(Hibrīdapdraudējumu jomā visviltīgākā un aizvien indīgākā ir ziņu krāpniecība. Visai skaidri Kremļa dezinformācijas ietekme Latvijā redzama kovida sakarā – nevakcinēto procents pagaidām vēl nepārprotami sakrīt ar Krievijas infovidē dzīvojošo procentu. Te būs daži apskati no Ukrainas, kurā Krievijas agresija izpaužas spilgti.)
27.01.2021. Īpaša loma Kremļa propagandas operācijās iedalīta NATO. Olga Vetera.
Krievija daudzus gadus ir sistemātiski būvējusi ienaidnieka tēlu, lietojot visus pieejamos saziņas kanālus.
Par to apaļā galda ‘Ukrainas – NATO attiecības noturīga miera kontekstā Donbasā’ gaitā paziņoja Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska.
Ārējais apdraudējums kā sabiedrību apvienojošs faktors ir absolūti tipisks autoritāru režīmu propagandas paņēmiens. Kremļa retorikā galvenais ārējais apdraudējums, tā galvenais avots ir ASV. Vašingtona parasti tiek tēlota kā ļoti uzbrūkošs spēks, kas caur daudzām starptautiskām apvienībām un organizācijām tiecas uzspiest pasaulei savu dienas kārtību. Īpaša loma šajā propagandiskajā konstrukcijā ir iedalīta NATO. Krievijas iekšējās auditorijas mērogā pūliņi nav bijuši velti: saskaņā ar ‘Levada-centra’ aptaujas ziņām uz 2020.gada februāri 52% krievijiešu uzskata, ka Krievijas Federācijai ir jāsargās no NATO dalībvalstīm.
“Bet daudz vairāk mums ir jāuzmanās no tā, ka šos krāpnieciskos vēstījumus un manipulācijas Kremļa propagandas mašīna un Ukrainā bāzētie no Krievijas atkarīgie aģenti rosīgi translē mūsu valsts informācijas telpā. Krievijas – Ukrainas kara kontekstā jāatzīmē, ka NATO ir viens no Kremļa propagandistu “iemīļotākajiem biedēkļiem” Donbasa iedzīvotāju informatīvajā apstrādē. Savu vēstījumu iestiprināšanai Kremlis rosīgi iesaista okupēto teritoriju leļļu valdības un pakļautos plašsaziņas līdzekļus. Tie vienkārši pielāgo šo retoriku Doņeckas un Luganskas apgabalu pagaidu okupēto teritoriju iedzīvotājiem. To pašu dara Kremļa ietekmes aģenti attiecībā uz Ukrainas iedzīvotājiem kopumā. Aizbildņi no Krievijas saskaņo dienas kārtību, bet vietējie “producenti” to tikai pielāgo mērķauditorijas vajadzībām un gaumei”, atzīmēja Aleksandra Cehanovska.
Kā viņa uzskata, tādu manipulāciju iekļūšanu valsts informācijas vidē veicina Ukrainas neatkarīgās žurnālistikas vājums, lielais “uztvaicētāju” tipa vietņu daudzums un citi faktori. Analītiķe uzskata, ka piedevām Krievijas sociālo tīklu un telekanālu aizliegums Ukrainā ir novedis pie vietējo (Krievijas) ietekmes aģentu lomas pieauguma informācijas vidē. Tas, ka tagad Ukrainā 6% pilsoņu skatās Krievijas televīziju (par ko liecina ‘Iļjas Kučeriva demokrātiskās iniciatīvas’ fonda sadarbībā ar Razumkovas Centra socioloģisko dienestu veiktās aptaujas dati), nepavisam nenozīmē, ka uz šādu rādītāju būtu jābalsta secinājums par Krievijas propagandas mērķauditorijas apjomu. Īstenībā tā ir ievērojami lielāka.
Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe sniedza vairākus viltusziņu un to izplatīšanas rīku piemērus, kas izmantoti Ukrainas informācijas telpā. Šajā sakarā Cehanovska pieminēja viltusziņu par NATO kaujiniekiem, kas it kā nogalinot civilos iedzīvotājus Donbasā, un nosauca to par ciklisku. Jo īpaši rosīgi tā izmantota 2014 – 2015. un 2017 – 2018.gados.
