Latvijas Centrālās padomes dalībnieki

135 #konclāģerī; 4 🕇nošauti 1944.gada 10.oktobrī Krišs Upelnieks sasauca uz sēdi dažas kureliešu radistu grupā iesaistītas personas, deva norādījumu par raidāmo ziņu saturu un, cita starpā, teica: “Nekādas stratēģiskas ziņas nedos, ja tās nāks krievu rokās vai tiem par labu. Ja angļi var panākt to, ka krievi nenāk, tad jā. Mēs neļausim sev rīkli pārgriezt. Angļiem nav nekādas varas apturēt krievu briesmu darbus pret latviešiem.” Šādu kureliešu sašutumu izsauca fakts, ka saskaņā ar PSRS un ASV 1943. gadā noslēgto līgumu par savstarpēju slepenās informācijas apmaiņu nacistiskās Vācijas okupētajās teritorijās padomju izlūkdienests no ASV, Anglijas un Zviedrijas izlūkdienestiem saņēma Baltijas valstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku savākto informāciju par politisko un saimniecisko stāvokli Latvijā. … 1. 25. oktobrī L.Siliņš ticies ar angļu izlūkdienesta Secret Intelligence Service (SIS) darbiniekiem Zviedrijā un saņēmis apstiprinājumu, ka Lielbritānija sniegs palīdzību LCP, ja aprīlī vai maijā angļu flote atradīsies Baltijas jūrā un tajā laikā Kurzemē vēl būs vācieši. 2. Zviedrijas valdība pēc diplomātiskam sarunām ar PSRS aizliegusi LCP nelegālo laivu satiksmi, bet turpmāk to nodrošinās angļu SIS. 3. Visi nākamās Latvijas valdības locekļi jau nogādāti Zviedrijā. 4. J.Kurelis līdz nākamas Latvijas valdības paziņošanai iecelts par kara ministru un Latvijas prezidentu. Pēdējā punkta patiesīgumu, kas pirmajā mirklī šķiet apšaubāms, apstiprina LCP telegramma uz Latviju 1944.gada novembrī: “Angļu pārstāvji dod norādījumus turēt Kurzemi līdz tam laikam, kad angļu, amerikāņu flote ienāks Baltijas jūrā. Flotes ienākšanas laiku Baltijas jūrā nevar noteikt. Atkarībā no apstākļiem un jūsu rīcībā esošiem līdzekļiem izlemjiet, vai to var darīt, un rīkojieties. Ja vietējie apstākli to pielaiž, jādeklarē Latvijas valsts suverenitātes atjaunošana. Ja uz vietas LCP nesastāda pagaidu valdību, kas izdarītu deklarāciju, deklarāciju izdod bruņoto spēku virspavēlnieks ģen[erālis] K[urelis], kas pagaidām līdz pagaidu valdības sastādīšanai arī pārņem visu militāro un civilo varu. Pagaidu valdības sastāvu tādā gadījumā paziņos vēlāk.” Atbildi kurelieši saņēma mutiski.

AKMENTIŅŠ ALEKSANDRS. Padomju represīvo orgānu #arestētie Kureļa grupas radisti bija Latvijas Centrālās padomes dalībnieki Rihards Zande un Pēteris Klibiķis, kā arī Kurts Aleksandrs Grīnups, Aleksandrs Akmentiņš un Jānis Veisbergs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ALBATS ĀDOLFS EDUARDA D.; 1908. g. Rīga; 07.10.1950.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām (6186). Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvists un/vai viņu atbalstītājs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ANDERSONS ĀDOLFS ANDREJA D.; 1911. g. Ventspils; 12.02.1951.; Ventspils, Baltijas 6-1; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (4698). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji. https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ANDERSONS EDUARDS, 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos Eduards Aleksandrs Andersons (1919—1947) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. un 1945.gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Laimons Pētersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945.gada aprīlī. Dzimis 1919.gada 22.oktobrī Ances pagasta Buku mājās Ernesta Andersona ģimenē. Kopš 1937.gada strādāja par matrozi uz tirdzniecības kuģiem. 1943.gada pavasarī beidza Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskolu un strādāja uz upes tvaikoņa “Rostoka” par mehāniķi. Otrā pasaules kara laikā 1943.gada 5.novembrī, lai izvairītos no iesaukšanas Latviešu leģionā, no Lielirbes ar zvejnieku laivu aizbēga uz Gotlandi. 1944.gada janvārī viņš ar Leonīda Siliņa starpniecību iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu organizēšanā no Kurzemes piekrastes. Eduards Andersons piedalījās daudzos braucienos pāri Baltijas jūrai gan kā sakarnieks, gan kā matrozis. Pēc 1944. un 1945.gadā NKVD izmeklēšanā savāktās informācijas [..] Andersons vairākkārt Latvijā nogādāja Latvijas Centrālās Padomes vadības slepenus norādījumus, radiouztvērējus, radioraidītājus, nodibināja sakarus ar LCP biedriem Rīgā un citās pilsētās, nodarbojās ar biedru vervēšanu LCP, vāca spiegošanas rakstura ziņas un nodeva tās LCP aiz robežām. 1945.gada oktobrī Andersona vadībā Rīgā tika noturēta apspriede ar LCP biedriem, kurā nolēma organizēt nelegālas avīzes izdošanu Latvijā LCP vārdā, nodibināt sakarus ar bandītiskajiem formējumiem Latvijas teritorijā un radiosakarus ar LCP centru, veikt spiegošanas rakstura ziņu vākšanu un citu ar bandītisko formējumu vadīšanu saistītu jautājumu risināšanu. Pēc šīs apspriedes Andersons, atrazdamies nelegālā stāvoklī Rīgā un Kurzemē, uzrakstīja daudzus atklāta pretpadomju satura rakstus publicēšanai avīzē, vāca spiegošanas rakstura ziņas, ko sagatavoja, lai nosūtītu LCP aiz robežām. [..] 1945.gada oktobrī viņu arestēja un 1946.gada 28.augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls 1946.gada 28.augustā piesprieda viņam nāves sodu nošaujot, spriedumā minot, ka “Latvijas Centrālā padome vadīja bandītisko formējumu organizēšanu Latvijas teritorijā un deva vadošus norādījumus šo bandītisko formējumu operatīvajā darbībā, tātad bija vadošais centrs.” Nāvessodu pavēlēja nekavējoši izpildīt 1947.gada 14.janvārī. https://www.wikiwand.com/lv/Eduards_Andersons_(jūrnieks) Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944.gada janvārī—1945.gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945.gada maijā—augustā). No vairāk nekā 4500 bēgļiem, kas ieradās Zviedrijā, 2077 to sasniedza ar privātām laivām, bet 2541 cilvēks tur nokļuva ar LCP organizētajām laivām. Viņu vidū bija vismaz 957 personas, kas sasniedza Gotlandi 37 laivu braucienos ar zviedru atbalstītām laivām, un ap 700 bēgļu, kurus atveda vismaz 18 amerikāņu finansētās laivas. Īpaša loma slepeno bēgļu laivu akciju organizēšanā bija Eduardam Andersonam un Leonīdam Siliņam un LCP sakaru grupai Ventspilī, kuru sākotnēji vadīja inženieris Arturs Arnītis, bet vēlāk elektromehāniķis Kārlis Frišenfelds. Kara beigu posmā ar Ventspils sakaru grupu sadarbojās LCP pārstāvis Kurzemē Valdemārs Ģinters, bet slepeno radio ziņojumu šifrēšanā bija iesaistīta Valentīne Jaunzeme un Ādolfs Andersons. Pirmā zināmā bēgšana no Vācijas okupētās Kurzemes uz Gotlandi notika 1942.gada 23.decembrī, 1943.gadā trīs privātās bēgļu laivas no Ventspils un Lielirbes sasniedza Zviedriju. 1943.gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944.gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26.februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu. Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā sākuma 1944.gada 15.jūlijā sadarbībā ar Latvijas sūtni Stokholmā Voldemāru Salno Stokholmā nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi, kas sadarbojās ar Zviedrijas Aizsardzības štābu un ASV Kara bēgļu padomi (War Refugee Board). Kad 1944.gada 9.-10.oktobrī Sarkanā armija sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles, ielenktajā Kurzemes teritorijā atradās ne tikai karaspēka grupa “Ziemeļi”, bet arī vairāki desmiti tūkstošu bēgļu. 1944.gada augustā nelegālā laivu kustība kļuva masveidīga, vislielāko intensitāti tā sasniedza septembrī un oktobrī. Pēc Rīgas krišanas 1944.gada 13.oktobrī LCP savu darbību sākumā pārcēla uz Kurzemi. Pēc LCP otrā priekšsēža Vernera Tepfera aizbraukšanas uz Zviedriju LCP vadību Kurzemē 1.novembrī uzņēmās Valdemārs Ģinters. Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs Pauls Kalniņš ar bēgļu laivu “Gulbis” centās nonākt Zviedrijā, bet to pārtvēra vācu kuteris un nogādāja Dancigā. Tikai daļai LCP un tās komisiju locekļu izdevās nokļūt Zviedrijā. Vācijas kapitulācijas dienā 1945.gada 8.maijā daudzi LCP locekļi devās jūrā ar ar tvaikoni “Rota”, bet PSRS karakuģi netālu no Gotlandes to aizturēja un daļu bēgļu nogādāja padomju filtrācijas nometnēs. Savukārt Valdemārs Ģinters un vairāki citi LCP locekļi ar laivu “Līga” 9.maijā sasniedza Gotlandi. Maija vidū apcietināja tos LCP dalībniekus, kas gaidīja laivas Jūrkalnē. Bēgļu laivu pārbraucieni turpinājās arī pēc Vācijas karaspēka kapitulācijas 1945.gada 8.maijā. Pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas daļa Latviešu leģiona karavīru izklīda mežos un arī mēģināja ar bēgļu laivām nokļūt Zviedrijā. Jūnijā Ventspilī notika plaši aresti LCP aktīvistu vidū un bēgļu laivu braucieni uz Zviedriju apsīka, pēdējā LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13.jūnija rītā. 1945.gada 15.oktobrī četru vīru grupu Artura Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimons Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē. Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16.oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28.oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva NKVD aģents Vidvuds Šveics. 1946.gada 16.maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu un Emīlu Vecmani – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs. Jānis Šmits gāja bojā ieslodzījumā, savukārt Eduardam Andersonam, ko augustā tiesāja atsevišķi, tribunāls piesprieda nāvessodu.

