“Svētais” KGB ģenerālis Johansons. L. Grantiņš. 564 Latvijas īstie čekisti. L.Lapsa. VDK/KGB darbinieku saraksts 1989 g. Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

(Galvenais stāsts jau te nav par sazvērestību vai linča tiesu. Nav arī par to, ka te būtu nosaukti visi nelieši, nē, ne tuvu. Stāsts ir par to, ka šie nosauktie un nenosauktie cilvēki palaiž garām iespēju nokratīt dažādi iegūtos,

atvainojiet, sūdus, kas, nu jau apkaltuši, tomēr bojā gan viņu pašu, gan Latvijas dzīvi. Nešaubīgi, katrs zin, ko ēdis, un, nešaubīgi, zin arī, ka nenokoptie grēki sekos līdz arī kapā. Normāls sunītis atvemj…

Kāpēc mēs augsti cienām Georgu Andrejevu? Un kāpēc zemu necienām Edmundu Johansonu ar visu viņa profesionālo “atzīšanos”? I.L.)

Slepkava un kangars – VDK ģenerālis Edmunds Johansons

Jau kopš Johansona grāmatas “Čekas ģenerāļa atmiņas” iznākšanas, tā bija iegūlusi manā grāmatu plauktā. Nesteidzos to lasīt, jo biju no paziņām dzirdējis, ka tā uzrakstīta primitīvā veidā un neko konkrētu nepasaka, tāpēc vienmēr devu priekšroku citām grāmatām. Bet, – beidzot pienāca arī tās kārta. Izlasot čekista-nodevēja “Atmiņas” man jāsarūgtina savi paziņas, kuri to saprata nepareizi.
JOHANSONA GRĀMATA IR “ZOMBĒJOŠA”. Nelietības un nodevības etalons. Ja es nebūtu izgājis cauri šai Johansona vadītajai Ellei, tad iespējams, ka pat būtu nobirdinājis kādu asaru lasot viņa grāmatu. Čekisti attēloti turpat vai kā pūkaini, nevainīgi cālīši. Johansons sevi pasniedzis kā latviešu tautas un Latvijas valsts glābēju, bet īstenībā viņš pilda krievu šovinistu pasūtījumu, turpina veikt aktīvu genocīdu pret latviešu tautu. Viņa savervētie aģenti šodien veic, prātam neaptveramus, noziegumus pret latviešiem un Latvijas valsti. Grāmatā nav nosaukts neviens nodevējs, kurš šodien pilda Maskavas čekas pavēles. To, ka tādi ir, viņš skaidri norāda savā grāmatā. Ģenerālis (protams, tikai krievu šovinistu izpratnē ģenerālis, bet latviešiem pretīgs slepkava un jūdasa dvēsele) ne ar pusplēstu vārdu nepiemin, kā čekisti viņa uzraudzībā un vadībā plānoja nevēlamo personu noslepkavošanu. Grāmata apzinīgi sarakstīta tādā “putrā”, lai pilnībā dezorganizētu parasta lasītāja loģisko domāšanu. Tātad, nevis atmiņas, bet gan intensīvs graujošs darbs. Pēc paša teiktā var noprast, ka viņa tēvs jau bija latviešu tautas nodevējs. Iespējams, ka arī deportējamo sarakstu sastādītājs. Kādi tikai slavinoši stulbumi tiek izteikti par Gorbunovu un Pugo. Pašam, droši vien, jāsmejas par uzrakstīto. Gorbunovs esot atteicies no piedāvājuma strādāt Maskavā, jo viņa dēls, lūk, nesaprotot krieviski !!! Pugo esot gribējis Latviju pataisīt latviskāku un mācījies ar entuziasmu latviešu valodu!

Foto: KGB ģenerālis, latviešu tautas nodevējs un bende, Edmunds Johansons.
Kas attiecas uz demonstrācijām, Atmodu un Helsinki – 86 grupu, galīgi visu salaidis sviestā un ne jau netīšām. Varētu pat sacīt, ka tas rakstīts dzeršanas dilērijas laikā, jo grāmatā aprakstītie “graķīši”, laikam, jau ir bijuši spaiņa lielumā. Nē: “Juhanson!”- viss šis “putrojums” ir veikts apzinīgi, lai nebūtu jāraksta nepatīkamas lietas. Nu, piemēram, apzinīgi sajaukts un saputrots pirmais 14. jūnijs ar jau otro 14 jūniju. Es tev, ģenerāl, varu tavas kangara smadzenes mazliet atsvaidzināt. Helsinku grupa kļuva slavena un pazīstama nevis 1988. gadā, bet gan 1987. gadā. Tad vēl nebija LNNK. Tu savā zombējumā apzināti to nepieminēji, jo tad tev būtu jāpasaka, cik brutāli tu un tavs kantoris izrīkojās ar HELSINKI-86 dibinātājiem. Tā varmācība noziedzniek, Johanson, ne ar ko neatšķīrās no Hitlera laika esesiešiem, vai Staļina laika čekistiem. Kad pārbraucu mājās uz Liepāju no Rīgas, kur veicu organizatoriskos darbus 14. jūnija demonstrācijai, tiku zvēriskā veidā arestēts. Pēc zvana pie durvīm, kad sieva tās grasījās atvērt, krievu milicis atspēra durvis ar kāju tā, ka sieva ielidoja pretēja sienā. Divu krievu miliču satverts tiku iestumts tevis aprakstītajā UAZikā. Sieva, kura bija iznākusi man līdzi, centās iekāpt kopā ar mani UAZikā, bet brutālais krievu milicis viņu aiz kājām centās izvilkt no auto. Kuriozs, velkot sievu aiz kājām, milicim paslīdēja kāja un sieva šim krievam uzsēdās dubļos uz galvas tā, ka viņa lielā apaļā cepure aizripoja kādus piecus metrus…… .Iespundēja mani pēc tavas pavēles, biedr Johanson, pie kriminālistiem un narkomāniem. Kad ar panākumiem bija noritējusi manis organizētā demonstrācija, pie manis tika atsūtīts viens reti pretīgs tips, kurš stādījās priekšā kā Juris Blaumanis no laikraksta Padomju Jaunatne. Šim čekas pakalpiņam bija slapjā dikcija un kad viņš bļaustījās uz mani, siekalas gāja pa gaisu! Es to arī šim ākstam aizrādīju, lai nespļaudās un nomierinās. Šis čekas pilnvarotais klauns izbļaustīja (tieši tā, izbļaustīja) prātam neaptveramas lietas.

