Latviešu nacionālie partizāni

981 🕇nošautais; 270 #konclāģerī No Latvijas nacionālo partizānu organizācijas Deklarācijas: LNPO ir cīņas organizācija. LNPO ir gatava nest atbildību latviešu tautas un starptautisko instanču priekšā par savu darbību. LNPO cīnās par brīvu, neatkarīgu, nacionālu Latviju. LNPO cīnās pret padomju iekārtu Latvijā, kā iekārtu, kura nav tiesiski pamatota, nebalstās uz latviešu tautas vairākuma gribu, bet ir boļševisma viltus un noziedzības diktatūra.

ABARONS JĀNIS – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns. Rubenes pagasta Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

ĀBELE PĒTERIS, 1914-1952. 🕇Bojā gājis nacionālais partizāns. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

ĀBELKOKS BERNHARDS (“ANDREJS”), 1910. gadā Jaunlaicenes pagastā – Veclaicenes pagastā netālu no “Koruļu” mājām, GPS57.573499, 26.917154, nacionālo partizānu bunkura vietā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Bernhardam Ābelkokam un Tortūzim Elmāram. Tur viņi dzīvoja no 1951. g. pavasara līdz 1953. g. 13. martam. Bernhards Ābelkoks dzimis 1910. gadā Jaunlaicenes pagastā. No 1929. gada aizsargs. 1943. gadā mobilizēts Vācijas armijā, sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, pārgājis nelegālā stāvoklī un 1947. gadā iekļāvies Kārļa Doktes–Doktenieka vadītajā nacionālo partizānu grupā, segvārds “Andrejs”.Viņu bunkuru čeka uzgāja 1953. gada 13. martā un, izmantojot trieciengrupu, abi partizāni tika sagūstīti. Okupācijas varasiestādes viņus tiesāja par “dzimtenes nodevību”. Ābelkokam tika piespriests #25 gadu ilgs ieslodzījums koncentrācijas nometnē, taču vēlāk sods samazināts uz desmit gadiem ieslodzījumā.iegūtas.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ĀBOLIŅA OLGA (1924–1951) – Apē Pilsētas kapos 🕇piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ĀBOLIŅŠ JĀNIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. Āboliņš Jānis, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, (1926.-1945.); 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ADĪTĀJS ILMĀRS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida.

ĀDMINIS, Vidrižu aizsargu nodaļas pr-ks, partizāns. Viņa vadībā liela no Litenes izbēgušo kā partizānu grupa kapteiņa Lūša vadībā 1941.g. devās tīrīt Vidrižus un apkārtni no sarkanajiem gvardistiem. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:164010|article:DIVL668

ADNIEKS, kaprālis, partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Tēvijas redakcijā pastāstīja par savu bēgšanu no sarkanarmijas rindām, lai pēc tam partizānu cīņās Ziemeļvidzemē izdzītu čekistus un sarkanās kara flotes jūrniekus no Liepupes, Skultes un beidzot no Limbažiem. Kad Lielvācijas armija tuvojās, sarkanie pa kaklu, pa galvu steidzās atkāpties. Atsevišķā sakaru bataljona daļa, kurā bija arī 44 latvieši — 4 virsnieki ar kapt. Lūsi priekšgalā un 40 instruktori un kareivji, saņēma rīkojumu palikt un noņemt divīzijas sakaru tīkla telefona vadus un radiostacijas. Sakarniekiem atstāja 6 smagās auto mašīnas. Latvieši sakrāva visus sakaru līdzekļus, kā arī lielāko daļu ieroču un munīcijas pirmajās 3 automašīnās un arī paši novietojās pie ieročiem. Sākot braucienu uz ziemeļiem, ceturtās mašīnas šoferis, arī latvietis, panāca «motora bojāšanos» un tā deva trim pirmajām mašīnām iespēju ātri pazust un nogriezties pa citiem ceļiem mežos. Tā latvieši nevien paši atbrīvojās no sarkanajiem, bet atbrīvoja arī sarkanos no visiem sakaru līdzekļiem… Drīzi pie partizāniem ieradās Vidrižu aizsargu nodaļas pr-ks Ādminis. Viņa vadībā liela partizānu grupa devas tīrīt Vidrižus un apkārtni no sarkanajiem gvardistiem, kas bija sākuši apkārtnes izlaupīšanu. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:164010|article:DIVL668

AGLENIEKS PĒTERIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā 🕇piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

AIZUPS OSVALDS, 1924-1944, kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2.PK 🕇kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

AKMENS VILIS – “VILIS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

AKMENTIŅŠ HARIJS (1912–1943) – Apē Pilsētas kapos 🕇piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

AKMENTIŅŠ JĀNIS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

AKMEŅKALĒJS OTO, majors, Nikolaja Straumes nacionālo partizānu grupas dalībnieks, kapteinis, pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas iegāja mežā dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā, lai turpinātu cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās, turpināja cīņu līdz 1950. gadam. Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 🕇piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ALBATS PAULIS – Bērzes kapos 1941.gada 2.jūlijā kaujā pie “Baložu” mājām kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. 2. jūlijā pie Baložiem sākās partizānu kauja ar vairākus simtus vīru lielu sarkanarmiešu kolonnu. Partizānu rindās bija apmēram 20 vīru, kam piebiedrojās arī pieci no Jelgavas atsūtītie vācu riteņbraucēji. Kaujā tika izmantots arī viens no partizānu iegūtajiem tankiem, ko bija izdevies salabot.Taču kaujas gaitā apklusa divi lietusgāzē izmirkušie ložmetēji, un pievakarē partizāniem, lai izvairītos no ielenkuma, nācās atkāpties Brakšķu stacijas virzienā. Vienlaikus kapteinis Švarcbergs nosūtīja izlūkos partizānu Pauli Albatu ar uzdevumu uzņemt sakarus ar vācu galvenajiem spēkiem. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Albats 🕇krita. Tajā pašā vietā pēc tam krita arī Andrejs Birznieks, kas bija nosūtīts uzmeklēt pazudušo Albatu.Partizāniem naktī beidzot izdevās nodibināt sakarus ar Brakšķu rajonā esošajiem vācu spēkiem, un nākamajās dienās tie kopā ar vāciešiem piedalījās sarkanarmiešu kolonnas iznīcināšanā. Šīs operācijas laikā apmēram 300 lielinieki tika sagūstīti.https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ALBERTS “VOLDEMĀRS”, “DIREKTORS” – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ALKSNIS ERNESTS, 1912. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ALKSNIS GUSTS, 1915. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ALKSNĪTIS ARTŪRS, 1922-1944,🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ĀLS ZIEDONIS, Aktā par P. Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti arī grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs, Āls Ziedonis un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.). Āls Ziedonis, 1929. – 1994.9.VI., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, padomju #lēģerus pārcietušais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Āls Ziedonis, Vandzenes un apk. pag., 1950. g., nr. 28398. Viens no 70 čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ALSBERGA VELTA, Lībagu pag., 1947. g., nr. 20264. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ALTROKS IMANTS, 18 gadus vecais Daugavpils valsts tehnikuma audzēknis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941.4.VII cīņā pie Jāņkalniņa par Latvijas brīvību. Alūksnes Garnizona kapos. Altroks Imants. Lai nosargātu labības izvešanu no Alūksnes elevatora, 194l.g. 4. jūlijā notika kauja uz dzelzceļa pie Jāņkalniņa ar lieliniekiem. Šajā kaujā 🕇krita 18g. vecs skolnieks Imants Altroks. „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs ” http://www.aluksne.edu.lv/index.php?option=com_content&view=archive&Itemid=93&lang=lv

AĻĻIS MIĶELIS, kaprālis – 1941. gada jūlijā Cēsīs 🕇noslepkavojuši atejošie lielinieki. Cēsu Lejas kapos četru 1941. gada jūlijā lielinieku noslepkavotu latviešu karavīru apbedījums. Atrodas Cēsu Lejas kapos pa kreisi no brāļu kapu pieminekļa, skatoties uz centrālajiem ieejas vārtiem Lenču ielā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

ANCĀNS JĀNIS – Ilūkstes partizānu pulka 1.bataljona Dvietes rotas vada komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

ANDERSONS EDGARS VOLDEMĀRS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Andersons Edgars Voldemārs – kurpnieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ANDERSONS VOLDEMĀRS (“VECAIS”), nacionālo partizānu grupas vadītājs Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Andersons Voldemārs (Vecais), nacionālo partizānu grupas komandieris – Ilzenes pagastā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem, atrodas Ilzenes pagasta mežā bijušo Meļļu māju vietā. GPS 57.416112, 26.636422 Meļļu un Sarvu māju iedzīvotāji sniedza atbalstu Voldemāra Andersona (“Vecā”) partizānu grupai, kuras bunkurs atradās netālu no šīm mājām mežā uz toreizējo Ilzenes un Trapenes pagastu robežas. Bijušā policista un Ilzenes pienotavas vadītāja Voldemāra Andersona grupa izveidojās 1945. gada pavasarī Rezakas mežos Ilzenes, Zeltiņu un Alsviķu pagastu robežas rajonā. Grupas sastāvā bija kādreizējie policisti un Sarkanās armijas dezertieri, bet vēlāk tai pieslējās arī daži vietējie kolaboracionisti – komjaunatnes aktīvisti un “istribīķeļi” (iznīcinātāji), kas dažādu iemeslu dēļ izšķīrās pievienoties partizāniem. Andersona grupa darbojās plašāka Ilzenes–Zeltiņu–Alsviķu partizānu grupējuma sastāvā, kas 1945. gada vasarā faktiski kontrolēja savas darbības areālu. Taču rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. Uzbrukums Andersona grupas bunkuram notika 1945. gada 23. novembrī. Partizāni nepaspēja ieņemt iepriekš sagatavotās aizstāvēšanās pozīcijas un bija spiesti palikt bunkurā. Kauja ilga aptuveni stundu, līdz čekistiem izdevās bunkurā iemest rokasgranātas. Kaujā krita deviņi partizāni – grupas komandieris 🕇Andersons, Gastons Loše, Ēvalds Tonnis, Eduards Rapa, Voldemārs Rapa, Jānis Koemets, Ēriks Stāvausis, Osvalds Kalējs un Centis Eizāns. Ievainoto Elmāru Rapu komunisti sagūstīja. čekisti kaujā zaudēja četrus ievainotos. Kritušo partizāņu līķus čekisti aizveda uz Trapeni un par biedinājumu partizānu atbalstītājiem novietoja ap egli, kas auga pagasta izpildkomitejas ēkas priekšā, kur tagad arī uzstādīts piemiņas akmens. Tur kritušo mirstīgās atliekas nogulēja aptuveni nedēļu, līdz tās aizveda un nezināmā vietā slepus apglabāja.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ANDROVSKIS FRICIS (segvārds: JĀNIS LAPIŅŠ), partizānu grupas vadītājs. Sakas pagastā Cīravas Akmensraga meža iecirknī piemiņas akmens Pāvilostas novada nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2012. gada 15. maijā. Šajā meža iecirknī 1946. gada rudenī Aizputes apriņķa čekisti noslepkavoja Friča Androvska (segvārds: Jānis Lapiņš) partizānu grupas dalībniekus: A. Rubeni, Jāni Virbuli, Lūciju Virbuli (sieva un vīrs), Loti Enģeli, Nikolaju Bētingu https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ANDŽĀNS VLADIMIRS,1946.28.V Bukmuižas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

ANICETIS RUTKUS (dz. 1923.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

ANILONIS JĀNIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ANILONIS KĀRLIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ANSONS ŽANIS, Kandavas pag. 1945. g., arh. lieta nr. 14904. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ANŠMITS JĀNIS, 1892. gada 24. janvārī toreizējā Ungurpils (tagad Alojas) pagastā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Triju Zvaigšņu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Austrijas I šķiras Nopelnu ordeni, Polijas “Polonija Restituta” III šķiru, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni un Lietuvas Aizsargu Zvaigznes ordeni. Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, no jūlija līdz 1915. gada jūlijam mācījies 3. Pēterhofas praporščiku skolā, pēc tam aktīvajā armijā. No 1917. gada jūnija līdz 1918. gada 20. februārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. martā pie Skrundas, kad mūsu spēki forsēja Ventu Kalnamuižas dzirnavu apkārtnē, virsleitnants Anšmits “no sava ložmetēja ar labi mērķētu uguni apšaudīja dzirnavās nocietinājušos pretiniekus, kuri bija spiesti atkāpties, un mūsu karavīri spēja izpildīt kaujas uzdevumu”.Vēlāk paaugstināts par kapteini, iecelts par 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieri.Pēc Latvijas Neatkarības kara atgriezies savā saimniecībā, bet 1922. gada decembrī uzsācis darbu Politiskajā policijā, 1923. gadā iecelts par Politiskās policijas Gulbenes nodaļas priekšnieku. No 1925. gada darbojas Aizsargu organizācijā, Cēsu un Jelgavas apriņķu priekšnieks, 16. Jelgavas aizsargu pulka komandieris. No 1935. gada Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors. Pensionējies 1939. gada jūlijā.Apbalvots ar Triju Zvaigšņu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Austrijas I šķiras Nopelnu ordeni, Polijas “Polonija Restituta” III šķiru, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni un Lietuvas Aizsargu Zvaigznes ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagasta Oglaines muižā. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 18. oktobrī #apcietināts, 1941. gadā 21. februārī, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 13. daļu, “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru” piespriests nāvessods. Anšmits 🕇nošauts 1941. gada 4. maijā Katlakalnā (Rumbulā). LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka viņš apbedīts Katlakalna Kapsilu (Rumbulas) kapos, kur guldīta lielākā daļa no lielinieku noslepkavotajiem Katlakalnā. Tomēr tuvinieki Anšmita mirstīgās atliekas pārveda apbedīšanai uz dzimtas kapiem Alojā.Alojas kapos LKOK Jāņa Anšmita individuāls apbedījums https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ANTIŅŠ OSVALDS. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ANTONS GABRĀNS (ZEMITĀNS), 1927. g., – 1949. gada 20. novembrī 🕇kritis Nautrēnu–Nūmērnes grupas nacionālo partizānu grupas vadītājs. Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur 1949. gada 20. novembrī krita divi Nautrēnu–Nūmērnes grupas nacionālie partizāni. Notikumu dalībnieks Jānis Gleizds, arī “Latgales vanagu” bijušais biedrs, kas, sākoties organizācijas dalībnieku arestiem, paspēja pievienoties nacionālajiem partizāniem, atceras: “Tajā briesmīgajā naktī mēs, pieci vīri, šeit gribējām šķērsot Ičas upi, bet nezinājām, ka mūs kangars jau ir nodevis. Kad mēs nokļuvām pie upes, uzreiz gaisā uzšāvās divas raķetes un sāka strādāt ložmetēji un automāti. Mani ievainoja, nācu pie samaņas tikai cietumā, divi biedri izglābās, bet Zemitānu un Gutānu nošāva, viņu atdusas vietas nav zināmas, it kā esot iemesti kādā akā Rogovkas ciemā”.Nautrēnu pagasta Cisovkā Rogovkas–Ruskulovas ceļa kreisajā pusē pie Ičas tilta piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

ANTONS ŽANIS – “JURĢIS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ANTOŠKA”, NEZINĀMS, 1946.28.V RUNDĀNU PAG. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

APERĀNS PĒTERIS – “ODIŅŠ”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

APINIS JĀNIS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Apinis Jānis (1924.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

APŠENIEKS-MOROZS CIPRIJANS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ĀRENDS JĀNIS LAPIŅŠ – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida Ārends Lapiņš no kapteiņa Pētera Čevera grupas. https://pelecalasitava.lv/godina-Latvijas-nacionalos-partizanus/

ARNOLDS”, NEZINĀMS, 1946.27.V Kaunatas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

ASARS ĒVALDS no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Laukiem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ASELBAUMS TEODORS-VILIS, Vandzenes-Rojas pag., apc. 1952. g., nr. 10617. Viens no 70 #čekas tiesātiem Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022.gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis.

AUERS BRUNO -1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Auers Bruno, (1918.-1946.23.II) – students mežkopis, virsnieka vietnieks, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

AUGSTKALNE VILMA – Mālupes–Vīksnas nacionālo partizānu grupā, #padevās pēc komandiera nāves.

AUGUSTĀNS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Augustāne L. – Egļevas mežniecības grāmatvede, kad Stompaku kaujā daļa nogalināto partizānu tika izlikti atpazīšanai un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai Viļakā un Šķilbēnos, tur atpazina savu vīru, viņa spēja sāpēs sakost zobus un to neizrādīt. Notraukusi sniegu no sava vīra sejas un papurinājusi galvu, viņa pagājusi malā, tā izvairīdamās no čekistu pratināšanas. https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta

AULMANIS KĀRLIS, Pastendes pag., 1946.g., nr. 957. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

AUNIŅŠ LAIMONIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

AUNIŅŠ TEODORS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

AUSEKLIS HEINRIKS, “TĒRAUDS” – 1946.g. 1.04. Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta “Jaunzemu” mājās 🕇nošauti: Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs Pēteris Supe “Cinītis” un Heinrihs Auseklis “Tērauds”. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Auseklis Henriks. Pašu Supi 1946.gada 1.aprīlī toreizējā Gulbenes apriņķa Jaungulbenes pagasta Jaunzemju mājās kopā ar viņa vietnieku Henriku Ausekli noslepkavoja čekas varasiestāžu savervētais aģents – “Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības” jaunatnes organizācijas vadītājs Jānis Klimkāns. Auseklis Heinriks – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

AUZĀNS ARTŪRS – 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

AUZIŅŠ ALFRĒDS – komandiera adjutants no Jēkabpils apr. Medņu pag. “Ezēniem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

AVOTIŅŠ ALBERTS – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Avotiņš Alberts, (1912. – 1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

ĀZE BERTA, Stendes pag. 1946. g., nr. 28644. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ĀZIS KĀRLIS, Stendes pag., 1948. g., nr. 41038. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BABRIS ANTONS 1908.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BABRIS J. – Vārkavas partizānu vadītājs 1941.g. 29. jūnijā partizāni Vārkavā atbruņojuši lielinieku karavīrus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

BABRIS JĀZEPS 1912.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varas iestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BABRIS PĒTERIS (1928.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BABRIS PĒTERIS 1911.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BAGĀTAIS VILMA. 🕇Bojā gājusi nacionālā partizāne. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

BAHS FRIDRIHS, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BAIKOVSKIS, Vandzenes pag., 1952. g., nr. 10617. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BAJĀRS P. (BOJĀRS?), 🕇kritis 1941. gada jūlijā. Palsmanes kapos, GPS GPS 57.418643, 26.201802, 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna P. Bajāra individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BAĶE LAIMA, 1921-1949, 🕇kritusi nacionālā partizāne, lizumiete. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BAĶIS JĀNIS, 1926-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BAĶISARVĪDS, 1923-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BALANDA INDULIS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

BALČIŪNAS JUOZAS – “KLEMUTE”. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BALGALVIS EDUARDS, “PLUDIŅŠ”, “GARAIS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BĀLIŅŠ TĀLIVALDIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) partizānu grupas kādreizējais sakarnieks. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

BALODIS HARALDS – “MORIOCS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BALODIS JĀNIS, 1892-1955. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

BALODIS KĀRLIS – “NĒĢERIS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BALODIS R., 30.06.1941., 🕇krita 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama nacionālo partizānu sadursmē ar lieliniekiem. Uz Vecbebros piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BALODIS ROBERTS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: “Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BALTRAKS ĒVALDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BANDENIEKS ALFREDS, 23. IX. 1902. 🕇01. VII. 1941. Skrīveru Jaunajos kapos 1941.gada 1.jūlijā kritušā nacionālā partizāna Alfreda Bandenieka individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BANKOVSKA ANNA, Sēmes mežos 1949.21.04 🕇kritusi nacionālā partizāne. Sēmes pagastā pie kādreizējā partizānu bunkura piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BANKOVSKA MARIJA – Sēmes mežos 1949.21.04 🕇kritusi nacionālā partizāne. Sēmes pagastā pie kādreizējā partizānu bunkura piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BARANOVSKIS DOMINIKS – Bērzpils pagasta nacionālais partizāns, 🕇krita 1946. gada 19. janvārī pie Lugažu ezera cīņā pret padomju okupācijas varu. Lazdukalna pagastā Slavītos (Slaveitos) piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARANOVSKIS-PLATKANIS ANTONS – Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas Dunavas vada komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

BARKĀNS MATEUŠS – “CAUNĪTIS”, 22.09.1947 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKĀNS STANISLAVS – “DOKTORS”, 13.12.1947 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu 🕇noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKA MARTA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKA ANASTASIJA – partizānu ziņnese, sakarniece. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKA MARIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKA–INDRIČEVA ANNA – partizānu ziņnese, sakarniece. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKIS ALEKSIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARKOVSKIS JĀNIS – nacionālo partizānu sakarnieks – izlūks. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Barkovskis Jānis – pirmā Tilžas apkaimes nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā izveidojās 1944. gada 17.oktobrī. Grupas sastāvā bija Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šie partizāni piedalījušies dažādās kaujas operācijās kopā ar citām partizānu grupām, tostarp 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju uzbrukumā padomju varasiestādēm Tilžā ar mērķi atbrīvot 12 apcietinātos partizānu tuviniekus un atbalstītājus. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns Tilžas apkaimē. 1951. gada 21. novembrī iznīcinātāju grupa aplenca viņa bunkuru un kaujā Andrejs Roskošs tika nāvīgi ievainots. Avoti: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze; militaryheritagetourism.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BARONS JĀNIS PĒTERA D., 1898. gada 19. martā Drustu pagasta Rideļos – 1945.2.VIII – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un nacionālais partizāns. Pirmā pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku formējumos. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī pie Smārdes kaprālis Barons “veica izlūkošanu ienaidnieka aizmugurē un ievāca ziņas par bermontiešu dislokāciju, tā lielā mērā sekmēdams veiksmi nākamajā kaujā”. Atvaļināts 1921. gada 1. maijā. Lauksaimnieks Drustu pagasta Rideļos, pagasta vecākais. Apbalvots arī ar Viestura ordeni. Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā izdevies izvairīties no 1941. gada 14. jūnija deportācijām, taču ģimene deportēta. Nacistiskās okupācijas laikā līdz 1944. gada rudenim atgriezies pagasta vecākā amatā. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, uzsācis nacionālā partizāna gaitas. 🕇Kritis kaujā ar čekistiem 1945. gada 2. augustā.Drustu kapos LKOK un nacionālā partizāna Jāņa Barona individuāls apbedījums. Piemiņas zīme uzstādīta arī vietā, kur J. Barons kritis, un viņa vārds iekalts Lestenes brāļu kapu piemiņas sienā (sk.).https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BAUERS ĀDOLFS, 1907-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BAUERS JĀNIS, 1913-1943, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BAUMANIS ALBERTS, Zentenes pag., 1947. g., nr. 2291. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BAUMANIS EDGARS – pretpadomju jauniešu nacionālās pretošanās kustības “Kursa” 1946.-1947. dalībnieks, «Es neatrodu vārdus, kā nosaukt šo tiesas procesu. Man žēl, ka neesmu nošāvis nevienu tādu kā jūs.» Tad tiesas piesēdētājs Dimants lēca augšā un blāva: «Jūs visi tur. lēģerī sapūsit!». Baltijas kara apgabala tribunāls Liepājā 1947. gada 30. decembrī piesprieda nāves sodu; Tā kā 1947. gada vasarā uz laiku nāves sodu ļaunuma impērijā atcēla, tad piešķīra #brīvības atņemšanu uz 10 gadiem plus vēl 5 gadus tiesību zaudēšanu; pēc pārsūdzēšanas 25 gadus. Liepājas Centrālkapos piemineklis jauniešu pretošanās kustībai “Kursa”. Nacionālās pretošanās organizācijas “Kursa” dalībniekiem Liepājā Krišjāņa Valdemāra ielā 4 pie Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes (bijušās Nikolaja ģimnāzijas) ēkas uzstādīta arī piemiņas plāksne. http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BAUMANIS ĒVALDS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

BAUMANIS VISVALDIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BEINĀNE ANNA – OZOLNIECE – partizānu ziņnese, sakarniece. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BEIZAKS KĀRLIS – PSRS NKVD (čekas) vienības 🕇nogalināts Latvijas robežsargs, apglabāts Auces Sniķerkalna kapos. Komunistiskās okupācijas priekšvakarā naktī uz 1940. gada 15. jūniju PSRS NKVD (čekas) vienības veica bruņotu uzbrukumu Latvijas robežsardzes posteņiem – Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei Masļenkos (Lejniekos) un 1. rotas 3. sardzei Šmaiļos, kas atradās toreizējā Abrenes apriņķa Augšpils pagastā. Iebrucēji nogalināja trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus. Vēl trīs cilvēkus uzbrucēji ievainoja. Atkāpjoties lielinieki pāri robežai uz PSRS sev līdzi ar varu aizveda 37 personas, tostarp 27 civiliedzīvotājus. Uzbrukuma laikā tika nodedzināta Masļenku sardzes ēka, kuru aizstāvot krita sargi Jānis Macītis, Pēteris Cimoška un Kārlis Beizaks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Beizaks Kārlis, Auces Sniķerkalna kapos Masļenku incidentā kritušā robežsarga Kārļa Beizaka individuāls apbedījums Dzimtas kapos apbedīts Robežsargu brigādes sargs Kārlis Beizaks, kurš 🕇krita naktī uz 1940. gada 15. jūniju, kad 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei Masļenkos (Lejniekos) uzbruka PSRS NKVD (čekas) vienība. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BEĶERE ANNA. 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

BEĶERIS JĀNIS, 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

BEĶERIS NIKOLAJS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

BEĶERIS OSVALDS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā kritis nacionālais partizāns, apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

BEĻEVIČS FRANCIS 1918.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BEĻEVIČS IGNATS 1919.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BEĻEVIČS IZIDORS, 1904. g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BEĻEVIČS LEONARDS 1924.g. – 1945.g. 21.aprīlī 🕇noslepkavots nacionālais partizāns. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BEĻEVIČS VALERJANS 1922.g. Dricānu pagasta Pilcenes (Piļcines) kapos nacionālo partizānu brāļu kapi. Piemiņas zīme uzstādīta arī mežā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes sākotnēji bija aprakušas 🕇noslepkavotos partizānus https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BEĻĶĒVIČS FRANCIS – Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas Dvietes-Pilskalnes vada komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

BERGMANE ILGA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANE LĪZE, 1910.g., nacionālā partizāne, 33. nama saimniece, 🕇gājusi bojā čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet 🕇krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus.

BERGMANE VELTA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANE-ŠTEINBERGA MAIGA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS ARVĪDS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS GUNĀRS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS HELMUTS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītājihttps://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BERGMANIS JĀNIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS JURIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS KONSTANTĪNS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERGMANIS LEONĪDS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BERĶIS HUGO – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BERĶIS RIHARDS – nacionālo partizānu atbalstītājs Balvu pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BERNĀNS JĀNIS (1909.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BERNĀNS PĒTERIS – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns. Rubenes pagasta Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BERŅIKS EDUARDS, 1923. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, #izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BĒRTS PĒTERIS (“BUDZIS”) – 1948.g. 5. septembrī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

BĒRZIŅA AUSTRA – “Briežkalnu” kalpone Palsmanē, R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībniece. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BĒRZIŅA MIRDZA, 1951. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

BĒRZIŅŠ ANDREJS, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

BĒRZIŅŠ ARNOLDS, 1921. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BĒRZIŅŠ EDUARDS, Stendes Pag., 🕇nošauts (?) Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Bērziņš Eduards – Stendes pagastā līdz 1945. gada decembrim darbojās Eduarda Bērziņa grupa, nelielas grupas darbojās arī Pastendes un Spāres pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

BĒRZIŅŠ HUGO, 1908-1945, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BĒRZIŅŠ JĀNIS-ERNESTS, dzīvoja legāli Lībagu pag., ZPO (Zivilprozessordnung?), 1945. g., nr. P-10905. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BĒRZIŅŠ KĀRLIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Bērziņš Kārlis, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka

BĒRZIŅŠ VOLDEMĀRS – 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

BĒTINGS NIKOLAJS – Sakas pagastā Cīravas Akmensraga meža iecirknī piemiņas akmens Pāvilostas novada nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2012. gada 15. maijā. Šajā meža iecirknī 1946. gada rudenī Aizputes apriņķa čekisti noslepkavoja Friča Androvska (segvārds: Jānis Lapiņš) partizānu grupas dalībniekus: A. Rubeni, Jāni Virbuli, Lūciju Virbuli (sieva un vīrs), Loti Enģeli, 🕇Nikolaju Bētingu https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BIKAUNIEKS JĀZEPS – 1948. gada 7. aprīlī 🕇kritušais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas nacionālais partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BIMŠTEINS ZIGFRĪDS (ŠMITS TEODORS ) – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Bimšteins Zigfrīds (Šmits Teodors ), (… – 1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

BINDRA LŪCIJA (”LŪCIJA”) – partizāne Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritusi Ašusila 1945.g. 28.marta kaujā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BINDRS ANDREJS – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, izvairījies no mobilizācijas Sarkanarmijā, 🕇kritis Ašusila 1945.g. 28.marta kaujā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BINDRS KONSTANTĪNS (”PODIŅŠ”) – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BINDRS PĒTERIS (”ODZIŅŠ”) – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BIRNBAUMS, jaunkareivis, partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Birnbaums, jaunkareivis, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BIRŠA VILMA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

BIRZNIEKS ANDREJS – Bērzes kapos 1941.gada 2.jūlijā kaujā pie “Baložu” mājām kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. 2. jūlijā pie Baložiem sākās partizānu kauja ar vairākus simtus vīru lielu sarkanarmiešu kolonnu. Partizānu rindās bija apmēram 20 vīru, kam piebiedrojās arī pieci no Jelgavas atsūtītie vācu riteņbraucēji. Kaujā tika izmantots arī viens no partizānu iegūtajiem tankiem, ko bija izdevies salabot.Taču kaujas gaitā apklusa divi lietusgāzē izmirkušie ložmetēji, un pievakarē partizāniem, lai izvairītos no ielenkuma, nācās atkāpties Brakšķu stacijas virzienā. Vienlaikus kapteinis Švarcbergs nosūtīja izlūkos partizānu Pauli Albatu ar uzdevumu uzņemt sakarus ar vācu galvenajiem spēkiem. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Albats krita. Tajā pašā vietā pēc tam 🕇krita arī Andrejs Birznieks, kas bija nosūtīts uzmeklēt pazudušo Albatu.Partizāniem naktī beidzot izdevās nodibināt sakarus ar Brakšķu rajonā esošajiem vācu spēkiem, un nākamajās dienās tie kopā ar vāciešiem piedalījās sarkanarmiešu kolonnas iznīcināšanā. Šīs operācijas laikā apmēram 300 lielinieki tika sagūstīti.https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BISENIEKS JĀNIS, 1920-1944, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BISENIEKS ŽANIS, bijušais Zenītartilērijas pulka radiotelegrāfists, virsnieka vietnieks. Bijušais Zenītartilērijas pulka radiotelegrāfists virsnieka vietnieks Žanis Bisenieks no Rīgas 2. jūlijā tika ievainots, kad kopā ar vēl diviem partizāniem iesaistījās apšaudē ar komunistiskā okupācijas režīma kolaboracionistiem no kaimiņos esošā toreizējā Birzuļu pagasta, kas Palsmanē bija ieradušies, lai rekvizētu ugunsdzēsēju automašīnu. Lielinieki ievainoto partizānu pēc tam 🕇noslepkavojuši. Par Biseniekam blakus apglabātā otra partizāna nāves apstākļiem ziņu pagaidām nav. Palsmanes kapos, GPS GPS 57.418643, 26.201802, 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu Žaņa Bisenieka un P. Narbatoviča kopīgs apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BIŠA VALIJA, 1913., nacionālā partizāne, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībniece, 🕇kaujā kritusī 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BIŠS JĀNIS, leitnants, pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas iegāja mežā dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā, turpināja cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās #līdz 1950. gadam. Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BITĀNS–LIEPACIS JĀNIS – nacionālo partizānu vienības vadītājs, kas operēja Mālupes–Bejas pagastu teritorijā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BITE PĒTERIS. Pētera Prauliņa nacionālo partizānu grupas dalībnieks. 1945. gada 13. februārī PSRS Valsts drošības ministrijas karaspēks veica operāciju ar mērķi likvidēt nacionālo partizānu vienību, kas uzturējās Dimantu mežā uzbūvētajos ziemas bunkuros. Pirms operācijas čekisti sagūstīja vairāku partizānu tuviniekus un atbalstītājus, kurus izmantoja kā ķīlniekus, cerot tādējādi piespiest partizānus padoties.Tomēr partizāni atteicās nolikt ieročus un uzsāka kauju, kurā astoņi no viņiem – Osvalds Mežaraups, Eduards Kaminskis, Alberts Mežaraups, Voldemārs Juris Lācis, Antons Bružiks, Jānis Britāns un vēl divi nezināmi partizāni – krita. Kaujas laikā čekisti 🕇noslepkavoja arī četrus sagrābtos ķīlniekus – Martu Mežaraupi, Juri Resni, Albertu Lāci un Pēteri Biti.Lielinieki kaujā zaudēja desmit kritušos, tajā skaitā vienu virsnieku, kā arī vairākus ievainotos.Kauja ilga līdz naktij, kad izdzīvojušajiem partizāniem tumsas aizsegā izdevās izlauzties no ielenkuma.Kritušos partizānus un noslepkavotos ķīlniekus lielinieki aizveda uz Aknīsti un vēlāk slepus apraka pie Aknīstes kapiem.Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Bite Pēteris – čekistu noslepkavots partizānu atbalstītājs Sēlijā. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BITENIEKS ARNOLDS, 1921-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

BLAUS PĒTERIS, 1909. 12. XI, 🕇kritis 1941. 1. VII – aizsargs un Priekšēnu māju saimnieks Pēteris Blaus kopā ar bijušo policijas kārtībnieku Pāvilu Svikli no Liepkalnes bija devušies izlūkot, kur atrodas atejošās Sarkanās armijas daļas. Viņi, apbruņoti un ģērbušies aizsargu formas tērpos, neapdomīgi atklāti brauca pa lielceļu ar velosipēdiem. Pie Naudīcēniem (Emmas dzirnavām) viņus aizturēja lielinieki, kas abus partizānu izlūkus pēc pārmeklēšanas nošāva. Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Pētera Blaua individuāls apbedījums. LKOK simbols uz pieminekļa nav pamatots. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

BLUMBERGS ŽANIS, Bujānu māju saimnieks Ugāles pagastā, partizānu atbalstītājs, #čekistu mocīts.

BLŪMS JĀNIS – viens no 8 Rīgā pie tagad nojauktā Matīsa ielas 67. nama I korpusa 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietinātajiem Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājiem. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html Blūms Jānis – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Blūms Jānis – filmas ‘Nesalauztie’ konsultantu lomā aicinājām pašus partizānus – Valdi Dzelzsgalvi, Edgaru Krumholdu. Neraugoties uz cienījamo gadu skaitu, viņi tā aizrāvās, ka arī paši gribēja aktīvi pielikt roku. Kad bunkurā iekurināja krāsniņu, uzcepa lauku speķi no mājas, kas atbalstīja mūsdienu “mežabrāļus”, kad Jānis Blūms atcerējās savulaik dziedātās partizānu dziesmas, radās tāda kopības apziņa: zemessargiem, kas filmā tēloja partizānus, un bijušajiem mežabrāļiem. Tās bija tādas patiesas emocijas. Šaubos, vai kāds aktieris to spētu nospēlēt. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

BLŪMS KĀRLIS (MISTERS) – bijušais Latvijas armijas instruktors un vēlākais leģionārs, LTS(p)A 2. divīzijas komandieris, kritis pēc Jura Rudzāta. Uz pieminekļa tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”. Blūms Kārlis (Misters), vltn., partizānu grupas vadītājs. 1946.g. 25.02. Madonas apr. Saikavas pag. “Dambīšos” 🕇krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, “Misters”, Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) 2. divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, Aldis Ķevers, smagi ievainots, sagūstīts Jānis Ikaunieks.

BLŪZMANIS ARVĪDS ĒRIKS – Kabiles nacionālo partizānu grupas dalībnieks, piešķirts Viestura ordenis par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

BODNIEKS VILHELMS, aizsargs, partizāns, ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

BOGDĀNS PĒTERIS – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

BOGDEVIČS, Virbu pag. 1947. g., nr. O20264. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BOGUĻKO KONSTANTĪNS – nacionālais partizāns, 🕇kritis par Latvijas godu un brīvību. Ērgļu pagasta Katrīnā (Katriņā) piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem.Šis ir pirmais piemineklis nacionālajiem partizāniem, kas uzstādīts Latvijā, izbeidzoties komunistiskajai okupācijai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

BOJĀRS ALOIZS (1904.) – 1948.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BOJASTS ANDREJS. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BOLŠTEINS LUDVIGS, ( 1888. gada 5. februārī Sesavas pagasta Vējakrogā – 1940.21.VI), pulkveža Fridriha Brieža adjutants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1912. gadā, dienējis 3. Novorosijskas dragūnu pulkā, kur beidzis mācību komandu un atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē. 1914. gada jūlijā, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, mobilizēts. Nozīmēts par virsnieka v.i. Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku rotā. 1914. gada septembrī paaugstināts par praporščiku. 1915. gadā piedalījies latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā un oktobrī ieskaitīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, iecelts par bataljona (vēlāk pulka) komandiera adjutanta palīgu. 1916. gada februārī paaugstināts par podporučiku, jūnijā – par poručiku, bet decembrī – par štabkapteini. Vēlākā iecelts par pulka adjutantu. Piedalījies kaujās pie Franču mājām, Ķekavas, Ložmetējkalna un citur. Apbalvots ar Annas ordeņa III un IV šķiru, un Staņislava ordeņa III šķiru.Pēc lielinieku apvērsuma 1917. gada oktobrī Cēsīs #arestēts. Novembrī izbēdzis no Cēsu cietuma un devies uz Pleskavu, no kurienes nosūtīts uz virsnieku rezervi Vitebskā. 1917. gada decembrī atvaļināts un devies uz Maskavu, kur iesaistījies monarhistu organizācijā “Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība”, bijis pulkveža Fridriha Brieža adjutants. Pēc organizācijas sagrāves 1918. gada vasarā atgriezies Latvijā. 1918. gada 28. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kapteiņa pakāpē, nosūtīts uz Ventspili brīvprātīgo organizēšanai, taču bija spiests doties uz Liepāju, kur saformējis brīvprātīgo rotu. Ar to 1919. gada janvārī pievienojies Latviešu atsevišķajam (Kalpaka) bataljonam. Februārī iecelts par Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieku, organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam iecelts par Kalpaka bataljona adjutantu, piedalījies Skrundas atbrīvošanā. Aprīlī iecelts par Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes štāba priekšnieku. 12. jūlijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 9. augustā iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret bermontiešiem un 1920. gadā – pret lieliniekiem Latgalē. 1919. gada 14. novembrī paaugstināts par pulkvedi. Ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru Bolšteins apbalvots par to, ka no 1919. gada 3. novembra līdz 10. novembrim “Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu”.Savukārt ordeņa II šķira viņam piešķirta par “sekmīgām uzvarām pie Smārdes un Tukuma, kur 9. Rēzeknes kājnieku pulks viņa vadībā 21. novembrī deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana”. Par kauju nopelniem Neatkarības karā Bolšteins apbalvots arī ar Francijas Goda leģiona ordeni un saņēmis armijas virspavēlnieka pateicību.1920. gada 15. septembrī pēc paša vēlēšanās no armijas atvaļināts. Strādājis savā jaunsaimniecībā Bērzmuižā pie Līvbērzes, aktīvi piedalījies Jelgavas apriņķa aizsargu organizēšanā, bijis Dobeles bataljona komandieris. 1925. gadā iecelts par Iekšlietu ministrijas Aizsargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928. gadam. Pēc tam militarizētās robežapsardzības priekšnieks. 1935. gadā paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes komandieris.Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes ordeņa I šķiru, Somijas Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Zelta krustu, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 21. jūnijā izdarījis 🕇pašnāvību. Tiek stāstīts, ka Bolšteins pirms pašnāvības uz sava rakstāmgalda esot atstājis vairākas zīmes. Vienā no tām rakstīts: “Es nespēju nojaukt to, ko ar savu mūža darbu esmu cēlis.” Citā zīmītē bijis lasāms: “To cilvēku rokām, kas radīja skaisto Latviju, viņa tiek izpostīta. Es to nevaru pārdzīvot un tāpēc aizeju citā pasaulē.” Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Mežaparkā Siguldas prospektā 10 piemiņas zīme LKOK Ludvigam Bolšteinam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

BONDARS ALOIZS – Students, 18.06.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu 🕇noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BONZAKS JĀNIS – 1946.g. 24.01. kaujā ar čekas karaspēku Talsu apriņķa Lubes pagastā 🕇krita partizānu grupas vadītājs Jānis Bonzaks, dalībnieki Voldemārs Ružģiets un Žanis Vītols. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Bonzaks Jānis, Lubezeres-Laidzes pag., nošauts 1946. g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Lubezeres un Laidzes pagastos.Viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Lubezeres un Laidzes pagastos. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis BonzaksJānis, nacionālais partizāns. Lubes pagastā vietā, kur 1945.? gada 24. janvārī krita nacionālie partizāni Voldemārs Ružģiets, Jānis Bonzaks un Žanis Vītols, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BOREIKO KONSTANTINS, 1925.-1946.28.V. Asūnes pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

BRAKOVSKA VALLIJA, Stendes pag., 1946. g., nr. 28644. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BRAKOVSKIS KĀRLIS, Stendes pag., 1950. g., nr. 6553. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BRANTS ARTŪRS, 1920; 🕇nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

BRASLA ANTOŅINA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

BRATUŠKINS ANTONS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Bratuškins Antons, 03.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BRATUŠKINS JĀNIS (BRATUŠINS?), 1924. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Bratuškins Jānis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1946. gada 8. maijā cīņā ar padomju okupantiem Pūres pagasta skolas tuvumā. Pūres pagastā pie Pūres pamatskolas piemiņas zīme nacionālajam partizānam Jānim Bratuškinam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

BRATUŠKINS JEZUPS – Purviņš, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BRAUZIŅŠ ĒRIKS, 1930.g.- 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. Uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BREIKŠS DAILONIS (“EDGARS”), nacionālo partizānu grupas vadītājs Raunā. Zem Daiņkalnu un Graškalnu mājām izbūvētajos bunkuros laikā no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupa. Dailoņa Breikša (“Edgara”) vadītā nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam tā uzturējās Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D. Breikša partizānu grupu, kurā darbojās Dailoņa Breikša grupā darbojās Imants Lācis (“Andris”), viņa māsas Dzidra Līvija, Mirdza Lilija un Regīna, kā arī Jānis Zariņš (“Janka”), nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc tā bija spiesta pārvietoties. Pa vasarām partizāni dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros. 1952. gada 16. aprīlī partizānu slēptuves tika atklātas pēc sniegā atstātajām pēdām un ielenktas. Nevienlīdzīgā kaujā ar lielinieku pārspēku gandrīz visi partizāni krita. Izdzīvoja vienīgi tobrīd 15 gadus vecā Regīna Lāce (vēlāk – Tīliba), kuru pārējie partizāni – divas viņas vecākās māsa un brālis – , kas bija patvērušies bunkurā zem Daiņkalnu mājām, no slēptuves izgrūduši, lai viņa izdzīvotu un vēlāk varētu pastāstīt par notikušo. Kaujā 🕇krita pats D. Breikšs, I. Lācis un M. Lāce. J. Zariņš, D. Lāce un mežsargs A. Pērkons nošāvās. Lai gan precīzu ziņu par lielinieku zaudējumiem nav, vietējie stāsta, ka “Daiņkalnos” partizāni četrus čekistus esot nošāvuši, bet septiņus smagi ievainojuši. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BRICIS ALFRĒDS – grupas komandieris Jāņa Ozola partizānu grupā Liepnā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BRICIS PĒTERIS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

BRĪDAKS ARTŪRS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Brīdaks Artūrs – lauksaimnieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BRIEDIS BROŅISLAVS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BRIEDIS PĒTERIS, 1894. gada 23. jūlijā Drustu pagasta Auļukalna ciema “Muižniekos”, pulkvežleitnants, izglābjot ģimeni padevies gūstā, nošauts Noriļskā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iestājies 3. Pēterhofas praporšiku skolā, ko beidzis tā paša augustā augustā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. gada jūlijā kaujā kontuzēts, augustā paaugstināts par poručiku un oktobrī pārcelts uz Ziemeļu (Rīgas) frontē esošo 52. darba bataljonu. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa III šķiru. 1918. gada februārī atvaļināts, apmeties uz dzīvi Vidzemē.No 1919. gada 18. jūnija Pagaidu valdības bruņotajos spēkos leitnanta pakāpē, dienējis 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, 1921. pārcelts uz 1. Latvijas strēlnieku pulku, bet 1922. gadā ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus, 1928. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par rotas komandieri 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1933. gadā beidzis bataljona komandieru kursus, 1937. gadā piekomandēts 16. Jelgavas aizsargu pulkam, pulka komandiera palīgs. 1940. gada jūnijā paaugstināts par pulkvedi leitnantu un iecelts par bataljona komandieri 2. Ventspils kājnieku pulkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts PSRS okupācijas armijas 24. teritoriālajā korpusā. 1941. gadā apcietināts uz izvests uz PSRS teritoriju. Ieslodzīts vienā no komunistu #koncentrācijas nometnēm Noriļskā, kur saskaņā ar Latvijas armijas augstāko virsnieku biogrāfiskajā vārdnīcā sniegtajām ziņām 1941. gada (?) 29. jūnijā 🕇noslepkavots. Mazsalacas kapos komunistu noslepkavotā pulkveža leitnanta Pētera Brieža simbolisks apbedījums.https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

BRIKMANIS ALFONS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Brikmanis Alf. – namdaris, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BRIKMANIS ROBERTS, bijušais Palsmanes policijas virskārtībnieks, kaprālis, 1941. gadā 🕇kritis nacionālais partizāns, kritis 1941. gada 2. jūlijā uzbrukumā pa Vidzemes šoseju atejošai PSRS okupācijas armijas kolonnai pie toreizējā Birzuļu pagasta “Iežu” mājām. Palsmanes kapos, GPS GPS 57.418643, 26.201802, 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Roberta Brikmaņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BRITĀNS JĀNIS – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos. Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Britāns Jānis – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BRĪVNIEKS KĀRLIS, “MISIŅŠ” – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) partizānu grupas vadītājs. 1945-46. gada ziemu Misiņa grupa aizvadīja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā, kur bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. Grupa tobrīd izdeva savu avīzi “Kurbads”, kuras redaktors bijušais kara ziņotājs Pēteris Arvīds Šāvējs. 1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks. Grupai ar kauju izlaužoties no aplenkuma, krita astoņi partizāni. (Kā stāsta grupas toreizējais sakarnieks Tālivaldis Bāliņš, seši no kritušajiem palikuši kaujas vietā, bet divus čekisti aizveduši sev līdz un apglabājuši nezināmā vietā. Taču saskaņā ar kapu plāksnēm, kas uzstādītas uz kopiņām Dzelzkalnu brāļu kapos, tur šobrīd apbedīti septiņi no 23. februārī kritušajiem.) Pārējai grupai, iznīcinot divas komunistu ložmetēju apkalpes, kurām bija jānogriež iespējamais partizānu atkāpšanās ceļš, izdevās no aplenkuma izlauzties. Pēc tam grupa sadalījās, daļai dodoties uz Kabiles mežiem, diviem partizāniem – uz Ventspili, bet pārējiem pēc Ventspils-Rīgas šosejas un Rindas upes šķērsošanas sasniedzot Puzes Bētmejus.23. februāra kaujā krita pulkvežleitnants Rūdolfs Opmanis, lauksaimniecības akadēmijas 3. kursa students Pēteris Šāvējs, elektrotehniķis Jānis Sēkliņš, medicīnas fakultātes 3. kursa students Lūdolfs Kļava, komercskolas absolvents Alfrēds Grāvelsiņš, students mežkopis Bruno Auers, tieslietu fakultāti beigušais Maksis Ķierpe un Roberts Krastiņš. Sešus no viņiem 1946. gada pavasarī turpat Vārnu valkā apbedīja partizānu atbalstītāji. Kritušo partizānu apbedījuma atrašanās vietu visus okupācijas gadus atkārtoti iezīmēja ugālietis Imants Kalnenieks. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Brīvnieks Kārlis, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizānu komandieris. Brīvnieks Kārlis – 1946. gada 23. februārī Tārgales pagastā pie Vārnuvalka notika asiņaina kauja starp komandiera Brīvnieka vadīto Latvijas nacionālo partizānu grupu viņu nometnes vietā un padomju okupācijas armijas iznīcinātāju nodaļu. Cīņā krita seši partizāni, kurus vietējie iedzīvotāji paslepus apbedīja turpat mežā. Vēlāk turpat apbedīja bez tiesas un sprieduma vēl divus nošautos. 1945.g. vasarā Latvijas teritorijā izvērsās aktīva nacionālo partizānu darbība. Šis laiks bija Latvijas partizānu cīņu kulminācijas punkts. Kurzemē darbojās ap 4000 partizānu. Puzes – Piltenes partizānu grupu, kas bāzējās Zūru meža masīvā, tajā laikā vadīja Kārlis Brīvnieks. Viņa rīcībā bija vairāk nekā 40 vīru, kas bija izvietoti Zūru meža masīva centra bunkuros. 1946.gada 23.februārī apmēram bataljonu liela čekas speciālā karaspēka vienība, kas atbrauca automašīnās, ielenca partizānu nometni. Izlaužoties no ielenkuma, sadursmes vietā palika kritušie partizāni: pulkvedis Opmanis, Pēteris Šāvējs, Jānis Sēkliņš, Rūdolfs Kļava, Alfrēds Grāvelstinš, mežkopis Bruno Auers, Maksis Ķērpe un Roberts Krastiņš. Seši no viņiem tika apbedīti kaujas vietā Zūru mežā tā sauktajā “Vārnu Valkā”. Apglabāti Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Brīvnieks Kārlis – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietinātsKurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājs. 2001. gada 11. oktobrī blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1946. gada 13. oktobrī tika aizturēti astoņi Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāji, kas Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html Brīvnieks Kārlis – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. Brīvnieks Kārlis – 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā?, aprakts Matīsa kapos Brīvnieks Kārlis – 01.01.1912 – 16.10.1946 (Lestenes Brāļu kapi Sector / Row / Plot : 00 / 000 / S4) Brīvnieks Kārlis – Rīga, Datējums: 1947 – 1994. LV_LVA_F 1994_A1_L20681

BRIZGA VISVALDIS ŽANIS (segvārds “Kārlis Krauja”, 1926–1950) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Zemgalē. 1949. gada 17. martā 760 vīru liela Valsts drošības ministrijas karaspēka vienība uzbruka Kārļa Kraujas partizānu nodaļas bunkuram Īles pagastā, kas atradās 300 metrus uz ziemeļiem no Priedaišu viensētas. Kaujas operācijas laikā nogalināja 15 partizānus un deviņus sagūstīja. Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet 🕇krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus. Pēc aculiecinieku stāstītā, visu piecu nobendēto cilvēku līķus mēģināja sadedzināt degošo māju ugunī un pēc tam sakrāva rindā gandrīz vai ielas malā. Pēc tam tos aizveda nezināmā virzienā, un viņu kapavieta joprojām nevienam nav zināma. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kaujas vietā uzcēla pieminekli. Kārļa Kraujas īstais vārds kļuva zināms tikai 1996. gadā.Lestenes Brāļu kapupiemiņas sienā atrodams uzraksts: Visvaldis Brizga 01.01.1926 – 24.02.1950. https://lv.wikipedia.org/wiki/Visvaldis_Žanis_Brizga Brizga Visvaldis – (“Kārlis Krauja”) – 1948.-49. g. ziemā Jelgavas apriņķa Lielauces, Īles un Zebrenes pagastu robežu tuvumā, netālu no Īles mežniecības bija apmetusies apvienotā latviešu-lietuviešu grupa “Kārļa Kraujas”, īstajā vārdā Visvalža Brizgas vadībā. Grupa bija izbūvējusi slēgtu, labi maskētu bunkuru, kas izmēru ziņā ir lielākais zināmais slēgtais nacionālo partizānu bunkurs Latvijā. Grupā bija 27 dalībnieki, no tiem 1949. gada 17. martā kaujā piedalījās 24 vīri, 15 latvieši un 9 lietuvieši. Uzbrukums “Kraujas” grupai bija rūpīgi izplānots. Kā liecina PSRS Valsts Drošības ministrijas (VDM) Iekšējā karaspēka 5. divīzijas komandiera ģenerālmajora P. Ļeontjeva 1949. g. 16.03. apstiprinātais uzbrukuma plāns, tajā piedalījās 760 vīru liela apvienotā VDM karaspēka vienība, kuras sastāvā bija Latvijas teritorijā dislocēto VDM 5. divīzijas 261., 36. un 32. pulku karavīri un virsnieki, no tiem 600 bija bloķējošajā grupā, 120 izlūkgrupā un 40 – rezerves grupā. Pēc vietējās Jelgavas apriņķa VDM daļas ziņām, mežabrāļu bunkurs atradās ap 300 m uz ziemeļiem no Priedaišu mājām. Šajā vietā grupa atradās no 1948. gada oktobra, apkārtējās mājās grupai bija plaša atbalstītāju bāze. Bunkuram bija 2 izejas un tā pieejas ceļiem bija signalizācija. Tā apkārtne bija mīnēta. VDM karaspēka vienība uzbrukuma rajonā ieradās 1949. gada 17. martā plkst. 5.00., 35 smagajās mašīnās. Vispirms tika veikta operācijas rajona bloķēšana, izlūkošanas-meklēšanas grupa ieradās izejas pozīcijā 7.30, uzbrukums sākās 8.00. Grupas likvidāciju bija paredzēts veikt ar aplenkšanas metodi, vienpusēja uzbrukuma veidā, pārējos [iespējamos grupas atkāpšanās] virzienus nosedzot ar sedzējgrupām. Pēc operācijas tika sastādīts akts par tās rezultātiem. Tajā redzams, ka operācijas vadības grupā bija LPSR VDM 2N daļas darbinieki apakšpulkvedis Sabitovs, majors Voroņins un VDM 5. divīzijas virsnieki apakšpulkvedis Lopuhovs un kapteinis Drozdovs. Pēc Latvijas PSR VDM uzdevuma veiktā operācija ilgusi no 1949. gada 17. marta plkst. 8.00 līdz 17.00. Ap plkst. 9.00 trieciengrupa 120 cilvēku sastāvā atklāja labi maskētu bunkuru, tā garums bija 45 m, ar 2 lūkām, apkārtne 15-20 m rādiusā mīnēta ar tālvadības mīnām. Kad trieciengrupa atklāja bunkuru un tuvojās tam, partizānu grupa sāka uzbrucēju apšaudīšanu no abām lūkām un uzspridzināja 42 mīnas, pārējās 28 sapieri uzbrukuma laikā padarīja nekaitīgas. 3 stundu ilgās kaujas rezultātā, uzspridzinot bunkura pārsegumu 2 vietās, izdevās to aizdedzināt. Kad kaujas grupa nobloķēja bunkuru, tajā atradās 24 partizānu grupas dalībnieki, no kuriem tika sagūstīti 9 (7 latvieši, 2 lietuvieši), kaujā krita 15 (8 latvieši, 7 lietuvieši). Pēc kaujas tika atrasti šādi ieroči: 82 mm mīnmetējs – 1, mīnmetēja mīnas – vairāk nekā 30, uzsprāga, degot bunkuram, balsta ložmetējs – 1, rokas ložmetēji – 2, dažādi automāti -11, šautenes – 9, pistoles – 6. Uzbrucēju zaudējumi: smagi ievainoti, miruši 3 VDM Iekšējā karaspēka karavīri, viegli ievainoti 2. Pēc PSRS VDM dokumentiem (publicēti H. Stroda sastādītajā dokumentu krājumā “Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944.-1956., “Preses nams”… Nacionālo partizānu grupa, kas Dobeles apkārtnē darbojās Visvalža Brizgas (segvārds – “Kārlis Krauja”) vadībā, izveidojās 1947. gadā. 1948. gada oktobrī tai pievienojās deviņi lietuviešu nacionālie partizāni. Netālu no Īles, Zebrenes un Lielauces pagastu robežu sadures vietas partizāni pārziemošanai izbūvēja plašu bunkuru, kur arī aizvadīja 1948/49. gada ziemu.Tomēr bēdīgi slavenais čekas aģents Marģeris Vītoliņš okupācijas varas iestādēm uzrādīja bunkura atrašanās vietu, un 1949. gada 17. martā PSRS iekšlietu karaspēka vienības 760 vīru sastāvā bunkuru, kur tobrīd atradās 24 partizāni, ielenca. Triecienā pašam bunkuram piedalījās 120 31. pulka 1. rotas karavīri. Pēc sīvas kaujas, kas ilga vairākas stundas, 15 partizāni krita, bet deviņi bija spiesti padoties.Saskaņā ar komunistiskās okupācijas iestāžu oficiālajiem datiem kaujā kritis viens čekists, bet trīs guvuši ievainojumus. Taču izdzīvojušie partizāni uzskata, ka zaudējumi ienaidnieka pusē bijuši daudz lielāki. Tā M. Zihmanis izteicies, ka saskaņā ar dažām ziņām krituši 48 iekšlietu karaspēka karavīri. Uzbrukuma laikā Pats Krauja un divi viņa līdzgaitnieki bunkurā neatradās. Viņus okupācijas varasiestādēm izdevās #izsekot tikai 1950.gada ziemā, kad partizāni uzturējās pie saviem atbalstītājiem Saldū. 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, ekshumēja čekistu saspridzinātajā bunkurā palikušās kritušo partizānu mirstīgās atliekas un tā paša gada 14. novembrī pārapbedīja Bērzes pagasta Virkus kapos. 1995. gada 23. aprīlī netālu no bunkura paliekām tika uzstādīts balts koka krusts, pie kura piestiprināta plāksnīte ar tekstu: “Šai vietā 1949. gada 17. martā, pārspēka ielenkti, savas dzīvības atdeva 15 Latvijas un Lietuvas partizāni.” 1998. gada 23. oktobrī atklāts piemiņas akmens, ko pēc Kārļa Rīduža ierosmes dāvājuši Pērtas latvieši. 1997. gadā pēc “Daugavas vanagu” Dobeles nodaļas iniciatīvas sadarbībā ar Īles un Zebrenes pagastu pašvaldībām, Īles mežsaimniecību un Dobeles zemessargiem Meža dienu talkas laikā tika uzsākti bunkura atjaunošanas darbi, vadoties pēc izdzīvojušā partizāna Modra Zihmaņa norādījumiem. Atjaunošanas darbos aktīvi iesaistījās arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un apvienība “Visu Latvijai”. Bunkura atjaunošanas darbi tika pabeigti līdz Īles kaujas 60. gadadienai, un tas tika svinīgi iesvētīts 2009. gada 17. martā.Atjaunošanas darbi tika pabeigti 2013. gada rudenī un restaurētais bunkurs atkārtoti iesvētīts nākamā gada 17. martā. 1999. g.) http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Brizga Visvaldis (“Kārlis Krauja”), 1926. g. – iepriekšējā gada pavasarī iznīcinātās Īles partizānu grupas komandieris, kritis čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. Striķu ielas 33 namā 1950. gada ziemā bija patvēries iepriekšējā gada pavasarī iznīcinātās Īles partizānu grupas komandieris Visvaldis Brizga (segvārds “Kārlis Krauja”) un viņa līdzgaitnieks Juris Krusts (segvārds “Arvīds”). Tomēr partizāni tika sazīmēti un izsekoti.24. februāra agrā rītā māja tika ielenkta. Gan no 33. gan 35. nama uz aplencējiem tika atklāta uguns. Taču pēc neilgas apšaudes abi partizāni nolēma mēģināt izlauzties līdz netālu esošajam Veides mežam. Viņu atkāpšanos no bēniņu lūkas ar ložmetēju sedza Līze Bergmane.Tomēr Krusts krita jau uz mājas kāpnēm, kamēr Brizgu lode ķēra kādus 80 metrus tālāk. Abas ēkas tika aizdedzinātas. čekisti aicināja tajās esošos cilvēkus nākt ārā, solot saglabāt viņiem dzīvību. Taču tad, kad kāds šim aicinājumam atsaucās, tika atklāta uguns.Līdz ar 33. nama saimnieci Bergmani starp nošautajiem vai ugunsgrēka dūmos nosmakušajiem bija 35. nama īpašnieki un partizānu atbalstītāji tēvs un dēls Kuršinski, kā arī Leontīne Ezerkalne, kas par saimnieku sadarbību ar partizāniem neko neesot zinājusi.Saldū Striķu ielas un Lauku ielas stūrī netālu no vietas, kur 1950. gada 24. februārī apšaudē ar čekistiem krita nacionālie partizāni piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. Brizga Visvaldis (Kārlis Krauja) – uz pieminekļa Visvalža Brizgas vadīto Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BROKĀNS JĀNIS – KRŪMS, 27.10.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BROŅISLAVS (ARVĪDS BĪRIŅŠ?), 1945.16.VII – Susējas rotas nacionālais partizāns, 🕇kritis uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BROŠS ELMĀRS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Brošs Elmārs – lopkopības instruktors, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BROŽE VILIS (-1945.) – 1945. gada 24. decembrī 🕇kritis tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

BRUCERS, kareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Tēvijas redakcijā pastāstīja par savu bēgšanu no sarkanarmijas rindām, lai pēc tam partizānu cīņās Ziemeļvidzemē izdzītu čekistus un sarkanās kara flotes jūrniekus no Liepupes, Skultes un beidzot no Limbažiem. Kad Lielvācijas armija tuvojās, sarkanie pa kaklu, pa galvu steidzās atkāpties. Atsevišķā sakaru bataljona daļa, kurā bija arī 44 latvieši — 4 virsnieki ar kapt. Lūsi priekšgalā un 40 instruktori un kareivji, saņēma rīkojumu palikt un noņemt divīzijas sakaru tīkla telefona vadus un radiostacijas. Sakarniekiem atstāja 6 smagās auto mašīnas. Latvieši sakrāva visus sakaru līdzekļus, kā arī lielāko daļu ieroču un munīcijas pirmajās 3 automašīnās un arī paši novietojās pie ieročiem. Sākot braucienu uz ziemeļiem, ceturtās mašīnas šoferis, arī latvietis, panāca «motora bojāšanos» un tā deva trim pirmajām mašīnām iespēju ātri pazust un nogriezties pa citiem ceļiem mežos. Tā latvieši nevien paši atbrīvojās no sarkanajiem, bet atbrīvoja arī sarkanos no visiem sakaru līdzekļiem…. Drīzi pie partizāniem ieradās Vidrižu aizsargu nodaļas pr-ks Ādminis. Viņa vadībā liela partizānu grupa devas tīrīt Vidrižus un apkārtni no sarkanajiem gvardistiem, kas bija sākuši apkārtnes izlaupīšanu. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:164010|article:DIVL668

BRŪNIŅŠ VISVALDIS, nacionālais partizāns, 1911. gada 18. janvārī, rez. leitn., nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Tā dēvētā Raganas kauja notika naktī uz 1941. gada 4. jūliju starp leitnanta Visvalža Brūniņa komandēto nacionālo partizānu grupu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta operatīvās grupas kaujiniekiem, kas pēcpusdienā bija ieradušies Sējas pagastā, lai noskaidrotu situāciju un sākuši terorizēt apkārtnes iedzīvotājus.Atsaucoties vietējo partizānu lūgumam pēc palīdzības, grupa Krimuldas un Inčukalna partizānu, kuru vidū bija arī dezertējušie 24. teritoriālā korpusa karavīri, 3. jūlija vakarā devās uz Sējas pagastu. Aptuveni 30 partizāni izvietojās slēpnī pie Straupes šosejas iepretim Engelhartes muižas ceļa galam uz Voltrāmu māju zemes. Kad slēpnim tuvojās lielinieku vienība vairākos kravas spēkratos, partizāni uz tiem atklāja uguni, kas sākotnēji izraisīja pretinieku apjumu, un tie, ciešot zaudējumus, atkāpās. Taču, nonākuši aizsegā, lielinieki izvērsās ķēdēs un, vairāku smago ložmetēju atbalstīti, uzsāka pretuzbrukumu.Partizāni, kuru rīcībā bija tikai ne visai labā kārtībā esošas šautenes un viena patšautene, neizturēja lielinieku pārspēku un bija spiesti atkāpties, kaujas laukā atstājot astoņus kritušos. Saskaņā ar tā laika preses publikācijām un norādēm kritušo apbedījuma vietā – Inčukalna Vecajos kapos – kaujā krita kareivji Jānis Minkevičš, Juris Ķelmers, Kārlis Gausens, kaprālis Jānis Tomašūns, kareivis Jānis Kurpnieks, rezerves leitnants Visvaldis Brūniņš, kaprālis Haralds Grindulis un Raganas aptiekāra dēls, students Pēteris Praškevičs. Tajā pašā laikā vēsturnieks Uldis Neiburgs starp kritušajiem min Vili Vīburgu, taču nenorāda Haraldu Grinduli. Savukārt Kārļa Gausena uzvārds saskaņā ar U. Neiburgu ir “Gansons”. Kaujas laikā tika ievainots arī 17 gadus vecais Rēzeknes vidusskolas audzēknis Jānis Porietis, kuru čekisti sagūstīja un pēc spīdzināšanas vēlāk pie Stalbes muižas noslepkavoja.Precīzu ziņu par zaudējumiem, kurus Raganas kaujā cieta lielinieki, nav, taču saskaņā ar Voltrāmu māju iedzīvotājas Maijas Vijcieps vēlāk stāstīto “kritušie krievi gulēja mūsu rudzu laukā vairākas dienas, tad māte lūdza tēvu, lai apbedī. Tēvs aizjūdzis zirgu un salicis kritušos ratos – bijuši kādi septiņi vai astoņi – un aizvedis uz Ziemeļu kapiem”. Savukārt Inčukalna partizānu komandieris Maksis Cālītis gadu pēc kaujas rakstījis, ka daļa lielinieku, kas krituši pašā kaujas sākumā, palikuši automašīnās, un domājams, ka tos lielinieki pēc kaujas aizveduši sev līdz un apglabājuši paši.Kritušie partizāni apglabāti Inčukalna Vecajos kapos (Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.680271941. gadā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi. Tas bija pirmais un arī pēdējais piemineklis 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem, kuru paspēja uzstādīt pirms atkārtotās komunistiskās okupācijas); Raganā Rīgas-Valmieras šosejas malā labajā pusē pirms iebraukšanas Raganā piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

BRUNOVSKIS JURIS, no Rīgas, 1.jātnieku pulka virsleitnants, 🕇krita1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Brunovskis, virsleitnants, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., partizānu uzbrukumā Limbažu čekistiem pulkvežleitnanta Rekes grupas kreisā spārna grupu vadīja vltn. Brunovskis. Nepazīdama pilsētu un apkārtni, šī grupa — 11 cilvēki pa Jūras ielu tomēr ielauzās pilsētā, ieņēma atstāto milicijas ēku un uzvilka tur sarkanbaltsarkanos karogus. Otrā grupa kapt. Lūša vadībā atdūrās pret nopietnu pretestību no ļoti stipri nocietinātās čekas ēkas. Tad pirmā grupa devās tālāk stacijas virzienā. Taču kādā ceļu sazarojumā šī grupa nokļuva sarkano ugunīs no divām pusēm. Varoņa nāvē krita grupas vad. vltn. Brunovskis, bet, viņam palīdzot, ar sprāgstošām lodēm ļoti smagi ievainoja kapr. Zirni un vieglāk kar. Grīnbergu. Atlikušajiem cīnītājiem tomēr izdevās nocietināties kādā māja un atšaudoties pamazam atkāpties uz pozīcijām ģimenes dārziņos ezermalā. … Limbažu atbrīvošanas cīņā varoņa nāvē krituši: vltn. Brunovskis, administratīvais ltn. Konrāds, v.v. Vidmunds, v.v. Lauva, kapr. Dīckalis. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

BRŪNS JĀNIS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Liepājas apriņķa teritorijā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Brūns Jānis – uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. 1947.g. pavasarī apšaudē krita A. Dadzis, bet G. Rukuts tika nāvīgi ievainots. Trešajam – J. Brūnam, lai gan sašautam kājā, izdevās izlauzties un atgriezties bunkurā. 1949.g. vasarā smagi ievainoto Brūnu čekisti #sagūstīja. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BRUŠS ALBERTS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BRŪVERIS NIKOLAJS (28.01.1925.-18.10.2005.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

BRŪVERS DONATS – 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BRŪVERS LEONS, Laucienas pag., 1948. g., nr. 2822. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BRUZIŅŠ ĒRIKS (dz. 1930.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

BRUŽIKS ANTONS – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Bružiks Antons – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BRUŽS ALBERTS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BRUŽUKA IRMA – Pētera Prauliņa grupas partizāne, pēc smaga ievainojuma 1947. gada 17. maijā 🕇mirusi Jēkabpils slimnīcā un tikusi apglabāta ārpus pilsētas kapiem. Taču, kapsētu paplašinot, viņas apbedījums nonācis kapu teritorijā un tagad atrodas pareizticīgo sektorā (2151 vieta). Sākotnēji Irmas Bružukas kapu pēc atgriešanās no izsūtījuma sameklējusi un slepus kopusi viņas māte. Apbedījums ticis iesvētīts tikai 1991. gada 13. augustā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2003. gada maija beigās uz viņas kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemineklis. Tā uzstādīšanu finansējusi Kanādas latviešu sabiedrība un toreizējā Jēkabpils rajona pašvaldība.Jēkabpils pilsētas kapos nacionālās partizānes Irmas Bružukas individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BRUŽUKS ARTŪRS, 1913.-1949.16.V – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BŪČIŅA-RODOVIČA BIRUTA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

BŪČIŅŠ ELMĀRS, 1929.12. II – 1999. 21. I – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Būčiņs Elmārs – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji.

