(Kriša Kapenieka un Aksela Kaimiņa tulkojums)
- NATO ir aizsardzības savienība un nerada draudus Krievijai. Esam vienmēr centušies pēc miera, stabilitātes un drošības eiroatlantiskajā telpā un kopumā Eiropā, kas ir brīva un kur valda miers. Šie paliek mūsu mērķi un mūsu pastāvīgs redzējums.
- Mēs stingri ticam, ka saspīlējums un domstarpības jāatrisina dialoga un diplomātijas ceļā, nevis ar draudiem vai spēka lietošanu. Ņemot vērā ievērojamo, neprovocēto, neattaisnoto un notiekošo Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainā un pie Ukrainas, un Baltkrievijā, mēs aicinām Krieviju nekavējoties pārbaudāmi, savlaicīgi un ilgstoši beigt saasināt situāciju. Mēs vēlreiz apstiprinām atbalstu Ukrainas teritorijas veselumam un suverenitātei, iekļaujot Krimu, tās starptautiski atzītajās robežās. Konflikta atrisināšana Ukrainā un pie Ukrainas, saskaņā ar Minskas vienošanos principiem un pieņemtajiem formātiem, nozīmīgi uzlabotu drošības situāciju un izredzes uz stabilitāti Eiropā.
- NATO paliek stingri uzticīga fundamentālajiem principiem un līgumiem, kas ir pamatā Eiropas drošībai. Mēs nožēlojam, ka Krievija pārkāpj patiesās vērtības, principus un saistības, ko tā palīdzējusi attīstīt un kas liktas NATO–Krievijas attiecību pamatā. NATO sabiedrotie tic, ka eiroatlantiskā drošība visu labumam vislabāk var tikt vairota, kad visas nācijas no jauna apstiprinās savu uzticību Apvienoto Nāciju Hartas nodomiem un principiem, likumos balstītajai starptautiskajai kārtībai un instrumentiem to veselumā, ko tās brīvprātīgi apņēmušās: 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktam, 1990. gada Parīzes Hartai un 1999. gada Stambulas Eiropas Drošības hartai. Krievijai ir vienādā mērā atbildība šo principu un instrumentu īstenošanā.
- Stabilas un paredzamas attiecības starp NATO un Krieviju ir mūsu kopējās interesēs. 2022. gada 12. janvārī NATO–Krievijas Padomē (NKP) mums bija pirmās pārrunas, kur savas bažas par drošību izteica visi klātesošie. NATO sabiedrotie ierosināja turpināt dialogu NATO–Krievijas Padomē veidos, kuŗi nostiprinātu visu valstu drošību. Sabiedrotie ir gatavi bažas par drošību pārrunāt ar Krieviju. Mūsu dialogam būtu jāatsākas uz abpusējības pamata, jābalstās Eiropas drošības pamatprincipos un jānostiprina visu drošība.
- Ievērojot Krievijas izteiktos drošības ierosinājumus un atspoguļojot mūsu pašu bažas, NATO sabiedrotie ir identificējuši jomas, kur mēs varam lietišķi iesaistīties mērķtiecīgā dialogā. Mūsu mērķis ir sasniegt konkrētus un abpusējam labumam gūtus rezultātus. Mēs atbalstām NATO–Krievijas Padomes vadības izteikto ierosinājumu sarīkot tematisku tikšanos sēriju, lai pārrunātu NATO–Krievijas attiecības, drošības situāciju Eiropā, ieskaitot Ukrainā un pie Ukrainas, un jautājumus, kas saistīti ar riska samazināšanu, caurspīdīgumu un ieroču kontroli.
- Eiroatlantisko drošību var vairot, īstenojot šādus ierosinājumus:
- NATO–Krievijas attiecību stāvoklis
- Pilnībā izmantojot pastāvošos tiešos saziņas kanālus starp militārajām struktūrām, lai veicinātu prognozējamību, caurspīdīgumu un samazinātu riskus.