Foto: Un,- šis nožēlojamais latviešu tautas atkritums, juris blaumanis, uzdrošinās sevi uzskatit par cilvēku… .
Lai es vācoties projām no Padomju Latvijas, ka es traucējot godīgiem padomju cilvēkiem mierīgi dzīvot. Izbraukt kategoriski atteicos, sacīju, ka šeit ir mana Dzimtene, lai krievi un tādi kā viņš tinās no Latvijas… . Viņa ālēšanās ilga kādas 15 minūtes. Visu šo laiku klaigāja un noniecināja mani un buržuāzisko Latviju, cik labi ir PSRS sastāvā latviešu tautai…. šis tips izbļaustīja kaut kādas stulbības, piemēram, kāda var būt neatkarīga Latvija ar krievu ieročiem…. jautāju, kāds šeit sakars krievu ieročiem ar Latvijas neatkarību? Beigās atkal piedāvāja, lai es vācos projām no Padomju Latvijas un netraucējot latviešu tautai dzīvot… Izbraukt atteicos, par to tiku notiesāts un iesēdināts “Šķirotavā” starp krievu kriminālistiem. Tas praktiski bija nāves spriedums, jo “Šķirotavā” sēdināja visus politiskos, kuri bija domāti likvidēšanai. Disidenti, kuri izmeklēšanas laikā neparakstījās zem ”Atzīstu sevi par vainīgu un padarīto nožēloju” tika aizsūtīti uz Šķirotavas darba nometni, lai tur noslepkavotu. Tie, kuri parakstīja šo “teikumu”, tika nosūtīti uz politisko zonu. Pēc aresta par H-86 grupas dibināšanu sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs majors, Jānis Vilovičs Stikāns centās šo frāzi vesela mēneša garumā “izspiest”, bet manos dokumentos atrodams ieraksts “Sevi par vainīgu neatzīstu un padarīto nenožēloju”…. kuram vēl ir tāds ieraksts???  Par to jau arī, laikam, tāds naids uz mani bija otrajā aresta reizē. Kādas zvērības zonā veica krievu tautības ieslodzītie ar mani… tas lai paliek kādā citā stāstā. Jāpiekrīt Solžeņīcinam, ko viņš raksta par krieviem un tas nav viņiem glaimojošs: “Kad krievi ir barā, tie var pārvērsties par nekontrolējamu zvēru baru, kuriem viss cilvēcīgais ir svešs”. Par to es pārliecinājos ieslodzījumā. Līdz sava mūža beigām es viņus neturēšu par vienlīdzīgiem ar ukraiņiem, vāciešiem, frančiem vai latviešiem. Tā tauta ir zvēri… . Jā, slepkava un kangar Johanson, tas viss notika ar tavu ziņu un pēc tavas pavēles. Tu, Johanson, un tavs kantoris jau 1986/87 gadā visās iespējamās vietās sabāza savus cilvēkus, kuri šodien veic genocīdu pret latviešu tautu. Un par to arī tev 1987.gadā nolādētā Krievijas impērijas čeka piešķīra ģenerāļa pakāpi. Tu, Edmund Kangarovič Johanson, esi latviešu tautas bende! Tu un tev līdzīgie čekas slepkavas ir pelnījuši tikai vienu – karātavas, un tās arī tu no latviešu tautas saņemsi.
L. Grantiņš. 25.10. 2009

Komentāri ““Svētais” KGB ģenerālis Johansons”

celmlauzis saka:
2009. gada 26. oktobris 18.31
Starp citu, visi bijušie čekisti, kuri runāja latviešu mēlē, aizgāja strādāt uz policijas informātikas nodaļu. Bet cik aizgāja uz komercstrukturām, un cik palika uzticīgi Krievijas izlūkdienestiem. Nav arī zināms, cik aizgāja uz masadu.
Latvietis saka:
2009. gada 29. oktobris 16.52
čekistu nelieši tagad ir priveliģēti, jo daudzi latviešu bendes ir miljonāri un ielikti pat stratēģiski svarīgos amatos, kas saspīlējuma laikā var ieroču stobrus vērst pret Latviju. Kangaru režīms rūpīgi latviešu bendes slēpj no atmaskošanas. Vel līdz šim laikam nevaru atmaskot čekas spiegus un piekļūt saviem čekas dokumentiem. Visiem čekas jūdasiem vajadzētu atņemt pilsonību, salikt cietumos vai izsūtīt pie maizes tēviem uz roģinu. Pretīgi, ka režīms ar neliešiem auklējas, bet labi zinām, jo vārna vārnai acīs neknābj.
pamela saka:
2009. gada 31. oktobris 16.23
Visam pilnībā piekrītu, bet brīnos, ka kāds ir cerējis uz Johansona – čekista līdz aknām patiesu lietu atspoguļojumu.Un visi Johansona šturmoviki tagad strādā pie L.Mūrnieces slepenajās daļās un DP pie Reinika. Par to taču neviens nešaubās. Tāds pats čekists Savickis čupojas ar visiem no politkretīnu kastas, ieskaitot trekno Kalvi un dzīvo uz ĻOOTI zaļa zara. KURŠ ko līdzīgu iedomātos Vācijā amatos un piesavinoties vācu valsts bagātības no Hitlera nacistu partijas????? Čekistam Godmanim (to atklāj Johansons savā grāmatelē) vienam no pirmajiem Ordeņa kapituls piešķīra Trīszvaigžņu ordeni PAR KRIEVU ATVAĻINĀTO OFIŅU un simtiem tūkstošu okupantu noturēšanu Latvijā. LTF bija VDK biznesa projekts. To pierāda šodien Latvijā notiekošais. Atmodas “svēto” bērni (PETERA, M.ZĀLĪTES utt.) tagad ir starp labi apmaksātiem ASTOŅKĀJA bandas locekļiem.Un Latvija nu jau pilnībā ir Kremļa kontrolē, izņemot SVF izubagoto naudu. Pirmajā tautas slimnīcā ārstēs OKUPĀCIJAS VETERĀNUS!!! Un ko dara Ušakovs ar Šl./Lesčinski RD?!!
dodo saka:
2009. gada 6. novembris 20.43

Bēdīga tautiņa, bez pašapziņas, 700 gados stulbumā iedzīta, kurai visu laiku gribas kādu novākt… bet būtībā naiviem ģīmjiem 19 gadus himnu dzied un neredz realitāti, daļa gan sākusi domāt.

——————————————————————————-

564 Latvijas īstie čekisti

Lato Lapsa, «Neatkarīgā Rīta Avīze»

Tā sauktie čekas maisi, kuros atrodami Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentu, informatoru un ziņotāju vārdi, sabiedrības — vai vismaz politiķu — intereses degpunktā nonāk vidēji divreiz gadā. Tikmēr piemirsti ir īstie čekisti — VDK štata darbinieki, kuri savus padomju valsts balstīšanas pienākumus dziļās urbšanas komitejā pildīja bez piespiešanas vai šantāžas, pilnīgi no brīva prāta un apzināti. Redakcijas rīcībā nonākusi 1988. gada LPSR VDK štata darbinieku iekšējās lietošanas telefona grāmata, kas sniedz vairākas nepārprotamas atbildes.

Tev nebūs čekista vārdu velti… skatīt

Latvijas likumdošana pašlaik stingri aizliedz sabiedrībai uzzināt VDK stukaču vārdus, un izplatītākie argumenti par labu šim liegumam gadu pēc gada tiek saistīti gan ar ētiskiem apsvērumiem, gan ar čekas maisu — 1991. gadā pēc PSRS puča pārņemtās VDK kartotēkas — saturu, kura autentiskumu apšaubījuši daudzi politiķi.

Paradoksāli, taču vienlaikus sabiedrībai ir liegts uzzināt arī LPSR VDK štata darbinieku vārdus, kuri valsts iestādēm ir labi zināmi kaut vai no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem VDK materiāliem. Iemesls — visas ar VDK saistītās personas pašlaik tiek mestas pār vienu kārti.

«VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki — personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus,» nosaka likums Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

Saskaņā ar šo pašu likumu «bez ierobežojumiem» ir izmantojami tikai tie VDK dokumenti, «kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām». Savukārt attiecībā uz visiem pārējiem dokumentiem grožus uzliek valdības Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību.

Tie savukārt noteic, ka visi VDK dokumenti, «kuros ir informācija par Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbību Valsts drošības komitejā tiesa nav atzinusi par noziedzīgu», zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem var tikt izsniegti tikai «20 gadus pēc dokumenta oriģināla uzrakstīšanas vai piecus gadus pēc tās personas nāves, par kuru ir attiecīgā informācija».

Tātad, ja likumdošana nemainīsies, ne tikai stukaču, bet arī VDK štata darbinieku vārdi oficiāli netiks nosaukti vēl ilgi. Un runa nav par dažiem desmitiem cilvēku: pat ja neskaitām tūkstošus čekistu, kuri orgānos strādājuši kopš Otrā pasaules kara beigām, 80. gadu beigās Latvijas PSR Valsts drošības komitejā strādāja aptuveni seši simti cilvēku (un tas — vēl neskaitot operatīvos un tehniskos darbiniekus).

