LIBERS RODIONS PETERA D., 1905.g. 13.janv. Rīgā
1937.g. vec.leitnants NKVD robežsardzē, 28.vienības priekšnieka palīgs Altaja nov. Oirotas apg.
58, п. 1б, 8, 11 – dzimtenes nodevība esot karadienestā, terors, kontrrevolucionāra organizācija
🕇nošauts 1938.g. 31.janv. Novosibirskā
———https://ru.openlist.wiki/
Либер Родион Петрович (1905)
Дата рождения: 13 января 1905 г.
Варианты ФИО: Либерс Родион Петрович
Место рождения: Латвия, г. Рига
Пол: мужчина
Национальность: латыш
Гражданство (подданство): СССР
Профессия / место работы: Ст. лейтенант погранвойск НКВД СССР, пом. нач. 28 погранотряда. В конце 1937 уволен из погранвойск.
Место проживания: Алтайский край, Ойротская обл., с. Кош-Агач
Партийность: канд в чл. ВКП(б) в 1931-1937, исключен “за связь с врагами народа”.
Дата расстрела: 31 января 1938 г.
Место смерти: Новосибирск, ложное свид. о смерти 31.1.1943 от рака желудка.
Где и кем арестован: г. Новосибирск, органами УНКВД по НСО
Дата ареста: 21 декабря 1937 г.
Обвинение: измена Родине военнослужащим, террор, КРО
Осуждение: 20 января 1938 г.
Осудивший орган: Комиссия НКВД СССР и Прокурора СССР
Статья: 58, п. 1б, 8, 11
Приговор: ВМН (расстрел).
Дата реабилитации: 23 августа 1957 г.
Реабилитирующий орган: Военный Трибунал СибВО
Источники данных: БД “Жертвы политического террора в СССР”; Красноярское общество “Мемориал”; БД Красноярского общества “Мемориал”, «Рязанский мартиролог»
————-
“Žēl, ka pietrūka patronu”
Neviens tagad nepateiks, ar kādu motīvu čekisti visur redzēja sazvērestības, toskait nacionālistiskas. Nez vai kaut viens no viņiem varēja pilnīgi neviltoti maldīties, pieņemot, ka Krasnojarska pastāv poļu nacionālistiska sazvērestība, bet, piemēram, Altajā latviešu nacionālistiska organizācija? Drīzāk ir darbojies velnišķīgs sociālistiskās sacensības princips: kaimiņu reģionā atklāta noziedzīga 30 cilvēku grupa, nu tad mēs atklāsim 50 cilvēku grupu; pie viena pierādīsim draudīgajai mātei partijai savu negrozāmo derīgumu.
… 1920-30. gados liktenis viņu iemetis Krasnojarskā, tur viņš apprecējies ar Adelaidu Aleksandra m., lietuvieti, tur dzimis pirmais bērns Viktors. Vēlāk dienējis Kjahtā un Koš-Agačā pie RSRS dienvidu robežas; uzkalpojies līdz vec.leitnantam un robežas kavalērijas vienības štāba priekšnieka palīga amatam. … Var pieņemt, ka Rodions nav bijis pārāk piesardzīgs sarunās un varējis publiski nosodīt represijas.
Vispirms no Koš-Agačas aizbraukusi Adelaida ar bērniem, tad viņš pats. Vairs nav redzējušies. Ceļš no Altaja uz Krasnojarsku ved caur Novosibirsku, un atvaļinātajam Liberam daļas komandieris iedevis pēdējo uzdevumu: ievest apgabala štābā kādus dokumentus (NKVD standartpaņēmiens, lai nav jāsūta konvojs – I.L.). Novosibirskā Rodions apmeties viesnīcā, kur viņu 21.dec. arestējis valsts drošības seržants Mikovs. Kratīšanā paņemta vien dienesta apliecība, 28.robežapgabala štāba apliecība un pulkstenis ar zelta ķēdīti; naudas atvaļinātajam virsniekam it kā nav bijis.
Seržants Mikovs nezināja, ka uz viesnīcu iet pēc paša nāves. Pēc 5 dienām viņš sācis Libera pirmo pratināšanu. Neuzzināsim kā viņš rīkojies, droši var teikt, ka seržants sācis vecāko leitnantu baidīt ar revolveri. Bet uzrāvies – Rodions izrādījies drosmīgs vīrs. Ar trim smagas dokumentu preses sitieniem viņš seržantu apdullinājis, atņēmis revolveri un nošāvis galvā. Uz šāviena troksni kabinetā metušies citi gbešņiki; Libers šāvis vēl trīs reizes, bet neveiksmīgi, tomēr vienam no uzbrucējiem, VD vec. leitnantam Budkinam salauzis ribu.
Otra pratināšana notikusi tajā pašā dienā: par to zināms vien tas, ka Rodions ir ļoti nožēlojis, ka nošāvis tikai vienu no neliešiem. Kas noticis naktī, atkal nav zināms; domājams, kaut kas ļoti slikts, ja jau tāds vīrišķīgs cilvēks ka Libers ir parakstījis “atzīšanos”. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki notiesāti un nošauti vienā dienā; Libers tiesāts tikai 1938.gada 20.janvārī un nošauts vēl pēc 11 dienām.
