Caru laiki – imperatori monarhi; pēcāk 1917.gada februāra Pagaidu valdības impērija nenoturas pret boļševiku apvērsumu; pēcāk boļševiku impērija noturas vienīgi uz meliem un totālu teroru – gan Ļeņina, gan Staļina, gan atdziestošajā pēcstaļina terora mērcē. Pēcāk Gorbačova vaļīgā impērija izjūk likumsakarīgi; pēcāk Putins to mēģina atkal savākt kopā ar to pašu teroru un klauna monarhismu.
Mīkla ir bruņinieks Navaļnijs, bet arī viņš bija sapratis: “Krima paliks Krievijas sastāvā un pārskatāmā nākotnē nekad vairs nekļūs par daļu no Ukrainas.” Bet kad viņš tomēr pārgāja uz: “Arī Krievija tolaik 1991.gadā atzina šīs robežas, un tai tās ir jāatzīst arī šodien”, ilgi vairs nenodzīvoja.
Tā vai citādi Putins kritīs, neviens nezin, kas Kremlī paliks, tomēr izvēle saasināsies. Pilsoņi aizvien gribēs maskētu impēriju, ja vien federācija nebūs sakauta pilnīgi pārliecinoši. Rašiskas impērijas ārējo ietekmi gribēs arī Latvijas krievu ‘žduni’ (impērijas gaidītāji).
1919.gads. Latvijā ne tik sen bija nograndējusi 1905.g. nacionāli sociālā revolūcija ar muižu grautiņiem, Krievijā turpinājās Krievijas Pilsoņu karš, bet Latvijā pret boļševikiem Baltijas Zemessardzes karaspēkā karoja:
– gan prokrieviskie monarhisti;
– gan no laivas izmestie baroni, grāfi fon un cu, kņazi, muižnieki, gan viņu sievas un māsas;
– gan provāciskie baltvācieši;
– gan probaltiskie Līvena baltvācieši;
– gan prolatviskie baltvācieši;
– gan poļi;
– gan ne mazums no Pilsoņu kara iebēgušo krievu baltgvardu;
– gan latviešu zemessargi;
– gan vairāk vai mazāk ar tiem sabiedrotie Kalpaka-Baloža Brīvības cīnītāji.
Viņus vienoja kopīgs ienaidnieks – boļševisms. Vēlāk vēsture atkārtojās Latviešu leģiona cīņās.
Ja 1919. gadā Ulmanim būtu izdevies atteikties no gudrāko Andrieva Niedras un Andreja Krastkalna apjēgtās vācu (ne jau Bermonta-Avalova) palīdzības, ja starp Latviju un Poliju nebūtu noslēgta militāra alianse, brīvu Latviju mēs diez vai būtu redzējuši.
Diemžēl, Vācijas Veimāras murgs izraisīja tur nacionālsociālistisko murgu, 1939.-1940.gadā Ulmaņa nacionālisma un sociāldemokrātu prokrievisma iekšējais kariņš izvērtās krievu sagaidīšanā ar pūtēju orķestri uz robežas, un Ulmanis savu kļūdu vai nodevību saprata par vēlu.
Latviešu kā tautas slimība savukārt ir sociāldemokrātiskie progresīvie murgi un meli, un ja Stučka nebūtu pārcenties ar sarkano teroru Latvijā, “sarkanajiem” strēlniekiem daļēji dezertējot, jau 1919.gadā mums būtu klājies plāni.
Tāpēc nevajadzētu turpināt izlikties neredzam sabiedroto balto jeb baltgvardu lomu Brīvības cīņās, un es no savas puses atlasu un latviskoju viņu sarakstu. Ivars Līdaka.
———
Balto kustību no citām Pilsoņu kara pretboļševiku kustībām atšķir:
1. Balto kustība bija organizēta militāri politiska kustība pret padomju varu un to savienotām politiskām struktūrām; tās nesamierinātība ar padomju varu izslēdza jebkādu mierīgu kompromitējošu Pilsoņu kara iznākumu.
2. Balto kustību atšķīra nostādne uz vienpersoniskas varas prioritāti pār koleģiālu un militārās pār civilo varu kara laikā. Balto valdības raksturoja atteikšanās no stingra varas dalījuma, pārstāvniecisko orgānu nebija vispār vai tiem bija vien padomdevēja uzdevumi.