Ko viņi tagad dara…

Protams, liela daļa šo ļaužu ir jau cienījamā vecumā vai devušies uz labākiem nagu maukšanas laukiem. Taču — ne visi: pārskatot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas 80. gadu beigu štatu sarakstus, redzams, ka ne mazums toreizējo čekistu tagad ir pašos spēka gados — ir ne tikai sešdesmitgadnieki, bet arī cilvēki, kuri nav sasnieguši pat piecdesmit gadu vecumu.

Čekas maisu galvenais glabātājs — Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte kādā intervijā ir ieminējies: «Šie cilvēki, kas šajā vienotajā [VDK, iekšlietu, prokuratūras un kompartijas] sistēmā piedalījās represijās, vēl atrodas mūsu vidū, viņi ir aktīvi politikā, biznesā, valsts darbā.» Bet ar ko tieši viņi nodarbojas?

Latvijas mūsdienu drošības dienestu vadītāji kategoriski nevēlas runāt par konkrētām personām, taču vienā balsī teic, ka nevarot runāt par bijušajiem VDK štata darbiniekiem kā faktoru, kas ietekmētu visu valsts tautsaimniecību kopumā. Turklāt ekonomiskās ietekmes ziņā (doties oficiālajā politikā viņiem liedz likums) redzamākie eksčekisti jau sen ir atšifrēti un īpaši arī nav centušies slēpt savu kādreizējo nodarbi.

Viņu vidū ir gan Skonto uzņēmumu īpašnieks Guntis Indriksons, gan gāzes kompānijas Itera Latvija vadītājs Juris Savickis, gan tranzītbiznesā nodarbinātie Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs, gan nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis, gan jau mazāk pazīstamie Vladimirs Bokmanis, Jurijs Gimburževskis, Normunds Jirgensons, Leons Kalinka un Viktors Skrebels.

Papildus tam ir bijis pietiekami daudz VDK darbinieku, kuri ir pavērsuši ragavas diametrāli pretējā virzienā: kā piemērs tiek minēts bijušais Valsts drošības komitejas OTO jeb noklausīšanās daļas darbinieks Jānis Ritenieks, kurš jau pašā 90. gadu sākumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz laukiem un sācis rūpēties par savu zemnieku saimniecību.

Tomēr… tas nebūt nav viss. Pārbaudot redakcijas rīcībā esošajā LPSR VDK 1988. gada štatu saraksta kopijā atrodamos uzvārdus visās publiskajās datu bāzēs, ātri kļuva skaidrs, ka arī simti citu eksčekistu nekur nav pazuduši. Pašlaik redakcijas rīcībā ir daudzi desmiti to kompāniju nosaukumu, kuras pilnībā vai daļēji pieder kādreizējiem LPSR VDK štata darbiniekiem.

Šīs kompānijas mēs gan nenosauksim, ņemot vērā, ka tajās strādā arī tūkstoši cilvēku, kuriem ar drošības komiteju nekad nav bijis nekāda sakara. Tomēr interesants ir kaut vai bijušo LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieku pašreizējo nodarbju uzskaitījums.

Šajā sarakstā esošajiem cilvēkiem ir gan augsti amati banku un lielu kompāniju drošības dienestos, gan jurisprudences un advokatūras prakses, gan aktīva privātdetektīvu darbība, gan vērā ņemamas kompānijas degvielā un izejvielu tranzītā, pārtikas rūpniecībā un ieroču tirdzniecībā, viesnīcu biznesā un celtniecībā, servisa jomā un apsardzē, signalizāciju un drošības iekārtu tirdzniecībā, gan ievērojami nekustamie īpašumi. Pa izbijušam VDK štata darbiniekam ir atrodams pat kristīgajās organizācijās un elitāros makšķernieku un mednieku klubos.

… un ko viņi tagad domā

Protams, no savas kādreizējās darbības šie cilvēki sen ir atgājuši, turklāt arī VDK pēdējos gados reāli neko ļaunu nav darījuši. Viens no kādreizējiem čekas maisu pārņēmējiem, tagad pazīstamais jurists Aivars Borovkovs teic: «VDK faktiski bija nosprāgusi jau apmēram 1989. gadā. Divus nākamos gadus tika piespēlēts līķis, kamēr turpat blakus darbojās veselīgi, efektīvi organismi. Tā ka štata darbiniekiem var pārmest, ka viņi bija šajā struktūrā, bet ne to, ka viņi pēdējos pāris gados būtu darījuši kaut ko sliktu.«

Cita lieta — kāda arī tagad ir eksčekistu pārliecība. Sarunas ar bijušajiem VDK štata darbiniekiem neko revolucionāru šajā jomā neatklāja, taču… nacionālradikāļiem varētu nepatikt, piemēram, šāds V. Komogorceva izteikums kādā radiointervijā: «No zvēresta mani atbrīvoja mana Dzimtene, varenā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Šodien man dzimtene, kurai es kalpoju, ir mana ģimene, mani radinieki un tuvinieki, mani partneri, bet viss pārējais — tā ir valsts; ar to man ir pretrunīgas attiecības.» Bet lietišķas? «Protams. (..) Galvenais — nebūt statistam savā paša valstī.«

Ir skaidrs, ka liela daļa bijušo VDK štata darbinieku tādi arī nav. Bet vai sabiedrībai būtu vajadzīgs zināt visu šo cilvēku vārdus, jeb arī — tikai ar zināmu izlasi? «Svarīgi neaizmirst, ka visi čekas instrumenti bija vienoti, un kopīgā virzienā strādāja gan lietu izmeklētājs, gan ziņu šifrētājs un spīdzināšanas kameru iekārtotājs,» teic advokāts un otrs 1991. gada čekas maisu pārņēmējs Linards Muciņš. Lielā mērā atbalstot šo viedokli, tad arī publicējam pilnu 1988. gada LPSR VDK centrālā aparāta un reģionālo nodaļu vadības sarakstu. Kopā — 564 vārdus un uzvārdus.

***

Latvijas PSR VDK struktūra. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes izklāsts:

Ārējā izlūkošana (1. daļa). Darbojās tiešā Maskavas uzraudzībā un realizēja Maskavas uzdevumus. (..) Galvenie ārējās izlūkošanas darba virzieni bija:

– nelegālā izlūkošana (1. nodaļa);

– ārējā pretizlūkošana (2. nodaļa);

– zinātniski tehniskā izlūkošana (3. nodaļa);

– politiskā izlūkošana (4. nodaļa).

Pretizlūkošana (2., 3., 4., 5., 6. daļas.)

2. daļa — pretizlūkošana.Laika gaitā tās uzdevumu loks stipri mainījies. 60. gadu beigās no tās izdalījās politiskā pretizlūkošana; 80. gadu sākumā – iekšlietu pretizlūkošanas nodrošinājuma daļa, transporta daļa, ekonomikas daļa. 1989. gadā tika izveidota daļa cīņai ar organizēto noziedzību. 2. daļas pamatuzdevums — atklāt ārzemju izlūkdienestu darbību LPSR teritorijā, kā arī atklāt valsts noziegumus, kuru izmeklēšana atradās VDK kompetencē (valūtas mahinācijas, dārgmetālu kontrabanda u. tml.).

3. daļa. Iekšlietu struktūras pretizlūkošanas nodrošinājums; daļa pamatā nodarbojās ar šīs sistēmas korupcijas jautājumiem.

4. daļa. Transporta pretizlūkošanas nodrošinājums uz zemes, ūdeņiem un gaisa telpā. Darba uzdevumos ietilpa iespējamu ļaunprātību, transporta izmantošanas kontrabandas pārvietošanai savlaicīga atklāšana, transporta tehniskās drošības uzraudzība, meklēšanā pasludināto noziedznieku identificēšana starp pasažieriem u. tml.