BUGNIUS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Ukros pie bijušās pamatskolas. LNPA, LLKS. Ukru pagasta nacionālajiem partizāniem 1944.g. – 1954.g.cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 🕇krita1948.gada 26. oktobrī Ukru pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BUIČENKA BRONIUS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BŪKA VLADISLAVS – Dunavas kaujā 1945. gada 2. jūlijā 🕇kritis nacionālais partizānis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

BUKĀNS ILGMĀRS “ČIKS” – no četru cilvēku grupas, kas atdalījās no Jāņa Bitāna–Liepača vienības, kas operēja Mālupes–Bejas pagastu teritorijā, un uzsāka patstāvīgu darbību Ziemera–Jaunlaicenes–Veclaicenes pagastos. 1950.gada 3.martā 🕇sadega čekistu nodedzinātā šķūnī Igaunijā Napkes mājās. Partizānu mītnes vieta bija Igaunijas robežas tuvumā, netālu no Rīgas–Pleskavas šosejas, kādā uzkalniņā pamatīgi izbūvētā bunkurā. Grupas dalībnieki bija bruņoti ar mašīnpistolēm un pistolēm, bija arī ložmetējs.1950.gada 2.martā čekisti bunkuru atklāja, taču partizāni to jau pirms divām stundām bija pametuši, jo netālu dzīvojošais atbalstītājs Augusts Jansons paspēja tos brīdināt. Tomēr atkāpšanos sarežģīja svaigi uzsnigušais sniegs, kurā bija labi saskatāmas pēdas. Partizāni patvērās robežas Igaunijas pusē esošo “Napkes” māju šķūnī. Tur viņus 3. martā ielenca čekisti. Pēc ilgākas apšaudes čekistiem izdevās no laukakmeņiem mūrēto šķūni aizdedzināt. Ilgmārs Bukāns, Rolands Stebers un Elvīra Kangsepa kopā ar jaundzimušo meitiņu sadega. Pēterim Vikam izdevās izlēkt pa šķūņa logu un paslēpties mājas bēniņos, kur viņu arī atrada un nošāva. Pēc komunisti nodedzināja arī pārējās saimniecības ēkas, bet kritušo partizānu līķus nogādāja Alūksnē.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BUKĀTE DZIDRA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

BUKEIKA JĀNIS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka 1.bataljona vada partizāns. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

BUKS EDUARDS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BUKŠS JĀNIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BULAVS KRIŠS – pretpadomju jauniešu nacionālās pretošanās kustības “Kursa” 1946.-1947. dalībnieks, Baltijas kara apgabala tribunāls Liepājā 1947. gada 30. decembrī piesprieda nāves sodu; Tā kā 1947. gada vasarā uz laiku nāves sodu ļaunuma impērijā atcēla, tad piešķīra #brīvības atņemšanu uz 10 gadiem plus vēl 5 gadus tiesību zaudēšanu; pēc pārsūdzēšanas 25 gadus. Liepājas Centrālkapos piemineklis jauniešu pretošanās kustībai “Kursa” Nacionālās pretošanās organizācijas “Kursa” dalībniekiem Liepājā Krišjāņa Valdemāra ielā 4 pie Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes (bijušās Nikolaja ģimnāzijas) ēkas uzstādīta arī piemiņas plāksne. http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

BULIŅŠ ZIGFRĪDS (“GRAVA”) – Balvu pagasta Romūkstu kaujā #sagūstīts nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

BULS JĀNIS, 1916.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. Buls Jānis – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BUMBIERS TĀLIVALDIS, Talsi, 1948. g., nr. 1937. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BUMBULIS ARNOLDS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BŪMEISTERS FRICIS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Būmeisters Fricis – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

BUNKEVICS ERNESTS, Ārlavas pag., 1952. g., nr. 18968. Viens no 70 #čekas tiesātiem Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

BURĢELIS ERNESTS, 3. jūlija kaujā pie Graveniekiem 🕇kritis Vaiņodes nacionālo partizānu vienības cīnītājs – Ernests Burģelis, taču viņa apbedījuma vieta pagaidām nav zināma. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

BŪVKOKS, Vandzenes pag., 1947. g., nr. 1659. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

CAKULE AĻONA – 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritusi rudzātniece. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS ANTONS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Cakuls Antons (1921.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS BROŅISLAVS (1919.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS JURIS (1912.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Cakuls Juris – nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS ONUFRIJS (1908.) – 1949.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS PĒTERIS (1913.) – 1949.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Cakuls Pēteris, dz. 1913. g.- 1956. gadā Steķu silā kritis nacionālais partizāns, atdusas vieta joprojām nav zināma. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CAKULS VITĀLIJS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Cakuls Vitālijs (1925.) – 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

CĀLĪTIS KĀRLIS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

CĀLĪTIS MAKSIS EDUARDA dēls (KURGIS, CĀLĪTIS), dzim. 1906. gadā. Kopš 1934.gada maija ir politiskajā partijā «Pērkonkrusts», viņa pagrīdes pseidonīms bija «Kurgis» un «Cālītis». Miris Igaunijā pēc atgriešanās no izsūtījuma. Makša Cālīša ģimenē bija 3 bērni. Meita – Maija Cālīte, dzim. 1932.g. Alūksnē. Tautasdziesmu izpildītāja, koklētāja, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi. Dēls – Ints Cālītis, dz.1931.g., nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, bijušais politieslodzītais. Piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Cālītis Maksis – Inčukalna nacionālo partizānu komandieris, 1941. gada 4. jūlija Raganas kaujas dalībnieks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

CARS AUGUSTS – Jura Rudzāta partizānu grupas atbalstītājs, 25 gadi #konclāgerī. Piemineklis tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem ir Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”

CAUNE JEVGENIJS, 1928.-1946.28.VIndras pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

CELMIŅŠ EDGARS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

CIEKURZE MARIJA, 1874-1953, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

CIEKURZIS KĀRLIS, 1893-1954, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

CIETVĪRS ALBERTS-ERNESTS, Ārlavas pag., 1951. g., nr. 7007. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

CILINSKIS RŪDOLFS – partizānu atbalstītājs – ārsts. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIMOŠKA PĒTERIS – PSRS NKVD (čekas) vienības 🕇nogalināts Latvijas robežsargs. Tika apglabāts tagad Krievijas anektētās Abrenes katoļu kapos. Komunistiskās okupācijas priekšvakarā naktī uz 1940. gada 15. jūniju PSRS NKVD (čekas) vienības veica bruņotu uzbrukumu Latvijas robežsardzes posteņiem – Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei Masļenkos (Lejniekos) un 1. rotas 3. sardzei Šmaiļos, kas atradās toreizējā Abrenes apriņķa Augšpils pagastā. Iebrucēji nogalināja trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus. Vēl trīs cilvēkus uzbrucēji ievainoja. Atkāpjoties lielinieki pāri robežai uz PSRS sev līdzi ar varu aizveda 37 personas, tostarp 27 civiliedzīvotājus. Uzbrukuma laikā tika nodedzināta Masļenku sardzes ēka, kuru aizstāvot krita sargi Jānis Macītis, Pēteris Cimoška un Kārlis Beizaks. Apglabāts Saldus novada Novadnieku pagasta Elku (Sātiņu) kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIRCĀNS ANTONS («VĀRPA») – nākamais LNPA vadītājs pēc Pētera Supes, 🕇krita kaujā 1947. gada 7. jūlijā, bet pēdējo LNPA vadītāju leitnantu Broņislavu Slucki («Induli») sagūstīja 1953. gada 15. janvārī. https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta Circāns Antons (Vārpa), 24.01.1918., Latvijas Nacionālās partizānu apvienības (LNPA) štāba sakaru daļas priekšnieks, kritis 1947. gada 7.jūlijā Drustu pagastā. Drustu pagastā pie “Kaimiņiem” piemiņas akmens nacionālā partizāna Antona Circāna nāves vietā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Circāns Antons – Alsviķu pagastā “Čūskubirzī” piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem pie bunkura 57.390510, 26.867182. Tur Latvijas Nacionālās partizānu apvienības (LNPA) štāba sakaru daļas priekšnieks Antons Circāns 1947. gada jūnijā tikās ar tuvējās apkārtnes nacionālo partizānu pārstāvjiem. Viņa mērķis bija noorganizēt Vidzemes LNPA grupu konferenci. Tomēr Circāna iecere netika īstenota, jo 1947. gada 7. jūlijā netālu no Drustiem viņš 🕇kritis.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Circāns Antons – Jaunpiebalgas pagasta Abrupē Jaunpiebalgas–Vecpiebalgas ceļa kreisajā pusē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem pie bijušā pagastnama, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik izstādīja apskatei un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas.“Cīņā pret komunistisko režīmu kritušie nacionālie partizāni. Šajā vietā padomju okupanti pameta savus upurus latviešu iebiedēšanai.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html Circāns Antons – Vārpa, 07.07.1947 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIRCENIS ĀDAMS – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIRCENS ALOIZS – DOTIS, 24.08.1947 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIRCENS DONATS – GRAVA, 31.08.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CIRCENS JĀNIS – RAITIS, 04.01.1949 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

CĪRULE MARIJA, 1880-1950, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

CĪRULIS AUGUSTS, 1876-1950, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

CĪŠS ANDREJS (“LAUVA”) – 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagasta Krievu purvā 🕇noslepkavotais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Cišs Andrejs, dzimis 1913. (1924.?) gadā, segvārds “Lauva” no Pūgaiņiem – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

CUKURS J. – Liepājas tehnikuma audzēknis. Galvenie boļševiku apcietinātāji — Incenbergs, Kalniņš, M. Drāznieks u.c. devās uz Rucavu, lai tur nodibinātu sakarus ar vācu armijas priekšējām vienībām, jo telefona vadi bija bojāti. To salabošanu uzņēmās Liepājas tehnikuma audzēkņi J. Cukurs un Straupenieks. 1941.g. 27. jūnijā telefona līniju arī salaboja. Telefoniskā sarunā ar Rucavā novietotām vācu karaspēka daļām lūdzu dot mums ieročus cīņai ar boļševiku bandām. Skat. Drāznieks Miķelis https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ČEVERS PĒTERIS, dzimis 1914.gada 9.janvārī, miris 1951.gada 24.augustā, Māte Ģertrūde Čevers mirusi 1983.gada 22.febr. ASV, sieva Velta (dzim. Kaktiņa, 1913) mirusi Kanādā 1994.gadā. Nacionālais partizāns, kapteinis, 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos. Čevers Pēteris, Čevera gr. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Bija kapteina Straumes grupā, vēlāk izveidoja savu grupu un turpināja cīņu Vandzenes mežos; Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības komandieris, Rīgā ar nāvi sodītais 1951.24.VIII. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Aktā par P.Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950.gada 2.novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4.nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.). Pēteris Čevers bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģionakapteinis, nacionālais partizāns (no 1945.gada 9.maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.). … Studiju laikā, būdams nacionāli noskaņots, iestājās organizācijā “Pērkoņkrusts” un latviešu studentu korporācijā Fraternitas Metropolitana. Pārtraucot studijas, iestājies Rīgas Kara skolā, kuru absolvēja 1937.gadā. Līdz 1940.gadam bija1.Jātnieku pulkā vada komandieris Daugavpilī. Pēc padomju okupācijas viņu iekļāva 24.latviešu teritoriālajam korpusā, 1941.gada pavasarī pārcēla uz 186.kājnieku pulku, kurš dislocējās Alūksnē. 1941.gada maijā norīkots par garnizona komandieri Ostroviešu nometnē, kur atradās līdz latviešu virsnieku arestam 1941.gada 14.jūnijā. Uzzinot par paredzamajiem arestiem, P.Čevers kopā ar vairākiem citiem virsniekiem iesaistījās pulkvežleitnanta Kārļa Aperātavadītajā “Dzimtenes sargu” vienībā. 1942.gada februārī brīvprātīgi iestājās 23.Kārtības dienesta bataljonā. No 1942.gada marta līdz 1943.gada februārim izgāja speciālu apmācību, dienēja speciālo uzdevumu pulka “Brandenburga 800” 1.(baltiešu) rotā. Staļingradas frontē kā grupas komandieris veica izlūkošanas uzdevumus pretinieka spēku aizmugurē. No 1943.gada marta beigām Latviešu leģiona sastāvā cīnījāsAustrumu frontē, vēlāk kļūstot par19.divīzijas 43.pulka 13.Smagās (prettanku) rotas komandieri, ar kuru izstaigāja kauju ceļus no Veļikajas upes krastiem līdz Kurzemei. Apbalvots ar 2. un 1.šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi. Pēc Vērmahta kapitulācijas Kurzemē P.Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem ar ieročiem apmetāsTalsu apriņķa Vandzenes pagastamežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, kurā darbojās Engures—Zentenes apkārtnē līdz 1948.gada pavasarim. No 1948.gada maija P.Čevers kļuva par grupas komandieri, kas dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes u.c. apkārtējo pagastu teritorijā. 1950.gada 3.februārī P.Čevera grupa izcīnīja kauju ar VDM karaspēka vienību, kuras rezultātā krita seši grupas dalībnieki, pārējie, izlaužoties no divkārša aplenkuma, aizgāja no vajātājiem. Nodevības rezultātā 1950.gada 1.—2. novembra naktī P.Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika #sagūstīti. 1951.gada 3.aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda P.Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessodstika izpildīts 1951.gada 24.augustā. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pēteris_Čevers

ČĪČIS ILGVARS – Liepājas Centrālkapos piemineklis jauniešu pretošanās kustībai “Kursa” Nacionālās pretošanās organizācijas “Kursa” dalībniekiem Liepājā Krišjāņa Valdemāra ielā 4 pie Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes (bijušās Nikolaja ģimnāzijas) ēkas uzstādīta arī piemiņas plāksne. http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Čīčis Ilgvars – uz LNPA uzcelta pieminekļa Durbes Priedienas kapsētā ar 58 nacionālo partizānu, pretestības kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju vārdiem. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/durbes-priediena-kapos-piemineklis.html

ČIMURS TĀLIVALDIS, 1943-1949, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ČOKA EDUARDS, 1917. gada 16. novembrī Ipiķu pagasta Tellēs – 1946.25.VIII, Latvijas armijas leitnants, Rūjienas skolotājs, leģionārs, nacionālais partizāns. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1937. gadā iesaukts obligātajā karadienestā. Pēc instruktoru kursu beigšanas iestājies Kara skolā, kuru komunistiskās okupācijas dēļ nav beidzis. Strādājis Rūjienas ģimnāzijā par vingrošanas skolotāju. Sākoties karadarbībai starp Vāciju un PSRS, sekojis dienests Latviešu leģionā, kur arī ieguvis leitnanta pakāpi. 1944. gada jūlijā pēc ievainojuma līdz atlabšanai atgriezies Rūjienā, kur palicis, līdz sākusies atkārtotā komunistiskā okupācija. Čoka atsācis strādāt Rūjienas vidusskolā par fizkultūras skolotāju, taču 1945. gada janvārī, glābjoties no aizturēšanas, aizgājis mežā, kur ar laiku izveidojis nacionālo partizānu vienību. 1946. gada 25. augustā iekritis čekistu slēpni. Apšaudes laikā Čoka trīs lieliniekus nāvīgi ievainojis, taču pēc čekistu papildspēku pienākšanas 🕇kritis arī pats. Kur kritušais partizāns apglabāts nav zināms. Pēc Čokas nāves viņa vadītā Jeru partizānu grupa izklīdusi, un lielākā daļa tās dalībnieku legalizējušies. Jeru pagasta Endzelē Rūjienas–Valmieras lielceļa labajā pusē pie Vālēm, iepretī pagriezienam uz Endzeli piemiņas zīme nacionālā partizāna Eduarda Čokas nāves vietā. Čokas vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā, turklāt divas reizes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

ČUDE PĒTERIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: “Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ČURIŠĶIS JĀNIS, Spāres-Veģu-Stendes apk., ”Kanādas piecīšu” partizānu grupas vadītājs, #apcietināts 1950. g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Sabiles, Veģu, Kalešu un Spāres apkārtnē darbojās grupa „Kanādas piecīši” (mežabrāļu grupa „Kanādas piecīši”, kuri paši sevi dēvēja arī par “Tanku briesmām”)

DABRIS ALFREDS, 1915. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

DAMANE MILDA, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāne, 🕇apglabāta Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka Damane Milda – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāne. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

DAMBERGS KĀRLIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DAMBIS ARVĪDS, Kandavas pag., 🕇nošauts 1949. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DAMBIS JĒKABS – 1941. gada jūnijā kritis nacionālais partizāns. Zvārdes pagasta Dumpju kapos divu 1941. gada jūnijā 🕇kritušo nacionālo partizānu kopīgs apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DAMROZE FRĪDIS – nacionālais partizāns, 🕇krita 1947. g. vasarā čekistu ielenkts. Dzērbenes pagasta “Kaupēnos” piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Uzstādīta vietā, kur 1947. gadā čekistu ielenkti krita seši nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DAMROZE PĒTERIS – Jaunpiebalgas pagasta Abrupē Jaunpiebalgas–Vecpiebalgas ceļa kreisajā pusē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem pie bijušā pagastnama, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik izstādīja apskatei un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas.“Cīņā pret komunistisko režīmu 🕇kritušie nacionālie partizāni. Šajā vietā padomju okupanti pameta savus upurus latviešu iebiedēšanai.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DANBERGS VILIS, 1923. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

DANKERS JĀNIS, kapteinis – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DANKERS KĀRLIS – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) 2.divīzijas komandieris, kapt., 1946.g. 25.02 Madonas apr. Saikavas pag. “Dambīšos” – 🕇krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, “Misters”, Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) 2. divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, Aldis Ķevers, smagi ievainots, sagūstīts Jānis Ikaunieks. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

DĀRZIŅŠ ARVĪDS – 2. Pasaules karā 🕇kritis latviešu policijas bataljonu karavīrs. Mirstīgās atliekas apbedītas Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DĀRZIŅŠ KĀRLIS, 1895-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DĀRZIŅŠ KĀRLIS, Stendes pag., 1948. g., nr. 2153. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DĀRZNIEKS JĀNIS, 1916-1945, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html Dārznieks Jānis,1927-1945, kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DĀRZNIEKS KĀRLIS, 1923-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DAUDZIŅŠ PĒTERIS, 1926-1945, 🕇noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DAUGAVIETIS TEODORS, Strazdes-Laucienas-Lībagu pag., 🕇nošauts 1949.g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Daugavietis Teodors,1903. – nacionālo partizānu vadītājs 1945 – 1950.g. Strazdes, Laucenes un Lībagu pagastos.

DAUGE KĀRLIS, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

DAUKŠS ALBERTS, 1910.8.III- 1979.20.XI, Rīgā, leitnants (1945.g. virsnieka vietnieks?). No 1934. gada dienējis Bruņoto vilcienu pulkā. Otrā pasaules kara laikā dienējis 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā, kaujās pie Neveļas ievainots. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, bijis tā dēvētās Kabiles grupas loceklis, sakarnieks starp Kurzemes un Vidzemes partizāniem. Piezīme. Alberts Daukšs nav minēts nedz trimdā sastādītajā Bruņoto vilcienu pulka kadru sarakstā, nedz pulka virsdienesta instruktoru sarakstā, nedz Latviešu virsnieku reģistrā. Ja var ticēt laikrakstā “Tēvija” ievietotajam sludinājumam par dzīvesbiedres Kristīnes meklēšanu, 1945. gada martā viņam bijusi tikai virsnieka vietnieka pakāpe (hptschf. – SS-Hauptscharführer – hauptšarfīrers); Zināms, ka Albertu Daukšu viņa mazdēls Emīls Gailis 2004. gadā pārapbedījis Daukšu dzimtas kapos Priekuļu novada Liepas kapos GPS 57.373805, 25.43932. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DAUKŠS JĀNIS, 1905.15.V- † 1956.2.I, Kurzemē, kareivis, bijis 10. Cēsu aizsargu pulka aizsargs. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp PSRS un Vāciju, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, kopā ar brāli Albertu piedalījies mēģinājumā nosargāt Raunas tiltu no uzspridzināšanas. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, atkal iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, bijis tā dēvētas Kabiles grupas sakarnieks. 1945. gadā Kabiles Kraģēs arestēts. Notiesāts un nosūtīts uz #koncentrācijas nometni PSRS, no kuras atbrīvots 1955. gada decembrī. Daukšu dzimtas kapos Priekuļu novada Liepas kapos GPS 57.373805, 25.43932. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DAUKŠS PĒTERIS, * 1919.1.I- † 1944.14.III, Opočkā, dižkareivis nacionālais partizāns. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp PSRS un Vāciju, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, kopā ar brāli Jāni piedalījies mēģinājumā nosargāt Raunas tiltu no uzspridzināšanas. Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā (15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)). 🕇Kritis 1944. gada 14. martā pie Opočkas. Piemiņas zīme Daukšu dzimtas kaposPriekuļu novada Liepas kapos GPS 57.373805, 25.43932. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DAUŽE MĀRTIŅŠ – 1941. gada 28. jūnijā Viesītē pie Eķengrāves muižas 🕇kritušais Saukas nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Vēl pirms karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS tūlīt pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām Saukas pagastā sāka veidoties nacionālo partizānu grupa. 27. jūnija vakarā saņemot pirmās ziņas par vācu armijas avangarda vienību parādīšanos tuvākajā apkārtnē, partizānu grupa sadalījās divās daļās un nākamā dienā viena daļa devās uz Sauku, bet otra – uz Viesīti. Kamēr grupa, kas devās uz Sauku, veiksmīgi pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm un pat sagūstīja vēl vairākus vietējos kolaboracionistus, kas vēl nebija paspējuši aizbēgt kopā ar atejošo PSRS karaspēku, grupa, kas devās uz Viesīti, pie Eķengrāves muižas uzdūrās lielinieku slēpnim, un sekojošajā sadursmē krita trīs partizāni – Kārlis Ziebergs, Rūdolfs Sipenieks un Mārtiņš Dauže. Biržu kapos 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Mārtiņa Daužes individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

DAVEĻAITIS BENEDIKTS, 1915.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

DĀVIDSONS ERNESTS, Pastendes pag., 1949. g., nr. 39046. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DĀVIS JĀNIS. 1940.-1941. gada pretošanās grupu vadītāju – Edgara Rūjas, Jāņa Tamaņa, Jāņa Dāvja, Laimoņa Salas un citu – vārdiem jāatrod vieta mūsu atmiņā. Lai arī čekas represijas paralizēja pretošanos, tās gars nebija iznīcināts. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā sākās partizānu darbība pret padomju okupantiem. Lai arī tā nekad neieguva tādu vērienu kā Lietuvā, kur 23. jūnijā sākās īsta nacionāla sacelšanās, tomēr arī Latvijā nacionālie partizāni darbojās, iespējams, gandrīz katrā ceturtajā pagastā, kopskaitā 129 pagastos, īpaši aktīvi – Priekulē, Tērvetes pagastā, Jēkabpils apriņķī, Siguldā (2. jūlijā), un viņu skaits tiek vērtēts pat vairākos tūkstošos. Dzintars Ērglis https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0

DEBESNIECE VENTA MAIGA – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

DEBESNIEKS JĀNIS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Debesnieks Jānis, 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

DEJUS JURIS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Liepājas apriņķa teritorijā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Dejus Juris – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

DEJUS MIĶELIS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

DENIŅŠ KĀRLIS, 1909-1944,🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DICKALIS KONDRATS (KONDRADS DICKALIS (KONRĀDS DĪCKALIS)), no Cesvaines, kapr.,7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis, 🕇krita1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Dīckalis, kaprālis, partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Limbažu atbrīvošanas cīņā varoņa nāvē krituši: vltn. Brunovskis, administratīvais ltn. Konrāds, virsn.vietn. Vidmunds, virsn.vietn. Lauva, kapr. Dīckalis. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Kritušie 6. jūlijā tika apglabāti pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus piemineklim Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem. Vēlāk Dīckalis tika pārbedīts dzimtas kapos Cesvainē, bet pārējie – Rīgas Brāļu kapos.

DIEBELIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

DILĀNS VLADISLAVS – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns. Rubenes pagasta Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

DILĀNS VLADISLAVS – Dunavas kaujā 1945. gada 2. jūlijā 🕇kritis nacionālais partizānis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

DILLE KĀRLIS, 1923-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DINGOVS VIKTORS, 1923. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem #nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

DIURE EDUARDS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

DIŽGALVIS ANSIS – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināts kopā ar 11 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvjiem Dižgalvis Ansis – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u.c. Dižgalvis Ansis – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā #apcietinātsKurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājs. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

DOKS BRUNO, 1920-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DOKTE–DOKTENIEKS KĀRLIS – vadījis nacionālo partizānu grupu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

DOMA VISVALDIS – pretpadomju jauniešu nacionālās pretošanās kustības “Kursa” 1946.-1947. dalībnieks, Baltijas kara apgabala tribunāls Liepājā 1947. gada 30. decembri piesprieda nāves sodu; Tā kā 1947. gada vasarā uz laiku nāves sodu ļaunuma impērijā atcēla, tad piešķīra brīvības atņemšanu uz #25 gadiem katram, visas mantas konfiskāciju un tiesību zaudēšanu vēl uz 5 gadiem. Liepājas Centrālkapos piemineklis jauniešu pretošanās kustībai “Kursa”. Nacionālās pretošanās organizācijas “Kursa” dalībniekiem Liepājā Krišjāņa Valdemāra ielā 4 pie Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes (bijušās Nikolaja ģimnāzijas) ēkas uzstādīta arī piemiņas plāksne. http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

DOMBROVSKIS MIĶELIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DOROŅINA – LASMANE LIDIJA – Mežabrāļi aktīvi darbojās arī atmodas sākumā. Helsinku grupā iekļāvās Alfrēds Zariņš un Heino Lāms, kuri savulaik bija tiesāti par mežabrāļu darbību. Tāpat Lidija Lasmane, kura 1946. gadā tika tiesāta par partizānu atbalstīšanu un vēlāk divas reizes tiesāta par disidenta darbību. 1991. gada janvārī bijušais mežabrālis Gunārs Stefans kļuva par barikāžu posteņu komandieri un vēlāk šo pienākumu pārņēma viņa jaunākais brālis Ojārs Stefans. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

DORTĀNE VALENTĪNA, 27.02.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DORTĀNS ANTONS – JURĪTIS, 27.02.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DORTĀNS STAŅISLAVS MĀRTIŅŠ, 13.09.1947 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DRAVA VOLDEMĀRS – pretpadomju jauniešu nacionālās pretošanās kustības “Kursa” 1946.-1947. dalībnieks, Baltijas kara apgabala tribunāls Liepājā 1947. gada 30. decembri piesprieda nāves sodu; Tā kā 1947. gada vasarā uz laiku nāves sodu ļaunuma impērijā atcēla, tad piešķīra brīvības atņemšanu uz #25 gadiem katram, visas mantas konfiskāciju un tiesību zaudēšanu vēl uz 5 gadiem.

DRAVA-KRANKOVSKIS ANTONS – 1950.g. 7. septembrī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

DRĀZNIEKS MIĶELIS – Otaņķu pagasta Zveju kapos. 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Miķeļa Drāznieka individuāls apbedījums. Atrodas Otaņķu pagasta Zveju kapos. Apbedīts 1941. gada 27. jūnijā kaujā ar PSRS karaspēku 🕇kritušais nacionālais partizāns Miķelis Drāznieks. 1942. gada 22. martā uz viņa kapa tika uzstādīta melna marmora piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: “Dzīvība man dzimtenei dota; miers viņas klēpī dārgs ieguvums kļūst.” Līdzekļus plāksnes uzstādīšanai savākuši pagasta iedzīvotāji. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, tuvinieki, baidoties no represijām, piemiņas plāksni esot noņēmuši un aprakuši krūmos aiz kapsētas žoga. Vieta, kur plāksne aprakta, vairs nav atrodama, un arī apbedījuma vieta vairs nav precīzi zināma. Par Nīcas partizānu cīņām, tostarp arī par Miķeļa Drāznieka nāves apstākļiem, 1942. gadā laikrakstam “Kurzemes Vārds” viens no kaujas dalībniekiem – M. Pāvils – stāstījis sekojošo: “Naktī no 25. uz 26. jūniju, uzzinādami, ka vācu karaspēks atrodas jau Rucavā, boļševiki panikā bēga Liepājas virzienā . Bēgot viņi ceļa malā atstāja bojātu automašīnu. To salaboja šoferis nīcenieks P. Aldermanis un kopā ar bij. policijas kārtībnieku J. Incenbergu, montieri J, Kalniņu u.c. izbrauca pagasta robežās savākt padomistu pamestos ieročus un munīciju. Es devos uz telefona centrāli, lai nodibinātu sakarus ar Rucavā esošām vācu karaspēka daļām. Pārejot Bārtas tiltam, izdzirdēju rokas granātu sprādzienus. Pretim man skrēja laukstrādnieks A. Pelnēns kliedzot, ka vietējie komunisti terorizējot iedzīvotājus. Kāds komjaunietis esot iesviedis rokas granātu ļaužu pūlī, no kā ievainotas 12 personas. Viņš arī lūdza dot ieročus, lai cīnītos pret teroristiem. Granātu sviedēju apcietinājām un to partizānis J. Tupesis, pēc atbruņošanas, novietoja savā mājā stingrā apsardzībā. Apcietināja arī pārējos vietējos boļševikus. Tos tomēr uz kādu laiku dabūjām atbrīvot, jo baidījāmies, ka boļševiki, kas ar savu artilēriju vēl atradās Bernātos, var vērst savu uguni uz Nīcu un sagraut visas ēkas. Galvenie boļševiku apcietinātāji — Incenbergs, Kalniņš, M. Drāznieks u.c. devās uz Rucavu, lai tur nodibinātu sakarus ar vācu armijas priekšējām vienībām, jo telefona vadi bija bojāti. To salabošanu uzņēmās Liepājas tehnikuma audzēkņi J. Cukurs un Straupenieks. 27. jūnijā telefona līniju arī salaboja. Telefoniskā sarunā ar Rucavā novietotām vācu karaspēka daļām lūdzu dot mums ieročus cīņai ar boļševiku bandām. Tajā pašā dienā atgriezās arī uz Rucavu aizsūtītie partizāni ar šautenēm, rokas granātām un munīciju. [..] Savu partizānu štābu iekārtojām pagastu valdes namā, virs kura uzvilkām latviešu nacionālo karogu. Mūsu izlūki, kas bija novietoti uz visiem ceļiem, vakarā ziņoja, ka Nīcai tuvojas padomistu tanki un automašīnas ar apbruņotiem boļševikiem. Kristupes krastā ieņēmām pozīcijas un gaidījām padomistus tuvojamies. Ilgi nebija jāgaida, kad ieraudzījām 2 boļševiku tankus un 9 smagās automašīnas ar padomistiem. Kad tanki bija iebraukuši mūsu ielenkumā, atklājām uz tiem šauteņu uguni. Boļševiki atbildēja ar ložmetējiem . Niknās apšaudīšanas laikā M. Drāznieks izskrēja no aizsega un zem priekšējā tanka pameta rokas granātu saišķi. Tam eksplodējot, tanks aizdegās un tā apkalpe padevās gūstā. Aizmugurē braucošā tanka vadība grieza tanku apkārt, lai bēgtu. Tas viņiem tomēr neizdevās, jo tanks nemākulīgas vadības dēļ iebrauca grāvī un apgāzās uz sāniem. Gūstā padevās arī otrā tanka apkalpe. Arī automašīnās braucošie boļševiki, atstāja savas mašīnas un padevās partizāniem vai arī aizbēga apkārtējos mežos, kur tos vēlāk notvēra. Nākošā dienā telefoniste Puķe piezvanīja partizānu štābam, ka Nīcai tuvojas jauni boļševiku tanki un automašīnas. Lai sekmīgāk cīnītos ar boļševikiem, automašīnā devāmies no jauna uz Rucavu pie vācu karavīriem pēc ieročiem, jo partizānu rindās bija iestājušies apm. 50 nīcenieku, kam trūka ieroču. Uz Rucavu aizvedām arī sagūstītos boļševikus un nodevām tos vācu armijas rīcībā. [..] [..] kopā ar 4 vācu karavīriem, devāmies atpakaļ uz Nīcu, lai to galīgi iztīrītu no klejojošām boļševiku bandām. Atgriežoties Nīcā, mums stāstīja, ka Kristupes upes pļavā, kur risinājās apšaudīšanās ar boļševiku tankiem, guļot kāds nošauts vīrietis. Ierodoties norādītā vietā, mūs pārņēma skumjas, jo ieraudzījām, ka kritušais ir varonīgais boļševiku tanka saspridzinātājs M. Drāznieks. Viņu cīņas laikā nošāvuši boļševiki.” 1941. gada jūlijā “Kurzemes Vārds” šos notikumus aprakstījis nedaudz citādi: “Nīcas latviešu partizānu grupa 29. jūnijā (patiesībā acīmredzot 27. jūnijā) bija sapulcējusies vietējā pagastnamā, lai sagaidītu no Liepājas bēgošos komunistus. Sarkano izpildu komiteja no Nīcas jau bija aizbēgusi. Ap plkst. 6 vakarā Nīcas telefona centrāles darbiniece Anna Pūķis telefoniski ziņojusi uz pagastnamu latviešu partizāniem, ka no Liepājas tuvojas krievu tanki un vairākas smagās automašīnas ar krievu kareivjiem. Latviešu partizāni noslēpušies pie Nīcas pagastnama grāvjos un rudzu laukā, lai sagaidītu komunistus. Sapulcējušies kādi 50 partizāni, bet šautenes bijušas tikai desmit vīriem. Pirmās tuvojušās 2 smagās automašīnas ar ievainotiem krieviem. To pavadoņi, pamanīdami latviešus, izcēlušies mašīnās stāvus un gatavojušies mest rokas granātas. Krievi atbruņoti un saņemtie pirmie 14 gūstekņi novietoti pagastnamā. Drīz tuvojies krievu tanks un apm. 200 metru aiz viņa – otrs tanks. Aiz tankiem nākušas vēl 6 smagās automašīnas ar krievu kareivjiem. Ar rokas granātas trāpījumu pirmais tanks aizdedzies; otrs tanks apgriezies un meties bēgt, bet iebraucis grāvī. Grāvī iegāzušās arī 2 smagās automašīnas. 4 mašīnas ar krieviem aizbēgušas atpakaļ uz Liepāju. Vietējie iedzīvotāji gūstā saņēmuši daudz krievu kareivju, to starpā arī vairākas sievietes – plintnieces. Cīņas laikā komunistu lode trāpījusi varonīgo latviešu partizānu Miķeli Drāznieku [..].” https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

DREDŽULIS DONĀTS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

DREIMĀLS PĒTERIS,1928-1948, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DREIŽE JĀNIS, aizsargs un skautu vadītājs, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 3.jūlijā Raunā sadursmē ar lieliniekiem pie Vārnu mājām. Nacionālie partizāni, kas pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS vietējā aizsargu komandiera Krūmiņa vadībā bija sākuši pulcēties Raunas apkārtnes mežos, 3. jūlija rītā saņēma ziņas, ka sarkanarmiešu daļas un vietējie kolaboracionisti Raunu ir pametuši. Partizāni, kuriem bija pievienojušies arī daži no 24. teritoriālā korpusa dezertējušie karavīri, nolēma doties uz pilsētu, taču saņēma ziņas, ka Raunā atkal iebraukusi kāda sarkanarmijas kolonna. Tajā pašā laikā tika saņemta vēsts, ka lielinieki kravas automašīnā devušies uz Krūmiņa apsaimniekotajām Vārnām, kur tobrīd atradās viņa sieva un bērns.Partizāni sadalījās divās grupās. Tika nolemts, ka pirmā grupa piecu vai sešu ar šautenēm bruņoto vīru sastāvā dosies tiešā uzbrukumā Vārnās esošajiem lieliniekiem, kamēr pārējie partizāni, kas bija bruņoti vienīgi ar pistolēm, ierīkos slēpni nogriežot sarkanajiem atkāpšanās ceļu.Tomēr šis plāns nebija veiksmīgs, jo otrā partizānu grupa pirms iecerēto pozīciju sasniegšanas uzdūrās lielinieku postenim, kas atklāja uguni, piespiežot partizānu atiet. Tikmēr pirmā partizānu grupa uzsāka apšaudi ar pretinieku, taču partizānu skaits un bruņojums izrādījās nepietiekams, lai pievarētu skaitliski lielāko lielinieku vienību, kuras rīcībā bija arī patšautene.Lielinieki sāka partizānus apiet un tie bija spiesti meklēt patvērumu mežā. Sadursmē krita aizsargs un skautu vadītājs Jānis Dreiže.Tuvinieki, baidoties no lieliniekiem, kas joprojām atradās Raunas apkārtnē, kritušo sākotnēji apglabāja piemājas ābeļdārzā, un tikai pēc vācu armijas ienākšanas J.Dreiže 8.jūlijā tika pārapbedīts Raunas kapos. Raunas kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Jāņa Dreižes individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DREJALTS ARSĒNIJS (DREIJALTS?), Gaujienas ģimnāzijas vēstures skolotājs, no 1945.gada nacionālo partizānu Gaujienas grupas komandieris, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Ziemeļaustrumu Vidzemes štāba propagandas daļas vadītājs un partizānu avīzes “Tālavas Taure” izdevējs.1918–1952; 🕇krita mežsarga Rūdolfa Puļļas nodots 1952. gada 8. decembrī Trapenes pagasta Līzespastā Veras mežā. Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html 1952/53. gada ziemu atlikušie Dreijalta grupas partizāni ar mežsarga Rūdolfa Puļļas ziņu izlēma pavadīt netālu no viņa mājām Veras mežā, kur tie uzcēla bunkuru. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ Puļļa partizānus nodeva komunistiskās okupācijas varasiestādēm. 1952. gada 8. decembrī čekas karaspēks ielenca partizānu bunkuru. Sekojošajā kaujā trīs partizāni – grupas komandieris Dreijalts, kā arī Oskars Kaksis un Vilis Rutkāste – krita, bet Jānis Zvaigzne un Augusts Laiviņš tika sagūstīti.Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DREJALTS ARVĪDS (1918–1952) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DRIĶIS KONDRĀTS – Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

DRIĶIS OSVALDS – 1946.g. 14.12 Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Driķis Osvalds 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

DRIŅĶIS JĀNIS – Jaunpiebalgas pagasta Abrupē Jaunpiebalgas–Vecpiebalgas ceļa kreisajā pusē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem pie bijušā pagastnama, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik izstādīja apskatei un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai 🕇kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas.“Cīņā pret komunistisko režīmu kritušie nacionālie partizāni. Šajā vietā padomju okupanti pameta savus upurus latviešu iebiedēšanai.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html Driņķis Jānis, 1924-1946, noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DROZDOVSKIS VOLDEMĀRS – nacionālo partizānu grupas vadītājs. Skrudalienā piemiņas vieta Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupai. Atrodas Skrudalienā pie kādreizējās ciema padomes. Atklāta 1997. gada 21. jūnijā vietā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik bija izstādījušas apskatei un pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai 1948. gada 7. decembrī kritušo Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupas sešu cīnītāju mirstīgās atliekas. Piemiņas vietas iekārtošanu organizējusi Daugavpils Baltslāvu biedrības priekšsēdētāja Ludmila Koroļova, kas iesaistījusi arī zemessargus. Piemiņas vieta iekārtota arī pie grantsbedrēm kaimiņos esošajā Tabores pagastā, kur čekisti pēc tam aprakuši partizānu līķus (sk.).https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

DRUČKA JĀNIS. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DRUĶIS BR., 29 godus vecs, atvaļināts jātnieku pulka kaprālis, aizsargs, partizāns – kopā ar kādu draugu 1941.g. naktī no 25. uz 26.jūniju aplaistīja ar petroleju un nodedzināja apmēram 15m garu koka tiltu pie Penkules uz Auces – Jelgavas šosejas. Tilts nodega pilnīgi, un nākošā dienā apkārtnes iedzīvotāji runāja, ka to esot nodedzinājuši vācu izpletņlēcēji, Ap degošo tiltu riņķojusi kāda vācu lidmašīna. Par to oficiāli ziņoja arī sarkano telegrāfa aģentūra. Zvēriskā latviešu ģimeņu gūstīšana un aizvešana radīja trauksmi arī Naudītes pagastā. Gandrīz visi nacionāli noskaņotie pagasta iedzīvotāji naktis pavadīja mežā. Kad sākās (krievu veiktā) cilvēku un zirgu mobilizēšana aizsardzības darbam, bēguļošana pieņēma tik plašus apmērus, ka vietējie varas vīri tikai ar lielām pūlēm šiem darbiem varēja salasīt ceturto daļu no vajadzīgā skaita, pie kam līdz nokļūšanai darba vietā arī no tiem daļa bija aizbēgusi. Naudīšnieku partizānu gaitas sākās jau 28.jūnijā. Aizsargs Br.Druķis kopā ar kādu draugu naktī no 25. uz 26.jūniju aplaistīja ar petroleju un nodedzināja apmēram 15m garu koka tiltu pie Penkules uz Auces – Jelgavas šosejas. Tilts nodega pilnīgi, un nākošā dienā apkārtnes iedzīvotāji runāja, ka to esot nodedzinājuši vācu izpletņlēcēji, Ap degošo tiltu riņķojusi kāda vācu lidmašīna. Par to oficiāli ziņoja arī sarkano telegrāfa aģentūra. 27.jūnijā Ružēnu mežā sapulcējās apmēram 10 Naudītes partizāni. Šeit vadību uzņēmās Z. Gelsons. ??? Otra partizānu grupa, ar aizsargu nodaļas komandieri V.Valteru priekšgalā, uzturējās pagasta nama tuvumā. Pirmos šāvienus 28.jūnijā Ružēnu meža partizāni raidīja uz pagasta partorgu Suščenko, kas kopā ar sievu uz motocikla brauca pa Ciroles – Jaunsesavas ceļu. Suščenko viegli ievainots rokā, tomēr aizbraucis. Pabraucis gabalu, viņš iegriezies kādās lauku mājās un lūdzis pārsienamos, pie kam drebējis kā apšu lapa. Šie pirmie šāvieni partizānos radīja aktivitāti. Nekavējoties arestēja tuvējās mājās dzīvojošo komunistu. Tas mēģināja bēgt un ar partizānu raidītiem šāvieniem ievainots. Pēc tam partizāni piezvanīja uz pagasta namu, komandantūras vārdā pavēlēja tur izlikt nacionālo karogu, apkārtnē sagrieza telefona vadus un tad devās uz mašīnu iznomāšanas punktu, kur paņēma savā apsardzībā 27 zirgus un vairākus traktorus. Pagasta namu jau bija ieņēmusi otra partizānu grupa. Nopietnāko cīņu ar sarkanarmiešu bandām naudīšnieki izcīnīja 31.jūnijā pie Meļļiem. Bija jau krietna krēsla. Divu virsnieku vadībā pa ceļu Meļļiem tuvojās lielāka krievu grupa. Naudīšnieki ieņēma pozīcijas ceļmalas grāvjos un pie lauku šķūņa. Krieviem pretī devās partizāns Freibergs un uzaicināja tos padoties. Virsnieki Freibergu nogrūda no ceļa – Br.Druķis ar otru partizānu, sauktu “Garo”, bija ieņēmuši pozīcijas pašā ceļmalā. Redzot, ka virsnieki neapstājas, viņi ātri sadalīja mērķus un šāva. Viens no virsniekiem krita, bet otrs paspēja ielekt grāvī. Garajam pirmā patrona nebija sprāgusi. Nesprāga arī otrā un trešā patrona. Izrādījās, ka vecajai karabīnei bija īss dzelksnis. Pa to laiku starp Br.Druķi un sarkano komisāru no 15 soļu attāluma notika nesaudzīga apšaudīšanās. Druķis bija izšāvis pielādēto šauteni un tās vietā paķēris pistoli. Pārējie partizāni šāva uz kareivjiem. Tie atkāpās un naudīšnieki devās viņus gūstīt. Pa to laiku ceļmalā šaušana bija apklususi. Bija dzirdama Druķa balss. Viņš teica, ka esot ievainots. Pie viņa piesteidzās Freibergs. Druķa ievainojums izrādījās smags — sprāgstoša lode bija trāpījusi zem ribām un saplosījusi vēderu. Dažus mirkļus būdams vēl pie skaidras apziņas, Druķis pārliecinājies par savu stāvokli un jautājis, vai nav nekāda glābiņa. Tad licis pasveicināt līgavu, vecākus un brāļus, iesaucies: “Lai dzīvo brīvā Latvija”, un zaudējis samaņu, 🕇Nāve iestājusies ātri. Druķis bija 29 godus vecs, atvaļināts jātnieku pulka kaprālis. Pārmeklējot apkārtni, netālu no cīņu vietas atrada arī žīdu, no kura raidītās sprāgstošās lodes miris Druķis. Kā redzams, tad arī Druķis viņu nāvīgi ievainojis. Pie šī žīda atrada dokumentus, kuri norādīja, ka viņš bijis bataljona poļitruks, saņēmis 1230 rubļu algā mēnesī un komunistu partijā sastāvējis no 1924.gada. Druķis savu dzīvību nav atdevis velti. Viņš iznīcinājis vienu no nāvīgākajiem cilvēces un kultūras ienaidniekiem —- žīdu komunistu. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

DUKOVSKA MALVĪNE, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

DUKS ARVĪDS 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

DŪMS ARTŪRS,1918-1944,🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DUNDURS AUGUSTS, 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos. P.Čevera partizānu grupas vadītāja vietnieks. Bijušais Sabiles skolas skolotājs. Talsu apriņķa Vandzenes pagasts, 1949-1950.gada ziema. Aktā par P.Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.). Dundurs Augusts, Čevera grupā. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Dundurs Augusts, 1908., nacionālais partizāns, LTN. Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, Rīgā ar nāvi sodītais 1951.24.VIII. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

DUNDURS BRUNO – 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

DZEGUZE VILIS – sarkanarmijas dezertieris palsmanietis, R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībnieks, 20. maija rītā Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni 🕇krita. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DZELZGALVIS VALDIS, 1928. – 2011.28.VIII., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, padomju lēģerus pārcietušais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Dzelzgalvis Valdis, Aktā par P.Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), #sagūstīti arī grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Augusts Dundurs un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.). Dzelzgalvis Valdis, Čevera gr., Viens no 70 čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DZELZKALĒJS GASTONS, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

DZELZKALNS ALFREDS, 1941. gada 1. jūlijā 🕇kritušais nacionālais partizāns. Rīgas Pirmajos Meža kapos Balto krustu sektorā 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Alfreda Dzelzkalna apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

DZELZSGALVIS – Jaungulbenes Lauksaimniecības mehanizācijas skolas direktors, partizānu grupas izveidotājs Jaungulbenē. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Jaungulbenes Lauksaimniecības mehanizācijas skolas direktors Dzelzsgalvis kopā ar virsleitnantu Strautnieku 16. jūnijā no nacionāli noskaņotajiem skolotājiem un skolniekiem izveidoja partizānu grupu. Lai gan tās bruņojumā sākotnēji bija tikai viena šautene un divi revolveri, partizāni ne tikai apsargāja skolu, bet centās aizsargāt vietējos iedzīvotājus no atejošo lielinieku uzbrukumiem. Septiņu partizānu liela grupa, kas bija izsūtīta, reaģējot uz vietējo lūgumu pēc palīdzības, 4. jūlijā Klucīšu birzī ielenca piecus sarkanarmiešus. Lielinieki atteicās padoties, un sākās apšaude, kurā krita Jānis Sārnis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DZELZSGALVIS VALDIS – ‘Nesalauztie‘ filmas konsultantu lomā aicinājām pašus partizānus – Valdi Dzelzsgalvi, Edgaru Krumholdu. Neraugoties uz cienījamo gadu skaitu, viņi tā aizrāvās, ka arī paši gribēja aktīvi pielikt roku. Kad bunkurā iekurināja krāsniņu, uzcepa lauku speķi no mājas, kas atbalstīja mūsdienu “mežabrāļus”, kad Jānis Blūms atcerējās savulaik dziedātās partizānu dziesmas, radās tāda kopības apziņa: zemessargiem, kas filmā tēloja partizānus, un bijušajiem mežabrāļiem. Tās bija tādas patiesas emocijas. Šaubos, vai kāds aktieris to spētu nospēlēt. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

DZENIS BORISS – atslēdznieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Dzenis Boriss – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

DZENĪTIS ROBERTS, 1925-1944,🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DZĒRVE ALĪDA, Lībagu pag., 1953. g., nr. P-2821. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DZĒRVE ROBERTS, 1921-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

DZERVINSKIS MAGNUSS, Ārlavas pag., 1951. g., nr. 44129. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

DZIEDĀTĀJS ALEKSANDRS, 1905- 🕇nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

DŽEKS” – 1945. gada 24. decembrī 🕇kritis tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

DŽEKS”, NEZINĀMS, 1946.27.V Dagdas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

DŽĒRIŅS BROŅISLAVS, virsnieka vietnieks. Bijušais Jātnieku pulka virsnieka vietnieks Broņislavs Džēriņš 1941. gada jūlijā atrasts 🕇noslepkavots Cēsīs. Kā tolaik vēstīja laikraksts “Daugavpils Latviešu Avīze”, pirms nāves lielinieki viņu spīdzinājuši un izdūruši acis. Saskaņā ar miršanas reģistra izziņām bijušie Autotanku brigādes kaprāļi Miķelis Aļļis un Alfrēds Ozols, kā arī kareivis Jānis Flensners noslepkavoti Cēsīs, “karavīru jaunās mītnēs”. Arī Aļļa brālis un māsa stāstījuši, ka Miķelis kopā ar kādu virsnieku (?) un vēl diviem karavīriem atrasts noslepkavots Cēsīs kazarmā. Par to tuviniekiem Nīcā ziņots pa pastu. Lai gan sīkāku ziņu par viņu nāves apstākļiem pagaidām nav, kā norāda Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane, karavīri nošauti vai nu par mēģinājumu dezertēt vaiu atteikšanos atkāpties kopā ar sarkano armiju. Tajā pašā laikā laikraksts “Kurzemes Vārds”, atsaucoties uz Liepājas–Aizputes apriņķu pašaizsardzības štāba apkopoto informāciju, 1941. gada 18. augustā acīmredzot nepamatoti ziņojis, ka M. Aļļis kritis partizānu cīņās ar lieliniekiem Nīcas pagastā. M. Aļļa vārds minēts arī sēru sludinājumā, kuru 1941. gada 12. jūlijā laikrakstā “Tēvija” ievietojuši “sērojošie biedri”. Šajā sludinājumā kā “cīņā ar sarkano teroru un komunistu bendēm mocekļu nāvē miruši” minēti arī A. Ozols un J. Flensners. Arī bijušais Jātnieku pulka virsnieka vietnieks Broņislavs Džēriņš 1941. gada jūlijā atrasts noslepkavots Cēsīs. Kā tolaik vēstīja laikraksts “Daugavpils Latviešu Avīze”, pirms nāves lielinieki viņu spīdzinājuši un izdūruši acis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

EGLE, leitnants, partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp. , Limbažu atbrīvošanas cīņā – palika ceļmalas grāvī ienaidnieka 🕇lodes trāpīts. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

EGLĪTIS KĀRLIS-RUDOLFS, Lībagu pag. 1946. g., nr. 44700. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

EGLĪTIS KĀRLIS, 1912. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

EGLĪTIS R. – nacionālais partizāns Kabilē, 1945. gada 23. decembrī boļševiku #sagūstīts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

EIKLONE AINA,1921-1949, 🕇kritusi nacionālā partizāne, lizumiete. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

EIKLONS HELMUTS,1919-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

EIKLONS LUDOLFS,1890-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

EIZĀNS CENTIS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Eizāns Centis, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ELKSNIS ARTŪRS (1924.) – 1944.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ELTERMANIS MONVIDS, Stendes pag., 1949. g., nr. 40688. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Eltermanis Monvids – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

ELVIĶIS ERNESTS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

EMSIŅŠ ROBERTS – 1941. gada vasarā no 24. teritoriālā korpusa dezertējis, pie Carnikavas stacijas iesaistījās sadursmē ar PSRS armijas sardzes vienību 30. jūnijā 🕇smagi ievainots kareivis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ENGELBERGS KĀRLIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ĒRGLIS EDGARS, 1920. – 1945.16.VII – Susējas rotas nacionālais partizāns, 🕇kritis uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

ERTS-GUDĻEVSKIS ALOIZS (1926.) – 1948.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ĒVALDS JĀNIS, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru 🕇noslepkavoja čekas specgrupa.

EZERKALNE LEONTĪNE, iedzīvotāja, 1883.g. 🕇gājusi bojā čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus.

EŽMALIS ANTONS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

FELDBERGS ALBERTS – nacionālo partizānu grupas komandieris, 🕇gājis bojā 1947.g. 6. jūnijā. Pulēta granīta plāksne, kurā trīs slejās iekalti kritušo un komunistu koncentrācijas nometnēs noslepkavoto partizānu vārdi. Īves pagastā Laumu dabas parkā piemiņas akmens Alberta Feldberga nacionālo partizānu vienībai, darinājis tēlnieks Ojārs Feldbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Feldbergs Alberts – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Ārlavas un Dundagas pagastos. 1945. gada vasarā grupu starpā sakarus uzturēja Alberts Feldbergs, Juris Mucenieks, viena no uzticamākajām sakarniecēm bija Talsu skolotāja Austra Rožkalne. 1953. gadā nodevības rezultātā tika apcietināti trīs pēdējie vēl brīvībā esošie A. Feldberga grupas dalībnieki. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Feldbergs Alberts, Ārlavas-Dundagas pag., nošauts 1947. g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Feldbergs Alberts, Dundagas pagasta nacionālais partizāns, nošauts 1947. gada 6. jūnijā. Dundagas pagastā nacionālā partizāna Alberta Feldberga piemiņas vieta. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

FELDBERGS INDRIĶIS, Ārlavas pag., 1953. g., nr. 27001. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

FELDERS JŪLIJS (1921–1948) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

FISCHER WILLI. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

FLENSNERS JĀNIS, kareivis – 1941. gada jūlijā Cēsīs 🕇noslepkavojuši atejošie lielinieki. Cēsu Lejas kapos četru 1941. gada jūlijā lielinieku noslepkavotu latviešu karavīru apbedījums. Atrodas Cēsu Lejas kapos pa kreisi no brāļu kapu pieminekļa, skatoties uz centrālajiem ieejas vārtiem Lenču ielā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

FOGELS GUNĀRS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

FOSSA OLGA, 1919. – nacionālā partizāne. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

FREIBERGS – Naudītes partizāns – nopietnāko cīņu ar sarkanarmiešu bandām naudīšnieki izcīnīja 31.jūnijā pie Meļļiem. Bija jau krietna krēsla. Divu virsnieku vadībā pa ceļu Meļļiem tuvojās lielāka krievu grupa. Naudīšnieki ieņēma pozīcijas ceļmalas grāvjos un pie lauku šķūņa. Krieviem pretī devās partizāns Freibergs un uzaicināja tos padoties. Virsnieki Freibergu nogrūda no ceļa – Br.Druķis ar otru partizānu, sauktu “Garo”, bija ieņēmuši pozīcijas pašā ceļmalā. Redzot, ka virsnieki neapstājas, viņi ātri sadalīja mērķus un šāva. Viens no virsniekiem krita, bet otrs paspēja ielekt grāvī. Garajam pirmā patrona nebija sprāgusi. Nesprāga arī otrā un trešā patrona. Izrādījās, ka vecajai karabīnei bija īss dzelksnis. Pa to laiku starp Br.Druķi un sarkano komisāru no 15 soļu attāluma notika nesaudzīga apšaudīšanās. Druķis bija izšāvis pielādēto šauteni un tās vietā paķēris pistoli. Pārējie partizāni šāva uz kareivjiem. Tie atkāpās un naudīšnieki devās viņus gūstīt. Pa to laiku ceļmalā šaušana bija apklususi. Bija dzirdama Druķa balss. Viņš teica, ka esot ievainots. Pie viņa piesteidzās Freibergs. Druķa ievainojums izrādījās smags — sprāgstoša lode bija trāpījusi zem ribām un saplosījusi vēderu. Dažus mirkļus būdams vēl pie skaidras apziņas, Druķis pārliecinājies par savu stāvokli un jautājis, vai nav nekāda glābiņa. Tad licis pasveicināt līgavu, vecākus un brāļus, iesaucies: “Lai dzīvo brīvā Latvija”, un zaudējis samaņu, Nāve iestājusies ātri. Druķis bija 29 godus vecs, atvaļināts jātnieku pulka kaprālis. Pārmeklējot apkārtni, netālu no cīņu vietas atrada arī žīdu, no kura raidītās sprāgstošās lodes miris Druķis. Kā redzams, tad arī Druķis viņu nāvīgi ievainojis. Pie šī žīda atrada dokumentus, kuri norādīja, ka viņš bijis bataljona poļitruks, saņēmis 1230 rubļu algā mēnesī un komunistu partijā sastāvējis no 1924.gada. Druķis savu dzīvību nav atdevis velti. Viņš iznīcinājis vienu no nāvīgākajiem cilvēces un kultūras ienaidniekiem —- žīdu komunistu.

FREIBERGS VISVALDIS, 35. Jānis, Stendes pag. 1953. g., nr. 32845. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

FREIBERGS ŽANIS, Pastendes pag., 1953. g., nr. 21845. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

FREIMANIS ANDREJS ROBERTS, 1914. 21. XII Grobiņas pag. Riežniekos – 1994. 10. IX. Bruņinieka pakāpes Dzelzkrusta kavalieris un bijušais Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) 44. (6.) pulka 13. rotas komandieris virsleitnants Andrejs Freimanis. 1997. gada septembrī “Daugavas vanagu” Talsu nodaļa uz viņa kapa uzstādīja melna granīta neregulāras formas piemiņas plāksni. Sndrejs Roberts Freimanis dzimis 1914. gada 21. decembrī toreizējā Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta “Riežnieku” mājās. Mācījies Liepājas Rūdolfa Blaumaņa pamatskolā, pēc tam Liepājas komercskolā. Pēc skolas beigšanas strādājis A/S “Turība” Liepājas filiālē par pārdevēju, vēlāk par noliktavas pārzini. “Turības” kursos iegūst grāmatveža-veikalveža diplomu. 1936. gadā iesaukts Latvijas armijā un ieskaitīts 2. Ventspils kājnieku pulkā, kur beidzis instruktoru rotu, bet pēc tam nosūtīts uz virsnieku vietnieku kursiem Daugavpilī. Pēc obligātā karadienesta atgriezies darbā “Turībā”, kur centrālajā bāzē Rīgā pildījis preču sadales nodaļas vadītāja pienākumus. 1940. gadā beidzis rezerves virsnieku kursus un 30. aprīlī paaugstināts rezerves leitnanta dienesta pakāpē. Pēc kursu pabeigšanas atsācis darbu “Turībā”, ko turpinājis gan pirmās komunistiskās okupācijas gadā gan arī nacistiskās okupācijas pirmajos gados. 1943. gada aprīlī iesaukts latviešu leģionā un pēc dažu mēnešu apmācībām Bolderājā un čekulē nosūtīts uz Volhovas fronti, kur ieskaitīts Latviešu SS brīvprātīgo brigādes 39.pulka 13.rotā un iecelts par vada komandieri. Šis vienības sastāvā Freimanis piedalās tā dēvētajās Alkazara kaujās. No Volhovas nosūtīts uz trīs mēnešus ilgiem kara saimniecības kursiem Zamoscā nacistu okupētajā Polijā. Pēc kursu beigšanas atgriezies Rīgā un iecelts par jaunformējamā 44.pulka II bataljona komandiera kapteiņa Arnolda Vilka adjutantu. 1944. gada martā pulku iesaista kaujās pie Veļikajas. Par cīņām pie augstienes 93,4 Freimanis tiek apbalvots ar II šķiras Dzelzkrustu. Kad kaujās krīt 13. jeb tā dēvētās smagās rotas komandieris leitnants Skurbe, Freimani ieceļ viņa vietā, un šajā amatā viņš paliek līdz kara beigām. Seko atkāpšanās caur Opočku uz Latviju un kaujas pie Lubānas, Madonas, Ērgļiem un Mores, par ko Freimanis tiek apbalvots ar I šķiras Dzelzskrustu un paaugstināts virsleitnanta pakāpē. 11. oktobra naktī Freimanis ar rotu atkāpjas uz Kurzemi. Seko kaujas Kurzemē, un 5. maijā 19.divīzijas štābs telefoniski informē Freimani, ka viņš apbalvots ar Bruņinieka pakāpes Dzelzkrustu, taču nedz ordeni, nedz tā apliecību līdz kapitulācijai viņš vairs nepaspēj saņemt. Rakstisku apliecinājumu par apbalvojumu ar “Daugavas vanagu” centrālās valdes starpniecību viņš saņem tika jau Atmodas laikā, bet pašu ordeni – 1993. gada 16. martā leģionāru piemiņas dienas svinīgajā aktā Rīgas Tehniskās universitātes aulā. Kad 8. maijā tiek saņemta pavēle par kapitulāciju, 13.rota atrodas Variebas apkārtnē. Freimanis nonāk padomju gūstā un tiek aizsūtīts uz #karagūstekņu nometni Sovetskaja Gavaņā, kas atrodas pie Klusā okeāna Krievijas Piejūras apgabalā. Tomēr jau 1946. gadā viņš tiek atbrīvots un novembrī atgriežas Latvijā, kur strādā par ekonomistu. Aiziedams pensijā, 1983. gadā viņš pārceļas uz Lutriņiem Saldus rajonā, kur nodzīvo līdz savai nāvei 1994. gadā. Otaņķu pagasta Baidzeles kapos Bruņinieka krusta kavaliera Andreja Freimaņa individuāls apbedījums https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

FREIMANIS ERVĪNS. Kaujā pie Ruikaskalna krita arī Mālpils nacionālo partizānu grupas cīnītāji Eduards Ploriņš, Pēteris Purviņš un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Runiks. Viņi apbedīti Mālpils kapos Vēsturiska atkāpe. Ervīns Freimanis dzimis (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums minēts 6. marts) Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis, arī mašīnists. 1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā Čitā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Varšavas frontē. 1914. gada decembrī pie Lodzas ievainots, kritis vācu gūstā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī Siguldā, ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. novembrī kaujā pie Priedaines stacijas “laikā, kad mūsējie bija spiesti atkāpties, F., būdams ložmetējnieks, par spīti apšaudei palika savā vietā, ļāva vāciešiem tuvoties un atklāja labi mērķētu uguni, tā izraisīdams apjukumu un sagādādams lielus zaudējumus, kā rezultātā mūsējie spēja sakārtoties un noturēt pozīcijas”. Atvaļināts 1920. g. 1. maijā. Jaunsaimnieks Sidgundas pagasta Pilskalnos.Suntažu kapos 1941. gadā 🕇kritušā nacionālā partizāna un LKOK Ervīna Freimaņa individuāls apbedījums. E. Freimaņa vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu sienā. Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 98. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 156.-157. lpp.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941. https://karavirukapi.blogspot.com/p/o.html Freimanis Ervīns (tā laika presē kļūdaini minēts kā Leons), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Sidgundas partizānu vienības karotājs, kritis Mālpilī pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā, sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību. Apglabāts Suntažu kapos.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

FREIMANIS J. – 1949.g. vasarā Freimanis apšaudē 🕇krita. Tēvijas Vanagi. Jau 1948. gada vasarā čekisti no slēpņa nošāva J. Tupesi. Savukārt nākamā gada vasarā slēpnī iekrita J. Brūns, J. Freimanis un J. Tilibs. Freimanis apšaudē krita, bet smagi ievainoto Brūnu čekisti sagūstīja. Skat. Tilibs Alfrēds. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

FREIMANIS JĀNIS – nacionālo partizānu grupas vadītājs; 1950. gada 11. janvārī Iecavas novadā netālu no Jelgavas–Krustpils dzelzceļa starp Garozas un Zālītes stacijām uz Iecavas un Ozolnieku novadu robežas 🕇krita Jānis Freimanis, Jānis Kāpostiņš un Laimonis Zīrāks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

FRICIS JĀZEPS, 1920.-1947. – viens no nacionālo partizānu Slates latviešu un lietuviešu grupas vadītājiem. Rubenes pagasta Slatē piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

FRICIS”, NEZINĀMS, 1946.28.V Kaunatas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

FRĪDENBERGS KĀRLIS, 1907. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GABRANOVA EMĪLIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRANOVA LEONTĪNE – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRANOVA MARIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRANOVS EDVARDS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRANOVS ALBERTS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRANOVS LEONARDS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GABRIS ALOIZS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu Eglaines grupas vadītājs. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

GADZĀNS NIKOLAJS, 1917. g. 27. aprīlī – 1941.g. 6. jūlijā Daugavpils slimnīcā; virsnieka vietnieks, skolotājs, 1941. gada vasarā no ievainojumiem 🕇mirušais nacionālais partizāns. Iesaukts Latvijas armijā, kur beidzis virsnieku vietnieku kursus. 1940/41. mācību gadā strādājis Aizkalnes sešu klašu pamatskolā. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, pievienojies J. Babra vadītajiem Vārkavas partizāniem. 29. jūnijā ievainots, partizāniem Vārkavā atbruņojot lielinieku karavīrus. No gūtajiem ievainojumiem miris 6. jūlijā Daugavpils slimnīcā. Rožkalnu pagasta Lazdānu kapos, GPS 56.175076, 26.521962, 1941. gada vasarā kritušā nacionālā partizāna Nikolaja Gadzāna individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

GAILĪTE MINNA, 1885-1942. Izsūtījumā 🕇bojā gājusī. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

GAILĪTIS LAIMONIS, 1885-1943 – 🕇nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

GAILĪTIS MARKUS, 1882-1942 – 🕇nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

GAILĪTIS OSKARS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns, apglabāts Jaungulbenes pagasta Mierakalna kapos https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html.

GAILĪTIS PAULS, 1869-1943. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

GALIČEVS ALBERTS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Nogales un Upesgrīvas pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

GALIŅŠ VILBERTS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GARAIS (segvārds) – Naudītes partizāns. Br.Druķis ar otru partizānu, sauktu “Garo”, bija ieņēmuši pozīcijas pašā ceļmalā. Redzot, ka virsnieki neapstājas, viņi ātri sadalīja mērķus un šāva. Viens no virsniekiem krita, bet otrs paspēja ielekt grāvī. Garajam pirmā patrona nebija sprāgusi. Nesprāga arī otrā un trešā patrona. Izrādījās, ka vecajai karabīnei bija īss dzelksnis.

GARAIS DONATS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GARAIS JEZUPS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GARCĀNS BENJAMIŅS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

GAUSENS KĀRLIS (GANSONS), kareivis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

GAVARS ANTONS – 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagasta Krievu purvā 🕇noslepkavotais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Gavars Antons, dzimis 1909. gadā, segvārds “Zvaigzne” no Putkām – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

GEDARDS ARNOLDS – “PĒTERIS”, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GEIDĀNS PĒTERIS, 1888. gada 2. jūnijā Gārsenes pagastā – 1945. gada augustā 🕇kritis nacionālais partizāns. Aknīstes pagasta Tunķeļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GELAŽIUS PRANAS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

GELSONS Z., partizāns – 27.jūnijā Ružēnu mežā sapulcējās apmēram 10 Naudītes partizāni. Šeit vadību uzņēmās Z. Gelsons.

GERTNERS KĀRLIS, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GIBRJŪNAS PETRAS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GĪLIS LUDVIGS – Ilūkstes partizānu pulka 1.bataljona Dvietes rotas grupas komandieris. Partizāni Ilūkstes apriņķī turpināja organizēties. Jūnijā bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Staņislavs Urbāns izveidoja Ilūkstes partizānu pulku, kas teritoriāli aptvēra visu Ilūkstes un daļēji Jēkabpils apriņķus. Pulks sastāvēja no trīs bataljoniem. Pulka 1.bataljonā ietilpa Dvietes rota. Par tās komandieri tika iecelts leģionārs Jānis Stūriška. Rota sastāvēja no diviem vadiem. Par vada komandieriem, īsāku vai garāku laika sprīdi, bijuši Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis, Jānis Ancāns. Savukārt par grupu komandieriem Ludvigs Gīlis, Plonis Kazimirs u.c. Rotas sastāvs pastāvīgi mainījās, līdz šim ir apzinātas 70 personas. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pd

GILUČS JĀNIS – 1948. gada 7. aprīlī 🕇kritušais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas nacionālais partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

GINDS ELMĀRS, 1909-1946, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GINTERS HARIJS, 1912. 30. VIII – 1941. 28. VI – 1941. gada 28. jūnijā Gudēnos sadursmē ar atejošajiem lieliniekiem 🕇kritušais Jēkabnieku nacionālo partizānu grupas cīnītājs un aizsargs. Zaļenieku pagasta Ūziņu Priežu kapos 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Harija Gintera individuāls apbedījums https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GLAVĀNS JĀNIS, 1918-1943, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GLINBERGA ALĪDA, Dundagas pag., 1949.g., nr. 30380. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

GLINBERGS-GLIMBERGS HUGO FRANCIS (1911–1949), Dundagas pag. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis. H.F.Glimbergs-Glinbergs padomju karaspēka operācijas laikā 1949.gada 21.oktobrī pulksten 18.45 tika 🕇nošauts no slēpņa.

GLINDA POVILAS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: “Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GOLAŅĢIS IMANTS, 1921-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GOLDE JĀNIS – 1941. gada vasarā no 24. teritoriālā korpusa dezertējis pie Carnikavas stacijas iesaistījās sadursmē ar PSRS armijas sardzes vienību 28. jūnijā 🕇kritušais kaprālis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

GOLUBEVS SERGEJS, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GORDANS EDUARDS, Lībagu pag., 1947. g., nr. 1537. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

GRABĀNS IVARS – 1956. gada oktobrī VDK sanāksmē secināja, ka “cīņa pret bandītismu” ir pabeigta. Nedēļu pēc sanāksmes LPSR VDK priekšnieks Jānis Vēvers caur partizānu atbalstītājiem nodeva vēstuli Jāņa Zavadska vadītajai grupai, kurā viņus lūgšus lūdzās nākt laukā no meža. Grupas vīrus tiesāja tikai 1968. gadā, kad līdz ar starptautiskās situācijas saasināšanos raganu medības sākās arī Latvijā. Ir ziņas, ka Staņislavs Zavadskis, pēc tautības polis, drīz vien aizbraucis uz Poliju un Latvijas PSR nav tiesāts. Bet grupas partizānu Ivaru Grabānu pēc atgriešanās no #lēģera mēs diemžēl vairs nepaguvām nointervēt… http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

GRĀBEKLIS JĀNIS, 1923. – 1945.16.VII – Susējas rotas nacionālais partizāns, 🕇kritis uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GRADOVSKIS ARTURS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Gradovskis Artūrs – pulksteņmeistara amata māceklis, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

GRANTS PĒTERIS, 26 gadus vecais Ventspils telegrāfa-telefona līnijas tehniķis, naktī uz 1941. gada 29. jūniju 🕇kritušais nacionālais partizāns. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, lielinieki Ventspili atstāja jau 27. jūnijā, un jau tajā pašā dienā pilsētā sāka veidoties bruņotas vienības kārtības uzturēšanai un iespējamajai bēgošo sarkanarmiešu vienību atvairīšanai. 28. jūnijā vēlu vakarā tika saņemtas ziņas, ka netālu no Piltenes esošajā Speķkrogā ieradusies prāva bruņotu lielinieku vienība, kas sākusi terorizēt apkārtējo māju iedzīvotājus.Ventspilnieki uz turieni nosūtīja kaujas grupu J.Romčenko vadībā, kas ceļā devās ar motociklu un kravas automašīnu. Aptuveni sešus kilometrus no Ventspils pie Pasiekstes vējdzirnavām partizāni sastapās ar pretimbraucošu Sarkanās armijas spēkratu. Sākās savstarpēja apšaude, taču gandrīz uzreiz pārstāja darboties partizānu rīcībā esošais ložmetējs. Arī vairākas šautenes, ar kurām bija bruņoti partizāni, izrādījās nederīgas, un viņiem nācās atkāpties jūrmalas kāpās. Sadursmē krita 26 gadus vecais Ventspils telegrāfa-telefona līnijas tehniķis Pēteris Grants.Tikmēr Ventspils-Kuldīgas šosejas bloķēšanai, lai nepieļautu lielinieku iekļūšanu pilsētā, par Ventspils komandantu ieceltais atvaļinātais virsnieka vietnieks Ādolfs Kanders steigšus nosūtīja otru kaujas grupu J. Kraukļa vadībā, kam, iesaistoties arī dzelzceļa staciju apsargājošajai partizānu grupai, izdevās atvairīt vairākās kravas automašīnās braucošo sarkanarmiešu vienību. Ventspils Meža kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Pētera Granta individuāls apbedījums.https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

GRAUDIŅŠ ARNOLDS, 1901.g. – Bērzes pagasta Virkus kapos Īles nacionālo partizānu brāļu kapi. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Graudiņš Arnolds (dz. 1901.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

GRAUDIŅŠ ĒVALDS (1929.) – 1948.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Graudiņš Ēvalds, 1948. gadā kritušais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas nacionālais partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Graudiņš Ēvalds, dzimis 1929. (1930.?) gadā, no Rudzātiem – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

GRAUDIŅŠ PĒTERIS 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

GRAUMANIS ERNESTS, 1926-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRAUMANIS JOZEFS, 1892-1941, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRAUMANIS KĀRLIS, 1921-1944,🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRAUMANIS VALDIS, 1924-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRĀVELIS KRISTAPS, 1908. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRĀVELSIŅŠ ALFRĒDS, (1921.-1946.23.II) – komercskolas absolvents, leģionārs, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns 🕇kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Grāvelsiņš Alfreds -1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Grāvelsiņš Alfrēds, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, komercskolas absolvents, leģionārs, (1921.-1946.23.II); kritis 1946. gada 23. februāra kaujā, apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka.

