀRS:

(KURSKIJS)

GUGB 4.DAĻAS NODAĻAS PRIEKŠN. PALĪGS –

VALSTS DROŠĪBAS KAPTEINIS:

(KOGANS)

Pareizi:

GUGB 4.DAĻAS OPERPILNVAROTAIS

(paraksts) (LERNERS)

http://istmat.info/files/uploads/61970/rgaspi._f.17._op.171._d.302_protokol_doprosa_yagody.pdf

=============================

… Eduards Pētera dēls Saliņš, Omskas apgabala UNKVD priekšnieks – viens no tiem čekistiem, kuri uzskatīja par nepieciešamu protestēt pret N.I.Ježova politiku, PSRS NKVD gatavojot un izdarot masveida represijas valstī.

1937.gada 16-17.jūlijā Maskavā “… notika NKVD darbinieku apspriede, veltīta priekšā stāvošajai tautas ienaidnieku iznīdēšanas operācijai. Apspriedē Ježovs sāka nosaukt arestēšanai un iznīcināšanai paredzēto tautas ienaidnieku aptuvenu skaitu pa novadiem un apgabaliem. Tas bija pirmais uzmetums vēlāk – no 1937.gada vidus – uzdotajiem limitiem noteiktos skaitļos uz katru apgabalu.” Dzirdot šos skaitļus visi klātesošie pamiruši. Apspriedē piedalījušies lielākoties vecie pieredzējušie čekisti, kam bijusi lieliska aģentūra un kas labi zinājuši lietu īsto stāvokli. Viņi nav varējuši ticēt kaut jel kādai nosaukto skaitļu ticamībai. Jums nekad nav jāaizmirst – savas uzstāšanās beigās atgādinājis Ježovs, – ka esmu ne tikai Iekšlietu tautas komisārs, bet arī mūsu partijas Centrālkomitejas sekretārs. Biedrs Staļins ir man uzticējies un devis visas nepieciešamās pilnvaras. Tā ka izdariet priekš sevis atbilstošus secinājumus.

Zālē valdījis nāves klusums. Visi sastinguši savās vietās nezinot kā uz tādiem Ježova priekšlikumiem un draudiem reaģēt.

Pēkšņi no savas vietas piecēlies pieredzējušākais pretizlūks – Omskas apgabala NKVD Pārvades priekšnieks E.P.Saliņš.

– Ar visu atbildību paziņoju, – mierīgi un izlēmīgi teicis Saliņš, – ka Omskas apgabalā tāda tautas ienaidnieku un trockistu daudzuma nav. Un vispār, uzskatu par pilnīgi nepieļaujamu iepriekš plānot arestam un nošaušanai paredzētu cilvēku skaitu.

– Lūk pirmais ienaidnieks, kurš pats sevi atmaskoja! – asi apraujot Saliņu iekliedzies Ježovs un tūlīt izsaucis komendantu, pavēlot arestēt Saliņu…”. Šis sižets ir no apspriedes dalībnieka Stirnes atmiņām … īstenībā Saliņš ir arestēts trīs nedēļas pēc minētās apspriedes, 1937.gada 10.augustā…

Decembrī Saliņš nolemj kardināli mainīt savas uzvedības cietumā taktiku. Varbūt viņš zina par Ježova jau atmaskoto latviešu trockistu organizāciju, kuru vadīja STRAUTIŅŠ, JANKUS UN BALODIS. … Bet pati izmeklēšana bija rekordātra pat tiem sarežģītajiem laikiem: 1938.gada 25.aprīlī tika pieņemts Saliņa iznīdēšanas lēmums (astoņarpus mēnešus pēc aresta) – veikta vienīgā pratināšana un parakstīts protokols par izmeklēšanas izbeigšanu. … 1938.gada 26.augustā V.V.Ulrihs parakstīja tolaik Saliņam vienīgo iespējamo PSRS Kara Tiesas Kara kolēģijas spriedumu – augstāko soda mēru.

https://www.klex.ru/wsu

h2 { margin-top: 0.35cm; margin-bottom: 0.21cm; background: transparent; page-break-after: avoid }h2.western { font-family: “Liberation Serif”, serif; font-size: 18pt; font-weight: bold }h2.cjk { font-family: “Noto Serif CJK SC”; font-size: 18pt; font-weight: bold }h2.ctl { font-family: “Lohit Devanagari”; font-size: 18pt; font-weight: bold }h1 { margin-bottom: 0.21cm; background: transparent; page-break-after: avoid }h1.western { font-family: “Liberation Serif”, serif; font-size: 24pt; font-weight: bold }h1.cjk { font-family: “Noto Serif CJK SC”; font-size: 24pt; font-weight: bold }h1.ctl { font-family: “Lohit Devanagari”; font-size: 24pt; font-weight: bold }p { margin-bottom: 0.25cm; line-height: 115%; background: transparent }a:visited { color: #800000; so-language: zxx; text-decoration: underline }strong { font-weight: bold }a:link { color: #000080; so-language: zxx; text-decoration: underline }em { font-style: italic }

=============================

Atsevišķas lapas no kopsavilkumiem ar PSRS UNKVD pārvalžu arestēto liecībām.

1938.gads Iezīme: 1937.gadsAvots: Лубянка. Советская элита на сталинской голгофе. 1937—1938. М.: МФД, 2011, стр. 380-393Архив: АП РФ Ф. 3. Оп. 24. Д. 408. Л. 144—168. … Par 5.daļu 1. PĒRKONS (ПЕРКОН) – bij. Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes 10.nodaļas priekšnieka vietnieks. Pratināja: JAMŅICKIS, PAVLOVSKIS (ЯМНИЦКИЙ, ПАВЛОВСКИЙ).Liecinājis, ka pēc PJATAKOVA (ПЯТАКОВ) paralēlā trockistiskā centra un citu (tiesāšanas?) procesa, militārās augstskolas (военка) latviešu spiegu-fašistiskās (paši zināt, ko krievi sauc par fašistiem – I.L.) BĒRZIŅA (БЕРЗИН) organizācijas vadības uzdevumā PĒRKONS uzsācis organizēt teroristisku grupu terora akta veikšanai pret biedriem STAĻINU, MOLOTOVU, JEŽOVU, VOROŠILOVU.Teroristiskā grupa sastāvējusi no PĒRKONA, LOZOVSKA (ЛОЗОВСКИЙ – Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes 10.nodaļas priekšnieks), KLEPERA (КЛЕППЕР – bij. Izlūkošanas pārvaldes darbinieks), BĒRZIŅA (Butirkas cietuma darbinieks), viņa māsas BĒRZIŅAS (bij. Izlūkošanas pārvaldes darbiniece), POLIS Alvīnes (ПОЛИС Альвина – CK darbiniece, atbraukusi no Latvijas) un STŪRĪŠA (СТУРРИТ – Izglītības tautas komisariāta darbinieks)*[17].1937.gada sākumā dzīvoklī pie KLEPERA teroristiskā organizācija PĒRKONA, LOZOVSKA, BĒRZIŅA, BĒRZIŅAS sastāvā ir noturējusi apspriedi, kurā nolemts terora aktu veikt trijos veidos:1. Caur POLIS Alvīni (*ПОЛИС Альвину*)[18] kā CK darbinieci nodibināt sakarus ar Kremlī vadoņa un partijas vadītāju tuvumā strādājošiem latviešiem, caur viņiem veikt ēdiena saindēšanu. Šim nolūkam  PĒRKONS bija sagatavojis spēcīgas iedarbības indes (šīs indes tika atrastas  PĒRKONA kabineta kratīšanā).2. Šaut uz biedru STAĻINA, MOLOTOVA, JEŽOVA, VOROŠILOVA mašīnām. Šim nolūkam tika norīkota speciāla novērošana pie Kremļa Borovickas vārtiem un visā Arbata laukuma un Arbata ielas maršrutā. Pie kam pie restorāna ‘Prāga’ uz Arbata ielas dežūrēja tiešie izpildītāji  PĒRKONS un KLEPERS.STŪRĪTS, Jānis BĒRZIŅŠ UN BĒRZIŅA novēroja maršrutu un pētīja mašīnas.3. Šie paši teroristi bija paredzējuši terora akta izpildi arī svinībās, teātrī, Sarkanajā laukumā un vadoņa un partijas vadītāju uzstāšanās reizēs vēlētāju priekšā Maskavā. Teroristu iekļūšanai šajās vietās bija īpaši sagatavoti b. VOROŠILOVA paraksta faksimili, lai saņemtu caurlaides un brīvu ieeju šajās vietās (norādītie faksimili tika konfiscēti kratīšanā pie arestētā PĒRKONA).Teroristiskā organizācija bija speciāli sagatavojusi ārzemju pases ar iebraukšanas un izbraukšanas vīzām un viltotiem dolāriem bēgšanai pēc terora aktu izpildes (kratīšanā pie PĒRKONA tika atrastas divas Kanādas pases viņam un sievai, un 600 viltoti amerikāņu dolāri). …5. VĪTOLIŅŠ (ВИТОЛИН) – bij. Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes rezidents. Pratināja: MALIŠEVS, KRIVOŠEJEVS (МАЛЫШЕВ, КРИВОШЕЕВ).Papildus liecināja, ka JUSTA (ЮСТ – Vācijas izlūkdienesta darbinieks) uzdevumā pēc ierašanās PSRS no Vīnes saistījies ar Vācijas izlūkošanas rezidentu PSRS ERIKSONU (ЭРИКСОН) un no viņa pārņēmis personiskā saiknē spiegus:1.ĻITVINSKI (*ЛИТВИНСКИЙ*)[29] – bij. Izlūkošanas pārvaldes darbinieks, tagad Frunzes akadēmijas pasniedzējs, pulkvedis;2.RATOVU (*РАТОВ*)[30] – tagad Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes darbinieks, kapteinis;3.HMEĻOVU (*ХМЕЛЕВ* vai *ХМЕЛЕВСКИЙ*)[31] – bij. Sarkanarmijas štāba komandpārvaldes darbinieks, tagad strādā Maskavas kara apgabala štābā**[32].No šīm personām VĪTOLIŅŠ saņēma spiegošanas materiālus un nodeva ERIKSONAM.1934.gadā ERIKSONS ar VĪTOLIŅA palīdzību savervēja spiegošanai Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes daļas priekšnieku DAVIDOVU (ДАВЫДОВ). Tad pat VĪTOLIŅŠ spiega darbam savervēja KILOČICKI (КИЛОЧИЦКИЙ) – bij. Izlūkošanas pārvaldes darbinieku, kurš līdz pēdējam laikam strādāja Smagās rūpniecības tautas komisariātā.KILOČICKA dzīvoklī notika spiegu dokumentu fotografēšana.JUSTS caur VĪTOLIŅU nodeva Izlūkošanas pārvaldei dezinformācijas materiālus no Vācijas izlūkošanas.VĪTOLIŅŠ JUSTAM nodeva visu (PSRS) rezidentūru tīklu, kuru rezidents viņš bijis: Francijā, Vācijā, Austrijā. Daļu no tīkla pārvervēja vācieši, bet daļa tika arestēta.1937.gadā atbraucot no Vācijas uz PSRS ar VĪTOLIŅU pēc JUSTA paroles spiegošanas darbam saistījās Izlūkošanas pārvaldes darbinieks VIRS (*ВИР*)[33], ar kuru bija saistīts līdz aresta dienai.VĪTOLIŅŠ liecināja arī, ka viņš vienlaikus ir latviešu fašistiskas organizācijas dalībnieks, kurā viņu 1933.gadā savervējis BĒRZIŅŠ (bij. Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks) un BERKOVSKIS Fricis (*БЕРКОВСКИЙ*)[34] Фриц) – bij. grāmatu izdevniecības ‘Prometejs’ darbinieks. 6.REJA (РЕЯ) – bij. Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes 8.daļas priekšnieka vietnieks. Pratināja: ĻEBEĢEVS, JAKUŅINS (ЛЕБЕДЕВ, ЯКУНИН).Atzinās, ka ir latviešu nacionālistiskas fašistiskas-spiegu organizācijas dalībnieks kopš 1935.gada, kurā viņu savervējis PĒRKONS – bij. Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes 10.daļas priekšnieks, brigādes komisārs.Vienlaikus liecināja, ka viņš, REJA, ir Latvijas izlūkošanas spiegs. Spiegošanas rakstura materiālus Latvijas izlūkošanai nodevis caur PĒRKONU.No personām, kuras bijušas fašistiski-spiegošanas organizācijas dalībnieki, REJA nosauca: 1.BĒRZIŅU Jāni Kārļa dēlu – bij. Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes priekšnieku;2.PĒRKONU – Sarkanarmijas Izlūkošanas pārvaldes 10.daļas priekšnieku, brigādes komisāru;3.GRUZDUPU (ГРУЗДУП) – Glavļita (Главлит – cenzūras iestāde) Galvenās inspekcijas priekšnieku, pulka komisāru;4.KASVANDU Eduardu (КАСВАНД Эдуард) – Izlūkošanas pārvaldes skolas punkta priekšnieku, pulkvedi;5.STĪGU (?) O.A. (СТИГГА O.A.) – Izlūkošanas pārvaldes 1.daļas priekšnieku, divīzijas komisāru;6.OZOLIŅU (ОЗОЛИН) – šifrēšanas daļas priekšnieku, pulka komisāru;7. LOZOVSKI (PĒRKONA brāli) – atrodas komandējumā pa Izlūkošanas pārvaldes līniju aiz robežas. … http://istmat.info/node/26452 =============================

N.I.Ježova specpaziņojuma J.V.Staļinam par latviešu kontrrevolucionāro organizāciju. 1937.g. 21.janvāris

Avots:

Lubjanka. Staļins un NKVD Galvenā valsts drošības pārvalde. Staļina arhīvs. Partijas un valsts varas augstāko orgānu dokumenti. 1937-1938. М.: МФД, 2004, стр. 52-54

Архив: 

АП РФ. Ф. 3. Оп. 24. Д. 274. Л. 14-17. Подлинник. Машинопись.

————–

1937.g. 21.janvāris

№ 55422

Pilnīgi slepeni

VK(b)P CK SEKRETĀRAM biedram STAĻINAM

*NKVD Galvenā valsts drošības pārvalde ir atklājusi un pašlaik likvidē latviešu kontrrevolucionāru trockistisku organizāciju*.

**Organizācijas sastāvā ir bijuši Latvijas kompartijas biedri un politemigranti, kas nelegāli ieradušies PSRS pa Kominternes un Starptautiskās palīdzības organizācijas revolucionāriem kaujiniekiem (Междунаро́дная организа́ция по́мощи борца́м револю́ции – МОПР) kanāliem.

Organizācijas kontrrevolucionāro darbību vadīja Latvijas politiskā policija (slepenpolicija) caur tās aģentiem, ko slepenpolicija iesūtījusi organizācijas vadošajā centrā**.

*Vienlaikus latviešu trockistiskās organizācijas vadītāji ir bijuši tieši saistīti ar trockistiski-zinovjeviskā centra lietā nošauto Valentinu OLBERGU (ОЛЬБЕРГ, Валентин Павлович Ольберг, Vācijas kompartijas biedrs), kurš īstenojis nosauktās organizācijas teroristiskās darbības vadību.*.

**Bez tam, organizācija savā teroristiskajā darbībā ir bijusi saistīta ar Maskavas teroristiskā centra vadītāju SINANI-SKALOVU (Скалов (Синани) Георгий Борисович) un Trocka emisāru teroristu Fricu DAVIDU (Илья-Давид Круглянский (Фриц-Давид) )**.

*Atsevišķi organizācijas dalībnieki, Latvijas slepenpolicijas darbinieki, kas pārsviesti uz Padomju Savienību kā šķietami politemigranti, ir nodarbojušies ar spiegu ziņu vākšanu Komūnistiskās Internacionāles iestādēs*.

**Šī organizācija ir radusies jau Latvijā 1928-1929.gados uz grupveida cīņas pret Kominternes latviešu sekciju vadības bāzes. Tajā laikā organizācijas galvenais mērķis ir bijusi nelegālās kompartijas vadības diskreditācija ar sekojošu centrālā aparāta un tā Maskavas sekcijas sagrābšanu savās rokās**.

Šo cīņu ir izmantojusi Latvijas slepenpolicija, sākot trockistiskajā organizācijā iesūtīt savus cilvēkus un īstenībā vadot organizācijas tālāko darbību. Trockistiskās organizācijas vadības sastāvā ir bijuši:

1. **STRAUTIŅŠ (CITRONS) (СТРАУТИН-ЦИТРОН Альберт Замелович) ** Alberts, bijušais Latvijas kompartijas CK sekretārs, Kominternes sekcijas sekretārs, kādreizējs trockists.

2. **JANKUS** Oskars (ЯНКУС Оскар Фрицевич), bijušais Latvijas Saeimas strādnieku-zemnieku frakcijas loceklis, Latvijas kompartijas biedrs, partijas izdevuma redaktors Latvijā.

3. **BALODIS Jānis** (БАЛОДИС Ян), bijušais Latvijas kompartijas CK loceklis, Saeimas deputāts.

*JANKUS, būdams Latvijas slepenpolicijas aģents, tās tiešā uzdevumā pieslējās trockistiskajai organizācijai un iekļuva tās vadības sastāvā.

Trockistiskajā organizācijā iekļuva arī slepenpolicijas aģents ROZENBAHS Fricis (РОЗЕНБАХ Фриц Карлович), Latvijas rakstnieks, Latvijas kompartijas biedrs.

Pēc kāda laika Kominterne atsauca STRAUTIŅU un BALODI uz Padomju Savienību, kur pēdējie atjaunoja savu trockistisko darbību, uzturot nelegālus sakarus ar JANKUSU un ROZENBAHU.

1932.gadā Latvijas slepenpolicija uz Padomju Savienību pārsvieda savus aģentus JANKUSU un ROZENBAHU ar nolūku viņus iesūtīt spiegošanai Kominternē un aktivizēt latviešu trockistu organizācijas darbību PSRS.

Vienlaikus ar viņiem uz Padomju Savienībā tika pārsviests cits slepenpolicijas aģents – SUDMALS Emīls (СУДМАЛС Эмиль Гиртович), Latvijas kompartijas biedrs, bijušais Saeimas deputāts, kurš arī pieslējās trockistiskajai organizācijai*.

JANKUSA un ROZENBAHA pārsviešanu slepenpolicija organizēja caur Berlīni, kur viņi slepeni tiekoties ar trockistiskās organizācijas dalībnieku LAICENU Linardu (ЛАЙЦЕН Линард), latviešu rakstnieku, saistījās ar Valentinu OLBERGU, no kura saņēma norādījumus trockistiskās organizācijas darbam PSRS.

Ar JANKUSA, ROZENBAHA un SUDMALA ierašanos PSRS trockistiskā organizācija plaši izvērsa kontrrevolucionāro darbību, iesaistīja organizācijā vecos trockistiskos kadrus un izveidoja trockistiskas grupas latviešu politemigrantu, Starptautiskās Ļeņina skolas un rietumu nacionālo minoritāšu Komūnistiskās universitātes klausītāju vidū, latviešu izglītības biedrībā ‘Prometejs’ un latviešu rakstnieku vidū.

Uz to laiku (1933.gada aprīlis-maijs) Maskavā nelegāli ieradās Valentins OLBERGS, kurš bija slepeni ticies ar JANKUSU, ROZENBAHU un SUDMALU. OLBERGS nodeva TROCKA direktīvu, ko bija saņēmis no Ļ.SEDOVA (Лев Седов – Trocka dēls un līdzgaitnieks), par nepieciešamību latviešu trockistiskajai organizācijai pāriet cīņas ar VK(b)P vadību un padomju valdības vadību aktīvā teroristiskā formā.