5. daļa. Daļa cīņai ar ideoloģisko diversiju. 1989. gadā, kad PSRS VDK pasludināja par ideoloģiskās izspiegošanas izslēgšanu no sava darba tematikas, šī daļa tika pārdēvēta par konstitucionālās iekārtas aizsardzības daļu. Šīs daļas intereses aptvēra ideoloģisko uzraudzību un ietekmēšanu faktiski visās Latvijas iedzīvotāju grupās:

latviešu emigrācija, aktīvie pasākumi, izstrāžu plānošana (1. nodaļa);

radošā inteliģence (2. nodaļa);

bijušo politieslodzīto uzraudzība, «nacionālradikāļi» (3. nodaļa);

reliģija un padomju vācieši (4. nodaļa);

«meklētāji» (anonīmo autoru meklēšana un identificēšana u. tml.; 5. nodaļa);

ebreji (6. nodaļa);

akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne (izšķēlās no 2. nodaļas, saglabājot ar to kopīgas intereses; 7. nodaļa).

6. daļa. Ekonomikas pretizlūkošanas nodrošinājums. Darba pamatvirzieni bija valsts noslēpumu saglabāšana rūpniecības un zinātnes objektu drošības jautājumi (režīms objektos). 1989. gadā objektu režīma nodrošināšana tika nodota 2. daļas kompetencē; valsts noslēpumu tematika tika apvienota ar trešās daļas tematiku un uz šīs bāzes izveidota daļa cīņai ar organizēto noziedzību.

Bez šīm struktūrvienībām VDK bija arī apakšvienības, kurām nebija savu operatīvo uzdevumu, bet kuru uzdevumos ietilpa

operatīvā darba nodrošināšana vai citas funkcijas.

Pie tādām minamas:

– ārējās novērošanas daļa (7. daļa);

– operatīvi tehniskā daļa (OTO; noklausīšanās, tehnisko līdzekļu izmantošana, korespondences perlustrācija u. tml.);

– šifrēšanas dienests (8. daļa);

– radio pretizlūkošana (R dienests);

– arhīvs un operatīvo uzskaišu daļa (10. daļa);

– izmeklēšanas daļa;

– izmeklēšanas izolators (SIZO);

– mobilizācijas daļa.

Nevar neminēt arī:

– speciālo inspekciju (sociālistiskās likumības uzraudzība orgānu darbā);

– kadru daļu;

– finanšu daļu (FINO);

– saimniecības daļu (HOZO).«

LPSR VDK svarīgāko nodaļu svarīgākie ļaudis 80. gadu beigās

1. – izlūkošana: Juris Savickis, Roberts Anspaks, Jurijs Tarasjuks, Jevgēņijs Kaupužs, Aleksandrs Stepanovs, Gunārs Pudels.

2. – pretizlūkošana: Vladimirs Komogorcevs, Jurijs Anaņjevs, Valērijs Morozs (pirms tam – Eduards Ragels), Ēriks Sakss, Ceronis Gudakovskis, Boriss Cibuļskis, Vladimirs Dubrovins, Viktors Rukins, Aleksandrs Serguņins, Vladimirs Visockis.

5. – ideoloģiskā („konstitucionālās iekārtas aizsardzība”): Krišjānis Eihmanis (pirms tam – Jānis Trubiņš), Jurijs Šalajevs, Ivans Loginovs, Māris Dreijers, Juris Ābeltiņš, Arnis Jumītis, Aleksandrs Kukainis, Guntis Indriksons, Viktors Krivcuns, Eduards Sparinskis, Akots Ziemelis, Jurijs Jurkovs, Aivars Dombrovskis.

6. – organizētā noziedzība: Leonīds Kovaļenko, Ivans Luščiks, Jurijs Krasjuks, Aleksandrs Zaicevs, Vasīlijs Ziņičs, Vladimirs Siļutins, Jevgēņijs Kuļčihins.

7. – ārējā novērošana: Anatolijs Jakovļevs, Iļja Sušickis, Dmitrijs Uļjanovs.

OTO – noklausīšanās: Vladimirs Vižlovs, Sergejs Ameļkovičs, Vasilijs Maslobojevs, Valērijs Šarenkins, Valērijs Makarovs, Jānis Ritenieks, Pāvels Bitenieks, Leons Kalinka, Leons Soms, Leonīds Zujevs, Jevgēņijs Grigorjevs, Marija Sidorova.

R – radio pretizlūkošana: Vladimirs Jasjukevičs, Igors Ļepjoškins, Genādijs Ščadins, Vladimirs Ševcovs.

Informatīvi analītiskā daļa: Roberts Kukurītis, Sergejs Ameļkovičs, Oļegs Patrejevs.

http://www.pietiek.com/raksti/cekas_maisi_un_parejais_vdk_mantojums

Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

Juris Ābeltiņš E.

Boriss Afanasjevs A.

Irina Aksjonova G.

Aleksandrs Aleksejevs E.

Vasilijs Aleksejevs P.

Jurijs Aleksejevs N.

Jeļena Aleksejeva A.

Sergejs Ameļkovičs S.

Jurijs Anaņjevs V.

Anatolijs Andrusovs G.

Anatols Ancāns S.

Roberts Anspaks I.

Aleksandrs Antonovs A.

Nikolajs Antonovs N.

Aleksandrs Artjomovs A.

Viktors Artemjevs A.

Rita Babikova O.

Vladimirs Babkins N.

Vladimirs Bakalo V.

Aleksejs Bakanovs V.

Valentīns Bakanovs D.

Nikolajs Baranovs D.

Ivans Bartušs M.

Gaļina Baskova A.

Antons Batigins B.

Gunārs Baubels J.

Juris Bebrišs J.

Ilmārs Bērziņš E.

Elmārs Bērziņš K.

Steponas Bernotas J.

Nikolajs Beršadskis G.

Pāvels Bitenieks E.

Gaļina Bļinova K.

Armands Bobrovskis J.

Broņislavs Bočerenoks A.

Mihails Bogdanovs J.

Vladimirs Bokmanis J.

Vladimirs Bondarenko A.

Jevgeņijs Bortņikovs V.

Staņislavs Bravackis B.

Pjotrs Bubenčikovs I.

Anatolijs Bubņevičs V.

Tatjana Buļa I.

Gaļina Burakoveca A.

Jurijs Burihins P.

Raisa Burihina A.

Boriss Cibuļskis M.

Pēteris Cīrulis (Pjotrs Ciruļs) J.

Sergejs Čerkasovs E.

Jurijs Červinskis J.

Alla Čistova A.

Jurijs Deičmans V.

Voldemārs Dembovskis J.

Anatolijs Demidovs J.

Valentīns Demidovs S.

Georgijs Dmitrijevs K.

Nikolajs Dmitrijevs I.

Aleksandra Dmitrijeva I.

Ņina Dmitrijeva A.

Gaļina Dobreņkova P.

Staņislavs Dolžņikovs I.

Aivars Dombrovskis I.

Vladimirs Doroškevičs J.

Imants Dravenieks O.

Jānis Drazdovskis J.

Māris Dreijers M.

Vladimirs Dubrovins P.

Andris Dudelis E.

Vladislavs Esalnieks R.

Klavdija Farhetdinova F.

Andrejs Fatejevs V.

Jurijs Fedins A.

Lilija Fiļipova M.

Anatolijs Fjodorovs V.

Roberts Francis J.

Leonīds Franko P.

Vjačeslavs Fridrihsons R.

Marija Gabrisjuka M.

Andrejs Gailis J.

Leons Gailišs A.

Jurijs Gavriļenko N.

Tamāra Gainutdinova A.

Sergejs Generalovs S.