GRĀVERS JĀNIS – nacionālo partizānu grupas vadītājs. Dignājas pagasta Slīterānu kapos piemiņas akmens Jāņa Grāvera nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GRĀVERSONE ALMA, (1921, GRĀVELSONE?) – nacionālā partizāne Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritusi 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GRĀVERSONS JĀNIS (GRĀVELSONS?), (1921? 1916) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

GRĀVĪTIS JĀNIS, 1921-1946, 🕇noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRICMANIS EDGARS, 1924. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRICMANIS JĀNIS, 1918. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRIETĒNS OSVALDS, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRIGS PĒTERIS (1928.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

GRIKOVSKIS MĀRTIŅŠ – atvaļinātais virsleitnants Mārtiņš Grikovskis, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Stelpes aizsargu nodaļas bijušais priekšnieks un tā dēvētā Stelpes pagasta drošības dienesta priekšnieks. Stelpes pagasta Ķekutu kapos 1941. gadā 🕇kritušā nacionālā partizāna Mārtiņa Grikovska individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GRIĶIS KĀRLIS, Sēmes mežos 1949.21.04 🕇kritis nacionālais partizāns. Sēmes pagastā pie kādreizējā partizānu bunkura piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRĪNBERGS, kareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

GRINDULIS HARALDS, kaprālis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. (Uldis Neiburgs viņu starp kritušajiem nemin). Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

GRĪNIS ALFREDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GRĪNIS OTTO – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GRĪNŠTEINS FRICIS, 1915. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Grīnšteins Fricis, Lubezeres pag., 1949. g., nr. 3284. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

GRĪNTĀLS KĀRLIS – 1941. gada 3. jūlijā 🕇kritušais nacionālais partizāns un aizsargs virsleitnants. Nav īsti skaidrs, vai K. Grīntāls kritis kaujā, kā varētu spriest pēc laikrakstā “Tēvija” ievietotā tuvinieku sēru sludinājuma, vai arī atejošie lielinieki viņu vienkārši noslepkavojuši, kā izriet no publikācijas laikrakstā “Cēsu Vēstis”. K. Grīntāla vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā. Drustu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Kārļa Grīntāla individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

GRĪNUPS KURTS-ALEKSANDRS, Laidzes pag., apc. 1946. g., nr. 8082. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis 1946.g. 14.02. tika apcietināts Kurts Grīnups, J.Bonzaka grupas dalībnieks Talsu apriņķī. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Grīnups Kurts, 1947. gada 27. augustā Laidzes pagasta “Tulpēs” nošauto Volbedahta Alfrēda un Štrausa Bērtuļa cīņas biedrs, uzstādījis viņiem piemiņas akmeni Laidzes pagastā pie “Ķīvīškroga”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

GRĪNVALDS J., 🕇1946. Uz Vecbebru piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

GRĪSLIS EDVĪNS, 1921-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRĪSLIS HARIJS, 1922-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

GRĪSLIS JĀNIS – VILNIS, 06.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

GRĪVA Ē. Latvijas PSR IeM karaspēka Kara tribunāls (KT) 1947. gada 30. novembrī Ventspilī pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.1a panta, piemērojot PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1943. gada 19. aprīļa dekrētu,39 piesprieda E. Grīvam #20 gadu katorgas darbos, ar tiesību ierobežošanu uz pieciem gadiem un mantas konfiskāciju … bija ieslodzījumā Karagandas apgabalā … 1958.gadā etapēja no ieslodzījuma vietas Karagandas apgabalā uz nopratināšanu Rīgā … 1959.gada 1.decembrī Mordovijas APSR Augstākās tiesas pastāvīgā sesija nolēma E.Grīvu atbrīvot. 1970.gada 23.oktobrī E.Grīva gāja bojā auto avārijā. https://dundagasvesture.files.wordpress.com/2017/04/dzintrars-erglis_dundagas-pagasta-ebreju-liktenis.pdf

GRĪVA ĒVALDS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

GROSBERGS ALBERTS – uz Kokneses pagastā pie Skudru mājām piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. 1949. gada 25. septembrī kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita trīs Osvalda Kārkliņa vadītās nacionālo partizānu grupas cīnītāji.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

GULBIS ERNESTS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Gulbis Ernests, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka.

GULBIS JĀNIS – 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagasta Šalku mežsarga apgaitas mežā ar segvārdu „Dziesmusvētki” notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās LNPO grupu pārstāvji un dažu citu grupu dalībnieki. Šajā sanāksmē nodibinājās Ziemeļkurzemes partizānu organizācija (ZPO), par tās vadītāju kļuva Miervaldis Ziedainis. Organizācijā apvienojās legāli dzīvojošie M. Ziedainim zināmie dalībnieki un LNPO nacionālo partizānu grupas, par kuru vadītāju apvienotajā organizācijā kļuva leitnants Jānis Gulbis. Gulbis Jānis – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

GULBIS KĀRLIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

GULBIS KONSTANTĪNS, 24. teritoriālā korpusa 305. atsevišķā sapieru bataljona (saformēts no Latvijas armijas Sapieru pulka) karavīrs un Latvijas Universitātes students, 1941. gada 30. jūnijā Mālpils pagastā kaujā ar lieliniekiem 🕇kritušais nacionālais partizāns. Konstantīns Gulbis varētu būt viens no tiem trim latviešu karavīriem, kas 1941. gada vasarā krita Mālpils pagastā nevienlīdzīgā cīņā ar lieliniekiem. Kā tolaik vēstīja laikraksts “Tēvija”, nelielajā mežiņā pie Mālpils pagasta “Lapu” mājām paprāva lielinieku vienība ielenkusi septiņus latviešu karavīrus, kurus vadījis kāds kapteinis un kas, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, domājams, bija dezertējuši no 24. teritoriālā korpusa. Nevienlīdzīgās kaujas laikā četriem latviešu karavīriem izdevies no ielenkuma izlauzties, bet trīs krituši. Laikraksts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju stāstīto, norādīja, ka vismaz divi no kritušajiem nonākuši lielinieku rokās ievainoti, bet vēl dzīvi un tikuši noslepkavoti. Publikācijas brīdī kritušie vēl nebija. Rīgā Vienības gatvē 76 Torņakalna pareizticīgo kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Konstantīna Gulbja individuāls apbedījums. identificēti.https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

GULBIS PĒTERIS,1897 1945 – 🕇nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

GULBIS VOLDEMĀRS, (-1950.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

GURA JĀNIS (segvārds – JANKA), 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos 19.divīzijas 15.artilērijas pulka 7.baterijas komandieris Jānis Gura, P.Čevera partizānu grupas vadītāja vietnieks. Bijušais Sabiles skolas skolotājs. Talsu apriņķa Vandzenes pagasts, 1949-1950.gada ziema. Gura Jānis 1909., nacionālais partizāns, virsleitnants, bija kapteiņa Straumes grupā, vēlāk aizgāja ar Čeveru un turpināja cīņu Vandzenes mežos; Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, Rīgā ar nāvi sodītais 1951.24.VIII. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Gura Jānis, Čevera gr., Viens no 70 čekas tiesātiem 70 #Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Aktā par P. Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.). Izrādās, ka ar mazpilsētu Sabili saistās vairāku varoņu vārdi. Brīvības kauju varonis Augusts Burbis un otrā pasaules kara varonis Alfrēds Riekstiņš.

GUTĀNS ANTONS (ŽANIS), 1916. g.– 1949. gada 20. novembrī 🕇kritis Nautrēnu–Nūmērnes grupas nacionālais partizāns. Rogovkas–Ruskulovas ceļa kreisajā pusē pie Ičas tilta piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem.

GŪTS MĀRTIŅŠ, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

GŪTS PĒTERIS 1953. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

ĢEŅĢERS OSKARS, 1923-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ĢĪMIS NIKOLAJS (1916–194?) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

HERCS REINIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

HIRŠS VILIS, 1920-1945. 🕇Bojā gājis nacionālais partizāns. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

HOFMANIS ALFONS Zentenes pag., 1947. g., nr. 1373. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

IEVIŅŠ ARNOLDS, Strazdes pag., 1947. g., nr.1537. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

IEVIŅŠ ARNOLDS. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

IGNATOVIČS JULIANS,1946.28.V Robežnieku pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

IKAUNIEKS JĀNIS (GRANTNIEKS, BANGA) – 1946.g. 25.02. Madonas apr. Saikavas pag. “Dambīšos” 🕇krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, “Misters”, Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) 2. divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, Aldis Ķevers, smagi ievainots, #sagūstīts Jānis Ikaunieks. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm … 3.partizānu divīzijā … savukārt par štāba sakaru vada komandieri, kura uzdevums bija nodrošināt divīzijas vadības saziņu ar pakļautajām un citām partizānu grupām, kā arī sniegt izlūkošanas informāciju, tika iecelts grupas partizāns Jānis Ikaunieks (Grantnieks, Banga). Apmēram 10 cilvēku lielais sakaru vads, balstoties uz vietējo iedzīvotāju palīdzību, informēja divīzijas štābu par padomju drošības iestāžu darbību apkārtējā teritorijā. Sakari ar citām partizānu grupām tika nodrošināti ar kurjeru palīdzību. 1945.gada oktobrī J. Ikaunieku sakaru vada komandiera amatā nomainīja P.Frišbergs. … Pēdējais nopietnais trieciens skāra 3.partizānu divīzijas vadību 1946.gada 27.februārī, kad Madonas apriņķa Saikavas pagasta “Dambīšos” uzturējās partizāni K.Dankers, K.Blīmhens-Blūms, A.Ķevers, Pēteris Silovs un J.Ikaunieks, kuriem bija norunāts tikties ar J.Klimkānu. Partizāniem pastāvēja aizdomas, ka marta sākumā varētu būt gaidāmas padomju varas iestāžu masveida represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc sanāksmē bija plānots pārrunāt iespējamo rīcības plānu šādā situācijā. Sanāksmes laikā Jānis Klimkāns (tās ir 1945.gada beigas/1946.gada sākums. Tad arī sāk vervēt pirmos slepenos čekas aģentus – kaujiniekus. Viens no pamudinājumiem bija apstāklis, ka darbībai pret Dienvidlatgales “Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienību” (LTS(p)A) tik veiksmīgi izdevās savervēt Jāni Klimkānu, kurš bija LTS(p)A jaunatnes nodaļas vadītājs. Viņš zināja visu organizācijas vadību un palīdzēja čekistiem to iznīcināt.), aizbildinoties ar galvassāpēm, izgāja uz mirkli ārā. Patiesībā viņa nolūks bija dot signālu un informāciju 16 čekistiem, kas bija aplenkuši viensētu, jo, pamatojoties uz J.Klimkāna sniegto informāciju, bija sarīkota operācija pret partizānu štābu. Uzzinājuši par mājā esošo partizānu skaitu, apbruņojumu un atrašanās vietu mājā, čekisti nolēma lieki neriskēt ar kauju, bet gan veikt strauju triecienu, sametot granātas caur logu istabā, kur uzturējās visi partizāni. Tādējādi gan neizdevās padarīt partizānus cīņas nespējīgus, jo vēl kādu brīdi turpinājās apšaude, līdz NKVD karavīri varēja iekļūt istabā, kur atradās partizāni. J.Ikaunieks savās atmiņās stāsta, ka pēc aptuveni sešiem granātu sprādzieniem čekisti mājā esot nošāvuši arī tos partizānus, kuri vairs neesot spējuši pretoties. Visdrīzāk, būdams apdullināts pēc sprādzieniem, J.Ikaunieks vienkārši nesaprata, kas notiek. J.Ikaunieka versijai runā pretī arī fakts, ka gan pats J.Ikaunieks, gan P.Silovs tika atstāti dzīvi. Šajā gadījumā jāņem vērā tas, ka NKVD bija nepieciešams iegūt informāciju par citiem apkārtnes partizāniem, jo J.Klimkāns viens pats nevarēja zināt LTS(p)A apakšstruktūrām visu pakļauto partizānu uzturēšanās vietas, tāpēc čekistiem iespēju robežās bija jāsagūsta partizāni dzīvi. Operācijas rezultātā gāja bojā K.Blīmhens-Blūms, K.Dankers un A.Ķevers, bet ievainotie partizāni P.Silovs un J.Ikaunieks tika sagūstīti. Apcietināti tika arī mājas saimnieki Artūrs un Emīlija Krieviņi. Līdz ar šo operāciju LTS(p)A militārā atzara vadība Centrālvidzemes virzienā bija iznīcināta un 3.partizānu divīzija bija beigusi pastāvēt. Ikaunieks, J. Lubānas–Meirānu pusē. No: Uz ežiņas galvu liku… Traģiskās partizānu cīņas Latvijas mežos, 2. daļa. Kalvāns,A. (galv. red.). Rīga: Daugava, 1995, 258.–260. lpp. https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/karavira_stasts_Timermanis.pdf

IKERTS ALBERTS – MIZA, 27.02.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ĪLENS, virsleitnants, nacionālo partizānu vadītājs Carnikavā 1941.g. Carnikavas kapos 145. kapavietā 1941. gada jūnijā 🕇kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi. Apbedīti trīs 1941. gada vasarā kritušie nacionālie partizāni – 28. jūnijā kritušais kaprālis Jānis Golde, kā arī 30. jūnijā kritušie seržants Jūlijs Zaļaiskalns un kāds nezināms kareivis. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, daudzi latviešu karavīri, kas pēc Latvijas okupācijas un Latvijas armijas likvidācijas bija iekļauti 24. teritoriālā korpusa sastāvā, izšķīrās par dezertēšanu. Grupa šādu dezertieru no tobrīd Carnikavas nometnē izvietotās 24. teritoriālā korpusā 183. divīzijas 1941. gada 28. jūnija vakarā netālu no Carnikavas stacijas iesaistījās sadursmē ar PSRS armijas sardzes vienību, kas tika iznīcināta. Šajā sadursmē krita kaprālis Jānis Golde no Rūjienas. Pārējie grupas karavīri ar līdzpaņemtajiem ieročiem un munīciju pievienojās nacionālajiem partizāniem. Jau neilgi pēc šīs sadursmes lielinieki Carnikavu atstāja, noņemot arī Gaujas tilta apsardzi. Tilta apsardzību tūlīt pārņēma nacionālie partizāni virsleitnanta Īlena vadībā. Tomēr pēc neilga laika 30. jūnijā lielinieki vairākās kravas automašīnās atgriezās un uzbruka tilta apsardzei. Ņemot vērā to, ka pretinieks bija bruņots ar automātiskajiem ieročiem, bet latviešu karavīru rīcībā bija tikai šautenes, partizāniem pēc neilgas cīņas nācās atkāpties. Šajā kaujā krita seržants Jūlijs Zaļaiskalns no Mazsalacas un kāds nezināms kareivis. Savukārt bijušais Zemgales artilērijas pulka kareivis Roberts Emsiņš tika smagi ievainots. Tomēr tiltu izdevās pasargāt no iznīcināšanas, jo partizāni, pārņemot tā apsardzību, paspēja pārgriezt spridzekļu detonēšanas vadus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ILIŠKO STAŅISLAVS – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

INCENBERGS – viens no galvenajiem boļševiku #apcietinātājiem 1941.g. Nīcā — Incenbergs, Kalniņš, M. Drāznieks u.c. Skat. Drāznieks Miķelis https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

INDĀNE KRISTĪNE (1892? 1897) – nacionālā partizāne Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritusi1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

INDĀNE MILDA, (1927) – nacionālā partizāne Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritusi 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

INDĀNS JĀNIS, (1920) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

INDĀNS PĒTERIS, (1890? 1884) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

INDRIČEVA ROZĀLIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

INDRIČEVS STAŅISLAVS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

IRBĪTIS, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Irbītis, kareivis, partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

IVANOVSKIS DONATS, 26.04.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. “Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai!” https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

IVANOVSKIS OSVALDS – aizsargs, nacionālo partizānu pašaizsardzības pulciņa izveidotājs Taurkalnē. Ievainots kaujā ar sarkanarmiešu grupu 1941. gada 30. jūnijā. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, lielinieki Taurkalnes pagastu atstāja 29. jūnijā, bet nākamajā dienā pie pagastnama Vallē sāka pulcēties vietējie pilsoņi, kas mastā uzvilka Latvijas nacionālo karogu. Aizsarga Osvalda Ivanovska vadībā tika izveidots pašaizsardzības pulciņš, kurā iestājās 25 pagasta pilsoņi, pamatā aizsargi. Taču tikai septiņi no tiem bija bruņoti ar šautenēm vai bisēm. Jau 30. jūnijā Taurkalnes partizāni pie Jaunbruntāliem iesaistījās sadursmē ar sarkanarmiešu grupu, kurā bija aptuveno 20 vīru. Apšaudē pieci lielinieki tika nogalināti, astoņi ievainoti, bet pārējie izklīda. Kaujā krita arī partizāns un Jaunbuku saimnieks Edmunds Vīgmanis, bet O. Ivanovskis un Bārzdiņu saimnieks Jānis Krūmiņš guva ievainojumus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

IVAŠKA VYTAUTAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

IVBULS, ANTONS, 1922-1945- 1992. gada 21. jūnijā Mīšteļu kapos tika pārapbedīti pieci 1945. gadā komunistiskās okupācijas armijas 🕇noslepkavotie nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JĀKABSONS HARIJS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks. Jākobsons Harijs, 1924.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

JĀKOBSONS HARIJS (dz. 1924.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

JANAUS PAULIS (1912–1951) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

JANKA FĒLIKSS (1919–1945) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

JANKAVS BORISS – rakstot par bruņotās nacionālo partizānu kustību, pārspīlēti tiek akcentēta vācu specdienestu vadošā loma. Ja pieņemam, ka no kapteiņa Borisa Jankava („Mežakaķu” vadītāja Kurzemē) štāba 1945. gada 9. maijā uz dažādiem Latvijas novadiem devās iepriekš sagatavotas grupas, kuru dalībnieku kopskaits bija vien nepilni pāris simti, tad, salīdzinot ar aptuveno nacionālo partizānu kopskaitu Latvijā – aptuveni 20000, diez vai šīs „Mežakaķu” vienības var uzskatīt par vadošo spēku Latvijas nacionālo partizānu karā. Kā zināms, šīs grupas (ar atsevišķiem izņēmumiem) visai drīz tika atklātas un likvidētas vai to dalībnieki aizturēti un apcietināti. Tas neliecina par šo grupu sevišķi augstu sagatavotību partizānu karam. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

JANKAVS HARALDS, 1890. – izsūtīts un lielinieku 🕇noslepkavots Jankava Visvalda brālis.

JANSONE ANNA, 45. Krišs, Vandzenes pag., 1952. g., nr. P-10736. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

JANSONE MARTA, 1905-1953. Izsūtījumā 🕇bojā gājusī. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

JANSONS AUGUSTS – partizānu atbalstītājs Ziemera pagasta apkārtnē 1950.g. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JANSONS ROBERTS – Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos 1941. gada 4. jūlijā kaujā par Vecliepkalnes telefona centrāli 🕇kritušā nacionālā partizāna Roberta Jansona individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

JANSONS TEODORS – kad Jagdverband Operatīvais štābs pārcēlās no Rīgas uz Kurzemi, tā sastāvā esošajā Informācijas daļā strādājošie darbinieki Teodora Jansona vadībā bija tie, kas izstrādāja nacionālo partizānu organizācijas darbības pamatprincipus. Jau 1943. gadā Rīgā, Fēliksa Rikarda vadībā strādājot vācu Drošības dienesta (SD) pakļautībā esošajā Latviešu kartotēkā (LK), šajā iestādē pulcējās nacionāli noskaņoti latvieši, kuri, izmantodami radušos iespēju, faktiski veica nelegālu darbību, kas bija vērsta pret vācu interesēm latviešu vidē. Tie bija Freds Launags, Oskars Mitrēvics, Teodors Jansons, Romāns Šternbergs un citi. Aizdomās par darbību pret vācu interesēm Latvijā 1943. gada martā LK tika likvidēta, arestēja 18 tās darbiniekus, tai skaitā visus iepriekš minētos. Lielākā daļa, vācu SD nespējot neko pierādīt, tika atbrīvota pēc trim nedēļām, bet seši LK darbinieki tika notiesāti ar dažādiem cietumsodiem, to vidū F. Launags, O. Mitrēvics un T. Jansons. Pēc atbrīvošanas 1944. gada pavasarī, viņi savstarpējos kontaktus nezaudēja un 1944. gada vasarā T. Jansona vadībā sāka darboties speciālā grupā, kas meklēja atbilstošus cilvēkus iesaistīšanai paredzamajā pagrīdes darbībā, Sarkanajai Armijai okupējot Latviju. Šajā grupā iesaistījās arī R. Šternbergs un vairāki citi. Grupas darbība bija iespējama tāpēc, ka T. Jansonam ar F. Rikarda palīdzību izdevās gūt ģenerāļa Bangerska atbalstu, grupas darbības nodrošināšanu palīdzēja veikt arī vācu 16. armijas 212. Frontes izlūkošanas grupas darbinieks leitnants Haselmans, kuram, protams, T. Jansons neatklāja šādas darbības patiesos mērķus, izmantodams Haselmaņa ieinteresētību. No LNPO Deklarācijas: LNPO ir cīņas organizācija. LNPO ir gatava nest atbildību latviešu tautas un starptautisko instanču priekšā par savu darbību. LNPO cīnās par brīvu, neatkarīgu, nacionālu Latviju. LNPO cīnās pret padomju iekārtu Latvijā, kā iekārtu, kura nav tiesiskipamatota, nebalstās uz latviešu tautas vairākuma gribu, bet ir boļševisma viltus un noziedzības diktatūra. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/ Frontei tuvojoties Rīgai, 1944. gada septembrī T. Jansona grupa pārcēlās uz Kuldīgu un tika iekļauta B. Jankava Jagdverband štābā kā Informācijas daļa. Šīs daļas darbinieki sistemātiski vāca informāciju un sagatavoja periodiskus apskatus par aktuāliem jautājumiem: ekonomisko un politisko situāciju Kurzemē, ziņas par stāvokli Latvijas okupētajā daļā, iedzīvotāju reakciju uz dažādiem vācu okupācijas varas veiktajiem pasākumiem u. c. Informācijas daļas darbinieki, kuru pārziņā bija konkrēti Kurzemes apriņķi, regulāri, braukājot pa noteiktu apriņķu teritoriju, izveidoja uzticamu cilvēku tīklu, kas palīdzēja iegūt nepieciešamo informāciju. Kontaktējoties ar apriņķu un pagastu vadību, aizsargiem un policijas darbiniekiem, tika izraudzīti arī nākamo pagrīdes grupu vadītāji. Informācijas daļas darbinieki 1945. gada pavasarī sagatavoja vairākus dokumentus: „Nacionālo partizānu organizācija”, „Latviešu partizāna rokasgrāmata” u. c. Pirms pāriešanas nelegālā stāvoklī Informācijas daļas vajadzībām tika izrakti 3 bunkuri dažādos Kurzemes pagastos. !945. gada 8. maijā pie Informācijas daļas darbiniekiem Kuldīgā ieradās sakarnieki no Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu apriņķiem un saņēma norādījumus gatavot grupas pāriešanai nelegālā stāvoklī. Šajos norādījumos pirmoreiz tika lietots nosaukums ”Latvijas nacionālo partizānu organizācija” (LNPO). Neilgi pēc 1945.g. 8.maija, uzduroties sarkanarmiešu grupai, tika 🕇nošauts T. Jansons. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

JĀŅPĒTERS ARTŪRS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Lībagu un Laucienes pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.html Jāņpēters Arturs, 1911. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

JĀŅPĒTERS ARTŪRS BRUNO, Talsi, apcietināts 1962. g., 🕇nāvessods. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Jaņpēters Artūrs-Bruno, Talsi. apciet. 1962. g., m. b. no 1946. g., nr. 44770. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

JARMACĀNS AUGUSTS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

JASINSKIS KONSTANTĪNS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

JAUDZEMS PĒTERIS – 🕇miris izsūtījumā 1949 – 1957. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem.

JAUDZEMS VIKTORS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

JAUKULIS LAIMONIS – nacionālo partizānu atbalstītājs Virešu pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

JAUKULIS ULDIS – nacionālo partizānu atbalstītājs Virešu pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

JAUNZEMS ARVĪDS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Jaunzems Arvīds – lauksaimnieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JAUNZEMS JĀNIS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Kaminčas nacionālo partizānu grupas komandieris Jānis Jaunzems. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JEFIMOVS PAULIS, Alūksnes ģimnāzijas skolēns. 1948.g. 15. maijā Tempļa kalna skatu tornī sarkanbaltsarkano karogu uzvilka ģimnāzijas skolēni Paulis Jefimovs, Ojārs Svārte un Alberts Zvirbulis. Vainīgie netika atklāti. Tā paša gada 18. novembrī karogu atkārtoti uzvilka pie 2. vidusskolas bērzā. Tad šie zēni nodevības rezultātā tika arestēti un sodīti. No #apcietinājuma atgriezās Paulis Jefimovs – vienīgais. Zvirbulis gāja bojā Sahalīnā. Ojāru Svārti nošāva, bēgot no čekas. Viņa ģimeni pilnīgi iznīcināja. „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs ” http://www.aluksne.edu.lv/index.php?option=com_content&view=archive&Itemid=93&lang=lv

JĒGERMANIS ALBĪNS – skolnieks Pļaviņu vidusskolā, dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JOŅINS ALEKSANDRS, 1920.-1946.28.V ROBEŽNIEKU PAG. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

JUCĪTIS PĒTERIS (“TJUTIS”) – 1950.g. 14. janvārī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

JUHNA ĒRIKS – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Juhna Ēriks, (1928. -1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Juhno Ēriks no Jēkabpils apr. Krustpils pag.” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

JUHŅEVIČS ANTONS (VIENTULIS), 1905.gada 8.oktobrī Bikavas draudzē – 1946.g. 24.04. apcietināts Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) Prezidija priekšsēdētājs, Vanagu katoļu draudzes prāvests Antons Juhnevičs. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Juhņēvičs Antons, 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos – izpildīts nāvessods 1947.gada 14.februārī Rīgas centrālcietumā. Antons Juhņevičs, katoļu garīdznieks (draudžu prāvests (Kombuļi, 1935-1938; Atašiene, 1938-1939; Vanagi, 1939-1945)). Studējis Ļubļinas katoļu universitātē. Garīgu darbu autors. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks (Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija priekšsēdētājs /1945/). Iesaistījies ar ieročiem pretošanās kustībā. Arestēts 1946.gadā Līvānu pagasta Vanagos par nacionālo partizānu atbalstīšanu. 2005.gadā atklāta piemiņas plāksne Vanagu baznīcā. 2014. gadā veidota spēlfilma “Segvārds Vientulis”. https://latgalesdati.du.lv/persona/982 “Viņā bija tāds kā krievu disidenta gēns, kas šūnu līmenī nespēj paciest, viņaprāt, netaisnību un neiet ne uz kādiem kompromisiem.” Ticība Dievam viņam bijusi apmātības un sektantisma pakāpē.Ar savu paraugu Juhņevičs iedvesmoja daudzus Latgales katoļticīgos. Jau vācu laikā viņš, uzskatīdams, ka tam, kurš ir pārliecināts par savu taisnību, neviena priekšā nav jāklanās, bija pārkāpis tīfa epidēmijas dēļ ieviesto aizliegumu noturēt publiskus pasākumus, ieskaitot dievkalpojumus. Kad vācu vara nāca Juhņeviču arestēt, viņš aizmuka un vairākus mēnešus slapstījās. Vācu laikā viņš bija sācis slēpt vietējos puišus no mobilizācijas vācu armijā, uzskatīdams karu par bezjēdzīgu slaktiņu, kurā viena lielvara iesauc vienu brāli, otra – otru. Kad atgriezās padomju vara, Juhņevičs turpināja slēpt puišus, šoreiz jau no mobilizācijas sarkanarmijā. Vienlaikus viņš uzturēja sakarus ar nacionālajiem partizāniem, kuru bāze bija septiņus kilometrus no Vanagiem. Juhņevičs nebija tas labākais slēpējs, jo diplomāta spēju viņam nebija galīgi nemaz, no baznīcas kanceles viņš, ja var ticēt denunciāciju protokoliem, padomju okupantus atklāti saucis par sarkanajiem salašņām, kuriem vajag liet karstu ūdeni sejā. Tādu Juhņeviča nostāju pret padomju varu bija veicinājis arī tas, ka šī vara bija izstūmusi no skolām baznīcu, kas līdz tam Latgalē bija liela autoritāte arī izglītības sistēmā. Kad Juhņevičs bija skolā norāvis Staļina portretu, 1945.gada 27.janvārī čekisti no Līvāniem brauca viņu arestēt, bet kāda sieviete paguva atskriet pie viņa ātrāk un brīdināt. Tad astoņi cilvēki ieslēdzās baznīcā. čekisti atbrauca, sāka dauzīties pie durvīm, bet neviens vaļā nevēra. čekisti tomēr neatlaidās. Tad ieslēgtie izdomāja, ka viens no viņiem ies pie baznīcas durvīm un teiks, ka prāvests aizbraucis projām un viņu nejauši ieslēdzis. Tā arī izdarīja. Kamēr čekisti saskrēja pie durvīm runāt ar “ieslēgto”, pārējie pa sakristejas durvīm izskrēja ārā un aizbēga vispirms līdz vienām mājām pēc zirga, tad uz septiņus kilometrus tālo Vilku purvu pie partizāniem pēc palīdzības. Partizāni divos pajūgos atbrauca, izkārtojās ķēdē un šaudami nāca virsū čekistiem. Tie iebēga mājā, kurā atradās Juhņeviča māte, un, lai māti nenošautu, nācās čekistus palaist prom. Kopš tā brīža Juhņevičs vairs legāli palikt nevarēja un aizgāja uz Vilku purvu. https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/pec-kara-cereja-uz-dievu-un-angliem-14075649 Juhņevičs Antons, 1905. gada 8. oktobrī Gaigalavas pagastā – Vanagu katoļu draudzes prāvests, Latvijas nacionālās neatkarības cīņas atbalstītājs, viņa vadībā 1945. gada 28. janvārī tika atvairīts čekistu uzbrukums šim dievnamam. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju ar segvārdu ”Vientulis”. Juhņevičs ir arī LTS(p)A statūtu autors. Pēc Aglonas katoļu ģimnāzijas beigšanas iestājies Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā, bet, būdams 4. kursā, no tās tiek izslēgts, jo sūdzējies par augstskolas garīgo tēvu. 1930. gadā iestājies Ļubļinas Katoļu universitātē Polijā, kur studējis kanonus (baznīcas tiesības). 1933. gadā arhibīskaps Antonijs Springovičs iesvēta Juhņeviču par priesteri. Viņš strādā Daugavpils, Kombuļu un Atašienes draudzēs, līdz 1944. gadā tiek iecelts par Vanagu draudzes prāvestu.Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, Vanagu baznīcas šķūnī un draudzes namā patvērumu rod vīri, kas dezertējuši no Latviešu leģiona, kā arī slēpjas no piespiedu mobilizācijas sarkanajā armijā. Kopumā ar Juhņeviča ziņu tiek slēpti 30 latviešu jaunieši. 1944. gada rudenī daļa no viņiem pārceļas uz tuvējo Velna purvu.Tajā pašā laikā mācītājs savos sprediķos atklāti izsakās pret okupācijas režīmu. Okupācijas varasiestādēm kļūst arī zināms, ka Vanagu baznīcā tiek slēpti “dezertieri”, un 1945. gadā 28. janvārī baznīcu, kurā nocietinājies Juhņevičs kopā ar atlikušajiem astoņiem vīriem, ielenc čeka. Tomēr uzbrukumu ar Velna purvā esošo nacionālo partizānu atbalstu izdodas atvairīt, un Juhņevičs līdz ar pārējiem vīriem arī dodas mežā.1945. gada vasaras beigās viņu ievēlē par Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju ar segvārdu ”Vientulis”. Juhņevičs ir arī LTS(p)A statūtu autors. Sākas partizānu grupu apvienošana, un 1945. gada rudenī LTS(p)A darbojas jau Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Ilūkstes un Rēzeknes apriņķos, vienojot ap 700 partizānu.Tomēr Juhņevičs sāk šaubīties par gaidītā “angļu desanta” ierašanos un atstāj LTS(p)A vadību. 1945. gada beigās pēc saistīšanās ar okupācijas iestādēm viņam izdodas panākt tikšanos ar tā dēvētās LPSR iekšlietu ministru Augustu Eglīti, ar kuru tiek parakstīta vienošanās, apņemoties legalizēties pašam un aicināt uz to arī sev pakļautos partizānus.1946. gada 10. janvārī Juhņevičs piesakās okupācijas režīma drošības iestādēm Daugavpilī, un sākotnēji saskaņā ar Eglīša solīto viņš tiek atstāts brīvībā. Tomēr daudzi partizāni Juhņeviča aicinājumam legalizēties nepakļaujas un cīņu turpina.Jau tūlīt pēc 1945. gada janvāra notikumiem A. Springovičs atceļ Juhņeviču no Vanagu prāvesta amata un līdz turpmākajam liedz pildīt priestera pienākumus. Pēc legalizēšanās Juhņevičam kā sods uz nenoteiktu laiku tiek uzlikts pienākums uzturēties Skaistkalnes klosterī. Pēc ierašanās klosterī veselības pasliktināšanās dēļ viņš tomēr lūdz atļauju doties uz Rīgu, lai apmeklētu ārstus. Šāda atļauja viņam tiek dota, un Juhņevičs ierodas Rīgā, kur apmetas pie māsas Dzirnavu ielā. Taču jau 1946. gada 24. aprīlī viņš uz ielas tiek arestēts. Ilgus okupācijas gadus par Juhņeviča tālāko likteni nekas nebija zināms. Tikai sākoties Atmodai, atklājas, ka 1946. gada 14. novembrī viņam piespriests nāvessods, kas izpildīts Rīgas Centrālcietumā 1947. gada 4. februārī. Pie Upmalas pagasta Vanagu katoļu baznīcas piemiņas plāksne mācītājam un nacionālajam partizānam Antonam Juhņevičam. Juhņeviča vārds minēts arī piemiņas zīmē, kas LTS(p)A vadītājiem uzstādīta Rožkalnu pagasta Augšmuktos https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

JUNGA EDĪTE, 1945-1949, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

JUNGA EMĪLIJA, 1879-1951, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

JUOZUPAS”. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

JŪRAS KAPTEINIS” – 1945. gada 24. decembrī kritis Artūra Legzdiņa tā dēvētās “Kapteiņa” grupas (skat. Legzdiņš Artūrs) nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Viena no nacionālo partizānu vienībām, kas izveidojās pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, daļai no latviešu leģionāriem atsakoties padoties un aizejot mežos, bija Artūra Legzdiņa (“Kapteiņa”) komandētā grupa. A.Legzdiņš dzimis 1898. gada 11. aprīlī toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagastā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā. Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis Karaskolu un no 1924. gada dienējis Zemgales Artilērijas pulkā. Otrā pasaules karā iesaukta Latviešu leģionā, kur paaugstināts kapteiņa pakāpē. Viņa komandētajā grupā bija aptuveni 30 biedru, pamatā leģionāri, un tās nometne atradās Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu kalnā. 1945. gada 24. decembrī ap pulksten 10.30 sākās čekistu uzbrukums “Kapteiņa” grupas nometnei. Lielinieku pārspēks bijis desmitkārtīgs, un viņu rīcībā bijis pat tanks, kas gan iestidzis purvā. Partizāni turpinājuši pretestību visu dienu, bet iestājoties tumsai tiem izdevies iziet no aplenkuma. Tomēr kaujas vietā viņiem nācās pamest sešus kritušos tostarp arī savu komandieri A.Legzdiņu. Trīs dienas vēlāk partizāni atgriezušies un savus kritušos – A.Legzdiņu, leitnantu Vili Broži, leģionāru Ādolfu Matisu, leģionāru Leonīdu no Ventspils apriņķa Zūrām, partizānu “Jūras kapteini” un partizānu “Džeku”, kā arī Jēkabu Vēzi no Kuldīgas pagasta – 🕇apbedījuši netālu no bijušā bunkura. Brāļu kapi tika iekārtoti, kad 1997. gada 11. novembrī Kuldīgas Annas kapos tika pārapbedīti seši 1945. gada 24. decembrī kritušie tā dēvētās “Kapteiņa” grupas partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/

JURCENS ARKĀDIJS, 1911., nacionālais partizāns, LTN. Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇Rīgā ar nāvi sodītais 1951.24.VIII. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

JURCENS ARSĒNIJS, Čevera grupā, nr. 28398. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

JURĶIS JĀNIS – partizānis; 1942. gada 22. martā Silenieku kapos pārapbedīts 1941. gada 28. jūnijā pārpratuma sadursmē ar vācu karaspēku kritušais nacionālais partizāns Jānis Jurķis, kurš iepriekš bija apglabāts Rucavas pagastā. Tajā pašā dienā uz viņa kapa tika uzstādīta melna marmora piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: “Dzīvība man dzimtenei dota; miers viņas klēpī dārgs ieguvums kļūst.” Līdzekļus plāksnes uzstādīšanai savākuši pagasta iedzīvotāji. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, piemiņas plāksne esot noņemta un slēpta kādās vietējās mājās. Tagad tā ir pazudusi. Arī precīza apbedījuma vieta vairs nav atrodama. 1941. gada 28. jūnijāNīcas partizāni, sazinājušies ar vācu priekšējām vienībām, kas jau atradās Rucavā, devās uz turieni pēc ieročiem. Kamēr lielākā grupa partizānu kopā ar iepriekšējās dienās sagūstītajiem lieliniekiem uz Rucavu devās kravas automašīnā, partizāni Jānis Jurķis un Ignāts ceļā devās kājām. Sastaptā vācu priekšgrupa viņus noturējusi par lieliniekiem un atklājusi uguni. J. Jurķis apšaudē 🕇nāvīgi ievainots un neilgi pēc tam miris. Tai pašā dienā viņš ar militāru godu apbedīts Rucavas kapos. Nīcas pagasta Silenieku kapos 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Jāņa Jurķa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

JURŠEVSKIS JĒKABS, 1885. gada 8. janvārī toreizējā Grienvaldes (Zālītes) pagasta “Stungās” – 1968. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vecais strēlnieks, pulkv.-leitn. 1941. gada vasarā bijis Rīgas Jūrmalas latviešu pašaizsardzības apakšgrupas komandieris. 1903. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 110. kājnieku pulkā. 1904. gadā iestājies Viļņas junkuru skolā, ko beidzis 1907. gadā, iegūstot podporučika pakāpi un nosūtīts uz 88. kājnieku pulku. 1911.gadā paaugstināts par poručiku. 1914. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, taču sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu mācības nav uzsācis. 1914. gada jūlijā iecelts par rotas komandieri 268. kājnieku pulkā, bet 1915. gadā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). No 1. oktobra bijis rotas komandieris, bet 2. novembrī nozīmēts par bataljona mācību komandas priekšnieku. 1916. gada 25. jūnijā kaujā ievainots. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru un Jura Zelta zobenu.1916. gada 15. augustā iecelts par 3. Kaukāza divīzijas štāba vecāko adjutantu, bet tā paša gada 24. septembrī komandēts uz Ģenerālštāba akadēmiju, kuras saīsināto kursu beidzis 1918. gada martā un ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1918. gada 24. jūnijā iecelts amatā Ģenerālštābā, pēc tam dienējis dažādās Sarkanarmijas vienībās, tostarp ieņemot 2. Novgorodas divīzijas štāba priekšnieka palīga amatu. 1919. gadā bijis Austrumu frontes Šihraņas karaspēka grupas komandieris, vēlāk jātnieku korpusa štāba priekšnieks Kaukāza ekspedīcijas korpusā. Kā 3. kavalērijas korpusa štāba priekšnieks Rietumu frontē, piedalījies lielinieku uzbrukumā Polijai. Pēc Sarkanās armijas sakāves pie Varšavas kopā ar korpusu atkāpies uz Vācijas teritoriju, kur ticis internēts. Demobilizēts 1920. novembrī un 1921. janvārī atgriezies Latvijā.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 8. martā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām Jurševskis “ar savu rotu izsita vāciešus no 2 ierakumu līnijām, tā lielā mērā sekmēdams vācu frontes pārraušanu”. No 30. jūlija līdz 1. augustam kaujās pie Ķemeriem un Smārdes “izsita ienaidnieku no dzelzceļa līniju bloķējošām blindāžām, tā ievērojami sekmēdams uzvaru visā kaujā”.1921. gada 30. janvārī ieskaitīts Latvijas armijā pulkveža-leitnanta pakāpē un iecelts par bataljona komandieri 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No tā paša gada jūnija Latgales divīzijas štāba priekšnieks, bet no augusta – Virsnieku kursu Kājnieku nodaļas priekšnieks, vēlāk – grupas vadītājs, mācību pārzinis. 1928. gadā iecelts par bataljona komandieri 11. Dobeles kājnieku pulkā, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1931. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933. gada bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1935. gada 16. janvārī atvaļināts. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Sesavas pagasta “Strēlniekos”, Veco latviešu strēlnieku biedrības biedrs. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā teikts, ka pirmajā komunistiskās okupācijas gadā bijis #apcietināts, kamēr citos avotos par to ziņu nav. Nav arī ziņu, kā izdevies atkal nokļūt brīvībā. Sākoties nacistiskās Vācijas uzbrukumam PSRS, 1941. gada vasarā bijis Rīgas Jūrmalas latviešu pašaizsardzības apakšgrupas komandieris. 1944. gada rudenī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes uz Vāciju. No 1945. g. dzīvojis Diseldorfā pārvietoto personu nometnē. 1947. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Jūrmalā, Dzintaros. Miris 1968. gada 13. oktobrī.Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. LKOK Jēkaba Jurševska individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

JUŠKĒVIČS AUGUSTS. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KADIĶIS KRISTAPS (20.06.1920.-25.02.2012.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

KADZEJS JĀNIS – nacionālais partizāns. Jumurdas pagasta Vējavas kapos piemiņas vieta komunistiskā režīma represiju upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

KAKTIŅŠ VOLDEMĀRS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Kaktiņš Voldemārs – dižkareivis, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KALĒJS ARNOLDS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Kalējs Arnolds, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka

KALĒJS OSVALDS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski 🕇tika iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KALNIŅA MATILDE, Stendes pag., 1951. g., nr. P-6280. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KALNIŅŠ – viens no galvenajiem boļševiku apcietinātājiem 1941.g. Nīcā — Incenbergs, Kalniņš, M. Drāznieks u.c. Skat. Drāznieks Miķelis https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

KALNIŅŠ ALFONS, 1930.25.I – 2010.18.IX- 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Kalniņš Alfons – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

KALNIŅŠ ARTŪRS, 1906. – 1952., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇Rīgā ar nāvi sodītais 1951.24.VIII. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

KALNIŅŠ ARVĪDS, dezertējis no Litenes armijas vasaras nometnē izvietotā 24. teritoriālā strēlnieku korpusa, 🕇kritis aizsargājot Sikšņu tālruņu centrāli cīņā pret bruņotu komunistu grupu 1941. gada 4. jūlijā. Gaujienas kapos, GPS 57.512054, 26.407893, trīs 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KALNIŅŠ EDVARDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KALNIŅŠ ELMĀRS no Jēkabpils apr. Medņu pag. “Ezēniem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KALNIŅŠ HERMANIS (-1950.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

KALNIŅŠ JĀNIS – nacionālais partizāns. Jumurdas pagasta Vējavas kapos piemiņas vieta komunistiskā režīma represiju upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

KALNIŅŠ JĀNIS – uz Kokneses pagastā pie Skudru mājām piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. 1949. gada 25. septembrī kaujā ar čekas karaspēku krita trīs Osvalda Kārkliņa vadītās nacionālo partizānu grupas cīnītāji. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KALNIŅŠ JĀNIS, ….-1945., 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KALNIŅŠ KĀRLIS, ….-1944., kritis 🕇varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KALNOZOLS ALEKSANDRS, Lībagu pag., 1948. g., nr. 38392. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KALNOZOLS JŪLIJS, Lībagu pag., 1948. g., nr. 38391. Viens no 70 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Kalnozols Jūlijs, Lībagu pag., apc. 1948. g., 🕇miris soda nometnē. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Kalnozols Jūlijs, 1903. – nacionālo partizānu vadītājs Kurzemē 1945 – 1950.g. Strazdes, Laucenes un Lībagu pagastos. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

KAMARŪTS ARTŪRS, 1921-1945, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KAMARŪTS JĀNIS, 1924 – 1945 – nacionālo partizānu izlūks, čekistu noslepkavots 🕇krita 1945. gada 5. decembrī toreizējā Sinoles pagasta “Mačānos”. Kamarūts Jānis, 1924-1945, kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KAMARŪTS VILIS (“RŪDIS”) – 1953.g. 18. jūnijā, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

KAMINSKA LĪNA, 1917. – 1945.9.IX – Susējas rotas nacionālā partizāne. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem.

KAMINSKIS ALBERTS – 1946.g. 14.05. Jēkabpils apriņķa Susejas pagastā kaujā 🕇krita Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Susejas rotas komandieris Alberts Kaminskis. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Kaminskis Alberts, 1920. gada 8. decembrī – 1946.14.V – Susējas rotas nacionālo partizānu komandieris, kritis Kaujas gaita pamatā tiek aprakstīta sekojoši. Sākotnēji partizāni 16. jūlija agrā rītā ieņēmuši pozīcijas ceļa malā netālu no Susējas izpildkomitejas. Tad uz ceļa parādījusies tā dēvēto istrebiķeļu (iznīcinātāji jeb streboki) grupa un partizāni atklājuši uz tiem uguni. Istrebiķeļi atklājuši pretuguni un atkāpušies uz izpildkomitejas ēku.Ilgāku laiku turpinājusies savstarpēja apšaude, taču partizāniem ēkā nav izdevies ielauzties. Pēc kādas pusstundas kolaboracionistiem palīgā ieradusies okupācijas karaspēka grupa, iespējams, rotas sastāvā, kas no flanga atklājusi ložmetēju uguni uz partizāniem, kuri bijuši spiesti atkāpties.Par kopīgo uzbrukuma dalībnieku skaitu ir pretrunīgas ziņas – sākot ar nepilnu duci un beidzot ar 30 līdz 35 partizāniem, tajā skaitā lietuviešiem. Arī par kritušo partizānu skaitu dati nav precīzi, bet visbiežāk tiek minēti pieci.Kaujā zaudējumus cieta arī sarkanie. Krita pieci istrebiķeļi, un nāvējošu ievainojumu guva virsnieks, kas komandēja PSRS armijas vienību, kura ieradās palīgā kolaboracionistiem.Kritušie partizāni tikuši apglabāti mežā netālu no izpildkomitejas ēkas, taču gadsimta sākumā rīkotās ekspedīcijas laikā apbedījuma vietu nav izdevies atklāt. 1. Piezīme. Piemiņas akmenī minētais Broņislavs, iespējams, ir partizāns Arvīds Bīriņš. 2. Piezīme. Piemiņas akmenī iekaltais Alberta Kaminska dzimšanas gads acīmredzami ir kļūdains. A.Kaminska vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu sienā, kur kā viņa dzimšanas laiks norādīts 1921.gads. Patiesībā viņš dzimis 1920. gada 8. decembrī. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KAMINSKIS EDUARDS – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Kaminskis Eduards – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KAMOLS ALBERTS – nacionālais partizāns, 🕇kritis par Latvijas godu un brīvību. Ērgļu pagasta Katrīnā (Katriņā) piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem.Šis ir pirmais piemineklis nacionālajiem partizāniem, kas uzstādīts Latvijā, izbeidzoties komunistiskajai okupācijai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

KANEVALS ĒRIKS – Kalsnavas pagastā vietā, kur 1947. gada 14. jūnijā tika 🕇nošauti nacionālie partizāni Pēteris Lazdāns un Ēriks Kanevals, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Pēterim Lazdānam un Ērikam Kanevalam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

KANGSEPA ELVĪRA – no četru cilvēku grupas, kas atdalījās no Jāņa Bitāna–Liepača vienības, kas operēja Mālupes–Bejas pagastu teritorijā, un uzsāka patstāvīgu darbību Ziemera–Jaunlaicenes–Veclaicenes pagastos. 1950.gada 3.martā 🕇sadega kopā ar meitiņu čekistu nodedzinātā šķūnī Igaunijā Napkes mājās. Partizānu mītnes vieta bija Igaunijas robežas tuvumā, netālu no Rīgas–Pleskavas šosejas, kādā uzkalniņā pamatīgi izbūvētā bunkurā. Grupas dalībnieki bija bruņoti ar mašīnpistolēm un pistolēm, bija arī ložmetējs.1950.gada 2.martā čekisti bunkuru atklāja, taču partizāni to jau pirms divām stundām bija pametuši, jo netālu dzīvojošais atbalstītājs Augusts Jansons paspēja tos brīdināt. Tomēr atkāpšanos sarežģīja svaigi uzsnigušais sniegs, kurā bija labi saskatāmas pēdas. Partizāni patvērās robežas Igaunijas pusē esošo “Napkes” māju šķūnī. Tur viņus 3. martā ielenca čekisti. Pēc ilgākas apšaudes čekistiem izdevās no laukakmeņiem mūrēto šķūni aizdedzināt. Ilgmārs Bukāns, Rolands Stebers un Elvīra Kangsepa kopā ar jaundzimušo meitiņu sadega. Pēterim Vikam izdevās izlēkt pa šķūņa logu un paslēpties mājas bēniņos, kur viņu arī atrada un nošāva. Pēc komunisti nodedzināja arī pārējās saimniecības ēkas, bet kritušo partizānu līķus nogādāja Alūksnē.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KĀPOSTIŅŠ JĀNIS – nacionālais partizāns Jāņa Freimaņa grupā; 1950. gada 11. janvārī Iecavas novadā netālu no Jelgavas–Krustpils dzelzceļa starp Garozas un Zālītes stacijām uz Iecavas un Ozolnieku novadu robežas 🕇krita Jānis Freimanis, Jānis Kāpostiņš un Laimonis Zīrāks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KARAVOIČIKS PĒTERIS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KARINKĒVIČS ALBERTS – Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KĀRKLIŅŠ ANSIS – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināts kopā ar 11 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvjiem Kārkliņš Ansis – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c.

KĀRKLIŅŠ FRICIS – 1945. gada 24. decembrī 20 vīru liela nacionālo partizānu grupa Friča Kārkliņa un Ēvalda Pakula vadībā ieņēma Kabiles izpildkomitejas ēku un miliciju. Operācijas mērķis bija atbrīvot iepriekšējā dienā sagūstīto partizānu R. Eglīti, taču lielinieki viņu jau bija paspējuši aizvest uz Kuldīgu. Savu biedru neatraduši, partizāni tuvējā nabagmājā sarīkoja Ziemassvētkus ar eglīti trūcīgajiem. Nākamajā dienā ap pulksten 17, lielinieku papildspēkiem tuvojoties Kabilei, partizāni atkāpās mežā. Kabilē “Pērkonos” pie bijušās izpildkomitejas ēkas piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Kārkliņš Fricis, Friča Kārkliņa vadītās partizānu grupas uzbrukums. 1945.gada Ziemassvētkos 20 partizānu grupa Friča Kārkliņa vadībā ieņēma Kabili un atbrīvoja tur ieslodzītos partizānus un viņu atbalstītājus. Reaģējot uz to, PSRS Iekšlietu ministrija uzsāka pretpartizānu operāciju. Cīņa notika 1946.gada 1.janvārī mežā starp Kabili un Rendu. Nacionālie partizāni atvairīja uzbrukumu, nogalinot 50 pretiniekus, bet zaudējot trīs savējos – Kārli Kristoldu, Emīlu Šmitu un Ādolfu Kūrēju. 1945.gada 24.decembrī Kabiles nacionālo partizānu grupa veica pārdrošu uzbrukumu Kabiles pagasta centram, kur pagasta Izpildkomitejā atradās Iznīcinātāju bataljona apakšvienība. Partizāniem izdevās ēku ieņemt un atbrīvot vairākus aizturētos pagasta iedzīvotājus. Uzbrukuma rezultātā tika nošauti:Valsts Drošības Tautas komisariāta(VDTK) Kuldīgas apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais Dambis, VDTK Kuldīgas apriņķa daļas šoferis Puriņš, Kuldīgas apriņķa Iznīcinātāju (istrebīķeļu) bataljona Kabiles vada kaujinieki Liepiņš un Znotiņš, ievainoti: VDTK Kuldīgas apriņķa daļas priekšnieka vietnieks, vecākais leitnants Kirsanovs, operatīvais pilnvarotais Baļuļins, iznīcinātājs Galeckis un milicijas pilnvarotais Zieds, kaujā krita divi partizāni. Šim pārdrošajam uzbrukumam bija liela nozīme – tas radīja vietējos iedzīvotājos pārliecību, ka Kurzemes mežos tiešām mīt kaujasspējīgas grupas, bet padomju varas piekritēju un aktīvo atbalstītāju vidū pastiprināja nedrošības sajūtu. Drīzumā no Iznīcinātāju bataljona Kabiles vada izstājās vairāki kaujinieki. Ziņas par veiksmīgo partizānu uzbrukumu strauji izplatījās apkārtējos Kurzemes apriņķos. Āpuznieku kauja. 1946.gada 1.janvārī starp Kabili un Rendu pie “Apūznieku” mājām norisinājās viena no lielākajām kaujām starp nacionālajiem partizāniem un padomju okupācijas Valsts drošības komitejas vienībām. Partizāni, kuru vidū bija arī grupas komandieris Fricis Kārkliņš, aizbrauca pēc siena mežabrāļu zirgiem. Par komandieri viņš atstāja Ēvaldu Pakuli. Izlūki ziņoja, ka zemnīcām tuvojas čekas vienība. Pakulis pretī izsūtīja partizānu nodaļu – 25 labi bruņotus vīrus. Pretinieka lodes izdzēsa trīs cilvēku – Kārļa Kristolda, Emīla Šmita un Ādolfa Kūrēja – dzīvības, bet čekas pusē krita ap 50 vīru. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/107?0 1946.gada 1.janvārī pie “Āpuznieku” mājām starp Rendu un Kabili norisinājās viena no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar čekas vienību. čekisti vieglprātīgi pilnā augumā tuvojās partizānu nometnei. Posteņos izliktie vīri ziņoja Ēvaldam Pakulim, kurš par komandieri tai dienā bija atstāts Kabilieša Friča Kārkliņa vietā, ka tuvojas ienaidnieks. Lai nepieļautu nometnes aplenkšanu, Pakulis tiem pretī izsūtīja partizānu grupu – 25 labi bruņotus vīrus. Uzdevums bija noturēties, līdz iestāsies tumsa. Viņu bruņojumā bija 3 ložmetēji, 15 mašīnpistoles un 4 triecienšautenes. No viņu rīcībā esošā 4000 patronu krājuma kaujā izlietoja pusi. Kauja beidzās, nodarot pretiniekam krietni lielākus zaudējumus. Līdz ar tumsu Kabiles grupa atkāpās, no pretinieku lodēm krita 3 partizāni – Emīls Šmits, Ernests Kristolds un Ādolfs Kūrējs. Ienaidnieka pusē krita aptuveni 50 uzbrucēju. https://pelecalasitava.lv/nacionalo-partizanu-kabiles-grupa-video/

KĀRKLIŅŠ JĀNIS – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Kārkliņš Jānis – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietinātsKurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājs. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KĀRKLIŅŠ JĒKABS, * 3.II.1900, 🕇kritis pie Dzērbenes 4.VII.1941. 3. Jelgavas kājnieku pulka virsleitnants Jēkabs Kārkliņš. Cēsu Lejas kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Jēkaba Kārkliņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KĀRKLIŅŠ-ŪDRIS HUGO – 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KĀRKLIŅŠ, dižkareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Tēvijas redakcijā pastāstīja par savu bēgšanu no sarkanarmijas rindām, lai pēc tam partizānu cīņās Ziemeļvidzemē izdzītu čekistus un sarkanās kara flotes jūrniekus no Liepupes, Skultes un beidzot no Limbažiem. Kad Lielvācijas armija tuvojās, sarkanie pa kaklu, pa galvu steidzās atkāpties. Atsevišķā sakaru bataljona daļa, kurā bija arī 44 latvieši — 4 virsnieki ar kapt. Lūsi priekšgalā un 40 instruktori un kareivji, saņēma rīkojumu palikt un noņemt divīzijas sakaru tīkla telefona vadus un radiostacijas. Sakarniekiem atstāja 6 smagās auto mašīnas. Latvieši sakrāva visus sakaru līdzekļus, kā arī lielāko daļu ieroču un munīcijas pirmajās 3 automašīnās un arī paši novietojās pie ieročiem. Sākot braucienu uz ziemeļiem, ceturtās mašīnas šoferis, arī latvietis, panāca «motora bojāšanos» un tā deva trim pirmajām mašīnām iespēju ātri pazust un nogriezties pa citiem ceļiem mežos. Tā latvieši nevien paši atbrīvojās no sarkanajiem, bet atbrīvoja arī sarkanos no visiem sakaru līdzekļiem…. Drīzi pie partizāniem ieradās Vidrižu aizsargu nodaļas pr-ks Ādminis. Viņa vadībā liela partizānu grupa devas tīrīt Vidrižus un apkārtni no sarkanajiem gvardistiem, kas bija sākuši apkārtnes izlaupīšanu. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:164010|article:DIVL668

KAROLIUS” – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

KARULIS KĀRLIS (-1945.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

KASPARSONS MĀRTIŅŠ, 1894. gada 14. oktobrī Līgatnes pagastā – 1957., pulkvedis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1941.g. Cēsu pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības priekšnieks. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 28. rezerves bataljonā, bet pēc tam nosūtīts uz Maskavas Alekseja karaskolu, kuras saīsināto kursu beidzis 1915. gada augustā, iegūstot praporščika pakāpi. Uzsācis dienestu 16. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonā, novembrī ieskaitīts 126. Riļskas kājnieku pulkā, 1916. gada aprīlī kļūstot par rotas komandieri. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē, divreiz ievainots. 1916. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku, bet 1917. gada aprīlī – par poručiku. 1917. gada februārī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Decembrī slimības dēļ evakuēts un 1918. gada aprīlī atvaļināts. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 12. novembrī virsleitnanta pakāpē Rīgas apsardzības rotā, vēlāk Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē pie Auces un Skrundas. 1919. gada februārī komandēts uz Igauniju formēt ZiemeļLatvijas bruņotos spēkus. Bijis ZiemeļLatvijas brigādes 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka adjutants. Piedalījies ZiemeļLatvijas atbrīvošanas kaujās, 1919. gada novembrī, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam pret lieliniekiem Latgalē, 1920. gada febr. paaugstināts par kapteini. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. novembrī kaujā par Bausku Kasparsons ar savu rotu “aizgāja ienaidnieka aizmugurē un ar negaidītu triecienu nogrieza bermontiešu atkāpšanās ceļu, tā atvieglodams pilsētas ieņemšanu”. Savukārt 20. novembrī pie Kaupiņu muižas “kopā ar 20 kareivjiem atkal devās pretinieka aizmugurē, straujā uzbrukumā to pārsteidza un ļāva bez zaudējumiem ieņemt šo muižu”. Pēc Atbrīvošanās kara turpinājis dienestu kā rotas un bataljona komandieris. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus un 1925. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu, pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, kur bijis bataljona komandieris, bet vēlāk pulka saimniecības priekšnieks, iecelts par Valmieras garnizona priekšnieku. Apbalvots arī Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Igaunijas Brīvības krustu, Aizsargu Nopelnu krustu, Viestura ordeņa III šķiru. Jau pēc komunistiskās okupācijas 1940. g. jūlijā paaugstināts par pulkvedi, iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieri. Okupācijas varasiestādēm likvidējot Latvijas armiju, 1940. gada 23. oktobrī atvaļināts no dienesta un dzīvojis tēva mājās Līgatnes pagastā. 1941. gadā, sākoties nacistiskās Vācijas uzbrukumam PSRS, #organizējis vietējos pašaizsardzības spēkus Cēsīs, bijis Cēsu pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības priekšnieks. 1944. gada novembrī kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur dzīvojis Grēvenes nometnē Vestfālenē, strādājis nometnes latviešu birojā. 1948. gadā izceļojis uz Austrāliju, pārdevējs strādnieku kantīnē, vēlāk strādājis vilnas fabrikā. Miris 1959. gada 8. jūlijā Melburnā. Līgatnes Zanderu kapos LKOK Mārtiņa Kasparsona individuāls apbedījums. 2008. gadā Kasparsonu dzimtas kapos pārapbedīts Austrālijā mirušais un iepriekš Melburnā apbedītais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Kasparsons. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KAŠS DOMENIKS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KAUDZE ERNESTS, 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KAUDZE ZIGMUNDS, 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KAULIŅŠ ALFRĒDS,1894-1951, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KAULIŅŠ VERNERS, 1928-1951, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KAULIŅŠ, kapteinis, apsardzības rotas komandieris Jelgavas aizstāvēšanā 1944. 28. VII – 8. VIII līdzās Latviešu leģiona 15.grenadieru apmācības un papildinājuma brigādes (15. latviešu apmācības un rezerves vienības) daļām. Jelgavas aizstāvēšanā pamatā bija iesaistītas Latviešu leģiona 15. grenadieru apmācības un papildinājuma brigādes (15. latviešu apmācības un rezerves vienības) daļas, kā arī atsevišķas sīkākas vācu un latviešu vienības, tostarp kapteiņa Kauliņa komandētā apsardzības rota un kapteiņa Stirnas vadītā tiltu apsardzes vienība. Izmisīgas cīņas par Jelgavas noturēšanu ilga no 1944. gada 28. jūlija, kad agri no rīta Jelgavas dienvidu nomali sasniedza pirmie padomju tanki, līdz 7. augustam, kad pilsēta pilnībā nonāca uzbrūkošā PSRS karaspēka kontrolē. Lai gan Jelgavu, kas kauju un padomju gaisa uzlidojumu gaitā tika faktiski pilnībā sagrauta, noturēt neizdevās, nedēļu ilgā sīvā pretestība ļāva uz laiku apturēt PSRS karaspēka virzību uz Rīgu. Jelgavā Rūpniecības un Tērvetes ielu krustojumā Grēbnera parkā piemineklis latviešu karavīriem, kas 1944. gadā aizstāvēja pilsētu pret sarkanās armijas uzbrukumu.https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KAZINOVSKIS DONATS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Kazinovskis Donats – Āboliņš, 14.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KEIČA DORTA – 🕇mirusi izsūtījumā 1949 – 1957. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem.

KEIČS JĀZEPS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KEIČS JĒKABS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KEIŠA BERTA (”BERTA”) – partizāne Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritusi Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KEIŠS JĀNIS – Vilhelms Keišs no Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Surikavas 1943. gadā, sākoties vācu mobilizācijai, skaidri pateica savam vecākajam dēlam Jānim: «Tu nekarosi ne par vāciešiem, ne krieviem, bet tikai par Latvijas brīvību.» Izvairījies no mobilizācijas vācu armijā, Jānis Keišs neaizgāja arī krievu Sarkanajā armijā, bet 1944. gada rudenī devās mežā, kur sāka organizēties latviešu nacionālie partizāni. https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta

KIRILS – viņa vadītā partizānu grupa dislocējās Rendas mežu masīvā. Skat. https://www.tvnet.lv› janis-veide-kureliesu-dibinatajs-…

KLAUCĀNS PĒTERIS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka 1.bataljona vada partizāns. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KLAUMANIS KĀRLIS, Kandavas pag., 1949. g., nr. 38331. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KLAUŽS KĀRLIS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Klaužs Kārlis (1924.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

KLEPĪTIS JĀNIS, 1899-1956. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KLIBIĶE MARTA, 1885-1952, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KLIBIĶIS KĀRLIS, 1871-1949, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KLIGULIS DONATS (KLIĢELIS) – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Kliģelis Donats. Ir ziņas, ka 🕇kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KLIMANIS ALBERTS – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns. Rubenes pagasta Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KLITONČIKS PĒTERIS – Bērzpils pagasta nacionālais partizāns, 🕇krita 1946. gada 19. janvārī pie Lugažu ezera cīņā pret padomju okupācijas varu. Lazdukalna pagastā Slavītos (Slaveitos) piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KLONIS (dz. 1917.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Klonis 32 gadus vecs – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

KĻAVA LUDOLFS -1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Kļava Lūdolfs, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, medicīnas fakultātes 3. kursa students, virsnieka vietnieks (1921.-1946.23.II); kritis 1946. gada 23. februāra kaujā, apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Kļava Ludolfs, (1921.-1946.23.II) – medicīnas fakultātes 3. kursa students, virsnieka vietnieks, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

KĻAVINSKIS EDUARDS, dzimis 1915. gadā, segvārdi “Vācietis” un “Ūsains” no Vilcāniem – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

KĻAVIŅŠ JĀNIS, 1904-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KĻAVIŅŠ PĒTERIS (dz. 1928.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Kļaviņš Pēteris, 1928.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

KĻAVKALNS ARNOLDS, 1923-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KNAUERS ALEKSANDRS no Rīgas – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja Pļaviņas – toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KOČĀNS JĀNIS, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KOČETKOVS GUNĀRS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Kočetkova grupa – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Liepājas apriņķa teritorijā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

KOEMECS RŪDOLFS (“INŽENIERIS”) – Pededzes pagastā Virguļicas dabas lieguma teritorijā, GPS 57.460512, 27.346501, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2018. gada 12. oktobrī vietā, kur atradies Rūdolfa Koemeca (“Inženiera”) partizānu grupas bunkurs. Grupas sastāvā bija arī igauņu partizāni, kā arī nelegālās literatūras izdošanas un izplatīšanas organizatore Velta Kromule. Bunkurs tika 🕇uzspridzināts 1951. gada 8. novembrī sadursmes laikā ar PSRS iekšlietu karaspēku.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KOEMETS JĀNIS, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Koemets Jānis – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika 🕇iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KOKARĒVIČS PĒTERIS, 1922-1945., 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KOKOREVIČS VITOLDS – BALODIS, 24.03.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KOLAŅĢIS VIESTURS, 1928-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KONDRATS EDUARDS (ERHARDS KONDRĀTS (KUNDRĀTS), no Rīgas, administratīvais leitnants, 🕇krita1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

KONIŠEVS ANTONS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KONIŠEVS PĀVELS (KONUŠEVS PAULIS) – pirmā Tilžas apkaimes nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā izveidojās 1944. gada 17. oktobrī. Grupas sastāvā bija Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šie partizāni piedalījušies dažādās kaujas operācijās kopā ar citām partizānu grupām, tostarp 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju uzbrukumā padomju varasiestādēm Tilžā ar mērķi atbrīvot 12 apcietinātos partizānu tuviniekus un atbalstītājus. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns Tilžas apkaimē. 1951. gada 21. novembrī iznīcinātāju grupa aplenca viņa bunkuru un kaujā A. Roskošs tika nāvīgi ievainots. Avoti: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze; militaryheritagetourism.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Konuševs Paulis – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KONVĀLS ĒRIKS, (1929 – 1947.g. VI) – uz piemiņas akmens iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Ēriks Konvāls (1929 – 1947.g. VI). 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta 🕇Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Jānis Zālītis; () 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Konvāls Ēriks, 1929. –1947 VI, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru noslepkavoja čekas specgrupa

KORULIS ROBERTS, -1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KOZLOVSKIS ALOIZS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KOZLOVSKIS JĀNIS “IRBE” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Kozlovskis Jānis – partizānu kaujas grupas komandieris; atceroties kauju, rakstījis: «Šinī cīņā laikam biju vistuvāk nāvei, jo man, kad sniedzos pēc trofeju ložmetēja, uz pleca pie lāpstiņas labajā pusē izšāva cauri brezenta mētelim un visām drēbēm, labi vēl piededzinot ādu.» https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta

KOZLOVSKIS JĀZEPS “GUNĀRS” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Kozlovskis Jāzeps – Gunārs, 23.03.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KOZLOVSKIS PĒTERIS – 1944 – 1952, 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KOZLOVSKIS STAŅISLAVS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

KRAFTS ARTŪRS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

KRAMIŅŠ JĀNIS – nacionālais partizāns, 🕇krita 1947. g. vasarā čekistu ielenkts. Dzērbenes pagasta “Kaupēnos” piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Uzstādīta vietā, kur 1947. gadā čekistu ielenkti krita seši nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KRASOVSKIS PĒTERIS (1926.)- 1944.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

KRASTIŅA LĪVIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRASTIŅA MARTA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRASTIŅA OTĪLIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRASTIŅŠ ARTŪRS, 1918-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KRASTIŅŠ FRICIS, 49. Lībagu, Virbu pag. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KRASTIŅŠ ILMĀRS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRASTIŅŠ ROBERTS – 1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Krastiņš Roberts, (1920.-1946.23.II) – leitnants, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Krastiņš R. – lai nodibinātu sakarus ar citām partizānu grupām un pārliecinātos par reālo situāciju, F. Launags, R. Šternbergs, R. Krastiņš un citi 1944.g. 3. jūlijā devās pārgājienā pa Dundagas, Puzes, Piltenes, Zlēku, Padures un Usmas pagastiem, apmeklējot savus sakarniekus un pārbaudot iepriekš norunātās sakaru ”pastkastes”. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

KRASTIŅŠ ROLANDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRASTS VOLDEMĀRS, 1924. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

KRAUJA ALBERTS, Nogales-Upesgrīvas pag., 🕇nošauts 1950.g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KRAUJA PĒTERIS – Balvu milicis, kas sadarbojies ar vietējiem nacionālajiem partizāniem, 🕇noslepkavots Balvu pagastā 1941. gada 29. jūnijā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRAUKLE-ŠALEHO LŪCIJA – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāne. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

KRAUKLIS ARTŪRS, 1928-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KRAUKLIS J., Ventepils kaujas grupas vadītājs, kam, iesaistoties arī dzelzceļa staciju apsargājošajai partizānu grupai, izdevās atvairīt vairākās kravas automašīnās braucošo sarkanarmiešu vienību. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

KRAVALS DONATS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KREICBERGS KĀRLIS, 1875-1953. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KREICBERGS ŽANIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

KREICUMS EDGARS 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KREICUMS EDUARDS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

KRĒMERE OLGA, 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KRĒMERS ANDREJS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Krēmers Andrejs, 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KRĒMERS JŪLIJS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Krēmers Jūlijs – 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KRĒMERS KĀRLIS, 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KRĒMERS PĒTERIS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns, apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

KRIKŠČIŪNAS JUOZAS – “KĀRLIS”. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRIKŠJĀNIS KAZIMIRS – partizāns Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotā. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

KRĪPENS ARVĪDS, pulkvedis – nacionālo partizānu grupas komandieris no Birzuļu pagasta Kļavaišu mājām, 1941. gada 2. jūlijā vadījis uzbrukumu pa Vidzemes šoseju atejošai PSRS okupācijas armijas kolonnai pie toreizējā Birzuļu pagasta “Iežu” mājām. Apšaudes laikā ar sākotnēji uzbrukumam izraudzīto nelielo pretinieku grupiņu pa šoseju kaujas vietu sasniedza citas lielinieku automašīnas, un partizāniem pārspēka priekšā nācās atkāpties. Pretinieks, kura spēki nepārtraukti palielinājās, mēģināja partizānus mežā ielenkt, un tiem nācās atsevišķās grupās izlauzties ar kauju dažādos virzienos. Šajā kaujā krita bijušais Palsmanes policijas virskārtībnieks kaprālis Roberts Brikmanis, no Birzuļu pagasta Kļavaišu mājām, bet vēl viens partizāns tika ievainots. Tikmēr lielinieki cietuši ievērojami lielākus zaudējumus. Pulkvedis Krīpens savās atmiņās, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju vēlāk stāstīto, min, ka kaujā krituši 27 pretinieka karavīri. Palsmanes kapos, GPS GPS 57.418643, 26.201802, 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Roberta Brikmaņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KRĪPĒNS MORICS, 1897g. 9. novembrī Stāmerienes pagastā – 1960., kapteinis. Dienestu Latvijas armijā uzsācis kā brīvprātīgais latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Studentu rotā. Vēlāk dienējis 12. Bauskas un 8. Daugavpils kājnieku pulkā, bet no aktīvā dienesta atvaļināts 1938. gadā, būdams Rīgas 6. kājnieku pulka kapteinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts, taču komunistu #koncentrācijas nometnēs spējis izdzīvot uz atgriezties Latvijā. Strādājis par mežstrādnieku, taču ieslodzījumā sabeigtās veselības dēļ bijis spiests pensionēties. Miris 1960. gada 9. aprīlī Liepas pagastā un apbedīts turpat esošajos dzimtas kapos. Piemiņas zīme Moricam Krīpenam atrodas blakus viņa brāļa Kārļa Krīpena atdusas vietai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

KRISTOLCS ERNESTS, Valdgales pag. 1949. g., nr. 14666. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KRISTOLCS KĀRLIS (KRISTOLDS) – nacionālais partizāns, 🕇kritis Kabiles kaujā ar komunistiskā okupācijas režīma karaspēku. apglabāts Valgales kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Kristolcs Kārlis, 1945.31.XII – 1946.1.I – Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nacionālais partizāns, kritis Kabiles kaujā. Abavas pagasta Valgales kapos nacionālā partizāna Kārļa Kristolca individuāls apbedījums. Kristolds Kārlis, kritis Āpuznieku kaujā – 1946.gada 1.janvārī starp Kabili un Rendu pie “Apūznieku” mājām norisinājās viena no lielākajām kaujām starp nacionālajiem partizāniem un padomju okupācijas Valsts drošības komitejas vienībām.