ANTOMS HERMANIS EDUARDA D.; 1922. g. Rīga; 20.04.1951.; Rīga, Pudiķa 4r-l; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (6534). 1951.gada 20.aprīlī tika aizturēts H.Antoms, bet 24.aprīlī – M.Rutkis, savukārt V.Bunts un O.Šāberts palika brīvībā. Lai gan autora rīcībā nav dokumentāru pierādījumu par abu pēdējo sadarbību ar padomju represīvajiem orgāniem, atbildi nav grūti izdomāt, jo operatīvu apsvērumu dēļ V.Bunts un O.Šāberts pat netika nopratināts. … H.Antomam, ka zinot sarakstā minēto mākslinieku Marģeri Vītoliņu (1912-1996), un uzsvēra, ka vajadzēs “morāli” ietekmēt sarakstā minētos grupas dalībniekus, lai viņi nenodarbotos ar nodevību. O.Bileskalns apsolīja no fotogrāfijām pagatavot sev kopijas, bet pēc dažām dienām tās atdeva H.Antomam un paziņoja, ka uzņēmumi esot nekvalitatīvi. Protams, V.Šveics no O.Bileskalna tūlīt uzzināja par J.Upmaņa rīcību, un J.Upmanis tika arestēts un sodīts ar nāvi. Bez tam 1951. gada marta beigās vai aprīļa sākumā H.Antoms nodeva O.Bileskalnam ar valsts drošības orgāniem slepenajā darbā saistīto personu sarakstu un atsevišķas fotogrāfijas, ko viņš dabūja no savas civilsievas Ārijas Upmanes (dz. 1924.g.) brāļa valsts drošības orgānu aģenta Jura Upmaņa. Nevienu sarakstā minēto personu H.Antoms nepazina. Sarakstā minētajiem 10 cilvēkiem bija uzrādīts uzvārds, vārds, vecums, dažiem dzimšanas vieta, darbavieta un adrese. Tiesa, J.Upmanis neuzrakstīja visus viņam zināmos aģentus, kā arī neatklāja H.Antomam VDM darba metodes. Pārrakstot sarakstu, H.Antoms savu nākamo potenciālo radinieku – J.Upmani – no tā izsvītroja un viņa uzvārdu nenosauca arī O.Bileskalnam. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

APKALNS JĀNIS JĀŅA D.; 1912. g. Rīgas apr. Kokneses pag.; 15.10.1947.; Rīga, Kantora 14r-3; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

APKALNS PĒTERIS JĀŅA D.; 1898. g. Rīgas apr. Kokneses pag.; 14.10.1947.; Rīga, Kantora 14-3; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ARNĪTIS ARTURS KĀRĻA D.; 1909. g. Cēsu apr. Rozulas pag.; 16.10.1945.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Sārnates un Jūrkalnes apkārtnē vēl nebija ieradušās Sarkanās armijas daļas. Tas bija laiks, kad pastāvēja bezvaras periods. Nacistu vara bija beigusi eksistēt, bet padomju – vēl nebija nodibināta. Apstākļos, kad jebkurš pretošanās mēģinājums varēja beigties traģiski, LCP izšķīrās turpināt civiliedzīvotāju pārvešanu uz Zviedriju. 1945.gada 8.maijā pirms braukšanas uz Zviedriju A.Arnītis deva LCP dalībniekiem Kārlim Ernestam Frišenfeldam un Kārlim Rāram uzdevumu noorganizēt cilvēku pārcelšanu no Kurzemes uz Zviedriju – sapulcināt LCP aktīvistus Baltijas jūras krastā netālu no Ventspils apriņķa Užavas pagasta Sārnates un gaidīt laivu ierašanos 10. maijā. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Arnītis Arturs (1909—1986) bija latviešu būvinženieris. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā. Dzimis 1909.gada 7.oktobrī Rozulas pagastā. Studēja Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē, kuru absolvēja 1941.gada 15.jūlijā. Vācu okupācijas laikā viņš strādāja par būvinženieri Ventspilī, 1943.gada jūlijā noorganizēja Leonīda Siliņa pārvešanu uz Zviedriju. Pēc Konstantīna Čakstes apcietināšanas 1944.gada 29.aprīlī vācu okupācijas iestādes mēģināja apcietināt arī inženieri Arnīti, kurš vadīja LCP sakaru grupu. Viņam izdevās izbēgt uz slēpties Mauru dzelzceļa stacijā, vēlāk Ventas pagasta “Gulbjos”. Tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gada 9.maijā Arturs Arnītis pārcēlās uz Gotlandi, kur sazinājās ar zviedru izlūkdienesta darbinieku Johansonu, kurš kara laikā bija aktīvi atbalstījis laivu akcijas no Latvijas uz Gotlandi. 1945.gada 15.oktobrī četru vīru grupu Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimonis Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē. Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16.oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28.oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas aģents Vidvuds Šveics. 1946.gada 16.maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs. Pēc 10 gadu spaidu darbiem #Taišetas Ozerlaga nometnē viņu atbrīvoja 1957.gada februārī. Miris 1986. gada 16. aprīlī, apglabāts Straupes Pārupes kapos.[6] https://lv.wikipedia.org/wiki/Arturs_Arnītis Arnītis Arturs. 1943. gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944.gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26.februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu.

BAĶIS KĀRLIS KĀRĻA D.; 1902. g. Pečoru apr., Krievija; 05.11.1945.; Ventspils, Viļņu 10-1; #5 gadi nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BALODIS KĀRLIS KĀRĻA D.; 1921. g. Tukuma apr. Praviņu pag.; 05.11.1945.; Ventspils, Kuldīgas 50; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BAUMANIS ANSIS VOLDEMĀRA D.; 1917. g. Madonas apr. Bērzaunes pag.; 06.11.1947.; Rīga, Visbijas 10-2; 10 gadi #brīvības atņemšana (38 717). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BENJAMIŅŠ VOLDEMĀRS MĀRTIŅA D.; 1907. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 30.01.1948.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BERGMANIS AUGUSTS ĀDOLFA D.; 1922. g. Tukuma apr. Irlavas pag.; 08.11.1945.; Ventspils, Nikolaja 16-1; lieta pārtraukta 06.06.1946., no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-902). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BĒRZIŅA EMMA PĒTERA M.; 1898. g. Cesu apr. Rozulas pag.; 05.12.1945.; Ventspils, K. Valdemāra 45; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 831). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BILESKALNS OSVALDS IVARS (TEIBE, OSĪTIS, BILLESKALNS) KĀRĻA D., dz. 1910.g. 23.janv. Maskavā; 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos Bileskalns Osvalds Dāvida D.; 1910. g. Ventspils; 29.05.1951.; Rīga, Mazā Nometņu 73-12; nošaušana+mantas konfiskācija; nāves sods izpildīts 05.11.1951. Rīgā (29 669). LCP aktīvists O. Bileskalns pēc atbrīvošanas no filtrācijas nometnes Medvežjegorskā (Karēlija, Krievija) 1946.gada novembrī atgriezās Rīgā un aktīvi sāka vākt informāciju par LCP dalībnieku likteni. 1947.gada rudenī viņš Rīgā tikās ar K.Veldri, kurš 1945.gada vasarā tika arestēts, bet 1946.gada rudenī atbrīvots un bija labi informēts par A.Arnīša grupas ierašanos, jo vienu brīdi ieslodzījumā atradās kopā ar šīs grupas dalībnieku E.Andersonu. 1947.gadā O.Bileskalnam LCP atbalstītāja Renāte Zigolde (dz. 1926.g.), kura dzīvoja Rīgā, Zvaigžņu ielā 24-71, atdeva savas 1945.gada vasarā arestētās māsas A.Zigoldes vēstuli, kurā viņa aprakstīja tiesas procesu. Savācis no K.Veldres, R.Zigoldes, B.Butkus, Arnolda Danemaņa (dz. 1912.g.), Rūdolfa Ķīša u.c. personām informāciju par represētajiem LCP dalībniekiem, O.Bileskalns pierakstus un vēstules noslēpa vairākās vietās. 1947.gada jūlijā O.Bileskalns Rīgā satika R.Zandi, bet viņi neapsprieda pagrīdes grupas radīšanu. Turpmākajos mēnešos līdz R.Zandes arestam 1947.gada oktobrī O.Bileskalns satikās ar viņu un nodeva informāciju par atsevišķām 1941.gadā izsūtītām personām, kā arī vairāku LCP dalībnieku, piemēram, R.Ķīša, adreses. O.Bileskalns, tāpat kā F.Melbārdis, “nejauši” Rīgā satika V.Šveicu (Vidvuds Šveics, kurš savās leģiona gaitās bijis ģenerāļa R.Bangerska šoferis, pēc kara strādāja Rīgā inventarizācijas birojā, arī apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, miris 1963.gadā, čekas aģents ar segvārdu Apogs, bijušais leģionārs, vainojams 9 cilvēku represēšanā, diviem no viņiem piespriests nāvessods), ar kuru bija iepazinies 1944. gadā Ventspilī, kur tas ieradās SS formastērpā kopā ar citām personām, kuras gribēja nokļūt Zviedrijā. Vēlāk V.Šveics ar ģimeni pārcēlās uz Sārnati, kur kopā ar K.E.Frišenfeldu un citiem LCP aktīvistiem piedalījās bēgļu pārcelšanā uz Zviedriju. 1944. gada beigās vācieši V.Šveicu arestēja un ievietoja Liepājas cietumā, bet 1945.gada februārī O. Bileskalns viņu redzēja jauniesaucamo punktā seržanta formā. Pēc tam līdz 1948.gadam, kad abi satikās 2.maršruta tramvajā, viņi vairs nebija redzējušies. V.Šveics izlikās ļoti priecīgs par tikšanos un nozīmēja otru tikšanos Komunāru (tagad Kalpaka) bulvāra apkārtnē. No šī brīža O.Bileskalns sistemātiski tikās ar V.Šveicu sakarā ar pagrīdes darbību. V.Šveics sāka O.Bileskalnu apmācīt kā ievērot konspirācijas noteikumus, tādējādi radot iespaidu, ka viņam ir laba pagrīdes darba pieredze. V.Šveics izklāstīja O.Bileskalnam leģendu, ka pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas pārcēlies no Kurzemes uz Rīgu, bet dzīvojot nelegāli tikai ar vienu domu – bēgt uz ārzemēm. V.Šveics nebija pārāk atklāts savos bēgšanas plānos un O.Bileskalnam, tāpat kā F.Melbārdim, neatklāja savu slēpšanās vietu, no kādiem līdzekļiem un uz kāda vārda dzīvo. O.Bileskalns ieteica V.Šveicam, ja viņam izdosies nokļūt Stokholmā, griezties tieši pie V.Tepfera.1948.gada vasarā V.Šveics paziņoja O.Bileskalnam, ka tuvākajā laikā grasās bēgt uz Zviedriju, lai nodibinātu kontaktu ar angļu un amerikāņu izlūkdienestu, V.Tepferu u.c. emigrācijā esošajām personām. V.Šveics uzstāja, lai O.Bileskalns, izmantojot savu veco pazīšanos ar V.Tepferu, uzraksta viņam rekomendācijas vēstuli. Vēstulē O.Bileskalns rekomendēja V.Šveicu kā nacionālajai pagrīdei piederošu cilvēku, uz kuru var paļauties, un rekomendācijas vēstuli šifrēti, bet tā, lai V.Tepfers nojaustu tās autoru, parakstīja abu veca paziņas vārdā – Veseris. V.Šveics sacīja, ka Zviedrijā grasās tikai nodibināt kontaktus un pēc tam atgriezties atpakaļ Latvijā, lai organizētu pagrīdes darbību, bet pieļāva arī varbūtību, ka aizkavēsies ārzemēs un uz Latviju viņa vietā tiks atsūtīts cits cilvēks… 1948.gada 11.oktobrī V.Šveics padomju izlūkdienesta uzdevumā ar zvejnieku motorlaivu aizbrauca uz Gotlandi. Zviedrijā viņš uzdevās par nacionālo partizānu, tikās ar V.Tepferu, Hugo Ģinteru, F.Z.Launagu u.c. latviešu emigrācijas organizāciju pārstāvjiem, kā arī kļuva par angļu SIS un zviedru izlūkdienesta aģentu. O.Bileskalna rekomendācijas vēstule V.Tepferam palīdzēja V.Šveicam nodibināt kontaktu ar viņu un apmānīt gan LCP, gan Rietumvalstu izlūkdienestus. Vēl kāds ļoti svarīgs fakts – V.Šveics tik viegli “iefiltrējās” Rietumvalstu izlūkdienestos tāpēc, ka bija ar izlūkdienestiem cieši saistītā F.Z.Launaga tuvs draugs. F.Z.Launags priecājās pēc trīs neziņas pilniem gadiem ieraudzīt V.Šveicu sveiku un veselu. Viņi abi pievienojās aģentu grupai, kuru SIS un zviedri no 1949.gada janvāra līdz martam gatavoja izlūkdarbībai Baltijā. V.Šveics no V.Tepfera saņēma nacionālās pagrīdes vadītājiem Latvijā paredzētu instrukciju, kas atradās nomaskētā fotolentē, kā arī kartes, fotoaparātu, slepenraksta piederumus, pulksteņus un naudu. 1949.gada 30.aprīlī V.Šveicu ar pieciem īstiem SIS aģentiem – trim lietuviešiem un diviem igauņiem – ar “Lursens-S” tipa ātrgaitas kuteri nogādāja Baltijas jūras piekrastē Latvijas un Lietuvas robežas rajonā. 2 km attālumā no krasta aģenti pārsēdās divās gumijas laivās un 1.maijā pulksten 2 naktī izcēlās netālu no Palangas. Prasmīgi atdalījies no grupas, V.Šveics vietējiem padomju drošības orgāniem izdeva visus SIS aģentus, un trīs no viņiem tūlīt tika nošauti. … 1951.gada 29.maijā arī O.Bileskalns, kurš padomju pusei vairs nebija vajadzīgs spēlē ar Rietumvalstu izlūkdienestiem, tika apcietināts, un 1951.gada 6.septembrī Baltijas kara apgabala Kara tribunāls Rīgā viņam piesprieda nāves sodu. O.Bileskalns arī izmeklēšanas procesā neuzzināja, kurš viņu nodevis. Savā kasācijas lūgumā viņš rakstīja, ka V.Šveics attiecībā pret viņu piekopis šādu taktiku – neziņojis savas vai savu paziņu adreses, neparādījis saņemtās un nosūtītās radiogrammas, neatklājis radiostacijas atrašanās vietu, savus līdzdalībniekus un sakarus ar citām grupām, nekontaktējies ar O.Bileskalna ieteiktajām personām utt. Tādējādi O.Bileskalns sapratis, ka iekrišanas gadījumā viss iespējamais tiks novelts uz viņu kā bijušo LCP aktīvistu. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1951.gada 29.septembrī noraidīja O.Bileskalna kasācijas lūgumu un atstāja spēkā Baltijas kara apgabala Kara tribunāla spriedumu. Nāves sods O.Bileskalnam tika izpildīts 1951.gada 5.novembrī Rīgā. Bez viņa padomju režīms ar nāvi sodīja vēl tikai vienu LCP aktīvistu – E.Andersonu. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Osvalds Bileskalns (1910—1951) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās padomes loceklis. Dzimis 1910. gadā Maskavā Dāvida Teibes un viņa sievas Lības ģimenē, pēc vecāku nāves Osvaldu adoptēja Kārlis un Līze Billeskalni. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja Ventspilī. 1943.gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944. gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26. februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu. Otrā pasaules kara laikā ar zvejnieku laivu aizbēga uz Gotlandi, bet tad atgriezās Latvijā un pēc Alksnīša pārcelšanās uz Zviedriju 1944. gada oktobrī (1944.gada 15.oktobrī Bileskalns Osvalds pārņēma Nikolaja Alksnīša pienākumus bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju) viņa vietā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu organizēšanā no Kurzemes piekrastes. Pēc kara beigām Bileskalnu apcietināja jūrā uz pēdējās bēgļu laivas un internēja #filtrācijas nometnē Medvežegorskā. Pēc atbrīvošanas viņš atgriezās Rīgā un strādāja par sagādnieku un darbu vadītāju celtniecībā. 1951.gada 29.maijā Osvaldu Bileskalnu čekisti no jauna apcietināja un viņa dzīvoklī veica kratīšanu. Viņa sievai iedeva vīra miršanas apliecību, kas vēstīja, ka Bileskalns ir nošauts 1951.gada 30.maijā. Patiesībā viņu apsūdzēja saskaņā ar Kriminālkodeksa 58. (prim) pantu par spiegošanu angļu izlūkdienesta labā, pratināja visu vasaru un septembrī piesprieda nāvessodu, kasācijas lūgumu noraidīja un nošāva 1951.gada 5. novembrī. https://lv.wikipedia.org/wiki/Osvalds_Bileskalns 1948. gada 11.oktobrī LPSR VDTK pretizlūkošana Zviedrijā iefiltrēja savu aģentu – bijušo Latviešu leģiona virsnieku, SS Jagdverband Ost, LCP dalībnieku V.Šveicu, kurš pēc Otrā pasaules kara beigām uzturēja sakarus ar Latvijas Nacionālo partizānu organizācijas grupām Kurzemē – t.sk. ar grupu sakarnieku F.Launagu. F.Launags kopā ar vairākiem citiem Kurzemes partizāniem 1945.gada oktobrī nelegāli devās uz Zviedriju. Vai nu nejaušības pēc, vai arī ar LPSR VDTK sankciju šī bēgšana arī izdevās. Zviedrijā V.Šveics uzņēma sakarus ar SIS un CIA saistītajiem Verneru Tepferu – bijušo LCP priekšsēdētāju (no 1944. gada 12.jūlija), Hugo Ginteru, Fredu Launagu u.c. latviešu emigrācijas organizāciju pārstāvjiem. V.Tepfera uzticību V.Šveics iemantoja ar Latvijā dzīvojošā bijušā LCP dalībnieka un V.Tepfera paziņas Osvalda Bileskalna rekomendācijas vēstules palīdzību. Lai iegūtu šo vēstuli, V.Šveics LPSR VDTK uzdevumā 1948.gada vasarā O.Bileskalnam paziņoja, ka tuvākajā laikā grasās bēgt uz Zviedriju, lai nodibinātu kontaktus ar angļu un amerikāņu izlūkdienestiem, tad, iespējams, atgriezīsies Latvijā un turpinās pagrīdes darbību. V.Šveics prasīja O.Bileskalnam šifrētu viņa rekomendācijas vēstuli, ko uzrādīt V.Tepferam. O.Bileskalns tādu arī uzrakstīja. Zviedrijā V.Šveics ar latviešu emigrācijas starpniecību ieguva SIS un Zviedrijas izlūkdienesta uzticību. Viņu kopā ar citiem baltiešu emigrantiem minētie dienesti gatavoja izlūkinformācijas vākšanai Latvijā. 1949.gada 1.maijā V.Šveicu kopā ar pieciem īstiem SIS aģentiem- trim lietuviešiem un diviem igauņiem ātrgaitas kuterī nogādāja Baltijas jūras piekrastē – Lietuvas PSR pilsētas Palangas apkaimē. V.Šveics, atdalījies no grupas, gandrīz momentā uzņēma kontaktus ar vietējo VDM (Valsts drošības ministrijas) daļu, un trīs grupas dalībnieki tūlīt pēc ierašanās tika nošauti. PSRS izlūkdienesta savervētā Lielbritānijas izlūkdienesta darbinieka Kima Filbija dēļ šajā laikā par SIS aģentu sūtīšanu uz Baltiju zināja arī PSRS VDM. V.Šveics, lielīdamies ar Zviedrijā uzņemtajiem sakariem, LPSR VDM uzdevumā Latvijā turpināja potenciālo Rietumu izlūkdienestu atbalstītāju apzināšanu un provocēšanu. O.Bileskalnam V.Šveics uzrādīja V.Tepfera vēstuli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem Latvijā. O.Bīleskalns V.Tepferam uzrakstīja atbildes vēstuli slepenrakstā, kas ar LPSR VDM sankciju tika nosūtīta uz Zviedriju. Līdz ar to Zviedrijā apstiprinājās V.Šveica kā uzticama cilvēka statuss. 1949.gada 6.jūlijā LPSR VDM arestēja bijušo LCP dalībnieku Robertu Ķīsi, kuru V.Šveics kopā ar O.Bileskalnu pierunāja pieņemt V.Šveica no Zviedrijas sūtīto radioinformāciju. PSRS VDM Sevišķā apspriede 1950. gada 1.aprīlī R.Ķīsim piesprieda 25 gadus ieslodzījumā un mantas konfiskāciju par „dzimtenes nodevību”. Kad O.Bileskalna starpniecība vairs nebija nepieciešama, lai nodrošinātu V.Šveica darbību, LPSR VDM O.Bileskalnu apcietināja 1951.gada 29.maijā. 1951.gada 6.septembrī viņu notiesāja ar nāvessodu. Ņinas Krilovas dēls, kinorežisora Pētera Krilova tēvs https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4560/13698-Ritvars_Jansons_2009.pdf?sequence=1