“Krievijas militāro apmācību Kavkaz-2020 laikā vairākos Ukrainas reģionos ir uzlauztas vienlaikus vairākas vietējās policijas vietnes un tur publicēts klaji provokatīvs izdomājums par astoņu amerikāņu militāro padomnieku bojā eju apmācībās Aļeškovskas poligonā. Citā gadījumā Nacionālajai policijai Viņņicas apgabalā nācās atmaskot ziņu, kas parādījās pašu vietnē par to, ka amerikāņu karavīrs izvarojis 16-gadīgu meiteni.” Gandrīz identiski precedenti ir bijuši arī citās Eiropas valstīs”, – atzīmēja analītiķe.
Cehanovska ir pārliecināta – tas, ka Krievijas propaganda bieži izmanto cikliskas viltusziņas, dara Krievijas Federācijas informācijas operāciju konkrēto aspektu iepriekšparedzamu un ļauj jau laikus sagatavoties tās informatīvajiem uzbrukumiem.
http://www.golos.com.ua/rus/article/341264
======================
29.03.2021. Komentārā Informācijas aģentūrai GuildHall Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska ir paziņojusi:
“Šķietami rietumnieciski noskaņotu organizāciju, aktīvistu, politiķu, plašsaziņas līdzekļu operācijas zem viltota Rietumu karoga – tāda ir Krievijas specdienestu metodoloģija mūsdienu Ukrainā. Tādas darbības mērķis ir uzticības graušana Rietumu partneriem un sabiedrības refleksīvas vadības likumību lietojums ar nolūku panākt, ka Ukrainas sabiedrība pati pieņem lēmumus, kas ved uz attālināšanos no Rietumiem un automātisku tuvināšanos Krievijai. Zem viltota Rietumu karoga Krievijas specdienesti polarizē sabiedrību un uzspiež noraidošu attieksmi pret mūsu Rietumu partneriem”…
“Ir svarīgi tādus Krievijas ietekmes un Krievijas specdienestu aģentus rietumnieciski noskaņotajā vidē pamanīt. Ja tā vai cita persona aktivizējas, ir svarīgi analizēt, kādi plašsaziņas resursi, vietnes, TV kanāli, radio ir tādu aktīvistu darbības bāze, un analizēt, kas, kādi avoti pēc tam izplata tādus vai citus viņu materiālus, kā arī to vēstījumus. Bez tam, ja vēstījums ir pretrunīgs, ir svarīgi novērtēt, cik lielā mērā personas retorika vai darbība polarizē sabiedrību. Ja tas tā notiek, tas norāda uz Krievijas specdienestu darbību, jo sabiedrības polarizācija ir viens no to galvenajiem uzdevumiem Ukrainā”.
==================================
07.09.2021. Kādas viltusziņas izplata Krievijas plašsaziņa, un kā ar tām cīnīties.
Kremļa propagandas paņēmieni mainās līdz ar tehnoloģiju attīstību. Ja agrāk galvenais dezinformācijas avots bija TV, tad tagad viltus ziņas aizvien vairāk publicē interneta plašsaziņā un ziņapmaiņas vietnes ‘Telegram’ kanālos, vēstī telekanāls ‘Дом’.
Lietpratēji teic, ka bīstamākie ir tie resursi, kuri formāli darbojas Ukrainā, bet Kremļa labā.
“Pie mums Kremlis dara to, ko tas dara daudzos citos gadījumos. Tas sameklē problēmpunktu, iespējamu sabiedrības spriedzes līniju un spiež uz to, lai destabilizētu stāvokli mūsu iekšlietās. Esam visi dzirdējuši par rietumu vakcīnu diskreditēšanu un Krievijas vakcīnas Sputnik-V panākumiem. Tās ir savstarpēji saistītas lietas, jo tiklīdz mums jādzird, ka kāda rietumu vakcīna ir nosacīti sakot slikta, sekos teikums – “Bet, lūk, Krievijas vakcīna gan ir tiešām laba” ”- skaidro Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska.