1935.gada septembrī, savā otrajā braucienā, OLBERGS LAICENA dzīvoklī tikās ar ROZENBAHU, kuram deva norādījumus par teroristisku grupu organizāciju.

**Tam atbilstoši trockistiskās organizācijas vadītāji STRAUTIŅŠ, JANKUS UN BALODIS uzsāka teroristisku grupu veidošanu no saviem trockistiskajiem kadriem**.

Bez tam trockistiskās organizācijas dalībnieks JANKUS saistījās ar vienu no trockistiskās organizācijas vadītājiem Maskavā – SINANI-SKALOVU, kuru informēja par latviešu trockistiskās organizācijas darbību.

Pēc SINANI-SKALOVA aresta JANKUS saistījās ar citu teroristiskās organizācijas vadītāju – Fricu DAVIDU.

Reizē ar to JANKUS kā Latvijas slepenpolicijas aģents PSRS izmantoja trockistiskās organizācijas dalībniekus, caur kuriem ieguva pretizlūkošanas rakstura spiegošanas informāciju, un tieši:

**1) par Latvijas kompartijas Ārzemju CK svarīgākajiem lēmumiem;

2) par partijas organizatorisko stāvokli;

3) par dažām atsevišķām personām, kuras vadīja Latvijas kompartiju Latvijā;

4) par Kominternes un Profinternes (arodbiedrību?) taktiskām nostādnēm;

5) par rietumu nacionālo minoritāšu Komūnistiskās universitātes uz Latviju pārsviežamiem studentiem un citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem**.

**Šajā lietā arestēti 7 cilvēki**. Kopā iziet 33 latviešu organizācijas trockistiski-teroristisko grupu cilvēki.

Arestēto JANKUSA un ROZENBAHA pratināšanas protokoli ir pielikumā[4].

PSRS Iekšlietu tautas komisārs JEŽOVS

————–

[1] Uz pirmās lapas rokrakstā” “No b. Ježova”.

[2] *—* Šeit un tālāk tā apzīmēts malā ar vienu svītru atzīmētais.

[3] **—** Šeit un tālāk tā apzīmēts ar zīmuli pasvītrotais.

[4] Publicēts bez protokoliem.

http://istmat.info/node/29652 =============================

PSRS NKVD (latviešu operācijas) šifrtelegramma № 49990 (Меморандум НКВД СССР о ликвидации шпионско-диверсионных и националистических контрреволюционных организаций латышей) par latviešu represiju operāciju izdarīšanu

1937.gada 30.novembris Pilnīgi slepeni Visiem republiku iekšlietu tautas komisāriem, UNKVD priekšniekiem,GUGB Ceļu-transporta daļu (ДТО) priekšniekiem Maskavā un vairākos apgabalos ir atklātas lielas latviešu spiegu-diversiju un nacionālistiskas kontrrevolucionāras organizācijas, ko izveidojusi Latvijas izlūkošana, un kas saistītas ar citu valstu izlūkošanām. Šie latviešu kontrrevolucionārie formējumi vairākos gadījumos ir iekļāvušies labēji trockistisku organizāciju un militāri-trockistiskas sazvērestības sastāvā kā latviešu nacionālistiskas filiāles un centri. Ar mērķi likvidēt Latvijas izlūkošanas darbu un sagraut latviešu nacionālistisku, pretpadomju darbību PSRS teritorijā pavēlu: 1. 1937.gada 3.decembrī vienlaicīgi visās republikās, novados un apgabalos veikt visu latviešu, kas turami aizdomās par spiegošanu un diversiju, pretpadomju nacionālistisku darbību, arestēšanu. 2. Arestam pakļauti visi latvieši:a) kas atrodas operatīvā uzskaitē un izstrādē,b) politemigranti no Latvijas, kas PSRS ieradušies pēc 1920.gada,c) pārbēdzēji no Latvijas,d) biedrības ‘Prometejs’ un latviešu klubu vadītāji, valdes locekļi un vietējo filiāļu štata darbinieki,e) Latviešu strēlnieku biedrības pie Aizsardzības, aviācijas un ķīmijas attīstības veicināšanas biedrības (Осоавиахим – Общество содействия обороне, авиационному и химическому строительству ) vadītāji un vietējo nodaļu biroju locekļi,f) agrāk darbojušos akciju sabiedrību ‘Produkts’ un ‘Meža produkts’ bijušie vadītāji un valdes locekļi,g) Latvijas pavalstnieki, izņemot diplomātisko iestāžu darbiniekus, d) latvieši, kas ieradušies kā tūristi un palikuši PSRS. 3. Veicot operācijas sevišķu uzmanību pievērst aizsardzības nozīmes uzņēmumu, aizsardzības cehu, elektroenerģijas uzņēmumu un ietaišu, visu transporta veidu, tautas komisariātu un valsts iestāžu speciālo sektoru un nodaļu, kas pārzina aizsardzības un mobilizācijas jautājumus un armijas, flotes, NKVD karaspēka, NKVD orgānu aparāta šifrēšanas darbu, kā arī sevišķā režīma zonās un pie nocietinātajiem rajoniem un aizsardzības būvēm, aizliegtajās zonās esošus kolhozus, sovhozus un apdzīvotas vietas rūpīgai tīrīšanai no uzskaitītajiem kontingentiem. 4. Vienlaikus ar arestu operācijas izvēršanu sākt enerģisku izmeklēšanas darbību, ar galveno spiedienu uz kontrrevolucionāras darbības organizatoru un vadītāju atmaskošanu, uz izsmeļošu visu spiegu-diversiju un nacionālistisku kontrrevolucionāru grupu un organizāciju atzarojumu un dalībnieku atmaskošanu. 5. Kad nepieciešams arestēt komandējošā un priekšniecības sastāva personas, kam ir militāras un speciālas pakāpes, kā arī CK nomenklatūrā sastāvošas personas, pieprasīt PSRS NKVD sankciju. 6. Lietu noformēšanu un izskatīšanu veikt operatīvās pavēles 00485 6.punkta kārtībā. 7. Par arestu operācijas rezultātiem ziņot 5.decembrī. Par izmeklēšanas gaitu ziņot ar piecu dienu apkopojumiem, paziņojot skaitlisko datu kopsavilkumu un būtiskākās un svarīgākās liecības. Vienlaikus izsūtīt arestēto sarakstus ar pilniem identifikācijas datiem. Ježovs РГА НИ. Ф. 6. On. 13. Д. 4. Л. 1-2.   Publicēts: «30.oktobrī». 2000. № 4. https://stalinism.ru/repressii-1937-1938gg/shifrotelegramma-nkvd-sssr-49990-o-provedenii-operatsii-po-repressirovaniyu-latyshej.html ==============================

2 iepriekšējie:

Спецсообщение Н.И. Ежова И.В. Сталину о латышской контрреволюционной организации. 21 января 1937 г.

Источник: 
Лубянка. Сталин и Главное управление госбезопасности НКВД. Архив Сталина. Документы высших органов партийной и государственной власти. 1937—1938. — М.: МФД, 2004, стр. 52-54
Архив: 
АП РФ. Ф. 3. Оп. 24. Д. 274. Л. 14—17. Подлинник. Машинопись.
21 января 1937 г.
№ 55422
Совершенно секретно
СЕКРЕТАРЮ ЦК ВКП(б) тов. СТАЛИНУ[1]
*Главным управлением государственной безопасности НКВД вскрыта и в настоящее время ликвидируется латышская контрреволюционная троцкистская организация*[2].
**В состав организации входили члены Латвийской компартии и политэмигранты, прибывшие нелегально в СССР по каналам Коминтерна и МОПРа.
Контрреволюционная деятельность организации направлялась латвийской политической полицией в Риге (охранка) через ее агентов, внедренных охранкой в руководящий центр организации**[3].
*Одновременно руководители латышской троцкистской организации непосредственно были связаны с расстрелянным по делу троцкистско-зиновьевского центра Валентином ОЛЬБЕРГОМ, который осуществлял руководство террористической деятельностью названной организации*.
**Кроме того, организация в своей террористической деятельности была связана с руководителем московского террористического центра СИНАНИ-СКАЛОВЫМ и эмиссаром Троцкого террористом Фриц ДАВЫДОМ**.
*Отдельные участники организации, агенты латвийской охранки, переброшенные под видом политэмигрантов в Советский Союз, занимались собиранием шпионских сведений по учреждениям Коминтерна*.
**Организация возникла еще в Латвии в 1928—1929 годах на базе групповой борьбы против руководства латвийской секции Коминтерна. В то время основной целью организации являлась дискредитация руководства нелегальной компартии с последующим захватом в свои руки центрального аппарата и ее секции в Москве**.
Эту борьбу использовала латвийская охранка, начав внедрение в троцкистскую организацию своих людей и фактически направляя дальнейшую деятельность организации. В руководящий состав троцкистской организации вошли:
1. **СТРАУТИН (ЦИТРОН)** Альберт, бывший секретарь ЦК Латвийской компартии, секретарь секции Коминтерна, в прошлом троцкист.
2. **ЯНКУС** Оскар, бывший член рабоче-крестьянской фракции латвийского сейма, член Латвийской компартии, редактор партийного органа в Латвии.
3. **БАЛОДИС** Ян, бывший член ЦК латвийской компартии, депутат сейма.
*ЯНКУС, будучи агентом латвийской охранки, по прямому поручению последней примкнул к троцкистской организации и вошел в состав ее руководства.
В троцкистскую организацию вошел также агент охранки РОЗЕНБАХ Фриц, латвийский писатель, член латвийской компартии.
Спустя некоторое время СТРАУТИН и БАЛОДИС были отозваны Коминтерном в Советский Союз, где последние возобновили свою троцкистскую деятельность, поддерживая нелегальную связь с ЯНКУСОМ и РОЗЕНБАХОМ.
В 1932 году латвийская охранка перебросила в Советский Союз своих агентов ЯНКУСА и РОЗЕНБАХА для внедрения их в аппарат Коминтерна в шпионских целях и активизации деятельности латышской троцкистской организации в СССР.
Одновременно с ними в Советский Союз был переброшен и другой агент охранки — СУДМАЛС Эмиль, член Латвийской компартии, бывший депутат сейма, который также примкнул к троцкистской организации*.
Переброска ЯНКУСА и РОЗЕНБАХА была организована охранкой через Берлин, где они по явке участника троцкистской организации ЛАЙЦЕНА Линарда, латышского писателя, связались с ОЛЬБЕРГОМ Валентином, от которого получили директивные указания по работе троцкистской организации в СССР.
С приездом в СССР ЯНКУСА, РОЗЕНБАХА и СУДМАЛСА троцкистская организация развернула в широких размерах контрреволюционную деятельность, вовлекла в организацию старые троцкистские кадры и создала троцкистские группы среди латышских политэмигрантов, слушателей международной Ленинской школы и Коммунистического университета нацменьшинств запада, в латышском просветительном обществе «Прометей» и среди латышских писателей.
К этому времени (апрель—май 1933 года) в Москву нелегально приехал ОЛЬБЕРГ Валентин, имевший явки к РОЗЕНБАХУ, ЯНКУСУ и СУДМАЛСУ. ОЛЬБЕРГ передал директиву Троцкого, полученную им от Л. СЕДОВА, о необходимости перехода латышской троцкистской организации к активным формам борьбы с руководством ВКП(б) и советского правительства путем террора.
В сентябре 1935 года, в свой второй приезд, ОЛЬБЕРГ встретился на квартире ЛАЙЦЕНА с РОЗЕНБАХОМ, которому дал указания об организации террористических групп.
**В соответствии с этим руководители троцкистской организации СТРАУТИН, ЯНКУС и БАЛОДИС приступили к формированию террористических групп из числа своих троцкистских кадров**.
Кроме этого, участник троцкистской организации ЯНКУС связался с одним из руководителей террористической организации в Москве — работником Коминтерна — СИНАНИ-СКАЛОВЫМ, которого информировал о деятельности латышской троцкистской организации.
После ареста СИНАНИ-СКАЛОВА ЯНКУС связался с другим руководителем террористической организации Фриц ДАВЫДОМ.
Наряду с этим, ЯНКУС как агент латвийской охранки, в СССР использовал участников троцкистской организации, через которых получал шпионскую информацию контрразведывательного характера, а именно:
**1) о важнейших решениях Загранбюро ЦК Латвийской компартии;
2) об организационном состоянии партии;
3) о некоторых отдельных лицах, руководивших работой Латвийской компартии в Латвии;
4) о тактических установках Коминтерна и Профинтерна;
5) о перебрасываемых в Латвию студентах Коммунистического университета нацменьшинств запада, и другим не менее важным вопросам**.
**По настоящему делу арестовано 7 человек**. Всего проходит 33 человека участников троцкистско-террористических групп латышской организации.
Протоколы допросов арестованных ЯНКУСА и РОЗЕНБАХА при этом прилагаются[4].
Народный комиссар внутренних дел СССР ЕЖОВ 
http://istmat.info/node/29652 

=============================

Шифротелеграмма НКВД СССР № 49990 о проведении операции по репрессированию латышей

30 ноября 1937 г. Совершенно секретно Всем наркомам внудел республик начальникам УНКВД начальникам ДТО ГУГБ В Москве и ряде областей вскрыты крупные шпионско-диверсионные и националистические контрреволюционные организации латышей, созданные латвийской разведкой и связанные разведками других стран. Эти контрреволюционные формирования латышей в ряде случаев входили в состав правотроцкистских организаций и военно-троцкистского заговора в качестве националистических латышских филиалов и центров. В целях ликвидации работы латвийской разведки и разгрома националистической, антисоветской деятельности латышей на территории СССР, приказы ваю: 1. 3 декабря 1937 года, одновременно во всех республиках, краях и областях произвести аресты всех латышей, подозреваемых в шпионаже, диверсии, антисоветской националистической работе. 2. Аресту подлежат все латыши: а) находящиеся на оперативном учете и разрабатываемые, б) политэмигранты из Латвии, прибывшие в СССР после 1920 года, в) перебежчики из Латвии, г) руководители, члены правлений и штатные сотрудники местных филиалов общества «Прометей» и латышских клубов, д) руководители и члены бюро местных отделений Общества латышских стрелков при Осоавиахиме, е) бывшие руководители и члены правлений ранее функционировавших акционерных обществ «Продукт» и «Лесопродукт», ж) латвийские подданные, за исключением сотрудников дипломатических учреждений, з) латыши, прибывшие из Латвии в качестве туристов и осевшие в СССР. 3. При проведении операции особое внимание обратить на тщательную очистку от перечисленных выше контингентов предприятий оборонного значения, оборонных цехов, электросиловых предприятий и сооружений, всех видов транспорта, спецсекторов и отделов наркоматов и госучреждений, ведающих оборонными и мобилизационными вопросами и шифроработой армии, флота, войск НКВД, аппаратов органов НКВД, также колхозов, совхозов и населенных пунктов, располагающихся в пределах зон особого режима и запретных и прилегающих к укрепленным районам и оборонительным сооружениям. 4. Одновременно с развертыванием операции по арестам начать энергичную следственную работу, основным упором на разоблачение организаторов и руководителей контрреволюционной работы, исчерпывающее вскрытие всех ответвлений и участников шпионско-диверсионных и националистических контрреволюционных групп и организаций. 5. При необходимости производства арестов лиц командного и начальствующего состава, имеющих военные и специальные звания, а также лиц, входящих в номенклатуру ЦК, запрашивать санкцию НКВД СССР. 6. Оформление дел и их рассмотрение производить в порядке пункта 6 оперприказа 00485. 7. О результатах операции по арестам донести 5 декабря. О ходе следствия доносить пятидневными сводками с сообщением итоговых цифровых данных и наиболее существенных и важных показаний. Одновременно выслать списки арестованных с полными установочными данными. ЕжовРГА НИ. Ф. 6. On. 13. Д. 4. Л. 1-2.  Опубликовано: «30 октября». 2000. № 4. https://stalinism.ru/repressii-1937-1938gg/shifrotelegramma-nkvd-sssr-49990-o-provedenii-operatsii-po-repressirovaniyu-latyshej.html

=============================

122

Pilnīgi slepeni

164

PSRS

IEKŠLIETU TAUTAS

KOMISARIĀTS

1939.g.27.aprīlis

Maskava

Vissavienības komunistu (boļševiku) partija

biedram STAĻINAM

Ar šo nosūtu Jums Ježova N.I. pratināšanas

protokolu no 1939.gada 26.aprīļa.

Pratināšana turpinās.

PSR SAVIENĪBAS

IEKŠLIETU TAUTAS KOMISĀRS

Paraksts (L.BERIJA)

===========================

Varētu domāt, Staļins pēc Enoka Geršeleviča Jegudas bija atradis sev ideālu NKVD tautas komisāru. Viņa mīlulis Ježovs bez žēlastības vajāja trockistus un citus vadonim neuzticīgus cilvēkus. Viņš kļuva par nenokausējamu Lielā terora izpildītāju 1937–1938.gados. Trockisti, zinovjevieši, buharinieši – desmitiem un simtiem tūkstoši cilvēku tika notiesāti par sakaru ar opozicionāriem un sazvērniekiem (īstiem vai iedomātiem), tiem atņemta brīvība vai nošauti. … kā Ježova padotie daudzus noteicošus amatus ieņēma žīdi Agranovs-Sorensons, Gajs, Šaņins, Estrins, Paukers, Dobrodickis, Jofe, Vuls, Bjeļskis, Mogiļskis, Širvindts. Pirmajā vietā arī turpmāk palika Ježova vietnieks Matvejs Davidsons Bermans, kurš par savu vietnieku savukārt izraudzīja žīdu Ļevu Nikolajeviču Bjeļski. https://tencinusarunas.wordpress.com/2021/01/16/krievijas-imperijas-valsts-politiska-parvalde-uzbrukums-rietumzemei-volfgangs-munds-1942-ievads-krievijas-politikahttps://tencinusarunas.wordpress.com/2021/01/16/krievijas-imperijas-valsts-politiska-parvalde-uzbrukums-rietumzemei-volfgangs-munds-1942-ievads-krievijas-politika/

========================

163 123

ARESTĒTĀ JEŽOVA, NIKOLAJA IVANOVIČA

PRATINĀŠANAS PROTOKOLS

No 1939.gada 26.aprīļa.

JEŽOVS N.I., dzimis 1895.gadā

Ļeņingradas pilsētā, bijis

VK(b)P biedrs no 1917.gada.

Līdz arestam – Ūdenstransporta Tautas Komisārs.

JJ: Iepriekšējā pratināšanā jūs liecinājāt, ka desmit gadu laikā esat veicis spiega darbu Polijas labā. Tomēr slēpāt vairākus savus spiega sakarus. Izmeklēšana prasa no jums patiesas un izsmeļošas liecības šajā jautājumā?

AA: Jāatzīstas, ka sniegdams patiesas liecības par savu spiega darbību Polijas labā, es tiešām slēpu no izmeklēšanas savu spiega sakaru ar vāciešiem.

————-

162 124

-2-

JJ: Ar kādu mērķi jūs mēģinājāt novirzīt izmeklēšanu no saviem spiega sakariem ar vāciešiem?

AA: Es negribētu liecināt izmeklēšanā par savu tiešu spiega sakaru ar vāciešiem, jo vairāk tāpēc, ka mana sadarbība ar vācu izlūkošanu neaprobežojas tikai ar spiega darbību Vācijas izlūkošanas uzdevumā, es organizēju pretpadomju sazvērestību un gatavoju valsts apvērsumu teroristisku aktu veidā pret partijas un valdības vadītājiem.

JJ: Lieciniet par visiem saviem spiega sakariem, kurus mēģināt noslēpt no izmeklēšanas un par jūsu vervēšanas apstākļiem?