- Atjaunojot NATO un Krievijas savstarpējo klātbūtni attiecīgi Maskavā un Briselē.
- Strādājot pie Krievijas ierosinājuma izveidot civilu ‘’karsto’’ telefona līniju, lai uzturētu saziņu ārkārtējos gadījumos.
- Eiropas drošība, ieskaitot situāciju Ukrainā un ap Ukrainu
8.1 Visas valstis ievēro un ir uzticīgas valstu suverenitātes, robežu neaizskaŗamības un teritorijas veseluma principiem un atturas no draudēšanas un spēka lietošanas.
8.2. Visas valstis respektē citu valstu tiesības izvēlēties vai mainīt drošības vienošanās un brīvi no ārējas iejaukšanās lemt par savu nākotni un ārpolitiku. Šajā gaismā mēs no jauna apstiprinām uzticību Vašingtonas līguma 10. pantā noteiktajai NATO atvērto durvju politikai.
8.3. Krievija izved spēkus no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Republikas, kur tie atrodas bez šo valstu nāciju piekrišanas.
8.4. Visas puses lietišķi iesaistās dažādos konfliktu risināšanas formātos, kam tās pieder, cita starpā Normandijas formātā, Trīspusējā kontaktgrupā, Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un 5+2 sarunās.
8.5. Krievija atturas no agresīva spēka izrādīšanas pozīcijas, agresīvas kodolretorikas un ļaunprātīgām darbībām, kas vērstas pret [NATO] sabiedrotajiem un citām valstīm.
9. Riska samazināšana, caurspīdīgums un ieroču kontrole. NATO sabiedrotajiem ir ilga pieredze, iesaistoties ieroču kontrolē, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas procesā. Mēs paliekam atvērti mērķtiecīgām ieroču kontroles sarunām un dialogam ar Krieviju savstarpēju caurspīdīgumu un uzticību radošiem līdzekļiem, cita starpā virzot uz priekšu šādus ierosinājumus:
9.1. Turpināt savstarpējas informēšanas praksi, par Krievijas un NATO mācībām NATO–Krievijas Padomē, nolūkā veicināt prognozējamību, caurspīdīgumu un samazināt riskus.
9.2. Lietišķi iesaistīties EDSO Vīnes dokumenta modernizēšanā;
9.3. Palielināt militāro mācību un ārkārtējo mācību caurspīdīgumu, samazinot paziņošanas un novērošanas slieksni;
9.4. Novērst bīstamus militārus negadījumus, palielinot caurspīdīgumu un cenšoties samazināt risku;
9.5. Rīkot savstarpējas apspriedes par Krievijas un NATO kodolpolitiku un izstrādājot turpmāka potenciāla savstarpēja stratēģiska riska samazināšanas līdzekļus.
9.6. Konsultēties par veidiem, kā samazināt draudus kosmosa sistēmām, to vidū centieniem veicināt atbildīgu izturēšanos kosmosā, un Krievijai atturēties no pavadoņu iznīcināšanas izmēģinājumiem, kuŗi izraisa lielu atlūzu daudzumu.
9.7. Veicināt brīvu, atklātu, miermīlīgu un drošu kibertelpu, konsultējoties par veidiem, kā samazināt draudus kibersfērā, turpinot pūles vairot stabilitāti, stingri ievērojot starptautisko likumu saistības un brīvprātīgās atbildīgas valsts uzvedības normas kibertelpā; visas valstis atturas no ļaunprātīgām kiberdarbībām.
9.8. Konsultēties par konkrētiem veidiem, kā izvairīties no negadījumiem gaisā un uz jūŗas nolūkā atjaunot uzticēšanos un paļāvību un palielināt prognozējamību eiroatlantiskajā reģionā.