BĪLMANIS ROBERTS DĀVIDA D.; 1880. g. Jelgavas apr. Vircavas pag.; 24.08.1949.; Rīga, Mazā Nometņu 6-1; 10 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-8322). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948. gada 5. aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F. Mendera un E. Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952. gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BRIEDIS ALEKSANDRS ARVĪDA D.; 1910. g. Ventspils; 09.01.1946.; Ventspils, Targales 12-1; 5 gadi nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem (99). 1946. gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K. Zirni, J. Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BRIJUNS PRONS. Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, #Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BRIUKS ALBERTS (viņš arī LEO, viņš arī RAŠMANIS, arī BAJĀRS) ) Jāņa d.; 1923. g. Rīga; 19.05.1945.; nelegālā stāvoklī; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 519). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BRŪVELIS ROBERTS MIĶEĻA D.; 1889. g. Rīga; 30.08.1945.; Ventspils, Līvu 11-2; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 026). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BŪDA JĀNIS EDUARDA D.; 1915. g. Abrenes apr. Balvu pag.; 10.01.1947.; Ventspils dzelzceļa stacijas māja; 15 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (633). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

BUTKUS BROŅISLAVS ANTONA D.; 1909. g. Rīgas Jūrmala, Asari; 23.10.1951.; Rīgas Jūrmala, Asari, Oļģerta 15a; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (6832). Padomju karakuģi jūrā netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem “Rotu” un daudzas laivas aizturēja. Daļu bēgļu jūrā pārsēdināja uz padomju kuģiem, kas viņus nogādāja Klaipēdā un no turienes nosūtīja uz dažādām filtrācijas nometnēm Krievijā, piemēram, K.Grīnbergu, B.Butkusu un A.Nadoļski uz Komi, bet O.Bileskalnu – uz Karēliju. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

CERBULIS PĒTERIS PĒTERA D.; 1908. g. Valkas apr. Vijciema pag.; 14.10.1947.; Rīga, Dārza 8-3; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

CILINBERGS BRUNO BERNHARDA D.; 1910. g. Pēterburga, Krievija; 18.08.1945.; nelegālā stāvoklī; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 026). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B. Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

CĪRULIS KĀRLIS ANŠA D.; 1904. g. Tukuma apr. Irlavas pag.; 14.10.1947.; Rīga, Strēlnieku 5-4; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

DAMANE MILDA MARIJA MĀRTIŅA M.; 1915. g. Rīgas apr. Suntažu pag.; 03.10.1945.; Ventspils, Padomju 45; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-10 905). 3.oktobrī arestēta LCP atbalstītāja Mildu Mariju Damane. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

DIŠLERS INDULIS KĀRĻA D. (viņš arī OSVALDS, arī KĀRLIS, viņš arī EGLĪTE, arī FRĪDEMANS); 1920. g. Omska, Krievija; 13.05.1945.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99; 18 373) No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

DREIMANIS ALEKSANDRS JĀŅA D; 1912. g. Liepājas apr. Rucavas pag.; 08.01.1946.; Ventspils apr. Vārves pag. Strautmaņu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 170). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

DŪDIŅA MIRDZA PĒTERA M.; 1925. g. Ventspils apr. Ēdoles pag.; 26.11.1945.; Ventspils, Saules 56-8; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

EGLE VOLDEMĀRS JĀŅA D.; 1897. g. Rīgas apr. Slokas pag.; 30.05.1945.; Aizputes apr. Sakas pag. Pāvilosta; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 519). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ELIASS KRISTAPS JĀŅA D.; 1886. g. Jelgavas apr. Platones pag.; 18.01.1951.; Rīga, R. Blaumaņa 6-16; 10 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-8914)

FLUGINS JĀNIS GUSTAVA D.; 1914. g. Rīga; 18.08.1945.; nelegālā stāvoklī; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 026). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