AA: Par vācu izlūkošanas aģentu es tiku savervēts 1934.gadā šādos apstākļos: 1934.gada vasarā biju nosūtīts ārstēties uz ārzemēm, uz Vīni pie profesora NORDENA (НОРДЕН).

JJ: Kas ir NORDENS?

AA: NORDENS ir pēc nacionalitātes vācietis, kurš man nezināmu iemeslu dēļ ir pārcēlies no Frankfurtes uz Vīni, ir liels speciālists medicīnas zinātnē,

————–

161 125

-3-

ir līdzīpašnieks daudzām sanatorijām ne tikai Austrijā, bet arī vairākās citās Eiropas valstīs.

Uz Vīni pie NORDENA ir devušies lielie cilvēki no vairākām pasaules valstīm, tostarp daudzi vadošie darbinieki no PSRS.

JJ: Kas tieši?

AA: Cik zinu, pie NORDENA ir ārstējušies ČUBARS, GAMARŅIKS, JAKIRS, VEINBERGS (Staļina? piezīme rokrakstā: arodbiedrībnieks? pajautāt Veinbergam = draņķim; 2) Metaļikovs arī?; 3) Kurā ziņā melojis Taics?), METAĻIKOVS (piezīme rokrakstā: Rudzutaks, Jenukidze).

JJ: Kas tad jūs savervēja?

AA: Mani sadarbībai ar vācu izlūkošanu savervēja doktors ENGLERS, kurš ir NORDENA vecākais līdzstrādnieks.

JJ: Nav skaidrs, kāds sakars doktoram ENGLERAM ar vācu izlūkošanas darbu?

AA: Lai atbildētu uz šo jautājumu sīkumos, lūdzu ļaut man izstāstīt par apstākļiem, kuros tiku ENGLERA savervēts.

JJ: Runājiet.

AA: Ieradies Vīnē 1934.gada jūlija beigās tiku ievietots visērtākajā kotedžā-sanatorijā.

————

160 126

-4-

Trešajā savas atrašanās nedēļā sanatorijā es stājos intīmā sakarā ar medicīnas māsu, kuras vārdu neatceros. Pirmajā naktī viss sanāca veiksmīgi, bet nākošajā viņas dežūrā istabā negaidīti ienāca doktors ENGLERS, kurš pārsteidza mani piedauzīgā veidā ar medmāsu un sacēla skandālu. Viņš tūlīt izsauca māsu, tā kliegdama izskrēja no istabas, bet ENGLERS sāka lauzītā krievu valodā ar mani izskaidroties.

Viņš paziņoja: “Tāds skandāls pie mums sanatorijā vēl nav bijis, šis jums nav iecietības nams, jūs bojājat mūsu sanatorijas labo slavu. Šeit ir zinātnieki no visas pasaules, bet jūs darāt tādas lietas. Nāksies jūs no sanatorijas izrakstīt, bet mēs par šo nekrietno faktu darīsim zināmu mūsu valdībai. Nevaru galvot, ka šis skandalozais notikums neparādīsies presē”.

Es sāku lūgties ENGLERU to nedarīt un piedāvāju viņam naudu. ENGLERS iekarsa vēl vairāk un demonstratīvi izgāja.

Nākošā dienā es pats piegāju ENGLERAM, sāku atvainoties par rupjību, par naudu, ko piedāvāju

—————

159 127

-5-

viņam, paziņodams, ka gribu visu lietu nokārtot ar mieru. Tonī, kas nepieļauj iebildumus, ENGLERS man lika priekšā “Vai nu jūs sadarbosities ar vāciešiem, vai mēs jūs diskreditēsim presē. Izvēlieties?”

Tūliņ ENGLERS man teica, ka lieliski zin, kas es esmu, ar ko PSRS nodarbojos un kādu stāvokli ieņemu partijā (tobrīd es strādāju par VK(b)P CK Rūpniecības daļas vadītāju un Partijas kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieku).

Biju norūpējies un sapratu, ka medmāsa ir man pielikta pēc iepriekš sagatavota plāna, un lūdzu ENGLERAM atļauju padomāt. Viņš piekrita.

Tā kā es ar šā jautājuma risināšanu nesteidzos, otrā vai trešā dienā ENGLERS pats pienāca pie manis un vaicāja: “Nu, kā esat izdomājis, ko izlemsit darīt?” Es atkal mēģināju pielūgties nokārtot lietu pa labam, bez kādiem skandālu stāstiem. Viņš krasi atteicās. ENGLERS skaidri paziņoja, ka šodien pat par šo notikumu ziņos policijas prezidentam, bet rīt par manu nekrietno uzvedību parādīsies paziņojums Austrijas presē. “Ņemiet vērā, turpināja ENGLERS, ka papildus izvirtībai sanatorijā jūs esat nodarbojies vēl ar mūsu kalpotāju uzpirkšanu”.

———–

158 128

-6-

Nolēmu ENGLERA priekšlikumam piekrist.

JJ: Izklāstītie jūsu savervēšanas apstākļi, ko veikusi vācu izlūkošana, neiedveš uzticību.

Nav saprotami un dīvaini ir, ka jūs gājāt uz vervēšanu vien baidoties no jūsu intīmā sakara ar kādu sievieti izpaušanas presē.

Sakiet skaidri, ar ko vācu izlūkošana jūs uzķēra?

AA: Tobrīd es tikko biju izvirzīts uz lielu politisku darbu, bet šā incidenta izpaušana diskreditētu mani PSRS un varbūt novestu pie manas sadzīviskās izvirtības izpaušanas. Turklāt līdz tam, kā izmeklēšanai zināms, es jau biju saistīts ar Polijas izlūkošanu, tā ka nebija ko zaudēt.

JJ: Un jūs sasējāt sevi ar saistībām strādāt vēl vāciešiem?

AA: Nācās. ENGLERS man pieprasīja īsas rakstiskas saistības par sadarbību ar vācu izlūkošanu, ko es arī izdarīju.

JJ: Tas ir, jūs devāt rakstisku apņemšanos?

AA: Jā.

————

157 129

-7-

JJ: Vai jums iedeva segvārdu?

AA: Nē.

JJ: Un kas tālāk?

AA: Pēc savervēšanas noformēšanas es lūdzu ENGLERU paziņot, ar ko un kā tikšu saistīts.

ENGLERS atbildēja, ka viņš pats ir Vācijas militārās izlūkošanas darbinieks.

Ka sakarus ar mani, kā viņš teica, viņš uzturēs personīgi.

JJ: Nav skaidrs, kā ENGLERS varēja uzturēt uzturēt sakarus ar jums, ja viņš dzīvoja Vīnē, bet jūs Maskavā?

AA: Lieta tāda, ka ENGLERS gatavojās pārcelties darbā uz Maskavu, izmantojot apstākli, ka Kremļa Ārstniecības sanitārā pārvalde (Лечсануправление) jau 1932-1933.gados ir pacēlusi jautājumu par Nordena tipa speciālās sanatorijas organizāciju PSRS. Par šādas sanatorijas galveno ārstu tika paredzēts uzaicināt kādu no NORDENA asistentiem. ENGLERS man paziņoja, ka ar viņu ir runāts, un ka viņš devis piekrišanu pārcelties uz Maskavu. Tomēr lieta ir ievilkusies, jo Maskava ENGLERA uzstādītos nosacījumus nav pieņēmusi.

————

156 130

-8-

JJ: Jūs tikko teicāt, ka ar ENGLERU ir sāktas sarunas par viņa pārcelšanos uz darbu Maskavā. Kas šīs sarunas vadīja?

AA: ENGLERS man teica, ka šīs sarunas viņš vedis ar METAĻIKOVU (uzvārds pasvītrots ar roku), bijušo Kremļa Ārstniecības sanitārās pārvaldes priekšnieku, kurš šajā sakarā speciāli ieradies Vīnē.

JJ: Kādus uzdevumus ENGLERS jums deva pēc savervēšanas?

AA: Vispirms ENGLERS deva man uzdevumu visādi veicināt ātrāku viņa uzaicinājuma uz Maskavu atrisināšanu. Es apsolīju ENGLERAM veikt no manis atkarīgus pasākumus šā jautājuma atrisināšanai.

JJ: Vai šo ENGLERA prasību izpildījāt?

AA: Atgriezies Maskavā es uzreiz parunāju ar METAĻIKOVU izvirzīt jautājumu VK(b)P CK.

VK(b)P CK Politbirojs lēma ENGLERU uz PSRS neaicināt, bet tā vietā pie NORDENA komandēt

————-

155 131

-9-

padomju ārstu grupu, lai vēlāk no viņiem izraudzītu speciālistus jaunveidojamās Nordena parauga sanatorijas ‘Barviha’ galvenā ārsta amatam.

Tādējādi ENGLERA pārcelšanās uz Maskavu nenotika.

JJ: Vai jūs ENGLERAM nodevāt kādas ziņas vācu izlūkošanai, kas būtu īpaši sargāts Padomju Savienības valsts noslēpums?

AA: Manas tiešas saiknes ar ENGLERU laikā Vīnē un vēlāk Badgašteinā (Bad Gastein – radioaktīvo ūdeņu kūrorts Austrijā), kurp viņš divreiz atbrauca sazināties ar mani, es informēju ENGLERU tikai par Padomju Savienības un Sarkanarmijas vispārējo stāvokli, par ko viņš interesējās īpaši.

JJ: Jūs izvairāties no tiešas atbildes. Izmeklēšanu interesē jautājums, kādas spiegu rakstura ziņas jūs nodevāt ENGLERAM?

AA: Tā ietvaros, ko zināju no atmiņas, es stāstīju ENGLERAM visu par Sarkanarmijas kaujasspēju un bruņojumu, īpaši uzsverot šaurākās vietas Sarkanarmijas kaujasspējā. Pastāstīju ENGLERAM, ka Sarkanarmija atpaliek gan artilērijas ziņā,

———–

154 132

-10-

gan artilērijas bruņojuma, gan arī skaita ziņā, un vērā ņemami atpaliek no galveno kapitālistisko valstu artilērijas bruņojuma.

Sakarā ar PSRS vispārējo ekonomisko stāvokli es pastāstīju ENGLERAM par kolhozu veidošanas grūtībām un lielām nebūšanām valsts industrializācijā, īpaši apstājoties pie lēnas jaunuzbūvētu uzņēmumu apgūšanas. To ilustrēju ar Staļingradas traktoru rūpnīcas piemēru, kur uz ražošanas apgūšanas brīdi jau bija sabojāta ievērojama daļa vērtīgu iekārtu. Tātad, biju ENGLERAM paziņojis, ka PSRS industrializācijas panākumi ir apšaubāmi.

Tālāk, es informēju ENGLERU par milzīgu disproporciju atsevišķu rūpniecības nozaru pieaugumā, kas spēcīgi ietekmē valsts vispārējo ekonomisko stāvokli. Īpaši uzsvēru krāsaino metālu un speciālo sakausējumu grupas atpalikšanu, kas bremzē Sarkanarmijas kaujasspējas attīstību.

JJ: Jūs liecinājāt, ka organizēt ENGLERA iebraukšanu PSRS jums neizdevās. Kādā veidā tad uzturējāt sakarus ar vācu izlūkošanu pēc atgriešanās PSRS?

—————

153 133

-11-

AA: Es jau liecināju, ka bija pieņemts lēmums par padomju ārstu grupas nosūtīšanu praksē pie NORDENA. Pēc viņu atgriešanās no Vīnes viens no pie NORDENA praktizējušajiem ārstiem, uzvārdā TAICS, iedibināja ar mani ENGLERA uzdevumā spiegu sakarus (rokrakstā Staļina? piezīme: kur viņš? Barvikā?).

JJ: Kad un kādos apstākļos tika nodibināti jūsu spiegu sakari ar šo ārstu?

AA: Tas bija apmēram 1935.gada sākumā. Ārsts TAICS vienmēr bija klāt atbildīgu darbinieku konsultācijās, tā ka es viņu labi zināju jau iepriekš. Pirmā saruna, kurā viņš iedibināja ar mani spiegu sakarus ENGLERA vārdā, notika pie manis dzīvoklī, kurā viņš ieradās ar kārtējās apskates ieganstu. Pēc parastajām izziņām par manu veselību viņš sāka man stāstīt par savu braucienu uz Vīni. Pastāstījis par savu uzturēšanos Nordena sanatorijā, viņš man paziņoja, ka tuvu iepazinies ar doktoru ENGLERU, kurš lūdzis nodot man sveicienu kā viņa labam paziņam. Sarunā par ENGLERU TAICS man piesardzīgi stāstīja par incidentu, kas notika ar medmāsu Vīnē. Joku tonī es atrunājos ar savu vieglprātību un pavaicāju vai kāds nebūt no pie NORDENA praktizējušajiem ārstiem

—————

152 134

-12-

zin par šo incidentu. Viņš mani nomierināja paziņodams, ka bez viņa un ENGLERA neviens par šo incidentu nezin, piemetinot, ka viņam ir zināms par starp mani un ENGLERU nodibinātajām “labajām” attiecībām. Man kļuva skaidrs, ka viņš visu zina, un es viņam uzdevu tiešu jautājumu, kādu uzdevumu lūdzis man nodot doktors ENGLERS. TAICS man paziņoja, ka ENGLERS uzdevis viņam saistīties ar mani spiegu darba ziņā, uzturēt šos sakarus līdz brīdim, kad šī nepieciešamība atkritīs, un man nodot visas ENGLERU interesējošas ziņas caur viņu.

JJ: Kur šis TAICS pašlaik atrodas?

AA: Viņš tika arestēts 1937.gadā un, cik atceros, nošauts.

JJ: Cik ilgi bija jūsu sakari ar viņu?

AA: Apmēram 1935.gada laikā.

JJ: Kur jums bija konspiratīvās tikšanās?

AA: Visos gadījumos, kad man vajadzēja nodot tādas vai citādas spiegu ziņas, tikšanās notika pie manis dzīvoklī. TAICS nāca pie manis tēlojot manas veselības pārbaudi.

JJ: Kādus uzdevumus spiega darbībai jūs saņēmāt no TAICA?

———-

151 135

-13-

AA: Pēc TAICA vārdiem, ENGLERU interesēja galvenokārt slepenas ziņas par Sarkanarmijas bruņojumu un visi dati par PSRS aizsardzības spēju stāvokli. Es tolaik vadīju VK(b)P CK Rūpniecības daļu un vienlaikus biju Partijas kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kuru īstenībā vadīju.

Partijas kontroles komitejā pastāvēja militārā grupa, kuru vadīja N.KUIBIŠEVS. Grupas darbam un tās materiāliem bija sevišķi slepens raksturs, un tāpēc grupa bija pakļauta man. Materiāli, kurus Partijas kontroles komiteja (КПК) sastādīja par tā vai cita karaspēka vai bruņojuma veida stāvokļa vai apsekošanas jautājumiem, tika sūtīti tikai aizsardzības komitejai un man. Parasti visus šos dokumentus es ņēmu pie sevis uz dzīvokli un TAICA apmeklējumu laikā tos uz īsu laiku devu viņam, un tad viņš tos atdeva atpakaļ.

Zinu, ka vairumu šo piezīmju TAICS fotografēja un nodeva kur pienākas.

JJ: Viņš jums to teica?

AA: Jā, reiz es interesējos, kādā veidā un kur viņš no manis dabūtās ziņas nodod. TAICS man teica, ka šīs ziņas viņš pārfotografētā

—————

150 136

-14-

veidā nodod zināmai personai Vācijas vēstniecībā, kas šīs fotogrāfijas pārsūta Vācijas izlūkošanai.

JJ: Bet kā viņš Vācijas vēstniecībā iekļuva?

AA: Blakus savam pamatdarbam Kremļa Ārstniecības sanitārajā pārvaldē ārsts TAICS apkalpoja arī Vācijas vēstniecības Maskavā darbiniekus.

JJ: Vai atceraties ziņu raksturu, kuras nodevāt TAICAM?

AA: Jā. atceros.

JJ: Konkretizējiet.

AA: Manu sakaru ar TAICU laikā es tiku nodevis viņam lielu skaitu ziņojumu un izziņu par bruņojuma jautājumiem, lietu un pārtikas apgādi, morāli-politisko stāvokli un Sarkanarmijas kaujas gatavību. Šajos materiālos bija dots skaitliskais un faktiskais tā vai cita karaspēka veida, bruņojuma veidu un kara apgabalu raksturojums.

Vienlaikus es TAICAM nodevu ziņas par kara aviācijas pārapbruņošanas gaitu un trūkumiem, par lēnu jaunu pilnveidotāku

———–

149 137

-15-

aviamašīnu ieviešanu, par kara lidmašīnu avāriju procentu, lidotāju kadru sagatavošanas plānu un taktiski-tehniskos datus, kas raksturo mūsu ražoto aviācijas motoru un lidmašīnu kvalitāti un daudzumu.

Bez tam es caur TAICU nodevu Vācijas izlūkošanai Partijas kontroles komitejā esošās ziņas par Sarkanarmijas tanku bruņojuma stāvokli. Pievērsu vācu uzmanību padomju bruņu sliktajai kvalitātei un nesakārtotībai tanku pārejā uz dīzeļmotoriem tolaik izmantoto aviācijas motoru vietā.

Tālāk, es TAICAM nodevu izsmeļošas ziņas par ļoti lieliem trūkumiem Sarkanarmijas lietu un pārtikas apgādes un noliktavu saimniecības jomā. Starp citu, VK(b)P CK notika speciāla apspriede, kuras lēmumu es arī nodevu Vācijas izlūkošanas zināšanai.

Manis paziņotie materiāli deva skaidru šīs karaspēka saimniecības nozares stāvokļa ainu. No tiem bija redzams, ka pašā kara sākumā Sarkanarmija sastapsies ar nopietnām grūtībām.

Līdzīgus materiālus es nodevu TAICAM par Sarkanarmijas ķīmisko, strēlnieku, inženieru bruņojumu un bez tam atsevišķus materiālus, kas raksturo

———–

143 138

-16-

Partijas kontroles komitejas apsekoto Ļeņingradas, Baltkrievijas, Pievolgas un Vidusāzijas kara apgabalu kaujas gatavības un politiski-morālo stāvokli.

JJ: Kā izpaudās jūsu tālākā sadarbība ar Vācijas izlūkošanu?

AA: 1936.gada sākumā pēc Kremļa Ārstniecības sanitārās pārvaldes priekšlikuma vairāku atbildīgo darbinieku konsultācijai uz Maskavu tika uzaicināts NORDENS, kurš PSRS uzturējās 15-20 dienas.

No lielā personu skaita, kuras konsultēja NORDENS, skaidri atceros GAMARŅIKU, JAKIRU, ČUBARU, PETROVSKI, KOSIORU, VEINBERGU UN METAĻIKOVU. NORDENS konsultēja arī mani.

JJ: Jūs nodibinājāt spiega darbības sakarus ar NORDENU?

AA: Jā, es saistījos ar NORDENU.

JJ: Kādos apstākļos?

AA: Speciālai klīniskai izmeklēšanai es tiku nosūtīts uz Barvihu, kur man ierādīja atsevišķu dzīvoklīti, kurā pavadīju 8-10 dienas.

————

147 139

-17-

Vienā no šīm dienām pie manis ienāca NORDENS, kurš, nodevis sveicienu no ENGLERA, paziņoja: “ENGLERS ir apmierināts ar jūsu uzmanību un nožēlo, ka viņam nav izdevies atbraukt uz PSRS. Jums noteikti vajadzētu vēlreiz tikt uz ārzemēm, lai pabeigtu ārstēšanās kursu”.

Es paziņoju NORDENAM, ka esmu vesels un neredzu vajadzību īpašam braucienam uz ārzemēm. Tad NORDENS man tieši lika saprast, ka mans brauciens uz ārzemēm ir vajadzīgs vāciešiem, un ka lieta ir ne tik daudz manā gribēšanā, cik Vācijas izlūkošanas prasībā.