Par ko cilvēks nogalināts? Apsūdzības slēdzienu sastādījis VD jaunākais leitnants Alpatovs. Tas sākas ar uzvarošu ziņojumu: “Novosibirskas apgabala NKVD pārvalde ir atklājusi un likvidējusi nacionālistisku nemiernieku spiegu-diversantu organizāciju, ko Novosibirskas apgabala teritorijā no latviešiem un latgaliešiem izveidojis Latvijas izlūkdienests”. Tā lūk – vai varat iztēloties latviešu sacelšanos Sibīrijas centrā, pat ja kopā ar latgaliešiem?
Tomēr – tālākais manā izklāstā – kā apgalvo izmeklēšana, šo organizāciju vadījusi “Sibīrijas komiteja” un Latvijas aģenti: novada latgaliešu avīzes ‘Taisneiba’ redaktors Eisulis un latviešu avīzes redaktors Meisters. Vispār, arī “Sibīrijas centru”, izrādās, esot vadījis no Maskavas – kā gan citādi – kultūras un izglītības biedrības Prometejs vadītājs Menžulis.
Piedodiet, ka bez vārda-tēva vārda, bet tāds ir gebešņiku nevērīgais stils. Izrādās, ka Prometejs esot nodarbojies ar “latviešu un latgaliešu kaujiniecisku nemiernieku spiegu-diversantu organizāciju” radīšanu visā Sibīrijā. Ka Liberu jau 1933.gadā Krasnojarskā savervējis Latvijas izlūks Hoperskis, un viņam papildus spiegošanai ir bijis jānodarbojas ar bruņotas sacelšanās gatavošanu Padomju Savienības aizmugurē. Ka viņš esot gan darbojies savā robežsardzes vienībā, gan jau savervēšanas gadā nodibinājis saziņu ar Šemenkovu, Mongoleks’ā pastāvošas nemiernieku organizācijas vadītāju. Ka šī grupa uz Rodiona Libera aresta brīdi esot jau bijusi “atklāta un likvidēta”, un lieta aptvērusi vairāk kā 50 cilvēkus. Divus gadus vēlāk Libers, kā apgalvo izmeklētāji, ir sakarus izvērsis, ka viņa ietekmē nokļuvis vēl vienas Oirotas apgabalā pastāvošas nemiernieku organizācijas vadītājs, Tļeuberdinovs. Ka drīz Rodions Pētera d. sācis sadarboties ar ārzemēm, biedrojies ar kontrrevolucionārām autoritātēm – emigrantiem, organizējis Taukinovu organizācijas aktīvu dalībnieku pārsviešanu uz Siņ-Czjanu. Un kā piedziedājums visiem tā laika apsūdzības slēdzieniem: “izplatījis padomju valdības apmelojumus un kurinājis naidu pret partijas un valdības vadītājiem, atklāti paziņojis, ka arestē nevainīgus cilvēkus”.
Tiesāts Libers nav: kur nu tribunāls, nav bijusi pat Sevišķā apspriede jeb Troika. Ir NKVD un PSRS prokurora komisijas 20.01.38 lēmums, protokols Nr.66 – un cilvēka vairs nav. Ir paziņojums, ka miris no kuņģa vēža – arī tā ir parastā tā laikmeta benžu prakse. Tas ir interesanti, no kā viņi ir baidījušies miršanas apliecībā rakstot tās sadomātu cēloni? Pilnīga mīkla ir, ka seržanta Mikova nogalināšana tiesas lēmumā nav minēta, it kā nebūtu bijusi. Bet tikai tāpēc viņš ir pilnībā reabilitēts. Pēc reabilitācijas, 1957.g. Rodiona Pētera d. māte Elizabete Andreja m. Petrušina ir Valsts bankas Krasnojarskas kantorī saņēmusi 1260 rubļus par pulksteņa ķēdīti, kas dēlam konfiscēta pirms diviem gadu desmitiem.
Sibīrijas kara apgabala kara tribunāls Rodiona Libera lietu izskatījis 1997.gadā. “Libera arestu prokurors sankcionējis uz bijušā Novosibirskas apg. NKVD darbinieka Alpatova fabricētas izziņas pamata. Alpatovs 1939.gadā atlaists no NKVD orgāniem par krimināllietu falsifikāciju”. Hoperskis, it kā Latvijas rezidents, arestēts nav, nekāda nemiernieku organizācija Mongoleks’ā atklāta nav, “Libera uzbrukuma iemesli NKVD darbiniekam pratināšanas laikā izmeklēti nav”. Un tātad Libera darbībā nozieguma sastāva nav bijis. Bet arī cilvēks it kā nav bijis.
Анатолий Ферапонтов
«Честь и Родина», № 12 (14), 14.07.99 г.
/Документы/Публикации 1990-е
https://memorial.krsk.ru/Public/1999/19990714.htm
Mazās piezīmes + 