KRIŠČIŪNAS ALFONSAS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks. KRIŠČŪNS ALFONS, 1926.g. (1928.?) – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Kriščūns Alfons (dz. 1928.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

KRIŠČIŪNAS STASYS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

KRIŠČŪNS JĀNIS, 1912.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Kriščūns Jonas (dz. 1912.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Kriščiūnas Jonas – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

KRIŠČŪNS KAZIS, 1930.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Kriščūns Kazis (dz. 1930.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

KRIŠJĀNIS MĀRTIŅŠ, (1902.14.I – 1949.22.II) – nacionālo partizānu komandieris, 🕇kritis 1945.g. Kuldīgā Stendes ielā 16 piemiņas plāksne nacionālajam partizānam Mārtiņam Krišjānim. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

KROMULE VELTA – nelegālās literatūras izdošanas un izplatīšanas organizatore Pededzē Rūdolfa Koemeca (“Inženiera”) partizānu grupā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Kromule Velta (1922–1951) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KRUMHOLDS EDGARS – filmas konsultantu lomā aicinājām pašus partizānus – Valdi Dzelzsgalvi, Edgaru Krumholdu. Neraugoties uz cienījamo gadu skaitu, viņi tā aizrāvās, ka arī paši gribēja aktīvi pielikt roku. Kad bunkurā iekurināja krāsniņu, uzcepa lauku speķi no mājas, kas atbalstīja mūsdienu “mežabrāļus”, kad Jānis Blūms atcerējās savulaik dziedātās partizānu dziesmas, radās tāda kopības apziņa: zemessargiem, kas filmā tēloja partizānus, un bijušajiem mežabrāļiem. Tās bija tādas patiesas emocijas. Šaubos, vai kāds aktieris to spētu nospēlēt. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

KRŪMIŅŠ ĀDOLFS Alfrīds, 1913 – 1941, 1941. gada 30. jūnijā 🕇kritis nacionālais partizāns. Allažu (Stīveru) kapos divu 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KRŪMIŅŠ ALFRĒDS (“KUILIS”) – 1950.g. 21. februārī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

KRŪMIŅŠ EGĪLS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

KRŪMIŅŠ FRICIS, Stendes pag. 1945. g., nr. 14940. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

KRŪMIŅŠ JĀNIS – nacionālais partizāns, Bārzdiņu saimnieks Taurkalnē. Ievainots kaujā ar sarkanarmiešu grupu 1941. gada 30. jūnijā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRŪMIŅŠ VILIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KRŪMIŅŠ, Raunas vietējais aizsargu komandieris, 1941.g. jūlija sākumā sācis pulcēt nacionālos partizānus Raunas apkārtnes mežos. Raunas kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Jāņa Dreižes individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KRUSTS JURIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

KRUSTS JURIS “ARVĪDS”, 1916.g. – iepriekšējā gada pavasarī iznīcinātās Īles partizānu grupas partizāns, 🕇kritis čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus.

KRŪZE LAIMONIS, 1922. gada 22. jūlijā Doles (tagad Ķekavas) pagasta Bērzmentē – 1941. gada jūnijā kritis nacionālais partizāns. 9. vidusskolas audzēknis, 🕇kritis kaujā ar atejošajiem lieliniekiem 1941. gada 28. jūnijā Lielauces pagastā. Zvārdes pagasta Dumpju kapos divu 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu kopīgs apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KUBEKRIŠS JĀNIS, 1909-1949, kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK 🕇kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

KUDRENICKA ANNA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUDRENICKA PAULĪNA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUDRENICKIS ARTURS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUDRENICKIS AUGUSTS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUDRENICKIS ERNESTS – nacionālo partizānu sakarnieks – izlūks. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUDRENICKIS JĀNIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUNDZĀNS ĒVALDS – Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

KUNNOSS KONSTANTĪNS, 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

KUŅICKA ANNA – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritusi nacionālā partizāne. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUŅICKIS KAZIMIRS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KUPRIŠS ĀDAMS – TRALLA, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

KŪRĒJS ĀDOLFS (“Moskvīters”), 1945.31.XII – 1946.1.I – nacionālais partizāns, 🕇kritis Kabiles kaujā ar komunistiskā okupācijas režīma karaspēku. Apglabāts ietā, kur no 1945. gada 31. decembra līdz 1946. gada 1. janvārim notika nacionālo partizānu Kabiles grupas kauja ar čekas karaspēku. Kabiles pagastā aiz Pusgaldiņiem pa labi no Kabiles-Rendas ceļa mežā pie bijušajām Āpuznieku mājām nacionālo partizānu Kabiles kaujas piemiņas vieta.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Kūrējs Ādolfs, kritis Āpuznieku kaujā – 1946.gada 1.janvārī starp Kabili un Rendu pie “Apūznieku” mājām norisinājās viena no lielākajām kaujām starp nacionālajiem partizāniem un padomju okupācijas Valsts drošības komitejas vienībām.

KURPNIEKS JĀNIS, kareivis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

KURŠINSKIS VILIS, 1885.g., nacionālais partizāns un atbalstītājs, 35. nama īpašnieks, 🕇gājis bojā čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus.

KURŠINSKIS VOLDEMĀRS, 1925.g., nacionālais partizāns un atbalstītājs, 35. nama īpašnieks, 🕇gājis bojā čekistu uzbrukumā 1950. gada ziemā 24. februārī Saldū Striķu ielas 33 namā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu (“Arvīdu”), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus.

KVAĻINSKIS EDUARDS – 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagasta Krievu purvā 🕇noslepkavotais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

KVITKA ANTOŅINA (”TOŅA”) – partizāne Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritusi Ašusila kaujā 1945.g. 28.marta kaujā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ĶEIRIS DONATS KSAVERA DĒLS, Ilūkstes apriņķis, Dvietes pagasts, Vilkusalas. Ieslodzījumā 10.06.50. Lieta Nr. 8876. 🕇nošauts 02.10.51 Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos Nacionālais partizāns Ilūkstes apriņķa Dvietes rotas 1. vada komandieris Donats Ķeiris (1900-1951). Legalizējās 02.01.46. un kopā ar ģimeni 26.03.49. deportēts uz Omskas apgabalu Dzeržinskas rajonu. Arestēts izsūtījumā un etapēts uz Latviju tiesāšanai. Nošauts Rīgas Centrālcietumā 02.10.51. andis_zommers Ķeiris Donats – Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas Bebrenes vada komandieri. Mežā atradās kopā ar savu sievu, dēlu un abām meitām. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

ĶEIRIS VILIS – 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagasta Krievu purvā 🕇noslepkavotais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ĶEIRIS VILIS, segvārds “CIMDIŅŠ” no Dvietes – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ĶELMERS JURIS, kareivis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ĶEPIŅŠ JĀNIS, (1910? 1906) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

ĶEPĪTIS DĀVIS, 1863-1949. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

ĶERSELE INDRA, 1958-1958, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ĶERSELIS ARTŪRS – nacionālais partizāns, 🕇krita 1947. g. vasarā čekistu ielenkts. Dzērbenes pagasta “Kaupēnos” piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Uzstādīta vietā, kur 1947. gadā čekistu ielenkti krita seši nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

ĶERSELIS JĀNIS, 1912-1980, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ĶESELIS ERNESTS, kapteinis – no Rīgas palīgā Limbažu 1941.g. 4.-5.jūlija kaujā atsūtītās vienības 21 vīra sastāvā vadītājs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ĶESELIS KONSTANTĪNS – grupas komandieris Jāņa Ozola partizānu grupā Liepnā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ĶESELIS, kapteinis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

ĶEVERS ALDIS – 1946.g. 25.02. Madonas apr. Saikavas pag. “Dambīšos” krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, “Misters”, Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) 2.divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, 🕇Aldis Ķevers, smagi ievainots; sagūstīts Jānis Ikaunieks. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ĶIERPE MAKSIS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, tieslietu fakultāti beigušais, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Ķierpe Maksis – tieslietu fakultāti beigušais Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns Ķierpe Maksis -1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ĶIĶAUKA ALBERTS – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. #sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Ķiķauka Alberts (1911 – 1972. g.II) – 🕇nobendēts Mordovijas lēģerī – uz piemiņas akmens iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Ķiķauka Alberts – komandiera vietnieks no Krustpils pag. Zīlāniem – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ĶIŠKIS ALFONS, leitnants. 1945.g. 18.jūnijā kopā ar dienesta biedru Ernestu Laumani netālu no Pūres stacijas uzduras sarkanarmiešu postenim un #krīt gūstā.

ĶŪĶIS KRIŠS, 1874. gada 28. janvārī toreizējā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā – 1945,pulkvedis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 1945. gada 18. februārī viņu aizveda lielinieku partizānu bandas “Sarkanā bulta” kaujinieki. Vēlāk Ķūķis tika atrasts mežā 🕇noslepkavots. 1895. gadā pēc tā sauktās ložu vilkšanas sistēmas iesaukts Krievijas armijā, dienējis 23. kājnieku pulkā, palicis virsdienestā un piecu gadu laikā paaugstināts līdz seržanta pakāpei. 1900. gadā iestājies Odesas kara skolā, kuru beidzis 1902. gadā podpraporščika pakāpē, nosūtīts uz 37. kājnieku pulku, bet tā paša gada oktobrī pārcelts uz 39. kājnieku pulku. 1902.gadā paaugstināts par podporučiku. 10. Sibīrijas strēlnieku pulka sastāvā kā rotas komandieris piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pēc kara atgriezies 39. pulkā, kur no 1906. gada bijis ložmetēju komandas priekšnieks. 1906. gadā ieguvis poručika pakāpi, bet 1910. gadā paaugstināts par štābkapteini. Sākoties Pirmajam pasaules karam, jau 1914. gadā nosūtīts uz fronti. 1915. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par rotas komandieri. Jau tā paša gada novembrī ieguvis apakšpulkveža pakāpi, bet nākamajā gadā paaugstināts par pulkvedi. Vairākkārt ievainots. Apbalvots ar Svētā Jura ordeņa IV šķiru, Svētā Vladimira ordeņa IV šķiru, Svētā Staņislava ordeņa II un III šķiru, Svētās Annas ordeņa II, III un IV šķiru.1916. gada aprīlī, būdams smagi ievainots, kritis vācu gūstā. No gūsta atbrīvots 1918. gada beigās, nākamā gada jūlijā devies uz Angliju, bet oktobrī atgriezies Krievijā nolūkā iestāties Ziemeļrietumu armijā cīņai ar lieliniekiem. 1919. gada decembrī atgriezies Latvijā un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 30. decembrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada novembrī kļuvis par Kurzemes divīzijas komandieri un Liepājas garnizona priekšnieku. Šajā amatā Ķūķis izpelnījās pretrunīgu vērtējumu, un kreisās aprindas viņam pārmeta jaukšanos politikā. Vislielāko kreiso neapmierinātību viņš izpelnījās, vairākkārt uzdodot garnizona karavīriem uzņemties streiklaužu lomu. 1924. gada februārī par jaukšanos politikā un pavēļu nepildīšanu no amata atstādināts un pārcelts un Kara ministrijas Padomi par tās loceklis. Martā Ķūķis pēc paša vēlēšanās no armijas atvaļinās un apmetas uz dzīvi savās mājās Padures pagasta “Vindolēs” (“Vindolās”), kur izveido zirgaudzētavu. Divdesmitajos gados bijis Latvju Nacionālā kluba virsaitis, 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta, vēlāk no deputāta mandāta atteicies, turpinājis saimniekošanu savās mājās un politikā vairs aktīvi nav iesaistījies. Sarakstījis vairākas politiskas brošūras.Lai gan sākoties komunistiskajai okupācijai, Ķūķa saimniecību nacionalizē, viņu pašu lielinieku varas pirmā gada represijas neskar. Pēc lielinieku padzīšanas atkal atgriezies “Vindolēs”, no kurienes 1945. gada 18. februārī viņu aizveda lielinieku partizānu bandas “Sarkanā bulta” kaujinieki. Vēlāk Ķūķis tika atrasts mežā noslepkavots. Padures pagasta Ķūķu kapos pie Vindolu mājām lielinieku bandu 1945. gadā noslepkavotā pulkveža Kriša Ķūķa individuāls apbedījums. 1995. gada 18. februārī piemiņas zīme uzstādīta arī Ventas pretējā krastā pie Dammēm K.Ķūķa nāves vietā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

ĶUZIS ROBERTS, Sēmes mežos 1949.21.04 🕇kritis nacionālais partizāns. Sēmes pagastā pie kādreizējā partizānu bunkura piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LĀCE DZIDRA LĪVIJA, Imanta Lāča māsa, Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas dalībniece, 🕇krita 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LĀCE MIRDZA LILIJA, Imanta Lāča māsa, Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas dalībniece, 🕇krita 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LĀCE REGĪNA (vēlāk – TĪLIBA), Imanta Lāča māsa, Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas dalībniece, izdzīvoja 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LĀCIS ALBERTS – čekistu 🕇noslepkavots partizānu atbalstītājs Sēlijā. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Lācis Alberts – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku kaujas laikā čekisti sagrāba kā ķīlnieku un noslepkavoja. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos. Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

LĀCIS ALEKSANDRS, 1919. –1946. 2. VII, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru noslepkavoja čekas specgrupa. Lācis Aleksandrs no Madonas apr. Vietalvas pag. “Lazdoniešiem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Lācis Aleksandrs, (1919. – 1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens 🕇iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

LĀCIS IMANTS (“ANDRIS”), Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas dalībnieks, 🕇krita 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LĀCIS JURIS – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

LĀCIS KĀRLIS, Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnu” saimnieks, Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas atbalstītājs 1948.-1950.gadā. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LĀCIS MĀRTIŅŠ – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

LĀCIS PĒTERIS 1921–1946. 2. VII, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, 🕇kuru noslepkavoja čekas specgrupa. Lācis Pēteris no Madonas apr. Vietalvas pag. “Lazdoniešiem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Lācis Pēteris, (1921. – 1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens 🕇iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Lācis Pēteris – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

LĀCIS VOLDEMĀRS JURIS – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

LAGZDIŅŠ ARVIDS, 1922. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAGZDIŅŠ ERNESTS ARTŪRS (1920.-1945.); Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns?, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka Lagzdiņš Ernests Artūrs (1920.-1945.); Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Lagzdiņš Ernests, 1920. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAGZDIŅŠ ROBERTS – grupas vadītājs Dzelzavas 1941. gada 1. jūlija kaujā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html Dzelzavas nacionālo partizānu grupu, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 29. jūnijā izveidoja 12 vietējie aizsargi, kas bija sapulcējušies mežā pie Zaķukalna. Jau tajā pašā dienā partizāni ieņēma mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu (MZIP), kuru darbinieki bija jau atstājuši, taču punktā esošās vietējiem zemkopjiem iepriekš atņemtās lauksaimniecības mašīnas, zirgus un citus mājlopus lielinieki bija pametuši. Nākamajā dienā grupai pievienojās vēl aptuveni 15 vīri. 1. jūlijā vienība sadalījās divās daļās – pirmā grupa Roberta Lagzdiņa vadībā devās ieņemt Dzelzavas centru, kamēr otra Kārļa Vanaga vadībā palika apsargāt MZIP. Pagasta centrs tika ieņemts bez pretošanās, un partizāni aizturēja apmēram desmit vietējos kolaboracionistus, tostarp Saikavas izpildkomitejas priekšsēdētāju, kurš ar velosipēdu mēģināja panākt atejošās sarkanās armijas daļas, kā arī Vējavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju un sekretāru, kuriem tika konfiscētas šautene, pistole un divas rokasgranātas.Tajā pašā dienā Dzelzavas centrā no Madonas divās kravas automašīnās ieradās tā dēvētās strādnieku gvardes operatīvā grupa. Kaujā, kas izcēlās starp partizāniem un lieliniekiem, krita astoņi partizāni – Osvalds Beķeris, Pēteris Bricis, Oskars Gailītis, Pēteris Krēmers, Pēteris Līcītis, Ādolfs Pakulis, Jānis Tenīss un Roberts Ūdrs. Tajā pašā laikā vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka O. Beķeris un Roberts Ūdrs esot krituši apšaudē, kas izcēlusies, abiem uz savu roku pie Dzelzavas pagasta robežas atklājot uguni uz smago automašīnu ar lieliniekiem. Osvalds Beķeris, Pēteris Krēmers, Ādolfs Pakulis un Jānis Tenīss apglabāti Cesvaines Ķinderu kapos (sk.), bet Oskars Gailītis – Jaungulbenes pagasta Mierakalna kapos. Dzelzavas pagasta Biksenes kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

LAGZDIŅŠ SERGEJS, 1895. gada 26. septembrī Talsos, vēlāk dzīvojis Puzes pagastā – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, rakstvedis Rīgas kara apriņķa priekšnieka pārvaldē, vēlāk Drisnas kara apriņķa priekšnieka pārvaldē. 1916. gada janvārī ieskaitīts 173. rezerves bataljonā, no tā 1917. gada aprīlī nosūtīts uz 5. Kijevas praporščiku skolu, kuru beidzis augustā. Dienestu turpinājis 12. rezerves pulkā. 1917. gada septembrī pārcelts uz 307. Spaskas kājnieku pulku. Oktobrī iecelts par rotas, bet decembrī – par bataljona komandieri. 1918. gada martā Simbirskā atvaļināts. Bijis ierēdnis Jaroslavļā. Atgriezies Rīgā 1919. gada martā un aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, iecelts par darbvedi 1. Padomju Latvijas strēlnieku divīzijas artilērijas transportā. Tā paša gada maijā dezertējis.Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūnijā leitnanta pakāpē, adjutants 1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljonā (vēlāk Grobiņas bataljons, Grobiņas kājnieku pulks, 11. Dobeles kājnieku pulks). Novembrī paaugstināts par virsleitnantu. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī, “kad bermontieši vispārējā uzbrukuma laikā ieņēma trīs Liepājas fortus, bet mūsējie sāka atkāpties, Lagzdiņš ar 2 rezerves vadiem devās atjaunot stāvokli, no bēgošajiem kareivjiem sastādīja vēl 2 vadus, ar tiem nostiprinājās pie Saules muižas, tur noturēja fronti un atsita ienaidnieku līdz fortiem. Pēc tam straujā triecienā ieņēma Vidus fortu, kur ieguva smago ložmetēju, citus ieročus un trofejas. Tā rezultātā agrākais stāvoklis tika atjaunots”.1925. gadā beidzis virsnieku kursus, paaugstināts par kapteini un iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka rotas komandieri. 1937. gadā piekomandēts Aizsargu organizācijai, ieņēmis 18. Daugavpils aizsargu pulka komandiera palīga amatu. 1940. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, Viestura ordeņa IV šķiru ar zobenu un Aizsargu Nopelnu krustu. Pēc komunistiskās okupācijas atgriezies 11. Dobeles kājnieku pulkā, kur iecelts par bataljona komandieri. Okupācijas iestādēm likvidējot Latvijas armiju, 1940. gada septembrī pārcelts uz 24. teritoriālo korpusu par 295. strēlnieku pulka komandieri.1941. gada februārī demobilizēts, strādājis Meža departamenta apriņķa pārvaldē Valmierā. Jūnijā #apcietināts, taču izbēdzis. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā pārcēlies uz savu jaunsaimniecību Cēres pagasta “Kalnāpjos”, iecelts par pagasta vecāko. No 1944. gada februāra līdz jūlijam bijis latviešu robežsargu pulka komandieris. Pēc “Kurzemes cietokšņa” krišanas, sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, apcietināts, ievietots #filtrācijas nometnē Maskavas apkārtnē. Latvijā atgriezies 1946. gadā, strādājis par grāmatvedi Cēres pagastā izveidotajā kolhozā “Iļjičs”. 1951. gada martā atkārtoti apcietināts, maijā notiesāts uz 25 gadiem, bijis ieslodzīts #koncentrācijas nometnēs Irkutskā un Taišetā. 1955. gadā piespriestais sods samazināts uz desmit gadiem ieslodzījumā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Talsos un strādājis šķirnes sēklu audzēšanas starprajonu nodaļā. Miris 1979. gadā. Ģibuļu pagasta Liepu kapos LKOK Sergeja Lagzdiņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAGZDONS JĀNIS – aizsargs Prierkulē, adarbojies ar Jāņa Olas partizānu grupu, sagūstīts un 🕇noslepkavots Priekulē uz brīdi atgriežoties latviešu kolaboracionistiem vai jau to pirmās bēgšanas laikā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

LAIVENIEKS EDVĪNS, 1922-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAIVENIEKS PĒTERIS, 1918-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAIVIŅŠ AUGUSTS, 1910–2002 #sagūstīts mežsarga Rūdolfa Puļļas nodots 1952. gada 8. decembrī Trapenes pagasta Līzespastā Veras mežā. Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LAKEVICS, Ārlavas pag. 1947. g., nr. 29096. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LĀMS HEINO – mežabrāļi aktīvi darbojās arī atmodas sākumā. Helsinku grupā iekļāvās Alfrēds Zariņš un Heino Lāms, kuri savulaik bija tiesāti par mežabrāļu darbību. Tāpat Lidija Lasmane, kura 1946. gadā tika tiesāta par partizānu atbalstīšanu un vēlāk divas reizes tiesāta par disidenta darbību. 1991. gada janvārī bijušais mežabrālis Gunārs Stefans kļuva par barikāžu posteņu komandieri un vēlāk šo pienākumu pārņēma viņa jaunākais brālis Ojārs Stefans. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

LAPIŅŠ ARENDS, Čevera gr., Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Lapiņš Ārends, 1930. – 2018.18.X., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, padomju lēģerus pārcietušais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Lapiņš Ārends, Aktā par P. Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti grupas dalībnieki: Lapiņš Ārends, Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.).

LAPIŅŠ HUGO, 1923-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAPIŅŠ ILGVARS, DĒLS, 1927., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇kaujā kritušais 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAPIŅŠ JĀNIS, tēvs, 1901., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇kaujā kritušais 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAPIŅŠ KĀRLIS, 1914-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAPIŅŠ VILIS – Rugāju pagasta veterinārfeldšeris, 🕇noslepkavots Balvu pagastā 1941. gada 29. jūnijā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LAPIŅŠ VOLDEMĀRS, 1923-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAPSA ILMĀRS, 1924.–1951.9.V., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇čekas operācijās nošautais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LAPŠĀNS EDUARDS – EDŽUS, 22.12.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās 🕇kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LAPŠĀNS STANISLAVS, 30.04.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās 🕇kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LASMANIS JĀNIS, Laidzes pag., nr. 29096. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LAUKS ALFRĒDS, 1912.–1993., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, #padomju lēģerus pārcietušais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Lauks Alfrēds, 1950. g., nr. P-1281. Viens no 70 čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis … Aktā par P. Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), #sagūstīti grupas dalībnieki: Pēteris Čevers, Jānis Gura, Alfrēds Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, Augusts Dundurs un Ārends Lapiņš ( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.).

LAUKVĪRS KĀRLIS, Ārlavas pag. 1951. g., nr. 4594. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LAUKVĪRS ŽENIJA, Ārlavas pag. 1946. g., nr. 16792. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LAUMANE ANNA, Mērsraga pag. 1949. g., nr. 41252. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LAUMANIS ERNESTS, 1908. gada 8. maijā Liepājā– † 1968. 13. XII, Latvijas armijas virsnieks un Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) triecienbataljona komandieris, majors. Pēc gada, ko Laumanis aizvadīja obligātajā karadienestā, un strādādams Liepājas dzelzceļa darbnīcās, 1928. gadā viņš iestājās Latvijas kara skolā, ko pabeidza 1930. gada 1. septembrī, iegūstot leitnanta pakāpi un kļūstot par vada komandieri. Dienējis 2. Ventspils kājnieku pulkā, bet pēc tam 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1932. gadā paaugstināts par virsleitnantu. 1939. gada aprīlī personisku iemeslu dēļ no armijas atvaļinājies.Pēc Latvijas okupācijas bijušo dienesta biedru pierunāts, Laumanis atgriežas karadienestā uz Latvijas armijas bāzes PSRS okupācijas varasiestāžu izveidotajā 24.teritoriālajā strēlnieku korpusā, taču jau 1941. gada februārī atkal tiek atvaļināts.Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Laumanis 1941. gada 29. jūnijā pievienojas latviešu pašaizsardzības spēkiem, kļūstot par Jaunliepājas pašaizsardzības vienības komandieri. Vēlāk viņš nonāk 21. (Liepājas) policijas bataljonā, ar kuru kopā 1942. gada aprīlī dodas uz Austrumu fronti un piedalās kaujās pie toreizējās Ļeņingradas. Pēc smagajām jūlija kaujām, kurās Laumanis aizstāja kritušo rotas komandieri un vairākkārt vadīja pretuzbrukumus, atjaunojot pārrauto vienības fronti, viņš tiek izvirzīts apbalvošanai, kā arī paaugstināts par kapteini un iecelts par 1.rotas komandieri.Pēc Latviešu leģiona izveidošanas līdz ar 21. policijas bataljonu Laumanis tiek ieskaitīts 1. (vēlāk 39.) grenadieru pulkā un 1943. gada 30. aprīlī nosūtīts uz Volhovas fronti, kur jūlijā tiek ievainots. M mēnesi vēlāk apbalvots ar 2. šķiras Dzelzs krustu. Atkāpjoties no Volhovas, 1944.gada 21. janvārī pie Dolgovas tiek atkārtoti ievainots.Pēc atgriešanās ierindā jau Latvijas teritorijā 1944.gada pavasarī tiek iecelts par 19. latviešu ieroču-SS divīzijas papildinājumu (vēlāk – fizilieru jeb trieciena) bataljona komandieri, un par veiksmīgu bataljona komandēšanu Daļģu-Aizkrūkles kaujās augustā viņu apbalvo ar 1. šķiras Dzelzs krustu. Īpašu ievērību Laumaņa vadītais bataljons izpelnās pēc atkāpšanās uz Kurzemi, kur tas piedalās kaujās pie Džūkstes, Lestenes un Blīdenes, kā arī veic vairākas veiksmīgas operācijas Sarkanās armijas aizmugurē. 1945. gada februārī Laumani paaugstina par majoru un apbalvo ar iekļaušanu Vācijas bruņoto spēku goda sarakstā. Pēc Vācijas kapitulācijas Laumanis aptuveni mēnesi slēpjas Kurzemes mežos, taču 18.jūnijā kopā ar dienesta biedru leitnantu Alfonu Ķiški netālu no Pūres stacijas uzduras sarkanarmiešu postenim un krīt gūstā. 1946. gada 2. martā PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāta kara tribunāls viņu notiesā uz #20 gadiem katorgas darbos. No ieslodzījuma atbrīvots, pamatojoties uz PSRS Augstākās padomes prezidija 1955. gada 17. septembra dekrētu par amnestiju. Laumanis atgriežas Liepājā, taču 1957. gada 16. martā viņu #atkārtoti apcietina un apsūdz par “pretpadomju materiālu izgatavošanu un izplatīšanu”. 18. jūnijā LPSRS Augstākā tiesa Laumanim piespriež piecu gadu ieslodzījumu, ietverot to iepriekšējā spriedumā noteiktajā sodā. Viņu nosūta uz Potmas nometni Mordovijā, kur viņš sastop vairākus bijušos leģiona virsniekus, piemēram, Zviedrijas izdoto pulkvežleitnantu Kārli Gailīti, kā arī vairākus latviešu nacionālās pretestības kustības dalībniekus, tostarp Gunāru Astru, Viktoru Kalniņu, Uldi Ofkalnu, Gunāru Rodi, Intu Cālīti un Knutu Skujenieku. Pēc soda izciešanas Laumanis 1966. gada 17. novembrī atgriežas Latvijā, taču viņa veselība jau ir smagi iedragāta, un 1968. gada 13. decembrī viņš mirst ar sirdstrieku. Pie viņa kapavietas okupācijas laikā, kā arī pēc neatkarības atjaunošanas 8. maijā regulāri pulcējās viņa dienesta un ieslodzījuma biedri.Rīgas Pirmajos Meža kapos majora Ernesta Laumaņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html Laumanis Ernests – 19. divīzijas triecienbataljona komandieris majors Ernests Laumanis ir mūsu 19. divīzijas un visa Latviešu leģiona leģenda. Savās kara gaitās man neizdevās ar viņu tikties. Bet ar apbrīnu klausījos informāciju par viņa varoņdarbiem. Domāju, ka tieši viņš ir pelnījis visaugstākos apbalvojumus, ko liedza saņemt viņa nacionālā nostāja. Ir ieraksts Vācu armijas Goda grāmatā, kas pielīdzināms mazajam DzBK, abu šķiru DzK, Tuvcīņas, Trieciena un Ievainojuma nozīmes. Tuvāk ar Majoru iepazinos, kad viņš pēc 25 gadu vergu darbiem Gulagā atgriezās Latvijā. Pats esmu pensionēts skolotājs, inž. mežkopis. Ar toreizējā LLA Jelgavas mežniecības mežziņa palīdzību izdevās viņu iekārtotdarbā par ugunssargu ugunsnovērošanas tornī un atrast dzīves vietu Ozolniekos mājā pretim “Rubeņu” mežsargmājā, kur toreiz dzīvoja mans bijušais Irlavas mežniecības mežsargs Kārlis Matisons, bijušais leģionārs. Pēc manas sievas brāļa vetārsta Jāņa Odziņa nāves viņa sieva Ausma atdeva Majoram visas Jāņa drēbes. Tās kopā ar kartupeļu maisu atvedu no Talsiem uz Ozolniekiem. Rudenī, kad beidzās ugunsnedrošais periods ar Latvijas armijas Noriļskā represētā vltn. Voldemāra Veldres un māsas vīra Ilmāra Bilāna, Jelgavas cukurfabrikas galv. enerģ. palīdzību izdevās iekērtot E. Laumani darbā Jelgavas cukura fabrikā. Tur viņš nostrādāja līdz savai nāvei 1968. gada 13. decembrim. Visos valsts un Leģiona svētkos, atceres dienās grupa viņam uzticīgu cilvēku pulcējāmies otrā stāva mazajā istabiņā. Biežs viesis bija arī Eduards Rozenštrauhs. Nenotika lielas pļēgurošanas, jo Majors slimoja ar hronisko dizentēriju, vairāk cienīja čefiru, bet, kad paņēma kādu stiprāku malku, tad abi ar sajūsmu nodziedāja “Tur, kur Rauna..” , kam sekoja pārējās karavīru dziesmas. Par savām kara gaitām viņš daudz nerunāja. Teica, ka savu atmiņu krājumu iedevis kādam, kas atbrīvots pirms viņa braucis uz Latviju. Kā augsti izglītots Latvijas virsnieks bija apguvis indiešu sanskrita valodu. Viņa tulkojumi, kā lasīju, pieskaitāmi pie labākajiem.Žel, ka viņam tikai 60 gadu vecumā bija jāšķiras no Latvijas, kuru viņš bezgala mīlēja. Augstākā mīlestība virs zemes ir Tēvzemes mīlestība, kas E.Laumani pavadīja visu īso, ciešanu un varonības pilno mūžu. Bērēs 1. Meža kapos bijām mazs bariņš. čekistu ar foto aparātiem siltajās ziemas cepurēs, kuras tie nenoņēma, bija vairāk. Sēru mielastā netālu no Matīsa tirgus ieradās divi vīri ādas mēteļos. Uz jautājumu:”Kas tie ir?” Saņēmu atbildi:”Mūsējie no Stūra mājas.” Pateicu: “Jelgavnieki pie viena galda ar čekistiem nesēdēs.” Tad mūsu delegācija ar 4 Latvijas virsniekiem devās mājup. Toreiz strādāju Kalnciema vidusskolā un gaidīju, ka būs ziepes. Bet viss pagāja mierīgi. A.Hartmanis http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=3&topic=30&page=96 Bikstu pagasta “Abaviešos”, kur 1945. gada pavasarī bija bunkurs, kurā atradās 19. divīzijas sakaru centrs un triecienbataljona komandiera majora Ernesta Laumaņa štābs. Tieši tajā vietā, kur bariņš vīru izturēja vienu no smagākajām Otrā pasaules kara pēdējām kaujām, neļaudami sevi samīt ne sarkanarmiešu tankiem, ne zābakiem. Tiesa, todien viņi “Abaviešus” nenosargāja. Ēku vietā palika gruvešu lauks. Sanākušos pirmais uzrunāja apvienības “Daugavas vanagi Latvijā” Liepājas Oskara Kalpaka nodaļas priekšsēdētājs Arturs Vīdners – viens no vīriem, kas šajā kaujā bija kopā ar Ernestu Laumani un kas rosinājis iekārtot šo piemiņas vietu. Viņš bija gandarīts, ka kaujas gaitā nopostītie “Abavieši” atdzimuši, ka Latvija brīva. Diemžēl šajā brīdī klāt bija tikai vēl viens laumanietis – Gunārs Stefans. Arī laiks retina leģionāru rindas. http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=3&topic=30&page=95

LAUNAGS FREDS – jau 1943. gadā Rīgā, Fēliksa Rikarda vadībā strādājot vācu Drošības dienesta (SD) pakļautībā esošajā Latviešu kartotēkā (LK), šajā iestādē pulcējās nacionāli noskaņoti latvieši, kuri, izmantodami radušos iespēju, faktiski veica nelegālu darbību, kas bija vērsta pret vācu interesēm latviešu vidē. Tie bija Freds Launags, Oskars Mitrēvics, Teodors Jansons, Romāns Šternbergs un citi. Aizdomās par darbību pret vācu interesēm Latvijā 1943. gada martā LK tika likvidēta, arestēja 18 tās darbiniekus, tai skaitā visus iepriekš minētos. Lielākā daļa, vācu SD nespējot neko pierādīt, tika atbrīvota pēc trim nedēļām, bet seši LK darbinieki tika notiesāti ar dažādiem cietumsodiem, to vidū F. Launags, O. Mitrēvics un T. Jansons. Pēc atbrīvošanas 1944. gada pavasarī, viņi savstarpējos kontaktus nezaudēja un 1944. gada vasarā T. Jansona vadībā sāka darboties speciālā grupā, kas meklēja atbilstošus cilvēkus iesaistīšanai paredzamajā pagrīdes darbībā, Sarkanajai Armijai okupējot Latviju. Šajā grupā iesaistījās arī R. Šternbergs un vairāki citi. Grupas darbība bija iespējama tāpēc, ka T. Jansonam ar F. Rikarda palīdzību izdevās gūt ģenerāļa Bangerska atbalstu … Lai nodibinātu sakarus ar citām grupām un pārliecinātos par reālo situāciju, F. Launags, R. Šternbergs, R. Krastiņš un citi 1944.g. 3. jūlijā devās pārgājienā pa Dundagas, Puzes, Piltenes, Zlēku, Padures un Usmas pagastiem, apmeklējot savus sakarniekus un pārbaudot iepriekš norunātās sakaru ”pastkastes”. Izdevās nodibināt kontaktus ar grupām samērā plašā reģionā, aptverot Kuldīgas, Ventspils, daļēji arī Aizputes un Talsu apriņķus. Pēc reālās situācijas apzināšanas tika pieņemts lēmums nedaudz izmainīt LNPO struktūru, tās štābu veidojot no divām daļām – 1) operatīvā daļa, kas nodarbosies ar kaujas grupu organizēšanu, 2) politiskā daļa, kurai būtu divas nodaļas: ideoloģiskā nodaļa, kas nodarbotos ar propagandu un informācijas, jeb izlūkošanas nodaļa, kas vāc informāciju un organizē grupu savstarpējos sakarus. Propagandas nolūkā tika nolemts saistīt organizācijas vadību ar kādu izdomātu pulkvedi, kas it kā vada šo organizāciju. Galvenais uzdevums bija apvienot visus nacionāli noskaņotos spēkus, vajadzības gadījumā sagatavot tos aktīvai darbībai. [Tālāko palikušo Informācijas daļas grupas vadību pārņēma Freds Launags un LNPO sakaru grupas dalībnieki Roberts Krastiņš un Romāns Šternbergs. 1945. gada jūnijā – jūlijā viņi veica lielu darbu – dažādo grupu darbības saskaņošanu, jaunu, tikko radušos grupu atrašanu un iesaistīšanu kopīgajā LNPO struktūrā. Pēc F. Launaga atmiņām, 1945. gada augustā Kurzemē nelegālā stāvoklī atradās ap 1000-1500 vīru, galvenokārt bijušie aizsargi, policijas, vietējo pašvaldību darbinieki, kā arī citi nacionāli noskaņotie vietējie iedzīvotāji. To skaitā iekļāvās arī LNPO jau pirms kapitulācijas organizētās grupas. LNPO mērķis bija radīt militāru atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadījumā. Par drīzo angļu atnākšanu runāja vai ikkatrā Kurzemes sētā. Liela daļa latviešu tautas patiesi cerēja uz drīzo angļu – amerikāņu karu pret PSRS. … F. Launags apgalvoja, ka „atskaitot tos, kuri mežos uzturējās tikai sevis saglabāšanai, domāju, ka aktīvo jeb cīņai gatavo partizānu skaits (1945. gada vasarā) bija ap 3000, kas slēpās Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķu mežos.” Pēc citiem avotiem, to skaits pārsniedzis 4000. Šie gan ir vairāk teorētiski pieņemtie skaitļi, reālais LNPO sakaru grupas apzināto partizānu grupu dalībnieku skaits Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu apriņķu mežos bija ievērojami mazāks. Nonākuši vienā no savām bāzes vietām, bunkurā Ventspils apriņķa Ances pagastā pie Irbes upes, 1945. gada jūlija sākumā LNPO sakaru grupas dalībnieki sastādīja vairākus dokumentus. Tika sagatavots uzsaukums „Latvieši”, kas izdots 1945. gada 1. jūlijā. Tajā izteikts aicinājums tiem, kas dienējuši leģionā, policijā vai aizsargos, stāties nacionālo partizānu rindās. Jūlija sākumā tika izstrādāta arī LNPO Deklarāciju, kurā bija pamatoti Latvijas nacionālo partizānu cīņas mērķi un uzdevumi. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm] 1945. gada vasaras nogalē Kurzemes mežos nacionālo partizānu grupu sastāvs jau bija nostabilizējies, to vadītājiem bija jārisina grupu apgādes un paredzamās ziemošanas jautājumi. 1945. gada septembra sākumā LNPO reāli bija apzinājusi ap 15 grupas Ventspils, Aizputes un Kuldīgas apriņķos. Pēc aptuvenām ziņām, Talsu apriņķa teritorijā darbojās 10 grupas, visu šo 25 grupu dalībnieku kopskaits bija ap 350 vīru. (1946.g. 6.-7.09. Usmas ezera DR pusē notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās provokators, čekas aģents “Tankists”, vēlāk LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks Marģeris Vītoliņš.) Taču daļa partizānu jau bija daļēji vīlusies, gaidot iespējamo angļu – amerikāņu militāro konfliktu ar PSRS, it sevišķi pēc kādas sabiedroto valstu konferences 1945. gada 2. jūlijā vīriem mežā kļuva skaidrs, ka nekāds militārais konflikts nav gaidāms. Tā kā F. Launagam jau agrāk bija kontakti ar Latvijas Centrālās Padomes (LCP) pārstāvi Voldemāru Ginteru, viņš uzņēmās organizēt grupu, izvirzot mērķi – nonākot Zviedrijā nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem. 1945. gada 30. oktobrī virsleitnanta Elmāra Šķobes vadībā 17 cilvēki pēc pārdroša plāna realizācijas no Jūrkalnes devās riskantā braucienā Zviedrijas krasta virzienā. Pēc 20 stundām laiva veiksmīgi sasniedza Gotlandes salu. Taču pirms šī brauciena Ventspils apriņķa mežos bija vēl kāds būtisks notikums. F. Launags, meklējot kontaktus ar citām bruņotās nacionālās pretošanās grupām, satikās ar Miervaldi Ziedaini. Latviešu leģiona 19. divīzijas 42. pulka rotas komandieris virsleitnants Miervaldis Ziedainis bija viens no tiem bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri domāja par bruņotās pretestības turpināšanu. 1945. gada augustā M. Ziedainis nodibināja sakarus ar vairākiem Latviešu leģiona virsniekiem, kuri bija pārgājuši nelegālā stāvoklī un dislocējās Ventspils un Kuldīgas apriņķu mežos. Arī viņam bija iecere izveidot Kurzemes partizānu grupu kopēju vadību. 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagasta Šalku mežsarga apgaitas mežā ar segvārdu „Dziesmusvētki”, notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās LNPO grupu pārstāvji un dažu citu grupu dalībnieki. Šajā sanāksmē nodibinājās Ziemeļkurzemes partizānuorganizācija (ZPO), par tās vadītāju kļuva Miervaldis Ziedainis. Organizācijā apvienojās legāli dzīvojošie M. Ziedaiņim zināmie dalībnieki un LNPO nacionālo partizānu grupas, par kuru vadītāju apvienotajā organizācijā kļuva leitnants Jānis Gulbis. Par galveno jautājumu M. Ziedainis izvirzīja visu Kurzemes grupu apvienošanu kopīgai cīņai, piesaistot organizācijai arī legāli dzīvojošos nacionāli – patriotiski noskaņotos vietējos iedzīvotājus, kurus bija iecerēts apvienot Tautas palīdzības organizācijā. Šajā sanāksmē tika nolemts nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem, kuri atradās Zviedrijā. Freds Launags izstrādāja divus šifrus radiosakariem ar Kurzemi. Viņš M. Ziedainim nodeva arī paroles sakariem ar LCP dalībnieku Leonīdu Siliņu Stokholmā, kuras viņam būtu jāizmanto, organizējot vēl vienu laivu braucienam pāri jūrai, gadījumā, ja F. Launagam neizdotos veiksmīgi nokļūt Zviedrijā. … Protams, Latvijas Nacionālo partizānu organizācijas (LNPO) sākotnējie dokumenti, kurus gatavoja Kuldīgā 1945. gada pavasarī, tika sastādīti, sadarbojoties ar Jagdverband vadību (vāciešiem), taču ne jau kādu vācu ideju vārdā darbojās vīri, kuri bija LNPO štāba darbinieki – Teodors Jansons, Oskars Mitrēvics, Roberts Krastiņš, Romāns Šternbergs un Freds Launags, kurš vienīgais no viņiem izdzīvoja, pārdrošas operācijas rezultātā 17 cilvēku grupā dodoties no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

LAUPACE SOFIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LAUPACIS ANTONS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LAUVA VOLDEMĀRS, no Rīgas, virsnieka vietnieks un inženierzinātņu students, 🕇krita 1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Lauva, virsnieka vietnieks, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Limbažu atbrīvošanas cīņā varoņa nāvē 🕇krituši: vltn. Brunovskis, administratīvais ltn. Konrāds, v.v. Vidmunds, v.v. Lauva, kapr. Dīckalis. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

LAVRINOVIČS JĀNIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LAZDĀNS BRONISLAVS “BLEIGZNE”, 1925. – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada aprīlī Vārkavas pag. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

LAZDĀNS PĒTERIS – Kalsnavas pagastā vietā, kur 1947. gada 14. jūnijā tika 🕇nošauti nacionālie partizāni Pēteris Lazdāns un Ēriks Kanevals, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Pēterim Lazdānam un Ērikam Kanevalam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

LAZDĀNS PĒTERIS, (1926. – 1947.g. VI) – uz piemiņas akmens 🕇iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Lazdāns Pēteris no Jēkabpils apr. Aiviekstes pag. “Ķūģiem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Pēteris Lazdāns (1926. – 1947.g. VI). 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Jānis Zālītis; () 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Lazdāns Pēteris, 1926–1947 VI, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru noslepkavoja čekas specgrupa

LAZDAUSKAS KAZYS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

LAZDIŅA KRISTĪNE, 1880-1952, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAZDIŅA RASMA, 1909-1950, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LAZDIŅŠ JĀNIS, Stendes pag., 1953. g., nr. P-2821. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LAZDUPS PĒTERIS 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

LEGZDIŅŠ ARTŪRS (“KAPTEINIS”), (-1950.) – 1945. gada 24. decembrī nometnē Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu kalnā 🕇kritis tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālo partizānu komandieris. Viena no nacionālo partizānu vienībām, kas izveidojās pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, daļai no latviešu leģionāriem atsakoties padoties un aizejot mežos, bija Artūra Legzdiņa (“Kapteiņa”) komandētā grupa. A.Legzdiņš dzimis 1898. gada 11. aprīlī toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagastā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā. Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis Karaskolu un no 1924. gada dienējis Zemgales Artilērijas pulkā. Otrā pasaules karā iesaukta Latviešu leģionā, kur paaugstināts kapteiņa pakāpē. Viņa komandētajā grupā bija aptuveni 30 biedru, pamatā leģionāri, un tās nometne atradās Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu kalnā. 1945. gada 24. decembrī ap pulksten 10.30 sākās čekistu uzbrukums “Kapteiņa” grupas nometnei. Lielinieku pārspēks bijis desmitkārtīgs, un viņu rīcībā bijis pat tanks, kas gan iestidzis purvā. Partizāni turpinājuši pretestību visu dienu, bet iestājoties tumsai tiem izdevies iziet no aplenkuma. Tomēr kaujas vietā viņiem nācās pamest sešus kritušos tostarp arī savu komandieri A. Legzdiņu.Trīs dienas vēlāk partizāni atgriezušies un savus kritušos – A. Legzdiņu, leitnantu Vili Broži, leģionāru Ādolfu Matisu, leģionāru Leonīdu no Ventspils apriņķa Zūrām, partizānu “Jūras kapteini” un partizānu “Džeku”, kā arī Jēkabu Vēzi no Kuldīgas pagasta – apbedījuši netālu no bijušā bunkura.Apbedījuma vietu Padures mežā parādīja vietējie iedzīvotāji, kas to uzgājuši 1946. vai 1947. gadā kādā no vācu armijas izraktajām tranšejām. Kāds vietējais iedzīvotājs, tolaik vēl zēns, bija pamanījis mežā iebraucam smago automašīnu, kuras kravas kastē zem brezenta bija samanāmas kailas cilvēku pēdas. Kopā ar tēvu viņi vēlāk mežā bija atraduši svaigu apbedījumu un tuvējā kokā iecirtuši krusta zīmi, lai vēlāk šo vietu varētu atrast.Nav zināms, kas ir šie apbedītie. Tomēr skaidrs tie miruši vardarbīgā nāvē, par ko atbildīgs komunistiskais okupācijas režīms. Saskaņā ar ekspertu atzinumu daži no tiem noslepkavoti ar šāvienu galvā, citi krūtīs. Daļa nogalināto aprakti ar drēbēm, daļa kaili. Pirms apbēršanas ar zemi līķi tikuši apkaisīti ar hlorkaļķi, tomēr nozieguma pēdas pilnībā noslēpt čekistiem nav izdevies. Kuldīgas Annas kapos nacionālo partizānu brāļu kapi, pārapbedīti seši 1945. gada 24. decembrī kritušie tā dēvētās “Kapteiņa” grupas partizāni. 2004. gada 3. jūlijā šeit tika pārapbedīti vēl 14 nezināmi komunistiskās okupācijas režīma upuri, domājams, nacionālie partizāni, kuru mirstīgās atliekas gadu iepriekš tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Viena no nacionālo partizānu vienībām, kas izveidojās pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, daļai no latviešu leģionāriem atsakoties padoties un aizejot mežos, bija Artūra Legzdiņa (“Kapteiņa”) komandētā grupa. A. Legzdiņš dzimis 1898. gada 11. aprīlī toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagastā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā. Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis Karaskolu un no 1924. gada dienējis Zemgales Artilērijas pulkā. Otrā pasaules karā iesaukta Latviešu leģionā, kur paaugstināts kapteiņa pakāpē. Viņa komandētajā grupā bija aptuveni 30 biedru, pamatā leģionāri, un tās nometne atradās Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu kalnā. 1945. gada 24. decembrī ap pulksten 10.30 sākās čekistu uzbrukums “Kapteiņa” grupas nometnei. Lielinieku pārspēks bijis desmitkārtīgs, un viņu rīcībā bijis pat tanks, kas gan iestidzis purvā. Partizāni turpinājuši pretestību visu dienu, bet iestājoties tumsai tiem izdevies iziet no aplenkuma. Tomēr kaujas vietā viņiem nācās pamest sešus kritušos tostarp arī savu komandieri A. Legzdiņu. Trīs dienas vēlāk partizāni atgriezušies un savus kritušos – A. Legzdiņu, leitnantu Vili Broži, leģionāru Ādolfu Matisu, leģionāru Leonīdu no Ventspils apriņķa Zūrām, partizānu “Jūras kapteini” un partizānu “Džeku”, kā arī Jēkabu Vēzi no Kuldīgas pagasta – apbedījuši netālu no bijušā bunkura. Brāļu kapi tika iekārtoti, kad 1997. gada 11. novembrī Kuldīgas Annas kapos tika pārapbedīti seši 1945. gada 24. decembrī kritušie tā dēvētās “Kapteiņa” grupas partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/

LEGZDIŅŠ ARTŪRS ERNESTS (1898.-1945.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Legzdiņš Artūrs Ernests – nacionālo partizānu divīzijas komandieris. Neilgi pirms uzbrukuma Kabiles pagasta centram, 1945. gada 10. decembrī Kabiles grupas nometnē ieradās Latvijā lielākās bruņotās nacionālās pretošanās organizācijas, 1945. gada vasarā Latgalē nodibinātās Latvijas Tēvijas Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) štāba pārstāvis Jānis Vilcāns („Mazais”). Viņam bija LTS(p)A pilnvaras arī Kurzemē formēt nacionālo partizānu divīziju, to iekļaujot vienotā LTS(p)A struktūrā. J.Vilcāns meklēja piemērotu kandidatūru Kurzemes divīzijas komandiera amatam. Komandiera pienākumus uzņēmās Kuldīgas pagastā dislocētās grupas vadītājs Artūrs Ernests Legzdiņš. Viņš bija Latvijas armijas kapteinis un arī unikāla persona Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, jo A. Legzdiņš ir piedalījies gan 1. Pasaules kara strēlnieku cīņās, gan Latviešu leģiona sastāvā karojis 2. Pasaules karā, pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē turpinājis cīņu nacionālo partizānu rindās.

LEGZDIŅŠ AUGUSTS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

LEGZDIŅŠ LUDIS, 1950.16.XI., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇čekas operācijās nošautais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

LEIMANE MARTA, 1892-1943, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LEIMANIS EDUARDS, 1892-1943, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LEIMANIS JĒKABS, 1874-1949, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LEIMANIS, leitnants, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

LEITĀNE ANTOŅINA, Virbu pag. 1950. g., nr. 3658. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LEITĀNS JĀNIS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

LEITĀNS JĀNIS (1925.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

LEJA JĒKABS, #dezertējis no Litenes armijas vasaras nometnē izvietotā 24. teritoriālā strēlnieku korpusa, kritis aizsargājot Sikšņu tālruņu centrāli cīņā pret bruņotu komunistu grupu 1941. gada 4. jūlijā. Gaujienas kapos, GPS 57.512054, 26.407893, trīs 1941. gadā 🕇kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

LEJA VILIS no Upesgrīvas, kareivis, 🕇komunistu noslepkavots 24. teritoriālā strēlnieku korpusa latviešu karavīrs. Mirstīgās atliekas tika atrastas Sitas silā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LEJIŅŠ FRICIS, Ārlavas pag. Ārlavas pag., nr. 1537. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LELIS VOLDEMĀRS, 1927-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LELLIS JĀNIS, 1876-1950, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LEONĪDS (-1945.) – 1945. gada 24. decembrī 🕇kritis Legzdiņa Artūra tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

LEONOVA ELEONORA – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritusi nacionālā partizāne. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LERHS GUNĀRS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

LESIŅŠ ĒVALDS, 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

LĪCĪTIS PĒTERIS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

LIEPA VILIS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Upesgrīvas un Mērsraga pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

LIEPA VILIS, 1903., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇kaujā kritušais 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Liepa Vilis, Upesgrīvas pag., pievienojās Čevera gr., nošauts 1950. g. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LIEPACIS JĀNIS (“KAPTEINIS SKUJA”), 1915.–1953. – vadīja Mālupes–Vīksnas nacionālo partizānu grupu, kas darbojās apvidū pie Balvu un Alūksnes novadu robežas. Liepacis skaitījās arī Latviešu Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Alūksnes sektora komandieris. Jānis Liepacis (“Kapteinis Skuja”) vadīja nacionālo partizānu grupu, kas darbojās apvidū pie Balvu un Alūksnes novadu robežas. Liepacis skaitījās arī Latviešu Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Alūksnes sektora komandieris. Viena no grupas slavenākajām operācijām bija Mālupes pagasta centra ieņemšana 1945. gada 15. jūnijā, kad partizāni virs miesta uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Visaktīvāko darbību grupa izvērsa 1945. un 1946. gadā. Šajā laikā lielākā daļa grupas locekļu krita, nonāca gūstā vai legalizējās. Grupa tika gandrīz pilnībā iznīcināta pēc kāda tās locekļa aresta. Sagūstītais partizāns neizturēja pratināšanas un nodeva pārējos. 1953. gada vasarā mežā bija palicis tikai pats Liepacis un Vilma Augstkalne. Okupācijas varasiestādēm izdevās savervēt Liepača paziņu Arvīdu Radziņu, kurš ar čekas izsniegto ieroci 1953. gada 8. augustā savās mājās Liepaci 🕇nošāva. Kā Liepača nāves datums minēts arī 22. augusts. Pēc grupas vadītāja nāves Augstkalne padevās pati. Balvu katoļu kapos piemiņas akmens nacionālo partizānu komandierim Jānim Liepacim https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LIEPIŅA ANNA – uz LNPA uzcelta pieminekļa Durbes Priedienas kapsētā ar 58 nacionālo partizānu, pretestības kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju vārdiem. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/durbes-priediena-kapos-piemineklis.html

LIEPIŅŠ BRUNO – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Liepiņš Bruno, Rīgas smagā artilērijas pulka leitnants, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LIEPIŅŠ INDULIS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Liepiņš Indulis – mehāniķa māceklis, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LIEPIŅŠ JĀNIS, 1821-1943, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LIEPIŅŠ KĀRLIS. Tēvijas vanagi. Uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. K. Liepiņš grupu vēlāk pameta. 1949.-1950. gada ziemā nodevības rezultātā čekisti viņu aizturēja, un 1950. gadā K. Liepiņam tika piespriests 🕇nāvessods. Skat. Tilibs Alfrēds https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

LIĢERIS PĒTERIS, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, leitnants, nacionālais partizāns. Alūksnē Jāņkalniņā piemiņas akmens 1941. gada 4. jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. 1941. 4. VII ievainots cīņā pie Jāņkalniņa par Latvijas brīvību 1941. 12. VII 🕇miris Alūksnes slimnīcā no ievainojuma. Pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LINDE KRIŠS-ROLANDS, Upesgrīvas pag. 1949. g., nr. 39507. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LIPĀNS JĀNIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LIPŠE ELZA, 1917-1950. 🕇Bojā gājusi nacionālā partizāne. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

LIPŠS TOMS, -1948. 🕇Bojā gājis nacionālais partizāns. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

LĪRMANIS JŪLIJS, 1922-1944, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LITENES kapos memoriāls 1941. gadā komunistu noslepkavotajiem latviešu karavīriem. Atrodas Litenes kapu malā pie ieejas pa kreisi no kapličas. Koordinātas 57°11’22″N, 27°0’14″E. 1989. gada 2. decembrī Litenes kapu malā pārapbedīti 11 nezināmi latviešu karavīri, kuru mirstīgās atliekas 1988. gadā tika atrastas kādā bedrē Latvijas armijas kādreizējā poligona teritorijā Sitas mežā blakus armijas Ostroviešu nometnei. Domājams, ka lielinieki viņus noslepkavojuši 1941. gada 28. jūnijā. … Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 27. septembrī pārtrauca darboties Latvijas Kara ministrija, bet Latvijas armija tika pārveidota par Sarkanās armijas 24. teritoriālo korpusu. Vēl pirms 1941. gada jūnija tika apcietināti vairāk nekā 300 latviešu virsnieki, kareivji un instruktori. Daudzi no tiem tika noslepkavoti.Jūnija sākumā 24. teritoriālais korpuss tika izvietots vasaras nometnēs – korpusa štābs un 183. kājnieku divīzija Litenes nometnē, bet 181. divīzija aptuveni 10 kilometrus nostāk esošajā Ostroviešu nometnē. 12. un 13.jūnijā vairāk nekā 20 bijušos Latvijas armijas vecākos virsniekus nosūtīja uz Maskavu it kā uz “kvalifikācijas celšanas” kursiem (skat., piem., Jomerts Žanis), taču tur tie patiesībā tika apcietināti. Savukārt 14. jūnijā sākās virsnieku masveida aresti. Dažus no apcietinātajiem noslepkavoja turpat uz vietas un slepus apraka tuvējā mežā. Abās nometnēs tika apcietināti vismaz 430 virsnieki, kas kopā ar Rīgā aizturētajiem 130 līdz 135 virsniekiem tika deportēti uz PSRS teritoriju.No 1941. gada rudens līdz 1942. gada pavasarim deportētie virsnieki tika tiesāti par komunistiskā režīma izdomātiem noziegumiem, pamatā par “dzimtenes nodevību”. No deportētajiem latviešu karavīriem Latvijā izdevās atgriezties tikai 70, pārējie tika noslepkavoti vai mira koncentrācijas nometnēs.https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LĪVIŅŠ JĀNIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LĪVIŅŠ ROBERTS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LIVKĀNS EDVARDS – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

LOCA OLGA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

LOČMELIS – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LOČMELIS STAŅISLAVS («Dūze») – ar Pēteri Supi («Cinīti») kā viņa vietnieks, LU Tautsaimniecības fakultātes students, 1944. gada 10. decembrī nodibināja Latvijas Nacionālo partizānu apvienību (LNPA). Dibināšanas brīdī tajā iekļāvās septiņas partizānu grupas ar 123 vīriem. 1945. gada rudenī LNPA apvienoja ap 1000 nacionālo partizānu, un organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji arī Madonas apriņķī. Par spīti okupācijas varas pārspēkam, LNPA spēja darboties līdz pat 1953. gadam. Tilžas pagasta Grīvas mežios 26. martā no Stompaku kaujā gūtajiem ievainojumiem 🕇mira LNPA vadītāja vietnieks Staņislavs Ločmelis («Dūzis»). https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta Ločmelis Stanislavs – Dūze, 21.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Ločmelis Staņislavs – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Ločmelis Staņislavs “Dūze” – Balvu apkārtnē kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Ločmelis Staņislavs (“Dūze”) – Tilžas pagastā Grīvas mežu masīvā GPS 56.863456, 27.481148 nacionālo partizānu apmetne “Purvsaliņas”. Ir saglabājušās atsevišķu bunkuru vietas. Pie kādreizējās apmetnes atrodas arī Stompaku kaujā kritušā nacionālā partizāna Staņislava Ločmeļa (“Dūzes”) apbedījuma vieta. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LODE ARTŪRS (1898.-1945.); Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns?, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka Lode Artūrs (1898.-1945.); Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

LOGINA ANTOŅINA – ANCE, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINA VALIJA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

LOGINS ALOĪZS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Logins Aloizs – Līcis, 03.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINS JĀZEPS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

LOGINS JOAHIMS – MAZAIS, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINS LUDVIGS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINS LUDVIGS, 03.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINS MATVEJS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOGINS PĒTERIS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

LOGINS STAŅISLAVS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

LOŠE GASTONS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika 🕇iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LOTĀRS VOLDEMĀRS, Mērsraga pag., 1949. g., nr. 2888. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

LOZDA PĒTERIS, 1925-1945– 1992. gada 21. jūnijā Mīšteļu kapos tika pārapbedīti pieci 1945. gadā komunistiskās okupācijas armijas 🕇noslepkavotie nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

LOZE ALEKSANDRS, 1922-1944, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LOZE MĀRTIŅŠ, 1927-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LUBĀNS JĀNIS, Nautrēnu vidusskolas jauniešu nacionālās pretestības organizācijas “Latgales vanagi” partizāns, lai nenonāktu čekistu gūstā, 🕇nošāvās

LUBGĀNS VACLAVS, 1919. 1949.10.VII, Bukmuižas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

LUDZIŠS STANISLAVS, 1918.-1946.27.V Krāslavas pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

LUKSTIŅŠ KĀRLIS, 1899-1952. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

LUKŠEVICS ANDREJS, Vaiņodes pagasta Asītes-Silenieku kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Andreja Lukševica individuāls apbedījums/ Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā pie Embūtes pagasta Graveniekiem Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā pie Embūtes pagasta Graveniekiem 🕇kritušais Vaiņodes nacionālo partizānu vienības cīnītājs Andrejs Lukševics. Par https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.htmlkritušais Vaiņodes nacionālo partizānu vienības cīnītājs Andrejs Lukševics. Par https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

LŪSE BERTA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

LŪSIS ANDREJS – uz LNPA uzcelta pieminekļa Durbes Priedienas kapsētā ar 58 nacionālo partizānu, pretestības kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju vārdiem. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/durbes-priediena-kapos-piemineklis.html

LŪSIS JĀNIS – Carnikavā dislocētā Atsevišķā sakaru bataljona kapteinis, nacionālo partizānu vadītājs, Limbažu atbrīvošanas kaujas dalībnieks 1941.g. 4.-5. jūlijā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

LŪSIS JĀNIS, 1926-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

LŪSIS, kapteinis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Tēvijas redakcijā pastāstīja par savu bēgšanu no sarkanarmijas rindām, lai pēc tam partizānu cīņās Ziemeļvidzemē izdzītu čekistus un sarkanās kara flotes jūrniekus no Liepupes, Skultes un beidzot no Limbažiem. Kad Lielvācijas armija tuvojās, sarkanie pa kaklu, pa galvu steidzās atkāpties. Atsevišķā sakaru bataljona daļa, kurā bija arī 44 latvieši — 4 virsnieki ar kapt. Lūsi priekšgalā un 40 instruktori un kareivji, saņēma rīkojumu palikt un noņemt divīzijas sakaru tīkla telefona vadus un radiostacijas. Sakarniekiem atstāja 6 smagās auto mašīnas. Latvieši sakrāva visus sakaru līdzekļus, kā arī lielāko daļu ieroču un munīcijas pirmajās 3 automašīnās un arī paši novietojās pie ieročiem. Sākot braucienu uz ziemeļiem, ceturtās mašīnas šoferis, arī latvietis, panāca «motora bojāšanos» un tā deva trim pirmajām mašīnām iespēju ātri pazust un nogriezties pa citiem ceļiem mežos. Tā latvieši nevien paši atbrīvojās no sarkanajiem, bet atbrīvoja arī sarkanos no visiem sakaru līdzekļiem…. Drīzi pie partizāniem ieradās Vidrižu aizsargu nodaļas pr-ks Ādminis. Viņa vadībā liela partizānu grupa devas tīrīt Vidrižus un apkārtni no sarkanajiem gvardistiem, kas bija sākuši apkārtnes izlaupīšanu. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:164010|article:DIVL668

ĻESŅIKS EDUARDS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MACĪTIS JĀNIS – PSRS NKVD (čekas) vienības 🕇nogalināts Latvijas robežsargs. Komunistiskās okupācijas priekšvakarā naktī uz 1940. gada 15. jūniju PSRS NKVD (čekas) vienības veica bruņotu uzbrukumu Latvijas robežsardzes posteņiem – Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei Masļenkos (Lejniekos) un 1. rotas 3. sardzei Šmaiļos, kas atradās toreizējā Abrenes apriņķa Augšpils pagastā. Iebrucēji nogalināja trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus. Vēl trīs cilvēkus uzbrucēji ievainoja. Atkāpjoties lielinieki pāri robežai uz PSRS sev līdzi ar varu aizveda 37 personas, tostarp 27 civiliedzīvotājus. Uzbrukuma laikā tika nodedzināta Masļenku sardzes ēka, kuru aizstāvot krita sargi Jānis Macītis, Pēteris Cimoška un Kārlis Beizaks. Apglabāts Saldus novada Novadnieku pagasta Elku (Sātiņu) kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Macītis Jānis, 1913.11.VI – 1940.15.VI – Robežsargu brigādes sargs Jānis Macītis, kurš krita naktī uz 1940. gada 15. jūniju, kad 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei Masļenkos (Lejniekos) uzbruka PSRS NKVD (čekas) vienība. Jānis Macītis liktenīgajā 1940. gada 15. jūnijā veica nakts apgaitnieka pienākumus un pirmais pamanīja iebrucējus, kas šķērsoja Ludzas upi. Atskanot pirmajiem šāvieniem, viņu ievainoja. Robežsargam izdevās atkāpties sardzes ēkas virzienā, taču, uzdūries uzbrucēju izliktajam granātu saišķim, viņš tika smagi sakropļots un pēc ugunsgrēka sardzes ēkā Macīti atrada mirušu netālu no nama pamatiem.Nākamajā dienā vilciena pasta vagonā J. Macīša mirstīgās atliekas tika nogādātas Saldū un 17.jūnijā viņš tika apbedīts Elku kapos. Tajā pašā dienā, 1940.gada 17.jūnijā, PSRS karaspēks pārgāja Latvijas robežu un sākās komunistiskā okupācija.Novadnieku pagasta Elku (Sātiņu) kapos Masļenku incidentā kritušā robežsarga Jāņa Macīša individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

MAČUKĀNS VITĀLIJS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MAKAROVA ANASTASIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja . Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MAKAROVA ANNA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MAKAROVA ANTONIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MAKAROVS JURIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MAKAROVS PĒTERIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MALAŠEVSKIS KAZIMIRS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka 1. bataljona vada partizāns. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MALNAČS JĀNIS, 1923-1945- 1992. gada 21. jūnijā Mīšteļu kapos tika pārapbedīti pieci 1945. gadā komunistiskās okupācijas armijas 🕇noslepkavotie nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MĀLNIEKS JĀNIS – 🕇nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

MANGELIS HARIJs, 1929.–2000 – skolnieks Pļaviņu vidusskolā, dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MARŠĀNS JĀNIS – 1941. gada 13. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem 🕇kritis nacionālais partizāns – vietējais lauksaimnieks Jānis Maršāns. Aizkraukles kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MARŠAUS ĀDOLFS, 1907. gada 27. martā toreizējā Abrenes apriņķa Bērzpils pagastā. – 1941.VII, leitnants, 🕇kritis 1941. gada 6.jūlijā apšaudē ar atejošajiem lieliniekiem. Izdodas izvairīties no ierašanās Litenes vasaras mācību nometnē. Dezertējušies virsnieki kādu laiku patvērušies Lejasciema skolas internātā, bet sākoties Vācijas–PSRS karam, viņi slepus atgriezušies Valkā. No 1928. gada 1. oktobra līdz 1929. gada 1. jūnijam pildījis obligāto karadienestu Sapieru pulkā, beidzot instruktoru rotas apmācības un iegūstot spridzinātāja specialitāti. Palicis virsdienestā un iecelts par Sapieru pulka 3. rotas grupas komandieri. 1930. gada 8. martā beidzis virsdienesta instruktoru kursus. 1931. gadā ieguvis sevišķi laba šāvēja nosaukumu un tiesības nēsāt akselbanti. 1932. gada 30. maijā izturējis pārbaudījumus vispārizglītojošos priekšmetos virsnieku vietnieku kursu programmas apmērā un tā paša gada augustā paaugstināts par seržantu. 1934. gada septembrī pēc apmācībām viņam piešķirts namdaru un spridzinātāju speciālista nosaukums. 1935. gadā izpildījis noteikumus iedalīšanai I klases šāvējos ar karabīni. 1935. gada septembrī ieguvis ķīmiķu speciālista nosaukumu. 1936. gada 28. janvārī pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku un 1. augustā iecelts vada seržanta amatā. 1937. gada 18. novembrī paaugstināts par virsnieka vietnieku, bet 1939. gada 25. augustā par teicamu dienestu apbalvots ar Viestura ordeņa II pakāpes goda zīmi. No 1940. gada 8. aprīļa līdz 1940. gada 29. jūnijam mācījies un beidzis Latvijas Kara skolas jaunāko virsnieku kursus. Iecelts jaunākā virsnieka amatā 3. rotā, atstājot piekomandētu sapieru vadam. Ar Latvijas Valsts prezidenta 1940. gada 20. jūlija pavēli Nr. 394 paaugstināts par leitnantu. Pēc komunistiskās okupācijas ar 1940. gada 10. jūlija rīkojumu Latvijas armijas 9. Rēzeknes kājnieku pulks tika pārformēts un apvienots ar Bauskas kājnieku pulku, jauno vienību iekļaujot Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā kā 227. strēlnieku pulku, kas tika dislocēts Valkā. Maršaus jaunajā vienībā tika iecelts par vada komandieri. Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija, kad okupācijas varasiestādes organizēja Latvijas pilsoņu masu deportācijas, leitnantam Maršauam kopā ar vairākiem citiem virsniekiem izdodas izvairīties no ierašanās Litenes vasaras mācību nometnē. Dezertējušies virsnieki kādu laiku patvērušies Lejasciema skolas internātā, bet sākoties Vācijas–PSRS karam, viņi slepus atgriezušies Valkā. Arī Maršaus 5. jūlijā atgriezies pie Valkā dzīvojošās dzīvesbiedres, kas tobrīd gaidīja viņu pirmo bērnu. Lielinieki Valku 5. jūlijā faktiski jau bija atstājuši, bet vācu vienības pilsētu vēl nebija sasniegušas. PSRS Iekšlietu daļas Tautas komisariāta (NKVD) specvienībām bija pavēlēts Valkas labākās ēkas iznīcināt, nodedzinot vai uzspridzinot. 6. jūlijā, kā stāsta aculiecinieki, eksplodējusi netālu no tautas nama esošajā kalēja Eglīša darbnīcā glabātā munīcija. Leitnants Maršaus kopā ar otru dienesta biedru, kura vārds palicis nezināms, tūlīt pēc sprādziena ieskrējuši dūmu apņemtajā tautas namā, lai noskaidrotu situāciju un mēģinātu ēku glābt. Viņiem izdevies apslāpēt aizsākušos ugunsgrēku skatuves telpā. Taču tajā pašā laikā uz tautas namu devusies NKVD dedzinātāju vienība. Maršaus mēģinājis pie galvenās ieejas lieliniekus aizturēt un pēc īsas apšaudes kritis. Otrs latviešu virsnieks, kas palicis iekštelpās, arī atklājis uguni, bet pēc tam izkļuvis no tautas nama pa aizmugurējām durvīm. Tomēr viņa raidītie šāvieni atturējuši dedzinātāju komandu no tālākiem mēģinājumiem iekļūt ēkā, tādējādi izglābjot tautas namu no iznīcināšanas. Maršauam uzstādīts piemiņas akmens arī pie kādreizējā Valkas tautas (tagad kultūras) nama. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

MARTINSONE LĪZE, 1878-1951, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MARTINSONS TEODORS, * 1905. g. 5. aug.- † 1941. g. 4. jūl. 1941. gada vasarā 🕇kritušais nacionālais partizāns. Liepupes kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Teodora Martinsons individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

MASIŅŠ ARVĪDS. Ir ziņas, ka 🕇kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MATĪSS ĀDOLFS (-1945.) – 1945. gada 24. decembrī 🕇kritis tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

MAŽĒNS ŽANIS – 1945. – 46. gada ziemā Liepājas apriņķa teritorijā sāka veidoties Žaņa Mažēna grupa. Kā pēdējais zināmais nacionālais partizāns ne tikai Kurzemē, bet arī visā Latvijas teritorijā jāmin Arnolds Spārns no Liepājas apriņķa Priekules pagasta, kurš sākotnēji darbojās Žaņa Mažēna grupā. Viņš #iznāca no meža tikai 1959. gada decembra beigās. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

MEDENIEKS AUGUSTS – 2. Pasaules karā 🕇kritis latviešu policijas bataljonu karavīrs, Mirstīgās atliekas apbedītas Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MEDNIS BENEDIKTS – ŪSIŅŠ, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MEDNIS BROŅISLAVS – AUZIŅŠ, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MEDNIS, kareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Mednis, kareivis, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

MEDVECKIS JURIS, 1924.1.IX – 1947.1.XII – 🕇kritis cīņā ar čekas karaspēku. Pilskalnes pagastā pa labi no Ilūkstes-Dvietes lielceļa pie “Timšāniem” piemiņas vieta Dunavas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MEIERS ALBERTS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

MEIERS ALBERTS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka

MELDERIS ILMĀRS – uz Kokneses pagastā pie Skudru mājām piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. 1949. gada 25. septembrī čekistu 🕇nošauts “Lazdāru” iedzīvotājs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MELDERIS OĻĢERTS “SILIŅŠ” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MELDUCIS ARVĪDS. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Melducis Arvīds – leģionārs, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1945. gada 7. augustā Brunavas pagasta “Dobelniekos”. Komunistiskās okupācijas iestādes viņa līķi izlika publiskais apskatei pie Ceraukstes pagastnama, taču kritušā draugi viņa mirstīgās atliekas slepeni savāca un aizveda apbedīšanai dzimtas kapos. Brunavas kapos 1945. gadā kritušā nacionālā partizāna Arvīda Melduča individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MELNALKSNIS, brīvprātīgais, partizāns, pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Melnalksnis, partizāns, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

MELVIDAS GRUPA – viena no 2 lielākajām lietuviešu grupām Liepājas apriņķa teritorijā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

MĒNESIS ANSIS – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. 🕇arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

MEŽARAUPE MARTA – čekistu 🕇noslepkavota partizānu atbalstītāja Sēlijā. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

MEŽARAUPE MARTA – nacionālā partizāne Pētera Prauliņa grupā, 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku kaujas laikā čekisti sagrāba kā ķīlnieci un noslepkavoja. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

MEŽARAUPS ALBERTS – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Mežaraups Alberts – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

MEŽARAUPS ALFONS – nacionālo partizānu grupas vadītājs Sēlijā.