Tad es palūdzu NORDENAM dot atbilstošu manas veselības stāvokļa vērtējumu, ko viņš pēc tam arī izdarīja, tajā norādot, ka man nepieciešams iziet ārstniecības kursu viņa Vīnes sanatorijā un konsultēties vēl pie vairākiem speciālistiem ārzemēs. Uz šāda pamata tika nolemts vēlreiz komandēt mani uz ārstēšanos ārzemēs.

JJ: Vai NORDENS runā krieviski?

AA: Nē.

JJ: Kā tad jūs ar viņu sapratāties?

AA: Es ar viņu sapratos caur savu sievu Jevgeņiju Zālamana m. JEŽOVU (Евге́ния Соломо́новна Хаю́тина, dzimusi Feigenberga (Фейгенберг), Nikolaja Ježova sieva. 1938.gada 19.novembrī nenākot pie samaņas mirusi it kā no saindēšanās ar psihotropu vielu luminālu. Itkā pašnāvībā; cita versija, ka nogalinājis vīrs), kura pārvaldīja vācu, angļu un franču valodas.

————

146 140

-18-

JJ: Vai jūsu brauciens uz ārzemēm notika?

AA: 1936.gada vasarā es izbraucu uz Vīni un atkal apmetos NORDENA sanatorijā.

Tomēr tur man nebija ko darīt, jo īstenībā man nekāda ārstēšana nebija vajadzīga. Vaicāju NORDENAM – ko darīt. Viņš man ieteica aizbraukt uz kūrortu Merano (Itālijā).

Pirms braukšanas uz Merano ENGLERS teica, ka tur ar mani runās cilvēks, kuram izlūkošanas darbā ir pakļauts pats ENGLERS.

3-4 dienas pēc manas ierašanās Merano tur iebrauca arī bijušais tirdzniecības pārstāvis Vācijā KANDELAKI, kurš cieta no cukurslimības.

JJ: KANDELAKI atbrauca uz Merano ārstēties?

AA: Kā vēlāk uzzināju, KANDELAKI atbraukšana uz Merano tāpat kā arī mans brauciens bija saistīts ar spiegu lietām, par kurām liecināšu vēlāk.

JJ: Turpiniet savas liecības?

AA: Drīz pēc KANDELAKI uz Merano atbrauca ĻITVINOVS, pēc tam ŠTEINS (abi ar roku pasvītroti), PSRS politiskais pārstāvis Itālijā, kurš pēc pāris dienām aizbrauca, atstājis savu mašīnu ĻITVINOVAM (ar roku pasvītrots).

————

145 141

-19-

Piektajā vai sestajā manas uzturēšanās dienā Merano KANDELAKI man paziņoja, ka uz mūsu sanatoriju atbraucis pazīstams vācu ģenerālis HAMMERŠTEINS (Kurt Gebhard Adolf Philipp Freiherr von Hammerstein-Equord, ģenerālpulkvedis – neslēpts Hitlera pretinieks?) Polijas tirdzniecības ministra pavadībā (ar roku pasvītrots), kura uzvārdu tagad neatceros.

Drīz pēc HAMMERŠTEINA Merano ieradās arī ENGLERS.

Te uzskatu par nepieciešamu atzīmēt šo. Kaut kā, pastaigājoties sanatorijas parkā, pamanīju, ka KANDELAKI sasveicinās ar HAMMERŠTEINU un uzsāk ar viņu sarunu.

Reiz vakarā pie manis ienāca ĻITVINOVS un uzaicināja aiziet ar viņu uz kafejnīcu (ar roku pasvītrots). ĻITVINOVS vācu valodā vērsās pie (ar roku pasvītrots) HAMMERŠTEINA, kurš sēdēja pie blakus galdiņa un sasveicinājās. Nākošā dienā doktors ENGLERS mani stādīja priekšā HAMMERŠTEINAM.

JJ: Kā tas notika?

AA: ENGLERS ienāca pie manis istabā un paziņoja: – “Gribu jūs apskatīt” un tūlīt paziņoja, ka ar mani jātiekas HAMMERŠTEINAM.

Manu tikšanos ar HAMMERŠTEINU bija organizējis ENGLERS it kā kopīgas pastaigas veidā ar ENGLERU pa Merano parku. Kādā no sarunām mēs it kā nejauši satikām HAMMERŠTEINU, kuram mani stādīja priekšā ENGLERS, pēc kam mēs pastaigu turpinājām trijatā.

HAMMERŠTEINS sarunas sākumā paziņoja: “Mēs esam ļoti pateicīgi par visiem pakalpojumiem, kādus mums izdarāt”. Viņš paziņoja, ka ir apmierināts ar ziņām, kuras vācieši no manis saņēmuši. Bet, paziņoja HAMMERŠTEINS, “tas viss ir nieki! Jūsu ieņemtais stāvoklis PSRS ir tāds, ka mēs nevaram apmierināties ar jūsu nodotām ziņām. Jūsu priekšā ir jauni uzdevumi, politiskā līmenī”.

—————

144 142

-20-

JJ: Kas par “politiskiem” uzdevumiem?

AA: HAMMERŠTEINS, zinādams, ka esmu jau izvēlēts par VK(b)P CK sekretāru, paziņoja: “Jūs varat ne tikai informēt mūs, bet arī ietekmēt padomju varas politiku”.

Tālāk HAMMERŠTEINS man darīja zināmu par, pēc viņa vārdiem, visai nopietniem sakariem, kādi ir vācu rīcībā Sarkanarmijas augstākās pavēlniecības aprindās, un paziņoja par vairāku militāri-sazvērniecisku grupu esamību Padomju Savienībā.

HAMMERŠTEINS man teica, ka virkne lielu militāro darbinieku ir neapmierināta ar radušos stāvokli PSRS un par savu mērķi liek Padomju Savienības iekšējās un ārējās politikas maiņu.

Padomju valdība ar savu tagadējo politiku, turpināja HAMMERŠTEINS, neizbēgami novedīs PSRS pie militāras sadursmes ar kapitālistiskajām valstīm, lai gan no tā varētu izvairīties, ja Padomju Savienība, izejot uz piekāpšanos, varētu “pieslīpēties” Eiropas sistēmai.

Tā kā HAMMERŠTEINS nepārvaldīja krievu valodu, es caur ENGLERU, kurš bija tulka lomā, pavaicāju viņam,

————

143 143

-21-

cik nopietni ir Vācijas vadošo aprindu sakari ar Sarkanarmijas augstākās pavēlniecības aprindām.

HAMMERŠTEINS atbildēja: “Ar mums ir saistītas dažādas jūsu karavīru aprindas. Mērķis viņiem ir viens, bet, acīmredzami, viedokļi dažādi, nekādi nespēj savā starpā vienoties, neraugoties uz mūsu kategorisku prasību”.

JJ: Kādus uzdevumus jums HAMMERŠTEINS deva?

AA: HAMMERŠTEINS lika man priekšā saistīties ar šīm karavīru aprindām un pirmkārt ar JEGOROVU (Алекса́ндр Ильи́ч Его́ров, viens no pirmajiem PSRS maršaliem, 1938.gada 28.marta – 5.aprīļa pratināšanā atzinies: “Es, Jegorovs, kopā ar Dibenko un Budjonniju biju pretpadomju labējo organizācijas Sarkanarmijā priekšgalā, kam bija savi dalībnieki kara apgabalos. Šī mūsu pretpadomju organizācija bija īpaši konspirētā stāvoklī…”. Ar arestēto Jegorovu esot bijušas vairākas ilgas sarunas personīgi NKVD tautas komisāram N.I.Ježovam, kurš, domājams, ir devis dzīvības saglabāšanas garantiju, ja viņš dos izmeklēšanai vajadzīgās liecības un neatteiksies no tām tiesā. Nošauts 1939.gada 23.februārī). Viņš paziņoja, ka JEGOROVU pazīst ļoti labi, kā vienu no lielākajām un ietekmīgākajām figūrām tās militāro sazvērnieku daļas vidū, kas saprot, ka bez Vācijas armijas, bez stingra līguma ar Vāciju izmainīt PSRS politisko iekārtu vēlamā virzienā neizdosies.

HAMMERŠTEINS ieteica man caur JEGOROVU būt visu sazvērnieku lietu kursā un ietekmēt Sarkanarmijā esošās sazvērnieku grupas uz tuvināšanos ar Vāciju, vienlaikus veicot pasākumus to “apvienošanai”. “Jūsu VK(b)P CK sekretāra stāvoklis

————

142 144

-22-

jums tur palīdzēs” – paziņoja HAMMERŠTEINS.

Ar to HAMMERŠTEINS atvadījās, brīdinot, ka viņš ar mani tiksies vēl vairākas reizes.

JJ: Kā vārdā ar jums runāja HAMMERŠTEINS?

AA: Vācijas Reihsvēra aprindu vārdā.

Lieta tāda, ka jau līdz Hitlera nākšanai pie varas par HAMMERŠTEINU bijis radīts viedoklis kā par Vācijas tuvināšanās Sarkanarmijai piekritēju. 1936-37. gados HAMMERŠTEINS ir atvirzīts no tieša darba Reihsvērā, tomēr tā kā viņam vairāk par citiem ģenerāļiem bijis sakaru PSRS militāro darbinieku vidū, tad viņam uzdota tā saukto “krievu lietu” vešana.

JJ: Vai notika jūsu tālākas tikšanās ar HAMMERŠTEINU?

AA: Jā, ar HAMMERŠTEINU man bija vēl trīs tikšanās.

Otrajā reizē HAMMERŠTEINS interesējās par detaļām, kas saistās ar S.M.KIROVA nogalināšanu un

————-

141 145

-23-

trockistu, zinovjeviešu un labējo ietekmes nopietnību VK(b)P.

Es viņam devu izsmeļošu informāciju, tostarp atzīmēju apstākli, ka starp čekistiem pašlaik ir vērojams apjukums un ka JAGODAS stāvoklis sakarā ar KIROVA nogalināšanu ir izļodzījies. Tad HAMMERŠTEINS teica: “Būtu ļoti labi, ja Jums izdotos ieņemt JAGODAS posteni” (pasvītrota ar roku).

Es pasmaidīju, atbildot, ka “no manis vien tas nav atkarīgs”.

Trešā mana saruna ar vācu ģenerāli skāra PSRS karavīru sazvērniecisko darbu, jo civilās lietas HAMMERŠTEINU interesēja mazāk.

Ceturtā un pēdējā tikšanās ar HAMMERŠTEINU notika kafejnīcā.

JJ: Apstājieties sīkāk pie savas pēdējās tikšanās ar HAMMERŠTEINU?

AA: Reiz KANDELAKI lika man priekšā aiziet uz tipisku vāciešu kafejnīcu. Es piekritu. Drīz kafejnīcā ienāca HAMMERŠTEINS, ar kuru KANDELAKI

————

140 146

-24-

sasveicinājās un tad uzaicināja piesēsties pie mūsu galdiņa.

KANDELAKI vāciski par kaut ko parunāja ar HAMMERŠTEINU, bet pēc tam teica: “Šķiet, jūs jau ar ģenerāli esat pazīstams?”. Pēc manas apstiprinošas atbildes HAMMERŠTEINS paziņoja, ka Berlīnē viņš bieži tiekoties ar KANDELAKI un “būs priecīgs caur viņu nodot visādas labas vēlmes”.

Pirms aiziešanas, jau atvadoties HAMMERŠTEINS palūdza “nodot lielu sveicienu Aleksandram Iļjičam” /JEGOROVAM/.

JJ: Kā jūs sapratāt “labas vēlmes”, kuras HAMMERŠTEINS bija nolēmis nodot caur KANDELAKI?

AA: Es sapratu, ka KANDELAKI, tāpat kā es, ir saistīts ar HAMMERŠTEINU spiegu darbā un turpmāk kalpos par vienu no maniem sakaru kanāliem ar vācu izlūkošanu, jo vairāk tāpēc, ka pēc dažām dienām pēc HAMMERŠTEINA aizbraukšanas arī KANDELAKI aizbrauca uz Berlīni, bet visā savā uzturēšanās laikā kūrortā nemaz neārstējās.

Pēc KANDELAKI aizbraukšanas pie manis sāka bieži ielūkoties ĻITVINOVS un uzaicināt uz pastaigām vai kafejnīcu (pasvītrots ar roku).

————–

139 147

-25-

Reiz sēdot kafejnīcā ĻITVINOVS man pavaicāja: “Kādu iespaidu uz jums atstāja HAMMERŠTEINS?”

Es nedaudz apmulsis atbildēju: “nav muļķis”. Jā, teica ĻITVINOVS, HAMMERŠTEINS ir viens no gudrākajiem un tālredzīgākajiem Reihsvēra ģenerāļiem. Ar viņu ļoti stipri rēķinās Vācijas militāristu aprindas, HAMMERŠTEINAM armijā ir liela ietekme”.

Atceros, ka saruna ar ĻITVINOVU notika manas sievas – Jevgeņijas Zālamana meitas klātbūtnē.

Padejojis fokstrotu, ĻITVINOVS veda tālāk visai dīvainu sarunu ar mani. Viņš paziņoja: “Lūk, mēs te izvirstam, staigājam pa restorāniem, dejojam, bet ja par to uzzinās PSRS, sacelsies vesels jandāliņš”.

Uz manu izbrīnīto jautājumu ĻITVINOVS atbildēja: “Nekā briesmīga te nav, bet redziet, kultūras pie mums nav, mūsu valsts darbiniekiem nepiemīt jelkāda kultūra.”

“Lūk, Jūs iepazināties ar ģenerāli HAMMERŠTEINU, turpināja ĻITVINOVS, bet kas Padomju Savienībai no tā, izņemot labumu? Ja mūsu politiskajiem vadītājiem būtu sakari ar Eiropas politiskajiem

————

138 148

-26-

darbiniekiem, tad daudzi asie stūri savstarpējās attiecībās ar aizrobežu valstīm būtu nogludināti. Bet lūk, jūs atgriezīsities Maskavā, un jūs var apstrādāt par pazīšanos ar HAMMERŠTEINU.”

Ar to saruna ar ĻITVINOVU beidzās. Drīz es no Merano izbraucu uz Parīzi, no turienes automobilī uz Romu un ar vilcienu atgriezos Vīnē.

JJ: Šis brauciens bija saistīts ar jūsu spiega darbu?

AA: Nē.

JJ: Jūs sievai darījāt zināmu savu tikšanos ar HAMMERŠTEINU spiegošanas raksturu?

AA: Nē, tad es to neteicu, par sakara ar HAMMERŠTEINU raksturu pateicu vēlāk.

JJ: Par to pastāstīsiet, kad pieskarsieties jūsu sievas Jevgeņijas Zālamana meitas spiegošanas darbībai, bet tagad pārejiet pie sava praktiskā darba HAMMERŠTEINA uzdevumu pildīšanā?

AA: Sarunā ar HAMMERŠTEINU bija nosacīts, ka sakars ar viņu man būs jāuztur

————

137 149

-27-

caur JEGOROVU un KANDELAKI, kad pēdējais iebrauks Maskavā.

Drīz pēc atgriešanās Maskavā es uzaicināju pie sevis vasarnīcā JEGOROVU un sāku iztaustīt viņu, vai viņš zin par manu sakaru ar HAMMERŠTEINU, bet tā kā JEGOROVS neko konkrētu nepateica, es tajā reizē viņam neatklājos.

Tomēr 1936.gada ziemā JEGOROVS pats piezvanīja man un teica, ka grib ar mani pārrunāt vienu nopietnu lietu.

Brīvdienā viņš atbrauca pie manis uz vasarnīcu un starp mums bija saruna, kurā JEGOROVS man paziņoja, ka jau zin par manu tikšanos ar HAMMERŠTEINU, ar kuru arī pats sen jau saistīts.

Mūsu sarunu pārtrauca pēkšņa viesu parādīšanās pie manis vasarnīcā, kāpēc mēs norunājām ar Jegorovu sākto sarunu turpināt tuvākajās dienās.

JJ: Vai nākošā tikšanās ar JEGOROVU notika?

AA: Jā. Pēc trim-četrām dienām JEGOROVS atkal ienāca pie manis un šoreiz sīki pastāstīja par

————

136 150

-28-

sazvērnieku grupas pastāvēšanu Sarkanarmijā, kas sastāv no lieliem militārajiem darbiniekiem, un kuru vada JEGOROVS.

Tālāk JEGOROVS kā paša vadītās grupas dalībniekus man nosauca: BUDJONNIJU, DIBENKO, ŠAPOŠŅIKOVU (apvilkts ar roku), KAŠIRINU, FEĢKO, Aizbaikala kara apgabala komandieri un virkni citu lielu komandieru, kuru uzvārdus atcerēšos un nosaukšu papildus.

Tālāk JEGOROVS teica, ka Sarkanarmijā pastāv vēl divas savstarpēji konkurējošas grupas: GAMARŅIKA, JAKIRA un UBOREVIČA grupa un TUHAČEVSKA virsnieku bonapartistu grupa.

JJ: Sīkāk par katras grupas raksturu un sastāvu atsevišķi jūs izstāstīsiet pēc tam, bet tagad izklāstiet savu tālāko sarunu ar JEGOROVU par HAMMERŠTEINU?

AA: Sarunā ar JEGOROVU es viņam sīki izstāstīju par visām manām tikšanām un sarunām ar HAMMERŠTEINU, brīdinot viņu, ka jau zinu no paša HAMMERŠTEINA par vairāku sazvērnieku grupu esamību Sarkanarmijā.

————

135 151

-29-

Tūlīt JEGOROVAM pateicu, ka HAMMERŠTEINS kā vienu no mūsu galvenajiem uzdevumiem redz visu militāri-sazvērniecisko grupu apvienošanos vienotā jaudīgā organizācijā veiksmīgākai pretpadomju sazvērestības plānu īstenošanai. Teicu, ka izdarīšu visu no manis atkarīgo HAMMERŠTEINA uzdevuma izpildīšanai.

Jegorovs man paziņoja, ka arī viņš ir saistīts spiega darbā ar HAMMERŠTEINU, ka šo sakaru uztur caur militāro atašeju pie Vācijas vēstniecības Maskavā KESTRINGU. Tad JEGOROVS solīja arī mani sasaistīt ar KESTRINGU, kas notika tajā pašā 1936.gadā.

JJ: Kā jūs saistījāties ar KESTRINGU?

AA: 1936.gada beigās drīz pēc manas iecelšanas par PSRS Iekšlietu tautas komisāru pie manis ienāca JEGOROVS un teica, ka KESTRINGS HAMMERŠTEINA uzdevumā grib iespējami drīzāk personīgi tikties ar mani. Tā kā mani vienmēr pavadīja apsardze, es teicu, ka šī tikšanās kaut kā jāsagatavo, lai izvairītos no liekām aizdomām. Tāpēc es nolēmu

—————

134 152

-30-

izmantot gaidāmo man piešķirtās vasarnīcas pie Ļeņingradas šosejas, kas agrāk piederēja JAGODAM, apskatīšanu.

Sarunāju ar JEGOROVU, ka izbraucis kopā ar KESTRINGU viņš izdarīs negaidītu automobiļa apstāšanos pie manas vasarnīcas tajā dienā, kad es apskatīšu šo vasarnīcu, bet es it kā gadījuma pēc uzaicināšu viņu ar KESTRINGU pie manis iekost. JEGOROVS manam tikšanās ar KESTRINGU variantam piekrita.