3. Baltā kustība pūlējās sevi legalizēt visas valsts mērogā, sludinot savu pēctecību no (Stolipina) Krievijas pirms revolūcijas un apvērsuma 1917.gada februārī un oktobrī.
4. Admirāļa Aleksandra Kolčaka varas atzīšana visā Krievijā no visu reģionālo balto valdību puses veda pie vēlmes sasniegt kopīgu politisko programmu un militārās darbības saskaņotību. Agrārās, strādnieku, nacionālo (norobežošanās no nacionālistiskām preboļševiku kustībām) un citu galveno problēmu risinājums bija pamatā līdzīgs.
5. Balto kustībai bija kopēja simbolika: trīskrāsainais baltzilsarkanais karogs, ģerbonis un kā oficiālā himna 1794.gada neoficiāla militāru ceremoniju himna ‘Cik lielisks ir mūsu Kungs Cionā’ (Коль славен наш Господь в Сионе).
6.
https://www.wikiwand.com/ru/%D0%91%D0%B5%D0%BB%D0%BE%D0%B5_%D0%B4%D0%B2%D0%B8%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5
—————-
Tieši nacionālais jautājums bija tas, kas neatstāja par sarkanajiem nolamātajiem latviešiem citu izvēli kā vien noticēt Ļeņina blefam par tautu pašnoteikšanos. Ka “baltie” latvieši bija viedāki uzskatā par pretboļševisma izšķirošāku nozīmi, rādīja turpmākā vardarbības vēsture. Tomēr paradoksāli – Latvija savu miera līgumu uz 20 gadiem dabūja Ļeņina blefa laikā, kad Latvijā bija uzvarējusi netipiski nacionālistiska balto kustība, tomēr ne bez Vācijas un baltvācu atbalsta un Stučkas latviešu atkāpšanās.
Nožēlojami kariķējoša ir Putina organizētās starptautiskās noziedzības līdzība ar balto kustības nostādni, ka nav Krievijas bez nekrievu asimilācijas vai iznīcināšanas.
Saraksta pamatā ir arhīvu materiāli (Krievijā pirmkārt bijušā Prāgas emigrantu arhīva, kas daļēji glabājas KF Valsts arhīvā, daļēji Krievijas Valsts militārajā arhīvā – ГАРФ + РГВА, balto karaspēka daļu fondos un citos trofeju dokumentos, kas palikuši Padomju Krievijā un tiek uzglabāti РГВА); ārzemēs – Krievijas vispārmilitārās savienības (РОВС) arhīvos Džordanvilā un Stenforda universitātē.
—
1674 no sarakstā iekļautajiem – baltgvardu karaspēkā, no tiem 279 Līvena vienībā/Līvena divīzijā; 448 Baltijas Zemessardzē, 93 Brīvprātīgo armijā, 518 Dienvidu frontē, 68 no tiem Galipoles (Dardaneļu) kaujas dalībnieki, 34 Donas armijā, 390 Austrumu frontē, 171 Ziemeļu frontē, 268 Rietumu/Ziemeļrietumu frontē. Boļševiku 🕇nošauti 102, gūstā nogalināti 34 . 1219 atgriezušies vai imigrējuši Latvijā.
ABARNIEKS MIĶELIS PAULA D., … – …
balto karaspēkā, Dienvidu frontē, Galipoles (Dardaneļu) kaujas dalībnieks
Аборнек Михаил Павлович. Во ВСЮР (Dienvidkrievijas bruņ.sp.) и Русской Армии (Krievijas arm.) рядовой в Корниловской дивизии до эвакуации Крыма. На 18 дек.1920 в комендантской команде Корниловского полка в Галлиполи. /4-76,84/
Balto kustība.
http://www.bfrz.ru/data/beloie_dvizgenie_volkov/personalii_volkov_1.pdf
ĀBELE MARIJA JĀŅA M., … – 07.11.1920 Rīgā
atgriezusies Latvijā
Абель Мария Ивановна. В эмиграции в Латвии. Ум. 7 нояб.1920 в Риге. /400/
Balto kustība.
http://www.bfrz.ru/data/beloie_dvizgenie_volkov/personalii_volkov_1.pdf
Mazās piezīmes + 