Jurijs Gimburževskis N.

Vladimirs Gladkovs L.

Ivans Golubcovs S.

Valentīna Golubkova A.

Valērijs Gorohovs A.

Jūlijs Gorškovs G.

Viktors Goševs S.

Jurijs Grabovojs J.

Anna Grāmatiņa A.

Vladimirs Grančenko I.

Arnis Graudiņš D.

Vanda Griba J.

Valerijs Gribkovs V.

Boriss Gributs A.

Aleksejs Grigorjevs I.

Anatolijs Grigorjevs G.

Jevgeņijs Grigorjevs P.

Jānis Grīnbergs A.

Nadežda Griņova F.

Valerijs Griščenko V.

Gaļina Grjaņņika V.

Valerijs Grona N.

Jāzeps Guds A.

Ceronis Gudakovskis S.

Edgars Gumskis O.

Jurijs Guščins V.

Aleksandrs Hamzovs V.

Vladimirs Hamzovs V.

Tamāra Harlamova I.

Igors Haustovs K.

Zigurds Hāzenfūss O.

Guntis Indriksons V.

Larisa Isajenko P.

Anna Istrapilova P.

Aleksandrs Iščenko N.

Boriss Ivanovs A.

Jurijs Ivanovs D.

Vasilijs Ivanovs T.

Jekaterina Ivčenko V.

Anatolijs Jakovļevs G.

Jevgeņijs Jakovļevs G.

Marija Jaņina P.

Nikolajs Jarohs A.

Vladimirs Jasjukevičs A.

Modris Jaunzems A.

Tatjana Jefremova A.

Vladimirs Jegorovs A.

Arnolds Jemašovs S.

Vjačeslavs Jerjomenko N.

Jurijs Jeršovs A.

Edmunds Johansons V.

Arnis Jumītis J.

Jurijs Jurkovs V.

Jurijs Jurkovs R.

Aleksandrs Kabaškins V.

Valerijs Kabašnijs I.

Mihails Kačalovs D.

Jurijs Kačnovs A.

Leons Kalinka G.

Normunds Kalniņš J.

Juris Kalniņš K.

Vasilijs Kaļistratovs S.

Vilnis Kārkliņš E.

Zigmunds Kārkliņš M.

Kārlis Kārkliņš J.

Boriss Karpičkovs A.

Igors Kasimovs V.

Jevgēņijs Kaupužs J.

Uģis Kaucis A.

Aleksandrs Kazačkovs I.

Jurijs Kirillovs M.

Ivans Kliguļs V.

Aleksandrs Kļimovs J.

Viesturs Kociņš K.

Jevgeņijs Kočergins V.

Jurijs Kočkins V.

Vladimirs Komogorcevs A.

Pāvels Kondratjevs V.

Pāvels Korņevs I.

Aleksandrs Korobenko A.

Aleksandrs Koroļenko S.

Dmitrijs Kosse M.

Genādijs Kostins F.

Marina Kostjučenko F.

Sergejs Kostjuks K.

Nikolajs Kovaļovs P.

Leonīds Kovaļenko A.

Jurijs Kovtuns V.

Vera Kozlova N.

Jurijs Krasjuks S.

Viktors Kravcuns I.

Valerijs Kravčenko M.

Jānis Kukainis P.

Roberts Kukurītis A.

Aleksandrs Kuļikovs A.

Viktors Kuļikovs N.

Mihails Kuļiņičs S.

Jevgeņijs Kuļčihins V.

Vladimirs Kuļukins P.

Valerijs Kudrjašovs V.

Viktors Kuzjaks V.

Aleksandrs Kuzņecovs J.

Jevgeņijs Kuzņecovs F.

Viktors Lahins I.

Vladimirs Landišs J.

Jānis Lapiņš J.

Jānis (Jans) Larionovs A.

Ļudmila Latiševa I.

Vasilijs Lauta T.

Jurijs Lavrentjevs A.

Vilnis Leinarts A.

Valdis Leismanis A.

Ivans Loginovs P.

Nikolajs Lomakins S.

Ņina Lomako G.

Viktors Lopajevs A.

Nikolajs Lucevičs N.

Rūdolfs Lukins A.

Jurijs Lukins R.

Vasilijs Lušakovs P.

Ivans Luščiks L.

Anatolijs Ļebedevs N.

Igors Ļebedevs A.

Vladimirs Ļeonovs V.

Igors Ļepjoškins P.

Jevgeņijs Ļevskojs I.

Anna Ļiņučeva I.

Valerijs Makarovs P.

Larisa Makarova A.

Ivars Mālnieks J.

Dmitrijs Malihs J.

Anatolijs Maļins V.

Zinaīda Maļinovska S.

Vladimirs Mamkins I.

Vladimirs Maruščaks L.

Rita Mariševa K.

Vasilijs Maslobojevs M.

Sergejs Mašonkins I.

Oļegs Matajevs V.

Arvils Mazais P.

Sergejs Medko P.

Genādijs Melnis J.

Voldemārs Meļņikovs M.

Aleksandrs Merkulovs B.

Leonīds Mihejevs K.

Vladislavs Mihļukovs V.

Jeļena Millere J.

Juris Miļevskis G.

Viktors Minajevs G.

Valērijs Mironovs V.

Valerijs Morozs V.

Sergejs Muhins V.

Andris Nadziņš J.

Imants Naļivaiko J.

Vladimirs Nasačs J.

Aleksejs Nazarovs G.

Mārtiņš Neilands A.

Juris Novožilovs V.

Tagirs Nurlatovs Z.

Anatolijs Ņevara A.

Nikolajs Ņevickis A.

Alberts Ņikiforovičs E.

Iļja Ņikuļins F.

Laimonis Oliņš J.

Jānis Onckulis S.

Nikolajs Oņiščenko I.

Olga Orlova G.

Olga Osnovska G.

Jevgeņijs Ostapenko V.

Genovefa Ozola J.

Ojārs Ozols J.

Viktors Paršins V.

Emīlija Pastore A.

Oļegs Patrejevs P.

Sergejs Pavļenko A.

Aleksandrs Pečonkins J.

Lilija Pečonkina A.

Anatolijs Peličs N.

Valerijs Perevozenko P.

Jurijs Perfilovs N.

Jurijs Peršakovs V.

Olga Petrova I.

Tatjana Petrova I.

Jurijs Petruševs N.

Viktors Petuško M.

Aldis Plaudis O.

Aivars Plaviņš A.

Jurijs Podļesnijs P.

Igors Pokrovskis K.

Igors Poļianovičs V.

Igors Popadins F.

Aleksejs Potapovs V.

Daniels Potašs S.

Igors Prazdnovs A.

Jurijs Provorovs N.

Vladimirs Protasenko P.

Gunārs Pudels J.

Vadims Pugo B.

Ligita Puķīte S.

Arvils Pūris O.

Ivans Putjmakovs A.

Jurijs Radionovs A.

Eduards Ragels A.

Valentīna Rahmaņina S.

Anatolijs Rancāns S.

Marina Rasponina N.

Tatjana Razguļajeva N.

Maksims Redjkins N.

Arnolds Revalds V.

Jānis Ritenieks R.

Jevgeņijs Roldugins P.

Raisa Roldugina D.

Raisa Romanova V.

Valerijs Romanovs N.

Aleksandrs Rossado N.

Tatjana Rudāne I.

Valērijs Rudāns T.

Edmunds Rudzis S.

Gunārs Rudzītis J.

Viktors Rukins K.

Vladimirs Rundāns L.

Alla Rupiševa I.

Ēriks Sakss O.

Pjotrs Salmanovs A.

Mihails Sarana A.

Veniamins Sarofanovs P.

Miervaldis Saša-Zaša V.

Arnolds Saukums A.

Anatolijs Saveļjevs I.