Noteiktajā dienā JEGOROVS kopā ar KESTRINGU, tērptu civilapģērbā, piebrauca pie manas vasarnīcas un netālu iztaisīja piespiedu apstāšanos. It kā nejauši pamanījis pie automobiļa JEGOROVU, es uzaicināju viņu kopā ar KESTRINGU apskatīt manu jauno vasarnīcu. JEGOROVS un KESTRINGS piekrita, un mēs devāmies uz vasarnīcu.

Brokastīs mums ar KESTRINGU notika šāda saruna. KESTRINGS, stādījies priekšā, paziņoja: “Esmu saņēmis uzdevumu parunāt ar jums personīgi un nodibināt mūsu kopīgo uzdevumu pilnīgu savstarpēju sapratni”.

JJ: Vai KESTRINGS runā krieviski?

AA: Jā, viņš brīvi pārvalda krievu valodu.

————

133 153

-31-

Pēc tam KESTRINGS man teica, ka mana iecelšana par Iekšlietu tautas komisāru paver izredzes apvienot visus ar pastāvošo iekārtu neapmierinātos, ka vadot šo kustību es spēšu radīt iespaidīgu spēku.

KESTRINGS teica: “Mēs – karavīri spriežam tā: mums izšķirošais faktors ir militārais spēks. Tāpēc pirmais uzdevums, kas mūsuprāt stāv Jūsu priekšā – ir apvienot militāros spēkus kopējās lietas interesēs. Vajag visādi pastiprināt Jūsu ietekmi Sarkanarmijā, lai izšķirošā brīdī virzītu krievu armiju atbilstoši Vācijas interesēm”.

KESTRINGS īpaši uzsvēra nepieciešamību orientēties uz JEGOROVA grupu. Viņš teica, ka “Aleksandrs Iļjas dēls ir viscienījamākā persona, kas var mums noderēt, bet viņa grupa savu tieksmju ziņā pilnībā atbilst Vācijas interesēm.”

Tas arī izskaidro, ka es vēlāk savā praktiskajā darbā NKVD visādi sargāju no iekrišanas JEGOROVA grupu, un tikai iejaucoties VK(b)P CK, JEGOROVS un viņa grupa tika atmaskota.

————

132 154

-32-

JJ: Ar to arī beidzās jūsu saruna ar KESTRINGU?

AA: Nē, KESTRINGS skāra NKVD. Viņš teica: “Kopējā uzdevuma plānā, kas stāv mūsu priekšā, Iekšlietu tautas komisāram ir jāspēlē izšķirošā loma. Tāpēc apvērsuma un nākšanas pie varas veiksmei jums ir NKVD jāizveido plaša savu domubiedru organizācija, kas jāapvieno ar karavīriem”. KESTRINGS paziņoja, ka šīm organizācijām, gan armijā, gan NKVD jābūt tā sagatavotām, lai uz kara sākumu nodrošinātu apvienotu uzstāšanos ar mērķi sagrābt varu.

JJ: Bet ko tajā laikā darīja JEGOROVS?

AA: JEGOROVS klausījās KESTRINGĀ un kopā ar mani piekrita viņa priekšlikumiem.

Saruna ilga pusotras – divas stundas, pēc kam JEGOROVS paņēma līdz KESTRINGU un aizbrauca.

JJ: Vai tikai caur KESTRINGU jūs uzturējāt sakarus ar Vācijas izlūkošanu?

AA: Nē, sakarus ar Vācijas izlūkošanu es uzturēju arī caur KANDELAKI.

————

131 155

-33-

JJ: Pastāstiet sīki par jūsu tikšanām ar KENDELAKI?

AA: 1936.gada ziemā no Vācijas uz Maskavu atbrauca KANDELAKI, tiekoties ar mani viņš nodeva sveicienu no HAMMERŠTEINA un sāka tiešu sarunu ar mani, ka būdams cieši saistīts ar Vācijas valdības aprindām, GĒRINGA personā, viņš no autoritatīviem avotiem dzirdējis, ka manai, kā viņš izteicās, politiskajai sadarbībai ar vāciešiem tiekot piešķirta liela nozīme, un ka Vācijas valdošās aprindas uz manu sadarbību liek lielas cerības.

JJ: Kādus konkrētus uzdevumus caur KANDELAKI jums uzstādīja Vācijas izlūkošana?

AA: KANDELAKI sīki orientēja mani par to kaitējošo darbību, kuru viņš veic kā PSRS tirdzniecības pārstāvis Berlīnē, slēdzot ar Vācijas valdību PSRS neizdevīgus līgumus.

JJ: Ne to jums prasa. Neizlocieties, sakiet tieši: vai jūs caur KANDELAKI uzturējāt spiegošanas sakarus ar Vācijas izlūkošanu?

AA: Jā, KABDELAKI bija it kā Vācijas izlūkošanas kontroles saite ar mani. Viņš

————–

130 156

-34-

iztaujāja mani par HAMMERŠTEINA man uzstādīto uzdevumu izpildes gaitu, bet saņēmis no manis informāciju pēc atgriešanās Berlīnē, kā viņš teica, nodeva to HAMMERŠTEINAM un GĒRINGAM.

JJ: Ko jums konkrēti teica KANDELAKI par savu sakaru ar GĒRINGU?

AA: Vienā no tikšanām ar mani 1936.gada beigās vai 1937.gada sākumā KANDELAKI man paziņoja, ka viņš caur HAMMERŠTEINU ir saistījies ar GĒRINGU.

GĒRINGS uzdevis KANDELAKI aizbraucot uz Padomju Savienību informēt Padomju valdību par to, ka it kā viņam, KANDELAKI, ir izdevies ietekmēt Vācijas valdību aizņēmuma piešķiršanas PSRS ziņā, un ka saimniecības ministrs ŠAHTS Vācijas uzņēmēju aprindu spiests ir gatavs iziet uz zināmu piekāpšanos un piešķirt Padomju Savienībai kredītus.

Tālāk KANDELAKI teica, ka GĒRINGS ir HAMMERŠTEINA informēts par manu sadarbību ar vācu izlūkošanu un lūdza mani veicināt kredītlīguma noslēgšanu starp PSRS un Vāciju.

———–

129 157

-35-

JJ: Kāpēc bija vajadzīga jūsu piekrišana šā līguma noslēgšanai?

AA: Tāpēc, ka tā pilnīgi atbilda tikai vienas Vācijas interesēm un bija vērsta uz Vācijas militārajai rūpniecībai vajadzīgo izejvielu eksporta paplašināšanu no PSRS.

JJ: Ko jūs darījāt, lai izpildītu vāciešu uzdevumu?

AA: Es KANDELAKI solīju un tiešām runāju ar ROZENGOĻCU par tāda līguma noslēgšanas nepieciešamību. Iznākumā Ārējās tirdzniecības tautas komisariāts deva savu apstiprinošu lēmumu par šo līgumu.

JJ: Kā tālāk noritēja jūsu spiega darbs?

AA: 1937.gada vasarā pēc tiesas procesa pret TUHAČEVSKI JEGOROVS Vācijas izlūkošanas vārdā uzdeva man jautājumu par nepieciešamību būvēt visu sazvērniecisko darbību armijā un NKVD tādā veidā, lai noteiktos apstākļos varētu organizēt varas sagrābšanu, negaidot karu, kā tas bija nosacīts sākotnējā plānā.

JEGOROVS teica, ka vācieši šādu izmaiņu motivē ar bažām, ka sāktā pretpadomju veidojumu sagrāve armijā varētu nonākt līdz mums, tas ir, līdz man un JEGOROVAM.

————

128 158

-36-

Pēc JEGOROVA vārdiem vācieši ieteica konkrētus apsvērumus par šo jautājumu paziņot iespējami ātrāk.

Apspriežot ar JEGOROVU radušos stāvokli mēs nācām pie slēdziena, ka partija un tautas masas iet aiz VK(b)P, un augsne šim apvērsumam nav gatava. Tāpēc nolēmām, ka jānovāc STAĻINS vai MOLOTOVS zem kādas nebūt citas pretpadomju organizācijas karoga ar nolūku radīt apstākļus manai tālākai virzībai uz varu. Pēc tam, ieņemot augstāku vadošo stāvokli, radīsies iespēja tālākai izlēmīgākai kompartijas un Padomju valdības politikas maiņai atbilstoši Vācijas interesēm.

Lūdzu JEGOROVU nodot mūsu apsvērumus vāciešiem caur KESTRINGU un uzprasīt Vācijas valdības aprindu viedokli šajā ziņā.

JJ: Kādu atbildi saņēmāt?

AA: Drīz pēc tam, JEGOROVS, KESTRINGA vārdiem sakot, paziņoja man, ka Vācijas valdības aprindas piekrīt mūsu priekšlikumam.

JJ: Ko jūs pasākāt savu nodevīgo nodomu īstenošanai?

————

127 159

-37-

Es nolēmu organizēt sazvērestību NKVD un iesaistīt tajā cilvēkus, caur kuriem es varētu veikt teroristiskus aktus pret partijas un valsts vadītājiem.

JJ: Vai tad tikai pēc sarunas ar JEGOROVU jūs izlēmāt savākt sazvērniecisku organizāciju NKVD iekšienē?

AA: Nē. Īstenībā lieta bija šāda: jau ilgi pirms šīs sarunas ar JEGOROVU, kad mani iecēla par Iekšlietu tautas komisāru, es paņēmu līdz uz NKVD darbinieku grupu, kas bija cieši saistīti ar mani kontrrevolucionārā darbā. Tādā veidā mana liecība par to, ka es ķēros pie sazvērestības organizācijas, ir jāsaprot tādā ziņā, ka sakarā ar sarunām ar HAMMERŠTEINU un kontaktu nodibināšanu ar militārajiem sazvērniekiem vajadzēja NKVD iekšienē izvērst, forsēt sazvērnieciskas organizācijas būvēšanu pašā NKVD.

AA: Nosauciet, kuras tieši no ar sevi kontrrevolucionārā darbībā saistītām personām jūs paņēmāt līdzi uz NKVD?

AA: ĻITVINU, CESARSKI, ŠAPIRO, ŽUKOVSKI un RIŽOVU.

————–

126 160

-38-

JJ: Kas no vecajiem NKVD darbiniekiem tika jūsu piesaistīts pretpadomju sazvērestībai?

AA: Jau būdams Iekšlietu tautas komisārs, es pēc zināma laika no esošajiem NKVD darbiniekiem pietuvināju sev un daudzus izvirzīju atbildīgā darbā bijušos sazvērnieciskās organizācijas NKVD vidū dalībniekus, gan jagodiešus, gan ziemeļkaukāziešus.

Visas trīs sazvērnieku grupas vadīju es.

JJ: Nosauciet šo NKVD sazvērnieku grupu dalībniekus?

AA: 1. ĻITVINS, CESARSKIS, ŠAPIRO, ŽUKOVSKIS un RIŽOVS;

2. “Ziemeļkaukāziešu” sazvērnieciskās grupas sastāvā bija: – FRINOVSKIS, DAGINS, JEVDOKIMOVS (LAI GAN JEVDOKIMOVS nebija NKVD darbinieks, bet par viņa NKVD darbinieku grupu es došu izsmeļošas liecības īpaši);

3. Trešā grupa sastāvēja no BEĻSKA, USPENSKA, ŽURBENKO, REIHMANA, ĻUŠKOVA, PASSOVA, GENĢINA un JARCEVA (BEĻSKIS, ŽURBENKO, ĻUŠKOVS, JARCEVS apvilkti un ar bultiņām uz āru).

————

125 161

-39-

Šie cilvēki jau līdz manai viņu iesaistei pretpadomju darbā sastāvēja sazvērnieciskā organizācijā, ko vadīja JAGODA, BAĻICKIS.

Es šos sazvērnieku kadrus saglabāju un dažādos laikos piesaistīju manis vadītajā pretpadomju darbībā NKVD.

Par visiem šīs grupas dalībniekiem es došu izsmeļošas liecības par katru atsevišķi.

JJ: Vai uzskaitītās personas jūs ievedāt lietas kursā?

AA: Jā, katru no šīm personām es tādā vai citādā mērā iepazīstināju ar sazvērestības organizāciju, mērķiem un uzdevumiem, kādiem sekojām. Kopumā jau viņi visi zināja par sazvērestības esamību un pildīja viņiem dotos uzdevumus pretpadomju sazvērnieciskajā darbā. Katram no viņiem es biju devis uzdevumu paplašināt mūsu organizāciju iesaistot cilvēkus, kas spēj bez ierunām izpildīt visus mūsu norādījumus pretpadomju darbā.

Bet kas skar JEVDOKIMOVU UN FRINOVSKI, pēdējos es biju ievedis sazvērestības lietas kursā pilnībā, viņi zināja absolūti visu, toskait par maniem sakariem ar

————

124 162

-40-

Sarkanarmijas militāro sazvērnieku grupu un Vācijas militārajām aprindām.

JJ: Izmeklēšana brīdina jūs, ka par katra jūsu nosauktā sazvērestības dalībnieka vervēšanas apstākļiem jūs tiksiet pratināts īpaši, bet tagad lieciniet, kā turpmāk notika jūsu sakari ar Vācijas izlūkošanu?

AA: Sakarus ar Vācijas izlūkošanu es turpināju uzturēt caur KESTRINGU.

JJ: Kur notika jūsu slepenās tikšanās ar KESTRINGU?

AA: NKVD konspiratīvajā dzīvoklī uz Gogoļa bulvāra (bijusī BAĻICKA savrupmāja).

JJ: Cik slepenās tikšanās pie KESTRINGA jums bija, kā šīs slepenās tikšanās tika organizētas?

AA: Slepenās tikšanās ar KESTRINGU konspiratīvajā dzīvoklī man bija divas. Pēc vienošanās ar mani KESTRINGS šajā dzīvoklī ieradās zem uzvārda “IVANOVS” (pasvītrots ar roku). Dzīvokli apkalpojošo personālu es jau iepriekš biju brīdinājis “IVANOVU” ielaist bez kavēšanās.

JJ: Bet apkalpojošais personāls zināja, kas ir “IVANOVS”?

—————

123 163

-41-

AA: Nē, neviens par manām tikšanām ar KESTRINGU nezināja.

JJ: Uzrādiet KESTRINGA ārējās pazīmes?

AA: KESTRINGS – garāks par vidējo augumu, normāla miesas būve, ar tipisku vācieša seju, līdzens deguns, izvirzīts zods, bārdu skuj, ir ūsiņas.

JJ: Izklāstiet jūsu sarunu ar KESTRINGU saturu?

AA: Lieta tāda, ka īsi pirms otrās tikšanās ar KESTRINGU VK(b)P CK ienāca ziņojums, kas atmaskoja JEGOROVU pretpadomju sarunās.

Šā ziņojuma īpašas pārbaudes iznākumā JEGOROVS tika atbrīvots no ieņemamā amata un pārcelts darbā uz Aizkaukāza kara apgabalu.

JEGOROVS savu noņemšanu no Aizsardzības tautas komisāra pirmā vietnieka amata pārdzīvoja asi un šo faktu uzskatīja par savas atmaskošanas sākumu.

Sarunā ar KESTRINGU es viņu informēju par JEGOROVA noņemšanu no ieņemtā amata, uz ko

————

122 164

-42-

KESTRINGS man ieteica, lai kā nebūtu, saglabāt JEGOROVU no atmaskošanas.

Es KESTRINGU informēju vēl par to, ka PSRS NKVD esmu izveidojis sazvērnieku organizāciju, kas veiksmīgi veic savu kaitniecisko darbību, KESTRINGS maniem pasākumiem piekrita, tad sākām vienoties par mūsu tālāko sakaru kārtību un veidiem.

JJ: Uz ko jūs vienojāties?

AA: KESTRINGS man ieteica nepieciešamības gadījumā izmantot FEĢKO starpniecību, kurš arī bija iesaistīts spiega darbā un pie kura KESTRINGAM bija oficiāla piekļuve – kā pie Aizsardzības tautas komisāra vietnieka.

JJ: Kāpēc jums bija vajadzīgs sakars ar KESTRINGU caur lieku starpposmu, ja bijāt ar viņu saistīts tieši. Jūs kaut ko noklusējat.

Izmeklēšana prasa no jums izbeigt izlocīšanos un dot patiesas liecības.

AA: Tāds priekšlikums nāca ne no manis, bet no KESTRINGA, un lūk kāpēc. Pēc vienošanās ar KESTRINGU pastāvīgu sakaru es uzturēju caur JEGOROVU un tikai ārkārtas gadījumos varēja būt organizēta tieša tikšanās ar mani.

Tādu kārtību diktēja konspirācijas apsvērumi.

http://istmat.info/files/uploads/62003/rgaspi._f.17._op.171._d.375_protokol_doprosa_ezhova.pdf

================================

Berijas telegramma Jagodam par Trocka apmeklējumu 1924.g. 23.janvārī

Gruzijas Ārkārtējās Komisijas (čekas) priekšsēdātāja vietn. Berijas

Telegramma

Jagodam par Trocka apmeklējumu sakarā ar Ļeņina nāvi.

Nodot biedram Jagodam nekavējošai nodošanai

b.Staļinam vai Ordžonikidzem

22.janvārī mēs apmeklējām biedru Trocki (Ļovu jeb Leibu Bronšteinu) un paziņojām viņam mūsu domas par to, ka viņam kaut kādā formā nepieciešams izteikties sakarā ar Iļjiča nāvi. Slimība viņam nav ļāvusi uzstāties atklātā sapulcē. Ir uzrakstījis rakstu, kuru pārraidījām pa radio. Sarunā ar mums Trockis starp citu teica – viņš neticot kādas nebūt šķelšanās iespējai mūsu partijā. Mūsu partijas politiskais līmenis, pat tās jaunatnes daļā ir augsts. Katrā ziņā, ja kaut kas arī būtu iespējams, no viņa puses tas nenotiks. Pēdējos vārdus viņš atkārtoja 4 reizes. Vispār, partijas šķelšanos viņš nevarot iedomāties. Viņaprāt gaidāmais partijas kongress visus mūsu saimniecības un praktiskos savienošanās ar zemniekiem neatliekamos jautājumus atrisinās. Viņaprāt tuvojošais pavasaris savstarpējo attiecību ar zemniekiem jautājumā būs izšķirošs.

Starptautisko stāvokli viņš uzskata par formāli labvēlīgu, tomēr šo jautājumu liek atkarīgu no mūsu Savienības iekšējā stāvokļa. Biedrs Trockis uzskata, ka viņa pēdējā brošūra ir pakļauta nepelnītiem uzbrukumiem,viņam tiek piedēvēts, ko viņš būtībā nav rakstījis. Iļjiča nāve viņu ir stipri ietekmējusi. Viņš uzskata, ka šajā brīdī saliedētība ir sevišķi nepieciešama. Viņš uzskata, ka partija izrādīsies tās radītāja cienīga. Ka Ļeņinu var aizvietot tikai kolektīvs (Lūk, trockistu vajāšanu iemesls no Staļina puses – I.L.). Trockis veselības ziņā jūtas nelāgi.

Pie mums ir izveidota centrālā komisija Gogoberidzes, Rubena un Kurulova sastāvā. Esam devuši atbilstošas direktīvas Apriņķu komitejām uz bēru dienu būt gataviem demonstrācijām ar zemnieku pārstāvjiem no apriņķiem. Ir izbraukusi delegācija Dumbadzes, Bolkvadzes, Todrijas un Arakela sastāvā, Gogoberidze, Rubens un Kurulovs.

23/I-24.g. Čekas priekšsēdētāja vietn. Berija.

http://istmat.info/node/35741

=======================

VK(b)P CK Politbiroja un PSRS Tautsaimniecības padomes lēmums “Par NKVD lietu pieņemšanu-nodošanu”. 1938.gada 5.decembrī.