FRANCIS JĀNIS, 1877. gada 3. jūlijā (20. jūnijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Ķoņu pagasta “Dirlās” – † 24.XI 1956., Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ģenerālis, viens no Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda parakstītājiem. Krievijas armijā iestājies 1894. gada decembrī, dienējis 113. Staraja Rusas kājnieku pulkā. 1896. gadā nosūtīts uz Viļņas junkurskolu, kuru beidzis 1898. gada martā, iegūstot praporščika pakāpi. Neilgi dienējis Rīgā dislocētajā 117. Izborskas kājnieku pulkā, bet pēc tam 180. Vindavas kājnieku pulkā Jelgavā un Saranskā. 1899. gadā paaugstināts par podporučiku, bet 1903. gadā par poručiku. 1904. gadā piekomandēts 160. Abhāzijas kājnieku pulkam, piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Sipingajas un Mukdenas. 1907. gadā ieguvis štabskapteiņa pakāpi un 1908. gadā atgriezies savā pulkā, kur iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā paaugstināts par kapteini.Sākoties Pirmajam pasaules karam, nosūtīts uz fronti. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā, divreiz kontuzēts. 1915. gada februārī paaugstināts par apakšpulkvedi. No 1915. gada maija 177. Izborskas kājnieku pulka bataljona komandieris. 1915. gadā, dibinoties latv. strēlnieku vienībām, ieradies Rīgā, 1915. gada 29. augustā iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķemeriem, Ķekavas. 1916. gadā – Nāves salas aizstāvēšanā. 15. jūnijā smagi ievainots. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Pēc izveseļošanās decembrī iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandieri. Amatu pildījis līdz Pleskavas krišanai 1918. gada februārī, kad, vairīdamies no gūsta, devies uz Krieviju. Apbalvots ar Svētā Vladimira ordeņa III un IV šķiru, Svētā Staņislava ordeņa II un III šķiru, Svētās Annas ordeņa III un IV šķiru, Sarkanā Krusta goda zīmi. Stādīts priekšā paaugstināšanai par ģenerālmajoru.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1915. gada oktobrī, “kad vācieši uzbrukumā gar Jūrmalu atsita krievu vienības līdz Slokai un reāli apdraudēja Rīgu, Francis apturēja šo uzbrukumu”, bet laikā no 22. līdz 26. oktobrim “iekaroja vairākas nocietinātu pozīciju līnijas un ieņēma Ķemerus, iegūstot lielas trofejas”. 1916. gada 8. martā kaujā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām “ar spēcīgu triecienu pārrāva 2 vācu nocietinātas aizsardzības līnijas”. Savukārt tā paša gada aprīlī– jūnijā, būdams Ikšķiles priekštilta nocietinājumu rajonu (Nāves salas) komandants, “kritiskos brīžos ar savu rīcību veicināja svarīgā punkta aizstāvēšanu pret daudziem pretinieka uzbrukumiem”, līdz 15. jūnijā tika smagi ievainots.1918. gadā iesaukts sarkanajā armijā, pildījis dažādus nenozīmīgus amatus, bijis rotas komandieris instruktoru bataljonā. 1920. gada rudenī kā Latvijas pavalstnieks no dienesta atvaļināts un atgriezies Latvijā.1921. gada 3. februārī iestājies Apsardzības ministrijas dienestā pulkveža pakāpē. 1. aprīlī iecelts par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. No 1922. līdz 1924. gada martam Rīgas garnizona priekšnieka vietas izpildītājs. 1925. gada 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1928. gadā iecelts par Galvenā štāba priekšnieku, bet 1929. gada septembrī – par Armijas komandiera štāba priekšnieka otro palīgu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeņa II šķiru, Beļģijas Leopolda II ordeņa II šķiru, Zviedrijas Šķēpa ordeņa II šķiru.1935. gada jūlijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Rīgā un Saulkrastos. Nacistiskās okupācijas laikā bijis saistīts ar nacionālās pretošanās kustību, viens no Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda parakstītājiem. Miris 1956. gada 24. oktobrī. Piemiņas plāksnē uz Franča kapa, domājams, kļūdaini kā miršanas datums norādīts 24. novembris. Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Franča individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

FREIJS ALBERTS KRISTAPA D.; 1903. g. Talsi; 25.01.1948.; Talsu apr. Laidzes pag. Straumēnu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 604). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

FRIŠENFELDS KĀRLIS ERNESTS KĀRĻA D.; 1912. g. Ventspils apr. Dundagas pag.; 17.05.1945.; Ventspils, Jūras 38; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GALVIŅŠ OĻĢERTS JĀŅA D.; 1927. g. Rīgas apr. Pļaviņu pag.; 28.10.1947.; Rīga, Brīvības 1-3; 10 gadi #brīvības atņemšana (38 717). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GASPARS ANTONS ANTONA D.; 1906. g. Rīga; 15.10.1947.; Rīga, Lapu 9-1; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GERGE ŽANIS EDGARS FRIČA D.; 1913. g. Jelgavas apr. Auce; 14.05.1945.; Ventspils, Dzintaru 60; 5 gadi #brīvības atņemšana+3bez tiesībām+mantas konfiskācija (6171). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Gerge, Žanis Edgars. 1943.gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944.gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26.februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu. Gerge Žanis Edgars (1913—1966) bija latviešu inženieris. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā. Dzimis 1913.gada 12. decembrī Aucē. Mācījās Rīgas Valsts tehnikumā, kuru absolvēja 1931.gadā un sāka studijas Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē, darbojās studentu korporācijā Fraternitas Livonica. Vācu okupācijas laikā bija Ventspilī dzelzceļa iecirkņa priekšnieka palīgs, 1943.gada vasarā viņš iestājās Ventspils sakaru grupā un pārsūtīja uz Zviedriju savu ģimeni. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gada maijā viņš mēģināja pārcelties uz Zviedriju, bet jūrā padomju ātrlaivas viņu pārķērušas, NKVD pratināts un ieslodzīts #Gulaga nometnē līdz 1949.gada decembrim. No izsūtījuma atgriezies 1953.gadā, strādājis Rīgā. Miris 1966.gada 7.decembrī Rīgā no hematoloģiskas slimības, apglabāts Auces kapos. https://lv.wikipedia.org/wiki/Žanis_Gerge

GILBERTS JĀNIS ALFRĒDA D.; 1922. g. Bauskas apr. Ceraukstes pag.; 29.11.1945.; Ventspils apr. Ances pag. Grīvu m; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). 1946. gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GINTERS VOLDEMĀRS – tā kā F. Launagam jau agrāk bija kontakti ar Latvijas Centrālās Padomes (LCP) pārstāvi Voldemāru Ginteru, viņš uzņēmās organizēt grupu, izvirzot mērķi – nonākot Zviedrijā nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem. 1945. gada 30. oktobrī virsleitnanta Elmāra Šķobes vadībā 17 cilvēki pēc pārdroša plāna realizācijas no Jūrkalnes devās riskantā braucienā Zviedrijas krasta virzienā. Pēc 20 stundām laiva veiksmīgi sasniedza Gotlandes salu. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/ Ģinters Valdemārs Valdis (Arī Ginters). 1899.gada 27.novembrī Rīgā – 1979.gada 24.jūlijā. Lāčplēša Kara ordenis. Triju Zvaigžņu ordenis. Pēc LCP otrā priekšsēža Vernera Tepfera aizbraukšanas uz Zviedriju LCP vadību Kurzemē 1.novembrī uzņēmās Valdemārs Ģinters. Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs Pauls Kalniņš ar bēgļu laivu “Gulbis” centās nonākt Zviedrijā, bet to pārtvēra vācu kuteris un nogādāja Dancigā. Tikai daļai LCP un tās komisiju locekļu izdevās nokļūt Zviedrijā. Vācijas kapitulācijas dienā 1945.gada 8.maijā daudzi LCP locekļi devās jūrā ar ar tvaikoni “Rota”, bet PSRS karakuģi netālu no Gotlandes to aizturēja un daļu bēgļu nogādāja padomju #filtrācijas nometnēs. Savukārt Valdemārs Ģinters un vairāki citi LCP locekļi ar laivu “Līga” 9.maijā sasniedza Gotlandi. Maija vidū apcietināja tos LCP dalībniekus, kas gaidīja laivas Jūrkalnē. 1919.gada februārī pārcēlies uz Liepāju kur brīvprātīgi iestājies Latviešu nacionālo bruņoto spēku Baloža brigādē. Dienējis 1.inženieru sapieru rotā un Studentu bataljonā. Vēlāk pārcelts uz 3.Jelgavas kājnieku pulku. Piedalījies daudzās kaujās pret boļševikiem un bermontiešiem. Par 1920.gada 25.janvāra izlūkgājienu Latgales frontē apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc Brīvības cīņu noslēguma dienējis Satversmes sapulces komandantūrā. 1921.gada februārī no dienesta atvaļināts kaprāļa pakāpē. … 1934. gadā kļūst par Valsts vēsturiskā muzeja direktoru. … Otrā pasaules kara sākumā Ģinters bija saistījies ar Anglijas izlūkdienestu. 1944.gada vasarā viņam izdodas daļu savas ģimenes nosūtīt drošībā — Zviedrijā. Pats paliek Rīgā līdz oktobrim kur kārto Valsts vēsturiskā muzeja kolekcijas piespiedu evakuācijai uz Vāciju. Daļu vērtīgāko mākslas priekšmetu iemūrē Rīgas pils pagrabos. Pēc Rīgas krišanas 1944.gada oktobrī devies uz Kurzemi kur aktīvi iesaistījies LCP darbībā organizējot nelegālu bēgļu transportu uz Zviedriju. Kurzemi atstājis 1945.gada 8.maija rītā un devies uz Zviedriju. Pēc kara strādājis Zviedrijas Valsts vēstures muzejā Stokholmā. Piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Bergenā un Birkā. Kļuvis par Zviedrijas arheologu biedrības biedru. No 1949. gada līdz pat savai nāvei bija Latviešu nacionālā fonda valdes priekšsēdētājs un Baltijas humanitārās asociācijas loceklis. Miris 1979. gada 24. jūlijā Stokholmā. Lāčplēša Kara ordenis.Lāčplēša Kara ordenis, V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1930), IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1935), Zviedrijas Vasas ordeņa IV šķ., Igaunijas Ērgļa krusts, Lietuvas Ģedimina ordenis https://lv.wikipedia.org/wiki/Valdemārs_Ģinters

GOBA FRICIS PĒTERA D.; 1897. g. Aizputes apr. Kazdangas pag.; 16.10.1947.; Rīga, Bezdelīgu 4-1; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GRĀVĪTIS VILHELMS EDUARDA D.; 1904. g. Rīga; 13.06.1951.; Rīga, K. Valdemāra 53-21; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām (6432). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GRĪNBERGS KĀRLIS MIĶEĻA D.; 1905. g. Tukuma apr. Engures pag.; 02.06.1951.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (6832). Padomju karakuģi jūrā netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem “Rotu” un daudzas laivas aizturēja. Daļu bēgļu jūrā pārsēdināja uz padomju kuģem, kas viņus nogādāja Klaipēdā un no turienes nosūtīja uz dažādām filtrācijas nometnēm Krievijā, piemēram, K.Grīnbergu, B.Butkusu un A.Nadoļski uz Komi, bet O.Bileskalnu – uz Karēliju. Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GRĪNUPS KURTS ALEKSANDRS. Padomju represīvo orgānu arestētie Kureļa grupas radisti bija Latvijas Centrālās padomes dalībnieki Rihards Zande un Pēteris Klibiķis, kā arī Kurts Aleksandrs Grīnups, Aleksandrs Akmentiņš un Jānis Veisbergs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GULBE ZINAĪDA VILHELMA M.; 1920. g. Penzas gub., Krievija; 05.02.1946.; Ventspils, Vasarnīcas 19; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). 1946. gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K. Zirni, J. Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