MEŽARAUPS OSVALDS – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Mežaraups Osvalds – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, krita 1945. gada 13. februārī. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

MEŽULIS GUSTAVS MĀRČA DĒLS, 1891. g. 17. jūnijā Sērmūkšu pagastā. LKOK nr.3/197 Virsleitnants Latgales partizānu pulkā. Paaugstināts par kapteini. Ordenis piešķirts 1920. gadā. Apbalvots par 1920. g. 13. janvāra kauju pie Kuchvas upes Korsovkas rajonā. 1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Astrahaņu. 🕇Nošauts 1942. g. 23. jūnijā Astrahaņas #soda nometnē. Dzimis 1891. g. 17. jūn. Sērmūkšu pag. Upesmuižā. Izglītojies reālskolā, pēc tam mežkopības skolā. Strādājis Zaķumuižas mežsaimn. 1. pasaules kara laikā strādājis karalauka būvvaldē. 1917. g. maijā ieguvis karalaika ierēdņa pak. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. dec. Cēsīs, Cēsu rotā, piedalījies jau pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Vēlāk iecelts par ložmetēju rotas komandieri, cīnījies Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas, pēc tam kā bataljona komandieris Latgales frontē. 1920. g. 13. janv. Latgalē M., zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un šauteņu uguns atrazdamies rotu priekšgalā, pārrāva fronti pie Kuhvas upes un piespieda lieliniekus plašā frontē atkāpties, kā rezultāta mūsējie ieņēma dzelzceļa līniju Pitalova-Kārsava un nodrošināja stāvokli Kārsavā, pret kuru bija vērsti nikni pretinieka triecieni. 1920. g. 28. febr. paaugst. par kapteini. 1921. g. 12. maijā atvaļināts. Mežzinis Piebalgas virsmežniecībā. Piešķirta jaunsaimn. Sērmūkšu pag. Aizsargu organizācijā no 1921. g., 1. bataljona komandieris 10. Cēsu aizsargu pulkā. No 1934. g. mežzinis Abrenes apr., 19. Abrenes aizsargu pulka komandieris, arī apr. priekšnieks, Neatkarības pēdējos gados Ventspils prefekts un apr. priekšnieks. 1939. g. 2. Ventspils aizsargu pulka komandieris. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu. 1940. g, apcietināts. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju, Astrahaņu, kur 1942. g. 23. jūn. nošauts. http://lkok.com/detail1.asp?ID=1042

MIERIŅŠ – bijušais Autotanku pulka karavīrs, 1941. gada 2. jūlijā pie Griķu kroga kritis nacionālais partizāns. 1941. gada 2. jūlijā četri Siguldas un Sējas nacionālie partizāni no Inčukalna vieglajā automobilī mēģināja sasniegt no lieliniekiem jau atbrīvoto Rīgu, lai lūgtu palīdzību vācu militārajām iestādēm. Taču netālu no Griķu kroga partizāni uzdūrās lielinieku vienībai, kas uz automašīnu atklāja ložmetēju uguni. Izglābties izdevās tikai vienam partizānam, kas, lai gan smagi ievainots, spēja nokļūt līdz tuvējām mājām un pa tālruni par notikušo informēt Inčukalna partizānu vienību. Siguldas kapos 1941. gadā 🕇kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

MIESNIEKS, virsleitnants, Gaujienas nacionālo partizānu grupas vadītājs. 1941. gada 4. jūlijā, PSRS karaspēkam atkāpjoties, komunistiskā okupācijas režīma vietējie kolaboracionisti mēģināja sabojāt Sikšņu tālruņu centrāli. Pēc vietējo iedzīvotāju lūguma uz Sikšņiem devās četri Gaujienas nacionālie partizāni virsleitnanta Miesnieka vadībā. Šajā grupā bija arī kareivji Jēkabs Leja un Arvīds Stankevičs, kas, sākoties Otrajam pasaules karam, bija #dezertējuši no tobrīd Litenes armijas vasaras nometnē izvietotā 24. teritoriālā strēlnieku korpusa. Tajā pašā laikā no Virešu puses Sikšņiem tuvojās 17 cilvēku liela bruņotu komunistu grupa. Izcēlās kauja, kurā krita trīs partizāni – Leja, Stankevičs un ziņnesis Arvīds Kalniņš. Tomēr, noturot partizānus par vācu izpletņlēcējiem, pretinieks, kurš apšaudē zaudēja divus kritušos un divus ievainotos, izlēma atkāpties pāri Gaujai Dūres virzienā. Sākotnēji Leja un Stankevičs tika apglabāti kaujas vietā, jo trūka ziņu par viņu tuviniekiem. Vēlāk izdevās noskaidrot, ka Stankeviča vecāki dzīvojuši toreizējā Madonas apriņķī, bet Lejas māte – kaut kur Bauskas apkārtnē. Gaujienas kapos, GPS 57.512054, 26.407893, trīs 1941. gadā 🕇kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

MIEZĪTE HILDA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

MIGLIS KĀRLIS PĒTERA DĒLS, 1894. g. 12. septembrī Dzērbenes pagastā. + 1956. g. 12. jūlijā Melbourne, Austrālijā. LKOK nr.3/1630 Leitnants Cēsu rotā. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Padomju okupācijas laikā nacionālo partizānu vadītājs. Ordenis piešķirts 1923. gadā. Apbalvots par izlūku gājienu 1918. gada decembrī ienaidnieka dziļā aizmugurē Rankas, Piebalgas un Gulbenes rajonos. Krievu armijā iesaukts 1914. g. aug., dienējis 13. Sibīrijas kājn. pulkā, tā rindās piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Dienvidu frontē. Beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov., piedalījies pirmajās cīņās pret lieliniekiem. 1918. g. dec. M., nosūtīts izlūkos ienaidnieka aizmugurē Piebalgas un Rankas raj., sekmīgi izpildīja uzdevumu un piegādāja svarīgas ziņas, kas lielā mērā izšķīra kauju pie Drabešu muižas un to, ka mūsu rota spēja bez lielākiem zaudējumiem atkāpties uz Rīgu. Rīgā kritis lielinieku gūstā, Cēsīs notiesāts ar spaidu darbiem uz nenoteiktu laiku. Saslimis ar tīfu. 1919. g. vasarā pēc Cēsu ieņemšanas atbrīvots. Atgriezies armijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. No 1923. g. virsleitnants Bruņuvilcienu divizionā. 1928.-1934. g. Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgs, tad atvaļināts slimības dēļ. Studējis tieslietas LU, pēc tam iestājies Tieslietu ministrijas dienestā. #1940. g. vasarā no darba atlaists. Dzīvojis Drabešu pag., padomju okupācijas laikā nacionālo partizānu vadītājs, vācu okupācijas laikā ierēdnis Tieslietu ģenerāldirekcijā. 1944. g. dec. izceļojis uz Vāciju, Līdz 1948. g. skolotājs Itzehoes latv. ģimnāzijā. Dzīvojis dažādās bēgļu nometnēs, pastāvīgā darbavieta Minsterē. 1950. g. nov. emigrējis uz Austrāliju. Dzīvojis Melburnā. Miris 1956. g. 12. jūl. http://lkok.com/detail1.asp?ID=1049

MIKULĀNS BOĻESLAVS, 1918.-1951.9.V – nacionālais partizāns. Dunavas pagasta Celminiekos “Kuršu” sētā piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

MIKULIS FLORIĀNS – 1944 – 1952 kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

MIĶĪŠU ĢIMENE – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MĪLBERGS ALBERTS VIĻA D., dzimis 1911g., Spāres pag., #apcietināts 1948. g., nr. 2563. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

MILVIDIS ANTANASAS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

MINKEVIČS JĀNIS, kareivis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

MIŠKA AIJA, 1937-1949, 🕇noslepkavota kritusi nacionālā partizāne, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MIŠKA ELZA, 1913-1949, 🕇noslepkavota kritusi nacionālā partizāne, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MIŠKA OLGA, 1907-1949, 🕇noslepkavota kritusi nacionālā partizāne, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MIŠKA PĒTERIS, 1938-1949, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MITRĒVICS OSKARS – jau 1943. gadā Rīgā, Fēliksa Rikarda vadībā strādājot vācu Drošības dienesta (SD) pakļautībā esošajā Latviešu kartotēkā (LK), šajā iestādē pulcējās nacionāli noskaņoti latvieši, kuri, izmantodami radušos iespēju, faktiski veica nelegālu darbību, kas bija vērsta pret vācu interesēm latviešu vidē. Tie bija Freds Launags, Oskars Mitrēvics, Teodors Jansons, Romāns Šternbergs un citi. Aizdomās par darbību pret vācu interesēm Latvijā 1943. gada martā LK tika likvidēta, arestēja 18 tās darbiniekus, tai skaitā visus iepriekš minētos. Lielākā daļa, vācu SD nespējot neko pierādīt, tika atbrīvota pēc trim nedēļām, bet seši LK darbinieki tika notiesāti ar dažādiem cietumsodiem, to vidū F. Launags, O. Mitrēvics un T. Jansons. Pēc atbrīvošanas 1944. gada pavasarī, viņi savstarpējos kontaktus nezaudēja un 1944. gada vasarā T. Jansona vadībā sāka darboties speciālā grupā, kas meklēja atbilstošus cilvēkus iesaistīšanai paredzamajā pagrīdes darbībā, Sarkanajai Armijai okupējot Latviju. Šajā grupā iesaistījās arī R. Šternbergs un vairāki citi. Grupas darbība bija iespējama tāpēc, ka T. Jansonam ar F. Rikarda palīdzību izdevās gūt ģenerāļa Bangerska atbalstu, https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/ 1945.g. 8. maijā, mēģinot nokļūt Zviedrijā, jūrā tika aizturēts kuģis un tika #arestēts O. Mitrēvics. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

MORICA ANNA, Stendes pag., 1952. g., nr. 6951. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

MORKĀNS KAZIMIRS, 1912-1945- 1992. gada 21. jūnijā Mīšteļu kapos tika pārapbedīti pieci 1945. gadā komunistiskās okupācijas armijas 🕇noslepkavotie nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MUCENIEKS JĀNIS, Ārlavas pag. 1948. g., nr. 1374. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

MUCENIEKS JURIS, Laidzes pag., legalizējās 1945. g. novembrī. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Mucenieks Juris – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Laidzes pagastā. 945. gada vasarā grupu starpā sakarus uzturēja Alberts Feldbergs, Juris Mucenieks, viena no uzticamākajām sakarniecēm bija Talsu skolotāja Austra Rožkalne. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

MUCENIEKS, kareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Mucenieks, kareivis, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

MUIŽNIEKS PĒTERIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

MUNDURE VALĒRIJA (MARTA SKUJA) – M. Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundure) darbojās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības rindās un rediģēja pretošanās kustības nelegālo avīzi “Tēvzemes Sargs”. 1946. gadā viņa tika apcietināta un komunistiskās okupācijas varasiestādes piesprieda dzejniecei nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā gadā – Nošauta 1946. gada 12. novembrī Rīgas centrālcietumā. 1945.gada 24.augustā tika ievēlēta par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāja Antona Juhņeviča (Vientulis)vietnieci un nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgo redaktori. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. LTS(p)A uzsaukumā viņa rakstīja “Mēs, Latvijas Tēvzemes sargi – partizāni, redzot stāvam visus Latvijas iedzīvotājus, pat sirmgalvjus un bērnus un tos tūkstošus cietējus tālajā Sibīrijā, (..) svēti zvēram ne mazāk varonīgi cīnīties ar sarkano drakonu – komunismu, kā cīnījās mūsu tēvi un brāļi 1918., 19. un 20. gadā, līdz tā galīgai padzīšanai no mūsu zemes. Bet, ja Visuvarenais būtu lēmis mirt pārspēka priekšā, tad mirsim, lai mūsu asinis uzsūc mūsu Tēvu zeme, tā svētā zeme, kas mums tās ir devusi”. Rožupē pie Rožupes pamatskolas piemineklis nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem: Nacionālo partizānu un atbalstītāju piemiņai! Aizbryda sauleite / Mōkuļu kolnā / Palyka dvēsele / Naktī un solnā / Sastynga pusplaukā / Zilsōrti zīdi / Aizsola otvorā / Zvaigznōju spīti. Marta Skuja https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Mundure Valērija, dz. 1915.gada 5.jūlijā Neretas pagastā; 🕇nošauta 1946.gada 12.novembrī Rīgas Centrālcietumā (1946.gada 18.jūnijā kara tribunāls viņai piesprieda nāvessodu par “pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanu un pretpadomju aģitāciju” , kuru 17.oktobrī izpildīja Rīgas Centrālcietumā), aprakta Matīsa kapos. 1945.gadā V.Mundure iesaistījās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības darbībā, kļuva par apvienības laikraksta „Tēvzemes Sargs” redaktori. 1945.gada rudenī tika ievēlēta par LTS(p)A prezidija locekli, vienlaicīgi veica arī sakarnieces uzdevumus. Mundure Valērija – dzejniece un skolotāja, LTS(p)A Prezidija vicepriekšsēdētāja un partizānu laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore, sagūstīta un notiesāta nodevības rezultātā. Uz pieminekļa tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”. V. Mundura sieva (laulājušies 1939.gadā) – skolotāja un sevi kopš 1937.gada kā dzejnieci un rakstnieci pieteikusī Valērija Mundure pēc vīra izsūtīšanas dzīvoja Daugavpilī, strādāja V.Lōča apgādā. 1943.gadā šajā apgādā tika izdoti Viktora Mundura „Stāsti”. Kādu Valērija Mundure dzīvojusi arī vīra dzimtajās mājās Augšmuktos, kurās saimniekoja Viktora brālis Ignats. Strādājusi netālā skoliņā. Pēc iedzīvotāju atmiņām viņa izrādījusi lielu interesi arī par savu kaimiņu bērnu izglītošanu. 1938.gadā Augšmuktos dzimušais V.Cars atceras: „Pēc kara grāmatu nevarēja dabūt, burtnīcu nevarēja dabūt. Viņa atveda no Rīgas, atdeva tēvam i naudu neņēma. Ābeci lai mācot.” (pierakstīja F.Bobinskis 2019.gadā) 1944.gadā Daugavpilī tika izdots Martas Skujas dzejas krājums „Naziņā”, kas uzskatāms par viņas nozīmīgāko literāro devumu. Krājums veltīts „aizvastam laulōtam draugam”. 1945.gadā V. Mundure iesaistījās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības darbībā, kļuva par apvienības laikraksta „Tēvzemes Sargs” redaktori. 1945.gada rudenī tika ievēlēta par LTS(p)A prezidija locekli, vienlaicīgi veica arī sakarnieces uzdevumus. 1945.gada nogalē nodevības rezultātā tika arestēta. Piespriests nāvessods, kas izpildīts 1946.gada rudenī Rīgas Centrālcietumā. https://www.historia.lv/vietas/zelta-stiga Valerija Mundure (1915-1946), pseidonīms Marta Skuja, bija skolotāja, rakstniece un nacionālās kustības vadītāja Latgalē un Sēlijā, nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore. Rakstīja stāstus un dzejoļus, kas izdoti krājumā „Naziņā” (1944). 1946.gadā apsūdzēta “pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā” un sodīta ar nāvi. Dzimusi 1915.gada 5.jūlijā Neretas pagasta “Bērziņu” mājās zemnieka Romāna Galvanovska ģimenē. Mācījās Jaunaglonas ģimnāzijā (1928-1933), studēja matemātiku un filoloģiju Latvijas Universitātē (1933-1940), līdztekus strādāja par ticības mācības skolotāju Rīgas pamatskolās. 1939.gadā Romas katoļu Marijas Magdalēnas baznīcā salaulājās ar literatūrzinātnieku un rakstnieku Viktoru Munduru, 1940.gada beigās viņiem piedzima meita Silvija. 1941.gada 14.jūnija deportāciju laikā Viktoru Munduru apcietināja un izsūtīja uz Krieviju. Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Daugavpilī, kur strādāja par tulku un korektori V.Lōča apgādā (1943-1944), vēlāk par skolotāju Vārkavas Neicinieku pamatskolā (1944). 1945.gada sākumā pēc Līvānu pagasta izpildkomitejas sekretāra Jāņa Zelčāna (segvārds Zeltiņš) uzaicinājuma viņa iestājās nacionālo partizānu organizācijā „Tēvijas sargi”, bet 1945.gada 24.augustā tika ievēlēta par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāja Antona Juhņeviča (Vientulis) vietnieci un nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgo redaktori. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. LTS(p)A uzsaukumā viņa rakstīja “Mēs, Latvijas Tēvzemes sargi – partizāni, redzot stāvam visus Latvijas iedzīvotājus, pat sirmgalvjus un bērnus un tos tūkstošus cietējus tālajā Sibīrijā, (..) svēti zvēram ne mazāk varonīgi cīnīties ar sarkano drakonu – komunismu, kā cīnījās mūsu tēvi un brāļi 1918., 19. un 20. gadā, līdz tā galīgai padzīšanai no mūsu zemes. Bet, ja Visuvarenais būtu lēmis mirt pārspēka priekšā, tad mirsim, lai mūsu asinis uzsūc mūsu Tēvu zeme, tā svētā zeme, kas mums tās ir devusi”. 1945.gada decembrī čekisti V.Munduri arestēja. Pēc vairāku mēnešu pratināšanām 1946.gada 18.jūnijā kara tribunāls viņai piesprieda nāvessodu, kuru 17.oktobrī izpildīja Rīgas Centrālcietumā. https://lv.wikipedia.org/wiki/Valerija_Mundure

MURAUSKAS JUOZAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

MŪRNIEKS ARVĪDS, #čekistu aizvests 1953.gada 5.septembrī partizāns, bija slēpies Bujānu mājās Ugāles pagastā

MŪRNIEKS ARVĪDS, 1926-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

MŪSIŅŠ KĀRLIS, 15.12.1919 Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā (Dzērbenes pagastā). 02.06.1955 🕇nošauts Butirku cietumā, Maskavā; virsnieks, latviešu leģiona 19.ieroču SS (Schutzstaffel) grenadieru divīzijas 42.grenadieru pulka bataljona rotas komandieris (03.–05.1945). Austrumu frontes medaļa, II un I pakāpes Dzelzs krusts, Vācu krusts zeltā; nacionālo partizānu grupas komandieris (1945–1953) https://enciklopedija.lv/skirklis/123476 Mūsiņš Kārlis. Ziemeļvidzemes mežos vēl joprojām darbojās nenotveramā Kārļa Mūsiņa grupa. 1950. g. 5. oktobrī tā nogalinājusi Conku (Čonku?) ciema izpildkomitejas priekšsēdi. Tikai nesen čekisti atklājuši, ka Mūsiņš savu grupu izveidojis Kuldīgas tuvumā pēc vāciešu kapitulācijas un izvedis to cauri visai Latvijai uz Ziemeļvidzemi. lespējams, ka šī ir viena no visilgāk pastāvējušām partizānu grupām. https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16318938.pdf Dzimis 1919. gadā Dzērbenes pagastā kalēja ģimenē. Vēlāk pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās arodskolā un strādāja par virpotāju VEF’ā. Dienēja Latvijas armijā. 1941.gada augustā Mūsiņš brīvprātīgi iestājās pirmajā latviešu kārtības dienesta bataljonā (16.Zemgales kārtības dienesta (policijas) bataljons). Bataljons nodarbojās ar dzelzceļu apsardzību, partizānu apkarošanu, kā arī kaujas uzdevumu izpildi Ļeņingradas frontes aizmugurē (Dno, Staraja Rusas, Ilmeņa ezera un Soļcu rajonā). 1943.gada janvāra beigās divus latviešu policijas bataljonus atvilka no frontes uz Krasnoje Selo, lai uz to pamata sāktu formēt Latviešu SS brīvprātīgo brigādi (vēlākā 19.grenadieru divīzija). 3.februārī 16.Zemgales bataljonu iekļāva brigādē. 8.februārī bataljons ieradās Krasnoje Selo un tas tika iekļauts brigādes 42.pulkā) kā III bataljons. Pēc 19.ieroču SS grenadieru divīzijas pārformēšanas 1944.gada vasarā Mūsiņš komandēja 42.grenadieru pulka 4.rotu. Leģiona sastāvā nogājis kauju ceļu no Volhovas līdz pat Kurzemes cietoksnim. Dienesta laikā apbalvots ar Austrumu frontes medaļu, II un I pakāpes Dzelzs krustu, Vācu krustu zeltā un citiem apbalvojumiem. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gada 8.maijā Mūsiņš gūstā nepadevās. 1945.gada vasarā kopā ar novadnieku grupu devies uz Ziemeļvidzemi, kur izveidoja un līdz 1953.gadam komandēja nacionālo partizānu grupu. Nodevības rezultātā Mūsiņš 1953.gada 27.septembrī tika sagūstīts. 1955.gada 2.jūnijā viņš tika nošauts Maskavā Butirku cietumā. https://www.wikiwand.com/lv/K%C4%81rlis_M%C5%ABsi%C5%86%C5%A1 Mūsiņš Kārlis (“Kārlis”) – viņa grupai pievienojies Eduards Reinerts (“Reinis”) no Palsmanes Rūdolfa Rublovska grupas. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Mūsiņš Kārlis (“Kārlis”), (1919.-1953.) – nacionālo partizānu vadītājs Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

MUZIKANTS ĀDOLFS, 1908. gada 4. jūnijā Lažas pagastā – Kazdangas pagasta Koreles kapos 2. PK kritušā Ādolfa Muzikanta individuāls apbedījums. Atrodas Kazdangas pagasta (agrāk Lažas pagasta) Koreles (Kareles, Kareļu) kapos. 280. Bolderājas policijas bataljona virsnieka vietnieks Ādolfs Muzikants, kas 🕇kritis (vai miris no ievainojuma) 1943. gada 4. martā Mušino sādžā Bihosovas rajonā tagadējās Baltkrievijas teritorijā. Ādolfs Muzikants dzimis 1908. gada 4. jūnijā Lažas pagastā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas 1929. gadā iestājās Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Paralēli studijām strādājis Aizputes apriņķī par būvtehniķi, bet vēlāk par būvinženieri, bijis aizsargs. Komunistiskās okupācijas pirmā perioda noslēgumā #apcietināts, taču laimīgā kārtā Muzikantam izdevies izbēgt un pievienoties nacionālajiem partizāniem. Pēc lielinieku padzīšanas Muzikants piedalījās kārtības dienesta organizēšanā Aizputē un apriņķī un vēlāk tika iecelts par Aizputes apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieku. Vienlaikus ieņēmis dažādus sabiedriskus amatus – bijis, piemēram, vietējās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks un draudzes valdes sekretārs.Kad 1943. gada janvārī speciāli nacistu rīkotajai operācijai “Ziemas burvība”, kas tika rīkota tagadējās Baltkrievijas teritorijā Osvejas (Asvejas) ezera apkārtnē komunistisko partizānu apkarošanai, formēja 280. Bolderājas policijas bataljonu, tā sastāvā iekļaujot policistus no visiem okupētās Latvijas apriņķiem, mobilizēts tika arī Muzikants.10. februārī bataljons tika nosūtīts uz Daugavpili, bet no turienes uz Bihosovas stacijas rajonu tagadējās Baltkrievijas teritorijā. Pirmajā lielākajā bataljona sadursmē ar komunistiskajiem partizāniem Muzikants tika nāvīgi ievainots.1. piezīme. Izdevuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 2. sējumā, domājams, kļūdaini apgalvots, ka Muzikants apglabāts Indrā, taču, iespējams, ka notikusi pārapbedīšana. 2. piezīme. Ādolfa Muzikanta vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā, taču tur, tāpat kā izdevuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 10. sējumā, kļūdaini norādīts, ka viņš kritis 1944., nevis 1943. gadā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

NAGLIS JĀZEPS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

NARBATOVICS P. (NĀRVBATOVICS, NAIBATOVIČS?), seržants, 🕇kritis Palsmanē aizsargājot no Birzuļu kolaboracionistiem pagasta ugunsdzēsēju mašīnu. Palsmanes kapos, GPS GPS 57.418643, 26.201802, 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu Žaņa Bisenieka un P. Narbatoviča kopīgs apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

NĀTRIŅŠ JĀNIS – #sarkanarmijas dezertieris palsmanietis, R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

NAUDŽIUS STANISLOVAS – “MYKOLAS”. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

NEBĒDNIEKS ARVĪDS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

NEIMANIS JĀNIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

NIEDRA ANTONS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

NIEDRA KĀRLIS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

NIKOLAVSKA VELTA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

NORDS ĀDOLFS-ANDREJS, Spāres pag. 1947. g., nr. 1374. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

NORVAITIS KOSTAS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Ukros pie bijušās pamatskolas. LNPA, LLKS. Ukru pagasta nacionālajiem partizāniem 1944.g. – 1954.g.cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu. 🕇krita1948.gada 26. oktobrī Ukru pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

NOVIKA LŪCIJA – partizānu atbalstītāja – aptiekāre. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

NOVIKS PĒTERIS – partizānu atbalstītājs – aptiekārs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLA JĀNIS, 1889.g. 29. decembrī Nīcas pagastā – 1941 – Priekules Lībju kapos 1941. gadā 🕇kritušā nacionālā partizāna Jāņa Olas individuāls apbedījums. Apbedīts 1941. gada 23. jūnijā lielinieku sagūstītais un nošautais Priekules nacionālo partizānu vienības robežsargu komandieris kapteinis Jānis Ola. 1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis dažādās kājnieku daļās, paaugstināts par apakšvirsnieku. Jau Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada rudenī, komandēts uz Gatčinas praporščiku skolu, ko pabeidz nākamā gada martā. Pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku, kur ieskaitīts 3.rotā, bet jūlijā nosūtīts uz 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulku, kura sastāvā piedalās 1917. gada augusta atkāpšanās kaujās pie Rīgas. Taču vēl augustā slimības dēļ evakuēts uz toreizējo Petrogradu, kur gada beigās atzīts par nederīgu ierindas dienestam un piekomandēts Petrogradas kara intendantūrai, kas jūlijā tiek likvidēta kā “kontrrevolucionāra organizācija”.Augustā atgriezies Latvijā, kur apmeties Liepājā. Decembrī iestājies jaundibinātās Latvijas valsts milicijas dienestā, kur atradies līdz 1919. gada 28. janvārim, kad nosūtīts uz Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu un ieskaitīts Neatkarības rotā. Piedalījies visās bataljona (vēlāk brigādes) kaujās līdz pat Rīgas atbrīvošanai. Sākot ar 29. maiju, dienestu turpinājis Rīgas jaunformējamos spēkos, bet vasaras vidū iecelts par Rīgas pilsētas komandantūras Dzīvokļu nodaļas priekšnieka vietnieku (vēlāk priekšnieku), bet rudenī kļūst par Rīgas stacijas militāro kontrolieri. Pēc tam iecelts par Apes robežkontroles punkta priekšnieku. No 1919. gada 15. novembra oficiāli nodots Robežsargu priekšnieka rīcībā kā distances priekšnieks. 1921. gada 18. martā atvaļināts virsleitnanta pakāpē. 1928. gadā atgriežas robežapsardzības spēku dienestā un tiek iecelts par Liepājas-Aizputes robežapsardzības apgabala 1. rajona priekšnieku. 1935. gada 6. aprīlī, robežapsardzību pārformējot par Robežsargu brigādi, Ola kļūst par 6. atsevišķās rotas komandieri Priekulē. 1937. gada novembrī paaugstināts par kapteini, ber 1940. gada 10. maijā pēc maksimālā vecuma sasniegšanas atvaļināts.Pēc atvaļināšanas vadījis savu saimniecību un strādājis par skolotāju. Domājams, ka pēc lielinieku organizētajām 1914. gada 14. jūnija deportācijām slēpies mežā. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Priekuli lielinieki atstāja jau pirmajā dienā, 22. jūnijā. Naktī uz 23. jūniju pilsētā ienāca nacionālie partizāni Olas un vietējā aizsarga Jāņa Lagzdoņa vadībā. Tomēr it kā benzīna trūkuma dēļ Priekulē atgriezušies vietējie kolaboracionisti partorga Kriša Ķera vadībā, kas vāji bruņotos partizānus izklīdinājuši. Ola sadursmē sagūstīts un pēc tam noslepkavots. Bēgot nošauts arī Lagzdons. Saskaņā ar citiem avotiem Ola kritis jau apšaudes laikā. Savukārt Lagzdons aizturēts jau pirmās lielinieki bēgšanas laikā un pie Skrundas noslepkavots.https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

OLEKŠA LĪVIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠA TEKLA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS ALBERTS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS JĀNIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS KAZMIERS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS PAULIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS PĒTERIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OLEKŠS STAŅISLAVS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ONCKULIS FRANCIS, 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagastā Krievu (Jersikas) purva “Olūtneicā” (“Avotnīcā”) 🕇noslepkavotais nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html Onckulis Francis, dzimis 1928. gadā, segvārds “Krauklītis” no Mačāniem – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ONUFRIJS CAKULS dz. 1908. g.- 1956. gadā Steķu silā 🕇kritis nacionālais partizāns, atdusas vieta joprojām nav zināma. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

OPMANIS RŪDOLFS, (1899.-1946.23.II) – pulkvežleitnants, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Opmanis Rūdolfs, pulkvežleitn. – 1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ORBIDĀNS, PĒTERIS, 1913-1945- 1992. gada 21. jūnijā Mīšteļu kapos tika pārapbedīti pieci 1945. gadā komunistiskās okupācijas armijas 🕇noslepkavotie nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

OSKARS KAKSIS 1907–1952 🕇krita mežsarga Rūdolfa Puļļas nodots 1952. gada 8. decembrī Trapenes pagasta Līzespastā Veras mežā. Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

OSTE JĀNIS, 1891-1944. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

OSTNIEKS ALFRĒDS – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. Ostnieks Alfrēds – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietināts Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājs. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien #apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

OŠIŅŠ NIKLĀSS, (1908 – 1954.g. 12.X) – Rīgā izpildīts nāves sods – uz piemiņas akmens iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Niklāss Ošiņš (1908 – 1954.g. 12.X). 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta 🕇Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Jānis Zālītis; () 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 – Rīgā izpildīts nāves sods Ošiņš Niklāss, 1908.–1951. 12. X – Rīgā izpildīts nāves sods, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru noslepkavoja čekas specgrupa.

OTRUPS ARNIS http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Tengiras lēģerī 1954. gadā sākās liela sacelšanās. Arnis Otrups stāsta: “Mēs izdzinām no nometnes uzraugus, savus mocītājus, iecēlām savus streika komitejas locekļus un sākām sarunas ar čekistiem. Viņi mēģināja mums uzbrukt. Pirmajā gājienā viņi apšāva ap 70 cilvēku. Blakus man krita slavenā Laumaņa bataljona rotas komandieris Juris Pētersons, krita liepājnieks Vilis Rozenbergs, krita Kārlis Zīverts no Mellužiem.” http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm

OZERS EDGARS VOLDEMĀRS, (1926.-1945.) – leģionārs, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns; 🕇Dzelzkalnu brāļu kapos Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

OZOLIŅŠ BERNHARDS – “KUZULIŅŠ”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

OZOLIŅŠ JĀNIS (“JANKA”) – 1953.g. 19. jūlijā, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

OZOLIŅŠ PĒTERIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OZOLIŅŠ TEODORS – 🕇kritis pie Alūksnes pils. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos.

OZOLS ALFRĒDS, kaprālis – 1941. gada jūlijā Cēsīs 🕇noslepkavojuši atejošie lielinieki. Cēsu Lejas kapos četru 1941. gada jūlijā lielinieku noslepkavotu latviešu karavīru apbedījums. Atrodas Cēsu Lejas kapos pa kreisi no brāļu kapu pieminekļa, skatoties uz centrālajiem ieejas vārtiem Lenču ielā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

OZOLS ANDREJS, 1920. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

OZOLS EIDIS-EDUARDS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Ukros pie bijušās pamatskolas. LNPA, LLKS. Ukru pagasta nacionālajiem partizāniem 1944.g. – 1954.g.cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 🕇krita 1948.gada 26. oktobrī Ukru pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

OZOLS JĀNIS (“CEPURĪTIS”), dezertieris no sarkanajiem diversantiem, nacionālais partizāns; visticamāk, sagūstīts 1945.g. 28.marta kaujā, jo tālākajā kaujā vairs nepiedalījās.1945.g. janvāra sākumā organizējis partizānu grupu, no Liepnas pagasta Judiņu ciema. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme Ašusila kaujā kritušajiem partizāniem. Atrodas Liepnas pagasta Sprinduļu kapos. Pirmie nelegāli dzīvojošie vīri Abrenes apriņķa Liepnā parādījās 1944. gada rudenī, bet grupas organizēšanās sākās 1945. gada janvāra sākumā, jo parādījās spējīgs un partizānu lietas zinošs līderis. Jānis Ozols no Liepnas pagasta Judiņu ciema. 1943. gadā, bēgot no mobilizācijas leģionā, pievienojās PSRS sarkanajiem diversantiem Liepnas mežos. Pēc krievu ienākšanas, 1944. gada septembrī Ozolu iecēla par Rugāju pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet decembrī Ozols dezertēja un atkal aizgāja mežā. Šoreiz jau kā nacionālais partizāns. Viņam pievienojās Arvīds Rižais, Andrejs Bindrs un Jānis Pugajs, kuri izvairījās no mobilizācijas Sarkanajā armijā. Drīz vien viņiem piebiedrojās citi dezertieri. Pirmo bunkuru Liepnas partizāni uzcēla Ašusilā netālu no Strautiem. Partizānu skaits strauji auga. Nāca klāt ne tikai Sarkanās armijas dezertieri, bet arī no arestiem izbēgušie partizānu ģimenes locekļi. Arvīdam Rižajam piebiedrojās brālis Voldemārs, māsa Velta un viņu māte (vārds nezināms). Andrejam Bindram piebiedrojās brāļi Pēteris un Konstantīns, kā arī māsa Lūcija. 1945. gada marta sākumā “Cepurīša” grupā jau bija 26 partizāni. Ozols grupu sadalīja trīs apakšgrupās, izveidojot strukturētu kaujas vienību. Par grupu komandieriem iecēla Arvīdu Rižo, Konstantīnu Ķeseli un Alfrēdu Brici. Katrai grupai bija ierādīts savs konkrēts nometnes aizsardzības sektors, kurš jāieņem čekistu uzbrukuma gadījumā. Tajos izraka ierakumus un iekārtoja ugunspunktus. Pašā nometnē līdzās pazemes bunkuram uzcēla vēl četras dzīvojamās būves, pirti un pārtikas noliktavu. Ašusilā veidojās stabila partizānu nometne. Tādējādi “Cepurīša” grupa bija izveidojusies par spēcīgu partizānu vienību. Ašusila partizāniem izdevās uzņemt sakarus ar Stompaku nometnes partizāniem. 1945. gada 1. martā Ašusilā ieradās LNPA sakaru daļas priekšnieks Antons Circāns (“Vārpa”) ar vēl trīs partizāniem. Nākamajā dienā [,] 2. martā [,] partizānu vadības pārstāvju un Ozola grupas partizānu sarunas risinājās skaidri dzirdamās Stompaku kaujas dārdoņas fonā. Ozols piekrita iekļauties LNPA sastāvā. “Vārpa” grupai deva darbības uzdevumus: 1. Aizsargāt latviešus, kurus NKVD izsūta uz Sibīriju vai mobilizē Sarkanajā armijā; 2. Sarkanās armijas atkāpšanās gadījumā rīkot slēpņus uz ceļiem, cenšoties nodarīt tai maksimālus zaudējumus; 3. Dotajā brīdī apkarot miliciju un sarkanos aktīvistus, neaiztiekot tos, kuri neizrāda nekādu aktivitāti. Pēc Stompaku kaujas Ozola grupa turpināja augt. Nāca klāt gan no Stompaku nometnes izlauzušies partizāni, gan citi nelegālisti [,] līdz 1945. gada marta vidū tā sasniedz savu skaitlisko maksimumu. Tagad Ašusila nometnē mitinājās 32 partizāni. Ašusila partizānu nometnes atrašanās vietu ienaidnieks atklāja izmantojot avioizlūkošanu. Tika pamanīti dūmi mežā. 28. marta agrā rītā sākās plaša NKVD karaspēka pretpartizānu operācija Liepnas pagasta Ašusilā, kurā piedalījās NKVD 143. pulka 2. bataljons 270 cilvēku sastāvā. Savukārt partizānu nometnē tobrīd atradās 21 partizāns, bet pārējie bija izklīduši pa tuvāko apkārtni, svinēdami Lieldienas. Abu pušu samērs 13:1. Pilnīgas informācijas par kaujas gaitu nav, jo partizāni cīnījās līdz pēdējai patronai un gandrīz visi gāja bojā gan šajā, gan vēlākās sadursmēs. Saliekot kopā tiesāto partizānu krimināllietās pieejamo informāciju un apkārtnes iedzīvotāju sniegtās liecības, par kauju var iegūt aptuveni sekojošu ainu. Partizāni pieeju nometnei bija nomīnējuši 500 m attālumā no nometnes pāri taciņai pārvelkot stiepli ar trim rokasgranātām. Ap plkst. 7[.]00 no rīta pēkšņi sprāga uz taciņas izliktā partizānu mīna. Lai noskaidrotu, kas noticis, Ozols uz turieni aizsūtīja piecus izlūkus ar diviem rokas ložmetējiem. Atšaudoties viņi skrēja atpakaļ, saucot, ka krievi nāk. Savākuši ieročus, partizāni sāka atkāpties no nometnes, bet izejot uz kvartāla stigas, tika apšaudīti. Šķiet, ka tieši šajā vietā uz brīdi daļai no partizāniem, kopumā 7 cilvēkiem no aplenkuma izdevās izlauzties un aiziet. Visticamāk, šajā brīdī tika sagūstīts grupas komandieris Jānis Ozols, kurš tālākajā kaujā vairs nepiedalījās. Savukārt 12 partizāni, kuri netika pāri meža stigai, atgriezās nometnē, kuru uzbrūkošā karaspēka triecienvienība vēl nebija sasniegusi [,] un ieņēma aizsardzības pozīcijas. Kurš viņus tobrīd komandēja, nav zināms. Iespējams [,] Arvīds Rižais vai Andrejs Bindrs. Kauja bija ilga un asa, jo padoties neviens negrasījās. Iedzīvotāji atmiņas kaujas dārdoņu vērtē no trim līdz pat sešām stundām: no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai. Sevišķi varonīgi cīnījusies viena no sievietēm, kura šāvusi no rokas ložmetēja. Vieni to piedēvē Veltai Rižajai, citi – Lūcijai Bindrai. Tāpat nedaudz atšķiras arī viedokļi par viņas bojāeju. Pēc vienām ziņām sieviete uzspridzināta ar rokasgranātu, pēc citām – nodurta ar durkli. Kaujas rezultātā krita 12 partizāni: Arvīds Rižais, Velta Rižā, Andrejs Bindrs, Lūcija Bindra, Pēteris Bindrs, Konstantīns Bindrs, Jāzeps Vancāns, Jānis Pugajs, Sprudzāns, Ločmelis, Berta Keiša un Antoņina Kvitka. #Sagūstīja vienīgi grupas komandieri Jāni Ozolu. Par čekistu zaudējumiem arī nav pilnīgas skaidrības. Kopējie dokumentāli pierādāmie zaudējumi bija vismaz 5 nogalināti un 5 ievainoti. Konkrēti zināms, ka kritušo vidū bija arī operācijas vadītājs bataljona komandieris majors Ņikiševs. Savukārt partizānu zaudējumi – 12 nogalināti un tikai viens sagūstītais liecina par izmisīgi varonīgo pretošanos. Taču no otras puses, iespējams, ka zaudējumu satracinātie krievi gūstekņus vienkārši neņēma vai tur pat uz vietas nogalināja. Kopumā ņemot, kauja Ašusilā bija otra lielākā un nežēlīgākā partizānu kauja ar okupantiem Abrenes apriņķī aiz Stompaku kaujas. LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

OZOLS JĀNIS (ARVĪDS?) («MELNĀ BĀRDA») – bijušajais leģionārs, kapteinis. Viņš Stompaku apmetnē ieradās 1945. gada 26. februārī — tikai dažas dienas pirms nacionālo partizānu kaujas ar čekas karaspēku. Sarkanās armijas aizmugurē kopā ar adjutantu Pauli Grantiņu («Ventiņu») viņš bija palicis vācu atkāpšanās laikā 1944. gada jūlijā. Nelegāli abi dzīvojuši Grīvas mežos Tilžas pagastā. Pēc ierašanās Stompakos kapteinis Ozols ātri iemantojis pārējo partizānu uzticību un iecelts par «Saliņu mītņu» komandantu. 2. marta agrā rītā, kad čekisti neilgā laikā bija ieņēmuši četrus bunkurus un tiem pretī stāvošajā «Žogotas» partizānu grupā sākusies panika un pat daļēja bēgšana, tieši Ozols bija tas, kas novērsa apjukumu un noorganizējis pienācīgu pretestību. Partizāni no «Saliņu mītnēm» un aplenktā Stompaku meža ar kauju izlauzās naktī no 2. uz 3. martu. Palīdzēja arī tas, ka naktī spēcīgi putināja. Galvenie partizānu spēki — ap 70 partizāni — kapteiņa Ozola vadībā devās uz Tilžas pagasta Grīvas mežiem. Tur 26. martā no Stompaku kaujā gūtajiem ievainojumiem mira LNPA vadītāja vietnieks Staņislavs Ločmelis («Dūzis»). Cīņas turpinājās. Kapteinis Ozols pēc vairākām sekmīgām sadursmēm ar okupantiem 🕇krita kaujā 1945. gada 28. aprīlī pie Rugāju pagasta Aparniekiem. https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta

OZOLS JĀNIS, kapteinis – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

OZOLS JĀNIS, majors, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

OZOLS ROBERTS, 1911-1946, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

OZOLS RŪDOLFS – 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

OZOLS RŪDOLFS, 1950.10.V., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇čekas operācijās nošautais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

PAKULIS ĀDOLFS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns, apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

PAKULIS ĒVALDS – 1946.g. 07.- 08. Kuldīgas apriņķī sāka veidoties Kurzemes nacionālo partizānu grupējums, par kura centru kļuva Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta mežā dislocētā nacionālo partizānu grupa Ēvalda Pakuļa vadībā. … 1946.g. 10.12. #apcietināts Kabiles nacionālo partizānu grupas vadītājs Ēvalds Pakulis. Pakuls Ēvalds – 1945. gada 24. decembrī 20 vīru liela nacionālo partizānu grupa Friča Kārkliņa un Ēvalda Pakula vadībā ieņēma Kabiles izpildkomitejas ēku un miliciju. Operācijas mērķis bija atbrīvot iepriekšējā dienā sagūstīto partizānu R. Eglīti, taču lielinieki viņu jau bija paspējuši aizvest uz Kuldīgu. Komunistiskā režīma vara Kabilē un tās apkārtnē tika likvidēta uz vienu dienu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Pakulis Ēvalds. Āpuznieku kauja. Partizānu grupas komandieris Fricis Kārkliņš u.c. aizbrauca pēc siena mežabrāļu zirgiem. Par komandieri viņš atstāja Ēvaldu Pakuli. Izlūki ziņoja, ka zemnīcām tuvojas čekas vienība. … čekisti vieglprātīgi pilnā augumā tuvojās partizānu nometnei. Posteņos izliktie vīri ziņoja Ēvaldam Pakulim, kurš par komandieri tai dienā bija atstāts kabilieša Friča Kārkliņa vietā, ka tuvojas ienaidnieks. Lai nepieļautu nometnes aplenkšanu, Pakulis tiem pretī izsūtīja partizānu grupu – 25 labi bruņotus vīrus. Uzdevums bija noturēties, līdz iestāsies tumsa. Viņu bruņojumā bija 3 ložmetēji, 15 mašīnpistoles un 4 triecienšautenes. No viņu rīcībā esošā 4000 patronu krājuma kaujā izlietoja pusi. Kauja beidzās, nodarot pretiniekam krietni lielākus zaudējumus. Līdz ar tumsu Kabiles grupa atkāpās, no pretinieku lodēm krita 3 partizāni – Emīls Šmits, Ernests Kristolds un Ādolfs Kūrējs. Ienaidnieka pusē krita aptuveni 50 uzbrucēju.

PANDERS PAULIS – 1941. gada 13. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem 🕇kritis nacionālais partizāns – aizsargs Paulis Panders. Aizkraukles kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. Apbedīti 1941. gada 13. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem kritušie nacionālie partizāni – vietējais lauksaimnieks Jānis Maršāns un aizsargs Paulis Panders.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

PAREIZIS AUGUSTAS – “KAZYS”. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html ##

PĀRUPS-STROŽS RIHARDS, Latvijas aizsargs, leģiona karavīrs, Dzelzs krusta kavalieris, nacionālais partizāns. 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta 🕇Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Jānis Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07.46 smagi ievainotais Alberts Ķiķauka – nobendēts Mordovijas lēģerī http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Uz pieminekļa: Riharda Pārupa nacionālajiem partizāniem, kurus noslepkavoja čekas specgrupa: Rihards Pārups (1914. – 1946.g. 2.VII), g. grupas komandieris, Rihards Stulpiņš (1923. – 1946. 2. VII), Alberts Avotiņš (1912. – 1946.g. 2. VII), Ēriks Juhna (1928. -1946.g. 2. VII), Aleksandrs Lācis (1919. – 1946.g. 2. VII), Pēteris Lācis (1921. – 1946.g. 2. VII), Jānis Ēvalds Zālītis (Āboliņš) (1911. – 1946.g. 2. VII), Zigfrīds Bimšteins, Teodors Šmits (… – 1946.g. 2. VII), Teodors Šmits, Uldis Šmits (… – 1946.g. 2. VII), Pēteris Lazdāns (1926. – 1947.g. VI), Ēriks Konvāls (1929 – 1947.g. VI), Niklāss Ošiņš (1908 – 1954.g. 12.X), Alberts Ķiķauka (1911 – 1972. g.II) – nobendēts Mordovijas lēģerī. Pārups Rihards – partizānu vienības komandieris no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Kaķīšiem”. Pļaviņās piemiņas plāksne Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai. Atrodas Pļaviņās pie bijušās Gostiņu izpildkomitejas ēkas Lielā ielā 17. Plāksnes uzstādīšanu sadarbībā ar Pļaviņu domi organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība. Pārups Rihards -Vietalvas pagastā Kalsnavas mežā Baltais krusts Riharda Pārupa komandēto nacionālo partizānu nāves vietā. Uzstādīts 1996. gadā vietā, kur atradās šķūnis, kurā 1946. gada 2. jūlijā čekas specgrupas aģenti noslepkavoja Rihardu Pārupu un vēl deviņus viņa komandētos nacionālos partizānus. Jēkabpilī pie Krustpils luterāņu baznīcas piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai. Godinot Pārupu, viņam uzstādīta piemiņas plāksne arī partizāna dzimtajās mājās Krustpils pagasta “Kaķīšos”. Piemiņas plāksne Pārupa partizānu grupai uzstādīta arī Pļaviņās pie kādreizējās Gostiņu izpildkomitejas ēkas. Savukārt Vietalvas pagastā Kalsnavas mežā, vietā, kur Pārups un vēl deviņi viņa grupas partizāni tika nošauti, uzstādīts Baltais krusts.. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Diemžēl apbedīšanas vieta nav zināma. Rīgas Brāļu kapos ir uzstādīta Piemiņas plāksne. Rihards Pārups dzimis 1914.gada 11.jūnijā Krustpils pagasta “Kaķīšos”. Otrā pasaules kara laikā bijis 15.latviešu divīzijas prettanku diviziona seržants. Piedalījies nacionālo partizānu operācijās Jēkabpils un Madonas apkaimē un bijis Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, vienības vadītājs Jēkabpils un Madonas apkārtnē. Rihards Pārups krita kaujā ar čekas karaspēku 1946.gada 2.jūlijā Vietalvas pagastā. 1945.gada rudenī Jēkabpils apriņķī izveidojās nacionālo partizānu grupa, ko vadīja R.Pārups. Savas neilgās pastāvēšanas laikā tā piedalījās vairāk nekā divdesmit bruņotās sadursmēs ar toreizējās Iekšlietu ministrijas vienībām. čekas pulkveža Kotova ziņojumā Rīgas priekšniecībai teikts, ka padomju varas darbība Jēkabpils un Madonas apriņķos grupas darbības rezultātā šajā laikā faktiski tikusi paralizēta. R.Pārupa vadītie nacionālie partizāni atrada un iznīcināja vairākus izsūtāmo sarakstus, tādējādi izglābdami daudzu cilvēku dzīvības. Drošības komitejas vadība, nespēdama iznīcināt nacionālo partizānu vienību atklātā cīņā, iefiltrēja tajā četrus čekas specgrupas cilvēkus, kuri 1945.gada 2.jūlija naktī nošāva desmit vienības partizānus, tostarp arī R.Pārupu. 1947.gadā pie Jaunkalsnavas tika nošauti vēl divi, bet 1951.gadā — viens šīs vienības dalībnieks. Pēc divdesmit piecu gadu katorgas Mordovijas nometnē dažas dienas pirms atbrīvošanas bojā gāja četrpadsmitais R.Pārupa vadītās grupas partizāns. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0 Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupa 1946. gada 7. janvārī ieņēma ēku, kurā atradās padomju okupācijas režīma izpildu komiteja, un Gostiņu pilsētā uz laiku likvidēja komunistu varu. Pārupa grupai piemiņas akmens uzstādīts arī Jēkabpilī pie Krustpils luterāņu baznīcas. Par 1946. gada 7. janvāra notikumiem, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu, liecību sniedzis to dalībnieks – toreizējais skolnieks Harijs Mangelis (1929.–2000.). “Tas notika šādi: vairākas dienas iepriekš Pļaviņu sakaru punktā nonāca ziņa, ka Gostiņu izpildkomitejā gatavo pilsētas un tuvākās apkārtnes izsūtāmo iedzīvotāju sarakstu. Saraksts atrodoties priekšsēdētāja kabinetā, vēl pilnīgi neesot noslēgts un saskaņots ar augstākām instancēm. Tajā iekļautas jau vairāk nekā desmit ģimenes, bet tiek turēts lielā slepenībā, tieši kuras. Lai varas iestādēm izjauktu šo nekrietno nodomu, bija steidzami jārīkojas, un to var izdarīt tikai R. Pārups ar saviem vīriem. “Spilvās” pie Spīganas stacijas dzīvoja legalizējies partizāns un R. Pārupa sakarnieks Pāvels Rūrāns. Viņš zināja pārupiešu atrašanās vietu. 6. janvārī Rūrāns paziņoja, ka Pārups nākamajā dienā plkst. 22.00 nolēmis ar saviem vīriem ieņemt Gostiņus, lai iznīcinātu sarakstu un noskaidrotu to veidotāju vārdus. Pārupa vārdā Rūrāns lika šajā pasākumā piedalīties arī man un sameklēt vēl divus uzticamus cilvēkus. Pilsētai cauri iet Rīgas–Daugavpils šoseja, uz kuras abpus pilsētas jāaptur satiksme. Dažus simtus metru tālāk atradās dzelzceļa tilts pār Aivieksti, ko apsargāja vairāk nekā 20 bruņoti armijas vīri ar bagātīgu automātisko bruņojumu. Arī pilsētā atradās bruņoti padomju varas pārstāvji. Tajā laikā mācījos Pļaviņu pamatskolā. Pārējos divus dalībniekus, par kuriem nešaubījos, sarunāju no Pļaviņu vidusskolas. Vienu – no brāļiem Vilkiem, otru – Albīnu Jēgermani. 1946. g. 7. janvārī visi trīs ieradāmies norunātajā vietā, kur mūs jau gaidīja pārupieši. Bija silts ziemas vakars, debesis pilnīgi apmākušās, kusa sniegs. Ideāls laiks šāda pasākuma veikšanai. Sīki izklāstījis uzbrukuma plānu, katram norādījis uzdevumu, izskaidrojis tā izpildi un nosaucis paroli, Pārups pavēlēja kādam no vienības mums, skolniekiem, izsniegt ieročus. Pēc tam grupās izklīdām pa tumšajām pilsētas ieliņām. Tieši plkst. 22.00 pilsētas centrā uzlidoja signālraķete. Vispirms uzbrukām pastam: nogriezām vadus, sašāvām komutatoru. Tad galvenais uzbrukums tika virzīts uz izpildkomiteju. Šajā brīdī uz mums tika atklāta uguns no dzelzceļa tilta puses. No ložmetēja šāva ar trasējošām lodēm. Šāva uz labu laimi, kas norādīja, ka karavīri nervozē. Pilsētas varasvīri neizrādīja nekādu pretestību. Kā vēlāk noskaidrojās, pēc pirmajiem šāvieniem viņi bija bēguši un noslēpušies kaimiņu māju pagrabos. Izpildu komitejā atradām izsūtāmo sarakstu, Gostiņu un Aiviekstes pagasta varasvīrus atmaskojošus, kā arī citus svarīgus dokumentus. Tos atdevām Pārupam. Bez dokumentiem no izpildkomitejas paņēmām divas rakstāmmašīnas un radio reproduktoru. Pamazām atstājot pilsētu, brīdinājumam šāvām pa aktīvāko varasvīru logiem. Tā bija sekmīgi izdevusies operācija. Tika izjaukta daudzu ģimeņu izsūtīšana, iegūti svarīgi dokumenti, iebaidīti vietējie kangari. Iedzīvotāji Gostiņos, Pļaviņās un apkārtējos pagastos ilgi pārrunāja šo notikumu. Nonākuši izejas punktā, atdevām ieročus un devāmies pa dzelzceļa līniju uz Pļaviņām. Pārupieši, mainīdami virzienus, devās uz Spīganu. Pie Rūrāna pāris stundas atpūtušies, atgriezās savā bunkurā Krustpils pagasta Kaķīšu ciema tuvumā. Visa šī operācija ilga 2 stundas. Lai gan apšaude bija intensīva un ilga, ne vienā, ne otrā pusē nebija kritušo vai ievainoto. Mēs, trīs skolnieki, nākamajā rītā atkal sēdējām skolas solos. Šajā akcijā piedalījās 12 pārupieši. Toreiz, izņemot Pārupu, pārējiem vārdus nezināju, jo visiem bija segvārdi. Tikai pēc septiņiem mēnešiem, pašam kļūstot par partizānu, uzzināju viņu vārdus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Pārups-Strožs Rihards, 1914.–1946. 2. VII, nacionālo partizānu grupas komandieris, kuru noslepkavoja čekas specgrupa. Riharda Stroža-Pārupa komandētā nacionālo partizānu grupa izveidojās 1945. gada rudenī Jēkabpils apriņķī. Savas neilgās pastāvēšanas laikā tā piedalījās vairāk nekā divdesmit bruņotās sadursmēs ar okupācijas režīma iekšlietu karaspēku. čekas pulkvedis Kotovs savā ziņojumā atzinis, ka padomju varas darbība Jēkabpils un Madonas apriņķos partizānu uzbrukumu rezultātā faktiski tikusi paralizēta. Viena no slavenākajām grupas operācijām bija Gostiņu ieņemšana 1946. gada 7. janvārī, kad partizāni virs pilsētas pacēla sarkanbaltsarkano karogu un izpildkomitejā iznīcināja izsūtāmo sarakstus. Okupācijas varasiestādes, nespēdamas iznīcināt nacionālo partizānu vienību atklātā kaujā, iefiltrēja tajā četrus čekas specgrupas aģentus, kuri 1945. gada 2. jūlija naktī noslepkavoja desmit grupas partizānus, tostarp arī tās komandieri Pārupu. 1947. gadā pie Jaunkalsnavas tika nošauti vēl divi bijušie grupas partizāni, bet 1951. gadā vienam šīs grupas dalībniekam tika izpildīts nāvessods. Pēc divdesmit piecu gadu ieslodzījuma koncentrācijas nometnē Mordovijā dažas dienas pirms gaidāmās atbrīvošanas bojā gāja četrpadsmitais Pārupa grupas partizāns.

PASTALNIEKS ALBERTS, 1886-1955, 🕇nomocīts Sibīrijā.

PAUFLERS ŽANIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

PAULIŅU ĢIMENE – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PAVASARIS EDMUNDS, Talsi, 1945. g., nr. 4188. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PAVELAITIS BENEDIKTS (dz. 1915.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

PĀVILS M. – viens no Nīcas kaujas dalībniekiem, skat. Drāznieks Miķelis https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

PAVLOVIČA VALIJA,1913-1950. Izsūtījumā 🕇bojā gājusī. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

PĒČA AUSMA, 1949-1950, 🕇nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PĒČS FELIKSS, 1912-1946, 🕇noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PENKA IEVA, Lībagu pag., 1949. g., nr. 38363. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PENKULIS ERNESTS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Penkuls – uz LNPA uzcelta pieminekļa Durbes Priedienas kapsētā ar 58 nacionālo partizānu, pretestības kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju vārdiem. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/durbes-priediena-kapos-piemineklis.html

PĒRKONS ARTŪRS, mežsargs Raunas pagasta “Daiņkalnos”, Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas atbalstītājs, 🕇nošāvās 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

PĖSTINIS JUOZAPAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

PĒTERSONS ALEKSANDRS – 1950.g. 7. septembrī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

PĒTERSONS JĀNIS Ir ziņas, ka 🕇kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

PĒTERSONS JŪLIJS – 1950.g. 7. septembrī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

PĒTERSONS JURIS. Tengiras lēģerī 1954. gadā sākās liela sacelšanās. Arnis Otrups stāsta: “Mēs izdzinām no nometnes uzraugus, savus mocītājus, iecēlām savus streika komitejas locekļus un sākām sarunas ar čekistiem. Viņi mēģināja mums uzbrukt. Pirmajā gājienā viņi apšāva ap 70 cilvēku. Blakus man 🕇krita slavenā Laumaņa bataljona rotas komandieris Juris Pētersons, krita liepājnieks Vilis Rozenbergs, krita Kārlis Zīverts no Mellužiem.” http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm

PĒTERSONS LEONARDS, Talsi, 1947. g., nr. 29101. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PETROVS KĀRLIS, 1922. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

PETSKOJS JĀNIS (1914.) – 1948.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

PICALCELMS TEODORS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka, GPS 57.324372727409, 21.849719165184, nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Picalcelms Teodors, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Sestdien, 1953.gada 5.septembrī trīs partizāni– Leonīds Reimanis, Kārlis Trusītis un Teodors Picalcelms bija Bujānu lauksaimniecībā… čekisti to uzzināja un ielenca Bujānus ;ieradās 16 čekistu kravas mašīnas un bruņotie auto. Ap māju ierīkoja elektrisku sētu. Trīs partizāni slēpās uz kūts jumta. čekisti aizveda Arvīdu Mūrnieku, kas bija slēpies Bujānos. Nākošajā rītā, 6.septembrī čekisti izveda mājas īpašnieku Žani Blumbergu pagalmā netālu no kūts, nogrūda viņu uz ceļiem un viens čekists ar veseri rokā atvēzējās, it kā sitīs Žanim Blumbergam pa galvu, bet tad nometa veseri zemē. Žanim Blumbergam galvā uzlika čekista uniformas cepuri un lika pa trepēm kāpt uz kūts jumta, kur slēpās trīs partizāni. Viņam sekoja čekists un čekas suns. Partizāni nošāva suni, un ar to sākās sīva kauja starp partizāniem un čekistiem. čekisti šāva degošās trasējošās lodes uz kūti, kas sāka degt. Viņi nelaida ugunsdzēsējus klāt, un kūts nodega līdz pamatiem. Tā bojā gāja Leonīds Reimanis un vēl divi latviešu partizāni. 1991.gadā Leonīdu Reimani un viņa cīņas biedrus ar militāru ceremoniju apbedīja Dzelzkalna Brāļu kapos.https://timenote.info/lv/Teodors-Picalcelms

PĪLĀTE ALĪNE, 1894-1955, nomocīta Sibīrijā, rancēniete. Rankā piemineklis 2.PK 🕇kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PĪLĀTS ERNESTS, 1895-1960, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PĪLĀTS KĀRLIS, 1924-1944, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PILĀTS VILHELMS, 1922-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html Pincers Voldemārs, 30.03.1894 Lielvircavas pagastā – 01.07.1941, Latgales artilērijas pulka pulkvežleitnants – 1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras nometnē Litenē 🕇noslepkavoja PSRS okupācijas armija – Sarkanarmijas poļitruki. Krustpils Kapeles luterāņu kapsētā apbedīts Latgales artilērijas pulka (pēc Latvijas armijas likvidācijas pārdēvēts par 639. artilērijas pulku) pulkvežleitnants Voldemārs Pincers, kuru 1941. gada jūlijā apbedīja Litenes kapos, bet 1943. gada augustā viņa atraitne saņēma atļauju pārbedīt vīru Krustpils Kapeles kapos. Voldemārs Pincers dzimis1894. gada 30. martā Lielvircavas pagastā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1915. gada maijā praporščika pakāpē un nosūtīts uz 31. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonu, bet jūlijā ieskaitīts Viļņas cietoksnī izvietotajā 5. robežsargu pulkā. 1915. gada augusta kaujās smagi ievainots. 1916. gada martā atgriezies ierindā un turpinājis dienestu robežsargu daļās. 1916. gada septembrī paaugstināt podporučika, bet 1917. gada aprīlī – poručika pakāpē. No 1917. gada jūlija dienējis robežsargu rezerves pulkā Sizraņā. Par dalību Pirmajā pasaules karā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II un II šķiru un ar Sv. Annas ordeņa III un IV šķiru. Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada aprīlī atvaļināts, bet tā paša gada jūlijā mobilizēts Krievijas Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā (vēlākā admirāļa Kolčaka komandētā Sibīrijas armija) un ieskaitīts 2. smagās artilērijas diviziona sastāvā. 1920. gada janvārī kritis Sarkanās armijas gūstā, no kura atbrīvots jūlijā un atgriezies Latvijā. 1921. gada 18. augustā uzsācis dienestu Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē un nosūtīts uz Latgales artilērijas pulku. 1922. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus un 1923. gadā paaugstināts par kapteini. No 1924. gada ieņēmis baterijas komandiera amatu, bet 1929. gadā pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. 1931. gadā atkārtoti beidzis artilērijas virsnieku kursus, 1936. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un atgriezies Latgales artilērijas pulkā, kur nozīmēts par diviziona komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. Pēc Latvijas okupācijas un Latvijas armijas likvidācijas, pārveidojot to par sarkanarmijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu, ieskaitīts 181. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulkā un iecelts par diviziona komandieri. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada 1. jūlijā armijas vasaras nometnē Litenē atvaļināts, taču tūlīt pēc atvaļināšanas noslepkavots. Pēc tam, kad sarkanarmija tajā pašā dienā Litenes nometni atstāja, Pincers tika atrasts pienaglots ar šauteņu durkļiem pie barakas sienas. Jēkabpilī Krustpils Kapeles luterāņu kapsētā uzreiz pie ieejas pa labi. GPS 56.526442, 25.86555. Litenē noslepkavotā Voldemāra Pincera individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

PINKA ALDONIS, 1925-1947, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PINKA ARNOLDS, 1882-1951, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PINKA JĀNIS, jaunākais seržants, komunistu 🕇noslepkavots 24. teritoriālā strēlnieku korpusa latviešu karavīrs; mirstīgās atliekas tika atrastas Sitas silā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PINKOVSKIS ALFONS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

PINKOVSKIS JĀNIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

PINNE PAULIS 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

PINTĀNS ALOIZS – uz Kokneses pagastā pie Skudru mājām piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. 1949. gada 25. septembrī kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita trīs Osvalda Kārkliņa vadītās nacionālo partizānu grupas cīnītāji.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Pintāns Aloizs (1916.) – 1949.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

PĪNUPS JĀNIS – pēdējā partizānu grupa Latvijā padodas padomju varas iestādēm 1957.gadā, bet pēdējais nelegāli dzīvojošais mežabrālis Jānis Pīnups no Preiļu rajona legalizējas tikai 1995 gada 9.maijā – pēc tam, kad Krievijas karaspēks atstājis Latviju.

PĪRONE JŪLIJA, Stendes pag., 1949. g., nr. 38363. Viens no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PIRTNIEKS JĀNIS. Tēvijas Vanagi. Uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. Pēc piespriestā soda samazināšanas līdz 15 gadiem #konclāģerī Latvijā izdevās atgriezties tikai 1965. gadā. J.Pirtnieks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairāku savu cīņu biedru nāves vietā uzstādījis baltos krustu. Skat. Tilibs Alfrēds https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

PITELIS HARIJS (1916–1945) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

PLATKANIS EDUARDS – Dunavas kaujā 1945. gada 2. jūlijā 🕇kritis nacionālo partizānu komandieris. Dunavas kapos nacionālo partizānu brāļu Platkaņu Eduarda un Voiceka individuāls apbedījums. Nacionālajiem partizāniem, kas 1945. gada vasarā darbojās Dunavas apkārtnē, kļuva zināms, ka no Dvietes caur Dunavu uz Rubeņiem 2. jūlijā kravas automašīnā dosies PSRS NKVD Iekšējā karaspēka vienība. Minētās dienas vakarā ceļa līkumā aiz Dunavas kapiem slēpnī izvietojās 18 vīru liela partizānu grupa Eduarda Platkaņa vadībā. Tomēr partizānu saņemtās izlūkošanas ziņas bija neprecīzas, un čekistu vienība bija ievērojami lielāka.Pirmo lielinieku spēkratu partizāni ātrā uzbrukumā iznīcināja, likvidējot gandrīz visus tajā esošos čekistus. Tad, partizānus negaidīti pārsteidzot, parādījās vēl divas lielinieku automašīnas. Partizāniem nācās atkāpties pāri klajam laukam. Apšaudē krita grupas komandieris un vēl septiņi vīri, taču pārējiem izdevās atrauties no vajātājiem.Naktī cīņu biedri iznesa no kaujas lauka Eduarda un Voiceka Platkaņu mirstīgās atliekas, kas tika apglabātas Olāja mežā, bet vēlāk pārapbedītas Dunavas kapos. Taču sešu pārējo kritušo partizānu līķus savāca čekisti un aizveda uz Rubeņiem, kur tie pagastmājas priekšā tika izstādīti pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai. Pēc tam kritušo partizānu mirstīgās atliekas tikušas sadedzinātas.Piemiņas plāksne uzstādīta arī Rubeņos Dvietes kaujā kritušo partizānu mirstīgo atlieku sadedzināšanas vietā. Rubeņos uzstādīts arī kritušajiem partizāniem veltīts piemineklis.Dunavas pagastā Dunavas-Rubeņu lielceļa trešajā kilometrā ceļa kreisajā pusē Dunavas kaujas vietā Dunavas kaujā kritušo nacionālo partizānu piemiņas vieta. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

PLATKANIS VOICEKS – Dunavas kaujā 1945. gada 2. jūlijā 🕇kritis nacionālais partizānis. Dunavas kapos nacionālo partizānu brāļu Platkaņu individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

PLONIS KAZIMIRS – Ilūkstes partizānu pulka 1.bataljona Dvietes rotas grupas komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

PLORIŅŠ EDUARDS, Mālpils nacionālais partizāns, 🕇kritis pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā, sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību. Mālpils kapos, GPS 57.006923, 24.969709, piemiņas akmens 1941. gada jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

PĻEŠANOVS ALEKSANDRS – BOĻŠAKS, 21.01.1951 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PODS ELMĀRS, 1924-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

POKĻEVINSKIS MĀRTIŅš, 1902.-1951.III – nacionālo partizānu grupas vadītājs kopā ar Jāni Grāvelsonu. 🕇Kritis? 1950. gada 25. februārī Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

POLKS VILIS, 1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

POĻAKOVS VOLDEMĀRS – “PATS”, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

POMMERS PAULIS – 🕇kritis 1949. gada 30. aprīlī; pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. Ēvelē pie Ēveles luterāņu baznīcas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

PONTAGS BROŅISLAVS, 1902.-1946.13.XII Asūnes pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

PORIETIS JĀNIS, 1941. gada 4. jūlijā kaujā pie Raganas lielinieku gūstā kritušais un pēc tam pie Stalbes muižas 🕇noslepkavotais nacionālais partizāns, 17 gadus vecais Rēzeknes vidusskolas audzēknis. 1942. gada 27. septembrī uz viņa kapa Straupes pagasta Pārupes (Mazstraupes) kapos atklāta balta marmora piemiņas plāksne, ko par saviem personīgajiem līdzekļiem iegādājušies Stalbes palīgpolicijas dienestā esošie kārtības sargi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

PORMALIS PAULS – 1946. g. 16.10. Jēkabpils apriņķī specaģentu-kaujinieku operācijā nošauts “Vilkaču” grupas vadītājs Pauls Pormalis. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

PORMALS JĀNIS (1920. gada 6.janvārī Seces pagasta “Stalānos –2015) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, nacionālo partizānu vienības ‘Vilkači’ veidotājs Seces pag. , Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas vadītājs (1992–1997). Brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 24. teritoriālajā korpusā un pieredzēja 1941. gada jūnija notikumus Litenes nometnē. Pēc dezertēšanas Pormals krita Vērmahta gūstā, pēc atbrīvošanas darbojās apsardzes dienestā. 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Volhovas fronti. 1945. gadā Pormals piedalījās Kurzemes cietokšņa kaujās, vēlāk kopā ar vecāko brāli Pauli Pormalu (1919-1946) organizēja nacionālo partizānu vienību “Vilkači” Seces pagastā, izdeva avīzi “Vilkaču Sauciens”. Pēc tam, kad 1946.? gada 16. oktobrī Paulis Pormals 🕇krita kaujā pie Seces pagasta “Taimiņu” mājām, Jānis Pormals devās uz Kurzemi, kur iesaistījās Ēvalda Pakuļa vadītajā LNPA “Kurzeme”. 1947.? gada decembrī Jāni Pormalu arestēja un piesprieda nāves sodu, ko nomainīja uz #25 gadu ieslodzījumu Vorkutas, Taišetas, Druskas un Mordovijas Gulaga nometnēs. 1965. gadā Pormalam pēc 18 gadus ilga ieslodzījuma atļāva atgriezties Latvijā. Kad 1971. gadā Eduards Berklavs un citi nacionālkomunisti uzrakstīja “17 Latvijas komunistu vēstuli”, Jānis Pormals vēstules tekstu slepus nodeva savam jaunākajam brālim Artūram Pormalam, kurš to izveda no Latvijas. Atmodas kustībā viņš 1989. gada 11. novembrī Lāčplēša dienā kopā ar citiem brīvības cīnītājiem Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilka Latvijas karogu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jānis Pormals palīdzēja izveidot Daugavas Vanagu organizāciju, kļuva par organizācijas vadītāju. 1993. gadā uzstādīja krustu pie “Vilkaču” partizānu vienības bunkura, pie Daudzevas uzstādīja piemiņas akmeni nacionālajiem partizāniem ar plāksnē iekaltiem cīnītāju vārdiem. Miris 2015. gada 5. decembrī, apglabāts Rīgas Meža kapos. https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Pormals Pormaļi, brāļi. Daudzeses (Daudzevas) pagastā piemiņas akmens nacionālo partizānu grupai “Vilkači”. Atklāts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pieminot brāļu Pormaļu vadīto nacionālo partizānu grupu “Vilkači”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

POVILAITIS BENEDIKTAS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

PRAŠKEVIČS PĒTERIS, Raganas aptiekāra dēls, students Pēteris Praškevičs, nacionālais partizāns, 1915. gada 6. aprīlī, students, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

PRAULIŅŠ JĀNIS, 1919., nacionālais partizāns, serž., Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇kaujā kritušais 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

PRAULIŅŠ PĒTERIS, 1911.-1949.16.V – Pētera Prauliņa nacionālo partizānu grupas vadītājs. 1945. gada 13. februārī PSRS Valsts drošības ministrijas karaspēks veica operāciju ar mērķi likvidēt nacionālo partizānu vienību, kas uzturējās Dimantu mežā uzbūvētajos ziemas bunkuros. Pirms operācijas čekisti sagūstīja vairāku partizānu tuviniekus un atbalstītājus, kurus izmantoja kā ķīlniekus, cerot tādējādi piespiest partizānus padoties.Tomēr partizāni atteicās nolikt ieročus un uzsāka kauju, kurā astoņi no viņiem – Osvalds Mežaraups, Eduards Kaminskis, Alberts Mežaraups, Voldemārs Juris Lācis, Antons Bružiks, Jānis Britāns un vēl divi nezināmi partizāni – krita. Kaujas laikā čekisti noslepkavoja arī četrus sagrābtos ķīlniekus – Martu Mežaraupi, Juri Resni, Albertu Lāci un Pēteri Biti. Lielinieki kaujā zaudēja desmit kritušos, tajā skaitā vienu virsnieku, kā arī vairākus ievainotos. Kauja ilga līdz naktij, kad izdzīvojušajiem partizāniem tumsas aizsegā izdevās izlauzties no ielenkuma. Kritušos partizānus un noslepkavotos ķīlniekus lielinieki aizveda uz Aknīsti un vēlāk slepus apraka pie Aknīstes kapiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos. Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

PRESIS KĀRLIS, 902-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PRĪBIS HERMANIS (PRĪBE), 1941. gada 28. jūnijā pie “Dambīšu” mājām 🕇kritušais nacionālais partizāns. 28. jūnijā Plāņu nacionālo partizānu grupa pie Dambīšiem uz Plāņu–Trikātas lielceļa uzbruka smagajai automašīnai, kurā lielinieki veda apcietinātos Plāņu pilsoņus. Apšaudē krita partizāns Hermanis Prībis, un partizāni bija spiesti atkāpties skaita un bruņojuma ziņā pārākā pretinieka priekšā. Tomēr zaudējumus cieta arī lielinieku kolaboracionisti – tika nošauts Valkas apriņķa komjaunatnes komitejas sekretārs Siliņš un Valkas apriņķa prokurors Liepiņš. Trikātas (Jaunajos) kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Hermaņa Prībja individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

PRIEDE OSVALDS, 1922-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PRIEDĪTIS KĀRLIS, 21.VII 1906. – 20.VIII 1944, oberšturmfīrers (vltn.).