Likt b. Ježovam, bijušajam Iekšlietu tautas komisāram nodot NKVD lietas, un b.Berijam, Iekšlietu tautas komisāram, lietas pieņemt. Nodošanu un pieņemšanu veikt piedaloties VK(b)P CK sekretāram b.Andrejevam un CK Vadošo partijas orgānu daļas vadītājam b. Maļenkovam.

Nodošanu un pieņemšanu sākt 7.decembrī un pabeigt nedēļas laikā.

http://istmat.info/node/33226

==============================

Lavrentijs Berija (Лавре́нти Па́влес дзе Бе́риа), dz. 1899.gada 17. (29) martā Merheuli, Kutaisi guberņā, nogalināts 1953.gada 23.decembrī vai jau vasarā. Megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs. Josifa Staļina tuvs līdzgaitnieks. No 1938.gada līdz 1945.gadam vadīja PSRS represīvo aparātu. Organizēja represijas un deportācijas Baltijas valstīs un PSRS ieņemtajos Polijas apgabalos. 1953.gada 23.decembrī nošauts Maskavā. Pastāv arī versija, ka Berija 1953.gada jūnijā kļuvis par ārpustiesas izrēķināšanās upuri, bet izmeklēšanas un tiesas materiāli vēlāk falsificēti.

=============================

No ‘А.Н.ДУГИН. Тайны архивов НКВД СССР: 1937-1938 (взгляд изнутри)’

[…]

Starp citu, par konfrontāciju neesamību visos Berijas krimināllietas 39 sējumos, kas atrodas Galvenajā kara prokuratūrā un līdz šim nav atslepenoti (neraugoties uz KF prezidenta 1992.gada 23.jūnija Direktīvu), liecina arī bijušais kara prokurors A.V.Suhomļinovs (А.В.Сухомлинов). Bez tam viņš taču apstiprina, ka visā krimināllietā nav Berijas pirkstu nospiedumu un viņa fotogrāfiju pēc aresta. Vai tas nozīmē, ka izmeklētājiem ir bijuši kādi citi objektīvi iemesli vairākkārtīgai un apzinātai kriminālprocesuālā kodeksa pārkāpšanai? Atbilde mūsuprāt var būt tikai viennozīmīga – jā, ir bijuši, pie kam iemesli ir bijuši nenovācami! Visticamāk galvenā darbojošās persona uz to laiku vairs nav bijusi.

Droši vien tieši tāpēc lapu skaits pielikumam par Speciālo Tiesas klātbūtni pie PSRS Augstākās tiesas neatbilda pavadvēstulē norādītajam. Droši vien tāda paša iemesla pēc lietvedības atzīmes uz daudziem dokumentiem ir ar tik neticami nevērīgu raksturu. Mūsuprāt, tieši šā iemesla dēļ gan izmeklēšanas brigāde, gan valsts augstākā vadība nav piešķīrusi nekādu būtisku nozīmi lietvedības negludumiem. Ir risināts galvenais uzdevums: nodrošināt procesuālu apstiprinājumu jau atrisinātai politiskai problēmai – Berijas novākšanai. Secinājums: iepriekšminēto dokumentu avotu mācības analīze ļauj pieņemt visai augstu visas Berijas lietas falsifikācijas varbūtību.

Nosauksim iemeslus.

Pirmkārt, aplūkojamajos dokumentos neatradās neviens Berijas konfrontācijas ar viņa “līdzdalībniekiem” vai lieciniekiem protokols, kas ir pretrunā ar tolaik spēkā esošajām 1923.gada KPFSR Kriminālprocesa normām, kas paredzēja šāda procedūras nepieciešamību.

Otrkārt, lietas materiālos nav Berijas pirkstu nospiedumu un viņa fotogrāfiju pēc aresta.

Treškārt, pretēji prasībām par izmeklēšanas dokumentu noformēšanu (katram no tiem ir jābūt ar datumu, kārtas numuru, šifru un citiem rekvizītiem, bet uz dokumentu komplekta pēdējās lapas aizmugures mašīnrakstītājai-izpildītājai ir jānorāda izdrukāto eksemplāru skaits, adresātu uzvārdi un savi iniciāļi), atsevišķi dokumentu komplekti lietā ir anonīmi. Par kaut kādu norādīto, maigi sakot, atkāpju no tiesas lietvedības izskaidrojumu var kalpot bijušā padomju diplomāta un bijušā PSKP CK sekretāra V.M.Faļina (В.М.Фалин) liecība, kas izskanējusi televīzijas raidījumā ‘Liecinieki. Kremļa protokolu noslēpumi.’ Viņš uzsvēra, ka, vēloties izvairīties no savas dalības represijās, Ņ.S.Hruščovs ir devis rīkojumu izveidot speciālu divsimt darbinieku grupu V.T.Dobrovetrova (В.Т.Доброветров – uzvārds mainīts – A.D.) arhīvu dokumentu izņemšanai un falsifikācijai. Ir jāatzīmē, ka analizējamos materiālos nav neviena nopietna, ar faktiem apstiprināta nozieguma, kuru varētu kvalificēt kā Dzimtenes nodevību un spiegošanu ārzemju valstu labā, tāpat kā to nav arī (1953.gada) jūlija PSKP CK Plenuma materiālos.

Atzīmētās īpatnības ir radījušas šaubas par mašīnrakstīto dokumentu patiesumu visās piecās arhīva lietās, bet pēc tam tādas pašas šaubas ir radušās arī attiecībā uz it kā Berijas vēršanās pie PSKP CK tekstiem rokrakstā. Kopā Berija 1953.gada jūnija beigās – jūlija sākumā it kā ir uzrakstījis trīs tādas vēstules.

Pirmās, 1953.g.28.jūnija, vēstules sākuma frāze: “Es biju pārliecināts, ka no tās lielās kritikas Prezidijā es izdarīšu visus sev nepieciešamos secinājumus un būšu kolektīvā … lietderīgs” izraisīja jautājumu, jo Prezidija sēde, kurā pirmo reizi izskanēja nopietnas apsūdzības par Berijas pretvalstisko un pretpartijisko darbību, kā zināms, notika tikai 1953.gada 29.jūnijā. Tas ir, CK Prezidija sēde notika … notika nākošajā dienā, kad vēstuli jau uzrakstījis Berija!? Vēstules priekšpēdējā rindiņa: “Georgij, lūdzu, ja uzskatīsit par iespējamu, ģimeni (sieva un vecā māte (старуха-мать)) …” liecina, ka diez vai kaukāzietis atļautos tik nevērīgi izteikties par savu māti.

Par likumsakarīgu pētījuma posmu kļuva neatkarīga rokrakstpētniecības ekspertīze, ko veica eksperts E.A.Dolžanskis (Е.А.Должанский, sertifikāts № CS7.001.001C), kā arī viņa vēstules oriģināls no cita РГАСПИ fonda. Berijas paraksts no abiem dokumentiem tika izņemts. … Eksperts nonāca pie secinājuma, ka “atšķirīgās vispārējās un atsevišķās rokraksta pazīmes ir būtiskas, noturīgas un veido divas atšķirīgas individuālas rokraksta pazīmju kopas”, un tātad, vēstules uz PSKP CK teksta autors “ir viena persona, bet parauga autors – cita persona”.

Jādomā, ka ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir pilnīgi pamatoti neatzīt par īstu Berijam piedēvēto rokraksta dokumentu komplektu, kas pašlaik glabājas РГАСПИ.

Var pieņemt, ka L.P.Beriju, pēc vienas no versijām, apmēram 1953.g. 26.jūnija pusdienā viņa savrupmājā uz Kačalova ielas (Tagad Malaja Ņikitinskaja), ir nogalinājusi speciāla viņa vietnieka S.N.Kruglova (С.Н.Круглов), visticamāk, pēc Hruščova pavēles pie Berijas sūtīta grupa. Pēc citas versijas L.P.Berija ir tiešām arestēts Kremlī 1953.gada 26.jūnijā un nogādāts uz Maskavas kara apgabala bunkuru.

Bet jebkurā gadījumā tuvākie līdzgaitnieki (tagad jau bijušie) varēja bez bailēm uzstāties 1953.gada CK jūlija Plenumā. Piemēram, parasti apvaldītais V.M.Molotovs varēja atļauties tādas vaļības: “Kādi spēki varēja atbalstīt smirdīgo blakti – Beriju? … Pārāk viņš bija izbāzis nagus, un mēs ieraudzījām, ka viņš ir plēsoņa, tas ir svešs cilvēks, kurš jāņem pie rokas un jānosēdina viņa vietā”. Uzstājoties tajā pašā Plenumā N.A.Bulgaņins uzsvēra: “Biedri! Berijas atmaskošana, teikšu jums, īpaši šīs atmaskošanas pabeigšana … bija riskanta lieta. Un te ir jāatdod vajadzīgā (atzinība) biedriem Maļenkovam, Hruščovam un Molotovam, kuri šo lietu organizēja un noveda līdz galam, un tad šo nelieti ar vienu vēzienu nosita uz visiem laikiem”. Vēl atklātāks bija A.I.Mikojans: “Ir godīgi un patiesi jāteic, ka CK Prezidijs, pirmkārt biedri Maļenkovs, Hruščovs, Molotovs un Bulgaņins izrādīja tālredzību un veica varoņdarbu, vienā klupienā piebeidzot ar šo avantūristu. Partija viņiem būs vienmēr pateicīga par viņu veikto varoņdarbu”.

Gadījumā, ja šī Berijas novākšanas versija ir pareiza, kļūst saprotams arī cits fakts, kas līdz šim nebija loģiski izskaidrojams. 1953.gada 28.aprīlī, uzstājot Berijam, bijušais valsts drošības ministrs S,D.Ignatjevs (С.Д.Игнатьев) par partijas maldināšanu tika atlaists no amata un no CK sekretāru sastāva, bet 1953.gada jūlija Plenumā tika atbalstīts Ņ.S.Hruščova priekšlikums “šo lietu pārskatīt vēlreiz un izlabot”.

Vēl vienu Berijas nogalināšanas liecību pieved S.S.Miroņins (С.С.Миронин), norādot uz tehnisko zinātņu doktora A.K.Vedeņina (А.К.Веденин) atmiņām, kas publicētas 1997.gadā nedēļas izlaidumā “Неделя”, № 22. Ja atzīstam Berijas noslepkavošanas faktu 1953.gada 26.jūnijā, tad var pietiekami pārliecināti runāt, ka tas ir noticis pēc tam, kad Berija ir atradis atbildi uz jautājumu par Staļina nāves īstajiem cēloņiem, un tas kļuva izšķirošs paša Berijas traģiskajā liktenī.

Noslēgumā pieminēsim vēl vienu vēsturisku sižetu, kas, mūsuprāt, ir tieši saistīts ar Berijas novākšanu no politiskās arēnas. Visticamāk, sākumā Berijas neitralizācijas iniciatoriem radās doma viņu arestēt. Tomēr to izdarīt varēja tikai ar PSRS ģenerālprokurora sankciju vai PSRS Augstākās Padomes lēmumu. Bet, spriežot pēc visa, toreizējais ģenerālprokurors G.H.Safonovs (Г.Н.Сафонов) ir atteicies orderi uz Berijas arestu parakstīt, saprotot, ka lēmumu par PSRS Ministru Padomes Priekšsēdētāja arestu varēja dot tikai Augstākā Padome. Un tad, domājams, spēkā stājās Berijas fiziskas iznīcināšanas plāns. Bet nepakļāvīgais ģenerālprokurors 1953.gada 30.jūnijā tika nosūtīts demisijā un viņa vietā iecelts sens Hruščova līdzgaitnieks R.A.Rudenko (Р.А.Руденко).

Cita starpā, visām šīm versijām un pieņēmumiem ir jākļūst par pamatu papildus izmeklēšanai par Berijas novākšanas no politiskās arēnas motīviem. Atrisināt šādu uzdevumu var tikai ar pagaidām aizslepenotu Galvenās kara prokuratūras dokumentu un PSKP CK Prezidija maija – decembra sēžu protokolu palīdzību.

https://www.klex.ru/wsu

=========================

Par izmeklēšanas organizāciju lietā par L.P.Berijas noziedzīgajām darbībām. 1953.gada 29.jūnijs. (4 mēneši pēc Staļina nāves – I.L.)

Stingri slepeni

Sevišķā mape

Jāatgriež 24 stundu laikā PSKP CK Prezidija Kancelejā

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

Biedrs, kurš saņēmis konspiratīvus dokumentus, nedrīkst ne dot tālāk, ne ar tiem iepazīstināt nevienu, ja nav īpašas CK norādes.

Norādīto dokumentu kopēšana un izrakstu veikšana no tiem ir kategoriski aizliegta.

Iepazīšanās datuma atzīme jāveic uz katra dokumenta personīgi tam biedram, kam dokuments adresēts, un ar viņa parakstu.

Padomju Savienības Komūnistiskā partija,

CENTRĀLĀ KOMITEJA

№ П12/П

29.[VI].19[53] г.

Izraksts no 1953.gada 29.jūnija CK Prezidija sēdes protokola Nr. 12.

Par izmeklēšanas organizāciju Berijas noziedzīgās pretpartijas un pretvalstiskās darbības lietā.

1.    Izmeklēšanu Berijas lietā uzdot PSRS Galvenajam prokuroram.

2.    Uzlikt b.Rudenko diennakts laikā atlasīt atbilstošu izmeklēšanas aparātu, ziņojot par tā personālo sastāvu PSKP CK Prezidijam, un nekavējoties sākt Berijas pretpartijiskās un pretvalstiskās darbības caur viņa aprindām (Kobulovs B., Kobulovs A., Mešiks, Sarkisovs, Goglidze, Šarija u.c.) faktu atklāšanas un izmeklēšanas darbu, ņemot vērā CK Prezidija dotos norādījumus, kā arī ar b. Strokača atcelšanu saistīto jautājumu izmeklēšanu.

CK SEKRETĀRS

http://istmat.info/node/22126

===============================

L.P.Berijas nopratināšanas protokols. 1953.gada 8.jūlijs.

№ 15

http://istmat.info/taxonomy/term/358?page=1

=============================

L.P.Berijas nopratināšanas protokols. 1953.gada 9.jūlijs.

№ 16

http://istmat.info/node/27196

===============

L.P.Berijas nopratināšanas protokols. 1953.gada 10.jūlijs.

Pilnīgi slepeni

Biedram Maļenkovam G.M.

Iesniedzu arestētā Berijas Lavrentija Pavloviča pratināšanas [protokola] kopiju no 1953.gada 10.jūlija.

Pielikums” uz 7 lapām.

[paraksts] R.Rudenko

1953.gada 11.jūlijs

№ 18/ссов

Pratināšanas protokols

1953.g. 10 jūlijā PSR Savienības ģenerālprokurors Rudenko pratināja apsūdzēto Beriju Lavrentiju Pavloviču.

Lietā jau pratināts.

Pratināšana sākta plkst. 21:30.

JJ: Atgriezīsimies pie jautājuma par jūsu uzdevumu IeM orgāniem paк ziņu vākšanu attiecībā uz partijas un padomju darbiniekiem un trūkumiem partijas darbā. Jūs draudējāt Strokačam sapūdēt viņu cietumā un pārvērst viņu par lāģeru pīšļiem par to, ka viņš atteicās pildīt jūsu noziedzīgo rīkojumu par ziņu vākšanu?

AA: Es devu norādījumu savākt ziņas par Ukrainas rietumu apgabalu vietējo orgānu sastāvu, kāds ir stāvoklis ar vietējo iedzīvotāju izvirzīšanu šajos orgānos. Es nedalīju, par kuriem orgāniem, bet, protams, runa bija gan par Iekšlietu ministrijas, gan arī padomju un partijas orgāniem.

Es, bez šaubām, rīkojos nepareizi, aparātiski, nejēdzīgi, lamāju Strokaču galīgi nepelnīti. Tas no manas puses bija bezatbildīgi, tomēr es vadījos no labākajiem nodomiem iesniegt ziņojumu partijas CK un atspoguļot vispārējo politisko stāvokli Ukrainas rietumu apgabalos.

JJ: Tādus uzdevumus jūs devāt ne tikai par Ukrainu, bet arī par Baltkrieviju? Vai tā?

AA: Par Baltkrieviju es devu tādus pašus uzdevumus, ko arī stipri nosodu.

JJ: Vai tādus pašus uzdevumus jūs devāt arī par Baltijas republikām?

AA: Tas pats bija arī par Baltijas republikām, ko arī, bez šaubām, nosodu: uzskatu par savu politisku kaunu, jo šīs ziņas varēja dabūt jebkurā brīdī [nacionālajā] kompartijas CK un, jo vairāk, šie dati bija vienkārši tā politiskā stāvokļa šajos apgabalos un republikās ilustrācija, kas bija iezīmēta manās piezīmēs PSKP CK.

JJ: Jūs atzīstat, ka visi šie fakti norāda uz jūsu Iekšlietu ministrijas pretstatīšanu partijai un valdībai, noziedzīgā nolūkā stādot IeM pāri partijai un valdībai?

AA: Subjektīvi man nebija nekāda tāda mērķa, tomēr objektīvi partijas orgāni to tā varēja skaidrot, un bija pareizi, ka tā ir IeM pretstatīšana partijas un padomju orgāniem, IeM kontroles iedibināšana pār partijas un padomju orgāniem. Tā bija mana nepiedodama politiska liktenīga kļūda.

JJ: Vai esat nodomājis dot patiesas liecības par savu nodevīgo rīcību?

AA: To es absolūti noliedzu.

JJ: Jūs paziņojāt Ļudvigovam, ka izdabājot kapitālistiskajai pasaulei vajag atsacīties no Padomju Savienības teritorijas daļas?

AA: Nē to es neesmu teicis.

JJ: Jūs arī šeit nesakāt patiesību. Jums uzticīgu cilvēku lokā jūs tieši uzstājaties ar paziņojumiem, ka ir jāatsakās no Padomju Savienības teritoriālās neaizskaramības. Jums tiek nolasītas Ļudvigova liecības:

“Ir zināms, ka uz mauzoleja Berija runāja par mūsu vadoņu diženā mantojuma saglabāšanu, iekarojumu saglabāšanu u.t.t. Bet īstenībā viņa apziņā jau brieda padošanās idejas. Piemēram, šā gada 23.jūnijā Berija manā, Šarijas un Ordinceva klātbūtnē tieši izteicās, ka vajadzētu atdot vāciešiem Kenigsbergu, somiem Karēlijas pussalu, bet japāņiem Kuriļu salas un tādā ceļā panākt attiecību uzlabošanos ar šīm valstīm. Tādējādi Berija nebija pretī atdot daļu padomju teritorijas izpatīkot kapitālistiskām valstīm, kādas ir Japāna un Somija”.

AA: To es neteicu. Kāpēc tā liecina Ļudvigovs, paskaidrot nevaru.

JJ: Kādas tiesības jums bija izsaukt pie sevis uz IeM nacionālo kompartiju CK sekretārus?

AA: Uz manu lūgumu uz PSRS IeM pie manis ieradās Zimjaņins no Baltkrievijas, kurš tajā laikā bija Maskavā un bija iecelts par Baltkrievijas CK 1.sekretāru. Man ar viņu bija saruna par stāvokli Baltkrievijā un es viņam iedevu savu piezīmju par Baltkrieviju kopiju, kuras biju iesniedzis partijas CK. Uz savu iniciatīvu pie manis IeM ienāca Lietuvas KP CK sekretārs Sņečkus un Lietuvas Ministru padomes priekšsēdētājs (uzvārdu neatceros), un es viņus pieņēmu. Cik ilgi viņi gaidīja šo pieņemšanu IeM uzgaidāmajā telpā, es nezinu. Tāpat pie manis IeM ieradās Latvijas CK sekretārs un Ministru padomes priekšsēdētājs, kurus arī es pieņēmu. Pieņēmu IeM arī Igaunijas KP CK sekretāru Kebinu. Galvenā saruna bija par to kā palīdzēt IeM orgāniem ar vietējiem darbiniekiem. Vairāk, manuprāt, es IeM nevienu nepieņēmu. Mana lielā politiskā kļūda ir tur, ka pēc lēmumu apspriešanas un pieņemšanas partijas CK, es tos pieņēmu IeM. Atkārtoju, tā ir mana lielā politiskā kļūda un lielais noziegums.

