(Laikā, kad patiesību uzskata par pērkamu, kad meli ir ikdiena, kad naudu uzskata par dievu, atkal un atkal atrodu tūkstošgadi par Jēzus laiku senākus gara darbus, kā āriju Gātas, kā āriju Vēdas, kas būtu jau tad varējuši pagriezt cilvēci uz Labo. Vai mums izdosies?
Zoroastrs dzimis ap 1000.g.pr.m.ē. Amudarjas augštecē, āriju zemē, domājams ap Pjandžas upi. Viens no avatariem jeb iedzimušajiem Tikuma atjaunošanai. Skaidrs, ka iedzimšana vienmēr būs apstrīdama, tomēr tādu izcilu Tikuma aizstāvju parādīšanās laiku pa laikam ir neapšaubāma.
yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata /
adhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmyaham //
paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām /
dharmasaṃsthāpanārthāya sambhavāmi yuge yuge //
Kad vien pagrimst tikums (dharma) un sazeļ netikums,
Tad rodos es, ak, Barotāja (Bhārata, Indija).
Labo ļaužu aizsardzībai un ļauno iznīcināšanai,
Tikuma iedibināšanai,
Es iedzimstu laikmetu pēc laikmeta.
Bhagavadgītā 4.7–8
Uzgāju arī labi lasāmu Gātu tulkojumu latviski:
http://www.e-misterija.lv/zaratustras-dziesmas/)
Izvēles apliecinājums (fravarānē – es izvēlos)
Zoroastrisma dziedājums 12.1–9
1. Es nolādu ļaunās dievības.
Es uzskatu sevi par Vieduma, par Zaratuštras pielūdzēju, esmu pret
ļaunajām dievībām,
mācos no Labvēlīgā un slavēju Svētos Nemirstīgos, pielūdzu Svētos Nemirstīgos.
Labvēlīgā Vieduma, laipnā, taisnā, mirdzošā, svētīgā, visu labumu atzīstu
un visu labāko, kam piemīt Labās Domas Svētais,
kam ir Rituma Patiesība, kam ir gaismas, ar kā gaismām pildās, ar laimi.
2. Ticu uz Svēto Veselo Saprātu – lai man tas būtu.
Atsakos no lopu zagšanas un laupīšanas, no Vieduma pielūdzēju apmetņu izputināšanas un graušanas.
3. Tiem zemes īpašniekiem, kas dzīvo šajā zemē ar Labās Domas Svēto, nododu brīvu kustību.
Rituma Patiesību lūgsnā atzīstot, pasludinu: vairs nepostīšu un negraušu apmetnes, kur pielūdz Viedumu,
neperināšu nodomu pret miesu un dzīvību.
4. Atsakos no biedrošanās ar visādām ļaunām, nešpetnām, kaitīgām, postošām dievībām, ar vismelīgākajām, vissamaitājošākajām, visneveiksmīgākajām no visām būtnēm, no ļaundievībām un ļaundieviskā,
no burvjiem un burvestīgā, un no visiem, kas ir varmācīgi pret dzīvajiem domās, vārdos un darbos un izskatā;
atsakos no biedrošanās ar melīgo, postošo.
5. Tieši tā, kā Labvēlīgais Viedums mācījis Zaratuštru visās sarunās, visās tikšanās reizēs, kad runājušies Viedums un Zaratuštra.
6. Tieši tā, kā Zaratuštra ir atsacījies no biedrošanās ar ļaunajām dievībām visās sarunās, visās tikšanās reizēs, kad runājušies Viedums un Zaratuštra, – tā arī es, Vieduma pielūdzējs, zoroastrietis, atsakos no biedrošanās ar ļaunajiem gariem, kā no tiem atteicies taisnais ar Rituma Patiesību apveltītais Zaratuštra.