Anatolijs Savenkovs S.

Larisa Savicka S.

Juris Savickis J.

Valerijs Sediševs M.

Aleksandrs Seļivanovs T.

Vladimirs Seļivanovs N.

Svetlana Seļikova A.

Vladislavs Seļickis S.

Poļina Seļavina K.

Vladislavs Senkāns K.

Jurijs Sergejevs M.

Jurijs Sergejevs F.

Lidija Sergejeva M.

Aleksandrs Serguņins V.

Marija Sidorova I.

Leona Siliņa L.

Arvīds Silovs A.

Vladislavs Silovs E.

Vladimirs Siļutins F.

Valerijs Simonovs G.

Aleksandrs Siņiļņikovs S.

Ivans Sipļivijs V.

Genadijs Sitiks I.

Viktors Skrebels V.

Harijs Skujiņš J.

Voldemārs Smirnovs I.

Jānis Smirnovs J.

Svetlana Smoļakova P.

Ija Soboļeva V.

Pjotrs Soboļevs V.

Sergejs Soboļevs P.

Georgijs Sofijčuks V.

Aleksandrs Sokolovs B.

Jurijs Sokolovs V.

Valerijs Solovjovs G.

Žanna Solovjova V.

Leons Soms V.

Alla Sorokina G.

Vladimirs Sorokovojs D.

Eduards Sparinskis P.

Jurijs Sproģis J.

Pēteris Stabulnieks A.

Aleksandrs Stepanovs P.

Aleksandrs Stepanovs S.

Jānis Stikāns V.

Andris Strautiņš F.

Andris Strautmanis F.

Ilmārs Strazds J.

Valdis Stupāns J.

Andrejs Sundukovs V.

Iļja Sušickis A.

Jurijs Svetozarskis G.

Vjačeslavs Šabanovs M.

Jurijs (Juris) Šabašovs V.

Genadijs Šafrans E.

Jurijs Šalajevs N.

Viktors Šarapovs I.

Valerijs Šarenkins V.

Genadijs Ščadins S.

Aleksandrs Ščeguļnijs D.

Aleksandrs Ščelkunovs S.

Vladimirs Ševcovs N.

Ivans Ševčenko P.

Boriss Šeludjakovs A.

Valentīna Šeršņeva M.

Jevgeņijs Ševirevs G.

Sergejs Šibkihs I.

Jurijs Šilkovs I.

Valerijs Šilovskis F.

Jurijs Šinkarovs N.

Staņislavs Škapars V.

Ivars Šneiders J.

Mihails Šumilovs J.

Jurijs Tarasjuks A.

Igors Tarvids J.

Jurijs Testovs V.

Ādolfs Timčenko N.

Vladimirs Tjagunovs V.

Jevgeņijs Tkačovs U.

Janīna Tomašūna A.

Voldemārs Trofimovs I.

Jānis Trubiņš J.

Nataļja Trumma I.

Valdis Tučs D.

Lidija Tufjakova F.

Irina Tumanova T.

Viktors Tumarevs A.

Genadijs Turks F.

Andris Ulmanis J.

Dmitrijs Uļjanovs I.

Alberts Upenieks J.

Lidija Usenko S.

Vsevolods Ustinovičs I.

Zoja Uščenko L.

Vladimirs Utkins V.

Roza Vakuļenko V.

http://www.apollo.lv/zinas/564-nbsp-latvijas-istie-cekisti/286694?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=like_button_float

——————————————————————————

VDK/KGB darbinieku saraksts 1989 g.

Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

Juris Ābeltiņš E.

Boriss Afanasjevs A.

Irina Aksjonova G.

Aleksandrs Aleksejevs E.

Vasilijs Aleksejevs P.

Jurijs Aleksejevs N.

Jeļena Aleksejeva A.

Sergejs Ameļkovičs S.

Jurijs Anaņjevs V.

Anatolijs Andrusovs G.

Anatols Ancāns S.

Roberts Anspaks I.

Aleksandrs Antonovs A.

Nikolajs Antonovs N.

Aleksandrs Artjomovs A.

Viktors Artemjevs A.

Rita Babikova O.

Vladimirs Babkins N.

Vladimirs Bakalo V.

Aleksejs Bakanovs V.

Valentīns Bakanovs D.

Nikolajs Baranovs D.

Ivans Bartušs M.

Gaļina Baskova A.

Antons Batigins B.

Gunārs Baubels J.

Juris Bebrišs J.

Ilmārs Bērziņš E.

Elmārs Bērziņš K.

Steponas Bernotas J.

Nikolajs Beršadskis G.

Pāvels Bitenieks E.

Gaļina Bļinova K.

Armands Bobrovskis J.

Broņislavs Bočerenoks A.

Mihails Bogdanovs J.

Vladimirs Bokmanis J.

Vladimirs Bondarenko A.

Jevgeņijs Bortņikovs V.

Staņislavs Bravackis B.

Pjotrs Bubenčikovs I.

Anatolijs Bubņevičs V.

Tatjana Buļa I.

Gaļina Burakoveca A.

Jurijs Burihins P.

Raisa Burihina A.

Boriss Cibuļskis M.

Pēteris Cīrulis (Pjotrs Ciruļs) J.

Sergejs Čerkasovs E.

Jurijs Červinskis J.

Alla Čistova A.

Jurijs Deičmans V.

Voldemārs Dembovskis J.

Anatolijs Demidovs J.

Valentīns Demidovs S.

Georgijs Dmitrijevs K.

Nikolajs Dmitrijevs I.

Aleksandra Dmitrijeva I.

Ņina Dmitrijeva A.

Gaļina Dobreņkova P.

Staņislavs Dolžņikovs I.

Aivars Dombrovskis I.

Vladimirs Doroškevičs J.

Imants Dravenieks O.

Jānis Drazdovskis J.

Māris Dreijers M.

Vladimirs Dubrovins P.

Andris Dudelis E.

Vladislavs Esalnieks R.

Klavdija Farhetdinova F.

Andrejs Fatejevs V.

Jurijs Fedins A.

Lilija Fiļipova M.

Anatolijs Fjodorovs V.

Roberts Francis J.

Leonīds Franko P.

Vjačeslavs Fridrihsons R.

Marija Gabrisjuka M.

Andrejs Gailis J.

Leons Gailišs A.

Jurijs Gavriļenko N.

Tamāra Gainutdinova A.

Sergejs Generalovs S.

Jurijs Gimburževskis N.

Vladimirs Gladkovs L.

Ivans Golubcovs S.

Valentīna Golubkova A.

Valērijs Gorohovs A.

Jūlijs Gorškovs G.

Viktors Goševs S.

Jurijs Grabovojs J.

Anna Grāmatiņa A.

Vladimirs Grančenko I.

Arnis Graudiņš D.

Vanda Griba J.

Valerijs Gribkovs V.

Boriss Gributs A.

Aleksejs Grigorjevs I.

Anatolijs Grigorjevs G.

Jevgeņijs Grigorjevs P.

Jānis Grīnbergs A.

Nadežda Griņova F.

Valerijs Griščenko V.

Gaļina Grjaņņika V.

Valerijs Grona N.

Jāzeps Guds A.

Ceronis Gudakovskis S.

Edgars Gumskis O.

Jurijs Guščins V.

Aleksandrs Hamzovs V.

Vladimirs Hamzovs V.

Tamāra Harlamova I.

Igors Haustovs K.

Zigurds Hāzenfūss O.

Guntis Indriksons V.

Larisa Isajenko P.

Anna Istrapilova P.

Aleksandrs Iščenko N.

Boriss Ivanovs A.

Jurijs Ivanovs D.

Vasilijs Ivanovs T.

Jekaterina Ivčenko V.

Anatolijs Jakovļevs G.

Jevgeņijs Jakovļevs G.