GULBIS KĀRLIS JĒKABA D.; 1875. g. Madonas apr. Grašu pag.; 10.03.1952.; Rīga, Tallinas 67-4; 🕇miris Rīgā cietumā pirms tiesas 03.07.1952. (7116). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948. gada 5. aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F. Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952. gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

HINDRIKSONE AINA MARIJA KĀRĻA M.; 1927. g. Ventspils; 31.05.1945.; Ventspils, Užavas 3; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 519). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

JANSONE RAGNI LAIMOŅA M.; 1917. g. Ņižņijnovgoroda, Krievija; 05.10.1945.; nelegālā stāvoklī; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 170). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

JĀTNIECE ANNA JURA M.; 1921. g. Hatula, Somija; 09.01.1946.; Rīga, Lielā Nometņu 23-16; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

JURJAKS VALDEMĀRS, (1914—1988). 1943. gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944. gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26. februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu. Valdemārs Jurjaks (1914—1988) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944. un 1945.gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Dzimis 1914. gada 21. aprīlī Ventspilī. Mācījās Ventspils arodskolas mehānikas nodaļā, tad Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskolā, kuru absolvēja 1937.gadā. Otrā pasaules kara laikā strādāja uz tvaikoņa “Rīga”, kuru vācu karaspēks pārņēma pēc Liepājas ieņemšanas 1941. gada jūlijā, atlaižot kuģa komandu. 1942.gadā strādāja Mežu departamentā Ventspilī un 1943.gadā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā #bēgļu pārcelšanā no Kurzemes piekrastes. 1944.gada maijā pārveda uz Gotlandi LCP locekli Fēliksu Cielēnu. Pēc kara dzīvoja Zviedrijā, 1949.gadā vadīja vecu angļu karakuģi zem Latvijas karoga ar 263 bēgļiem pāri Atlantijas okeānam uz Halifaksas ostu Kanādā. Miris 1988.gada 6.martā Kalifornijā ASV. https://www.wikiwand.com/lv/Valdemārs_Jurjaks

KADIĶIS JĀNIS PĒTERA D.; 1893. g. Talsu apr. Mērsraga pag.; 13.10.1947.; Talsu apr. Mērsraga pag. Pērkonu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KAKLIŅA AUSMA TOMA M.; 1922. g. Liepājas apr. Pērkones pag.; 21.10.1947.; Liepāja, Dārtas 31; 15 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (2013). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KAMINSKA VALIJA FRIČA M.; 1922. g. Ventspils apr. Ventas pag.; 05.11.1945.; Ventspils apr. Ventas pag. Krastmalu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KAUPIŅŠ HERMANIS JĀŅA D.; 1891. g. Rīgas apr. Lēdurgas pag.; 29.10.1948.; Rīgas Jūrmala, Dzintari, Saules 17-2; 10 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-8737). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KEIŠS JĀNIS IGNATA D.; 1918. g. Abrenes apr. Baltinavas pag.; 14.10.1947.; Limbaži, 38. māja; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KIRŠFELDS ALFRĒDS VIKTORS ALFRĒDA D.; 1912. g. Liepāja; 10.11.1950.; Baldones raj. Vīksniņas ciems, 172 F māja; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (7008). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KLIBIĶIS ALBERTS PĀVILA D.; 1913. g. Valmieras apr. Augstrozes pag.; 31.10.1945.; Ventspils, Strautu 9-1; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KLIBIĶIS PĒTERIS PĀVILA D. (viņš arī TERCELIS); 1917. g. Valmieras apr. Augstrozes pag.; 04.12.1945.; nelegālā stāvoklī; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Padomju represīvo orgānu arestētie Kureļa grupas radisti bija Latvijas Centrālās padomes dalībnieki Rihards Zande un Pēteris Klibiķis, kā arī Kurts Aleksandrs Grīnups, Aleksandrs Akmentiņš un Jānis Veisbergs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KOKLE LIDIJA KĀRĻA M.; 1892. g. Rīgas apr. Sloka; 20.11.1951.; Rīga, K. Marksa 56-5; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-1098). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KOKLE RŪDOLFS ANDREJA D.; 1888. g. Valkas apr. Kalncempju pag.; 20.11.1951.; Rīga, K. Marksa 56-5; 10? gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-1098). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRASOVSKIS ERNESTS FRIČA D.; 1904. g. Valmieras apr. Mazsalacas pag.; 06.11.1945.; Ventspils apr. Vārves pag. Lipšu m.; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). 1946.gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946. gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRASTIŅŠ HUGO JĀŅA D.; 1919. g. Rīga; 15.10.1947.; Rīga, Raudas 7-la; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRASTIŅŠ VOLDEMĀRS ALEKSANDRA D.; 1908. g. Rīga; 15.02.1946.; Rīga, K. Valdemāra 67-15; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (28 524). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRAUJA JĀNIS JĒKABA D.; 1909. g. Liepājas apr. Embūtes pag.; 14.01.1946.; Ventspils, Pils 58-1; lieta pārtraukta 23.02.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRAUKLIS JĀNIS JĀŅA D.; 1921. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 14.09.1947.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRIEVS KĀRLIS JĀŅA D.; 1920. g. Madonas apr. Tirzas pag.; 17.12.1944.; pārsūtīšanas nometne Viborgā (Krievija); 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (13 497). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRŪZIŅA MILDA MELITA PĒTERA M.; 1920. g. Ventspils; 10.05.1946.; Ventspils, Zaķu 13; 7 gadi #brīvības atņemšana+3bez tiesībām+mantas konfiskācija (1767). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

KRŪZIŅŠ ALFRĒDS PĒTERA D.; 1918. g. Ventspils; 10.05.1946.; Ventspils, Zaķu 13; ASM; nāves sods 18.06.1947. aizstāts ar 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām (1767). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ĶIRSIS KĀRLIS BRUNO JĀŅA D.; 1906. g. Madonas apr. Tirzas pag.; No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni.16.05.1945.; Ventspils, Aspazijas 29-1; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (13 789). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ĶĪSIS RŪDOLFS ANDREJA D.; 1897. g. Rīga; 06.07.1949.; Rīgas Jūrmala, Bulduri, Vidus prospekts 75; 25 gadi #brīvības atņemšana+mantas konfiskācija (38 864). R.Ķīsis esot 1948. gada 6. aprīlī sacījis:””Ļoti svarīgu ietekmi uz audzināšanas darba kvalitāti izdara cilvēku morālais stāvoklis. Mēs daudz runājam par to, ka latviešiem nav lielas noturības un viņi diezgan viegli padodas okupantu ietekmei. Tomēr šajā sakarā lietas nav nemaz tik sliktas. Daudzu sirdīs vēl dzīvo stipras nacionālās jūtas. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem vairāk nostiprināt viņu nacionālo pārliecību, lai dotu pretsparu melīgajai komunistu propagandai. Mums jāparāda cilvēkiem, par ko viņiem jācīnās un ko tas viņiem sola nākotnē.” Sakarā ar starptautiskā stāvokļa saasināšanos, kad varēja sagaidīt bruņotu sadursmi starp Rietumvalstīm un PSRS, Latvijas neatkarības atjaunošana R.Ķīsim un O.Bileskalnam tobrīd šķita reāla. 1947.gada vasarā viņi norunāja aktivizēt darbību un izstrādāja plānu, kā atjaunot sakarus ar LCP ārzemēs. … veikt aģitāciju, lai uzturētu nacionālo garu un ticību neatkarīgas Latvijas atjaunošanas idejai. R.Ķīsis uzskatīja O.Bileskalnu par sakarnieku ar citiem domubiedriem, kurus viņš personiski nepazīst. O.Bileskalnam bija lieli plāni, viņš vēlējās realizēt ideju par nacionālās pretošanās kustības apvienošanu cīņai pret padomju varu un meklēja sev atbalstītājus, bet nebija konspirators. Savukārt R.Ķīsis bija ļoti konspiratīvs. Gandrīz visās abu sarunās piedalījās arī J.Vesmanis (J.Vesmanis vēlāk bija čekas aģents ar segvārdu Viktors), kurš Rīgā bija mācījies Franču licejā, bet 1941.gada jūnijā kopā ar māti izsūtīts no Rīgas, Elizabetes ielas 10b-6, uz Novosibirskas apgabala Tomsku, savukārt viņa tēvs Jānis Vesmanis (1887-1942) – uz Kirovas apgabala Vjatlagu. 1946.gadā viņam ar māti atļāva atgriezties Latvijā. 1947.gada janvārī O.Bileskalns Lidijas Kokles dzīvoklī Rīgā, Ģertrūdes ielā 56-5, iepazinās ar J.Vesmani un 1947.gada rudenī aizveda viņu uz R.Ķīša māju Rīgas Jūrmalā. Pēc iepazīšanās J.Vesmanis un R.Ķīsis sāka viens otram uzticēties, un J.Vesmanis turpināja R.Ķīsi apmeklēt gan viens, gan kopā ar O. Bileskalnu… Sanāksmes R. Ķīša dzīvokli līdz 1949.gadam visbiežāk notika svētdienās, un tajās bez minētajām personām piedalījās arī Alma Raibarte (dz. 1918.g.), Aleksandrs Plauciņš (1901-1965), Leons Plauciņš (1903—1993), LCP dalībnieks Vilhelms Grāvītis, Kārlis Kokins, Jānis Vanags, Rūdolfs Celms, Žanis Gulbis u.c. Klātesošie apsprieda Māršala plānu utml. PSRS VDM Sevišķā apspriede 1950.gada 1.aprīlī R. Ķīsim piesprieda 25 gadus ieslodzījumā un mantas konfiskāciju. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LĀCIS ALFRĒDS JĀŅA D.; 1916. g. Aizputes apr. Jūrkalnes pag.; 02.06.1945.; Aizputes apr. Jūrkalnes pag. Pareiznieku m; 10 gadi #brīvības atņemšana+3bez tiesībām (15 758). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LĀCIS MIĶELIS JĀŅA D.; 1894. g. Aizputes apr. Jūrkalnes pag.; 01.06.1945.; Ventspils apr. Užavas pag. Boņu m; lieta pārtraukta 10.06.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-854). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LASMANE VALENTĪNE dz. JAUNZEME, 1916.gada 16.maijā Kremenčukā, Poltavas guberņā (tagad Ukraina). Mirusi 2018.gada 3.decembrī (102 gadi) Valentīne Lasmane dzimusi Jaunzeme (1916—2018) bija latviešu filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece. Triju Zvaigžņu ordenis Dzimusi Pirmā pasaules kara latviešu bēgļa mērnieka Kārļa Jaunzemja un viņa ukraiņu sievas ģimenē. 1921.gadā viņas ģimene atgriezās tēva dzimtenē un sākumā dzīvoja tēva mātes “Grotu” mājās pie Vējupītes Siguldas apkārtnē. Mācījās Rīgas pilsētas 40.pamatskolā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā (1930—1934), studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā (1934—1942). Pēc Latvijas okupācijas strādāja Latvijas Telegrāfa aģentūrā LETA (1940—1941) par reģionālo ziņu redaktori, vācu okupācijas laikā bija latviešu valodas skolotāja Malnavas Lauksaimniecības skolā (1941—1942). 1944.gadā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes darbā, 26.septembrī ieradās Ventspilī, kur palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā, bet 26.novembrī viņa pārcēlās pār jūru uz Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara beigām trimdā rakstīja reportāžas un recenzijas, kas publicētas laikrakstā “Latvju Ziņas”, žurnālā “Brīvība”, “Jaunā Gaita”. Recenzēja Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu “Varavīksne”. 1970.gadā, Latvijas apmeklējuma laikā, gan viņu, gan vīru Albertu Lasmani #aizturēja VDK un desmit dienas pēc kārtas pratināja saistībā ar viņas vīra māsas Lidijas Doroņinas-Lasmanes apsūdzību pretpadomju darbībā. Kad 1983.gadā Lidiju Lasmani trešo reizi notiesāja, Valentīne Lasmane veica milzu darbu, lai izvērstu skaļu starptautisku akciju, iesaistot starptautiskas cilvēktiesību organizācijas. Bija latviešu valodas skolotāja Minsteres latviešu ģimnāzijā (1983—1984). Mirusi 2018.gada 3.decembrī Tēbijā pie Stokholmas. “Pāri jūrai” (1990, Stokholmā) — atmiņas par 1944.—1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecību apkopojums “Nakts jau nav tikai gulēšanai” (2020) — dzīvesstāsts Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā “Bezbailīgie” https://lv.wikipedia.org/wiki/Valentīne_Lasmane