Vēl viena Krievijas propagandistiem mīļa tēma ir karadarbība Donbasā. Kremļa sakaru ar to tāda viltus plašsaziņa noliedz, ierasti visā vainojot Ukrainu. Šīs dezinformācijas pamatmērķis ir diskreditēt Ukrainu starptautiskā laukā. Bet politologs Valerijs Čalijs atzīmē, ka visi Krievijas Federācijas pūliņi šajā virzienā ir veltīgi.
“Ukrainai ir izdevies izveidot starptautisku tīklu, solidaritātes tīklu. Galvenais priekšpostenis, šā Ukrainas atbalsta līderis ir ASV. Tomēr ne tikai Savienotās Valstis, bet arī NATO un Eiropas Savienība. Šīs valstis ir spēcīgi atbalstījušas mūsu Krimas nostāju apstākļos, kad Krievija totāli mēģina šo iniciatīvu torpedēt”, komentējis Čalijs.
Lietpratēji uzskata, ka Ukrainas varām nav vērts katru Krievijas propagandiskās plašsaziņas viltusziņu mesties atmaskot. Jo vienus melus tā tūliņ nomainīs ar citiem. Daudz iedarbīgāk ir mācīt ukraiņus atpazīt manipulāciju un neuzticēties apšaubāmiem informācijas avotiem.
“Lai izveidotu noturīgumu pret dezinformāciju, cilvēkiem ir jānodrošina piekļuve zināšanām par dezinformācijas pasauli. Vakar mums meloja par krustā piesistu puisīti, asinskāriem banderiešiem, šodien melo par kovidu, par epidēmiju. Par ko melos rīt, mēs nezinām. Bet manipulators zin. Tāpēc nav vērts dzīties pakaļ manipulatoram, ir jāizstrādā noturīgums, tas ir, jāpalīdz cilvēkiem veidot nekļūdīgas starpsaziņas lietošanas iemaņas” – ir pārliecināts Romans Šutovs, projekta ‘Open Information Partnership’ koordinators ‘Austrumu partnerības’ valstīs.
Ukraina turpina pretoties Krievijai arī informācijas laukā. Ukrainas Valsts īpašo sakaru un informācijas aizsardzības dienests visgarām saskares līnijai uzstāda torņus digitālās apraides tīkla palaišanai. Skatītājiem būs pieejami 10 līdz 12 Ukrainas tele- un radiokanāli. Tos varēs redzēt un dzirdēt vairāk kā 2,5 miljoni cilvēku vairāk kā 150 apdzīvotajās vietās.
=====================
09.09.2021. Dezinformācija: aizsardzības veidi, rīki un aizsardzības metodes. Kursa tēmu saraksts. Prometheus
PAR KURSU. Mēs aizvien vairāk pievēršam uzmanību tādai parādībai kā ‘dezinformācija’, un jau sen zinām, ka tā ir kļuvusi par mūsu informācijas telpas neatņemamu sastāvdaļu. To valstu skaits, kuras izmanto dezinformācijas kampaņas, nepārtraukti pieaug, un manipulācijas ar informāciju ir kļuvušas par veselu valstu ieroci, ko tās izmanto, lai saglabātu savus režīmus un ietekmētu citas valstis – graujot to stabilitāti un pat iejaucoties vēlēšanās. Nepareiza informācija joprojām ir nopietns drauds Ukrainai, jo hibrīdkara laikā tā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas Federācijas instrumentiem. Informācijas ietekme var būt tik spēcīga, ka ar tās palīdzību Krievijai izdodas ne tikai mainīt ukraiņu noskaņojumu, bet arī ietekmēt Eiropas un ASV sabiedrību. Tajā pašā laikā arī citas valstis, piemēram, Ķīna un Irāna, strauji apgūst kaitīgas dezinformācijas paņēmienus un veicina strauju manipulācijas izplatīšanos. Kā dezinformācija šādā veidā var ietekmēt sabiedrību un kādas ir sekas? Kas ir dezinformācija un vai tas nav jauns vārds, lai apzīmētu sen zināmo propagandu? Kā atpazīt dezinformāciju un vai šodien ir iespējams no tās pasargāt? Šis kurss tika izveidots, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.