Marija Jaņina P.

Nikolajs Jarohs A.

Vladimirs Jasjukevičs A.

Modris Jaunzems A.

Tatjana Jefremova A.

Vladimirs Jegorovs A.

Arnolds Jemašovs S.

Vjačeslavs Jerjomenko N.

Jurijs Jeršovs A.

Edmunds Johansons V

Arnis Jumītis J.

Jurijs Jurkovs V.

Jurijs Jurkovs R.

Aleksandrs Kabaškins V.

Valerijs Kabašnijs I.

Mihails Kačalovs D.

Jurijs Kačnovs A.

Leons Kalinka G.

Normunds Kalniņš J.

Juris Kalniņš K.

Vasilijs Kaļistratovs S.

Vilnis Kārkliņš E.

Zigmunds Kārkliņš M.

Kārlis Kārkliņš J.

Boriss Karpičkovs A.  http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=141)

Igors Kasimovs V.

Jevgēņijs Kaupužs J.

Uģis Kaucis A.

Aleksandrs Kazačkovs I.

Jurijs Kirillovs M.

Ivans Kliguļs V.

Aleksandrs Kļimovs J.

Viesturs Kociņš K.

Jevgeņijs Kočergins V.

Jurijs Kočkins V.

Vladimirs Komogorcevs A.

Pāvels Kondratjevs V.

Pāvels Korņevs I.

Aleksandrs Korobenko A.

Aleksandrs Koroļenko S.

Dmitrijs Kosse M.

Genādijs Kostins F.

Marina Kostjučenko F.

Sergejs Kostjuks K.

Nikolajs Kovaļovs P.

Leonīds Kovaļenko A.

Jurijs Kovtuns V.

Vera Kozlova N.

Jurijs Krasjuks S.

Viktors Kravcuns I.

Valerijs Kravčenko M.

Jānis Kukainis P.

Roberts Kukurītis A.

Aleksandrs Kuļikovs A.

Viktors Kuļikovs N.

Mihails Kuļiņičs S.

Jevgeņijs Kuļčihins V.

Vladimirs Kuļukins P.

Valerijs Kudrjašovs V.

Viktors Kuzjaks V.

Aleksandrs Kuzņecovs J.

Jevgeņijs Kuzņecovs F.

Viktors Lahins I.

Vladimirs Landišs J.

Jānis Lapiņš J.

Jānis (Jans) Larionovs A.

Ļudmila Latiševa I.

Vasilijs Lauta T.

Jurijs Lavrentjevs A.

Vilnis Leinarts A.

Valdis Leismanis A.

Ivans Loginovs P.

Nikolajs Lomakins S.

Ņina Lomako G.

Viktors Lopajevs A.

Nikolajs Lucevičs N.

Rūdolfs Lukins A.

Jurijs Lukins R.

Vasilijs Lušakovs P.

Ivans Luščiks L.

Anatolijs Ļebedevs N.

Igors Ļebedevs A.

Vladimirs Ļeonovs V.

Igors Ļepjoškins P.

Jevgeņijs Ļevskojs I.

Anna Ļiņučeva I.

Valerijs Makarovs P.

Larisa Makarova A.

Ivars Mālnieks J.

Dmitrijs Malihs J.

Anatolijs Maļins V.

Zinaīda Maļinovska S.

Vladimirs Mamkins I.

Vladimirs Maruščaks L.

Rita Mariševa K.

Vasilijs Maslobojevs M.

Sergejs Mašonkins I.

Oļegs Matajevs V.

Arvils Mazais P.

Sergejs Medko P.

Genādijs Melnis J.

Voldemārs Meļņikovs M.

Aleksandrs Merkulovs B.

Leonīds Mihejevs K.

Vladislavs Mihļukovs V.

Jeļena Millere J.

Juris Miļevskis G.

Viktors Minajevs G.

Valērijs Mironovs V.

Valerijs Morozs V.

Sergejs Muhins V.

Andris Nadziņš J.

Imants Naļivaiko J.

Vladimirs Nasačs J.

Aleksejs Nazarovs G.

Mārtiņš Neilands A.

Juris Novožilovs V.

Tagirs Nurlatovs Z.

Anatolijs Ņevara A.

Nikolajs Ņevickis A.

Alberts Ņikiforovičs E.

Iļja Ņikuļins F.

Laimonis Oliņš J.

Jānis Onckulis S.

Nikolajs Oņiščenko I.

Olga Orlova G.

Olga Osnovska G.

Jevgeņijs Ostapenko V.

Genovefa Ozola J.

Ojārs Ozols J.

Viktors Paršins V.

Emīlija Pastore A.

Oļegs Patrejevs P.

Sergejs Pavļenko A.

Aleksandrs Pečonkins J.

Lilija Pečonkina A.

Anatolijs Peličs N.

Valerijs Perevozenko P.

Jurijs Perfilovs N.

Jurijs Peršakovs V.

Olga Petrova I.

Tatjana Petrova I.

Jurijs Petruševs N.

Viktors Petuško M.

Aldis Plaudis O.

Aivars Plaviņš A.

Jurijs Podļesnijs P.

Igors Pokrovskis K.

Igors Poļianovičs V.

Igors Popadins F.

Aleksejs Potapovs V.

Daniels Potašs S.

Igors Prazdnovs A.

Jurijs Provorovs N.

Vladimirs Protasenko P.

Gunārs Pudels J.

Vadims Pugo B.

Ligita Puķīte S.

Arvils Pūris O.

Ivans Putjmakovs A.

Jurijs Radionovs A.

Eduards Ragels A.

Valentīna Rahmaņina S.

Anatolijs Rancāns S.

Marina Rasponina N.

Tatjana Razguļajeva N.

Maksims Redjkins N.

Arnolds Revalds V.

Jānis Ritenieks R.

Jevgeņijs Roldugins P.

Raisa Roldugina D.

Raisa Romanova V.

Valerijs Romanovs N.

Aleksandrs Rossado N.

Tatjana Rudāne I.

Valērijs Rudāns T.

Edmunds Rudzis S.

Gunārs Rudzītis J.

Viktors Rukins K.

Vladimirs Rundāns L.

Alla Rupiševa I.

Ēriks Sakss O.

Pjotrs Salmanovs A.

Mihails Sarana A.

Veniamins Sarofanovs P.

Miervaldis Saša-Zaša V.

Arnolds Saukums A.

Anatolijs Saveļjevs I.

Anatolijs Savenkovs S.

Larisa Savicka S.

Juris Savickis J.  http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115)

Valerijs Sediševs M.

Aleksandrs Seļivanovs T.

Vladimirs Seļivanovs N.

Svetlana Seļikova A.

Vladislavs Seļickis S.

Poļina Seļavina K.

Vladislavs Senkāns K.

Jurijs Sergejevs M.

Jurijs Sergejevs F.

Lidija Sergejeva M.

Aleksandrs Serguņins V.

Marija Sidorova I.

Leona Siliņa L.

Arvīds Silovs A.

Vladislavs Silovs E.

Vladimirs Siļutins F.

Valerijs Simonovs G.

Aleksandrs Siņiļņikovs S.

Ivans Sipļivijs V.

Genadijs Sitiks I.

Viktors Skrebels V.

Harijs Skujiņš J.

Voldemārs Smirnovs I.

Jānis Smirnovs J.

Svetlana Smoļakova P.

Ija Soboļeva V.

Pjotrs Soboļevs V.

Sergejs Soboļevs P.

Georgijs Sofijčuks V.

Aleksandrs Sokolovs B.

Jurijs Sokolovs V.

Valerijs Solovjovs G.

Žanna Solovjova V.

Leons Soms V.

Alla Sorokina G.

Vladimirs Sorokovojs D.

Eduards Sparinskis P.