PRIKULIS ŽANIS, Laidzes pag. 1952. g., nr. 6732. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PRULIS KĀRLIS – viens no bēgļu pārcēlājiem uz Gotlandi.

PŪCE ANDŽS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

PŪDNIEKS STANISLAVS (1904.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

PUGACIS ALEKSIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGACIS ANTONS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGACIS STAŅISLAVS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGAČA ANNA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGAČA ROZĀLIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGAČA VIRĢĪNIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGAČS KSAVERIJS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUGAJS JĀNIS (”ASARA”) – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, izvairījies no mobilizācijas Sarkanarmijā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

PUJĀTS PĒTERIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PULIERIS HARIJS, 1922-. Nošauts. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

PUNDURE DOMICELLA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

PUNDURS PĀVELS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUPEIKYTÉ VALE – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāne. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem. GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

PUPONS JŪLIJS, 1919-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

PURIŅŠ JĀNIS. 🕇Bojā gājis nacionālais partizāns. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

PURIŅŠ TEODORS, Lubezeres pag. 1952. g., nr. 6889. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

PŪRS ANTONS – viņa vadītie partizāni 1945.g. sākumā dislocējās Aizputes apriņķa Alsungas un Gudenieku pagasta robežas tuvumā.

PURVIŅŠ ALEKSANDRS, 1930. – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada aprīlī Vārkavas pag. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

PURVIŅŠ PĒTERIS, Mālpils nacionālais partizāns, 🕇kritis pie Ruikaskalna mājām 1941.gada 4.jūlijā, sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību. Mālpils kapos, GPS 57.006923, 24.969709, piemiņas akmens 1941. gada jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html Purviņš Pēteris – pie Ruikaskalna mājām kritis Mālpils nacionālo partizānu grupas cīnītājs, apbedīts Mālpils kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/o.html

PURZĀLE JŪLIJS – 1946.g. 8.05. Ventspils apriņķa Ugāles pagasta “Svinsteru” tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita nacionālo partizānu Puzes-Piltenes gr. dalībnieki: Jūlijs Purzāle, Pēteris Veselis, smagi ievainots nošāvās Arnolds Sebris. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Purzāle Jūlijs – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

PUŠĶIS JĀNIS, 1914-1945, kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html Pušķis Jānis, 1914 – 1945 – nacionālo partizānu izlūks, čekistu noslepkavots 🕇krita 1945. gada 5. decembrī toreizējā Sinoles pagasta “Mačānos”.

PUTNE PALMĪRA – Balvu apkārtnē 🕇kritusi nacionālā partizāne. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

PUTNIŅŠ OSKARS TEODORS, 1941. gada 7. jūlijā 🕇kritušais nacionālais partizāns, Rembates virsmežniecības mežsargs Oskars Teodors Putniņš. Lielvārdes kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Oskara Putniņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/o.html

PUTNIŅŠ VISVALDIS , 1912 – 1941 – agronoms, 2. Tukuma aizsargu pulka fiziskās audzināšanas instruktors Visvaldis Putniņš, 1941. gada 30. jūnijā 🕇kritis nacionālais partizāns. Allažu (Stīveru) kapos divu 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

PUZA ALEKSANDRS – Bēnes pagasta Krūškalnes kapos 1941. gadā 🕇kritušā nacionālā partizāna Aleksandra Puzas individuāls apbedījums. Apbedīts 30.jūnijā pie Bēnes pagasta Rožkalniem kaujā ar lieliniekiem kritušais 24.teritoriālā korpusa topogrāfijas daļas bijušais kareivis Aleksandrs Puza no Skaistas pagasta. Sākotnēji apglabāts kaujas vietā, bet tā paša gada 10. augustā pārapbedīts Krūškalnes kapos. Tajā pašā dienā uz kapa uzstādīta Bēnes pagasta drošības dienesta priekšnieka sarūpēta melna granīta piemiņas plāksne. Komunistiskās okupācijas laikā plāksne sadauzīta, taču tās atlūzas joprojām atrodas pie kapu kopiņas.https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

RĀCENIS ĀDOLFS, 1919 – 1945.16.VII – Susējas rotas nacionālais partizāns, 🕇kritis uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai. Aknīstes pagastā Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

RADZIŅŠ OSVALDS – “OSIS”, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

RĀFELDS, Dundagas pag. Viens no Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

RAIMONDOVS VILIS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

RAIMONDS MIHAILS – Latvijas Universitātes students un aizsargu aviācijas lidotājs, 1941. gada 2. jūlijā pie Griķu kroga 🕇kritis nacionālais partizāns. 1941. gada 2. jūlijā četri Siguldas un Sējas nacionālie partizāni no Inčukalna vieglajā automobilī mēģināja sasniegt no lieliniekiem jau atbrīvoto Rīgu, lai lūgtu palīdzību vācu militārajām iestādēm. Taču netālu no Griķu kroga partizāni uzdūrās lielinieku vienībai, kas uz automašīnu atklāja ložmetēju uguni. Izglābties izdevās tikai vienam partizānam, kas, lai gan smagi ievainots, spēja nokļūt līdz tuvējām mājām un pa tālruni par notikušo informēt Inčukalna partizānu vienību.Siguldas kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RAISTERS KĀRLIS, 1928-1946, 🕇noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

RANDE DAILONIS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Randis Dailonis. 7.jūlijā kaujā pie Prinduļu mājām Ziemera pagastā krita Alūksnes ģimnāzijas absolvents Georgs Vanags. Pēc šīs kaujas sarkanie bandīti zvēriski 🕇noslepkavoja alūksnieti Dailoni Randu, Cēsu ģimnāzijas audzēkni. „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs ” http://www.aluksne.edu.lv/index.php?option=com_content&view=archive&Itemid=93&lang=lv

RANNE ARTŪRS OSKARS, no Dundagas, kapr., partizāns, 🕇krita 1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

RAPA EDUARDS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RAPA ELMĀRS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī ievainots, komunisti #sagūstīja. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RAPA VOLDEMĀRS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika 🕇iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RAPPA EDUARDS, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RAPPA VOLDEMĀRS, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RĀRS KĀRLIS, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., – plkv.-ltn. Rekes un kapt. Šmita vadītā grupā 1941.g. 4.jūlijā no Rīgas ar divām smagām automašīnām devies caur Saulkrastiem uz Limbažiem. Turpceļā uz Limbažiem mūsu partizāni pārmeklējuši Liepupes, Duntes un Tūjas pagastu, jo saņemtas ziņas, ka tur vēl slapstoties mazākas skrandaino sarkanarmiešu vienības. “Degām nepacietībā sākt kauju,” stāsta Kārlis Rārs. “Neuzvaramie” tomēr bija pārvērtušies par “nenoķeramiem”, un līdz Limbažiem aizbraucām ne reizi nedabūjuši pacilāt šautenes. Ceļā mums piebiedrojās divas smagās mašīnas ar mūsu karavīriem, kas laimīgi bija tikuši galā ar saviem poļitrukiem-žīdiem un ar sevišķu prieku piebiedrojās mums, lai palīdzētu atbrīvot Limbažus. Dažus kilometrus no Limbažiem mazā mežiņā apstājāmies un izstrādājām kaujas plānu. Sadalījāmies divās grupās. Kad mana grupa tuvojās pilsētai, otrā pusē pie kapsētas sāka sprakšķēt ložmetēji. Izretojāmies ķēdē un uzmanīgi tuvojāmies pirmajām ēkām. Pēkšņi redzu — no pretējās puses skriešus tuvojas vairāki tumši stāvi. „Gvardi un miliči šurp!” dzirdu viņu saucienus. Tā tad ienaidnieki! Ar patšauteni ieklupām aizsegā un atklājām uguni. Sākās ilgi gaidītā kauja. Ceļmalas grāvī ienaidnieka lodes trāpīts palika ltn. Egle. Sarkanajiem bandītiem acīm redzot bija ložmetējs, jo pāri mūsu galvām lija nepārtraukts ložu lietus. Vajadzēja meklēt drošāku pozīciju. Līdu gar žogiem pāri mazajai pļaviņai līdz tuvākai mājai. Tur atradu vēl vienu mūsējo grupu. Šāva no visiem logiem, jo komunisti no apkārtnes bija sabēguši Limbažu mājas. Vienā mūra mājā bija nocietinājušies čekisti. Četros logos zilcepurainie bendes bija novietojuši ložmetējus un patšautenes. Mums nebija rokas granātu, un māju ieņemt tādēļ nevarējām. Nogriezts bija arī atpakaļceļš. Pēkšņi redzam, viena mūsējo grupa skrien palīgā. Viltīgie čekisti pārtrauc šaušanu, lai pielaistu mūsu zēnus ugunsjoslā. Saucām, lai nenāk, bet cīņas karstumā mūsējie to nedzirdēja. Par laimi čekisti satraukumā šāva ļoti slikti. Vairāki partizāni paguva ieskriet kādas mājas vārtos, bet citi pieplaka pie čekistu ieņemtās mājas sienām. Skaidri varēja redzēt, ka čekisti pa vienu logu izstieptās rokās izbāza patšauteni, lai apšautu pie mājas sienas pieplakušos. Lodes kapāja ielas asfaltu. Vēlāk, kad bijām apvienojušies, drošsirdīgie partizāni stāstīja, ka asfalta šķembas lēkušas sejās. Mūsu zēni tomēr nedomāja par padošanos. Piespieduši muguras pie sienas, viņi atmuguriski pāri galvām šāva augšējos logos. Vienam čekistam pa logu izkrita patšautene. Tā mums jādabū, bet arī čekisti gribēja patšauteni atgūt. Pastiprinot ložmetēju uguni, pāris čekistu no mājas loga stūra uz vēdera līda pie patšautenes. Turpat viņi arī palika, jo mūsu snaiperi nekļūdījās. Viens no mūsējiem pieteicās brīvprātīgi aizlīst līdz patšautenei. Mēs pārējie koncentrējām uguni uz logiem. Manevrs izdevās. Uz mirkli čekistu šaušana aprima un ar to pietika, lai pāris milzīgos lēcienos mūsu drošsirdīgais līdzcīnītājs ar visu patšauteni būtu atpakaļ. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

REČS AUGUSTS, 1885-1954, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

REIDE ARNOLDS, 1928.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Reide Arnolds (dz. 1928.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

REIDE ELZA – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

REIDE JĀNIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

REIMANIS LEONĪDS, (1915.-1953.) – leitnants, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html Reimanis Leonīds. Sestdien, 1953.gada 5.septembrī trīs partizāni – Leonīds Reimanis, Kārlis Trusītis un Teodors Picalcelms bija Bujānu lauksaimniecībā, čekisti to uzzināja un ielenca Bujānus; ieradās 16 čekistu kravas mašīnas un bruņotie auto. Ap māju ierīkoja elektrisku sētu. Trīs partizāni slēpās uz kūts jumta. čekisti aizveda Arvīdu Mūrnieku, kas bija slēpies Bujānos. Nākošajā rītā, 6.septembrī čekisti izveda mājas īpašnieku Žani Blumbergu pagalmā netālu no kūts, nogrūda viņu uz ceļiem un viens čekists ar veseri rokā atvēzējās, it kā sitīs Žanim Blumbergam pa galvu, bet tad nometa veseri zemē. Žanim Blumbergam galvā uzlika čekista uniformas cepuri un lika pa trepēm kāpt uz kūts jumta, kur slēpās trīs partizāni. Viņam sekoja čekists un čekas suns. Partizāni nošāva suni, un ar to sākās sīva kauja starp partizāniem un čekistiem. čekisti šāva degošās trasējošās lodes uz kūti, kas sāka degt. Viņi nelaida ugunsdzēsējus klāt, un kūts nodega līdz pamatiem. Tā bojā gāja Leonīds Reimanis un vēl divi latviešu partizāni. 1991.gadā Leonīdu Reimani un viņa cīņas biedrus ar militāru ceremoniju apbedīja Dzelzkalna Brāļu kapos.https://timenote.info/lv/Teodors-Picalcelms

REINERTE MONIKA, Eduarda Reinerta sieva, Palsmanes R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībniece, čekisti pēc īslaicīgas #aizturēšanas bija atbrīvojuši, pieprasot no meža izvest vīru. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

REINERTS EDUARDS (“REINIS”), 1916 – 1948 – policists Gaujienā, čekistu 🕇noslepkavots Palsmanes nacionālo partizānu grupas komandieris, grupu pārņēma pēc R.Rublovska nāves. 1946. gada 25. jūlijā kopā ar sievu Moniku Reinerti un cīņu biedru Alfrēdu Liepiņu legalizējies, jo bija nepieciešams parūpēties par mazgadīgajiem bērniem, kas pēc Reinerta sievasmātes aresta bija palikuši bez uzraudzības. Kad 18. augustā arestēja A. Liepiņu, Reinerts atkal atgriezās mežā. Vēlāk pievienojies Kārļa Mūsiņa (“Kārļa”) grupai. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

REINHOLDS ĀRVALDS, Sēmes mežos 1949.21.04 🕇kritis nacionālais partizāns. Sēmes pagastā pie kādreizējā partizānu bunkura piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

REINIS ANTONS – 1944 – 1952, 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

REKE ARVĪDS KĀRĻA D., *3.12.1895., +23.09.1962., {10.1917.prap}, pltn. 01.1920 kara tiesu sekr., vltn, 1931.Daug. kara tiesas izm. Tiesn.; 29.11.40 atvaļināts pltn, 07.41 #partizānu gr. vadītājs Vidzemē, 1942-44 Cietumu pārvaldē nodaļas vadītājs; 05.45. Vācijā, 02.47-48. 8717. plašu kaujas operāciju treniņu komandieris (large-scale combat operations, LSCO) treniņš) komandieris, 1950. ASV, kur miris Fondulake Viskons.štatā. No Meldera grāmatas. Reke, pulkvežleitnants partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., – partizānu uzbrukumā Limbažu čekistiem Liepupē Lūša grupas partizāni sastapās ar plkv.-ltn. Rekes vadītu grupu, un abas grupas — kopā ap 70 latviešu — plkv.-ltn. Rekes vadībā devās uz Limbažiem, ceļā vēl iztīrot no sarkanajiem bandītiem ciemus un mājas. .. Plkv.-ltn. Reke, kurš vadīja Limbažu atbrīvošanas operācijas, ziņo, ka atbrīvošanas nodaļas formēšanu uzsācis jau 3.jūlijā. Pirmajā grupā, kas devusies uz Limbažiem, bijuši 54 karavīri, to starpā 5 virsnieki. Ceļā uz Limbažiem grupai pievienojušies vēl vairāki brīvprātīgie — divi privāti motocikletisti, 1 automobilists un netālu no Ādažiem no sarkanarmijas izbēguši latviešu karavīri: kaprālis Smiltēns ar vienu krievu vieglo tanketi un citi ar vienu smago un vienu vieglo mašīnu. Šādi papildināta brīvprātīgo grupa devusies caur Saulkrastiem un Skulti uz Liepupi, visur ievācot ziņas par ienaidnieku. Pie Limbažiem brīvprātīgo spēki sadalīti divās nodalās un uzsākta kaujas operācija no divām pusēm. Šajās tīrīšanas akcijās aktīvu dalību ņēmuši arī iedzīvotāji un it sevišķi aizsargi. Vispirms pilsētā iedrāzusies kapr. Smiltēna vadītā tankete, bet aiz tās strēlnieku un patšauteņu grupas. Sarkanie atklājuši niknu uguni no namu logiem, bēniņiem un pagrabiem. Sākušās tuvcīņas, mestas rokas granātas, sarkanie šāvuši sprāgstošām lodēm. Sarkanajiem palīgā nākušas biezas krievu matrožu ķēdes. Taču ar sekmīgu flankējošo patšauteņu uguni tām nodarīti lieli zaudējumi. Ļoti strauji un sekmīgi darbojusies kaprāļa Smiltēna tankete. Taču uznācis bargs pērkona negaiss, un sliktās redzamības dēļ tankete iestigusi staignā vietā ģimenes dārziņos. Neraugoties uz kopīgām pūlēm tanketi nav bijis iespējams atbrīvot. Plašas apkārtnes iedzīvotāji uzzinājuši par latviešu varonīgajām cīņām Limbažos, steigušies pirmajiem partizāniem palīgā. Vakarā pats plkv.-ltn. Reke devies uz Rīgu pēc jauniem ieročiem un munīcijas, jo partizāniem tās sāka aptrūkt. Nakts laikā izdevās piegādāt 5 ložmetējus, 6 patšautenes, kājnieku lielgabalu, zenītložmetēju, ap 200 šauteņu un 20 000 patronu. Kopā ar palīgspēkiem latviešu cīnītāju pulks naktī bija palielinājies līdz apm. 220 vīriem. 5.jūlija rītā Limbaži bija galīgi atbrīvoti un uzsāka pilsētas dzīves pārorganizēšanu. Limbažu atbrīvošanas cīņā varoņa nāvē krituši: vltn. Brunovskis, administratīvais ltn. Konrāds, v.v. Vidmunds, v.v. Lauva, kapr. Dīckalis un kāds nezināms cīnītājs. Ievainoti: kar. Andrejs Bērziņš, kar. Grīnbergs, kapr. Zirnis, aizsargs Vilhelms Bodnieks, kapt. Ķeselis un ltn. Leimanis. Bez vēsts pazuduši: kar. Mucenieks, kar. Mednis, kar. Irbītis, jaunkar. Birnbaums, jaunkar. Stepanovs, brīvpr. Melnalksnis. Ienaidnieks zaudējis ap 80 kritušo un apm. tikpat daudz ievainoto. Turpinot tīrīšanas akciju Ainažu virzienā, plkv.-ltn. Reke ar daļu brīvprātīgo sasniedza Salacgrīvu. Vietējie komunistu varas vīri, izdzirduši par Limbažu kauju, lielā steigā bija aizbēguši, iepriekš gan iztukšojot patērētāju b-bas degvīna krājumus un aizvedot līdzi 8 vezumus sviesta. Arī Ainažu komunisti bija jau aizbēguši, un par kārtību rūpējās turienes aizsargi. Plkv.-ltn. Reke uzsver, ka visās Limbažu un apkārtnes atbrīvošanas operācijās lielu atsaucību parādījuši iedzīvotāji un it sevišķi tas sakāms par telefonu centrāļu darbiniekiem un darbiniecēm, kas ļoti palīdzēja sakaru noorganizēšanai. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Padomi seržantam, apakšvirsniekam – Noncommissioned officer, NCO ): 1. Esi saprotams un atbildīgs. 2. Izmanto izdevības. 3. Veido vingrinājumus. Meistarība ir sasniedzama tikai praksē un atkārtotos vingrinājumos. 4. Pieliec sarežģītību. Apakšvirsniekam nav jābaidās izaicināt kareivju gatavību sarežģītām situācijām palielinot treniņos fizisku un psīholoģisku spriedzi. Tas viņus sagatavos LSCO jeb plašu kaujas operāciju īstenībai. https://www.armyupress.army.mil/Journals/NCO-Journal/Archives/2020/June/Preparing-for-LSCO/

REĶIS ARNOLDS, Nogales pag. 1952. g., nr. 6829. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

REMIŅA MINNA, Lībagu pag., 1945.g., nr. 16919. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022.gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

RESNIS JURIS,- čekistu 🕇noslepkavots partizānu atbalstītājs Sēlijā. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Resnis Juris – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku kaujas laikā čekisti sagrāba kā ķīlnieku un noslepkavoja. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

REZGARIŅŠ ALBERTS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Rezgoriņš Alberts – lauksaimnieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RIBAKOVS RIHARDS, 1923-1944, kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK 🕇kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

RIEKSTIŅŠ ALFRĒDS, 1913. gada 30. janvārī toreizējā Tukuma apriņķa Matkules pagastā – 1952., kādreizējais Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) leitnants un Bruņinieka pakāpes Dzelzkrusta kavalieris. 1952. gada 30. augustā Riekstiņš kopā ar vēl diviem bijušajiem latviešu karavīriem kā izpletņlēcējs tiek izmests virs Kurzemes, 🕇gājis bojā 1952. gada 11. septembrī cīņā ar čekistiem, pārkožot indes ampulu. Obligātā dienesta laikā Latvijas armijā apguvis instruktoru rotas kursu, iegūstot dižkareivja pakāpi. Pēc atvaļināšanas no dienesta strādājis savas radinieka saimniecībā “Dreimaņos”. 1940. gadā, sākoties komunistiskajai okupācijai, pārgājis nelegālā stāvoklī un kādu laiku slapstījies arī mežā. Pēc lielinieku padzīšanas, sākoties nacistiskajai okupācijai, 1942. gadā brīvprātīgi iestājies policijas dienestā. Sākotnēji ieskaitīts 24. Talsu kārtības dienesta bataljonā un piedalījies cīņās Austrumu frontē pie Ļeņingradas, bet vēlāk 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes 2. pulka sastāvā – kaujās Volhovas rajonā, kuru laikā tiek apbalvots ar II un I šķiras dzelzkrustu. Nosūtīts uz instruktoru kursiem Kingisepā (Jamburga, Jaama), pēc kuru beigšanas paaugstināts par kaprāli. Pēc brigādes pārformēšanas par divīziju Riekstiņš turpina dienestu 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) 43. kājnieku pulkā. Pēc atkāpšanās uz Latvijas teritoriju piedalījies kaujās pie Cesvaines un Mores. Šajā laikā Riekstiņš tiek pārcelts uz Ernesta Laumaņa komandēto 19. divīzijas fizilieru jeb trieciena bataljonu, ar kuru kopā atkāpjas uz Kurzemi. Par 1945. gada marta kaujās izrādīto varonību Riekstiņš tiek paaugstināts leitnanta pakāpē un apbalvots ar Bruņinieka pakāpes Dzelzkrustu. 9.maijā, dienu pēc tā dēvētā Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, Riekstiņam ar vienu no pēdējām laivām izdodas no Pāvilostas nokļūt līdz Zviedrijai. Sākotnēji laiva sasniedz Gotlandi, taču zviedru varasiestādes novirza to uz Kalmaras ostu. Laivā līdz ar karavīriem atrodas arī vairāki latviešu sabiedriskie darbinieki, un leģionāriem izdodas izvairīties no reģistrēšanas militārpersonu statusā un tādējādi arī no vēlākās izdošanas PSRS. Tūlīt pēc nonākšanas Zviedrijā Riekstiņš iesaistās meža darbos Vermlandē, bet pēc tam pārceļas uz Gēteborgu, kur kļūst par vienu no vietējās Daugavas vanagu nodaļa dibinātāju un tās pirmo valdes priekšsēdi. Laika gaitā sakarus ar Riekstiņu nodibina ASV un Lielbritānijas slepenie dienesti. 1951. gadā viņš pamet Zviedriju un dodas uz mācību nometni Vācijā, kur tiek sagatavots desantēšanai okupētajā Latvijā. 1952. gada 30. augustā Riekstiņš kopā ar vēl diviem bijušajiem latviešu karavīriem kā izpletņlēcējs tiek izmests virs Kurzemes. Pēc nolaišanās viens no viņa biedriem noklīst, bet Riekstiņš kopā ar otru dodas uz no jaunības dienām pazīstamajiem “Dreimaņiem”. Taču PSRS drošības dienesti jau ir informēti par izlūku ierašanos un izvērš plašu meklēšanas operāciju. 11. septembrī abi izlūki tiek ielenkti “Dreimaņu” šķūnī. Riekstiņa biedrs padodas, taču viņš pats turpina pretošanos, kamēr nebeidzas munīcija. Pēc tam Riekstiņš pārkož viņam pirms operācijas sākuma izsniegto indes ampulu un pie akas “Dreimaņu” pagalmā mirst. Riekstiņa atdusas vieta precīzi nav zināma, taču tiek uzskatīts, ka viņš varētu būt apbedīts kādā gravā netālu no Kandavas baznīcas, kur, kā stāsta vietējie, okupācijas varasiestādes parasti esot aprakušas noslepkavoto nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Abavas pagasta “Dreimaņos” piemiņas akmens Bruņinieka krusta kavalierim Alfrēdam Riekstiņam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

RIKARDS FĒLIKSS – jau 1943. gadā Rīgā, Fēliksa Rikarda vadībā strādājot vācu Drošības dienesta (SD) pakļautībā esošajā Latviešu kartotēkā (LK), šajā iestādē pulcējās nacionāli noskaņoti latvieši, kuri, izmantodami radušos iespēju, faktiski veica nelegālu darbību, kas bija vērsta pret vācu interesēm latviešu vidē. Tie bija Freds Launags, Oskars Mitrēvics, Teodors Jansons, Romāns Šternbergs un citi. Aizdomās par darbību pret vācu interesēm Latvijā 1943. gada martā LK tika likvidēta, arestēja 18 tās darbiniekus, tai skaitā visus iepriekš minētos. Lielākā daļa, vācu SD nespējot neko pierādīt, tika atbrīvota pēc trim nedēļām, bet seši LK darbinieki tika notiesāti ar dažādiem cietumsodiem, to vidū F. Launags, O. Mitrēvics un T. Jansons. Pēc atbrīvošanas 1944. gada pavasarī, viņi savstarpējos kontaktus nezaudēja un 1944. gada vasarā T. Jansona vadībā sāka darboties speciālā grupā, kas meklēja atbilstošus cilvēkus iesaistīšanai paredzamajā pagrīdes darbībā, Sarkanajai Armijai okupējot Latviju. Šajā grupā iesaistījās arī R. Šternbergs un vairāki citi. Grupas darbība bija iespējama tāpēc, ka T. Jansonam ar F. Rikarda palīdzību izdevās gūt ģenerāļa Bangerska atbalstu,https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

RIPĪTIS JĀNIS, Laucienas pag. 1951. g., nr. 40099. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

RĪTELIS KĀRLIS, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

RIŽĀ VELTA (”VELTA”) – partizāne Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritusi Ašusila kaujā 1945.g. 28.marta kaujā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RIŽAIS ARVĪDS (”LAZDIŅŠ”), izvairījies no mobilizācijas Sarkanarmijā, grupas komandieris Jāņa Ozola partizānu grupā – 1945. gada 28. martā kaujā Ašusilā 🕇kritis partizāns. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RIŽAIS EDVARDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROBEŽNIEKU ĢIMENE – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

RODOVIČA BIRUTA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem – Pirmā 2008. gadā bija sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Rodoviča. 2014. gadā apbalvots ilggadējais sabiedriskais darbinieks, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Stefans, bet aizvadītā gada nogalē – Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedre Anna Launerte. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida.

ROKS EDGARS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Roks Edgars – Apes kārtībnieks, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ROMANS VILHELMS – SIRMAIS, 19.09.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

RONBERGS FRICIS, Laucienas pag. 1947. g., nr. 1537. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ROSKOŠA ANTONIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROSKOŠA VELTA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROSKOŠA-BARKOVSKA HELĒNA – partizānu ziņnese, sakarniece. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROSKOŠS ANDREJS (“Lielais”) – Tilžas novada nacionālo partizānu komandieris. 🕇Mirstīgās atliekas apbedītas Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Roskošs Andrejs – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Roskošs Andrejs – pirmā Tilžas apkaimes nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā izveidojās 1944. gada 17. oktobrī. Grupas sastāvā bija Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šie partizāni piedalījušies dažādās kaujas operācijās kopā ar citām partizānu grupām, tostarp 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju uzbrukumā padomju varasiestādēm Tilžā ar mērķi atbrīvot 12 apcietinātos partizānu tuviniekus un atbalstītājus. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns Tilžas apkaimē. 1951. gada 21. novembrī iznīcinātāju grupa aplenca viņa bunkuru un kaujā A. Roskošs tika 🕇nāvīgi ievainots. Tilžas pagastā Lielgrīvas mežā GPS 56.87399, 27.43524 piemiņas zīme nacionālajam partizānam Andrejam Roskošam. Avoti: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze; militaryheritagetourism.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROSKOŠS ANTONS – pirmā Tilžas apkaimes nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā izveidojās 1944. gada 17. oktobrī. Grupas sastāvā bija Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šie partizāni piedalījušies dažādās kaujas operācijās kopā ar citām partizānu grupām, tostarp 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju uzbrukumā padomju varasiestādēm Tilžā ar mērķi atbrīvot 12 apcietinātos partizānu tuviniekus un atbalstītājus. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns Tilžas apkaimē. 1951. gada 21. novembrī iznīcinātāju grupa aplenca viņa bunkuru un kaujā A.Roskošs tika nāvīgi ievainots. Avoti: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze; militaryheritagetourism.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROSKOŠS MODRIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ROZE AIVARS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ROZE ELLA, Dundagas pag. 1946. g., nr. 28799. Viena no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ROZENBERGS VILIS. Tengiras lēģerī 1954. gadā sākās liela sacelšanās. Arnis Otrups stāsta: “Mēs izdzinām no nometnes uzraugus, savus mocītājus, iecēlām savus streika komitejas locekļus un sākām sarunas ar čekistiem. Viņi mēģināja mums uzbrukt. Pirmajā gājienā viņi apšāva ap 70 cilvēku. Blakus man krita slavenā Laumaņa bataljona rotas komandieris Juris Pētersons, 🕇krita liepājnieks Vilis Rozenbergs, krita Kārlis Zīverts no Mellužiem.” http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm

ROŽKALNE AUSTRA, TALSI, 1947. g., nr. 1373. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis RožkalneAustra – 1945. gada vasarā grupu starpā sakarus uzturēja Alberts Feldbergs, Juris Mucenieks, viena no uzticamākajām sakarniecēm bija Talsu skolotāja Austra Rožkalne.http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

RUBENIS A. – Sakas pagastā Cīravas Akmensraga meža iecirknī piemiņas akmens Pāvilostas novada nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2012. gada 15. maijā. Šajā meža iecirknī 1946. gada rudenī Aizputes apriņķa čekisti 🕇noslepkavoja Friča Androvska (segvārds: Jānis Lapiņš) partizānu grupas dalībniekus: A. Rubeni, Jāni Virbuli, Lūciju Virbuli (sieva un vīrs), Loti Enģeli, Nikolaju Bētingu https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

RUBENIS PĒTERIS 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

RUBINS JĀNIS – nošauts 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma. Rožupes pagastā Ošas polderī piemiņas vieta Lukstu pļavās kritušajiem nacionālajiem partizāniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Rubins Jānis (1927.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

RUBLOVSKA VERA, Palsmanes R.Rublovska meita – 14. aprīlī istrebīķeļi aizturēja Veru, taču apšaudes laikā starp kolaboracionistiem un partizāniem viņai izdevās izbēgt, un Vera kopā ar “Briežkalnu” kalponi Austru Bērziņu pievienojās grupai. 20. maija rītā (1945. gada 29. maijā) Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni 🕇krita.Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RUBLOVSKIS OJĀRS RŪDOLFA D., tēva komandētās Palsmanes nacionālo partizānu grupas dalībnieks, mežā aizgājis 1944.g. 20.maija rītā (1945. gada 29. maijā) Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni 🕇krita.Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RUBLOVSKIS RŪDOLFS, 1898 – 1945 – čekistu noslepkavots nacionālo partizānu grupas izveidotājs un komandieris Palsmanē, Palsmanes pagasta “Briežkalnu” saimnieks. 20. maija rītā Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni 🕇krita. Izveidoja vienu no palsmaniešu nacionālo partizānu grupām. Kopā ar dēlu Ojāru viņš jau 1944. gada rudenī aizgāja mežā, bet vēlāk viņiem piebiedrojās bijušie policisti gaujienieši Eduards Reinerts un Arnolds Vilks, kā arī sarkanarmijas dezertieri palsmanieši Jānis Nātriņš, Jānis Vizulis un Vilis Dzeguze. Pirmo tā dēvēto istrebiķeļu (iznīcinātāju) atbruņošanas un pēršanas akciju grupa sarīkoja 1945. gada 11. aprīlī. 14. aprīlī istrebīķeļi aizturēja R. Rublovska meitu Veru, taču apšaudes laikā starp kolaboracionistiem un partizāniem viņai izdevās izbēgt, un Vera kopā ar “Briežkalnu” kalponi Austru Bērziņu pievienojās grupai. Vēl pēc dažām dienām vienībai pievienojās bijušais policists Alfrēds Liepiņš. Maija otrā pusē partizāniem pievienojās 19. maijā kritušā Jāņa Vizuļa māsa Herta Vizule, bet mēneša beigās – partizāna Eduarda Reinerta sieva Monika, kuru čekisti pēc īslaicīgas aizturēšanas bija atbrīvojuši, pieprasot no meža izvest vīru. Jau maija sākumā Palsmanē tika izvietota NKVD karaspēka vienība 23 vīru sastāvā, un pamazām čekistiem izdevās noskaidrot Rublovska grupas atrašanās vietu. Apkārtnē tika izvietoti NKVD karavīru un istrebiķeļu slēpņi. 20. maija rītā Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni krita.Bunkurā palikušie partizāni, kas izdzirdēja kaujas troksni pēdējā brīdī paspēja to atstāt un atkāpties, un čekisti tukšo bunkuru pēc tam uzspridzināja.Kritušo partizānu līķus citu iedzīvotāju un partizānu atbalstītāju iebiedēšanai čekisti izlika apskatei Vidagas ciemā pie Sikšņu pamatskolas, bet pēc tam pārveda uz Palsmani, kur izpildkomitejas priekšā tie nogulēja vēl nedēļu. Pēc tam okupācijas varas iestādes kritušos slepeni apraka nezināmā vietā.Pie Sikšņu pamatskolas, kur mācījušies Ojārs un Vera Rublovski, viņiem abiem uzstādīta piemiņas plāksne.Pēc R. Rublovska nāves grupas komandēšanu pārņēma Eduards Reinerts (“Reinis”). 1946. gada oktobrī Reinerta grupa apvienojās ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Eduarda Sebra grupu. Apvienotās grupas komandēšanu uzņēmās E. Sebris, taču pēc strīda ar komandieri Reinerts gada beigās to atstāja. 1946. gada 25. jūlijā kopā ar sievu Moniku Reinerti un cīņu biedru Alfrēdu Liepiņu legalizējies, jo bija nepieciešams parūpēties par mazgadīgajiem bērniem, kas pēc Reinerta sievasmātes aresta bija palikuši bez uzraudzības. Kad 18. augustā arestēja A. Liepiņu, Reinerts atkal atgriezās mežā. Vēlāk pievienojies Kārļa Mūsiņa (“Kārļa”) grupai, taču lielāko daļu laika turpinājis slēpties viens bunkurā netālu no savām mājām “Bendrupiem”, kur dzīvoja viņa sieva un bērni. Reinerta atrašanās vietu čekistiem uzrādījis kāds nodevējs ar segvārdu “Birga”, un 27.augustā viņš iekrita vienā no čekistu slēpņiem, kas bija izlikts pie taciņas uz “Bendrupiem”. Sagūstītais Reinerts tika aizvests uz istrebīķeļu operatīvās grupas štābu Virešos, kur nākamajā dienā bēgšanas mēģinājuma laikā partizānu nošauts. Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 158.-159. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 155. lpp.; Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944.-1953, gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 52-55, 108, 126, 187, 207. lpp.; Alūksnes Ziņas, Nr. 52, 06.05.2006. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RUDĀKS ALBERTS, virsleitnants, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. 4. VII cīņā pie Jāņkalniņa par Latvijas brīvību. Alūksnes Garnizona kapos. Rudaks Alberts, 1905. 22. XII – 1941.4.VII. 6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants. Kritis pie Jāņkalniņa. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. Apglabāti arī 4. jūlijā pie Jāņkalniņa un 7. jūlijā Ziemeru pagastā pie Prinduļiem kritušie nacionālie partizāni. 1941. gada 6. jūlijā tika apbedīti pie Jāņkalniņa kritušie 6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants Alberts Rudaks un 18 gadus vecais Daugavpils valsts tehnikuma audzēknis Imants Altroks. Vienlaikus ar viņiem tika apglabāts, kuru atrada krituši pie pils. Savukārt 9. jūlijā apglabāja pie Prinduļiem kritušos – Rīgas smagā artilērijas pulka leitnantu Bruno Liepiņu, kaprāli un agronomu Arvīdu Vērzemnieku, vidusskolas absolventu Georgu Vanagu, atslēdznieku Borisu Dzeni, mehāniķa mācekli Ind. Liepiņu, lopkopības instruktoru Elm. Brošu, lauksaimnieku Alb. Rezgoriņu, kurpnieku Edg. Vold. Andersonu, pulksteņmeistara amata mācekli Art. Gradovski, namdari Alf. Brikmani, šoferi Edg. Sinku, kalēju Jāni Sakvārnu-Skrīveli, lauksaimnieku Arv. Jaunzemu, lauksaimnieku Art. Brīdaku, Apes kārtībnieku Edg. Roku, dižkareivi Vold. Kaktiņu un kādu nezināmu karavīru. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RUDZĀNS MARJANS, 12.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

RUDZĀTS JURIS. Nakti no 1945.gada 12.uz 13.novembri Jura Rudzāta vadīto nacionālo partizānu grupa pavadīja Augšmuktos partizānu atbalstītāja Augusta Cara mājās. 13.novembrī nodevības rezultātā partizānus ielenca PSRS iekšlietu karaspēks un Līvānu iznīcinātāju bataljona kaujinieki. Rudzāts pašuzupurējoties ar rokas granātu uzspridzināja mājas pagalmā novietoto čekistu ložmetēju, bet pēc tam, lai nekristu gūstā, 🕇nošāvās. Taču pārējie partizāni, izmantojot radušos apjukumu, spēja izkļūt no ielenkuma. Tikmēr čekisti mājas nodedzināja, bet to saimnieks tika notiesāts uz 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Viņa sieva un abas meitas tika izsūtītas 1949.gada 25.marta masveida deportāciju laikā. Juris Rudzāts bija viens no 1945.gadā izveidotās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības LTS(p)A vadītājiem. 1945.gada rudenī LTS(p)A apvienība darbojās Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Ilūkstes un Rēzeknes apriņķos, un tās rindās bija aptuveni 700 cīnītāju. Piemiņas zīmē, kas uzstādīta Rudzāta nāves vietā, iemūžināti arī citu LTS(p)A vadītāju vārdi. Bijušais Latvijas armijas instruktors un vēlākais leģionārs Kārlis Blūms bija LTS(p)A 2. divīzijas komandieris; Vanagu katoļu draudzes prāvests Antons Juhnevičs – LTS(p)A Prezidija priekšsēdētājs, dzejniece un skolotāja Valērija Mundure – LTS(p)A Prezidija vicepriekšsēdētāja un partizānu laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore, bet skolotājs Jānis Vilcāns – LTS(p)A 2. divīzijas štāba adjutants un štāba grupas komandieris. 1946. gadā LTS(p)A tika sagrauta. Pēc Rudzāta krita Kārlis Blūms, vēlāk nodevības rezultātā tika sagūstīti un tiesāti Mundure, Zelčāns un Juhnevičs. Visilgāk izdevās noturēties Jānim Vilcānam, kurš vēl 1945.gada rudenī LTS(p)A Prezidija uzdevumā tika nosūtīts uz Kurzemi, lai tur no bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri bija uzsākuši partizānu gaitas pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, izveidotu LTS (p)A 1.divīziju. Tomēr uzdevumu viņam neizdevās izpildīt, un 1946.gada pavasarī Vilcāns atgriezās Latgalē, kur turpināja partizānu gaitas līdz pat 1948.gada aprīlim, kad krita. Pieminekli tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā “Augšmuktos” uzstādījusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Vārkavas novada domi un Līvānu jaunsargiem: “Juris Rudzāts, krita 1945. gada 13.novembrī, Jānis Zelčāns, Antons Juhnēvičs, Kārlis Blūms, Valērija Mundure, Jānis Vilcāns.” https://karavirukapi.blogspot.com/2019/06/rozkalnu-pagasta-augsmuktos-piemineklis.html Rudzāts Juris, 1915 28/III – 1945 17/XI – viens no Latvijas Tēvijas sargu (partizānu) apvienības (LTS(p)A) dibinātājiem, krita 1945. gada 13. novembrī Rožkalnu pagasta Augšmuktos. Jersikas pagasta Upenieku kapos nacionālā partizāna Jura Rudzāta individuāls apbedījums. J.Rudzātam un citiem (LTS(p)A) vadītājiem piemiņas zīme uzstādīta arī Augšmuktos. Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 120.-121. lpp.; timenote.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Rudzāts Juris, partizānu grupas vadītājs; nošāvies 1945.gada 13.novembrī Uz pieminekļa tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”.

RUDZUROGA ERNESTS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida Rudzroga Ernests – no Georga Ziņģa grupas. https://pelecalasitava.lv/godina-Latvijas-nacionalos-partizanus/ (Ja nekļūdos, Ernests Rudzroga ap 1966.gadu strādāja par agronomu sovhozā Irlava, staigāja garajos ādas zābakos un, kā man ļoti izskatījās, turēja mani, nejēgu iecirkņa mehāniķi, par stukaču. Bet taisnošanās jau tikai būtu lējusi eļļu ugunī. Ivars Līdaka)

RŪJA EDGARS. 1940.-1941. gada pretošanās grupu vadītāju – Edgara Rūjas, Jāņa Tamaņa, Jāņa Dāvja, Laimoņa Salas un citu – vārdiem jāatrod vieta mūsu atmiņā. Lai arī čekas represijas paralizēja pretošanos, tās gars nebija iznīcināts. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā sākās partizānu darbība pret padomju okupantiem. Lai arī tā nekad neieguva tādu vērienu kā Lietuvā, kur 23. jūnijā sākās īsta nacionāla sacelšanās, tomēr arī Latvijā nacionālie partizāni darbojās, iespējams, gandrīz katrā ceturtajā pagastā, kopskaitā 129 pagastos, īpaši aktīvi – Priekulē, Tērvetes pagastā, Jēkabpils apriņķī, Siguldā (2. jūlijā), un viņu skaits tiek vērtēts pat vairākos tūkstošos. Dzintars Ērglis https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 1940. gadā, pēc padomju okupācijas, E. Rūja bijis pagrīdes pretpadomju kustības vadītājs. Savu nacionālo uzskatu dēļ viņš atradās čekas uzraudzībā, un 1941. gada 14. martā viņu arestēja.Precizēts -”Sapņu komandas 1935” čempions Edgars Rūja 🕇nošauts 1942. gada 7. maijā Čkalovas apgabala Soļiļeckas cietumā ( Nacionālā arhīva ziņa). E. Rūja bija pirmais no 1935. gada valstsvienības, kurš gāja bojā, sākoties pārmaiņu laikam Latvijā. https://timenote.info/lv/Edgars-Ruja.

RUKUTS GUNĀRS, 1926. g. Tēvijas Vanagi. – uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. 1947.g. pavasarī apšaudē krita A. Dadzis, bet G. Rukuts tika 🕇nāvīgi ievainots. Trešajam – J. Brūnam, lai gan sašautam kājā, izdevās izlauzties un atgriezties bunkurā. Rukuts apbedīts Liepājas Centrālkapos. Skat. Tilibs Alfrēds . “Balto krustu” uzstādījis bijušais nacionālais partizāns Jānis Pirtnieks vietā, kur 1947. gadā čekisti no slēpņa nošāva nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas cīnītājus Gunāru Rukutu un Jāni Dadzi. Uz krusta ar roku rakstīts teksts: Šeit no čekas lodēm ar nodevēju palīdzību 1947. g. septembrī krituši nacionālie partizāni, organizācijas “Tēvijas Vanagi” organizētāji Gunārs Rukuts dz. 1926. g. un Alfrēds Dadzis dz. 1922. g. Gunārs Rukuts apbedīts Liepājas Garnizona kapos , bet Alfrēda Dadža atdusas vieta nav zināma. Rukuts Gunārs, 1926. – 1947., nacionālais partizāns. Apbedīts 1947. gada pavasarī sadursmē ar čekistiem kritušais nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas cīnītājs Gunārs Rukuts. Liepājas Centrālkapos nacionālā partizāna Gunāra Rukuta individuālas apbedījums. Rukuts Gunārs – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

RŪMNIEKS MELBĀRDIS FĒLIKSS – britu pretizlūkošanas dienests Zviedrijā iesaistījis leitnantu Fēliksu Rūmnieku Melbārdi. Šis virsnieks apmācīts un nosūtīts uz Latviju, bet nodevības dēļ saņemts #gūstā. https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16318938.pdf

RUNIKS JĀNIS, 1895. gada 28. septembrī Skujenes pagastā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Mālpils nacionālais partizāns, 🕇kritis pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā, sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.Lielinieku okupācijas iesaistījies “zaļo” partizānu vienībās. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī pie Bulduru tilta dižkareivis Runiks “viens no pirmajiem metās triecienā pāri tiltam, citus sev līdzi aizraudams; tika smagi ievainots ar sprāgstošu lodi”.Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Zemkopis tēva mājās toreizējā Kosas pagasta “Kaņepēs”. Kosas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. Mālpils kapos, GPS 57.006923, 24.969709, piemiņas akmens 1941. gada jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RŪRĀNS PĀVELS no Jēkabpils apr. Aiviekstes pag. “Spilvām”. – R.Pārupa partizānu sakarnieks 1946.g. Gostiņos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

RUSIŅŠ ALFONS (1924.) – 1948.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

RUSIŅŠ BROŅISLAVS (1914.) – 1949.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

RUTKASTS VILIS 1924–1952, Arsenija Dreijalta grupas nacionālais partizāns, 🕇krita mežsarga Rūdolfa Puļļas nodots 1952. gada 8. decembrī Trapenes pagasta Līzespastā Veras mežā. Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

RUTKUS ANIKETIS, 26 gadus vecs – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Rutkus Anicetas – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

RUTKUS JONAS (dz. 1925.) – uz pieminekļa 1949.g. 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Rutkus Jons, 22 gadus vecs – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

RUTTASS AUGUSTS, Jātnieku pulka virsniekvietnieks, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. 4. VII cīņā pie Jāņkalniņa par Latvijas brīvību. Ģimenes kapos.

RUTULIS VLADISLAVS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

RUZGIS JĀNIS 1924.-1948. – viens no nacionālo partizānu Slates latviešu un lietuviešu grupas vadītājiem. Rubenes pagasta Slatē piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

RUŽĢIETS VOLDEMĀRS – 1946.g. 24.01. kaujā ar čekas karaspēku Talsu apriņķa Lubes pagastā 🕇krita partizānu grupas vadītājs Jānis Bonzaks, dalībnieki Voldemārs Ružģiets un Žanis Vītols. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

SABULIS KĀRLIS – nacionālais partizāns. Jumurdas pagasta Vējavas kapos piemiņas vieta komunistiskā režīma represiju upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

SAIDĀNS DOMENIKS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SAKALAS” – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

SAKVĀRNIS-SKRĪVELIS JĀNIS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Sakvārns-Skrīvels Jānis – kalējs, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SALA LAIMONIS. 1940.-1941. gada pretošanās grupu vadītāju – Edgara Rūjas, Jāņa Tamaņa, Jāņa Dāvja, Laimoņa Salas un citu – vārdiem jāatrod vieta mūsu atmiņā. Lai arī čekas represijas paralizēja pretošanos, tās gars nebija iznīcināts. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā sākās partizānu darbība pret padomju okupantiem. Lai arī tā nekad neieguva tādu vērienu kā Lietuvā, kur 23. jūnijā sākās īsta nacionāla sacelšanās, tomēr arī Latvijā nacionālie partizāni darbojās, iespējams, gandrīz katrā ceturtajā pagastā, kopskaitā 129 pagastos, īpaši aktīvi – Priekulē, Tērvetes pagastā, Jēkabpils apriņķī, Siguldā (2. jūlijā), un viņu skaits tiek vērtēts pat vairākos tūkstošos. Dzintars Ērglis https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set[]=DOM&of=0 Pretpadomju pagrīdes organizācijas “Tēvijas sargi” grupu no militārpersonām, galvenokārt saviem 613.artilērijas pulka paziņām, noorganizēja jaunākais leitnants Laimonis Sala. … Par izšķirošo brīdi pretpadomju pagrīdes dalībnieki uzskatīja iespējamo partizānu karu. Šim uzdevumam pievērsās arī “TS” dalībnieki – viņi veidoja bruņotas kaujas grupas, vāca un noglabāja ieročus un munīciju, izstrādāja rīcības plānus karadarbības laikam. Ar ieroču sagādāšanu gāja grūti, jo okupācijas vara ar vienu no pirmajiem lēmumiem tautu atbruņoja – lika nodot jebkuru šaujamieroci (izņemot bises un mazkalibra šautenes), tiesa, ne visi tam paklausīja. Dažādi bija iecerēti bruņojuma sagādes ceļi – ne tikai pirkt, bet arī nozagt miličiem, sarkanarmiešiem un citiem padomju varas atbalstītājiem un pat veikt tiem uzbrukumus. Plānu nepaspēja īstenot, taču arsenāls organizācijas darbības laikā tika vākts. Ziņas, kuras par ieročiem un munīciju savos pierakstos bija apkopojis “TS” kara nodaļas vadītājs Laimonis Sala, rāda, ka vidēji uz desmit cīnītājiem bija dažas šautenes un pistoles, pieminētas arī medību bises, rokasgranātas, pudeles ar degšķidrumu, patronas. Izcēlās Limbažu pagasta “TS” biedri, kuriem bija patšautene, bet Rīgas jūrmalas vīru rīcībā bija arī 40 “Milsa” tipa rokasgranātas un transportam, lai dotos palīgā citām kaujas grupām, pat divas motorlaivas. Pat armijas lietās nespeciālistam bija skaidrs, ka apbruņojums, kas atradās organizācijas rīcībā, bija nepietiekams nopietnām militārām akcijām pret okupantu armijas daļām. Vadība saprata, ka pašu spēkiem vien atbrīvošanās no okupācijas režīma nav iespējama un patstāvīgi veikta bruņota sacelšanās var ciest neveiksmi. Tādēļ viens no pagrīdes dalībnieku darbības virzieniem bija veidot sakarus ar kādu trešo valsti, kas kļūtu par atbalstītāju un sabiedroto cīņā pret PSRS. Pagrīdnieku vidū nebija vienprātības, tika minēta Vācija, Anglija, Zviedrija un pat ASV. Izvēli lielā mērā noteica baumas par iespējamo karu starp šīm valstīm un Padomju Savienību. Reālā situācija – nacistiskās Vācijas militārpolitiskās intereses Baltijā, gatavošanās karam pret PSRS un Latvijas izolētība noteica izvēli par labu Vācijai. Turklāt tās militārais izlūkdienests Abvērs Latvijā jau bija izveidojis plašu aģentūras tīklu. “TS” vajadzēja tikai atrast ceļu uz to, kas ar bijušā Latvijas armijas vecākā leitnanta, tagad vācu izlūkdienesta aģenta Jāņa Vītiņa palīdzību 1941. gada sākumā arī izdevās. Vītiņš bija vīrs ar bagātu militāro pieredzi, Brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, turklāt arī izcils operdziedātājs. Vadītājam V. Kļaviņam bija savi nosacījumi sadarbībā ar vāciešiem, viņš uzsvēra, ka neļaus “TS” pārvērst par spiegu organizāciju, un pieprasīja, lai apmaiņā pret informāciju tiktu sniegts materiāls atbalsts, ārpolitiska informācija, ieroči un savstarpēji kontakti. “Varam sniegt informāciju par jautājumiem, kas viņus interesē, bet nekādā gadījumā nedomājam nodarboties speciāli ar ziņu vākšanu Vācijai par labu.” Pat ar tik stingru nostāju no sadarbības vairāk ieguva vācieši nekā latviešu cīnītāji, norāda vēsturnieks. Pēc tam, kad 1941. gada marta pirmajās dienās čeka arestēja Vācijas rezidentūras vadītājus, ar kuriem “TS” bija nodibinājuši kontaktus sadarbībai ar vāciešiem, visai drīz sākās arī pagrīdes organizācijas biedru aresti. Vienu no pirmajiem apcietināja pašu vadītāju V. Kļaviņu. Pie kāda no biedriem, kuru viņš 5. martā devās apciemot, gaidīja drošības iestāžu darbinieki. Puisis neapjuka, palūdza glāzi ūdens un brīdī, kad viņam to pasniedza, iesita pa seju čekistam un izbēga no dzīvokļa. Nakti pavadīja kapos, bet aukstais laiks lika meklēt patvērumu, pēc divām dienām viņu notvēra un arestēja pie brāļiem Nītiņiem, kuriem čeka jau bija nonākusi uz pēdām. Arī Dobeles grupas dalībnieka Teritoriālā korpusa karaspēka vienības vecākā leitnanta Pētera Skujas pirmā aizturēšana nenoritēja gludi. Kad 11. martā viņu Dobelē mēģināja apcietināt pie Kurzemes viesnīcas, Skuja izšāva ar savu mauzera (7,65 mm) pistoli un atrāvās no vajātājiem. Pie izpildu komitejas nama ieraudzījis pajūgu, atsēja zirgu no slitas un straujā braucienā pazuda no čekistu acīm. Ziņa par varonīgo leitnantu, kurš vietējiem ļaudīm bija labi pazīstams kā sabiedrisks, pievilcīga izskata un sportisks cilvēks, strauji izplatījās pa visu apkārtni. Jauniešiem viņa rīcība šķita parauga vērta. Tomēr pēc divām nedēļām arī Skuja nonāca čekistu rokās. Biedru aresti bija brīdinājums citiem doties pilnīgā pagrīdē, taču tikai retais novērtēja draudošās briesmas. Lai kā Dobeles vidusskolas grupas vadītāju A.Langenfeldu mudināja slēpties viņa skolotājs Jānis Riņģis, puisis to neņēma vērā un 18. martā tika arestēts. Pašam skolotājam gan izdevās izvairīties no aresta. Ne visas grupas tika atklātas, taču aresti lika “TS” darbību sašaurināt, vēl jo vairāk tāpēc, ka arestēta bija visa organizācijas vadība un tās līderi. 1941. gada maijā padomju drošības komiteja ziņoja par 70 personām, kas apcietinātas par darbību “TS”. Visi tika notiesāti, 51 cīnītājam, viņu vidū arī V. Kļaviņam, J. Cālītim, J. Vītiņam Soļiļeckas un Astrahaņas cietumos izpildīja augstāko soda mēru – nošaušanu. https://www.la.lv/klusie-varoni

SALA PĒTERIS – 1945. gada augustā kritis nacionālais partizāns. Aknīstes pagasta Tunķeļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SALENIEKS JĀNIS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SĀLĪJUMS JĀNIS, 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

SALIMONS GABRIS (dz. 1916) – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes pulka nacionālais partizāns, 🕇kritis cīņā pret padomju okupantiem pie Ludvigovas 1945. gada 4. augustā. 1945. g. 27./28. septembrī nacionālie partizāni ieņēma Dvieti un uz laiku pārtrauca padomju okupācijas varu. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SALMANIS ZIGFRĪDS – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SALMIŅŠ ŽANIS – Rīgas Raiņa kapos 1941. gadā 🕇kritušā nacionālā partizāna Žaņa Salmiņa individuāls apbedījums https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

SANKOVSKA VIKTORIJA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SARKANBĀRDIS ĒRIKS. Daudzi Alūksnes skolēni sadarbojās ar nacionālajiem partizāniem. It kā par šādiem sakariem 1944.g. #arestēja arī 10. klases skolnieku Ēriku Sarkanbārdi. „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs ” http://www.aluksne.edu.lv/index.php?option=com_content&view=archive&Itemid=93&lang=lv

SARKANS PĒTERIS (“SULTĀNS”) – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālo partizānu komandieris.

SĀRNIS JĀNIS, 1941. gada 4. jūlijā pie “Lācīšu” mājām 🕇kritis Jaungulbenes nacionālais partizāns. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Jaungulbenes Lauksaimniecības mehanizācijas skolas direktors Dzelzsgalvis kopā ar virsleitnantu Strautnieku 16. jūnijā no nacionāli noskaņotajiem skolotājiem un skolniekiem izveidoja partizānu grupu. Lai gan tās bruņojumā sākotnēji bija tikai viena šautene un divi revolveri, partizāni ne tikai apsargāja skolu, bet centās aizsargāt vietējos iedzīvotājus no atejošo lielinieku uzbrukumiem. Septiņu partizānu liela grupa, kas bija izsūtīta, reaģējot uz vietējo lūgumu pēc palīdzības, 4. jūlijā Klucīšu birzī ielenca piecus sarkanarmiešus. Lielinieki atteicās padoties, un sākās apšaude, kurā krita Jānis Sārnis. Līgo pagasta Ušuru kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Jāņa Sārņa individuāls apbedījums.https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SĀTNIEKS VOLDEMĀRS OTTO, (1910? 1911) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html Sātnieks Voldemārs – nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, kritis 1950. gada 25. februārī Elkšņu pagasta Sāpes purvā.Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SAULIETIS ILGONIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SAUŠA BROŅISKAVA – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

SAUŠS VLADISLAVS – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

SEBRIS ARNOLDS (segvārds “JAUNAIS”) – 1946.g. 8.05. Ventspils apriņķa Ugāles pagasta “Svinsteru” tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita nacionālo partizānu Puzes-Piltenes gr. dalībnieki: Jūlijs Purzāle, Pēteris Veselis, smagi ievainots 🕇nošāvās Arnolds Sebris. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm A. Sebris (segvārds “Jaunais”) 1946. gada 8. maijā krita sadursmē ar padomju karaspēka vienību, kas bija aplenkusi viņa partizānu grupu. Sebris Arnolds – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

SEBRIS EDUARDS, 1899.gada 19.novembrī Rankas pagastā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Paaugstināts par kaprāli. Pavēlē par apbalvošanu ar ni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 18. novembri dižkareivis Sebris kopā ar diviem citiem kareivjiem “devās ienaidnieka aizmugurē pāri Lielupei, uzbruka pretinieka nometnei un piespieda to bēgt, ieguva vairākus pajūgus ar karamateriāliem, sabojāja telefona līnijas, tā saceldams apjukumu ienaidnieka rindās”. Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Jaunsaimnieks toreizējā Sinoles pagasta Zelleņos, aizsargu nodaļas dalībnieks. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, pievienojies nacionālajiem partizāniem. 1946. gada 4. novembrī Rauzas upes apkārtnē 🕇kritis kaujā ar čekistiem. Komunistiskās okupācijas varasiestādes viņa mirstīgās atliekas publiski izstādījušas pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai un atpazīšanai, bet vēlāk kā neatpazītas apglabājušas nezināmā vietā. Lizuma pagasta Velēnas Sila kapos piemiņas zīme LKOK Eduardam Sebrim. Eduarda Sebra vārds iekalts arī piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem, leģionāriem un komunistiskā terora upuriem, kas uzstādīts Lizumā, kā arī piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem Virešu pagasta Sikšņos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html Sebris Eduards 1899 – 1946, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris – čekistu noslepkavots nacionālo partizānu grupas komandieris. 1946. gada oktobrī Palsmanes Eduarda Reinerta grupa apvienojās ar Eduarda Sebra grupu. Apvienotās grupas komandēšanu uzņēmās E.Sebris. Viņam piemiņas zīme uzstādīta arī Lizuma pagasta Velēnas Sila kapos. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

SEBRIS IMANTS, 1925-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SEBRIS VALTERS, 1924-1949, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SEGLIS EDUARDS, 1915-1955, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SĒKLIŅŠ JĀNIS (1911.-1946.23.II) -Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. 1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Sēkliņš Jānis, (1911.-1946.23.II) – elektrotehniķis, virsnieka vietnieks, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

SELGA EDGARS (UMURS), 30.06.1941, elektrotehniķis – 🕇krita 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama nacionālo partizānu sadursmē ar lieliniekiem. Uz Vecbebru piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem. Bebru pagasta Zutēnu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Edgara Selgas individuāls apbedījums. Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns Edgars Selga. Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SERDĀNS VILIS (SERDENS), Rugāju pagasta policijas kārtībnieks, 2. Pasaules karā kritis latviešu policijas bataljonu karavīrs, apbedīts 1941. gada 23.novembrī brāļu kapos; 🕇miris 16. novembrī no ievainojumiem, kas gūti 29. oktobrī kaujā ar sarkanajiem partizāniem. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SERDŽS JĀNIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SĒRMAUKŠS REINHOLDS, 1923-1944, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SILAVNIECE TEKLA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SILIŅA ILGA, 1922., nacionālā partizāne, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībniece, 🕇kaujā kritusī 1950. 3.II. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

SILIŅŠ ALBERTS, 1950.10.V., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, čekas operācijās 🕇nošautais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

SILIŅŠ ĒRIKS, 1907., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, padomju lēģerus pārcietušais, 🕇miris lēģerī. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html Siliņš Ēriks, Čevera gr., Vandzenes pag. 1950. g., nr. 6553. Viens no 70 čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

SILIŅŠ FRICIS, Dundagas pag. 1949. g., nr. 38716. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

SILIŅŠ OSVALDS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SILIŅŠ VOLDEMĀRS (dz. 1924.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā 🕇kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

SILIŅŠ VOLDEMĀRS, 1925.g. – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Siliņš Voldemārs – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

SIĻĶE KRISTAPS – uz piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Ukros pie bijušās pamatskolas. LNPA, LLKS. Ukru pagasta nacionālajiem partizāniem 1944.g. – 1954.g.cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 🕇krita 1948.gada 26. oktobrī Ukru pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

SĪMANIS JĀNIS, 1877-1952. Izsūtījumā 🕇bojā gājušais. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

SINKA EDGARS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Sinka Edgars – šoferis, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SINKA EDMUNDS, 1915-1948, 🕇noslepkavots kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SINKA EDUARDS – Jaunpiebalgas pagasta Abrupē Jaunpiebalgas–Vecpiebalgas ceļa kreisajā pusē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem pie bijušā pagastnama, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik izstādīja apskatei un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai 🕇kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas.“Cīņā pret komunistisko režīmu kritušie nacionālie partizāni. Šajā vietā padomju okupanti pameta savus upurus latviešu iebiedēšanai.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

SIPENIEKS RŪDOLFS – 1941. gada 28. jūnijā Viesītē pie Eķengrāves muižas 🕇kritušais Saukas nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Viesītes Vecajos kapos https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SIPROVIETIS ANTONS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SIRBIKE JONAS – “JANIS” – PAŅEMŪNES. Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vietā. Nacionālajiem partizāniem cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu no 1944. – 1952. gadam 🕇kritušajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SIRSNIŅŠ FRICIS, Dundagas pag. 1945. g., P-10905. Viens no 70 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

SKABARGA KĀRLIS – nacionālais partizāns, 🕇kritis par Latvijas godu un brīvību. Ērgļu pagasta Katrīnā (Katriņā) piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Šis ir pirmais piemineklis nacionālajiem partizāniem, kas uzstādīts Latvijā, izbeidzoties komunistiskajai okupācijai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

SKANGALE ANTOŅINA – 🕇mirusi izsūtījumā 1949 – 1957. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem.

SKOPIŅŠ JĀNIS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SKUDRA ALBERTS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

SKUJIŅŠ EDUARDS, 1884-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

SKUJIŅŠ JĀNIS – 🕇kritis 1949. gada 30. aprīlī; pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. Ēvelē pie Ēveles luterāņu baznīcas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

SKUJIŅŠ V. – cīņu pret nacionālajiem partizāniem Kurzemē pēc 1945. gada 9. maija vadīja LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta (Ie TK) daļa cīņai ar bandītismu, katrā Kurzemes apriņķī darbojās tās apriņķu nodaļas. Partizānu apkarošanā piedalījās LPSR VDTK apriņķu daļām pakļautie Iznīcinātāju bataljoni, visos Kurzemes apriņķos dislocējās speciālā karaspēka – PSRS Iekšlietu karaspēka 5. strēlnieku divīzijas apakšvienības, kā arī PSRS Robežapsardzības karaspēka apakšvienības. Arhīvu materiālos ir saglabājies ļoti maz informācijas par nacionālo partizānu darbību 1945. gadā Liepājas apriņķī. Pirmais „Informatīvais ziņojums par cīņu pret bandītismu” Liepājas apriņķī rakstīts 1945. gada 9. augustā. Citā avotā minēts, ka V.Skujiņa grupas dalībnieki 1945. gada maijā nošāvuši Katvaru pagasta partorgu V… un milicijas pilnvaroto Veitiņu.