7. Nedalītības dievbijībā, Nemirstības Svētā dievbijībā,
svētīgās Labās Domas dievbijībā, Labvēlīgā Vieduma dievbijībā,
kurš radījis labo Domu un šo taisno Vīru,
ar Rituma Patiesību apveltītā Zaratuštras dievbijībā,
Virsaiša-priestera Vištaspas dievbijībā, Zaratuštras sekotāju dievbijībā, ikkatra patiesi ietekmīgā krietnā Glābēja dievbijībā, –
tādā Dievbijībā un Mācībā – esmu es Vieduma pielūdzējs.
8. Par Vieduma pielūdzēju, zoroastrieti uzskatu sevi slavēšanā un ticībā. Mani pazīst pēc domas labvēlīguma. Mani pazīst pēc vārda svētīguma. Mani pazīst pēc darbu labdarīguma.
9. Mani pazīst pēc Vieduma pielūgsmes Dievbijīguma, kas ir mierinošs, atbruņojošs, kā laulība, krietns, dižākais no esošiem un nākošiem,
labākais un lieliskākais, ar Rituma Patiesību apveltītais,
Labvēlīgā, Zaratuštras Dievbijīgums. Visu labo par Labvēlīgā Vieduma atzīstu.
Šis ir Vieduma pielūgsmes Dievbijības slavinājums.
https://www.e-reading.club/bookreader.php/1031039/Steblin-Kamenskiy_-_Gaty_Zaratushtry.html
Mazās piezīmes + 
“Laikā, kad patiesību uzskata par pērkamu, kad meli ir ikdiena, kad naudu uzskata par dievu, atkal un atkal atrodu tūkstošgadi par Jēzus laiku senākus gara darbus, kā āriju Gātas, kā āriju Vēdas, kas būtu jau tad varējuši pagriezt cilvēci uz Labo. Vai mums izdosies?”
Vai Jums, autoram, nešķiet, ka mums ir iespēja pāriet uz mūsdienīgu domāšanu (par to, vai mums izdosies), kas balstās uz mūsdienīgām zināšanām par mums pašiem un mūsu rīcību? Protams, ka citētie teksti arī rosina mūs atturēties ‘no biedrošanās ar ļaunajām dievībām’, bet vai mūsdienīgās zināšanas nav efektīvākas? Protams, ka tas viss ir skaisti, bet vai mūsdienu zinātnieka un mākslinieka galvenais uzdevums nav dot risinājumus tai sabiedrībai un tam laikam, kurā mēs dzīvojam? Ar kavēšanos senos tekstos un mācībās nepietiek, jo mēs veidojam savas bojāejas noteikumus šodien. Mums jāatbild uz jautājumu: Ko darīt? Imants Vilks
Ķeza, ka mēs, mūsdienīgie domātāji, esam pazaudējuši pašus pamatus. Kad meli ir viena no nediskriminējamām pasaules dažādībām, tad ko spēsim izdomāt. Bet, kad ir pamati, tad vaļā visi labie ceļi, un katrs var nesēdēt “padoma” gaidās.
Hm, skaisti. Kur ir pamati? Vai tie ir senie dziedājumi vai teksti, vai tomēr mūsdienīgas zināšanas par mums pašiem? Mūsdienīgas, ar to es domāju ne tikai tās, kas parādījās pēdējos 50 – 100 gados, bet galvenokārt tās, kuras atbilst zinātniskās pieejas prasībām: skepticisms, replikācija, Okama princips, fakti un pierādījumi. Pēc Jūsu domām, kuri ir tie pamati? IV.
Paldies, ka pamanījāt, tikko beigās ieliku avotu, no kā tulkoju. Reti, bet piemirstas.
Kādas mūsdienīgas zināšanas piedāvājat Jūs? Kāpēc paģērat man tulkot, ko gribētu Jūs? Kāds princips pietrūkst, lai atšķirtu labu no ļauna. Tas tiešām ir mūsdienīgi, ka arvien vairāk nonākam zinātniskā aklumā.
Sen jau esmu zinātniskā aklumā. Sarunai nederīgs.