Jurijs Sproģis J.

Pēteris Stabulnieks A.

Aleksandrs Stepanovs P.

Aleksandrs Stepanovs S.

Jānis Stikāns V.

Andris Strautiņš F.

Andris Strautmanis F.  http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5376)

Ilmārs Strazds J.

Valdis Stupāns J.

Andrejs Sundukovs V.

Iļja Sušickis A.

Jurijs Svetozarskis G.

Vjačeslavs Šabanovs M.

Jurijs (Juris) Šabašovs V.

Genadijs Šafrans E.

Jurijs Šalajevs N.

Viktors Šarapovs I.

Valerijs Šarenkins V.

Genadijs Ščadins S.

Aleksandrs Ščeguļnijs D.

Aleksandrs Ščelkunovs S.

Vladimirs Ševcovs N.

Ivans Ševčenko P.

Boriss Šeludjakovs A.

Valentīna Šeršņeva M.

Jevgeņijs Ševirevs G.

Sergejs Šibkihs I.

Jurijs Šilkovs I.

Valerijs Šilovskis F.

Jurijs Šinkarovs N.

Staņislavs Škapars V.

Ivars Šneiders J.

Mihails Šumilovs J.

Jurijs Tarasjuks A.

Igors Tarvids J.

Jurijs Testovs V.

Ādolfs Timčenko N.

Vladimirs Tjagunovs V.

Jevgeņijs Tkačovs U.

Janīna Tomašūna A.

Voldemārs Trofimovs I.

Jānis Trubiņš J.

Nataļja Trumma I.

Valdis Tučs D.

Lidija Tufjakova F.

Irina Tumanova T.

Viktors Tumarevs A.

Genadijs Turks F.

Andris Ulmanis J.

Dmitrijs Uļjanovs I.

Alberts Upenieks J.

Lidija Usenko S.

Vsevolods Ustinovičs I.

Zoja Uščenko L.

Vladimirs Utkins V.

Roza Vakuļenko V.

Komentāri “VDK/KGB darbinieku saraksts 1989 g.”
Jurijs Tarasjuks saka:
2009. gada 31. oktobris 22.14
Публикация подобного списка не имеет никакого смысла. Стоило публиковать список всех еще живых чекистов. В списке отсутствуют видные деятели латвийского КГБ – Александр Халтурин, Валерий Землянов, Валдис Бекеша, Юрий Мотин и многие другие.
NP saka:
2009. gada 1. novembris 11.45
Pie piezīmēm varu papildināt, ka Viesturs Kociņš ir tas, kurš vervēja (savervēja) Bičkoviču.
LRTT pateicība Dzintaram Lenbergam | Latvijas Republikas tautas saka:
2009. gada 1. novembris 19.39
[…] LATVIJAS REPUBLIKAS TAUTAS TRIBUNĀLS izsaka pateicību DZINTARAM LENBERGAM par drosmi nepakļauties noziedznieku kliķei, kura pavēlēja brutāli apspiest miermīlīgu demonstrāciju. LRTT cer, ka Lenberga kunga piemēram sekos arī citi policisti un policiju priekšnieki un nākotnē ignorēs  L. Mūrnieces vadītās bijušo KGBistu slepkavu bandas pavēles. http://tautastribunals.eu/?p=364 […]
Latvietis saka:
2009. gada 4. novembris 4.34
Arī pēc “neatkarības” atjaunošanas bija iespēja iegādāties čekas telefona grāmatu, kur arī figurē šie vārdi, un tas liek domāt, ka saraksts ir orgināls. Tai telefona grāmatā bija pat rajonu čekistu vārdi. Protams izsaucot uz pārrunām – smadzeņu skalošanu, čekisti savu vārdu neteica. Bet, kad čekistu grupa veica mūsu kopmītnes istabiņā kratīšanu, mēs gan vienam no viņiem teicām, ka latviešu čekistiem nav kauna kratīt latviešus. Viņš atbildēja ka neesot čekists, bet VDK kapteinis, un apliecība bija ar krievu vārdu. Protams, šiem neliešiem vajadzētu visiem atņemt pilsonību, aizlikt tos aiz restēm un pēc tam izraidīt no Latvijas, bet ir pretējais, jo daudzi ir pat priviliģēti miljonāri un labos amatos.
Latvietis saka:
2009. gada 4. novembris 13.53
Tas ir tikai štata čekistu saraksts, bet ir vēl čekas spiegu – stukaču saraksts gan maisos, gan tie, kas savas aģentu kartītes no turienes izzaguši. Arī es nevaru atmaskot vēl savus čekas spiegus, ko kangaru režīms cītīgi slēpj no atmaskošanas.
(?) saka:
2009. gada 7. decembris 16.22
Jautājums Andrim Grūtupam:
Jūsu grāmatā „Observators” pieminētais čekas vadošais darbinieks Voldemārs Gothards arī šodien sekmīgi pielieto tādas pašas metodes, kādas atspoguļotas Jūsu grāmatā.
Izbrīna tas, ka tiesībsargājošās iestādes arī tagad pieskaņojas Gotharda vēlmēm – tiek ignorēti konkrēti dokumenti un pierādījumi.
Kā Jūs domājat vai tas notiek tāpēc, ka:
1)Gothards pārāk daudz un par daudziem „zina” un tāpēc viņam arī tagad tiek izdabāts.
2) bijušie vadošie čekisti Latvijā arī tagad „pasūta mūziku”?
Ja tā, tad tas pilnībā izskaidro pašreizējo situāciju valstī (piem., ekonomisko, tiesisko).

http://tautastribunals.eu/?p=349
http://tautastribunals.eu/?p=364

Advertisements

3 comments on ““Svētais” KGB ģenerālis Johansons. L. Grantiņš. 564 Latvijas īstie čekisti. L.Lapsa. VDK/KGB darbinieku saraksts 1989 g. Latvijas PSR VDK centrālais aparāts

  1. Juris saka:

    Redzot, ka Latvijas patrioti ar saviem izteikumiem paši par sevi dod labu liecību, necentīšos dot tiem savu vērtējumu.
    Varu gan liecināt, ka no apmēram 16 VDK darbiniekiem, ko personīgi pazīstu, neviens nav sasniedzis nekādas bagātības vai varas virsotnes.Drīzāk otrādi – tie ir smagi strādājuši, lai nodrošinātu savu eksistenci.

  2. tencinu saka:

    Ja “Juris” savā komentārā būtu vēlējies pateikt uzticamu vēsti un aizstāvēt noteiktus KGB darbiniekus, viņš izteiktos konkrētāk. Labas lietas mums ir vajadzīgas kā ēst, un tur nu nav nekā slēpjama. Neskaidrība ir tā augsne, kur spēlē uz emocijām un vientiesību. “Jura” komentārs ir apgalvojums, kam mums tā kā būtu jānotic. Neapsūdzu “Juri”, bet esmu lasījis, ka KGB ir bijusi grupa, kuras uzdevums ir bijis dezinformēt tautu, veikli izmantojot trikus duļķainā ūdenī. Tikpat svarīgi bija zināt pamatojumu apgalvojumam, ka patrioti paši ir liecinājuši pret sevi. Komentārs liedz mums iespēju uzzināt, vai runa tiešām ir par patriotiem, vai kas sevi par tādiem uzskata, vai par tādiem uzdodas. Un kas tās ir par liecībām.

    Viss var gadīties, bet runa jau laikam ir par to, kas ir likumsakarība, un kas – izņēmums.

    Vēl jau paliek arī jautājums par KGB stukačiem, kuru morāle ir varbūt pat netīrāka kā kadru darbiniekiem.

  3. Aija saka:

    Aldis Plaudis,piemēram, tagad ir nekustamo īpašumu firmas VestaBalt īpašnieks.Miljonārs. Tā ka…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s