LEDUSKUKAINIS ERNESTS JĀŅA D.; 1913. g. Kuldīgas apr. Skrundas pag.; 26.02.1948.; Kuldīgas apr. Kuldīgas pag. Brūveru m.; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-10 776). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LEGZDIŅA LĪNA MIKEĻA M.; 1907. g. Liepāja; 18.10.1947.; Rīga, K. Barona 4CV2; 7 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LEGZDIŅŠ KRISTAPS ERNESTA D.; 1909. g. Tukums; 16.10.1947.; Rīga, K. Barona 40-2; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LEITE ELEONORA KONSTANTĪNA M; 1913. g. Pēterburga, Krievija; 02.12.1945.; Ventspils, Vasarnīcas 19-1; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LEJIŅA ALISE KĀRĻA M.; 1897. g. Jelgava; 20.05.1945.; Ventspils apr. Ēdoles pag. Šiliņu m.; lieta pārtraukta 28.07.1945.; no apcietinājuma atbrīvota (pārtr.fonds P-1789). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LESKE IVANDA EIŽENA M.; 1923. g. Daugavpils; 15.10.1947.; Rīga, Terbatas 46-16; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LIBTĀLS KĀRLIS LEONA D.; 1879. g. Cēsu apr. Raiskuma pag.; 20.05.1945.; nelegālā stāvoklī; 16.05.1946. tiesā attaisnots (99). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LIEPIŅA ĀDOLFĪNE KĀRĻA M.; 1914. g. Valkas apr. Smiltene; 03.01.1948.; Rīga, Sarkanarmijas 5-81; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LĪVENTĀLS TEODORS ANDŽA D.; 1882. g. Madonas apr. Ļaudonas pag.; 30.04.1949.; Rīgas Jūrmala, Bulduri, Rotas 12; 10+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-6268). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

LORENCS KLĀVS KRISTAPA D.; 1885. g. Liepāja; 18.01.1951.; Rīga, K. Valdemāra 67-6; 10 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-4463)Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Kādā no sarunām “Lords” (Klāvs Lorencs? – I.L. Trešais iespaidīgākais sociāldemokrātu kreisā spārna līdzvadonis bija centrālās komitejas loceklis Klāvs Lorencs, kas darbojās kā direktors Padomju Savienības Ārējā Tirdzniecības bankā, Rīgā. Latvijas Sociālistiskās strādnieku un zemnieku partijas dibinātājs pēc 1934.gada. Tūlīt pēc Latvijas okupācijas Tautas padomes locekļi Buševics kopā ar kolēģi Klāvu Lorencu uzreiz iesniedza Maskavas atsūtītajam Latvijas padomiskotājam Andrejam Višinskim apsvērumus par iespējamo Latvijas politisko un saimniecisko uzbūvi nākotnē) ieminējās par bijušo ģenerāli Robertu Kļaviņu, ko aizvainojis Ulmanis un kurš tāpēc ir asi noskaņots pret viņu. Kā uzskata sociāldemokrāti, Kļaviņš ir to militāro aprindu pārstāvis, kas ir neapmierināti ar Ulmaņa režīmu, un tāpēc viņi viņu redz kā iespējamu sabiedroto cīņā par varu un ir pat veduši ar viņu attiecīgas pārrunas. Lieta-formulārs №14991 par Robertu Jura dēlu Kļaviņu “Смелый”. 1940 г. http://istmat.info/node/63071 Avots: kgb.arhivi.lv LVA. F.1. Apr. 1. L. 27

LOTIŅŠ JĀNIS MATĪSA D.; 1910. g. Liepāja; 19.03.1953.; Rīga, Vilandes 20-4; lieta pārtraukta 21.05.1953.; no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-2529) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MELBĀRDIS FĒLIKSS JĀŅA D. (viņš arī RŪMNIEKS); 1914. g. Rīga; 27.10.1947.; Rīga, Brīvības 1-3; 25 gadi #brīvības atņemšana (38 717) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MELBERGA ANITA FRANČA M.; 1924. g. Rīga; 30.12.1945.; Rīga, Laboratorijas 2-6; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MELBERGS ALFRĒDS FRANČA D.; 1919. g. Rīga; 19.01.1946.; Ventspils, Užavas 3-2; 10+5+mantas konfiskācija (99). 1946.gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MENDE HERMANIS ANŠA D.; 1896. g. Valmieras apr. Viļķenes pag.; 24.11.1950.; Limbažu raj. Skolas c.p. Lielmežu m.; 25 gadi #brīvības atņemšana +5bez tiesībām + mantas konfiskācija (4928). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MENDERS FRICIS JĀŅA D.; 1885. g. Rīga; 1) 05.04.1948.; 2) 08.09.1960. paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu; 3) 28.08.1969. paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu; Rīga, K. Barona 14-20; 10 gadi #brīvības atņemšana (45 164; P-8316). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948. gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

MEŽAKS VOLDEMĀRS KĀRĻA D.; 1914. g. Rīga; 05.11.1945.; Ventspils, Lidotāju 5; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). LCP grupa pēc kara Latvijā pastāvēja tikai Ventspilī. Tās primārais uzdevums bija atjaunot radiosakarus ar organizācijas centru Zviedrijā, lai saņemtu norādījumus turpmākai darbībai. Grupas pamatkodolu veidoja V.Mežaks, A.Bergmanis, Pēteris Klibiķis, Alberts Klbiķis, Emīls Vecmanis, Teodors Višķeris un Fricis Tunnis. No viņiem tikai A.Klibiķis nacistiskās Vācijas okupācijas laikā nebija darbojies LCP. Grupas vadītāja funkcijas pildīja V.Mežaks. Pēc kara LCP rīcībā Latvija atradās trīs rācijas, kam bija doti nosaukumi “Maksis-Antons”, “Marss” un “Otto”. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Mežaks Voldemārs (1914—1985) bija latviešu dzelzceļnieks. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā. LCP Ventspils grupas vadītājs. Dzimis 1914. gada 26. aprīlī Rīgā. Mācījās Rīgas Valsts tehnikumā, strādāja dzelzceļa resorā. Vācu okupācijas laikā bija Ventspils stacijas ceļu meistars, līdztekus darbojās LCP, 1945.gadā kļuva par LCP Ventspils grupas vadītāju. 1945.gada 28.oktobrī Voldemārs Mežaks Rīgā tikās ar no Zviedrijas iesūtītajiem Edgaru Andersonu un Laimoni Pētersonu. Pēc Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas aģenta Vidvuda Šveica nodevības Mežaku 5.novembrī apcietināja. 1946. gada 16. maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem #konclāģerī, bet Laimoni Pētersonu – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs. Pēc spaidu darbiem Taišetas Ozerlaga nometnē viņu atbrīvoja 1957.gada jūnijā. Miris 1985.gada 6.martā Jelgavā, apglabāts Rīgas Pāvila draudzes kapos. https://lv.wikipedia.org/wiki/Voldemārs_Mežaks Mežaks Voldemārs. 1943.gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944.gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26.februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu. … 1945.gada 15.oktobrī četru vīru grupu Artura Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimons Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē. Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16.oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28.oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva NKVD aģents Vidvuds Šveics. Jānis Šmits gāja bojā ieslodzījumā, savukārt Eduardam Andersonam, ko augustā tiesāja atsevišķi, tribunāls piesprieda nāvessodu.

MORICS ERNESTS BĒRTUĻA D.; 1889. g. Talsu apr. Stendes pag.; 05.04.1948.; Rīga, Mātera 3-4; 5 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-8315). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

NADOĻSKIS A. Padomju karakuģi jūrā netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem “Rotu” un daudzas laivas aizturēja. Daļu bēgļu jūrā pārsēdināja uz padomju kuģiem, kas viņus nogādāja Klaipēdā un no turienes nosūtīja uz dažādām filtrācijas nometnēm Krievijā, piemēram, K.Grīnbergu, B.Butkusu un A.Nadoļski uz #Komi, bet O.Bileskalnu – uz Karēliju. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

OSIS FRICIS JĒKABA D.; 1907. g. Ventspils apr. Ventas pag.; 23.05.1945.; Ventspils apr. Ventas pag. Ošu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

OZOLIŅA RASMA KĀRĻA M.; 1913. g. Valkas apr. Alūksne; 26.01.1947.; nelegālā stāvoklī; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-10 945). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

OZOLIŅA VIKTORIJA AUGUSTA M.; 1917. g. Abrenes apr. Baltinavas pag.; 04.11.1945.; Ventspils, Katoļu 24-2; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

PAVĀRS PAULIS JĀŅA D.; 1918. g. Madonas apr. Tirzas pag.; 17.05.1945.; nelegālā stāvoklī; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

PĒTERSONS LAIMONS MAKŠA D.; 1919. g. Tukums; 06.11.1945.; nelegālā stāvoklī; 15 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija(99). Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Pētersons Laimons. 1945. gada 15. oktobri četru vīru grupu Artura Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimons Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē.[6] Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16. oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28. oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva NKVD aģents Vidvuds Šveics. 1946. gada 16. maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu un Emīlu Vecmani – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs.[7] Jānis Šmits gāja bojā ieslodzījumā, savukārt Eduardam Andersonam, ko augustā tiesāja atsevišķi, tribunāls piesprieda nāvessodu. Pētersons Laimons, (1919—2006) bija latviešu kuģu mehāniķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā. Dzimis 1919. gadā Tukumā. Karaklausību (1939-1940) sāka Latvijas bruņotajos spēkos, pēc Latvijas okupācijas dienēja PSRS kara zemūdeņu divizionā. Vācu okupācijas laikā strādāja uz Vācijas tirdzniecības kuģiem. 1944. gadā pārcēlās uz Zviedriju, bet pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gada 15. oktobri četru vīru grupu Artura Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimons Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē. Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16. oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28. oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas aģents Vidvuds Šveics. 1946. gada 16. maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs. 1949. gada 25. marta deportācijas laikā arī viņa sievu Olgu Pētersoni ar četrgadīgo meitu Lidiju un sešgadīgo Anitu izsūtīja uz Amūras apgabalu. Pēc 10 spaidu darba gadiem Ozerlaga nometnē Pētersonam 1956. gada jūlijā atļāva atgriezties Latvijā, kur viņš strādāja Carnikavas kolhozā par mehānisko darbnīcu vadītāju. Miris 2006. gada 4. decembrī. Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (1999) https://www.wikiwand.com/lv/Laimons_Pētersons

PIKŠE ELIZABETE JĀŅA M.; 1904. g. Rīgas apr. Kokneses pag.; 03.01.1948.; Rīga, Brīvības 18-14; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

PORMALIS JĀNIS JĀŅA D.; 1920. g. Jēkabpils apr. Seces pag.; 06.12.1947.; Rīgas apr. Mārupes pag. Druvu m.; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām (2013). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

PRESS BERNHARDS OSKARA D.; 1917. g. Rīga; 04.12.1951.; Rīga, K. Barona 38-1; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (pārtr.fonds P-3006). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

PRIEDĪTE ALFONS (1908—?) bija latviešu kultūrtehniķis un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Dzimis 1908.gada 5.decembrī Jaunlaicenes pagasta Lūšos mežsarga ģimenē. Mācījās Apes pamatskolā, tad Rīgas Valsts tehnikumā, kuru absolvēja 1929.gadā. Strādāja pie Latgales sādžu sadalīšanas viensētās, no 1933.gada Zemkopības ministrijas kultūrtehniskajā nodaļā Ventspilī. Otrā pasaules kara laikā 1944.gada maijā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā #bēgļu pārcelšanā no Kurzemes piekrastes. 1944.gada oktobrī ieradās Gotlandē un pēc kara dzīvoja Zviedrijā. https://lv.wikipedia.org/wiki/Alfons_Priedīte Priedīte Alfons. 1943.gadā inženieri Arturs Arnītis un Žanis Gerge, tautsaimnieks Osvalds Bileskalns un citi noorganizēja pretestības grupu Ventspils ostā, kas laika tecējumā ieguva Ventspils sakaru grupas nosaukumu. Vēlāk grupai pievienojās kuģa kapteinis Valdemārs Jurjaks un mehāniķis Kārlis Frišenfelds, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Voldemārs Mežaks, Nikolajs Oskars Alksnītis un citi. Organizēta bēgļu pārvešana sākās 1944.gada sākumā, kad Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste 26.februārī par LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu.