9.9. Visām valstīm no jauna apņemties pilnīgi īstenot visus savus starptautiskos pienākumus un saistības pēc to burta un gara ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā, to vidū pilnīgu Ķīmisko ieroču konvencijas un Bioloģisko ieroču konvencijas ievērošanu.
9.10. Krievijai atsākt izpildīt Līgumu par konvenciālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE), atgriežas līguma apvienotajā konsultatīvajā grupā un iesniedz detalizētus CFE līguma prasītos gadskārtējos datus un informāciju.
9.11. Sabiedroto bažu gaismā par Krievijas Valsts bruņošanās programmu, to vidū par taktisko kodolieroču daudzumu, kā arī tās pieaugošo vidēja un maza darbības rādiusa raķešu un palaišanas iekārtu skaitu un dažādību, mudināt Krieviju:
I. Organizēt sarunas ar Savienotajām Valstīm, kas skartu ieroču kontroli nākotnē un atbruņošanās vienošanās, kā arī vienošanās, kas ietveŗ visus ASV un Krievijas kodolieročus, ieskaitot taktiskos kodolieročus, neizvietotās kodolgalviņas, kā arī visas starpkontinentālās nesējraķetes ar kodolbruņojumu.
II. Nopietni iesaistīties sarunās ar Savienotajām Valstīm par vidēja un tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetēm un to palaišanas iekārtām — kā plašāku pārrunu daļa, ieskaitot ar visiem Sabiedrotajiem par nākamiem soļiem, kā arī NATO–Krievijas Padomē.
- Vairāk nekā 30 gadu NATO ir strādājusi, lai izveidotu partneŗattiecības ar Krieviju. 1990. gada Londonas galotņu tikšanās laikā, kad nobeigumam tuvojās Aukstais kaŗš, savienība pastiepa draudzīgu roku [Krievijai], konfrontācijas un neuzticības vietā piedāvājot dialogu un partneŗattiecības. Turpmākajos gados NATO izveidoja Partneŗattiecības mieram, un NATO un Krievija parakstīja NATO un Krievijas attiecību pamataktu un izveidoja NATO–Krievijas Padomi, kas paliek vienreizēja struktūra un simbols Savienības atvērtībai saistīties ar Krieviju. Nevienam citam partnerim nav piedāvāta līdzīga partnerība vai līdzīga institucionāla struktūra. Tomēr Krievija ir sagrāvusi uzticību mūsu sadarbības pamatiem un izaicinājusi fundamentālos pasaules un eiroatlantiskās drošības arhitektūras principus.
- Mēs turpinām censties pēc lietišķām attiecībām ar Krieviju, kad tās darbības padarīs tās iespējamas. Mēs mudinām Krieviju iesaistīties mērķtiecīgā dialogā par jautājumiem, kas skaŗ visus NATO–Krievijas Padomes dalībniekus, lai sasniegtu taustāmus rezultātus. Šo attiecību būtiskam progresam ir nepieciešamas Krievijas militāro spēku koncentrēšanai Ukrainā un pie Ukrainas pretējas darbības.
- NATO necenšas pēc konfrontācijas. Bet mēs nevaram piekāpties un nepiekāpsimies attiecībā uz principiem, uz kuŗiem balstās mūsu Savienība un drošība Eiropā un Ziemeļamerikā. Sabiedrotie paliek stingri uzticīgi Vašingtonas līgumam par NATO dibināšanu, ieskaitot to, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam tiks uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm, kā noteikts [līguma] 5. pantā. Mēs lietosim visus nepieciešamos līdzekļus, lai aizstāvētu un aizsargātu savus sabiedrotos un nešaubīsimies par savu spēju to darīt.
Avots: Spānijas laikraksta El País tīmekļa portāls, dokuments atrodams adresē https://elpais.com/infografias/2022/02/respuesta_otan/respuesta_otan_eeuu.pdf (Respuesta de la OTAN). No angļu valodas latviešu valodā tulkots 2022. gada februārī.
Mazās piezīmes + 