JJ: Kāds sakars ar jums bija jautājumiem par žīdu teātra atjaunošanu, žīdu avīzes izdošanu, jaunu ordeņu iedibināšanu, Kultūras ministrijas darbības jautājumiem?

AA: Jautājumā par žīdu teātra organizāciju, žīdu avīzes izdošanu mēs pa IeM līniju bijām ieinteresēti un šajā sakarā gatavojām ziņojumu Partijas CK. Jaunu ordeņu iedibināšanas jautājumā personīgi man pēc mana dienesta stāvokļa nekāda viedokļa nebija, tomēr uz savu iniciatīvu gatavoju šo jautājumu uzstādīšanai partijas Centrālkomitejā. Kas attiecas uz Kultūras ministriju, tad mana attieksme pret šiem jautājumiem bija sakarā ar nostāju apgaismot inteliģences noskaņojumu.

JJ: Es jums nolasu Ļudvigova liecību no 1953.gada 8.jūlija:

“… Bieži iejaucoties ne savās funkcijās Berija būtībā aizvietoja Centrālkomiteju, ignorēja to. Piemēram, Berija apejot CK izsauca pie sevis uz IeM Lietuvas KP CK sekretāru Sņečkus, Igaunijas KP CK sekretāru Kebinu, Baltkrievijas pārstāvi Zimjaņinu. Ar šiem pašiem motīviem Iekšlietu ministrijas darbinieki apejot CK nodarbojās ar Kultūras ministrijas jomas jautājumiem, žīdu teātra atjaunošanas jautājumiem, žīdu avīzes organizāciju, nolikumu par apbalvošanu ar ordeņiem u.t.t. Pie tam izstrādājot nolikumu par V.I.Ļeņina ordeni Berija šo ordeni neuzskatīja par augstāko apbalvojumu un ar mērķi pazemināt tā nozīmi un dižā Ļeņina vēsturisko lomu mēģināja iedibināt jaunu augstāko ordeni – “Tautas Slavas Ordeni, kā arī republikāniskus kultūras ordeņus”.

AA: Jautājumā par nacionālo kompartiju CK sekretāru izsaukumiem, par žīdu teātri un avīzi, par Kultūras ministriju es jau paskaidroju. Kas skar jautājuma par apbalvošanu ar ordeņiem, jaunu ordeņu iedibināšanu un apbalvošanas kārtības iedibināšanu izstrādi, tad tādu jautājumu es gatavoju uzstādīšanai partijas CK, lai gan, atkārtoju, pēc sava dienesta stāvokļa man ar to sakara nebija. Mazināt Ļeņina ordeņa nozīmīgumu mans mērķis nebija.

JJ: Vai pareizi nebūs teikt, ka dzenoties pēc popularitātes un sevišķas ietekmes jūs tīši iejaucāties ne savās funkcijās?

AA: Lūdzu ticēt, ka tas nav pareizi.

JJ: Vai atzīstat, ka ignorējot partijas CK esat apzināti neinformējis CK par būtiski nozīmīgiem faktiem, tostarp valsts robežas pārkāpšanas faktiem?

AA: Par uzmanību nepelnošiem robežpārkāpumu gadījumiem ziņots uz CK netika; taču par nozīmīgiem robežpārkāpumu gadījumiem tika nekavējoties ziņots CK.

JJ: Kāpēc neziņojāt CK par japāņu šonera ar aizdomīgiem pasažieriem aizturēšanu 1053.gada jūnijā?

AA: Ja tas nav ziņots, tā ir liela nolaidība.

JJ: Kāpēc neziņojāt CK par amerikāņa aizturēšanu salā Lielais Diomids (Большой Диомид)?

AA: Gan pirmo, gan otro gadījumu atceros miglaini. Ka neinformējām CK un valdību – ir nepareizi, bet esmu pārliecināts, ka Ārlietu ministrijai bija paziņots.

JJ: Vai atzīstat, ka savā personīgajā aparātā atlasījāt palīgus un konsultantus no valsts pārvaldes nozarēm, kam nav nekāda sakara ar jūsu dienesta funkcijām?

AA: Man bija palīgi rūpniecības, lauksaimniecības un ārpolitikas, starptautiskajās lietās, un lai gan manas darbības veidā un pienākumu sadalē, manās izņēmuma tiesībās lauksaimniecība un ārpolitikas jautājumi neietilpa, šos palīgus es turēju ar nodomu būt noderīgs šo jautājumu apspriešanās.

JJ: Dodiet patiesas liecības par savu sadarbību ar ārzemju izlūkošanas orgāniem?

AA: Nekādas sadarbības ar ārzemju izlūkošanas orgāniem nebija.

JJ: Ar kādu mērķi jūs mēģinājāt nodibināt sakarus ar Tito – Rankoviču?

AA: Uz šo jautājumu varu atbildēt partijas CK Prezidijam.

JJ: Vai atzīstat, ka atsakoties no sociālisma attīstīšanas kursa VDR, jūs uzstājāties kā kapitulants iepretim pilsonībai un sociālisma lietas nodevējs?

AA: Neatzīstu.

JJ: Bet vai atzīstat savu paziņojumu faktu, ka Vācijai jāattīstās kā kapitālistiskai valstij?

AA: Neatzīstu.

JJ: Vai atzīstat, ka esat organizējis partijas un valdības vadītāju izspiegošanu un izsekošanu?

AA: Neatzīstu.

JJ: Vai atzīstat, ka pēc jūsu pavēles tika organizēta partijas un valdības vadītāju telefona sarunu noklausīšanās?

AA: Nē.

JJ: Vai atzīstat, ka īstenībā pārvērtāties par starptautiskā imperiālisma aģentu un pilsonisku deģenerātu?

AA: Nē.

JJ: Vai atzīstat, ka savā noziedzīgajā morālajā pagrimumā nogājāt līdz sakariem ar sievietēm, kas saistītas ar ārzemju izlūkiem?

AA: Varbūt, es nezinu.

JJ: Vai pazīstat Katušonoku?

AA: Neatceros.

JJ: Kāpēc viņa tika izsūtīta ar Sevišķās apspriedes (troikas) lēmumu?

AA: Vai viņa tika izsūtīta – es nezinu.
Atceros, ka man bija paziņa Katušonoka, ar kuru dzīvoju kopā, bet daudz vēlāk man kļuva zināms, ka viņa sevi sakompromitējusi ar sakariem ar ārzemniekiem. Bet man ar viņu noziedzīgu sakaru nebija.

JJ: Jums, bijušajam iekšlietu ministram, nebija skaidrs, ka tāda veida jūsu dēkas izraisīja ārzemju izlūkošanu interesi?

AA: Acīmredzot ir interesējušies, bet es apstiprinu, ka nekādu sakaru ne ar ārzemniekiem, ne ārzemju izlūkošanām man nebija.

Protokolu esmu izlasījis, viss no maniem vārdiem pierakstīts pareizi.

L.Berija.

Pratināšana pabeigta 1953.gada 11.jūlijā plkst. 00:05.
Pratināja: PSRS ģenerālprokurors R.Rudenko.
Pratināšanā bija klāt un pierakstīja protokolu:

PSRS Prokuratūras svarīgāko lietu izmeklētājs Caregradskis.

Pareizi: [paraksts] Administratīvā dienesta majors Jurjeva.                                                                                     

Piezīme:

Hruščovam ziņots. [paraksts]                                                                                                        

D.Suhanovs

http://istmat.info/node/22150

=====================

L.P.Berijas pratināšanas protokols 1953.gada 11.jūlijā

http://istmat.info/node/22173

================================

L.P.Berijas pratināšanas protokols 1953.gada 16.jūlijā

http://istmat.info/node/22182

=============================

L.P.Berijas pratināšanas protokols 1953.gada 23.jūlijā

Pilnīgi slepeni

Biedram Maļenkovam G.M.

Iesniedzu apsūdzētā Berijas Lavrentija Pavloviča pratināšanas protokola kopiju no 1953.gada 23.jūlija

Pielikums: uz 8 lapām.

[paraksts] R.Rudenko

№ 73/ссов

Pratināšanas protokols

1953.gada 23.jūlijā PSRS ģenerālprokurors Rudenko pratināja apsūdzēto Beriju Lavrentiju Pavloviču (anketas dati ir).

Pratināšana sākta 13:15.

JJ: Vai zināt uzvārdu Belahovs?

AA: Personīgi nepazīstu, bet no Kobulova zinu, ka Belahovs gāja kaut kādā lietā.

JJ: Kad un kādā sakarā Belahovs tika arestēts?

AA: Precīzi neatceros apstākļus, kādā sakarā Belahovs bija arestēts. To varbūt zin Kobulovs.

JJ: Vai zināt, kādas nelikumīgas metodes izmantoja Kobulovs un viņam pakļautie izmeklētāji Belahova pratināšanās, lai izspiestu no viņa jums vajadzīgas liecības?

AA: Neko nezinu.

JJ: Nolasu jums Balahova liecības:

“Jau no pirmās aresta dienas mani nežēlīgi sita pa 3-4 reizēm dienā un pat brīvdienās.” Sita ar gumijas rungām, tērauda atsperēm un lineāliem, sita pa dzimumlocekļiem. Es zaudēju samaņu. Mani piededzināja ar kvēlošiem papirosiem, aplēja ar ūdeni, atmodināja pie samaņas un sita atkal. Pēc tam ambulancē pārsēja, meta karcerī un nākamā dienā sita atkal.

Lieta nonāca tik tālu, ka es čurāju asinis, pārsita mugurkaulu, un sāku zaudēt redzi, parādījās halucinācijas…”

To jūs zināt?

AA: Par to neko nezinu.

JJ: Jums tiek nolasītas Belahova liecības no 1941.gada 4.aprīļa, kurās konstatējama apmelojošu liecību par Žemčužinu izspiešana:

“Man teica, lai es tikai uzrakstu mazu paziņojumu uz tautas komisāra vārda, ka es šajā lietā atzīstu sevi par vainīgu, bet faktus man priekšā pateiks viņi paši. Uz tādu zemiskumu iet es nespēju.

Tad mani aizveda uz Suhanovskas cietumu un sita, kamēr pusdzīvs. Bezsamaņā uz nestuvēm nogādāja kamerā…

24.VIII un 29.VIII bija divas konfrontācijas, kas attiecās uz … Žemčužinu. Konfrontācijās es paziņoju, ka tas ir apmelojums. Gribēju šos apmelotājus atmaskot, bet to man neļāva, lai gan man bija un varēju paziņot izmeklēšanai ļoti vērtīgas ziņas, protams, patiesas. Vairākas dienas pēc konfrontācijām man vadības – pilsoņu Raihmana, Podoļska un Vizeļa – vārdā teica: “[Pilsoni] Belahov, nomierinieties. Jūs neviens nevaino, attiecībā uz jums izmeklēšana ir kļūdījusies. Jūs esat sists veltīgi. Pastāstiet atklāti, ko zināt par Kaneļa māju un Žemčužinu?”

Vai atzīstat, ka izmantojāt apmelojošu materiālu vākšanu, pavēlot jūsu uzticības personai Kobulovam tās dabūt ar jebkuriem nelikumīgiem paņēmieniem?

AA: To es noliedzu.

JJ: Jūs melojat. Jūs pats spiedāt Belahovu uz skaidri melīgām liecībām attiecībā uz Žemčužinu. Lūk ko liecina Belahovs:

“NKVD tautas komisārs Berija un izmeklēšanas daļas priekšnieks divas reizes izsauca pie sevis un teica:

“Belahov, esiet atklāts, un jūs būsiet brīvībā un strādāsiet zinātnē. Tiesa, pirmajā laikā ne Maskavā, bet provinces augstskolā, pēc tam pārcelsieties uz Maskavu”.

Es cieti ticēju tautas komisāra, Politbiroja locekļa vārdiem un ar šo cerību dzīvoju. Veselu gadu ar mani neviens par lietu nerunāja un skandināja, ka jāpagaida”. Jūs to atzīstat?

AA: To neatzīstu.

JJ: Vai zinājāt, ka neraugoties uz visām nelikumīgajām metodēm izmeklēšana spēja izdabūt vien ziņas, ka Belahovs ir dzirdējis atsevišķus Kaneļa kontrrevolucionārus izteikumus?

AA: Belahova un Kaneļa lietu tagad neatceros vispār.

JJ: Jums bija zināms, ka Belahova darbība bija kvalificēta pēc Kriminālkodeksa 58-10 panta?

AA: Neatceros.

JJ: Jums tiek uzrādīta pavēste uz Sevišķās apspriedes (troikas) sēdi pie PSRS iekšlietu tautas komisāra. Vai tagad apstipriniet, ka Belahova darbība tika kvalificēta pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-10 un 11 panta?

AA: Es apstiprinu, ka man ir uzrādīta pavēste uz Sevišķās apspriedes sēdi pie PSRS iekšlietu tautas komisāra, kurā skaitās Balahova I.L. lieta, kura noziegums kvalificēts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-10 un 11 panta.

JJ: Pat ja pieņemtu, ka Belahovs ir pieļāvis pretpadomju izteikumus, bet lietas materiāli to nepierāda, vai var piemērot augstāko soda mēru (nošaušanu) par šādiem miera laikā izdarītiem noziegumiem?

AA: Nav jāpiemēro.

JJ: Uz kāda pamata un par ko uz jūsu pavēli tika nošauts Belahovs?

AA: Neatceros.

JJ: Vai atzīstat sevi par vainīgu, ka gribot tikt vaļā no Belahova un baidoties, ka viņš jūs var atmaskot kā falsifikatoru un apmelotāju, jūs izmantodams savu dienesta stāvokli nonāvējāt Belahovu?

AA: Neatzīstu.

[…]

JJ: Vai atzīstat, ka būdams politisks divkosis, ārēji uzsvērāt uzticību partijas vadonim, bet īstenībā gaidot viņa nāvi, lai izvērstu noziedzīgu varas sagrābšanas darbību?

AA: Absolūti neatzīstu.

JJ: Jums tiek nolasīta liecinieka Merkulova liecība no šā gada 21.jūlija:

“Raksturojot Beriju pagātnē varu teikt, ka tas bija cilvēks ar krasu un valdonīgu raksturu, kas tiecās pēc varas, attīrot sev ceļu no sāncenšiem. Viņš demonstratīvi uzsvēra savu uzticību J.V.Staļinam, lai gan īstenībā, kā rādīja vēlākie notikumi, nebija uzticīgs. Apstiprinājumam varu sniegt šādu faktu. Dienu pirms J.V.Staļina bērēm Berija piezvanīja pan pa telefonu un lūdza aizbraukt pie viņa. Aizbraucis pie Berijas es pievērsu uzmanību Berijas uzvedībai – viņš bija jautrs, jokoja, bija jūtams, ka viņš nebēdājas par J.V.Staļina nāvi, bet pretēji, ir kaut kā spārnots. Tad nodomāju, ka viņš prot labi turēt sevi rokās, bet tagad ir acīmredzams, ka tādu Berijas uzvedību noteica pavisam cits: Berija bija gaidījis J.V.Staļina nāvi, lai izvērstu savu noziedzīgo darbību”.

Merkulovs liecina pareizi?

AA: Nepareizi liecina Merkulovs.

Protokols ir man nolasīts, no maniem vārdiem viss pierakstīts pareizi.

Berija

Gribu papildināt, ka Balahova, Kaneļa un citu arests tika veikts sakarā ar Žemčužinu pēc instances norādījuma.

L.Berija

Pratināšana pabeigta 17:10

Pratināja: PSRS ģenerālprokurors                                                                                                   

Rudenko

Pratināšanā klāt bija un pratināšanas protokolu pierakstīja svarīgāko lietu izmeklētājs                                                                                                  

Caregradskis

Pareizi: [paraksts] Administratīvā dienesta majors                                                                                      

Jurjeva

http://istmat.info/node/22189

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.gada 27.jūlija.

http://istmat.info/node/22194

=============================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.gada 31.jūlija.

Pilnīgi slepeni

Biedram Maļenkovam G.M.

Iesniedzu apsūdzētā Berijas L.P. pratināšanas protokola kopiju no 1953.gada 31.jūlija.

Pielikums: uz 6 lapām.

[paraksts] R.Rudenko

1953.g. 1.augusts

№ 104/ссов

Pratināšanas protokols

1953.gada 31.jūlijā PSRS ģenerālprokurors, īstenais valsts justīcijas padomnieks Rudenko pratināja apsūdzēto Beriju Lavrentiju Pavloviču.

(Anketēšanas dati lietā ir)

Pratināšana sākta plkst.22.

JJ: Jums tiek uzstādīta apsūdzība, ka ar mērķi slēpt savus noziegumus jūs esat veikuši personu teroristiskas slepkavības, no kuru puses baidījāties par iespējamām atmaskošanām, un tostarp ar savu līdzdalībnieku palīdzību nogalinājis arestētos Kedrovu M.S. un Belahovu I.D., tas ir, izdarījis noziegumus, kādi aplūkoti KPFSR Kriminālkodeksa 58-8 pantā.

Vai atzīstat sevi par vainīgu šajos noziegumos?

AA: Nē, neatzīstu.

JJ: Jums tiek uzrādīts oriģināls pilnvarojums no 1941.gada 18.oktobra № 2756/6, kas adresēts PSRS NKVD specgrupas īpašu uzdevumu darbiniekam valsts drošības vecākajam leitnantam Semeņihinam. Vai atzīstat, ka šo pilnvarojumu esat parakstījis jūs?

AA: Paraksts uz man uzrādītā pilnvarojuma no 1941.gada 18.oktobra № 2756/6, kas adresēts PSRS NKVD specgrupas īpašu uzdevumu darbiniekam, ir mans.

JJ: Tagad pievērsīsimies nošaušanai pakļauto ieslodzīto sarakstam. Vai apstiprināt, ka ar № 22 skaitās Belahovs Iļja Ļvovičs, ar № 23 – Slezberga Anna (Haja) Jakova meita, bet ar № 25 – Kedrovs Mihails Sergejevičs, tas ir pareizi?

AA: Jā, apstiprinu.

JJ: 20.jūlija pratināšanā jūs liecinājāt, ka neatceraties, kas veica izmeklēšanu Kedrovu, Golubeva, Baturinas lietās. Jūs arī tagad to apstiprināt?

AA: Jā, apstiprinu, neatceros.

JJ: Vai jūs pats nepiedalījāties pratināšanās šajās lietās? Jūs Golubevu personīgi pratinājāt?

AA: Nāk prātā, ka es pratināju tā kā Golubevu, tā ka Kedrovu I.M., tā kā abus, bet ne viens.

JJ: Jums tiek nolasīti Golubeva iesniegumi, kas rakstīti 1939.gada 20.X un 20.XI uz jūsu vārda un pielikums lietai pēc Merkulova norādījuma:

“Lūdzu dot iespēju jums personīgi paziņot vairākus faktus par manas lietas būtību. Bailēs nokļūt Suhanovas cietumā vēlreiz es izmeklētājiem šos faktus nepaziņoju. Tā paša iemesla dēļ neiedrošinos tos paziņot tiesā. Pie jums ar tādu lūgumu vēršos tāpēc, ka mans noziegums bija vērsts daļēji arī pret jums, jūs vairākas reizes mani pratinājāt un devāt manas lietas novērtējumu… Nerakstu par to personīgās interesēs, ja tiesa arī manu dzīvību saglabātu, vienalga tālāk dzīvot nevēlos…”

Tagad apstiprināt, ka esat personiski veicis izmeklēšanu šajās lietās?