PRIEDĪTIS ERNESTS KĀRĻA D.; 1916. g. Valmieras apr. Stienes pag.; 27.11.1945.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Ārpus Ventspils grupas Latvijā 1945.gada otrajā pusē aktīvi darbojās tikai viens LCP pārstāvis – Ernests Priedītis. Pēc neveiksmīgā bēgšanas mēģinājuma uz Zviedriju viņu kopā ar citiem braucējiem jūrā aizturēja un piespieda atgriezties Ventspilī. 1945.gada 14.jūnijā E.Priedītis uzzināja, ka viņu darbavietā – celtniecības kantorī – meklējuši VDTK darbinieki, tāpēc nākamajā dienā aizbrauca uz Rīgu, kur ar fiktīviem dokumentiem sāka slēpties pie savām paziņām.1945.gada augusta sākumā E.Priedītis Rīgā tikās ar LCP Ventspils grupas aktīvu atbalstītāju A.M.Hindriksones māsu Valiju Šiliņu (1922-1957), kura pavēstīja, ka LCP locekļi Ventspilī cenšas nodibināt sakarus ar Zviedriju. E.Priedītis ar V.Siliņas starpniecību nosūtīja V.Mežakam vēstuli, kurā interesējās par iespējām nokļūt pāri jūrai un par to, vai LCP aktīvistiem Ventspilī nedraud arests. Kad V.Šiliņa nākamo reizi ieradās Rīgā, viņa mutiski nodeva V.Mežaka atbildi, ka Ventspils grupai neesot radiosakaru, tomēr, ja tos izdosies atjaunot un sagatavot cilvēku pārsūtīšanu uz Zviedriju, tad arī E.Priedītis netikšot aizmirsts. E.Priedītis Rīgā nodibināja sakarus arī ar Freda Ziedoņa Launaga (1919-1991) vadītās nacionālo partizānu grupas sakarnieci Ventspils lauksaimniecības bankas darbinieci Valentīnu Sukatnieci. Par tiem kaut kas bija zināms arī LCP locekļiem. E.Priedītis sāka vākt apģērbu – cimdus, zeķes, apakškreklus – un medikamentus. Šajā darbā viņš iesaistīja Latvijas Universitātes studenti Annu Jātnieci, kura dzīvoja Rīgā, Nometņu ielā 25-15. E.Priedītis A.Jātnieci pazina no 1944.gada decembra, kad abi strādāja Tautas palīdzības organizācijā. Lielākā daļa savākto lietu glabājās E.Priedīša radinieces Emmas Bērziņas 50 dzīvoklī Sarkanarmijas (tagad Bruņinieku) ielā 43-4 un tā arī nevienam netika nodota. E.Priedītis uzturēja kontaktus vēl ar vairākām nacionālo partizānu sakarniecēm – Eleonoru Leiti, Viktoriju Ozoliņu, Hildu Vosu, Mirdzu Dūdiņu, Laimu Līdaku u.c. Arī LCP Ventspils grupas dalībnieki uzturēja sakarus ar nacionālo partizānu atbalstītājām. A.Bergmanis tikās ar F.Z.Launaga grupas sakarniecēm Ragni Jansoni un Līnu Rūsi (dz. 1923.g.). Vairākums LCP aktīvistu tomēr uzskatīja, ka ar F.Z.Launaga grupu nevajag saistīties. A.Klibiķis nodibināja kontaktus ar M.M.Damani, H.Vosu, V.Ozoliņu un vēl dažām sievietēm, kurām viņš zināja tikai segvārdu. Savukārt V.Mežaks uzturēja kontaktus ar Mildu Melitu Krūziņu un Valiju Kaminsku, kuru nosūtīja uz Ventspils apriņķa Pilteni nodibināt sakarus ar kāda nacionālā partizāna ģimeni, lai no tās uzzinātu partizānu grupas atrašanās vietu. V.Kaminskas brauciens tomēr izrādījās veltīgs, jo partizāna ģimene viņai neuzticējās.1945.gada maijā P.Klibiķis ar savas paziņas Ilgas Baumanes starpniecību Ventspilī iepazinās ar Emmu Bērziņu, bet vēlāk iepazīstināja ar viņu arī A.Bergmani. Ne P.Klibiķis, ne A.Bergmanis nezināja, ka E.Bērziņa jau kopš 1945.gada 25.maija bija VDTK slepenā līdzstrādniece. Tiesa, būdama VDTK aģente, viņa savus pienākumus nepildīja un neziņoja par A.Bergmaņa un P.Klibiķa darbību, tāpēc pati 1945.gada 5.decembrī tika arestēta. E.Priedītis tika arestēts 27.novembrī.1945.gada nogalē un 1946.gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Priedītis Ernests – brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. 1945.gada 15.oktobri četru vīru grupu Artura Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī Jānis Šmits, Laimons Pētersons un Eduards Andersons, izsēdināja Kurzemes piekrastē. Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16.oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28.oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju Voldemāru Mežaku un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva NKVD aģents Vidvuds Šveics. 1946.gada 16.maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu un Emīlu Vecmani – uz 15 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs. Jānis Šmits gāja bojā ieslodzījumā, savukārt Eduardam Andersonam, ko augustā tiesāja atsevišķi, tribunāls piesprieda nāvessodu.

PRULIS KĀRLIS – viens no pārcēlājiem uz Gotlandi 1945.g.

PRŪSIS JŪLIJS PĒTERA D.; 1880. g. Cēsu apr. Veselavas pag.; 26.08.1949.; Rīgas Jūrmala, Bulduri, Bauskas 21-1; 10 gadi #brīvības atņemšana (pārtr.fonds P-6980). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948.gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F.Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

RAITA ELZA KRISTAPA M.; 1918. g. Veļikije Luki, Krievija; 07.01.1946.; Ventspils, Meža 29-7; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 170) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

RĀRS KĀRLIS JĀŅA D.; 1902. g. Rīga; 28.05.1945.; Ventspils apr. Ēdoles pag. Akmeņu m.; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ROBEZIS ĀDAMS KRIŠA D.; 1899. g. Aizputes apr. Jūrkalnes pag.; 30.05.1945. ; Aizputes apr. Jūrkalnes pag. Mauru m.; lieta pārtraukta 10.06.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-854). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ROBS MIĶELIS MĀRTIŅA D.; 1911. g. Poltava, Ukraina; 06.11.1950.; Rīga, Meža prospekts 10-3; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (7008).Bez O.Bileskalna un R.Ķīša pret padomju varu vērstu darbību Rīgā veica arī LCP locekļi M.Robs un F.Zilbers. 1944. gada nogalē un 1945.gada sākumā viņi kopā ar R.Ķīsi un O.Bileskalnu darbojās LCP laivu organizēšanā Aizputes un Ventspils apriņķī un, tāpat kā R.Ķīsis, pēc kara nonāca aģenta J.Vesmaņa kontrolē. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas M.Robs, izgājis filtrāciju, neilgu laiku strādāja Ventspilī, bet 1945. gada rudenī atgriezās Rīgā, savukārt F.Zilbers no Kurzemes Rīgā atgriezās jau 1945.gada jūlijā. M.Robs piedalījās LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūta organizēšanas darbā un no 1946.līdz 1950.gadam bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks matemātikas sekcijā, kurā no 1946. līdz 1948.gadam strādāja arī F.Zilbers.1947.gadā M.Robs atjaunoja sakarus ar O.Bileskalnu, bet 1947.gada vasarā divas reizes Rīgā – Vērmanes dārzā un savā dzīvoklī Mežaparkā – tikās ar R.Zandi, kuru pazina no kopīga dienesta Latvijas armijā. 1947.gada decembrī M. Robs no O.Bileskalna uzzināja, ka R.Zande arestēts. Ar R. Ķīsi M. Robs pēc kara tikās tikai dažas reizes. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

RUTINS AUGUSTS KĀRĻA D. (RŪTIŅŠ?); 1890. g. Valkas apr. Alsviķu pag.; 12.03.1952.; Rīga, K. Marksa 69/71-32; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (7116). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

RUTKIS MIERVALDIS ANDREJA D.; 1920. g. Rīga; 24.04.1951.; Rīgas raj. Rubeņkalna c.p. Rutki, 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (6534). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SAMSONS AUGUSTS IVARS JĀŅA D.; 1928. g. Abrenes apr. Liepnas pag.; 05.03.1946. ; Rīga, Zolitūdes 95-1; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (28 524). Pirmos LSDSP biedrus, kuri kara gados bija darbojušies LCP, 1948. gada 5.aprīlī arestēja Frici Menderu un Ernestu Moricu… apsūdzībai par darbību LCP Otrā pasaules kara gados minēto “noziegumu” virknē F. Menderam, tāpat kā citiem vēlāk arestētajiem LSDSP biedriem, bija maznozīmīga vieta. Par darbību LCP vai tās atbalstīšanu Otrā pasaules kara gados bez F.Mendera un E.Morica tika apsūdzēti arī laika posmā no 1948. līdz 1952.gadam arestētie Roberts Bīlmanis, Klāvs Lorencs, Teodors Līventāls, Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Kārlis Gulbis u.c. LSDSP biedri. Par sadarbību ar LCP tika apsūdzēti vēl daudzi arestētie – Voldemārs Krastiņš, Augusts Ivars Samsons, Jānis Būda, Ādolfs Andersons, Kārlis Grīnbergs, Prons Brijuns u.c. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SAMSONS PĒTERIS JĀŅA D.; 1910. g. Abrenes apr. Liepnas pag.; 06.04.1946. ; karagūstekņu nometne Maskavā; 20 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (28 636). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SLAVINSKA NATĀLIJA BOĻESLAVA M.; 1894. g. Ludzas apr. Kārsavas pag.; 19.10.1949.; Rīgas Jūrmala, Bulduri, Vidus prospekts 75; 5 gadi #brīvības atņemšana (38 864). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SMONS ARNIS VILIS OTTO D.; 1921. g. Madonas apr. Praulienas pag.; 28.10.1947.; Rīga, R. Blaumaņa 25-8; 10 gadi #brīvības atņemšana (38 717). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SPROĢIS ARNOLDS JĀNIS ANDREJA D.; 1922. g. Ventspils apr. Ziras pag.; 11.01.1946.; Ventspils apr. Piltenes pag. Smiltnieku m.; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām (15 435). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SPROĢIS EDGARS SAMUILA D; 1906. g. Rīga; 19.12.1946.; Rīga, Lāčplēša 104-20; 25 gadi #brīvības atņemšana (29 114) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