SLAVINSKIS ĀDOLFS (“LAIVINIEKS”) – oficiāli Balvu pagasta Romūkstu grupa bija pakļauta Ādolfam Slavinskim, 🕇kritis 1947. gadā. Balvu pagasta Romūkstu grupā kopumā bija 32 cilvēki, kas 1945. gada vasarā dzīvoja teltenēs mežā aiz Sitas stacijas. Oficiāli grupa bija pakļauta Ādolfam Slavinskim, (“Laiviniekam”, kritis 1947. gadā). Kā liecinājis nacionālo partizānu atbalstītājs Rihards Berķis, šī grupa izturējusies ļoti bezrūpīgi un nav ievērojusi nepieciešamo piesardzību. 21. jūlijā grupu ielenca PSRS iekšlietu karaspēks. Kaujā, kuras laikā partizānus komandējis Pēteris Sarkanis (“Sultāns”), krita desmit partizāni – septiņi vīrieši un trīs sievietes. Berķis starp kritušajiem min arī Vili Raimondovu un Albertu Spički (“Adatiņš”). Savukārt sagūstīts ticis Zigfrīds Buliņš (“Grava”). https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Slavinskis Ādolfs – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SLIKŠĀNS, 1925.-1949.16.V – nacionālais partizāns Pētera Prauliņa grupā, 🕇krita 1945. gada 13. februārī Dimantu mežā kaujā ar čekas karaspēku. Mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Aknīstē izveidotajos Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapos.Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes autoceļa malā nacionālo partizānu grupas piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SLIŠĀNS JĀZEPS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SLUCKIS ALOIZS, 28.05.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SLUCKIS BROŅISLAVS “INDULIS” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Sluckis Broņislavs («Indulis») – pēdējais LNPA vadītājs pēc Pētera Supes bija Circāns Antons (“Vārpa”), krita kaujā 1947. gada 7. jūlijā, bet pēdējo LNPA vadītāju leitnantu Broņislavu Slucki («Induli») sagūstīja 1953. gada 15. janvārī. Sluckis Broņislavs – Indulis, 15.02.1953 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SLUCKIS MARJANS – RITUMS, 18.06.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SLUCKIS MATEUŠS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SMALIĶIS JĀNIS – nacionālais partizāns, 🕇krita 1947. g. vasarā čekistu ielenkts. Dzērbenes pagasta “Kaupēnos” piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Uzstādīta vietā, kur 1947. gadā čekistu ielenkti krita seši nacionālie partizāni. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

SMALIĶIS ROBERTS, 1910., 1948. g. februārī 🕇kritis kaujā ar čekistiem Latvijas nacionālais partizāns no “Dukuļiem”. Drustu pagastā piemiņas akmens nacionālajam partizānam Robertam Smaliķim. Atrodas Drustu pagastā pie Drustu–Raunas lielceļa Blakus Skripstu autobusa pieturai.Ņemot vērā to, ka iepriekš mežā partizānu bijušā bunkura vietā aiz Oškalniem Palsas krastā (no Drustu–Raunas lielceļa pie Skripstiem pagrieziens pa labi) uzstādītā piemiņas zīme (Baltais krusts) nacionālajam partizānam Robertam Smaliķim atrodas stipri nomaļus un garāmbraucējiem nav pamanāma, vietējais aktīvists Jānis Ieviņš ar patriotiski noskaņoto vietējo uzņēmēju atbalstu, par spīti pašvaldības iestāžu iebildumiem, 2012. gada augustā uzstādīja Smaliķim veltītu piemiņas akmeni arī Drustu–Raunas lielceļa malā pie pagrieziena uz “Oškalniem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

SMELTERS VIKTORS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu Ludvigovas kaujas dalībnieks. Par Ludvigovas kauju, kas notika pusceļā starp Ilūksti un Bebreni 1945. gada 3. augustā (piemiņas stēlā minētais datums, domājams, ir neprecīzs), tās dalībnieks Viktors Smelters 1992. gadā Totalitārisma seku dokumentācijas centram stāstījis sekojošo: “Pēc [Ilūkstes partizānu pulka komandiera Staņislava] Urbāna pavēles 1. bataljona komandieris O. Sudrabiņš mūs, četrus Staņislava Tamaņa vada vīrus, nozīmēja gājienam uz Eglaini. Mums bija jāpavada uz pulka štāba novietni lietuviešu partizānu grupa. Reizē ar mani gāja Jānis Bukeika, Pēteris Klaucāns un Kazimirs Malaševskis. Nakti pavadījām manas sievas vecāku mājās “Lībiešos” piecus kilometrus no Eglaines. Rītā mūs sagaidīja Kaminčas grupas komandieris Jānis Jaunzems un aizveda pie lietuviešiem. Atpakaļ uz Bebrenes mežiem mūs pavadīja arī Aloiza Gabra Eglaines grupas vīri. Kopā bijām ap 40 vīru. Ludvigovas pļavās mūs pārsteidza sarkanarmiešu ķēde, cenšoties ielenkt. Pirmie uguni atklāja lietuvieši. Kaujas vadību uzņēmās Jānis Jaunzems, pavēlēdams noturēties līdz tumsai. Pirmais krita Voitišķis, tad man blakus Ludvigs Tamanis. Starp četriem kritušajiem Eglaines partizāniem bija arī Alberts Strods un grupas komandieris Aloizs Gabris. Mēs tikām izklīdināti. Bataljona novietnē mēs četri atgriezāmies otrā dienā, pārējie – pēc nedēļas.” https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Smelters Viktors – legalizējās tikai 1955. gadā kā pēdējais nacionālais partizāns no Dvietes. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

SMILTĒNS, kaprālis, #partizāns, izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Ceļā uz Limbažiem Rekes grupai pievienojušies vēl vairāki brīvprātīgie — divi privāti motocikletisti, 1 automobilists un netālu no Ādažiem no sarkanarmijas izbēguši latviešu karavīri: kaprālis Smiltēns ar vienu krievu vieglo tanketi un citi ar vienu smago un vienu vieglo mašīnu… Vispirms pilsētā iedrāzusies kapr. Smiltēna vadītā tankete, bet aiz tās strēlnieku un patšauteņu grupas. Sarkanie atklājuši niknu uguni no namu logiem, bēniņiem un pagrabiem. Sākušās tuvcīņas, mestas rokas granātas, sarkanie šāvuši sprāgstošām lodēm. Sarkanajiem palīgā nākušas biezas krievu matrožu ķēdes. Taču ar sekmīgu flankējošo patšauteņu uguni tām nodarīti lieli zaudējumi. Ļoti strauji un sekmīgi darbojusies kaprāļa Smiltēna tankete. Taču uznācis bargs pērkona negaiss, un sliktās redzamības dēļ tankete iestigusi staignā vietā ģimenes dārziņos. Neraugoties uz kopīgām pūlēm tanketi nav bijis iespējams atbrīvot. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

SMIĻĢE-DANCE SKAIDRĪTE – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

SMIĻĢIS ALFRĒDS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

SNIEDZIŅŠ EGĪLS, Talsi, 1961. g., P-10831. Viens no 70 #čekas tiesātiem 70 Talsu rajona nacionāliem partizāniem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis Sniedziņš Egīls, 1921. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

SNIKUS ARTURS (1926) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SNIĶERIS ILMĀRS, leitnants, pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas iegāja mežā dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā, lai turpinātu cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās, turpināja cīņu līdz 1950. gadam. Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

SOKOLOVS VASILIJS “KRIEVIŅŠ”, VLADIMIRS (1922? -) – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

SPALVIŅŠ EDGARS – kritis 1949. gada 30. aprīlī; pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā 🕇krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. Ēvelē pie Ēveles luterāņu baznīcas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

SPĀRNS ARNOLDS – kā pēdējais zināmais nacionālais partizāns ne tikai Kurzemē, bet arī visā Latvijas teritorijā jāmin Arnolds Spārns no Liepājas apriņķa Priekules pagasta, kurš sākotnēji darbojās Žaņa Mažēna grupā. Viņš #iznāca no meža tikai 1959. gada decembra beigās. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

SPIČKE ALBERTS (“ADATIŅŠ”) – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPILVA JĀNIS, 1917.-1946.13.XII ASŪNES PAG. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

SPRANCIS VILIS (1916–1944) – Apē Pilsētas kapos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

SPRIDZĀNS KONSTANTĪNS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

SPRIGULĪTIS J., 🕇10.10.1944. Uz Vecbebros piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SPROĢIS ARNOLDS – nacionālo partizānu sakarnieks – izlūks. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPROĢIS ĒRIKS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPROĢIS ZIGFRĪDS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPRUDZĀNS (”CINTIŅŠ” – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

SPRUKLIS JĀNIS – TARZĀNS, 27.10.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPRUKULE AGATA – ELVĪRA, 06.04.1951 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPRUKULE ANNELE – LAIMA, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPRUKULIS DONATS – KASPARS, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPRUKULIS JĀNIS – KRAUJA, 23.03.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SPUNDE JĀNIS (“OBERS”) – 1947.g. 14. februārī, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

STABIŅŠ IMANTS, 1927-1944, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

STĀMERS OĻĢERTS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

STANKEVIČS ARVĪDS, #dezertējis no Litenes armijas vasaras nometnē izvietotā 24. teritoriālā strēlnieku korpusa, 🕇kritis aizsargājot Sikšņu tālruņu centrāli cīņā pret bruņotu komunistu grupu 1941. gada 4. jūlijā. Gaujienas kapos, GPS 57.512054, 26.407893, trīs 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu individuāli apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

STANKEVIČS JURIS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Stankēvičs Juris, 1946. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

STAŅISLAVS VOITIŠĶIS (dz. 1903) – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes pulka nacionālais partizāns, 🕇kritis cīņā pret padomju okupantiem pie Ludvigovas 1945. gada 4. augustā. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā.

STAPĀNS JĀNIS, 1910-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

STARIS ANTONS, 1909.-1953.III – nacionālais partizāns. Dunavas pagasta Celminiekos “Kuršu” sētā piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

STĀVAUSIS ĒRIKS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā, 1945.gada rudenī rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika 🕇iznīcināts. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

STEBERS ROLANDS “SNIĶERS” – no četru cilvēku grupas, kas atdalījās no Jāņa Bitāna–Liepača vienības, kas operēja Mālupes–Bejas pagastu teritorijā, un uzsāka patstāvīgu darbību Ziemera–Jaunlaicenes–Veclaicenes pagastos. 1950.gada 3.martā 🕇sadega čekistu nodedzinātā šķūnī Igaunijā Napkes mājās. Partizānu mītnes vieta bija Igaunijas robežas tuvumā, netālu no Rīgas–Pleskavas šosejas, kādā uzkalniņā pamatīgi izbūvētā bunkurā. Grupas dalībnieki bija bruņoti ar mašīnpistolēm un pistolēm, bija arī ložmetējs.1950.gada 2.martā čekisti bunkuru atklāja, taču partizāni to jau pirms divām stundām bija pametuši, jo netālu dzīvojošais atbalstītājs Augusts Jansons paspēja tos brīdināt. Tomēr atkāpšanos sarežģīja svaigi uzsnigušais sniegs, kurā bija labi saskatāmas pēdas. Partizāni patvērās robežas Igaunijas pusē esošo “Napkes” māju šķūnī. Tur viņus 3. martā ielenca čekisti. Pēc ilgākas apšaudes čekistiem izdevās no laukakmeņiem mūrēto šķūni aizdedzināt. Ilgmārs Bukāns, Rolands Stebers un Elvīra Kangsepa kopā ar jaundzimušo meitiņu sadega. Pēterim Vikam izdevās izlēkt pa šķūņa logu un paslēpties mājas bēniņos, kur viņu arī atrada un nošāva. Pēc komunisti nodedzināja arī pārējās saimniecības ēkas, bet kritušo partizānu līķus nogādāja Alūksnē.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

STEFANS ANDREJS, 1898.gada 24.decembrī Nīcas pagastā. Durbes Priediena kapos ir piemiņas akmens LKOK Andrejam Stefanam. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915.gada septembrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās pie Smārdes, Ķekavas, Ikšķiles un Ložmetējkalna. Apbalvots ar trim Jura krustiem, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. gada 28. janvārī Liepājā, ieskaitīts Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Cēsu rotā. Piedalījies visās rotas kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, bet vēlāk cīnījies 2. Ventspils kājnieku pulka ložmetēju rotas sastāvā Paaugstināts par virsseržantu. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 24. martā, “kad ienaidnieka bruņuautomobilis vērsa stipru uguni pret rotas kreiso spārnu, tai forsējot Lielupi, S. ar smago ložmetēju apšaudīja pretinieku un piespieda to atkāpties, tā veicinot Kalnciema ieņemšanu”. Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. No 1922. gada dienējis robežapsardzībā Ziemupes pagastā. Neatkarības pēdējos gados Iekšlietu ministrijas dienestā, Durbes policijas priekšnieks, 6.Aizputes aizsargu pulka jūras rotas vada komandieris. 1942-1943. gadā dienējis 16.policijas bataljonā, par Neveles operāciju apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru. Pēc atkārtotās komunistiskās okupācijas aizturēts un nonācis #filtrācijas nometnē Maskavas apgabalā, taču slimības dēļ 1946. gadā atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā kopā ar diviem jaunākajiem dēliem – Arvīdu un Ojāru – iesaistījies nacionālo partizānu cīņā, darbodamies Viļa Rozenberga grupā. 1950.gadā atkārtoti apcietināts un notiesāts uz 20 gadiem #koncentrācijas nometnē. 1951.gada 27.jūnijā nometnes vadības inscenētas provokācijas laikā Taišetā, Novaičumā 🕇noslepkavots. https://karavirukapi.blogspot.com/2019/06/durbes-priedieka-kapos-pieminas-akmens.html Stefans Andrējs – uz LNPA uzcelta pieminekļa Durbes Priedienas kapsētā ar 58 nacionālo partizānu, pretestības kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju vārdiem. https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/durbes-priediena-kapos-piemineklis.html

STEPANOVS, jaunkareivis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., pazudis bez vēsts Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Stepanovs, jaunkareivis, “bez vēsts pazudis kaujas laikā”, 1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Domājams, 🕇kritis. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

STEPANS ALBERTS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

STIKUTS STANISLAVS, 1921.-1946.13.XII Asūnes pag. Uz piemiņas zīmes Asūnes pagasta 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/2020/08/asune-pieminas-zime-nacionalajiem.html

STĪPNIEKS PĒTERIS – Sinoles pagasta “Mačānu” saimnieks. Apbedīti nacionālo partizānu izlūki Jānis Pušķis un Jānis Kamarūts, kas 1945. gada 5. decembrī krita toreizējā Sinoles pagasta “Mačānos”. Sinoles nacionālo partizānu izlūki Jānis Pušķis un Jānis Kamarūts, kas sekoja tobrīd čekas karaspēka izvērstajās mežu ķemmēšanas operācijas gaitai, 1945. gada 5. decembrī iegāja “Mačānu” mājās. Tajā pašā laikā māju pagalmā vairākos pajūgos iebrauca arī čekisti. Partizāni mēģināja izbēgt pa logu, taču čekisti paspēja atklāt uguni. Pušķis krita uz vietas, bet ievainotajam Kamarūtam izdevās patverties aiz pagraba uzbēruma. Viņš turpināja atšaudīties, kamēr beidzās munīcija. Lai nekristu lielinieku gūstā, Kamarūts uzspridzinājās ar rokas granātu. Apšaudē tika nogalināts arī NKVD leitnants.čekisti 🕇noslepkavoja arī māju saimnieku Pēteri Stīpnieku. Nogalināto partizānu līķus lielinieki pameta kaujas vietā. Kaimiņos esošajās “Lināju” mājās dzīvojošie partizānu atbalstītāji – Kasparu ģimene – uzņēmās kritušo apbedīšanu. Par kapa vietu tika izraudzīta viena no augstākajām Sarkano kalnu virsotnēm. Tika noturēta pat improvizēta bēru ceremonija. Lai gan mācītāju partizānu atbalstītāji neuzdrošinājās uzaicināt, ar netālu (gaisa līnijā apmēram septiņus kilometrus) esošās Vēlēnas baznīcas pērminderi tika sarunāts, ka viņš noteiktā laikā zvanīs dievnama zvanu, kura skaņas bija labi sadzirdamas arī Sarkanajos kalnos brīdī, kad zārku ielaida kapā. Pēc tam bērinieki nodziedāja dažas notikumam piemērotas garīgas dziesmas.Kapavieta netika maskēta, un to iezīmēja ar vienkāršu koka krustu. Lai gan čekisti un “istrebiķeļi”, bet vēlākajos gados vietējie komjaunieši ik pa laikam kapavietu izpostīja, vietējie iedzīvotāji visu komunistiskās okupācijas laiku to pastāvīgi atkal sakopa. Lizuma pagastā Sarkanajos kalnos aptuveni kilometru uz austrumiem no “Linājiem” nacionālo partizānu Jāņa Pušķa un Jāņa Kamarūta apbedījums.https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

STIRNA, kapteinis, tiltu apsardzes vienības komandieris Jelgavas aizstāvēšanā 1944. 28. VII – 8. VIII līdzās Latviešu leģiona 15.grenadieru apmācības un papildinājuma brigādes (15. latviešu apmācības un rezerves vienības) daļām.

STRAKŠAS JUSTĪNA – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

STRAPCĀNS BERNARDS, 28.06.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

STRAUME NIKOLAJS (BUKS; 1938.g. mainījis uzvārdu uz STRAUME), 31.12.1911 – kapteinis leģionā, partizānu grupas vadītājs Talsu apriņķa Vandzenes u.c. apkārtējo pagastu teritorijā. Grupai sākumā pievienojās Pēteris Čevers. Piemiņas akmens atrodas pie Slokas-Talsu šosejas, netālu no Rideļu dzirnavām. Kapteiņa Nikolaja Straumes (“Buks”) nacionālo partizānu grupa izveidojās drīz pēc vācu armijas kapitulācijas un darbojās Tukuma un Talsu apriņķa mežos. Grupas pamatsastāvu veidoja Latviešu leģiona virsnieki un karavīri, kuriem pievienojās arī vietējie iedzīvotāji. Zināmi 38 dalībnieku vārdi. 1945.gada decembrī grupa Laucienas pagastā ierīkoja ziemas bunkuru 10 – 12 cīnītājiem. 1946.gada janvārī nometni mēģināja ielenkt padomju Valsts drošības Tautas komisariāta karaspēks, taču visa grupa bez zaudējumiem sekmīgi izgāja no ielenkuma. Laikā no 1947.gada marta līdz 1948.gada oktobrim padomju karaspēks veica vairākas operācijas arestējot nacionālo partizānu atbalstītājus un vairākās kaujās nogalinot cīnītājus. Nikolajs Straume tika 🕇nošauts 1948.gada 13.oktobrī. Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem. 1943. VIII 20. Apbalvots ar Dzelzs Krusta II klasi, 1943. Abavas 25. bataljona virsnieks, 1944/1945. Grenadieru XV divīzijas kapteinis. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/687?0 Straume Nikolajs – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Engures, Zentenes un Laucienes pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Straume, Nikolajs, 1911. gada 31. decembrī, nacionālo partizānu vadītājs, kapteinis, pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas iegāja mežā dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā, lai turpinātu cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās, krita 1948. gada oktobrī. Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html 1937. gadā beidzis Latvijas Karaskolu, dienējis Bruņoto vilcienu pulkā un 1. jātnieku pulkā. Otrā pasaules kara laikā Nikolajs Straume dienējis leģionā, piedalījies kaujās pret Sarkano armiju Latvijas–Lietuvas robežas rajonā, bet kara beigās nonācis Kurzemē. Pēc tā dēvētā Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, līdzīgi daudziem latviešu karavīriem, Straume iegāja mežā, lai turpinātu cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās. Viņa vadītā partizānu grupa 1945. gada vasarā bāzējās dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā. Straumes grupa pamatā sastāvēja no bijušajiem leģionāriem. Tās sastāvā bija vairāki pieredzējuši virsnieki – majors Oto Akmeņkalējs, kapteinis Aleksandrs Zeņķis, virsleitnants Jānis Gura, leitnants Ilmārs Sniķeris un leitnants Jānis Bišs, kā arī kapteinis Pēteris Čevers, kas vēlāk izveidoja savu grupu un turpināja cīņu Vandzenes mežos. Straume bija arī viens no Kurzemes partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem, uzturēja sakarus ar partizānu grupām Talsu un Tukuma rajonā, kā arī Kabilē un Usmā. Nikolajs Straume krita 1948. gada oktobrī, bet atlikušie viņa grupas partizāni turpināja cīņu līdz 1950. gadam.Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

STRAUPENIEKS – Liepājas tehnikuma audzēknis. Galvenie boļševiku apcietinātāji — Incenbergs, Kalniņš, M. Drāznieks u.c. devās uz Rucavu, lai tur nodibinātu sakarus ar vācu armijas priekšējām vienībām, jo telefona vadi bija bojāti. To salabošanu uzņēmās Liepājas tehnikuma audzēkņi J. Cukurs un Straupenieks. 27. jūnijā telefona līniju arī salaboja. Telefoniskā sarunā ar Rucavā novietotām vācu karaspēka daļām lūdza dot mums ieročus cīņai ar boļševiku bandām. Skat. Drāznieks Miķelis https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

STRAUPMANIS EMĪLS, 1914. gada 30. septembrī, Smārdes pagasta Kalnžagaru māju saimnieks un aizsargs, 1941.gada 30.jūnijā sadursmē ar lieliniekiem Smārdes mežos 🕇kritušais nacionālais partizāns. Vārds iekalts Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā. Smārdes pagasta Sprostu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Emīla Straupmaņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

STRAUTIŅŠ ŽANIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

STRAUTNIEKS, virsleitnants – partizānu grupas izveidotājs Jaungulbenē. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Jaungulbenes Lauksaimniecības mehanizācijas skolas direktors Dzelzsgalvis kopā ar virsleitnantu Strautnieku 16. jūnijā no nacionāli noskaņotajiem skolotājiem un skolniekiem izveidoja partizānu grupu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

STRAUTS VALDIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

STRAZDIŅŠ ŽANIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Īles partizānu grupas dalībnieks.

STRAZDIŅŠ, 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

STRAZDS PĒTERIS, 1906-1952, nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK 🕇kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

STREIKUS ANTANAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

STREIKUS PETRAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem. GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

STRODS ALBERTS, (dz. 1925) – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes pulka nacionālais partizāns, 🕇kritis cīņā pret padomju okupantiem pie Ludvigovas 1945. gada 4. augustā. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā.

STULPIŅŠ RIHARDS no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Stulpiņiem” – Pārupa Riharda partizānu grupas dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Stulpiņš Rihards – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku (čekas specgrupas) operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Stulpiņš Rihards, (1923. – 1946. 2. VII) – uz piemiņas akmens iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

STUNDŽA ANTANAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

STŪRIŠKA JĀNIS, LEĢIONĀRS – Ilūkstes partizānu pulka 1.bataljona Dvietes rotas komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

SUDRABIŅŠ OTTO RŪDOLFS, 1899. gada 30. aprīlī – virsnieka vietnieks, leitnants. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka 1.bataljona komandieris. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Sudrabiņš Otto – virsnieka vietnieks, Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas izveidotājs. Mērķtiecīgāka nacionālo partizānu grupu organizēšanās noritēja 1945. gada pavasarī, kad aprīlī bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Otto Sudrabiņš no Dvietes, Rubenes un Bebrenes pagastu partizānu grupām izveidoja rotu, kura sastāvēja no četriem vadiem: 1.Dvietes – vadīja bijušais aizsargs Staņislavs Tamanis; 2.Dvietes-Pilskalnes – vadīja bijušais leģionārs Francis Beļķēvičs; 3.Bebrenes – vadīja bijušais Latvijas robežsargs, dvietietis Donats Ķeiris un 4.Dunavas – vadīja Antons Baranovskis-Platkanis. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf Sudrabiņš Otto, Ilūkstes nacionālo partizānu komandieris /1945/, pulka bataljona komandieris. Atteicies legalizēties. Strods, H. Latvijas nacionālo partizānu karš. III. Dokumenti, apcerējumi un atmiņas, 1944-1956. 2003. 74. lpp.

SUPE ĀDAMS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE ALDONA – Pētera Supes māsa;. Jau pirms 1945.gada jūlijā tika #arestētas Supes māsas Mihalīna, Genovefa un Aldona. Arī Genovefa tika nošauta 1946. gada 9. septembrī.

SUPE ANTONS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE BĒRTULIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE BROŅISLAVS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE DOMENIKS “AKMEŅKALNS” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE EMĪLIJA – Pētera Supes māte; okupācijas varasiestādes 1945.gada jūlijā nodedzināja Supes ģimenes rentes māju toreizējā Viļakas pagasta Aizgalienā un 🕇noslepkavoja viņa vecākus Vincu un Emīliju Supes.

SUPE GENOVEFA – Pētera Supes māsa. Jau pirms 1945.gada jūlijā tika #arestētas Supes māsas Mihalīna, Genovefa un Aldona. Genovefa tika 🕇nošauta 1946. gada 9. septembrī.

SUPE IGNATS – SMILGA, 07.02.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE JĀNIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE JEZUPS – Strods, 07.02.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE MIHALĪNA – Pētera Supes māsa. Jau pirms 1945.gada jūlijā tika #arestētas Supes māsas Mihalīna, Genovefa un Aldona. Arī Genovefa tika nošauta 1946. gada 9. septembrī. Supe Mikalīna – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

SUPE PĒTERIS, “Cinītis”, Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs – 1946.g. 1.04. Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta “Jaunzemu” mājās 🕇nošauti: Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs Pēteris Supe “Cinītis” un Heinrihs Auseklis “Tērauds”. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Tā Vilhelms Keišs no Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Surikavas 1943. gadā, sākoties vācu mobilizācijai, skaidri pateica savam vecākajam dēlam Jānim: «Tu nekarosi ne par vāciešiem, ne krieviem, bet tikai par Latvijas brīvību.» Izvairījies no mobilizācijas vācu armijā, Jānis Keišs neaizgāja arī krievu Sarkanajā armijā, bet 1944. gada rudenī devās mežā, kur sāka organizēties latviešu nacionālie partizāni. 1944. gada 2. oktobra naktī vācieši Abrenes apriņķī desantēja 11 vīru lielu diversantu grupu ar kodēto nosaukumu «Lapland». To vadīja bijušais apriņķa galvenais agronoms Pēteris Supe («Cinītis») un viņa vietnieks LU Tautsaimniecības fakultātes students Staņislavs Ločmelis («Dūze»). 1944. gada 10. decembrī viņi nodibināja Latvijas Nacionālo partizānu apvienību (LNPA). Dibināšanas brīdī tajā iekļāvās septiņas partizānu grupas ar 123 vīriem. 1945. gada rudenī LNPA apvienoja ap 1000 nacionālo partizānu, un organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji arī Madonas apriņķī. Par spīti okupācijas varas pārspēkam, LNPA spēja darboties līdz pat 1953. gadam. P. Supes izstrādātie LNPA statūti noteica: «1§. Latvijas Nacionālo partizānu apvienība (LNPA) ir nacionāla latvju tautas militāri politiska organizācija, kas apvieno aktīvos brīvības cīnītājus un darbojas Latvijas okupācijas varai slepeni. [..] 3§. Apvienība atrod savas tiesības, izteiktas Apvienoto Nāciju ietvaros un spēkā esošā Latvijas Satversmē, kādēļ tā ir legāla Latvijas valsts organizācija un var izteikt zināmas latvju tautas daļas brīvo gribu. 4§. Apvienība uzstāda par savu augstāko mērķi cīnīties ar ieročiem rokās un politiski, kopā ar latvju tautas lielāko vairumu par neatkarīgās demokrātiskās Latvijas Republikas atjaunošanu. 1945. gada janvāra sākumā LNPA partizāni pēc P. Supes pavēles sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni, ko bez pārspīlējuma var uzskatīt par lielāko partizānu nometni visā Baltijas reģionā. Tās oficiālais partizānu nosaukums bija «Saliņu mītnes», bet tautā tā tika dēvēta arī par «Jauno Berlīni». Nometnē bija uzbūvētas 24 zemnīcas (paredzētas 20—30 cilvēkiem), divi staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktava, maizes ceptuve un baznīca. Nometnē darbojās arī īpaši izveidota partizānu tiesa, kas sodīja gūstā saņemtos padomju aktīvistus. Baznīcā katru dienu dievkalpojumus noturēja LNPA prezidija priekšsēdētājs, Šķilbēnu pagasta Rekovas katoļu draudzes prāvests Ludvigs Štagars («Pabērzs»). Kopumā nometnē uzturējās ap 350 cilvēki, kuru vidū bija arī ap 30 sievietes. Nocietinājumus dziļā sniega dēļ neveidoja, bet paredzēto pozīciju vietās izvietoja baļķus. Pirms nometnes atradās nocietināts priekšpostenis. Tajā pēc kārtas dežurēja viena partizānu grupa, kura kontrolēja iebraucējus un izbraucējus. Bez vadības atļaujas neviens nometni atstāt nedrīkstēja. Bez tam tika izvietoti arī trīs maskēti ārējie posteņi. No nometnes katru nakti uzdevumos ar zirgu kamanām devās četras līdz sešas partizānu grupas. To pienākumos ietilpa gan pārtikas sagāde, gan kaujas uzdevumi. Partizāni vairākos gadījumos, uzbrūkot no slēpņiem, atbrīvoja arestētos iedzīvotājus, likvidēja sarkanos aktīvistus, kā arī sagūstīja un uz nometni nopratināšanai atveda pretinieka pretizlūkošanas dienesta «Smerš» (akronīms no krievu val. — «Nāvi spiegiem!») pilnvaroto Abrenes apriņķī leitnantu Pikuļevu. Regulārās kustības dēļ tolaik ceļš uz «Saliņu mītnēm» esot bijis pat vairāk iebraukts 1945. gada februāra beigās čeka bija noskaidrojusi aptuvenu partizānu nometnes atrašanās vietu, bet neticēja gūstekņu sniegtajām ziņām par partizānu skaitu, uzskatot, ka nometnē nevar atrasties vairāk par 30—40 cilvēkiem. Savukārt partizāni no sagūstīta «Smerš» leitnanta uzzināja, ka čeka zina viņu nometnes atrašanās vietu. Partizānu vadība, būdama pārliecināta par savu spēku, pēkšņu uzbrukumu negaidīja, jo viņu izlūkošana nebija manījusi jaunu ienaidnieka karaspēka vienību ierašanos Abrenes apriņķī. Iespēju, ka čeka uzbruks tikai ar apriņķī esošajiem spēkiem, partizānu vadība neņēma vērā. Tā nometnei, kurā atradās ap 350 partizāni, uzbruka NKVD (PSRS Iekšlietu tautas komisariāts) karaspēka 143. strēlnieku pulks 483 vīru sastāvā. Kauja ilga no 2. marta plkst. 7.30 līdz 19.30, kad kaujas troksnis līdz 3. marta rītam pieklusa. Abu pušu pozīcijas nometnes Priekšsalā atradās tikai 70 — 80 metru attālumā, un ilgākas vai īsākas apšaudes turpinājās ik pēc brīža. Kaujā krita un vēlāk no ievainojumiem mira 28 nacionālie partizāni, bet pretinieks zaudēja 46 cilvēkus. NKVD karavīrs Vasilijs Vorobjovs notikušo raksturojis šādiem vārdiem: «Bandīti ir nogalinājuši un ievainojuši daudzus mūsu karavīrus un virsniekus. Bandītiem bija iepriekš sagatavotas aizsardzības pozīcijas, un viņi mums izrādīja spēcīgu uguns pretestību, nelaižot mūs savas nometnes teritorijā. Bandīti daudzreiz pārgāja pretuzbrukumos, cenšoties mūs aplenkt un iznīcināt». Savukārt partizānu kaujas grupas komandieris Jānis Kozlovskis, atceroties kauju, rakstījis: «Šinī cīņā laikam biju vistuvāk nāvei, jo man, kad sniedzos pēc trofeju ložmetēja, uz pleca pie lāpstiņas labajā pusē izšāva cauri brezenta mētelim un visām drēbēm, labi vēl piededzinot ādu.» Nozīmīga loma Stompaku kaujas sekmīgā iznākumā bija bijušajam leģionāram kapteinim Jānim (Arvīdam?) Ozolam («Melnā bārda»). Viņš Stompaku apmetnē ieradās 1945. gada 26. februārī — tikai dažas dienas pirms nacionālo partizānu kaujas ar čekas karaspēku. Sarkanās armijas aizmugurē kopā ar adjutantu Pauli Grantiņu («Ventiņu») viņš bija palicis atkāpšanās laikā 1944. gada jūlijā. Nelegāli abi dzīvojuši Grīvas mežos Tilžas pagastā. Pēc ierašanās Stompakos kapteinis Ozols ātri iemantojis pārējo partizānu uzticību un iecelts par «Saliņu mītņu» komandantu. 2. marta agrā rītā, kad čekisti neilgā laikā bija ieņēmuši četrus bunkurus un tiem pretī stāvošajā «Žogotas» partizānu grupā sākusies panika un pat daļēja bēgšana, tieši Ozols bija tas, kas novērsa apjukumu un noorganizējis pienācīgu pretestību. Partizāni no «Saliņu mītnēm» un aplenktā Stompaku meža ar kauju izlauzās naktī no 2. uz 3. martu. Palīdzēja arī tas, ka naktī spēcīgi putināja. Galvenie partizānu spēki — ap 70 partizāni — kapteiņa Ozola vadībā devās uz Tilžas pagasta Grīvas mežiem. Tur 26. martā no Stompaku kaujā gūtajiem ievainojumiem mira LNPA vadītāja vietnieks Staņislavs Ločmelis («Dūzis»). Cīņas turpinājās. Kapteinis Ozols pēc vairākām sekmīgām sadursmēm ar okupantiem krita kaujā 1945. gada 28. aprīlī pie Rugāju pagasta Aparniekiem. LNPA turpināja vadīt Pēteris Supe («Cinītis»), kuru 1946.gada 1.aprīlī nogalināja čekas aģents — kaujinieks Jānis Klimkāns (kļička Dubin. Atklājās, ka Jaungulbenes pagasta Jaunzemjos sava brāļa mājās dzīvo bijušais Latvijas armijas pulkvedis Otto Klucis, kurš bija pieredzējis Latvijas armijas virsnieks un varētu vadīt plašākas kaujas operācijas. Nolēma, ka P. Supe un viņa vietnieks Heinrihs Auseklis (“Tērauds”; 1927–1946) kā LNPA pārstāvji, bet no LTS(p)A – J. Klimkāns dosies viņu pierunāt, lai pievienojas partizāniem. Tā bija pirmā reize, kad P. Supe kaut kur devās bez apsardzes, un tā izrādījās liktenīga. Padomju laika literatūrā lasāmi apraksti par varonīgo čekas aģentu, kurš viens pats tuvcīņā pieveicis divus bandītu barvežus. Patiesība bija citāda un daudz nežēlīgāka. Kad P. Supe, H. Auseklis un O. Klucis apsēdās pie galda, J. Klimkāns palūdza saimniecei padzerties svaigu pienu un devās viņai līdzi uz priekšnamu. Tur viņš atvilka automāta aizslēgu un, iegājis atpakaļ istabā, atklāja uguni. P. Supe tika nogalināts uz vietas, bet H. Auseklis vēl paguva iekliegties. https://www.president.lv/lv/media/5040/download ). Nākamais LNPA vadītājs Antons Circāns («Vārpa») krita kaujā 1947. gada 7. jūlijā, bet pēdējo LNPA vadītāju leitnantu Broņislavu Slucki («Induli») sagūstīja 1953. gada 15. janvārī. Stompaku kaujas gaita un iznākums ir atklāts arī PSRS NKVD karaspēka 143. strēlnieku pulka komandiera apakšpulkveža Kuzņecova 1945. gada 19. marta ziņojumā par operatīvo stāvokli AustrumLatvijā. Tajā minēts, ka «Stompaku purva meža rajonā slēpās bandītgrupa 400—500 cilvēku sastāvā. Bruņojumā lielkalibra ložmetēji, balsta ložmetēji, rokas ložmetēji, automāti, šautenes, granātas un liels daudzums patronu. [..] Apkārt bandītu nometnei bija izveidota aizsardzības līnija, 15—20 cilvēku sastāvā norīkota sardze, no kuras tika izlikti posteņi rietumu, dienvidu un austrumu virzienā. Banda izveidoja 15—20 cilvēku vienības, lai aplaupītu mājas un iznīcinātu padomju un partijas darbiniekus pagastu un apriņķu centru tuvumā esošajās mājās. [..] 1945. gada 2. marta sadursmē ar bandu pulka operatīvā vienība iznīcināja 28 bandītus, 40—50 tika ievainoti, 7 cilvēki sagūstīti. Banda, izmantojot spēcīgo snigšanu un nakts aizsegu, izgājusi no aplenkuma rietumu virzienā un grupās izklīdusi Liepnas mežā, bet galvenie spēki aizgājuši uz Grīvas mežu.» Pēc Stompaku kaujas lielākā daļa nogalināto partizānu tika izlikti atpazīšanai un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai Viļakā un Šķilbēnos. Kad Egļevas mežniecības grāmatvede L. Augustāne nogalināto cilvēku vidū atpazina savu vīru, viņa spēja sāpēs sakost zobus un to neizrādīt. Notraukusi sniegu no sava vīra sejas un papurinājusi galvu, viņa pagājusi malā, tā izvairīdamās no čekistu pratināšanas. Viļakas Brāļu kapos vēlāk svinīgi apglabāja tikai 18 okupācijas varas pārstāvjus, bet pārējos čekas karavīrus apglabāja Pitalovas vai Ostrovas kapos. Tas notika tāpēc, ka Viļakas centrālajā laukumā publiskai apskatei bija nomesti 19 nogalināto partizānu līķi, un nebija pieļaujams, ka tauta redz, ka komunistu zaudējumi ir bijuši lielāki. Daļu mirušo partizānu sameta bedrē pie Viļakas katoļu baznīcas žoga, kur 2005. gadā tika atklāta viņiem veltīta piemiņas vieta. Stompaku kauju var vērtēt kā lielāko un sīvāko kauju Latvijas partizānu kara vēsturē. 2011. gada 11. augustā Balvu—Viļakas šosejas malā tika atklāts piemineklis Stompaku kaujā kritušajiem 28 nacionālajiem partizāniem. https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta Supe Pēteris, 1920. gada 1.janvārī toreizējā Bokovas (vēlāk Janlatgales, Abrenes apriņķa Purvmalas) pagastā Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem. Pēc studijām sāka strādāt Abrenes agronomu birojā, uzkalpojoties līdz galvenā agronoma postenim. 1944.gadā, atkal tuvojoties PSRS karaspēkam, P.Supe atstāja Abreni un stājās nacistiskā Vācijas bruņoto spēku dienestā, tika ieskaitīts Abvēra (Abwehr) 212. frontes izlūkošanas grupā (Frontaufklärungstruppe 212). Pēc sagatavošanas diversantu skolā Austrumprūsijā 1944.gada 1.oktobrī Supes komandēto desmit vīru lielo grupu “Lappland” (“Lapzeme”) ar lidmašīnu desantēja Sarkanās armijas aizmugurē, kur viņš aktīvi uzsāka partizānu vienību veidošanu un apvienošanu, un jau 1944.gada 10.decembrī tika dibināta Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, kurā ietilpa partizānu grupas, kas darbojās Vidzemes un Latgales ziemeļdaļā. 1945.gada rudenī LNPA apvienoja aptuveni 1000 vīru. 1944. un 1945.gada mijā Supes vadībā tika iekārtota tagad plaši pazīstamā Stompaku nometne, kas bija viena no lielākajām partizāni novietnēm okupētajās Baltijas valstīs. Pēc Stompaku kaujas, kad nometni nācās atstāt, Supe turpināja partizānu apvienošanas darbu. Atriebībā par viņa darbību, okupācijas varasiestādes 1945.gada jūlijā nodedzināja Supes ģimenes rentes māju toreizējā Viļakas pagasta Aizgalienā un noslepkavoja viņa vecākus Vincu un Emīliju Supes. Jau iepriekš tika arestētas Supes māsas Mihalīna, Genovefa un Aldona. Arī Genovefa tika nošauta 1946. gada 9. septembrī. Pašu Supi 1946.gada 1.aprīlī toreizējā Gulbenes apriņķa Jaungulbenes pagasta Jaunzemju mājās kopā ar viņa vietnieku Henriku Ausekli 🕇noslepkavoja čekas varasiestāžu savervētais aģents – “Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības” jaunatnes organizācijas vadītājs Jānis Klimkāns. Supes mirstīgās atliekas, tērptas Latvijas armijas pulkveža formā, un ar uzrakstu “Latgales bandītu vadonis” čekisti par biedinājumu citiem izlika publiskai apskatei Viļakas centrā tagadējās autoostas teritorijā. Neskatoties un Supes nāvi, LNPA turpināja darboties līdz pat 1953.gadam. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Supe Pēteris, “Cinītis”, Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs – 1946.g. 1.04. Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta “Jaunzemu” mājās nošauti: Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs Pēteris Supe “Cinītis” un Heinrihs Auseklis “Tērauds”. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

SUPE STANISLAVS – DROSMIŅŠ, 07.02.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SUPE VINCS – Pētera Supes tēvs; okupācijas varasiestādes 1945.gada jūlijā nodedzināja Supes ģimenes rentes māju toreizējā Viļakas pagasta Aizgalienā un 🕇noslepkavoja viņa vecākus Vincu un Emīliju Supes.

SVARĀNS VILIS – Bērzpils pagasta nacionālais partizāns, 🕇krita 1946. gada 19. janvārī pie Lugažu ezera cīņā pret padomju okupācijas varu. Lazdukalna pagastā Slavītos (Slaveitos) piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SVĀRPSTONIS ALBERTS – SKUJENIEKS, 20.06.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SVĀRPSTONIS ARNOLDS – RUDZĪTIS, 18.03.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SVĀRPSTONIS ARVĪDS – MEDNIEKS, 01.07.1946 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

SVIKLIS PĀVILS, 🕇kritis 1941. 1. VII- partizānu izlūks. Aizsargs un Priekšēnu māju saimnieks Pēteris Blaus kopā ar bijušo policijas kārtībnieku Pāvilu Svikli no Liepkalnes bija devušies izlūkot, kur atrodas atejošās Sarkanās armijas daļas. Viņi, apbruņoti un ģērbušies aizsargu formas tērpos, neapdomīgi atklāti brauca pa lielceļu ar velosipēdiem. Pie Naudīcēniem (Emmas dzirnavām) viņus aizturēja lielinieki, kas abus partizānu izlūkus pēc pārmeklēšanas nošāva. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

ŠAICĀNS ALOIZS – GARAIS, 07.11.1948 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ŠAPOŠŅIKOVS DMITRIJS – dzelzceļnieks, 1941. gada 2. jūlijā pie Griķu kroga 🕇kritis nacionālais partizāns. 1941. gada 2. jūlijā četri Siguldas un Sējas nacionālie partizāni no Inčukalna vieglajā automobilī mēģināja sasniegt no lieliniekiem jau atbrīvoto Rīgu, lai lūgtu palīdzību vācu militārajām iestādēm. Taču netālu no Griķu kroga partizāni uzdūrās lielinieku vienībai, kas uz automašīnu atklāja ložmetēju uguni. Izglābties izdevās tikai vienam partizānam, kas, lai gan smagi ievainots, spēja nokļūt līdz tuvējām mājām un pa tālruni par notikušo informēt Inčukalna partizānu vienību.Siguldas kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ŠĀVĒJS PĒTERIS ARVIDS, 1920. -1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Šāvējs Pēteris Arvids, (1920.- 1946.23.II) – Lauksaimniecības akadēmijas 3. kursa students, kara žurnālists, partizānu avīzes “Kurbads” redaktors, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, kritis 1946. gada 23. februāra kaujā; Dzelzkalnu brāļu kapos. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ŠILEIKIS JONAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ŠIMPERMANIS ARTŪRS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ŠKAPARS DOMINIKS – Bērzpils pagasta nacionālais partizāns, 🕇krita 1946. gada 19. janvārī pie Lugažu ezera cīņā pret padomju okupācijas varu. Lazdukalna pagastā Slavītos (Slaveitos) piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ŠKIPURS ĀDAMS – Izvaltas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem, kas 1951. gadā slēpās Šaltupes mežā. Bunkuru, kas atradās netālu no toreizējās Veiguļu un Izvaltas pagastu robežas kāds nodevējs uzrādījis okupācijas varasiestādēm, un partizāni 🕇krituši apšaudē ar tos ielenkušajiem čekistiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

ŠķĒLE ALFRĒDS, 26 gadus vecs- 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Šķēle Alfrēds (dz. 1923.) – uz pieminekļa 1949.g. 17.martā kritušo Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā.

ŠĶOBE ELMĀRS – 1945. gada 30. oktobrī virsleitnanta Elmāra Šķobes vadībā 17 cilvēki pēc pārdroša plāna realizācijas no Jūrkalnes devās riskantā braucienā Zviedrijas krasta virzienā. Pēc 20 stundām laiva veiksmīgi sasniedza Gotlandes salu. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

ŠMERLIŅŠ JĀNIS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

ŠMERLIŅŠ KĀRLIS 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

ŠMIDTE ANNA – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

ŠMITS EMĪLS – 1914 27 VI – 1945 31 XII- nacionālais partizāns, 🕇kritis Kabiles kaujā ar komunistiskā okupācijas režīma karaspēku. Apglabāts ietā, kur no 1945. gada 31. decembra līdz 1946. gada 1. janvārim notika nacionālo partizānu Kabiles grupas kauja ar čekas karaspēku. Kabiles pagastā aiz Pusgaldiņiem pa labi no Kabiles-Rendas ceļa mežā pie bijušajām Āpuznieku mājām nacionālo partizānu Kabiles kaujas piemiņas vieta.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html Šmits Emīls, kritis Āpuznieku kaujā – 1946.gada 1.janvārī starp Kabili un Rendu pie “Apūznieku” mājām norisinājās viena no lielākajām kaujām starp nacionālajiem partizāniem un padomju okupācijas Valsts drošības komitejas vienībām.

ŠMITS JĀNIS – Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, nacionālie partizāni Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes studenta Jāņa Šmita vadībā jau jūnija beigās ieņēmuši Bebru pagasta izpildkomiteju un aizturējuši tās darbiniekus. Taču partizānus pārsteiguši lielinieki, kas ieradušies vairākās kravas automašīnās (saskaņā ar dažādiem avotiem bijuši divi vai trīs spēkrati). Pēc apšaudes partizāni bijuši spiesti atgriezties mežā. Sadursmē kritis vietējais aizsargs un LKOK Andrejs Ūbergs (sk.), elektrotehniķis Edgars Selga (Umurs) (sk.) un kāds R. Balodis. Precīzs šī notikuma datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, E. Selgam veltītajā sēru sludinājumā, kas tolaik publicēts laikrakstā “Tēvija”, kā viņa nāves datums minēts 30. jūnijs, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā, “Tēvija” kā šīs sadursmes datumu min 3. jūliju. Savukārt piemiņas akmenī kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs, bet kā E. Selgas un R. Baloža nāves datums minēts 30. jūnijs.A. Ūbergs (sk.) un E. Selga (sk.) apglabāti Bebru pagasta Zutēnu kapos, bet R. Baloža apbedījuma vieta pagaidām nav zināma. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ŠMITS JĀNIS – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietinātiem Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājiem. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

ŠMITS JURIS – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika #apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ŠMITS TEODORS – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ŠMITS ULDIS – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Šmits Uldis, (… – 1946.g. 2. VII) – uz piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

ŠMITS, kapteinis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Limbažu atbrīvošanas cīņā – Kārlis Rārs plkv.-ltn. Rekes un kapt. Šmita vadītā grupā 4.jūlijā no Rīgas ar divām smagām automašīnām devies caur Saulkrastiem uz Limbažiem. Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

ŠNEIDERE LIZETE – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

ŠNEIDERS (-1950.) – nacionālais partizāns, kura mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

ŠNEIDERS ARVĪDS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

ŠTERNBERGS ROMĀNS (JŪLIUS), dz. 19.augustā 1918., Krievija, Porhovā; 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos Kad 1944.gada septembrī Borisa Jankava Jagdverband Operatīvais štābs pārcēlās no Rīgas uz Kurzemi, tā sastāvā esošajā Informācijas daļā strādājošie darbinieki Teodora Jansona vadībā bija tie, kas izstrādāja nacionālo partizānu organizācijas darbības pamatprincipus. Jau 1943. gadā Rīgā, Fēliksa Rikarda vadībā strādājot vācu Drošības dienesta (SD) pakļautībā esošajā Latviešu kartotēkā (LK), šajā iestādē pulcējās nacionāli noskaņoti latvieši, kuri, izmantodami radušos iespēju, faktiski veica nelegālu darbību, kas bija vērsta pret vācu interesēm latviešu vidē. Tie bija Freds Launags, Oskars Mitrēvics, Teodors Jansons, Romāns Šternbergs un citi. Aizdomās par darbību pret vācu interesēm Latvijā 1943. gada martā LK tika likvidēta, arestēja 18 tās darbiniekus, tai skaitā visus iepriekš minētos. Lielākā daļa, vācu SD nespējot neko pierādīt, tika atbrīvota pēc trim nedēļām, bet seši LK darbinieki tika notiesāti ar dažādiem cietumsodiem, to vidū F. Launags, O. Mitrēvics un T. Jansons. Pēc atbrīvošanas 1944. gada pavasarī, viņi savstarpējos kontaktus nezaudēja un 1944. gada vasarā T. Jansona vadībā sāka darboties speciālā grupā, kas meklēja atbilstošus cilvēkus iesaistīšanai paredzamajā pagrīdes darbībā, Sarkanajai Armijai okupējot Latviju. Šajā grupā iesaistījās arī R. Šternbergs un vairāki citi. Grupas darbība bija iespējama tāpēc, ka T. Jansonam ar F. Rikarda palīdzību izdevās gūt ģenerāļa Bangerska atbalstu, grupas darbības nodrošināšanu palīdzēja veikt arī vācu 16. armijas 212. Frontes izlūkošanas grupas darbinieks leitnants Haselmans, kuram, protams, T. Jansons neatklāja šādas darbības patiesos mērķus, izmantodams Haselmaņa ieinteresētību. No LNPO Deklarācijas: LNPO ir cīņas organizācija. LNPO ir gatava nest atbildību latviešu tautas un starptautisko instanču priekšā par savu darbību. LNPO cīnās par brīvu, neatkarīgu, nacionālu Latviju. LNPO cīnās pret padomju iekārtu Latvijā, kā iekārtu, kura nav tiesiskipamatota, nebalstās uz latviešu tautas vairākuma gribu, bet ir boļševisma viltus un noziedzības diktatūra. Šie dokumenti tika izplatīti vairāku Kurzemes apriņķu iedzīvotāju vidū. Lai nodibinātu sakarus ar citām grupām un pārliecinātos par reālo situāciju, F. Launags, R. Šternbergs, R. Krastiņš un citi 1944.g. 3. jūlijā devās pārgājienā pa Dundagas, Puzes, Piltenes, Zlēku, Padures un Usmas pagastiem, apmeklējot savus sakarniekus un pārbaudot iepriekš norunātās sakaru ”pastkastes”. Izdevās nodibināt kontaktus ar grupām samērā plašā reģionā, aptverot Kuldīgas, Ventspils, daļēji arī Aizputes un Talsu apriņķus. Pēc reālās situācijas apzināšanas tika pieņemts lēmums nedaudz izmainīt LNPO struktūru, tās štābu veidojot no divām daļām – 1) operatīvā daļa, kas nodarbosies ar kaujas grupu organizēšanu, 2) politiskā daļa, kurai būtu divas nodaļas: ideoloģiskā nodaļa, kas nodarbotos ar propagandu un informācijas, jeb izlūkošanas nodaļa, kas vāc informāciju un organizē grupu savstarpējos sakarus. Propagandas nolūkā tika nolemts saistīt organizācijas vadību ar kādu izdomātu pulkvedi, kas it kā vada šo organizāciju. Galvenais uzdevums bija apvienot visus nacionāli noskaņotos spēkus, vajadzības gadījumā sagatavot tos aktīvai darbībai. 1945. gada vasaras nogalē Kurzemes mežos nacionālo partizānu grupu sastāvs jau bija nostabilizējies, to vadītājiem bija jārisina grupu apgādes un paredzamās ziemošanas jautājumi. 1945. gada septembra sākumā LNPO reāli bija apzinājusi ap 15 grupas Ventspils, Aizputes un Kuldīgas apriņķos. Pēc aptuvenām ziņām, Talsu apriņķa teritorijā darbojās 10 grupas, visu šo 25 grupu dalībnieku kopskaits bija ap 350 vīru. (1946.g. 6.-7.09. Usmas ezera DR pusē notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās provokators, čekas aģents “Tankists”, vēlāk LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks Marģeris Vītoliņš.) Taču daļa partizānu jau bija daļēji vīlusies, gaidot iespējamo angļu – amerikāņu militāro konfliktu ar PSRS, it sevišķi pēc kādas sabiedroto valstu konferences 1945. gada 2. jūlijā vīriem mežā kļuva skaidrs, ka nekāds militārais konflikts nav gaidāms. Tā kā F. Launagam jau agrāk bija kontakti ar Latvijas Centrālās Padomes (LCP) pārstāvi Voldemāru Ginteru, viņš uzņēmās organizēt grupu, izvirzot mērķi – nonākot Zviedrijā nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem. 1945. gada 30. oktobrī virsleitnanta Elmāra Šķobes vadībā 17 cilvēki pēc pārdroša plāna realizācijas no Jūrkalnes devās riskantā braucienā Zviedrijas krasta virzienā. Pēc 20 stundām laiva veiksmīgi sasniedza Gotlandes salu. Taču pirms šī brauciena Ventspils apriņķa mežos bija vēl kāds būtisks notikums. F. Launags, meklējot kontaktus ar citām bruņotās nacionālās pretošanās grupām, satikās ar Miervaldi Ziedaini. Latviešu leģiona 19. divīzijas 42. pulka rotas komandieris virsleitnants Miervaldis Ziedainis bija viens no tiem bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri domāja par bruņotās pretestības turpināšanu. 1945. gada augustā M. Ziedainis nodibināja sakarus ar vairākiem Latviešu leģiona virsniekiem, kuri bija pārgājuši nelegālā stāvoklī un dislocējās Ventspils un Kuldīgas apriņķu mežos. Arī viņam bija iecere izveidot Kurzemes partizānu grupu kopēju vadību. 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagasta Šalku mežsarga apgaitas mežā ar segvārdu „Dziesmusvētki”, notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās LNPO grupu pārstāvji un dažu citu grupu dalībnieki. Šajā sanāksmē nodibinājās Ziemeļkurzemes partizānuorganizācija (ZPO), par tās vadītāju kļuva Miervaldis Ziedainis. Organizācijā apvienojās legāli dzīvojošie M. Ziedaiņim zināmie dalībnieki un LNPO nacionālo partizānu grupas, par kuru vadītāju apvienotajā organizācijā kļuva leitnants Jānis Gulbis. Par galveno jautājumu M. Ziedainis izvirzīja visu Kurzemes grupu apvienošanu kopīgai cīņai, piesaistot organizācijai arī legāli dzīvojošos nacionāli – patriotiski noskaņotos vietējos iedzīvotājus, kurus bija iecerēts apvienot Tautas palīdzības organizācijā. Šajā sanāksmē tika nolemts nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem, kuri atradās Zviedrijā. Freds Launags izstrādāja divus šifrus radiosakariem ar Kurzemi. Viņš M. Ziedainim nodeva arī paroles sakariem ar LCP dalībnieku Leonīdu Siliņu Stokholmā, kuras viņam būtu jāizmanto, organizējot vēl vienu laivu braucienam pāri jūrai, gadījumā, ja F. Launagam neizdotos veiksmīgi nokļūt Zviedrijā. Tika nolemts meklēt sakarus ar Vidzemes un Latgales partizāniem. Taču šos labos nodomus neizdevās realizēt. Par ZPO dibināšanos ar savas aģentūras palīdzību uzzināja LPSR valsts drošības iestādes un visi vadošie ZPO dalībnieki tika arestēti. Kaut arī tika apcietināti visi legāli dzīvojošie ZPO vadošie darbinieki, kā arī vairāki sakarnieki un atbalstītāji, mežos esošo grupu dalībnieki netika nodoti, viņi turpināja darbību. Labi domātajiem centieniem apvienoties kopīgai cīņai bija viens būtisks mīnuss: jo plašāka un sazarotāka ir kāda nelegāla organizācija, jo vieglāk tajā iefiltrēt čekas aģentūru, tā pakļaujot organizāciju sagrāvei. https://pelecalasitava.lv/cekista-smaka/

ŠTERS ŽANIS, ltn., Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ŠTRAUSS BĒRTULIS – viņa Kurzemes partizānu grupa darbojās Lubezeres un Laidzes pagastos. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Štrauss Bērtulis (“Bērtulis”), 🕇nošauts 1947. gada 27. augustā Laidzes pagasta “Tulpēs”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ŠVARCBERGS PAULS, kapteinis, – jau 23.jūnijā, tas ir, nākamajā dienā pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS, Līvbērzes pagastā izveidojās nacionālo partizānu grupa Latvijas armijas kapteiņa Paula Švarcberga vadībā. Lai gan sākotnēji tās sastāvā bija tikai astoņi vīri, tie visi bija bruņoti ar ieročiem, ko bija izdevies paglābt no lielinieku konfiskācijas. Pēc Jelgavas krišanas, kad partizāni sāka uzstāties atklāti, viņu rindas strauji pieauga. Vienības štābs tika ierīkots partizānu ieņemtajā Līvbērzes pagastnamā. No 29. jūnija partizāni sāka iesaistīties aktīvā kaujas darbībā ar atejošajiem sarkanarmiešiem. Kā trofejas partizāni ieguva trīs bojātus tankus, trīs smagos ložmetējus, divas patšautenes un citus ieročus, tādējādi ievērojami uzlabojot savu bruņojumu.1.jūlijā tika saņemtas ziņas, ka pa Tukuma-Jelgavas šoseju no Džūkstes pagasta Līvbērzei tuvojas liela sarkanarmijas kolonna. Sākotnēji partizāni ieņēma pozīcijas pie Līvbērzes stacijas un pagastnama, kā arī ziņoja par lielinieku tuvošanos Jelgavā esošajām vācu militārajām iestādēm, kas apsolīja papildspēkus. Taču vācu apsolītajai palīdzībai kavējoties, partizāni atkāpās līdz “Baložu” mājām. 2. jūlijā pie Baložiem sākās partizānu kauja ar vairākus simtus vīru lielu sarkanarmiešu kolonnu. Partizānu rindās bija apmēram 20 vīru, kam piebiedrojās arī pieci no Jelgavas atsūtītie vācu riteņbraucēji. Kaujā tika izmantots arī viens no partizānu iegūtajiem tankiem, ko bija izdevies salabot.Taču kaujas gaitā apklusa divi lietusgāzē izmirkušie ložmetēji, un pievakarē partizāniem, lai izvairītos no ielenkuma, nācās atkāpties Brakšķu stacijas virzienā. Vienlaikus kapteinis Švarcbergs nosūtīja izlūkos partizānu Pauli Albatu ar uzdevumu uzņemt sakarus ar vācu galvenajiem spēkiem. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Albats krita. Tajā pašā vietā pēc tam krita arī Andrejs Birznieks, kas bija nosūtīts uzmeklēt pazudušo Albatu. Partizāniem naktī beidzot izdevās nodibināt sakarus ar Brakšķu rajonā esošajiem vācu spēkiem, un nākamajās dienās tie kopā ar vāciešiem piedalījās sarkanarmiešu kolonnas iznīcināšanā. Šīs operācijas laikā apmēram 300 lielinieki tika sagūstīti. Abu kritušo partizānu vārdi iekalti arī Lestenes brāļu kapu sienā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ŠVĒDE LOTE, Lībagu pag., 1947. g., nr.1537. Viena no 180 #čekas tiesātiem Talsu rajona nacionālo partizānu atbalstītājiem. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

ŠVĒDS JĀZEPS – 1944 – 1952 🕇kritis nacionālais partizāns. Nagļu pagasta Īdeņā piemiņas vieta (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem un deportētajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

ŠVĪKULIS RŪDOLFS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

TAMANIS JĀNIS. 1940.-1941. gada pretošanās grupu vadītāju – Edgara Rūjas, Jāņa Tamaņa, Jāņa Dāvja, Laimoņa Salas un citu – vārdiem jāatrod vieta mūsu atmiņā. Lai arī čekas represijas paralizēja pretošanos, tās gars nebija iznīcināts. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā sākās partizānu darbība pret padomju okupantiem. Lai arī tā nekad neieguva tādu vērienu kā Lietuvā, kur 23. jūnijā sākās īsta nacionāla sacelšanās, tomēr arī Latvijā nacionālie partizāni darbojās, iespējams, gandrīz katrā ceturtajā pagastā, kopskaitā 129 pagastos, īpaši aktīvi – Priekulē, Tērvetes pagastā, Jēkabpils apriņķī, Siguldā (2. jūlijā), un viņu skaits tiek vērtēts pat vairākos tūkstošos. Dzintars Ērglis https://lndb.lv/?id=B640635&q=p%C4%81rups%20%C4%93riks&set%5B%5D=DOM&of=0 Organizācija radās 1940. gada jūlija beigās, kad bijušie aizsargi Jānis Tamanis (1911—1941) un Alfons Kalns (1901—1941) izlēma veidot pagrīdes organizāciju. Abi vadītāji sāka darbu pie biedru piesaistīšanas un darbības plāna izstrādes. Pirmie biedri bija bijušie aizsargi, kas pazīstami jau iepriekš. 1940. gada oktobra beigās Alfona Kalna dzīvoklī Antonijas ielā 20 notika sapulce, kurā organizācija pieņēma savu nosaukumu un par vadītāju izvēlējās Jāni Tamani. Kā bijušie aizsargi, organizācijas biedri vēlējās atjaunot 15. maija bezpartiju Latviju. Papildus PSRS okupācijas režīmam, savos uzsaukumos organizācija norādīja uz saviem ienaidniekiem: “.. pirmie— žīdi ar saviem rokas puišiem sociāldemokrātiem un komunistiem un otri— vācieši ar saviem rokas puišiem— pērkoņkrustiešiem, nacionālsociālistiem, Vācu baltiešu apvienību un citām paralēlām organizācijām, un abām netrūka lētticīgu latviešu, kas iekļāvās viņu pamatorganizācijās, kas tika organizētas šim nolūkam— “brīvmūrniecība”.” Sekojot tās vadītāju aizsargu pieredzei, organizācija tika veidota pēc militārā principa, vados, bataljonos utt. Organizācijā darbojās bijušie aizsargi, atvaļinātie virsnieki, vidusskolēni no likvidētās skautu organizācijas, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi. Ārpus Rīgas organizācija izveidoja grupas Gaujienas pagastā, Trapenes pagastā, kā arī uzturēja sakarus ar pagrīdes grupām Zaubes un Rundāles pagastā. Vairākas grupas ar gandrīz 40 biedriem izdevās izveidot arī Latgalē— Varakļānos un Rēzeknē. Leģions Rīgā arī nodibināja kontaktus ar citām pagrīdes kustībām— bijušo “Latvijas Vanagu” organizācijas biedru veidoto grupu un pagrīdes organizāciju “Jaunlatvieši”, kuru vadīja Ilmārs Kūpners. 1940. gada 29. decembra sapulcē izlēma veidot vairākas nodaļas, kas nodarbotos ar propagandas izplatīšanu, izlūkošanas veikšanu, naudas vākšanu, dibinātu sakarus ar ārzemēm, un medicīnas līdzekļu nodrošināšanu, kas noderētu sacelšanās laikā. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija ieroču vākšana, ar ko uzsākt sacelšanos, taču izdevās savākt tikai dažas pistoles, granātas un vieglos šaujamieročus, tādēļ iecerētās militārās aktivitātes faktiski bija neiespējamas. Sacelšanās militārās plānošanas vadīšanu bija paredzēts uzticēt pulkvedim Robertam Briesmem, kurš pēc pārdomu laika atteicās iesaistīties, uzskatot, ka Sarkanās armijas spēki Latvijā ir pārāk lieli. Leģiona pastāvēšanas mēnešos tika izplatīti vairāki uzsaukumi iedzīvotājiem. Grīziņkalna apkārtnē uz ēku sienām uzkrāsoti patriotiski saukļi. 1940. gada decembra sākumā notika šķelšanās starp Tamani un dažiem citiem organizācijas vadītājiem ar baltvācu izcelsmes Kalnu priekšgalā, kurš vēlējās meklēt atbalstu pie nacistiskās Vācijas. Kalns ar saviem atbalstītājiem izlēma atdalīties no Leģiona un pievienoties citai pagrīdes organizācijai— Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai (KOLA), kuru vadīja Teodors Gulbis (1917—41) un Voldemārs Mellups (1917—42), taču iecerētā apvienošanās nenotika, jo čeka arestēja Kalnu. Leģiona biedru aresti sākās 1940. gada 29. novembrī. 21. decembrī arestēja Kalnu. 1941. gada 1. janvārī brīvībā palikušie leģiona vadītāji pieņēma lēmumu uz arestu laiku pārtraukt darbību, taču jau 2. janvārī viņi nolēma turpināt darboties. 7.janvārī #arestēja Tamani, bet 8.janvārī pārējos vadītājus. Aresti turpinājās līdz 1941. gada maijam, kad kopumā apcietināti 58 leģiona biedri no kuriem 43 piesprieda nāvessodu. Vēl 1945. gadā, atjaunojoties padomju okupācijas varai, apcietināja dažus brīvībā palikušos biedrus. Konspirācijas dēļ pat organizācijas vadītāji nezināja īsto reģionālo nodaļu un biedru skaitu. Čekas pratinātājiem Tamanis liecināja, ka esot bijušas 15 grupas, kamēr citi apgalvoja, ka to esot bijis 110. Pēc čekas uzskatiem, organizācijā uz tās sagraušanas brīdi esot bijuši vairāki simti biedru. https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Nacion%C4%81lais_le%C4%A3ions

TAMANIS LUDVIGS (dz. 1917)– Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes pulka nacionālais partizāns, 🕇kritis cīņā pret padomju okupantiem pie Ludvigovas 1945. gada 4. augustā. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TAMANIS STAŅISLAVS – Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas Dvietes vada komandieris. https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf Tamanis Staņislavs – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka 1. bataljona vada komandieris. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TAMMS GASTONS EDGARS – 1954. gadā tika #apcietināti daži no citām partizānu grupām palikušie atsevišķie dalībnieki, to vidū Gastons Edgars Tamms no Dundagas pagasta. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Tamms Gastons-Edgars, Pēdējais Dundagas pag. un visā Talsu raj. čekas aizturētais mežabrālis Tamms Gastons-Edgars, apcietināts 1954. g. 24. 04., nr. 2183. Informāciju 2022. gada oktobrī sagatavoja Jānis Vasiļevskis

TARZIERS GUNĀRS \, 1951. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

TAURIŅŠ ALFRĒDS (“MAZAIS”) – 1953.g. 21. jūnijā, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

TAURIŅŠ GUSTAVS, 1890-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

TENĪSS JĀNIS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns, apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

TEPERIS JĀNIS, 1916-1944, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2.PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

TERS JĀNIS, 1917. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

TETERIS AUGUSTS, 1911 – 1950. g. novembrī kaujā ar čekistiem 🕇kritis Latvijas nacionālais partizāns no “Lejas Airiešām”. Drustu pagastā mežā uz ziemeļiem no ceļa starp Mīlakšām un Briņģiem nāves vietā piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem brāļiem Teteriem. Abiem Teteriem piemiņas akmens uzstādīts arī Mīlakšu–Briņģu ceļa malā pie pagrieziena uz Tulčiem (sk.). https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

TETERIS PĒTERIS , 1915- 1950. g. novembrī kaujā ar čekistiem 🕇kritis Latvijas nacionālais partizāns no “Lejas Airiešām”. Drustu pagastā mežā uz ziemeļiem no ceļa starp Mīlakšām un Briņģiem nāves vietā piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem brāļiem Teteriem. Abiem Teteriem piemiņas akmens uzstādīts arī Mīlakšu–Briņģu ceļa malā pie pagrieziena uz Tulčiem (sk.). https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

TĪDOMANS EDVARDS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TILGAILIS EDUARDS – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā #apcietināts Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājs. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html Tilgalis Eduards – Tilgalis Eduards – 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm ##

TĪLIBA REGĪNA – 16 gadus jaunai meitenei vienīgajai izdevās izdzīvot, kad 1952.gadā čekisti Raunas pusē aplenca partizānu bunkuru, piešķirts Viestura ordenis par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

TĪLIBS ALFREDS- 1946. gadā Liepājas apriņķa teritorijā sāka darboties ”Tēvijas vanagu” grupa Alfreda Tīliba vadībā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm Tilibs Alfreds – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

TILIBS JĀNIS – uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. J. Tilibam, sašautam gurnā, tomēr izdevās izglābties un atgriezties partizānu nometnē, kur bija palicis vienīgi J. Pirtnieks. Abi palikušie tika sagūstīti 1950. gada 22. martā. J. Tilibam okupācijas režīma tiesa piesprieda #25 gadus koncentrācijas nometnē Skat. Tilibs Alfrēds https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

TILTIŅŠ JĀNIS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TILTIŅŠ OSVALDS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TIMAŠEVICS (TUMAŠEVICS) ALEKSANDRS no Krāslavas, kareivis, komunistu 🕇noslepkavots 24. teritoriālā strēlnieku korpusa latviešu karavīrs; nošauts par dezertēšanu. Mirstīgās atliekas tika atrastas Sitas silā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TIMAŠEVICS (TUMAŠEVICS) VIKTORS, komunistu 🕇noslepkavots 24. teritoriālā strēlnieku korpusa latviešu karavīrs, 243. strēlnieku pulka kareivis, no Kārsavas. Mirstīgās atliekas tika atrastas Sitas silā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TIMŠĀNS JURIS – Dunavas kaujā 1945. gada 2. jūlijā 🕇kritis nacionālais partizānis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

TIMŠĀNS KAZIMIRS – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns.