AA: Neatceros, vai esmu tādu iesniegumu saņēmis. Varbūt esmu piedalījies pratināšanās.

JJ: Jums tiek nolasīts izvilkums no Golubeva liecības tiesā, kur viņš paziņojis, ka par vainīgu sevi atzīst tikai tādā ziņā, ka uzrakstījis apmelojošu paziņojumu par jums. Savas liecības iepriekšējā izmeklēšanā viņš noliedz kā sniegtas piespiedu kārtā. Atzīstat, ka visas šo cilvēku “atzīšanās”, kuri rakstījuši par jūsu noziegumiem uz partijas CK, tika iegūtas nelikumīgu izmeklēšanas metožu rezultātā?

AA: Neatzīstu; vai izmeklētāji ir pieļāvuši nelikumīgas metodes – man nav zināms.

JJ: 1953.gada 23.jūlija pratināšanā jūs apstiprinājāt, ka Belahovu personīgi nepazīstat un tikai no Kobulova zināt, ka uz Belahovu ir kaut kāda lieta. Arī tagad to apgalvojat?

AA: Es biju domājis citu Belahovu, par kuru biju dzirdējis no Kobulova, par kuru paziņoju arī agrāk. Belahovu, kas arestēts Žemčužinas sakarā, personīgi viņu es neatceros.

JJ: Pastāstiet kā uz jūsu pavēli jūsu kabinetā IeM Kobulovs sita Belahovu?

AA: Nē, tas nav bijis.

JJ: Nolasu jums NKVD specdaļas bijušā izmeklētāja Vizeļa liecības, kurš veica izmeklēšanu Belahova lietā:

“Šajā pašā grupas lietā bija arestēts kāds pilsonis – parfimērijas rūpniecības darbinieks uzvārdā Belahovs. Pratināšanā pie Berijas no arestētā prasīja kompromitējošas liecības par kāda no partijas un valdības vadītājiem ģimenes locekli. Arestētais tādas liecības atteicās dot, norādot, ka no viņa prasa melīgas liecības. Tad Berija manā, Kobulova un Zubova klātbūtnē pavēlēja arestētajam gulties uz grīdas ar nolaistām biksēm un pamāja ar galvu Kobulovam. Kobulovs mūsu klātbūtnē sita arestēto ar gumijas rungu, kuru turēja rokā pratināšanas laikā”.

Tagad apstiprināt, ka Belahovs tika pakļauts sišanai pēc jūsu pavēles un jūsu klātbūtnē?

AA: Es to noliedzu. Nezinu pēc kā vadās Vizels, sniedzot tādas liecības.

JJ: Arestēto Slezbergu pratinājāt pats?

AA: Šķiet, vienu reizi piedalījos viņas pratināšanā, bet otru reizi pie konfrontācijas.

JJ: Jums tiek nolasītas bijušā izmeklētāja Vizeļa liecības:

“Drīz pēc Berijas tieša norādījuma bez kādiem materiāliem arestam un bez aresta ordera noformēšanas un prokurora sankcijas tika arestēta pilsone Slezberga. Tūlīt pēc aresta viņu pie sevis izsauca Berija un draudot ar izrēķināšanos prasīja liecības par pretpadomju darbību. Pratināšanas laikā Berija Slezbergai atgādināja gadījumu, kad viņa pret viņu nostājusies jautājumā par ēterisko eļļu kultūru izplatīšanu Gruzijā. Tas pratināšanai piešķīra personiskas atriebības Slezbergai nokrāsu no Berijas puses”.

Vai atzīstat, ka esat personīgi pratinājis Slezbergu un draudējis izrēķināties?

AA: Nē, to es neatzīstu. Pēc aresta tūlīt viņa pie manis nav nogādāta un ar izrēķināšanos viņai draudējis neesmu. Kas attiecas uz ēterisko eļļu kultūrām, tas neatbilst patiesībai.

JJ: Jums tiek nolasītas PSRS IeM izmeklētāja Zubova liecības:  

“Manuprāt uz Slezbergu bez norādījuma, ka viņa ir spiedze, nekādu konkrētu materiālu nebija. Tomēr bija norādījums viņu pratināt kā spiedzi un dabūt no viņas atzīšanās liecības. Man tika arī norādīts Slezbergu sist, un esmu viņu divas reizes sitis, bet neatceros, kādas viņa pēc tam deva liecības. Zinu tikai, ka viņa no tām atteicās. Zināju, ka šīs arestēto grupas lietā tika ņemtas liecības par Žemčužinu. Jāatzīmē viens apstāklis: kad es pratināju Slezbergu, viņa liecināja, ka starp viņu un Beriju ir pastāvējušas kaut kādas domstarpības attiecībā uz ēterisko eļļu kultūrām Gruzijā”.

Jūs to atzīstat?

AA: Tā nav taisnība.

JJ: Vai atzīstat, ka lēmumus par personu nošaušanu, kas pārdēvētas jums iesniegtā sarakstā, jūsu līdzdalībnieki ir noformējuši ar atpakaļejošu datumu vairākus mēnešus pēc nošaušanas?

AA: Man tas nav zināms.

JJ: Vlodzimirskis jums labi pazīstams?

AA: Pazīstams, personīgu rēķinu nav.

JJ: Nolasu jums Vlodzimirska liecības no 1953.gada 29.jūlija:

“ Atceros, ka 1941.gada 17.oktobrī es izlidoju uz Krasnodaru uz aizsardzības robežu būvniecību kopā ar ‘Glavoboronstroj’ darbinieku grupu, un no šā speciālā komandējuma Maskavā atgriezos tikai 1942.gada 25.februārī. Pēc kāda laika, acīmredzot 1942.gada marta pirmajā pusē, mani izsauca Iekšlietu tautas komisāra vietnieks Kobulovs B. un teica, ka vajag noformēt 1941.gada rudenī pēc speciāla norādījuma nošauto arestēto lietas. Kobulovs lika priekšā sastādīt pēc viņa noteiktas formas speciālus spriedumus uz katru arestēto atsevišķi par viņu nošaušanu.

Sastādot šos spriedumus datumi, cik atceros, netika uzrādīti, un Kobulovs kā arī prokurors tos noformēja ar saviem parakstiem.

Tādi spriedumi tika sastādīti uz nošauto grupu, bet viņu skaitu precīzi neatceros.

Man grūti teikt, kas konkrēti šos spriedumus sastādīja. Jādomā, ka to darīja izmeklētāji, bet kuri tieši – grūti atcerēties.

Sastādītos spriedumus, kuros bija rakstīts, ka šos cilvēkus būtu mērķtiecīgi nošaut, parakstīju es. Datumus, kad spriedumus parakstīju, es neuzrādīju, jo Kabulova iedotā forma datumus nesaturēja. Šos spriedumus apstiprināja Kobulovs personīgi, bet vai viņš pats lika datumus, neatceros. Katrā gadījumā, ja uz spriedumiem bija likts datums – 1941.gada oktobris, tad tas bija ar atpakaļejošu datumu”.

Vai tagad atzīstat, ka lēmumi par nošaušanu visiem arestētajiem bija falsificēti un noformēti ar atpakaļejošu datumu?

AA: To, ko Vlodzimirskis runā par spriedumu sastādīšanu nošautajiem, dzirdu pirmo reizi un man tas nav zināms.

Protokolu esmu lasījis, viss no maniem vārdiem pierakstīts pareizi.

Berija.

Vēlos papildināt, ka sarakstu es ziņoju instancē un tas tika sankcionēts.

JJ: Vai ziņojāt instancēs, ka Kedrovu M.S. attaisnojusi PSRS Augstākā tiesas Kara kolēģija, un viņš bija nekavējoties jāatbrīvo no apsardzes?

AA: To es neziņoju, jo pats par attaisnojošo spriedumu nezināju, kā jau liecināju iepriekš.

JJ: Vai jūsu pienākums bija zināt par attaisnojošo spriedumu?

AA: Man par to neziņoja.

JJ: Vai jūs ziņojāt instancēm, ka Belahovam uzrādīta apsūdzība par tādu pantu, par kuru nav paredzēts augstākais soda mērs – nošaušana?

AA: Nē, neziņoju, arī tas man nebija zināms.

Esmu izlasījis, no maniem vārdiem pierakstīts pareizi.

L.Berija

Pratināja: PSRS ģenerālprokurors                                                                                               

R.Rudenko

Pratināšanā piedalījās un protokolu pierakstīja PSRS Prokuratūras svarīgāko lietu izmeklētājs Caregradskis.

Pareizi: [paraksts] Administratīvā dienesta majors                                 

Jurjeva

http://istmat.info/node/22198

==============================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.gada 5.augusta

[…]

JJ: Jums tiek nolasīts izvilkums no ģenerāļa Tjuļeņeva paziņojuma:

“Kaukāza veiksmīgas aizsardzības nodrošinājumam Virspavēlniecības Galvenā Mītne plānoja vairāku regulārā karaspēka daļu un vienību no Galvenās Mītnes rezerves pārsviešanu no centra, tomēr šis Galvenās Mītnes plānotais karaspēks pilnībā pārsviests netika. Tā vietā Aizkaukāza frontē ieradās NKVD karaspēks. Šis karaspēks bija īpašā uzskaitē Berijas rīcībā. Tāpēc tas netika izmantots aktīvā kaujas darbībā…

Būdams kopā ar L.I.Kaganoviču Virspavēlniecības Galvenajā Mītnē (1942.g. 15-18.novembrī), es atkal uzdevu Mītnei jautājumu par kaut vai daļas Aizkaukāza frontes teritorijā esošā NKVD karaspēka (15-20 pulku) nodošanu Aizkaukāza frontes rīcībā. I.V.Staļins manai domai piekrita, bet klātesošais Berija tam asi pretojās, pieļāva rupjus izlēcienus pret Aizkaukāza frontes pavēlniecību. No 121 tūkstošu lielā NKVD karaspēka, kas lielākoties bija bezdarbībā, Berija Aizkaukāza frontes rīcībā piekrita nodot vien 5-7 tūkstošus un tos pašus ar I.V.Staļina uzstājību.

Tādas noziedzīgas Berijas attieksmes pret Kaukāza aizsardzību rezultātā Aizkaukāza frontes pavēlniecībai nebija iespēja panākumu attīstīšanai izmantot NKVD karaspēku…”

Jūs to atzīstat?

AA: Es to neatzīstu.

JJ: Vai zinājāt, ka angļu-amerikāņu karaspēks bija uz 1942.gada augustu sakoncentrējis lielus spēkus Irānā?

AA: Man tas zināms nebija. Vispār zināju, ka amerikāņi un īpaši angļi ir pauduši rūpes par Aizkaukāzu.

JJ: Vai jums bija skaidrs, ka frontē izveidojoties kritiskam stāvoklim, angļi-amerikāņi iegūs izdevību Baku un citu Aizkaukāza rajonu okupācijai zem “palīdzības Padomju Savienībai” iegansta?

AA: Jā, to viņi arī gribēja.

JJ: Vai atzīstat, ka tā vietā lai pildītu Virspavēlniecības Galvenās Mītnes uzdevumu, jūs pielikāt visus spēkus, lai izveidotu frontē kritisku stāvokli un atvērtu ceļu ienaidniekam Aizkaukāzā?

AA: Absolūti nepiekrītu.

JJ: Jums tiek nolasīts izvilkums no norādītās Ģenerālštāba izziņas par Jūsu darbību Aizkaukāzā Lielā Tēvijas kara laikā:          

“Tautas un partijas ienaidnieka Berijas darbība bija pirmkārt vērsta uz padomju karaspēka aizsardzības vājināšanu Galvenās Kaukāza kalnu grēdas pārejās ar mērķi tās atvērt vācu fašistiskajam karaspēkam”.

“… Šāda pāreju aizsardzības organizācija, kā redzams, tika veikta ar mērķi nodrošināt Berijas noziedzīgos nodomus atvērt pārejas. Tādējādi ar savu noziedzīgo nodomu sasniegšanas mērķi Berija faktiski izjauca frontes karaspēka vadību, ar ko izdarīja milzīgu kaitējumu Kaukāza aizsardzībai”.

“Tiecoties sarežģīt stratēģisko stāvokli Kaukāzā Berija acīmredzami rēķinājās arī ar angļu-amerikāņu karaspēka veiktu Aizkaukāza okupāciju. Pēdējie uz to brīdi bija sakoncentrējuši lielu karaspēku Irānā, kas kopā ar karaspēku Irākā sastādīja, pēc Aizkaukāza frontes datiem, apmēram, 2000 cilvēku, 360 tankus, 400 bruņumašīnas un 900 dažādu lielgabalu. Šis karaspēks bija apvienots 10.armijā Ģenerāļa Vilsona pakļautībā. Kā zināms, angļi šo karaspēka koncentrāciju veica ar ieganstu “palīdzēt Padomju Savienībai” ”.

Jūs to atzīstat?

AA: Neatzīstu, kategoriski noliedzu.

JJ: Ar kādu mērķi ņēmāt savus pietuvinātos: Kobulovu, Miļšteinu, Canavu, Vlodzimirski, Ordincevu u.c., kuri nav militārie speciālisti?

AA: Viņus ņēmu kā palīgus čekistiskā darba veikšanā Kaukāzā. Bez viņiem dažādos laikos tika ņemti ne mazāk kā 100 cilvēki.

JJ: Vai tik ne tāpēc, lai ar viņu palīdzību terorizētu armijas pavēlniecību un sekmīgāk veiktu savus noziedzīgos nodomus?

AA: Es to noliedzu.

JJ: Jums tiek nolasīts izraksts no ģenerāļa Sergackova liecībām:

“Tā gandrīz visu vienību un daļu vadības sistēmu kalnu pārejās savā kontrolē bija pārņēmuši NKBD virsnieki un ģenerāļi, kurus bija izvietojis tieši Berija. Šie cilvēki patstāvīgi iejaucās daļu kaujas darbības vadībā, informēja Beriju, bet pēdējais tādu informāciju izmantojot mēģināja komandēt fronti. Iznāca, ka Berija par pamatu ņēma nevis no karaspēku un tā štābiem nākošu informāciju, bet tā sauktu un bezatbildīgu novērotāju informāciju.

Tā kā viss bija NKVD rokās, liecība ir arī tādi fakti, ka pārejās uz pārbaudēm ieradās NKVD virsnieku un ģenerāļu komisijas vai grupas. Un tas viss notika bez augstākās kara pavēlniecības ziņas”.

Tas ir pareizi?

AA: Nē, nepareizi.

JJ: Paskaidrojiet, kāpēc visu spēku mobilizācijas vietā Kaukāza aizsardzībai kopā ar saviem pietuvinātajiem nodarbojāties ar pļēgurošanu un visādi traucējāt kara pavēlniecības darbību, kas bija vērsta uz Kaukāza aizsardzības nostiprināšanu?

AA: Ar pļēgurošanu nenodarbojos.

JJ: Vēlāk jūs savu līdzdalībnieku vidū izplatījāt melīgu versiju, ka tikai jūsu pieņemto pasākumu rezultātā hitlerieši tika apstādināti Kaukāzā 1942.gadā?

AA: Tādus paziņojumus nekur nekam neesmu izteicis.

JJ: Jums tiek nolasītas Ordinceva liecības:

“Sevi slavējot Berija paziņoja, ka viņa veikto pasākumu rezultātā 1942.gadā Kaukāzā vācu uzbrukums tika apturēts, un Baku palika mūsu rokās. Ja, kā teica Berija, viņš pasākumus nebūtu veicis, tad Baku nafta varēja nokļūt ienaidnieka rokās, un viss karš varēja būt zaudēts”.

Jums tiek nolasīts izvilkums no ģenerāļa Tjuļeņeva paziņojuma:

“Berija lika par savu nopelnu to, ka it kā viņa veikto pasākumu dēļ vāci tika apturēti Galvenās Kaukāza kalnu grēdas pārejās. Īstenībā taču bija pavisam pretēji.”.

Jūs to apstiprināt?

AA: Es to neesmu paziņojis.

Protokols nolasīts, no maniem vārdiem viss pierakstīts pareizi.

L.Berija

Gribu papildināt, ka kopā ar mani Galvenās Mītnes uzdevuma izpildei izbrauca Štemenko no Ģenerālštāba un Boģins.

L.Berija.

Pratināšana pabeigta 1:30 06.VIII.1953.g.

Pratināja: PSRS Ģenerālprokurors                                                                                              

R.Rudenko

Pratināšanā piedalījās un protokola pierakstu veica

PSR Savienības Prokuratūras svarīgāko lietu izmeklētājs

Caregradskis

Pareizi: [paraksts] Administratīvā dienesta majors Jurjeva

http://istmat.info/node/22203

===========================

K.S.Savicka pratināšanas kopija no 1953.gada 8.augusta

http://istmat.info/node/22208

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.gada 14.augusta

http://istmat.info/node/22221

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g.17.augusta

http://istmat.info/node/22225

================================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g.19.augusta

http://istmat.info/node/22226

============================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 22.augusta

http://istmat.info/node/22233

=============================

Pratināšanas protokols no 1953.g. 14.septembra par apsūdzētajam L.P.Berijam paziņošanu par izmeklēšanas izbeigšanu

Pilnīgi slepeni

B. Maļenkovam G.M.

Iesniedzu šā gada 14.septembra pratināšanas protokolu par izmeklēšanas pabeigšanu.

Paziņoju, ka Berijas paziņojumos izteiktos lūgumus esmu atteicis kā lietai nebūtiskus.

Pielikums: uz 2 lapām.

[paraksts] R.Rudenko

1953.g.14.septembrī

№ 295/ссов

…

http://istmat.info/node/22245

==========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 24.septembra

http://istmat.info/node/22250

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 28.septembra

http://istmat.info/node/22254

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 3.oktobra

http://istmat.info/node/22257

=============================

L.P.Berijas pratināšanas protokola un viņa zīmīšu ar norādījumiem par arestu izpildi kopija

http://istmat.info/node/22261

===========================

L.P.Berijas pratināšanas protokols no 1953.g. 19.oktobra

http://istmat.info/node/22266

============================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 2.novembra

http://istmat.info/node/22275

==========================

L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 10.novembra

http://istmat.info/node/22279

==========================

PSKP CK Prezidija lēmums L.P.Berijas lietā. 1953.g. 10.decembrī

http://istmat.info/node/27943

==============================

Apsūdzētā L.P.Berijas pratināšanas protokola kopija no 1953.g. 17.novembra

http://istmat.info/node/22285

======================

Akts par PSRS Augstākās Tiesas Speciālās Tiesas klātbūtnes sprieduma izpildi. 1953.g. 23.decembris.

Arhīvs:

Arhīva rekvizītu nav

№8

Šajā datumā plkst. 19:50 … uz PSRS Augstākās Tiesas Speciālās Tiesas Klātbūtnes Priekšsēdētāja norādījumu no 1953.gada 23.decembra № 003, es, Speciālās Tiesas Klātbūtnes komendants, ģenerālpukvedis Batickis P.F., PSRS Ģenerālprokurora īstenā valsts justīcijas padomnieka Rudenko R.A. un armijas ģenerāļa Moskaļenko K.S. klātbūtnē izpildīju Speciālās Tiesas Klātbūtnes spriedumu par augstāko kriminālsodu – nošaušanu – Berijam Lavrentijam Pavlovičam.

Ģenerālpulkvedis Batickis

PSRS Ģenerālprokurors Rudenko

Armijas ģenerālis Moskaļenko

http://istmat.info/node/26991

=============================