SUKATNIECE VALENTĪNA TEODORA M.; 1921. g. Ventspils; 26.11.1945.; Ventspils, Meža 49-6; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ŠMITS JĀNIS EDUARDA D.; 1909. g. Irkutska, Krievija; 16.10.1945.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99)110. Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ŠŅORE RAULS PĒTERA D.; 1901. g. Rīga; 03.01.1946.; Rīga, Palasta 4-1; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (15 463) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ŠULMEISTERE BERTA MĀRTIŅA M.; 1899. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 27.01.1948.; Rīga, Tallinas 9-17; 7 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ŠULMEISTERS FRICIS FRIČA D.; 1906. g. Rīga; 30.01.1948.; Rīga, Tallinas 9-17; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TAMUŅŠ ANTONS ALOIZA D.; 1918. g. Abrenes apr. Balvu pag.; 14.10.1947.; Rīga, Marijas 14-11; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TANENBERGS RALFS JĀŅA D.; 1913. g. Rīga; 14.10.1947.; Rīga, Buļļu 3-1; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TAŠMANIS ĀDOLFS JURA D.; 1913. g. Abrenes apr. Balvu pag.; 15.10.1947.; Rīgas Jūrmala, Ķemeri, Stacijas 4; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TOMSONE MARTA JĀŅA M.; 1913. g. Valmieras apr. Kocēnu pag.; 14.10.1947.; Rīga, Launkalnes 5-2; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TOMSONS ĒRIKS EDUARDA D.; 1918. g. Valmieras apr. Vecsalacas pag.; 14.10.1947.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TREIMANE VELTA JĀŅA M.; 1925. g. Valmieras apr. Lādes pag.; 15.10.1947.; Rīga, Matīsa 17-3; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TRUMARS JĀNIS JĀŅA D.; 1884. g. Aizputes apr. Jūrkalnes pag.; 01.06.1945.; Aizputes apr. Jūrkalnes pag. Trumaru m.; lieta pārtraukta 10.06.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-854). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

TUNNIS FRICIS KĀRĻA D.; 1911. g. Ventspils; 16.08.1945.; Ventspils, Jūras 6-2; 15 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija(99; 15 631). Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P,Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ŪDRIS JĀNIS ANDREJA D.; 1912. g. Madonas apr. Galgauskas pag.; 06.02.1946.; Madonas apr. Tirzas pag. Kancēnu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana+5beztiesībām+mantas konfiskācija (99). 1946.gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

UPMANIS JURIS JĒKABA D.; 1927. g. Rīga; 31.05.1951.; Ļeņina 295-2; ASM+mantas konfiskācija; 🕇nāves sods izpildīts 04.07.1952. Rīgā (29 683) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VALTMANIS ARVĪDS ANDREJS ANNAS D.; 1918. g. Ventspils apr. Usmas pag.; 31.08.1945.; Ventspils, Znotiņu 10; lieta pārtraukta 16.03.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (17 026). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VECMANIS EMĪLS ERNESTA D.; 1913. g. Rīga; 31.10.1945.; Ventspils, dzelzceļa stacijas 14. māja; 15 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Vairākumam arestēto LCP locekļu un atbalstītāju tiesas sēde notika 1946.gada 16.maijā Rīgā, kurā Latvijas PSR lekšlietu ministrijas (leM) karaspēka Kara tribunāls sodīja A.Arnīti, J.Šmitu, V.Mežaku, A.Klibiķi, E.Priedīti un Induli Dišleru ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, K.E.Frišenfeldu, K.Rāru, P.Klibiķi un E.Krasovski – ar 20 gadiem, E.Vecmani, F.Tunni, L.Pētersonu – ar 15 gadiem. Pārējiem apsūdzētajiem piesprieda 5 vai 10 gadus. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VEISBERGS JĀNIS. Padomju represīvo orgānu arestētie Kureļa grupas radisti bija Latvijas Centrālās padomes dalībnieki Rihards Zande un Pēteris Klibiķis, kā arī Kurts Aleksandrs Grīnups, Aleksandrs Akmentiņš un Jānis Veisbergs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VELDE HELMĀRS PĒTERA D.; 1907. g. Rīga; 14.10.1947.; Rīga, Kolkasraga 4-1; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VELDRE KĀRLIS JĀŅA D.; 1903. g. Rīga; 1) 26.07.1945.; 2) 25.02.1953.; Rīga, F. Engelsa 62-19; 1) no apcietinājuma atbrīvots ar LPSR leM karaspēka KT 07.09.1946. lēmumu; 2) 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (21 730). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VERNERE MARTA KĀRĻA M.; 1908. g. Valmieras apr. Skaņkalnes pag.; 03.01.1946.; Liepāja, Dārtas 31; lieta pārtraukta 11.03.1946.; no apcietinājuma atbrīvota (pārtr.fonds P-827). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VĒRSIS JĀNIS JĀŅA D.; 1925. g. Liepāja; 26.08.1947.; Rīgas apr. Skultes pag. Bērzkalnu m.; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 871) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VILCIŅŠ VILIS PĒTERA D.; 1905. g. Cēsu apr. Mārsnēnu pag.; 04.02.1946.; Ventspils, K. Valdemāra 8-1; 5 gadi #brīvības atņemšana+3bez tiesībām (99). 1946. gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VILSONE ZENTA JAUTRĪTE ANŠA M.; 1923. g. Jelgavas apr. Auru pag.; 21.08.1945.; Rīga, K. Barona 80-23/24; 6 gadi #brīvības atņemšana (28 519). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VIŠĶERIS TEODORS TEODORA D.; 1917. g. Novgoroda, Krievija; 09.11.1945.; Ventspils, Saules 56-8; 10+5+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VITENBERGS AUGUSTS MATĪSS JĀŅA D. (viņš arī VĪTOLS) ; 1913. g. Talsu apr. Kandavas pag.; 27.05.1945.; nelegālā stāvoklī; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 519). Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas visi vīrieši vecumā no 16 līdz 60 gadiem Kurzemē bija spiesti iziet pārbaudi kādā filtrācijas punktā, kur pārbaudītāji uz aizdomu pamata varēja aizturēt jebkuru personu. Arī laivu gaidītāji nonāca šajos punktos. Pēteri Samsonu izsūtīja uz filtrācijas nometni Piemaskavā, bet pārējos arestēja neilgi pēc atbrīvošanas no tiem. K.E.Frišenfelds Aizputes apriņķa Alšvangā uzpirka filtrācijas punkta sargus ar Pauriņu mājās sadabūtu kandžas burku un saņēma izziņu, ka viņš un P.Pavārs filtrāciju izgājuši. 16.maija rītā abi atgriezās Pauriņos, kur nākamajā dienā VDTK līdzstrādnieki viņus arestēja. 1945.gada maija beigās tika arestēts arī F.Osis, A.M.Vitenbergs un K.Rārs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VĪTOLIŅŠ ARVĪDS ANDREJA D.; 1909. g. Rīga; 14.10.1947.; Rīga, Miera 52-5; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

VOSA HILDA JĒKABA M.; 1917. g. Petrograda, Krievija; 05.01.1946.; Ventspils, Bērzu 31-6; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (99). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZALCMANIS ZIGFRĪDS MĀRTIŅA D.; 1913. g. Pēterburga, Krievija; 07.01.1946.; Ventspils, Prinču 14-1; 10 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (17 170). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZANDE JŪLIUSS DĀVIDA D.; 1888. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 15.10.1947.; Rīgas apr. Skultes pag. Censoņi; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZANDE RIHARDS JŪLIUSA D.; 1918. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 12.10.1947.; nelegālā stāvoklī; 25 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Padomju represīvo orgānu arestētie Kureļa grupas radisti bija Latvijas Centrālās padomes dalībnieki Rihards Zande un Pēteris Klibiķis, kā arī Kurts Aleksandrs Grīnups, Aleksandrs Akmentiņš un Jānis Veisbergs. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZANDE VALDA JŪLIUSA M.; 1930. g. Rīgas apr. Skultes pag.; 14.10.1947.; Rīga, Brīvības 70-77; 7 gadi #brīvības atņemšana (28 635). Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZEMBAHS ERNESTS ANŠA D.; 1886. g. Ventspils apr. Dundagas pag.; 14.01.1948.; Ventspils, Dārzu 4-5; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635; P-248) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZEPA EMĪLIJA BENEDIKTA M.; 1920. g. Rēzeknes apr. Varakļānu pag.; 14.01.1948.; Rīga, Sarkanarmijas 5-71; 10 gadi #brīvības atņemšana (28 635) Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZIGOLDE ALĪNE EDUARDA M.; 1922. g. Rīga; 09.08.1945.; Rīga, Zvaigžņu 24-71; 8 gadi #brīvības atņemšana (28 519). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZILBERS FRICIS JURA D.; 1912. g. Novonikolajevskas apg. Kargata, Krievija; 06.11.1950.; Rīga, K. Valdemāra 22-4; 25 gadi #brīvības atņemšana+5bez tiesībām+mantas konfiskācija (7008). Bez O.Bileskalna un R.Ķīša pret padomju varu vērstu darbību Rīgā veica arī LCP locekļi M.Robs un F.Zilbers. 1944. gada nogalē un 1945.gada sākumā viņi kopā ar R.Ķīsi un O.Bileskalnu darbojās LCP laivu organizēšanā Aizputes un Ventspils apriņķī un, tāpat kā R.Ķīsis, pēc kara nonāca aģenta J.Vesmaņa kontrolē. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas M.Robs, izgājis filtrāciju, neilgu laiku strādāja Ventspilī, bet 1945. gada rudenī atgriezās Rīgā, savukārt F.Zilbers no Kurzemes Rīgā atgriezās jau 1945.gada jūlijā. M.Robs piedalījās LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūta organizēšanas darbā un no 1946.līdz 1950.gadam bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks matemātikas sekcijā, kurā no 1946. līdz 1948.gadam strādāja arī F.Zilbers.1947.gadā M.Robs atjaunoja sakarus ar O.Bileskalnu, bet 1947.gada vasarā divas reizes Rīgā – Vērmanes dārzā un savā dzīvoklī Mežaparkā – tikās ar R.Zandi, kuru pazina no kopīga dienesta Latvijas armijā. 1947.gada decembrī M. Robs no O.Bileskalna uzzināja, ka R.Zande arestēts. Ar R. Ķīsi M. Robs pēc kara tikās tikai dažas reizes. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZIRNIS KĀRLIS KĀRĻA D.; 1916. g. Valkas apr. Ēveles pag.; 03.01.1946.; Rīga, Sarkanarmijas 22-24; 5 gadi #brīvības atņemšana+3bez tiesībām (99). 1946. gada pirmajos mēnešos VDTK arestēja LCP atbalstītājus K.Zirni, J.Ūdri, Ernestu Krasovski, Aleksandru Briedi, Jāni Gilbertu, Alfrēdu Melbergu, Vili Vilciņu un Zinaīdu Gulbi, kā arī gandrīz visas nacionālo partizānu sakarnieces, ar kurām uzturēja kontaktus LCP aktīvisti. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

ZVEJA JORENS ANDREJA D.; 1897. g. Aizputes apr. Jūrkalnes pag.; 01.06.1945.; Aizputes apr. Jūrkalnes pag. Mecnieku m.; lieta pārtraukta 10.06.1946.; no apcietinājuma atbrīvots (pārtr.fonds P-854). No LCP aktīvistiem apcietināja arī K.B.Ķirsi, A.Zigoldi, Induli Dišleru, Žani Edgaru Gergi, Albertu Briuku, Kārli Libtālu, Voldemāru Egli, Ādamu Robezi, Jorenu Zveju, Jāni Trumaru, Miķeli Lāci, Alfrēdu Lāci, Bruno Cilinbergu, Jāni Fluginu, Robertu Brūveli, Arvīdu Andreju Valtmani, Kārli Veldri, Alisi Lejiņu un Zentu Jautrīti Vilsoni. Dzintars Ērglis. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0