TOLENS KRISTAPS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

TOLENS KRISTAPS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka

TOMAŠŪNS JĀNIS, kaprālis, nacionālais partizāns, 🕇kritis 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

TOMBERGS KRIŠS, 1950.30.VI., nacionālais partizāns, Pētera Čevera komandētās nacionālo partizānu vienības dalībnieks, 🕇čekas operācijās nošautais. Vandzenes pagastā Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

TOMS VILIS – KĀRLĒNS, 14.02.1951 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Toms Vilis “Kārlēns” – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TOMSONS FRICIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

TONNIS ĒVALDS – nacionālais partizāns Voldemāra Andersona grupā Ilzenes pagastā. 1945.gada rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. 🕇Kritis. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TONNIS VALDIS, Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas nacionālais partizāns Trapenē. Grupa 1945.18.XI čekistu ielenkta Ilzenes mežu bunkurā, 🕇nošauta un par biedinājumu citiem izstādīta apskatei. Trapenē, vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

TORTŪZIS ELMĀRS (“TOMIŅŠ”), 1908. gadā Veclaicenes pagastā – no 1934. gada aizsargs. 1943. gadā mobilizēts Vācijas armijā, pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas nonācis #filtrācijas nometnē, 1945. gadā atgriezies mājās, taču jau vasarā pārgājis nelegālā stāvoklī, pievienojies Kārļa Doktes–Doktenieka vadītajai nacionālo partizānu grupai, segvārds “Tomiņš”.No 1951. g. pavasara līdz 1953. g. 13. martam. dzīvojis bunkurā Veclaicenes pagastā netālu no “Koruļu” mājām, #sagūstīts. Par Tortūzim piespriesto sodu ziņas pagaidām nav. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TRANKALIS ERNESTS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

TRANS OĻĢERTS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

TRAPANS EDUARDS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

TREIMANIS JĀNIS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

TRUMPE TĀLIVALDS – Mazzalves pagasta Ķiku kapos 1941. gada 12. jūlijā kritušā nacionālā partizāna Tālivalda Trumpes individuāls apbedījums. 1942. gada 12. jūlijā viņa cīņu biedri ar pagasta pilsoņu atbalstu uzstādījuši pieminekli.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TRUSĪTIS KĀRLIS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. Sestdien, 1953.gada 5.septembrī trīs partizāni – Leonīds Reimanis, Kārlis Trusītis un Teodors Picalcelms bija Bujānu lauksaimniecībā; čekisti to uzzināja un ielenca Bujānus; ieradās 16 čekistu kravas mašīnas un bruņotie auto. Ap māju ierīkoja elektrisku sētu. Trīs partizāni slēpās uz kūts jumta. čekisti aizveda Arvīdu Mūrnieku, kas bija slēpies Bujānos. Nākošajā rītā, 6.septembrī čekisti izveda mājas īpašnieku Žani Blumbergu pagalmā netālu no kūts, nogrūda viņu uz ceļiem un viens čekists ar veseri rokā atvēzējās, it kā sitīs Žanim Blumbergam pa galvu, bet tad nometa veseri zemē. Žanim Blumbergam galvā uzlika čekista uniformas cepuri un lika pa trepēm kāpt uz kūts jumta, kur slēpās trīs partizāni. Viņam sekoja čekists un čekas suns. Partizāni nošāva suni, un ar to sākās sīva kauja starp partizāniem un čekistiem. čekisti šāva degošās trasējošās lodes uz kūti, kas sāka degt. Viņi nelaida ugunsdzēsējus klāt, un kūts nodega līdz pamatiem. Tā bojā gāja Leonīds Reimanis un vēl divi latviešu partizāni. 1991.gadā Leonīdu Reimani un viņa cīņas biedrus ar militāru ceremoniju apbedīja Dzelzkalna Brāļu kapos.https://timenote.info/lv/Teodors-Picalcelms

TUMĖNAS KAZYS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

TUNĶELIS ARNOLDS – Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

TUNĶELIS OSVALDS – Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

TUNĶELIS VILIS – Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītājs Sēlijā, 🕇krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. Aknīstes kapos Tirgus ielā Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

TUPESIS JĀNIS – uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. Jau 1948. gada vasarā čekisti no slēpņa 🕇nošāva J. Tupesi. Skat. Tilibs Alfrēds https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Nīcas kaujā 1941.g. – Pretim man skrēja laukstrādnieks A. Pelnēns kliedzot, ka vietējie komunisti terorizējot iedzīvotājus. Kāds komjaunietis esot iesviedis rokas granātu ļaužu pūlī, no kā ievainotas 12 personas. Viņš arī lūdza dot ieročus, lai cīnītos pret teroristiem. Granātu sviedēju apcietinājām un to partizānis J. Tupesis, pēc atbruņošanas, novietoja savā mājā stingrā apsardzībā. Tupesis Jānis – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html Tupesis Jānis, 1914. g. – Otaņķu pagastā “baltais krusts” Bārtas upes krastā nacionālā partizāna Jāņa Tupeša nāves vietā. “Balto krustu” uzstādījis bijušais nacionālais partizāns Jānis Pirtnieks vietā, kur 1948. gada vasarā čekisti no slēpņa nošāva nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas cīnītāju Jāni Tupesi. Jāņa Tupeša apbedījuma vieta nav zināma. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ŪBELIS KĀRLIS (1914.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ŪBERGS ANDREJS, 1888. gada 13. novembrī Bebru pagastā Iršu kolonijā; 🕇01.07.1941, Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieris, aizsargs – krita 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama nacionālo partizānu sadursmē ar lieliniekiem. Uz Vecbebru piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem. Bebru pagasta Zutēnu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna un LKOK Andreja Ūberga individuāls apbedījums, atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. 1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, vēlāk Liepājā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada vasarā iesaukts atkārtoti, iedalīts 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un pie Varšavas, vēlāk pie Lodzas, kur kritis gūstā. Apbalvots ar diviem Jura krustiem. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Pļaviņās, ieskaitīts 4. Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada aprīlī paaugstināts par virsseržantu.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 14. novembri Zemgalē “Birzgales muižas ieņemšanā ārkārtīgi niknā ienaidnieka ložmetēju ugunī [dižkareivis] Ūbergs pirmais ielauzās muižā, apšāva ložmetēju apkalpes un ieguva 4 ložmetējus kaujas gatavībā”.Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Dzīvojis Bebru pagasta Kalniešos, kur ierīkojis tējnīcu. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada vasarā pievienojies nacionālajiem partizāniem un sadursmē pie Bebru pagastnama kritis. Precīzs nāves datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā laikrakstā “Tēvija” minēts 3. jūlijs. Savukārt piemiņas akmenī, kas uzstādīts sadursmes vietā, kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ŪDRS ROBERTS – 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā 🕇kritis nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

UKENBĀLS (ŪKENĀBELS?) VISVALDIS, 1923 Talsu apriņķis, Laucienes pagasts, Rievnieki. . – nacionālais partizānis. #Izsūtīts 25.03.49, Tomskas apgabals Krivošeinas rajons. Atbrīvots 20.03.56. Lieta Nr. 601. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ULDIS STRUNCĒNS 1949. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

ULDRIĶIS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ULINSKIS JĀNIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

UĻUKS JĀNIS – 1944. gada jūlija beigās, Bauskai tuvojoties padomju karaspēkam, pilsētā, kas vēl nesen bija atradusies dziļā aizmugurē, neatradās nekādi vērā ņemami vācu spēki. Tūlītēju Bauskas krišanu novērsa Bauskas apriņķa priekšnieka un aizsargu pulka komandiera majora Jāņa Uļuka apņēmīgā rīcība, kurš 29. jūlijā saformēja Bauskas brīvprātīgo bataljonu, kura sastāvā bija 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargi, policisti, kā arī brīvprātīgie pilsētnieki. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas Lielupes krastā iepretī Borsmindes sēklim un jau pirmajā dienā tam nācās iesaistīties sīvās cīņās ar uzbrūkošo sarkano armiju. Sākotnēji bataljons bija ļoti vāji apbruņots, un lielāko daļu automātisko ieroču tam nācās iegūt kā trofejas no kritušajiem vai gūstā saņemtajiem pretiniekiem. Tikai pēc trim kauju dienām bataljonu nomainīja vācu 380. grenadieru pulks. Dažas dienas vēlāk pilsētas aizstāvēšanā iesaistījās arī 319-F. Un 322-F. latviešu policijas bataljoni. Vācu 215. kājnieku divīzijas sastāvā kaujās pie Bauskas piedalījās arī 23. latviešu policijas bataljons. Līdz augusta vidum pilsētas aizstāvēšanā piedalījās arī Latviešu leģiona 15. divīzijas apmācības bataljons. Kopumā Bauskas aizstāvēšanā iesaistītajās vācu un latviešu vienībās bija trīs līdz četri tūkstoši vīru, kam kauju noslēgumā nācās stāties pretī pat desmitkārtīgam pārsvaram. Bauska krita tikai 14. septembrī, tas ir, pēc pusotru mēneši ilgas pretestības. Bauskā pilskalna apstādījumos piemineklis pilsētas aizstāvjiem 1944. gadā. Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju 1944.28.07–14.09. Bauskas aizstāvēšanas laikā 🕇kritušajiem latviešu karavīriem piemiņas zīmes uzstādītas arī to atdusas vietās Bauskas luterāņu baznīcas dārzā, Bauskas Plosta kapos, Codes pagasta Butku kapos un Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos. Kritušie Bauskas aizstāvji apbedīti arī citās, neiezīmētās vietās. Piemiņas zīme uzstādīta arī Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā vietā, kur jūlija beigās atradies Bauskas brīvprātīgo bataljona štābs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

UPATNIECE ILGA,1926-1951, 🕇kritusi nacionālā partizāne, lizumiete. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

UPATNIEKS VOLDEMĀRS,1923-1946, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

UPENIEKS IMANTS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

UPENIEKS JĀNIS, PREIĻU NOV. – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada 25. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

UPENIEKS KAZIMIRS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

URBĀNS STAŅISLAVS – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes nacionālo partizānu pulka komandieris. Pirms 65 gadiem 1945. gada 21. jūnijā tika izveidots Ilūkstes partizānu pulks, kura dalībnieki cīnījās pret padomju okupācijas varu. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu šī pulka Dvietes rotas vēsturē, kurai š.g. 10. jūlijā Dvietē tika atklāts piemiņas akmens. Pirmās nacionālo partizānu grupas Dvietes pagastā, kā liecina laikabiedru atmiņas un arhīvu materiāli, izveidojās 1944. gada rudenī, tūdaļ pēc Sēlijas nonākšanas atkārtotā padomju okupācijas varā. Partizāni cerēja uz politiskām pārmaiņām – drīzu karu starp PSRS un Rietumeiropas valstīm. Par savu patvēruma vietu nacionālie partizāni izraudzījās mežus Dvietes pagasta ziemeļu daļā. Šeit, šajā plašajā mežu masīvā, patvērumu rada ne tikai dvietieši, bet arī Bebrenes, Rubenes pagasta iedzīvotāji, kā arī vīri viņpus Daugavai – no Latgales. Sākotnēji partizāni pārsvarā slēpās un aktīvu darbību neuzsāka. Mērķtiecīgāka nacionālo partizānu grupu organizēšanās noritēja 1945. gada pavasarī, kad aprīlī bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Otto Sudrabiņš no Dvietes, Rubenes un Bebrenes pagastu partizānu grupām izveidoja rotu, kura sastāvēja no četriem vadiem: 1.Dvietes – vadīja bijušais aizsargs Staņislavs Tamanis; 2.Dvietes-Pilskalnes – vadīja bijušais leģionārs Francis Beļķēvičs; 3.Bebrenes – vadīja bijušais Latvijas robežsargs, dvietietis Donats Ķeiris un 4.Dunavas – vadīja Antons Baranovskis-Platkanis. 1945. gada jūnijā Dvietes un Rubenes pagasta partizāni veica pirmo nopietnāko bruņoto uzbrukumu padomju okupācijas varas pārstāvjiem Dvietes pagastā, kas vēstures literatūrā tiek dēvēts par Jadvigovas kauju. Toreiz naktī no 16. uz 17. jūniju apvienotā Dvietes un Bebrenes pagastu miliču un iznīcinātāju bataljonu kaujinieku grupa skaitā 10 vīri devās uz nacionālo partizānu Donata Ķeira un Kazimira Krikšjāņa saimniecībām Dvietes pagasta Ružusalā, lai viņus arestētu. čekai bija kļuvis zināms, ka viņi bieži nakšņo savās mājās. Gadījumā, ja neizdodas arestēt partizānus, tad tika uzdots arestēt viņu ģimenes locekļus. Šāda veida taktika – ķīlnieku ņemšanu, okupācijas varas drošības iestādes Latvijā partizānu kara laikā bieži praktizēja. 17. jūnija rītā, kad miliči un iznīcinātāji ieradās norādītajās saimniecībās, viņi nevienu nesastapa, jo vietējie iedzīvotāji partizānus laicīgi bija brīdinājuši par miliču tuvošanos. Mājās neatraduši nevienu, ne partizānus, ne mājiniekus, miliči arestēja nejauši sastapto Donata Ķeira brāli Konstantīnu un trijos pajūgos atgriezās atpakaļ uz Dvieti. Tikmēr partizāni, mežā apziņojuši tuvākās partizānu grupas par miliču ierašanos, nolēma viņus pārmācīt. Apvienotā Donata Ķeira, Kazimira Kriškjāņa un Antona Platkaņa – Baranovska partizānu grupa, sadarbībā ar vietējo mežsargu Pēteri Juhņeviču izskaitļojuši iespējamo miliču un iznīcinātāju grupas virzīšanās ceļu, ierīkoja slēpni ceļa pagriezienā uz Jadvigovas muižiņu. Kā liecina šīs kaujas aculiecinieki un dalībnieki, tad uzbrukums ildzis neilgi, bet bijis efektīgs. Partizāni atklāja uguni pa braucošiem miličiem un iznīcinātājiem. Okupācijas varas pārstāvji atklāja pretuguni no ložmetējiem, automātiem un šautenēm. Partizāni neapjuka un, ar veiklu manevru no sāniem, iznīcināja 8 miličus un iznīcinātājus. Dzīvi no partizānu slēpņa izspruka tikai divi iznīcinātāji, kuri bija atpalikuši no galvenās grupas, jo bija aizkavējušies pie vietējā saimnieka, ieņemot sīvā mēriņu. Šķūtniekus un apcietinātos nebija skārusi neviena lode. Viņi sveiki un veseli atgriezās savās mājās. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, tad tajā apvidū kādu laiku bija miers no miličiem un iznīcinātājiem. Zīmīgi, ka tanī dienā, t.i., 17.jūnijā tieši pirms 5 gadiem PSRS bija okupējusi neatkarīgo Latvijas valsti. Partizāni bija godam „atzīmējuši” šo Latvijas valstij tik drūmo gadadienu. Partizāni Ilūkstes apriņķī turpināja organizēties. Jūnijā bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Staņislavs Urbāns izveidoja Ilūkstes partizānu pulku, kas teritoriāli aptvēra visu Ilūkstes un daļēji Jēkabpils apriņķus. Pulks sastāvēja no trīs bataljoniem. Pulka 1.bataljonā ietilpa Dvietes rota. Par tās komandieri tika iecelts leģionārs Jānis Stūriška. Rota sastāvēja no diviem vadiem. Par vada komandieriem, īsāku vai garāku laika sprīdi, bijuši Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis, Jānis Ancāns. Savukārt par grupu komandieriem Ludvigs Gīlis, Plonis Kazimirs u.c. Rotas sastāvs pastāvīgi mainījās, līdz šim ir apzinātas 70 personas, gan sievietes, gan vīrieši. Jāpiezīmē, ka Franča Beļķēviča vads lielākoties sastāvēja no precētiem pāriem. Baidoties tikt arestētas, sievas bija uzsākušas partizāņu gaitas. Piemēram, Donats Ķeiris mežā atradās kopā ar savu sievu, dēlu un abām meitām. 1945. gada augustā Ilūkstes partizānu pulks tika iekļauts Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) Apvienības 2.divīzijas sastāvā. Šīs partizānu organizācijas vienības darbojās Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Madonas apriņķos. Mēneša beigās Dvietes pagasta Igērkļa mežā Ilūkstes pulka t.sk. Dvietes rotas partizāni kopumā ap 200 dalībnieku, klātesot arī grupai lietuviešu nacionālajiem partizāniem, pieņēma partizānu solījumu- zvērestu, kas skanēja sekojoši: „Es apakšā parakstījies, zvēru būt uzticīgs Dievam un Tēvzemei – Nacionāli Neatkarīgai Demokrātiskai Latvijai un vienmēr gatavs ziedot savus spēkus un dzīvību tai. Bez ierunām vienmēr izpildīt savu priekšnieku rīkojumus un pavēles. Būt drošsirdīgam, nebaidīties no atbildības Dieva, sirdsapziņas un latviešu tautas priekšā.” Vēl viena nozīmīga epizode partizāņu kara vēsturē, kas saistīta ar Dvieti attiecas uz 1945.gada septembri. Naktī no 27. uz 28. septembri Ilūkstes partizānu pulka vadība izplānoja rūpīgi operāciju – Dvietes ieņemšanu. Šajā uzbrukumā piedalījās Dvietes rotas un pulka štāba rotas apvienotā partizānu grupa, kopskaitā 25 vīri. Vispirms rūpīgi veicot izlūkošanu partizāni pusnaktī īstenoja uzbrukumu: pārgrieza sakaru līnijas ar Ilūksti un Bebreni, ieņēma Dvietes izpildkomiteju, miliciju, bloķēja tuvākā iznīcinātāja Vuškāna māju un rekvizēja preces veikalā. Rezultātā partizāni neciešot zaudējumus bija sagūstījuši vairākus okupācijas varas pārstāvjus, nošāvuši vienu iznīcinātāju un ieguvuši trofejas. Var droši apgalvot, ka līdz pat dienas vidum Dvietē tika pārtraukta padomju okupācijas varas iestāžu funkcionēšana. Diemžēl 1945. gada rudenī Ilūkstes partizānu pulka liktās cerības uz drīzu karu starp PSRS un rietumu valstīm nepiepildījās. Lai saglabātu dzīvo spēku, liela daļa pulka partizānu 1945. gada beigās un 1946. gada sākumā legalizējās. Līdz ar to Dvietes rota kā vienība beidza funkcionēt. Neskatoties uz plašo legalizāciju, partizāņu cīņas turpinājās, to rindās iekļāvās jauni dalībnieki vai arī mežā otrreiz patvērumu rada tie partizāni, kuri nespēja samierināties ar padomju okupācijas varas patvaļu. Pēdējais nacionālais partizāns no Dvietes Viktors Smelters legalizējās tikai 1955. gadā. Diemžēl partizānu karš bija sīvs un tas prasīja upurus gan no vienas puses, gan otras. Vēl līdz šim brīdim daudzas kritušo nacionālā partizānu kapavietas nav apzinātas. Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Atrodas Dvietes centrā. Vēstures maģistrs Jānis Viļums https://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Avizes/2010/julijs2010.pdf

USAVIČS PĒTERIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

UZĀRS JĀNIS, 1875-1942, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VAIVODS IZIDORS (1893.) – 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

VALTERS V., aizsargu nodaļas komandieris, Naudītes partizāns – otra partizānu grupa, ar aizsargu nodaļas komandieri V.Valteru priekšgalā, uzturējās Naudītes pagasta nama tuvumā.

VANADZIŅŠ GUNĀRS, 1926.4.I – 1947.2.XII – 🕇kritis cīņā ar čekas karaspēku. Pilskalnes pagastā pa labi no Ilūkstes-Dvietes lielceļa pie “Timšāniem” piemiņas vieta Dunavas nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VANAGS EIŽENS. Cirmas pagasta Garbaru mežā pie Rēzeknes–Ludzas autoceļa piemiņas vieta Ludzas novada Krivandas (Ciblas novada Līdumnieku pagastā.) operācijā 🕇kritušiem nacionālajiem partizāniem: Memoriālais ansamblis nacionālas pretošanas kustības dalībniekiem atklāts 1997.gada 15.novembrī Garbaros pie Ludzas – Rēzeknes šosejas. Memoriāla autors mākslinieks Antons Kūkojs. Piemiņas vietā uzstādīts 11 metrus augsts metāla krusts un 18 tonnu smags laukakmens, kurā iegravēts zobens un egle, pie akmens novietota melna granīta plāksne ar iekaltiem vārdiem: “ Mūžīgā piemiņa Par Latvijas neatkarību Kritušajiem Ludzas apriņķa Nacionālajiem partizāniem! Viņi mira, lai dzīvotu, Lai brīvības karogs Pāri Latvijai plīvotu!” 80 metrus attalajā apbedījumu vietā, kurp ved kastaņkoku aleja, ierakti 10 simboliski balti koka krusti . Tas ir ne tikai piemineklis Krivandas operācijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem, bet visiem apriņķa pretošanās kustības dalībniekiem, kuru kapa vieta nav zināma. https://www.geocaching.com/geocache/GC17F9Z_garbary-forest?guid=a06c9f1a-b70d-49af-87d6-def306c85acd Līdz krievu okupācijai 1940.g. … Robežsargu brigāde bija uzbūvējusi piecus tautas namus kultūras dzīves veicināšanai pierobežā — Kacēnos, Goliševā, Krivandā, Šķaunē un Indrā, pēdējo nepabeidza. Tautas nami bija apgādāti ar vajadzīgo inventāru, tajos bija izbūvētas skatuves ar nepieciešamajām dekorācijām, tur bija arī klavieres. Visi tautas nami skaitījās robežsargu sporta kluba īpašums… Redzēdami, kādā situācijā nonākuši, no dienesta sāka atvaļināties paši vai arī tika atvaļināti dienesta interešu labā: 1. Dagdas bataljonā 1. rotas komandieris kapteinis Jānis Birnbaums un 2. rotas vada komandieris virsleitnants Kārlis Reiznieks; 2. Zilupes bataljonā uz savu dienesta vietu pēc īslaicīga atvaļinājuma vairs neatbrauca vada komandieris virsleitnants Jānis Olšanskis; 3. Abrenes bataljonā no dienesta tika atvaļināti bataljona komandieris pulkvežleitnants Oskars Jansons, rotas komandieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis Eižens Vanags, vada komandieris Vjačeslavs Vildmanis. Bataljonu politvadītāji bija tie, kuri izlēma, kurus no robežsargiem bija nepieciešams atvaļināt vai apcietināt. Daudzās robežsargu krimināllietās viens no apcietināšanas iemesliem bija tas, ka politvadītājam netika izdota aģentūra, kura strādāja robežsargu labā, kā arī bija politvadītājam adresēti ziņojumi vai arī paši politvadītāji ar savu roku rakstītās zīmītēs bija informējuši NKVD operatīvos dienestus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/pilsetas-pagasti-novadi/ludza/ludzas-pieminekli/memorialais-ansamblis-nacionalas-pretosanas-kustibas-dalibniekiem/

VANAGS GEORGS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Vanags Georgs. 7. jūlijā kaujā pie Prinduļu mājām Ziemera pagastā krita Alūksnes ģimnāzijas absolvents Georgs Vanags. Pēc šīs kaujas sarkanie bandīti zvēriski noslepkavoja alūksnieti Dailoni Randu, Cēsu ģimnāzijas audzēkni. „Ar Tēvzemes spēku dvēselēs ” http://www.aluksne.edu.lv/index.php?option=com_content&view=archive&Itemid=93&lang=lv Vanags Georgs – vidusskolas absolvents, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VANAGS KĀRLIS – 1945. g. jūlijā, Kārļa Mūsiņa grupas 🕇kritušais nacionālais partizāns Vijciema pusē. Vijciemā baznīcas kalnā piemineklis – tautiska piemiņas zīme apkārtnes mežos kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html Vanags Kārlis – grupas vadītājs Dzelzavas 1941. gada 1. jūlija kaujā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/m.html

VANAGS MĀRIS, 1946-1949, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VANAGS RAITIS,1946-1949, 🕇nomocīts Sibīrijā, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VANCĀNS JĀNIS – RUBENS, 26.06.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VANCĀNS JĀZEPS (”DZEJNIEKS”) – partizāns Jāņa Ozola grupā Liepnā, 🕇kritis Ašusila kaujā 1945.g. 28.martā. Liepnas pagasta Sprinduļu kapos piemiņas zīme. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VANCĀNS VINCENTS – STROGONOVS, 16.01.1950 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VARENS PĒTERIS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VARLEJS O., kapteinis nacionālo partizānu vadītājs. Naktī uz 1941. gada 4. jūliju lielinieku varasiestādes Alūksni faktiski pamet, taču pilsētā vēl atrodas PSRS karspēka daļas. Kapteiņa O.Varleja vadībā sāk organizēties nacionālie partizāni, kas pulcējas Jāņkalniņā. 4. jūlija rītā partizāni saņem ziņas, ka lielinieki pie elevatora sākuši iekraut vilcienā pilsētā atlikušo labību, kā arī steigā rekvizētos lopus. Partizāni nolemj neļaut komunistiem izvest pārtikas krājumus, un netālu no Jāņkalniņa sabojā sliežu ceļu. Ap pulksten 15 piekrautais vilciens atstāj elevatoru un uzsāk ceļu Valkas virzienā. Lai gan lokomotīve pārvar sabojāto sliežu posmu, tai sekojošie vagoni noiet no sliedēm, un partizāni atklāj uguni uz sastāva pavadoņiem. Seko aptuveni pusstundu ilga apšaude, kuru lielinieki neiztur un metas bēgt, pametot kaujas laikā kritušos. Partizānu rokās līdz ar pārtikas vilcienu krīt arī gūstekņi, starp kuriem ir gan militārpersonas, gan civilie lielinieku aktīvisti. Kaujā krituši arī trīs partizāni – 6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants Alberts Rudāks, Jātnieku pulka virsniekvietnieks Augusts Ruttass un 18 gadus vecais Daugavpils valsts tehnikuma audzēknis Imants Altroks. Rudāks un Altroks 6. jūlijā tiek apglabāts Alūksnes Garnizona kapos. Savukārt Rutass apbedīts ģimenes kapos.12. jūlijā no 4. jūlija kaujā gūtajiem ievainojumiem Alūksnes slimnīcā mirst arī 4. Valmieras kājnieku pulka kaprālis un LKOK Pēteris Liģeris, kura mirstīgās atliekas pārvestas uz Rīgu apbedīšanai. Tomēr enciklopēdiskajā izdevumā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” kļūdaini apgalvots, ka viņš apglabāts Alūksnes Garnizona kapos. Izdevumā arī kļūdaini minēts, ka kauja pie Jāņkalniņa notikusi 6. jūlijā (šis kļūdainas datums atrodams arī daudzos citos izdevumos). Pēc kaujas pie Jāņkalniņa partizāni pamazām pārņēma kontroli pār visu pilsētu, un 7. jūlijā pilsētā ienāca Vācijas karaspēks.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Varlejs O. – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķais Alūksnes bataljon komandieris. Ziemera pagastā Ziemeru-Māriņkalna ceļa malā pie Prinduļu mājām piemiņas zīme 1941. gada 7. jūlijā tur 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Sākotnēji piemiņa plāksne kaujas vietā pie Prinduļu mājām, kur 1941. gada 7. jūlijā krita 25 nacionālie partizāni, tika uzstādīta jau 1942. gada pavasarī. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemiņas vieta tika iznīcināta. No jauna tā iekārtota pēc neatkarības atjaunošanas. 1941. gada 7. jūlijā no nacionālajiem partizāniem saformētais Atsevišķais Alūksnes bataljons saņēma Ziemera pagasta iedzīvotāju lūgumu sniegt atbalstu pret atejošo lielinieku grupām, kuras apkārtnē aplaupīja lauku saimniecības. Bataljona komandieris O.Varlejs uzdeva grupai partizānu divās kravas automašīnās doties uz Ziemeru pagastu un likvidēt tur operējošās lielinieku grupas. Pirmā no automašīnām, atrodoties klajā laukā, iekļuva lielinieku slēpnī, un gandrīz visi tajā esošie partizāni krita. Kopumā 7. jūlija kaujā Ziemera pagastā krita 25 nacionālie partizāni. 17 no viņiem tika apglabāti Alūksnes garnizona kapos – Rīgas smagā artilērijas pulka leitnants Bruno Liepiņš, kaprālis Arv. Verzemnieks, vidusskolas absolvents Georgs Vanags, atslēdznieks Boriss Dzenis, mehāniķis māceklis Ind. Liepiņš, lopkopības instruktors Elm. Brošs, lauksaimnieks Alb. Rezgoriņš, kurpnieks Edg. Vold. Andersons, pulksteņmeistara amata māceklis Art. Gradovskis, namdaris Alf. Brikmanis, šoferis Edg. Sinka, kalējs Jānis Sakvārns-Skrīvelis, lauksaimnieks Arv. Jaunzems, lauksaimnieks Art. Brīdaks, Apes kārtībnieks Edg. Roks, dižkareivis Vold. Kaktiņš un kāds nezināms karavīrs. Ir ziņas, ka šajā kaujā krituši arī dižkareivis Arv. Nebēdnieks, viņa brālis Kārlis Nebēdnieks, kaprālis Jānis Pētersons, Arv. Masiņš un Donats Kliģelis.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VARNA JONAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VARNA MARIJONAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VASILIAUSKAS ANTANAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VECVAGARS VILNIS – uz piemiņas zīmes latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem Rucavā pie luterāņu baznīcas. Latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945.-1955.g. 🕇krituši Dienvidkurzemes un Kretingas apriņķa brīvības cīnītāji. LNPA, LLKS. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

VEIDEMANIS HARIJS, 1922-1954, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VENCKUS – vienas no 2 lielākajām lietuviešu partizānu grupām vadītājs Liepājas apriņķa teritorijā. http://lpra.vip.lv/vasilevskis.htm

VERŠŪNS PAULS, Vānes nacionālais partizāns, viens no 1945 – 1951.g. cīņās ar čekas karaspēku un tās moku kambaros savas 🕇dzīvības Latvijai ziedojušajiem. Vānē pie luterāņu baznīcas piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

VĒRZEMNIEKS ARVĪDS – no nacionālajiem partizāniem saformētā Atsevišķā Alūksnes O.Varleja komandētā bataljona partizāns. 🕇Kritis 1941. gada 7. jūlijā kaujā pret bēgošajiem boļševikiem Ziemera pagastā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html Vērzemnieks Arvīds – kaprālis, agronoms, nacionālais partizāns, kritis pie Prinduļiem. Alūksnē Garnizona kapos pa kreisi no vārtiem 1941. gada jūlijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VESELIS PĒTERIS – 1946.g. 8.05. Ventspils apriņķa Ugāles pagasta “Svinsteru” tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita nacionālo partizānu Puzes-Piltenes gr. dalībnieki: Jūlijs Purzāle, Pēteris Veselis, smagi ievainots nošāvās Arnolds Sebris. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Veselis Pēteris – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

VESTMANIS HENDRIKS – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VĒZIS JĒKABS (1919.-1945.) – 1945. gada 24. decembrī 🕇kritis tā dēvētās “Kapteiņa” grupas nacionālais partizāns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

VĪBURGS VILIS, nacionālais partizāns, 🕇kritis (kā min Uldis Neiburgs) 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā. Apglabāts Inčukalna Vecajos kapos GPS 57.09612, 24.68027. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

VIDIŅA VELTA ? Pianiste. #Cietusi staļinisko deportāciju laikā. Biogrāfiskie materiāli vēl jāmeklē.

VIDMUNDS IGNATS, no Rīgas, v. vietn., 🕇krita 1941.g. 4.-5. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Vidmunds, virsnieka vietnieks, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., Limbažu atbrīvošanas cīņā varoņa nāvē 🕇krituši: vltn. Brunovskis, administratīvais ltn. Konrāds, v.v. Vidmunds, v.v. Lauva, kapr. Dīckalis. Tēvija, Nr. Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

VĪDNERS ARTURS – Bikstu pagasta “Abaviešos”, kur 1945. gada pavasarī bija bunkurs, kurā atradās 19. divīzijas sakaru centrs un triecienbataljona komandiera majora Ernesta Laumaņa štābs. Tieši tajā vietā, kur bariņš vīru izturēja vienu no smagākajām Otrā pasaules kara pēdējām kaujām, neļaudami sevi samīt ne sarkanarmiešu tankiem, ne zābakiem. Tiesa, todien viņi “Abaviešus” nenosargāja. Ēku vietā palika gruvešu lauks. Piemiņai sanākušos pirmais uzrunāja apvienības “Daugavas vanagi Latvijā” Liepājas Oskara Kalpaka nodaļas priekšsēdētājs Arturs Vīdners – viens no vīriem, kas šajā kaujā bija kopā ar Ernestu Laumani un kas rosinājis iekārtot šo piemiņas vietu. Viņš bija gandarīts, ka kaujas gaitā nopostītie “Abavieši” atdzimuši, ka Latvija brīva. Diemžēl šajā brīdī klāt bija tikai vēl viens laumanietis – Gunārs Stefans. Arī laiks retina leģionāru rindas. http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=3&topic=30&page=95

VĪGANTS EDGARS, 1922-1945, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VĪGMANIS EDMUNDS (VIGMANIS) – nacionālais partizāns, Jaunbuku saimnieks Taurkalnē. Valles kapos 1941. gada 30. jūnijā 🕇kritušā nacionālā partizāna Edmunda Vīgmaņa individuāls apbedījums. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VIKS PĒTERIS “JUMBA” – no četru cilvēku grupas, kas atdalījās no Jāņa Bitāna–Liepača vienības, kas operēja Mālupes–Bejas pagastu teritorijā, un uzsāka patstāvīgu darbību Ziemera–Jaunlaicenes–Veclaicenes pagastos. 1950.gada 3.martā izdevās izlēkt pa čekistu aizdedzināta šķūņa logu Igaunijā Napkes mājās. 🕇Nošauts mājas bēniņos. Partizānu mītnes vieta bija Igaunijas robežas tuvumā, netālu no Rīgas–Pleskavas šosejas, kādā uzkalniņā pamatīgi izbūvētā bunkurā. Grupas dalībnieki bija bruņoti ar mašīnpistolēm un pistolēm, bija arī ložmetējs.1950.gada 2.martā čekisti bunkuru atklāja, taču partizāni to jau pirms divām stundām bija pametuši, jo netālu dzīvojošais atbalstītājs Augusts Jansons paspēja tos brīdināt. Tomēr atkāpšanos sarežģīja svaigi uzsnigušais sniegs, kurā bija labi saskatāmas pēdas. Partizāni patvērās robežas Igaunijas pusē esošo “Napkes” māju šķūnī. Tur viņus 3. martā ielenca čekisti. Pēc ilgākas apšaudes čekistiem izdevās no laukakmeņiem mūrēto šķūni aizdedzināt. Ilgmārs Bukāns, Rolands Stebers un Elvīra Kangsepa kopā ar jaundzimušo meitiņu sadega. Pēterim Vikam izdevās izlēkt pa šķūņa logu un paslēpties mājas bēniņos, kur viņu arī atrada un nošāva. Pēc komunisti nodedzināja arī pārējās saimniecības ēkas, bet kritušo partizānu līķus nogādāja Alūksnē.https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VĪKSNIŅŠ ARVĪDS – JAUNAIS, 20.04.1954 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VILCĀNS JĀNIS – 1948. gada 22. aprīlī Rožkalnu pagasta Krievu purvā 🕇noslepkavotais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas operatīvās daļas adjutants un divīzijas štāba rotas komandieris. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

VILCĀNS ALBERTS – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada 25. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

VILCĀNS ALBERTS – 1948. gada 7. aprīlī 🕇kritušais Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas nacionālais partizāns. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

VILCĀNS ALOIZS – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada 25. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

VILCĀNS HEINRIHS – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

VILCĀNS IZIDORS (1907.) – 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

VILCĀNS JĀNIS (segvārdi “SKOLOTĀJS”, “MAZAIS” un “VILKS” ) – Neilgi pirms uzbrukuma Kabiles pagasta centram, 1945. gada 10. decembrī Kabiles grupas nometnē ieradās Latvijā lielākās bruņotās nacionālās pretošanās organizācijas, 1945. gada vasarā Latgalē nodibinātās Latvijas Tēvijas Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) štāba pārstāvis Jānis Vilcāns („Mazais”). Viņam bija LTS(p)A pilnvaras arī Kurzemē formēt nacionālo partizānu divīziju, to iekļaujot vienotā LTS(p)A struktūrā. J.Vilcāns meklēja piemērotu kandidatūru Kurzemes divīzijas komandiera amatam. Komandiera pienākumus uzņēmās Kuldīgas pagastā dislocētās grupas vadītājs Artūrs Ernests Legzdiņš. Viņš bija Latvijas armijas kapteinis un arī unikāla persona Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, jo A. Legzdiņš ir piedalījies gan 1. Pasaules kara strēlnieku cīņās, gan Latviešu leģiona sastāvā karojis 2. Pasaules karā, pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē turpinājis cīņu nacionālo partizānu rindās. Vilcāns Jānis – skolotājs, LTS(p)A 2. divīzijas štāba adjutants un štāba grupas komandieris. 1945.gada rudenī LTS(p)A Prezidija uzdevumā tika nosūtīts uz Kurzemi, lai tur no bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri bija uzsākuši partizānu gaitas pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, izveidotu LTS (p)A 1. divīziju. Tomēr uzdevumu viņam neizdevās izpildīt, un 1946.gada pavasarī Vilcāns atgriezās Latgalē, kur turpināja partizānu gaitas līdz pat 1948.gada aprīlim, kad 🕇krita. Uz pieminekļa tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”. Vilcāns Jānis, segvārdi “Skolotājs”, “Mazais” un “Vilks” no Šultēm – Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas operatīvās daļas adjutants un divīzijas štāba rotas komandieris; miegā noslepkavots 1948. gada 22. aprīlī Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. Kopumā Jāņa Vilcāna grupā darbojās 18 vīri. Grupas bāze bija bunkurs, kurš 1945. gadā tika izbūvēts grūti pieejamajā Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. 1948. gada 22. aprīļa naktī čekas aģenti te miegā noslepkavoja septiņus grupas cīnītājus. Tie bija Andrejs Cišs, dzimis 1913. gadā, segvārds “Lauva” no Pūgaiņiem; Antons Gavars, dzimis 1909. gadā, segvārds “Zvaigzne” no Putkām; Ēvalds Graudiņš, dzimis 1929. gadā, no Rudzātiem; Vilis Ķeiris segvārds “Cimdiņš” no Dvietes; Eduards Kļavinskis, dzimis 1915. gadā, segvārdi “Vācietis” un “Ūsains” no Vilcāniem; Francis Onckulis, dzimis 1928. gadā, segvārds “Krauklītis” no Mačāniem un grupas komandieris Jānis Vilcāns, dzimis 1922. gadā, segvārdi “Skolotājs”, “Mazais” un “Vilks” no Šultēm.Saskaņā ar laikabiedru atmiņām, “nošautie partizāni pajūgā tika nogādāti līdz Neicenieku laipām. Pa laipām pāri Dubnai partizāni tika vilkti pa vienam, apsienot virvi ap kaklu. Jādomā, ka līdzīgā veidā nošautie vilkti no Olūtneicas (Avotnīcas) līdz purva malai. No Dubnas līdz Vārkavas (Upmalas) – Rožupes ceļam Pūgaiņos nošautie tika vesti pajūgā un nomesti ceļa malā. Pēc tam samesti no Līvāniem atbraukušajā kravas automašīnā, aizvesti uz Līvāniem. Līvānos, kā tas čekai pieņemts, izmesti tirgus laukumā apskatei un iedzīvotāju iebaidīšanai. Pēc vairākām dienām aizvesti uz Steķu silu un samesti kara laikā izraktajās tranšejās, kur viņi joprojām, izņemot Franci Onckuli, atdusas, un uz viņu kapavietas arī ir uzstādīta piemiņas plāksne. Dažas dienas vēlāk Franci Onckuli vecākā māsa Tekla un mātes brālis Pēteris Vilcāns naktī slepus izrok un zirga pajūgā, nomaskējot kā žagaru vezumu, pārved mājās Mačānos un aprok. Vēlāk F. Onckulis tiek pārapbedīts Vanagu jaunajos kapos”. Vietējie iedzīvotāji, noslepkavoto partizānu tuvinieki un draugi viņu bojāejas vietā uzstādījuši krustu, tuvējā kokā uzkārtas atrastās kritušo cepures. Pārējie “Vilcānu grupas” partizāni krituši citviet. Daļa no viņiem arī apbedīti Rožupes pagasta Steķu silā, kamēr citu atdusas vietas joprojām nav zināmas.Rožkalnu pagastā Krievu (Jersikas) purva “Olūtneicā” (“Avotnīcā”) piemiņas zīme Jāņa Vanaga nacionālo partizānu grupas bojāejas vietā. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

VILCIŅA ALMA – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VILCIŅŠ ALEKSIS – nacionālo partizānu atbalstītājs. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VILKĀJS ĒVALDS no Kalupes, 613. artilērijas pulka jaunākais seržants, kuram 24. strēlnieku korpusa tribunāls 30. jūnijā piespriedis 🕇nāvessodu par darbošanos aizsargu organizācijā un par okupācijas karaspēka kaujas spēju apšaubīšanu. Mirstīgās atliekas tika atrastas Sitas silā. Apbedīts Balvu luterāņu draudzes kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VILKS – 1929.–2000 – skolnieks Pļaviņu vidusskolā, dalībnieks 1946. gada 7. janvāra notikumos, kad partizāni ieņēma un divas stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

VILKS ARNOLDS – policists gaujienietis, Palsmanes R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

VILNIS EDGARS,1923-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

VĪNDEDZKALNS VILIS. 1947. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

VIRBULE LŪCIJA – Sakas pagastā Cīravas Akmensraga meža iecirknī piemiņas akmens Pāvilostas novada nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2012. gada 15. maijā. Šajā meža iecirknī 1946. gada rudenī Aizputes apriņķa čekisti 🕇noslepkavoja Friča Androvska (segvārds: Jānis Lapiņš) partizānu grupas dalībniekus: A. Rubeni, Jāni Virbuli, Lūciju Virbuli (sieva un vīrs), Loti Enģeli, Nikolaju Bētingu https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

VIRBULIS JĀNIS – Sakas pagastā Cīravas Akmensraga meža iecirknī piemiņas akmens Pāvilostas novada nacionālajiem partizāniem. Atklāts 2012. gada 15. maijā. Šajā meža iecirknī 1946. gada rudenī Aizputes apriņķa čekisti 🕇noslepkavoja Friča Androvska (segvārds: Jānis Lapiņš) partizānu grupas dalībniekus: A. Rubeni, Jāni Virbuli, Lūciju Virbuli (sieva un vīrs), Loti Enģeli, Nikolaju Bētingu https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

VIRGA LEONS – uz Otaņķu pagastā piemiņas zīmes nacionālajiem partizāniem Atklāta 2005. gada 9. septembrī vietā, kur atradies nacionālās pretošanās organizācijas “Tēvijas vanagi” partizānu grupas pirmais bunkurs. Skat. Tilibs Alfrēds https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

VIŠKINDS ĒRMANIS, “VILKS”, 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos. 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c. L.Vasiļevskis Viškinds Ērmanis – viens no 8 Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā apcietinātajiem Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītājiem. Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar šķietamo Lielbritānijas izlūkdienesta pārstāvi. Kā izrādījās, iecerētā tikšanās bija okupācijas varasiestāžu provokācija, kas tika veikta ar čekas provokatora Marģera Vītoliņa līdzdalību. No komunistu cietumiem un koncentrācijas nometnēm Latvijā atgriezās tikai viens no todien apcietinātajiem partizāniem. Rīgā Matīsa ielā 65.(67.) nama sienas sētas pusē piemiņas plāksne Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/r.html

VĪTOLIŅŠ HERBERTS, 1948. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

VĪTOLS REINIS – viņa ģimene – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VĪTOLS ŽANIS – 1946.g. 24.01. kaujā ar čekas karaspēku Talsu apriņķa Lubes pagastā 🕇krita partizānu grupas vadītājs Jānis Bonzaks, dalībnieki Voldemārs Ružģiets un Žanis Vītols. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

VĪTOLS ŽANIS, nacionālais partizāns.

VIZULE HERTA , Palsmanes R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībniece, 19.maijā kritušā Jāņa Vizuļa māsa, 20. maija rītā Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni 🕇krita.Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

VIZULIS JĀNIS – sarkanarmijas #dezertieris palsmanietis, R.Rublovska nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Virešu pagasta Sikšņos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

VLADISLAVS BŪKA – 1945.g. 2.VII Dunavas kaujā 🕇kritis un publiski sadedzināts nacionālais partizāns. Rubenes pagasta Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

VOLBEDAHTS ALFRĒDS (“VECAIS”), nacionālais partizāns, 🕇nošauts 1947. gada 27. augustā Laidzes pagasta “Tulpēs”. Piemiņas akmeni par saviem līdzekļiem uzstādījis kritušo partizānu cīņu biedrs Kurts Grīnups. 1947. gada 27. augustā (piemiņas akmenī iekaltais datums ir kļūdains) PSRS okupācijas karaspēka 36. strēlnieku pulks Laidzes pagasta “Tulpēs” ielenca nacionālos partizānus, kas pēc sava līdzšinējā komandiera Alberta Feldberga nāves tā paša gada 6. jūnijā bija nolēmuši cīņu turpināt. Apšaudē krita Bērtulis Štrauss (“Bērtulis”) un Alfrēds Volbedahts (“Vecais”).Laidzes pagastā pie “Ķīvīškroga” piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

VOLFS FRICIS, 1915. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

VOLKOVS JĀZEPS – Bērzpils pagasta nacionālais partizāns, 🕇krita 1946. gada 19. janvārī pie Lugažu ezera cīņā pret padomju okupācijas varu. Lazdukalna pagastā Slavītos (Slaveitos) piemiņas akmens. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

VOLOSKLĀVIČIUS PETRAS – Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta: Latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni, 🕇krituši cīņā pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Panemūnes, Īslīces un Labiržu (Lietuva) pagastā 1945. – 1954. g. Jūsu kapa vietas nav zināmas. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZAČA ALBERTĪNA – Balvu pagasta Romūkstu kaujā 🕇kritusi nacionālā partizāne. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZAČS STAŅISLAVS – Balvu apkārtnē 🕇kritis nacionālais partizāns. Balvos aiz katoļu kapsētas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. Uzstādīts 2003. gadā virs Otrā pasaules kara laika tranšejas, kurā komunistiskā okupācijas režīma varasiestādes aprakušas vairākus Balvu apkārtnē kritušos nacionālos partizānus. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZAHARĀNS JĀZEPS – Rugājos pie Rugāju vidusskolas un Rugāju novada muzeja piemineklis nacionālajiem partizāniem: Aparnieku un Sila mežu kaujās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem nacionālajiem brīvības cīnītājiem 1944.–1956. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZAHAROVIČS INDRIĶIS HEINRIHS (1907.-1946.) – nacionālais partizāns, kura 🕇mirstīgās atliekas 1944.g. tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.https://karavirukapi.blogspot.com/p/k.html

ZAĶIS ARVĪDS, 1893. gada 13. augustā Galgauskas pagasta “Niperos”. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, nacionālais partizāns. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, iedalīts Lietuvas gvardu pulkā. Piedalījies kaujās Austrijas frontē, pie Koveļas un citur. 1917. gada pavasarī pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku. Beidzis ložmetējnieku mācību komandu, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Vecgulbenē, no vietējās apsardzības rotas pārcelts uz Latgales partizānu pulku, piedalījies Latgales atbrīvošanā.Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 4. aprīlī izlūkgājienā Pustojes Voskreseņijes sādžas rajonā, “kad izlūku nodaļa sadūrās ar pretinieka pārspēku un iekļuva apšaudē, [seržants] Zaķis pirmais devās uz priekšu un ieņēma vienu no sādžas mājām, tur sagūstīja 4 sarkanarmiešus un piespieda ienaidniekus bēgt, turklāt mūsu rokās krita ložmetējs”.Atvaļināts 1921. gada 30. janvārī. Lauksaimnieks tēva mājās, kādu laiku arī pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. Ilzenes muižā piešķirto jaunsaimniecību pārdevis.Nacistiskās okupācijas laikā Galgauskas pagasta vecākais. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, pievienojies nacionālajiem partizāniem. 1948. gada pavasarī nokļuvis čekistu ielenkumā un izdarījis 🕇pašnāvību. Saskaņā ar LKOK biogrāfiskās vārdnīcas datiem apbedīts Beļavas pagasta Lazdukalna kapos. Ziņu par pārapbedīšanu uz Gulbeni pagaidām nav. Apbedījums atrodas Gulbenes Vecajos kapos – Arvīda Zaķa dzimtas kapos.https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ZAĶIS ERNESTS, 1925-1947, noslepkavots 🕇kritis nacionālais partizāns, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ZALĀNE BROŅISLAVA (1923.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ZALĀNS JĀNIS, dz. 1912.- 1956. gadā Steķu silā 🕇kritis nacionālais partizāns, atdusas vieta joprojām nav zināma. Rožupes pagasta Steķu silā nacionālo partizānu brāļu kapi.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ZALĀNS FRANCIS (1903.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ZALĀNS JĀNIS (1912.) – 1949.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ZALĀNS JĀZEPS (1913.)- 1945.g. pret komunistisko režīmu 🕇kritis rudzātnieks. Rudzātos centrā pie vecās pasta ēkas piemiņas zīme nacionālo partizānu rindās kritušajiem pagasta pilsoņiem.https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html

ZĀLĪTIS (ĀBOLIŅŠ), 1911. –1946. 2. VII, Riharda Pārupa grupas nacionālais partizāns, kuru 🕇noslepkavoja čekas specgrupa.

ZĀLĪTIS JĀNIS ĒVALDS (ĀBOLIŅŠ), 1911. – 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā 🕇iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Zālītis Jānis Ēvalds (Āboliņš), (1911. – 1946.g. 2. VII) – Uz piemiņas akmens iznīcinātajai Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai, atrodas Krustpilī. https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/610?0

ZAĻAISKALNS JŪLIJS – 1941. gada vasarā no 24. teritoriālā korpusa #dezertējis, pie Carnikavas stacijas iesaistījās sadursmē ar PSRS armijas sardzes vienību 30. jūnijā 🕇kritušais seržants Jūlijs Zaļaiskalns. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ZAĻUPS ALFRĒDS, 1921. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ZAĻUPS ARTURS, 1921. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ZAMARYS VINCAS – Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotas partizāns. 🕇Krita cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu 1945. gada 25. jūnijā un 28. septembrī Raudas mežā. Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem.GPS 55.959406, 26.061540 piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/a.html

ZARĀNS EDVARDS, – Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienības cīnītājs, 🕇kritis 1948. gada aprīlī Vārkavas pag. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ZARIŅŠ ALFRĒDS – kādreizējie mežabrāļi aktīvi darbojās arī Atmodas sākumā. Helsinku grupā iekļāvās Alfrēds Zariņš un Heino Lāms, kuri savulaik bija tiesāti par mežabrāļu darbību. Tāpat Lidija Lasmane, kura 1946. gadā tika tiesāta par partizānu atbalstīšanu un vēlāk divas reizes tiesāta par disidenta darbību. 1991. gada janvārī bijušais mežabrālis Gunārs Stefans kļuva par barikāžu posteņu komandieri un vēlāk šo pienākumu pārņēma viņa jaunākais brālis Ojārs Stefans. http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

ZARIŅŠ BERNHARDS – 🕇kritis 1949. gada 30. aprīlī; pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. Ēvelē pie Ēveles luterāņu baznīcas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/v.html

ZARIŅŠ JĀNIS (“JANKA”), Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupas dalībnieks, 🕇krita 1952. gada 16. aprīlī lielinieku uzbrukumā Raunas pagasta “Daiņkalnos”. Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām) piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai.https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ZARIŅŠ LEONĪDS -1954. gadā komunistu 🕇nošauts latviešu izlūks, kurš 1953. gadā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) uzdevumā ar izpletni nosēdās Auces rajonā. Dzelzkalnu brāļu kapos piemiņas akmens. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ZARIŅU ĢIMENE – nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZAVADSKIS JĀNIS – 1956. gada oktobrī VDK sanāksmē secināja, ka “cīņa pret bandītismu” ir pabeigta. Nedēļu pēc sanāksmes LPSR VDK priekšnieks Jānis Vēvers caur partizānu atbalstītājiem nodeva vēstuli Jāņa Zavadska vadītajai grupai, kurā viņus lūgšus lūdzās nākt laukā no meža. Grupas vīrus #tiesāja tikai 1968. gadā, kad līdz ar starptautiskās situācijas saasināšanos raganu medības sākās arī Latvijā. Ir ziņas, ka Staņislavs Zavadskis, pēc tautības polis, drīz vien aizbraucis uz Poliju un Latvijas PSR nav tiesāts. Bet grupas partizānu Ivaru Grabānu pēc atgriešanās no lēģera mēs diemžēl vairs nepaguvām nointervēt… http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

ZAVADSKIS STAŅISLAVS – 1956. gada oktobrī VDK sanāksmē secināja, ka “cīņa pret bandītismu” ir pabeigta. Nedēļu pēc sanāksmes LPSR VDK priekšnieks Jānis Vēvers caur partizānu atbalstītājiem nodeva vēstuli Jāņa Zavadska vadītajai grupai, kurā viņus lūgšus lūdzās nākt laukā no meža. Grupas vīrus #tiesāja tikai 1968. gadā, kad līdz ar starptautiskās situācijas saasināšanos raganu medības sākās arī Latvijā. Ir ziņas, ka Staņislavs Zavadskis, pēc tautības polis, drīz vien aizbraucis uz Poliju un Latvijas PSR nav tiesāts. Bet grupas partizānu Ivaru Grabānu pēc atgriešanās no lēģera mēs diemžēl vairs nepaguvām nointervēt… http://lpra.vip.lv/nesalauztie.htm

ZEIKMANIS FRICIS – uz pieminekļa Visvalža Brizgas Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā. Baltijas kara apgabala kara tribunāla #tiesātie Īles partizānu grupas atbalstītāji

ZELČĀNS JĀNIS (segvārds ZELTIŅŠ), 1910. 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā 1947. gada 23. janvārī, aprakts Matīsa kapos. 1945.gada sākumā pēc Līvānu pagasta izpildkomitejas sekretāra Jāņa Zelčāna uzaicinājuma Valerija Mundure iestājās nacionālo partizānu organizācijā „Tēvijas sargi”. https://lv.wikipedia.org/wiki/Valerija_Mundure Zelčāns Jānis – sagūstīts un notiesāts nodevības rezultātā. Uz pieminekļa tur kritušajam Jurim Rudzātam un citiem citur bojā gājušiem Augusta Cara sētā Rožkalnu pagasta “Augšmuktos”. 1946.g. 5.02. Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Krievu purvā kaujā ar čekas karaspēku ievainots, sagūstīts Jānis Zelčāns, “Zeltiņš” Latvijas Tēvijas Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) ģenerālsekretārs, 2. divīzijas štāba priekšnieks. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm Darbojies kā nacionālais partizāns Līvānu pagasta apkārtnē. Segvārds Zeltiņš. Kopā ar Vanagu katoļu draudzes prāvestu A. Juhneviču (Vientuli) 1945. gadā izstrādāja statūtus partizānu organizācijai, kurai deva nosaukumu “Latvijas Tēvijas sargu (partizānu) apvienība (LTS(p)A). Nodevības rezultātā arestēts 1946. gada 9. februārī. Sodīts ar nāvi 1947. gadā. Jānis Zelčāns, ps. Zeltiņš. LTS(p)A prezidijs iecēla J.Z. par Latvijas pagaidu valdības ministru. Nāves spriedums pasludināts 1947. gada 23. janvārī un acīmredzot drīz izpildīts. Nošauts pēc nāves sprieduma 1947. gada 23. janvārī. Strods, H. Latvijas nacionālo partizānu karš 1944 – 1956. Rīga: Preses nams, 1996. 515.. lpp. https://latgalesdati.du.lv/persona/11439 Zelčāns Jānis, “Zeltiņš” – 1946.g. 5.02. Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Krievu purvā kaujā ar čekas karaspēku ievainots, sagūstīts Jānis Zelčāns, “Zeltiņš” Latvijas Tēvijas Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) ģenerālsekretārs, 2. divīzijas štāba priekšnieks. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ZELČS ĀDAMS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS ANTONS AMB. D. – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS ANTONS KAZIMIRA D. – nacionālo partizānu grupas komandieris. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS FRANCIS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS PĒTERIS – pirmā Tilžas apkaimes nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā izveidojās 1944. gada 17. oktobrī. Grupas sastāvā bija Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šie partizāni piedalījušies dažādās kaujas operācijās kopā ar citām partizānu grupām, tostarp 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju uzbrukumā padomju varasiestādēm Tilžā ar mērķi atbrīvot 12 apcietinātos partizānu tuviniekus un atbalstītājus. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns Tilžas apkaimē. 1951. gada 21. novembrī iznīcinātāju grupa aplenca viņa bunkuru un kaujā A. Roskošs tika nāvīgi ievainots. Avoti: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze; militaryheritagetourism.info/lv. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Zelčs Pēteris – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS STAŅISLAVS – nacionālais partizāns. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELČS VOIČIKS – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā 🕇kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZELKMANIS FRICIS, 1919.4. IV – 1996. 27. V – 1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, 🕇ekshumēja Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī esošajā saspridzinātajā bunkurā aprakto 15 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Sākotnēji bija iecere kritušos partizānus pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos, taču pret to iebilda Brāļu kapu komiteja, to skaidrojot ar kritušo nacionālo partizānu neatbilstību to personu kategorijām, kam atvēlēta apglabāšana Brāļu kapos.Galu galā toreizējās Augstākās Padomes Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisija ļāva kritušo mirstīgās atliekas guldīt Virkus kapos. Savukārt valdība tam atvēlēja 84 000 Latvijas rubļu. Pārapbedīšanas ceremonija notika 1992. gada 14. novembrī.1993. gada 29. maijā te tika atklāts piemiņas akmens, kura metu izstrādājis Alfons Kalniņš, viens no Īles kaujā kritušajiem partizāniem. Laika gaitā, aizsaulē aizejot arī tiem Īles partizāniem, kas piedzīvoja Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī viņi tikuši apglabāti blakus saviem cīņu biedriem, uz viņu kapu kopiņām uzstādot individuālas tipveida piemiņas plāksnes. https://karavirukapi.blogspot.com/p/d.html

ZEMZARS SIGISMUNDS – 1957.gada 16.martā apcietināts; kopā ar #Vorkutas ieslodzījuma biedriem Ernestu Laumani un Andreju Macpānu viņus apsūdzēja pretpadomju sacerējumu sarakstīšanā un izplatīšanā.

ZEŅĶIS ALEKSANDRS, kapteinis, pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas iegāja mežā dienvidrietumos no Engures ezera, Engures–Zentenes mežu masīvā, lai turpinātu cīņu pret komunistiskās okupācijas režīmu partizānu rindās, turpināja cīņu līdz 1950. gadam. Engures pagastā autoceļa Sloka–Talsi (P 128) malā netālu no Rideļu dzirnavām GPS 57.1376, 23.1265 piemiņas akmens Nikolaja Straumes vadītajai nacionālo partizānu grupai https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ZIEBERGS KĀRLIS -1941. gada 28. jūnijā Viesītē pie Eķengrāves muižas 🕇kritušais Saukas nacionālo partizānu grupas dalībnieks. Vēl pirms karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS tūlīt pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām Saukas pagastā sāka veidoties nacionālo partizānu grupa. 27. jūnija vakarā saņemot pirmās ziņas par vācu armijas avangarda vienību parādīšanos tuvākajā apkārtnē, partizānu grupa sadalījās divās daļās un nākamā dienā viena daļa devās uz Sauku, bet otra – uz Viesīti. Kamēr grupa, kas devās uz Sauku, veiksmīgi pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm un pat sagūstīja vēl vairākus vietējos kolaboracionistus, kas vēl nebija paspējuši aizbēgt kopā ar atejošo PSRS karaspēku, grupa, kas devās uz Viesīti, pie Eķengrāves muižas uzdūrās lielinieku slēpnim, un sekojošajā sadursmē 🕇krita trīs partizāni – Kārlis Ziebergs, Rūdolfs Sipenieks un Mārtiņš Dauže. Elkšņu pagasta Klauces kapos. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

ZIEDAINIS MIERVALDIS, 12(15).01.1915 – 13(16).07.1946. 2.Pasaules kara dalībnieks, Leģionārs, Lidotājs, Militārpersona, karavīrs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Virsnieks, Vācu krusts Zeltā, virsleitnants. 1945.g. 5. oktobrī viņu Ventspilī apcietināja. 🕇nošauts Rīgas Centrālcietumā, aprakts Matīsa kapos. … Sākoties (2.PK) karam Ziedainis līdz ar 5 saviem karavīriem #izbēg no poļitruku apsardzības Lilastē un tūliņ uzsāk partizāna gaitas. Formējoties pirmajai latviešu kaujas vienībai viņš ir atkal klāt un uzņemas vada komandiera pienākumus kapt. Mateasa rotā. … Ziedainis gāja līdzi visām izlūku un trieciena grupām, lai gan viņam kā vada komandierim tas nemaz nebija jādara. Pirmo reizi tiekoties ar Ziedaini bunkurā nevar justies sevišķi ērti. Atlētisks augums, pasmagnējs, stūrains skats un mazliet ironisks smīns. Tāds viņš vienmēr. … Gandrīz vienmēr viņš rotaļājas ar rokas granātu, it kā baidīdamies, it kā spēlēdamies ar savu partneru nerviem. … Kāds no 7 puišiem, ar kuriem kopā leitnants veicis kādu pasākumu, stāsta: “Pēc pamatīgas izlūkošanas, kas bija turpinājusies vairāk dienu, kādā pievakares krēslā Ziedainis ar saviem puišiem pārlīda pāri pašu “blendei” un, pārvarējis priekšlauku, drīz vien nokļuva pie pretinieka žoga. Izdevās boļševikus pārsteigt. Tie atjēdzās tikai tad, kad pēc pirmo ložu lējieniem viņu cīņu biedrus jau klāja nāves auts. Tikai 15 minūšu ilga cīņa, kas bija augstākā mērā spriega. Taču uzdevums godam bija paveikts. Iznīcināti vairāki bunkuri, gūts prāvs kara laupījums, nogalināti vairaki desmiti boļševiku, bet pašiem ievainoti tikai trīs. To starpā arī leitnants Ziedainis. Liekot lietā fiziskās dotības un nevairīdamies no sīvās boļševiku uguns, uzņēmīgais leitnants vēl iznesa no uguns joslas pārbiedēto boļševiku gūstekni un nodeva to nogādāšanai aizmugurē. … (1943.09.24 Daugavas Vanagi) 1945.gada 9.septembrī Zlēku pagastā nodibina skaitliski lielu Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju. To vada bijušais Latviešu leģiona 19. divīzijas 42. pulka rotas komandieris virsleitnants Miervaldis Ziedainis. Ziedainis Miervaldis – F. Launags, meklējot kontaktus ar citām bruņotās nacionālās pretošanās grupām, satikās ar Miervaldi Ziedaini. Latviešu leģiona 19. divīzijas 42. pulka rotas komandieris virsleitnants Miervaldis Ziedainis bija viens no tiem bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri domāja par bruņotās pretestības turpināšanu. 1945. gada augustā M. Ziedainis nodibināja sakarus ar vairākiem Latviešu leģiona virsniekiem, kuri bija pārgājuši nelegālā stāvoklī un dislocējās Ventspils un Kuldīgas apriņķu mežos. Arī viņam bija iecere izveidot Kurzemes partizānu grupu kopēju vadību. 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagasta Šalku mežsarga apgaitas mežā ar segvārdu „Dziesmusvētki”, notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās LNPO grupu pārstāvji un dažu citu grupu dalībnieki. Šajā sanāksmē nodibinājās Ziemeļkurzemes partizānu organizācija (ZPO), par tās vadītāju kļuva Miervaldis Ziedainis. Organizācijā apvienojās legāli dzīvojošie M. Ziedainim zināmie dalībnieki un LNPO nacionālo partizānu grupas, par kuru vadītāju apvienotajā organizācijā kļuva leitnants Jānis Gulbis. Par galveno jautājumu M. Ziedainis izvirzīja visu Kurzemes grupu apvienošanu kopīgai cīņai, piesaistot organizācijai arī legāli dzīvojošos nacionāli – patriotiski noskaņotos vietējos iedzīvotājus, kurus bija iecerēts apvienot Tautas palīdzības organizācijā. Šajā sanāksmē tika nolemts nodibināt sakarus ar LCP pārstāvjiem, kuri atradās Zviedrijā. Freds Launags izstrādāja divus šifrus radiosakariem ar Kurzemi. Viņš M. Ziedainim nodeva arī paroles sakariem ar LCP dalībnieku Leonīdu Siliņu Stokholmā, kuras viņam būtu jāizmanto, organizējot vēl vienu laivu braucienam pāri jūrai, gadījumā, ja F. Launagam neizdotos veiksmīgi nokļūt Zviedrijā. Dzimis 1915. gada 15. janvārī Novonikolajevskā, latviešu izceļotāju trīs bērnu ģimenē. Pēc Oktobra revolūcijas lielinieku režīms nacionalizēja Ziedaiņa vecākiem piederošos īpašumus[ un 1920. gadā viņš ar vecākiem atgriezās Latvijā. Ģimene apmetās uz dzīvi Jaunjelgavā, kur viņa tēvs strādāja par mēbeļu galdnieku. Ziedainis mācījās Jaunjelgavas pamatskolā, tad 1933. gadā absolvēja komercskolu un līdz 1937. gadam studēja matemātiku Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, bija latviešu studentu korporācijas “Vendia” biedrs. Pēc obligātā militārā dienesta Ziedainis 1937. gadā iestājās Kara skolā, to beidza 1939. gada 1. septembrī leitnanta pakāpē un dienēja Latgales artilērijas pulkā. 1940. gadā beidza Rīgas lidotāju skolu, iegūstot novērotāja kvalifikāciju un dienesta gaitas turpināja Aviācijas pulkā. Pēc Latvijas okupācijas Aviācijas pulku izformēja un Ziedainis turpināja dienestu 24. Latvijas strēlnieku korpusa Latgales artilērijas pulkā Cēsīs. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā Miervaldis Ziedainis ar četriem dienesta biedriem pameta bēgošās Sarrkanās armijas daļas. 1941. gada 2. jūlijā viņš brīvprātīgi pieteicās latviešu vienībās un oktobrī kā 2. vada komandieris 16. Zemgales policijas bataljona sastāvā devās uz Austrumu fronti, piedaloties cīņās Holmas rajonā. Ar savu vadu Ziedainis izcīna lielāku kauju sardzes pienākumu izpildē pie Dno stacijas, triecienā padzenot ienaidnieku. 1943. gada februārī 16. Zemgales policijas bataljonu pārcēla uz Ļeņingradas fronti un iekļāva 2. latviešu brigādē kā 42. pulka III bataljonu. 1943. gada maijā Volhovas frontē Ziedaini vairākkārt ievainoja, taču ierindu viņš nepameta, 1943. gada 30. jūnijā viņu apbalvoja ar II šķiras Dzelzs krustu. Atkāpjoties no Volhovas frontes 1944. gada 22. janvārī ar savu vadu izcīnīja smagu kauju pie Bol. Zamošjes, atvairot ap 250 sarkanarmiešu uzbrukumu, nodarot ap 100 kritušo lielus zaudējumus un pārejot pretuzbrukumā. 1945. gada sākumā Ziedaini paaugstināja virsleitnanta pakāpē un iecēla par 19.divīzijas 42. pulka III bataljona 13. (IG – 7.5cm kājnieku lielgabalu) rotas komandieri. Kara beigās viņš karoja Kurzemes cietoksnī, 1945. gada 8. maijā viņu apbalvoja ar Vācu krustu zeltā. Pēc Vācijas kapitulācijas virsleitnants Ziedainis atteicās padoties gūstā – tā vietā viņš viltotiem dokumentiem uz Miķeļa Pētersona vārda legalizējas kā civilpersona un sāka strādāt par grāmatvedi Dundagas iecirkņa un vēlāk – Ventspils apriņķa valsts sēklu fonda nodaļā, bieži dodoties komandējumos apriņķa robežās, kā arī uz Rīgu. Līdztekus viņš aktīvi darbojās nacionālo partizānu kustībā. Kad 1945. gada 9. septembrī Zlēku mežā Kurzemes partizānu vienību un grupu vadītāji nodibināja Ziemeļkurzemes Partizānu Organizāciju (ZPO), par tās komandieri ievēlēja Ziedaini. Partizāni plānoja rīcību PSRS un Rietumu sabiedroto kara gadījumā. Taču čekas aģentiem drīz vien izdevās Ziedaini izsekot un 1945. gada 5. oktobrī viņu Ventspilī apcietināja, tajā pašā dienā Dundagā arestēja arī ZPO štāba priekšnieku leitnantu Aleksandru Zuti, pie abiem atrada partizānu organizācijas dokumentāciju. Ziedaini tiesāja Latvijas PSR iekšlietu ministrijas kara tribunāls, piespriežot viņam nāvessodu nošaujot. Miervaldi Ziedaini nošāva 1946. gada 13. jūlijā. Pēc Vācijas kapitulācijas virsleitnants Ziedainis atsakās padoties lielinieku gūstā – tā vietā viņš viltotiem dokumentiem uz Miķeļa Pētersona vārda legalizējas kā civilpersona un iegūst darbu kā grāmatvedis Dundagas iecirkņa un vēlāk – Ventspils apriņķa valsts sēklu fonda nodaļā, bieži dodas komandējumos apriņķa robežās, kā arī uz Rīgu. Taču šī Ziedaiņa identitāte ir tikai aizsegs – paralēli viņš aktīvi darbojas nacionālo partizānu kustībā. 1945. gada 9. septembrī Zlēku mežā notiek Kurzemes partizānu vienību un grupu vadītāju sanāksmes, tiek nodibināta Ziemeļkurzemes Partizānu Organizācija, par tās komandieri ievēl Ziedaini. Tiek plānota rīcība PSRS un Rietumu sabiedroto kara gadījumā. Taču čekas aģentiem drīz vien izdodas Ziedaini izsekot un jau 1945. gada 5. oktobrī viņu Ventspilī apcietina, tajā pašā dienā Dundagā arestē arī viņa ZPO štāba priekšnieku leitnantu Alkesandru Zuti, pie abiem atrod arī nozīmīgu partizānu organizācijas dokumentāciju. Ziedaini tiesā Latvijas PSR iekšlietu ministrijas kara tribunāls, piespriežot viņam nāvessodu nošaujot. Virsleitnants Miervaldis Ziedainis tiek sodīts ar nāvi 1946. gada 13. jūlijā. Ziedainis Miervaldis – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ZIEDS PĒTERIS – viņa ģimene nacionālo partizānu atbalstītāja. Tilžā centrā pie kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas nodaļas nama Brīvības ielā piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem: Tilžas novada nacionālajiem partizāniem – cīnītājiem par Latvijas brīvību un neatkarību 1940.17.VI – 1961.31.XII. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZĪLE PĒTERIS, 1910-1945, 🕇kritis varoņa nāvē, rancēnietis. Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ZILGALVE EMĪLIJA – Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā kopā ar Kurzemes nacionālo partizānu grupas dalībniekiem #apcietināta šī nama iemītniece.

ZILGALVE LĪNA – Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā kopā ar Kurzemes nacionālo partizānu grupas dalībniekiem #apcietināta šī nama iemītniece.

ZILGALVIS ALFRĒDS – Rīgā blakus tagad nojauktajam Matīsa ielas 67. nama I korpusam 1948. gada 13. oktobrī čekas operācijā kopā ar Kurzemes nacionālo partizānu grupas dalībniekiem #apcietināts šī nama iemītnieks.

ZIŅĢIS GEORGS – viņa grupā bijis Ernests Rudzroga.

ZĪRĀKS LAIMONIS – nacionālais partizāns Jāņa Freimaņa grupā; 1950. gada 11. janvārī Iecavas novadā netālu no Jelgavas–Krustpils dzelzceļa starp Garozas un Zālītes stacijām uz Iecavas un Ozolnieku novadu robežas 🕇krita Jānis Freimanis, Jānis Kāpostiņš un Laimonis Zīrāks. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZIRNIS – kaprālis, partizāns, 🕇ļoti smagi ievainots partizānu uzbrukumā Limbažu čekistiem . Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 Zirnis, kaprālis, krita1941.g. 4. jūlijā atbrīvojot Limbažus no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem kolaboracionistiem. Limbažos pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/l.html Zirnis, kaprālis, partizāns, #izbēdzis no 24.Terit.strēln.korp., ievainots Limbažu atbrīvošanas cīņā pulkvežleitn. Rekes grupā. Tēvija, Tēvija, Nr.12, Nr.13, 15.07.41 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6 http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:235859|page:6

ZIRNIS EDVĪNS. Saulkrastu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Edvīna Zirņa individuāls apbedījums. Pieminekļa labajā pusē zem krusta zīmes iekalti 25 partizānu vārdi. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ZĪVERTS KĀRLIS, no Mellužiem. #Tengiras lēģerī 1954. gadā sākās liela sacelšanās. Arnis Otrups stāsta: “Mēs izdzinām no nometnes uzraugus, savus mocītājus, iecēlām savus streika komitejas locekļus un sākām sarunas ar čekistiem. Viņi mēģināja mums uzbrukt. Pirmajā gājienā viņi apšāva ap 70 cilvēku. Blakus man krita slavenā Laumaņa bataljona rotas komandieris Juris Pētersons, krita liepājnieks Vilis Rozenbergs, 🕇krita Kārlis Zīverts no Mellužiem.” http://lpra.vip.lv/skalbergs.htm

ZLĪDNIS PĒTERIS – 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku 🕇krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece. http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm

ZONDAKS JĀZEPS – DUNCIS, 03.03.1945 – Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā piemineklis Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem. Stompaku mežā un citās kauju vietās 🕇kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.–1956. g. Ziemeļlatgales nacionālie partizāni! Jūs ziedojāt savas dzīvības Latvijai cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu! Jūs, Pētera Supes (1920–1946) izveidotajā un vadītajā Latvijas nacionālo partizānu apvienībā 1944. gadā uzsākāt cīņu pret noziedzīgo režīmu, mūžīga piemiņa jūsu cīņai! https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html Zontaks Jezups – uz pieminekļa Susāju pagastā Viļakas-Balvu ceļu malā pie Stompaku purva Stompaku kaujā 2.-3. martā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Pieminekļa uzstādīšanu finansējis mecenāts Harijs Frīdenbergs. https://karavirukapi.blogspot.com/p/b.html

ZUBOVS NIKOLAJS ALEKSANDRA D. (🕇nošauts 28. 02. 1938.) https://pelecalasitava.lv/iznicinatais-latviesu-teatris-skatuve/

ZUIKA MARTA, -1949. 🕇Bojā gājusi nacionālā partizāne. Taurenē pie Nēķena muižas uz piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/c.html

ZŪKERS ELMĀRS, 1918-1944, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ZUMENTS VILIS. 1945. Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas uz piemiņas akmens 🕇bojā gājušiem nacionālajiem partizāniem https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html

ZUTIS ALEKSANDRS, 1945. gada 5. oktobrī Dundagā #arestēts ZPO štāba priekšnieks leitnants, pie abiem ar Miervaldi Ziedaini atrada partizānu organizācijas dokumentāciju.

ZVAIGZNE BERTOLDS, 1912-1945, 🕇kritis leģionārs, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ZVAIGZNE JĀNIS 1914–1994 #sagūstīts, mežsarga Rūdolfa Puļļas nodots 1952. gada 8. decembrī Trapenes pagasta Līzespastā Veras mežā. Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām bunkura vietā piemiņas akmens Arsēnija Dreijalta nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/s.html

ZVEJNIEKS BRUNO – Viestura ordeņa piešķiršana par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem paredzēta. https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

ZVEJNIEKS VALDIS – Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns. Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka. GPS 57.324372727409, 21.849719165184 nacionālo partizānu 🕇brāļu kapi pie Dzelzkalniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/p.html

ZVEJNIEKS VALDIS, Puzes–Piltenes jeb Misiņa (Kārļa Brīvnieka) grupas partizāns, 🕇apglabāts Ugāles pagastā Zūru mežniecības Dzelzkalnu apgaitā pie Vārnu valka

ZVIRGZDS JĀNIS, 1914-1950, 🕇kritis nacionālais partizāns, lizumietis. Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem https://karavirukapi.blogspot.com/p/g.html

ŽUKAUSKAS JONAS “DEDE”, (1910? 1898), Lietuva – nacionālais partizāns Indāna-Grāvelsona grupā, 🕇kritis 1950. gada 25. februārī. Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu piemiņas zīme nacionālo partizānu grupai. https://karavirukapi.blogspot.com/p/j.html

ŽUKOVS ANTONS, 1920. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html

ŽUKOVS PĒTERIS, 1910. – nacionālais partizānis. Strazdes pagasta Kalna kapos piemiņas zīme padomju čekas 1945 – 1950.g. #arestētiem, spīdzinātiem, nogalinātiem, izsūtītiem nacionālajiem partizāniem. https://karavirukapi.blogspot.com/p/t.html