ŠAJĀ KURSĀ JŪS:
• uzzināt vairāk par dezinformāciju, propagandu, viltojumiem, vēstījumiem un pat specdienestu “aktīviem pasākumiem”;
• saprotat, kas, kā un kāpēc izmanto dezinformāciju;
• iegūstat praktiskas iemaņas informācijas manipulācijas atpazīšanā;
• aplūkojat reālās dzīves piemērus par to, kā darbojas dezinformācija un ko tā apdraud;
• palielināt savu izturību pret kaitīgu informāciju.
Kurss paredzēts žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, mediju, saziņas, politikas zinātnes studentiem; centrālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem; ierēdņiem; sabiedriskām personām; ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par dezinformāciju un kļūt izturīgāks pret to – jo tā ir problēma, kas skar katru no mums.
KURSA PROGRAMMA
1. modulis. Ievads. Dezinformācija kā sistēma.
1. Kāpēc ikviena cilvēka informācijas drošība ir svarīga? 2. Kas ir dezinformācija, propaganda? 3. Padomju dezinformācijas saknes. 4. Dezinformācijas specifika – Krievija, Ķīna, Irāna. 5. Kā un kāpēc iekšējie dalībnieki izplata dezinformāciju? 6. Ko iesākt ar dezinformāciju globālā līmenī?
2. modulis. Vēstījums kā propagandas galvenais strukturālais elements.
1. Kas ir vēstījums? 2. Kremļa galvenie vēstījumi par Ukrainu. 3. Krievijas propagandas vēstījumi par Eiropu. 4. Dzimumu dezinformācija kā uzbrukums vērtībām. Kā propaganda dzimumu tēmu padara par ieroci. 5. Vēstījumu evolūcija telpā un laikā. 6. Ieteikumi.
3. modulis. Dezinformācijas pamatinstrumenti un taktika.
1. Sazvērestības teorijas. 2. Dezinformējoši vēstures vēstījumi. 3. Dezinformējoši kultūras vēstījumi. 4. Dezinformācijas kanāli. 5. Troļļu un robotu loma dezinformācijas izplatīšanā. 6. Ieteikumi, lai nojauktu galveno dezinformācijas taktiku.
4. modulis. Viltus kā līdzeklis vēstījuma konstruēšanai.
1. Kas ir viltojumi un cik tie ir bīstami? 2.1. Galvenie vizuālo viltojumu veidi. 2.2. Galvenie manipulāciju veidi ziņu reportāžās. 3.1. Kāpēc viltojumi izplatās tik ātri? 3.2. Vai viltošana darbojas un ko ar to darīt? 4. Faktu pārbaudes iniciatīvas Ukrainā un pasaulē. 5. Praktiski norādījumi viltus atpazīšanai. 6. Informācijas pārbaudes rīki.
5. modulis. Praktiski dezinformācijas draudi Ukrainā.
1. Dezinformācija kā Krievijas militārā arsenāla elements un kā daļa no Krievijas hibrīdkara pret Ukrainu. Refleksīvā vadība. 2. Kremļa stratēģiskie mērķi dezinformācijai Ukrainā. Īpaša propaganda. 3. Kā Krievijas valdība izmantoja dezinformāciju, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, veicinātu federalizāciju, izdarītu spiedienu uz centrālo valdību? Simulakrs (realitātes līdzība, kaut patiesībā fantoms, kuram fiziskajā realitātē nav analoga). 4. Kā Ukrainas iedzīvotāji uztver dezinformāciju? 5. Dezinformācijas un uz to balstītas hibrīda ietekmes pielāgošanās Ukrainas sabiedrības vietējām vājām jomām.
6. Ieteikumi.
====================================
17.09.2021. Ko virza Krievijas dezinformatori Ukrainā: fašisms, antivakceri un militārs iebrukums.
7.septembrī Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes preses centrā notika atskaite ‘Krievijas informatīvās ietekmes 2021.pirmā pusgada galveno operāciju pārskats’. Pētījumu veikusi UKMC hibrīdapdraudējumu analīzes grupa.
Šīs rosības galvenie mērķi ir Ukrainas iekšpolitiskā destabilizācija, Krievijas veiktās Ukrainas teritorijas okupācijas attaisnošana, Maskavas ietekmes uz Ukrainas iekšējām norisēm pastiprināšana un oficiālās Kijevas diskreditācija Rietumu partneru acīs.
Pie kam Krievijas informācijas ietekme turpina būt pietiekami iedarbīga dēļ savas piemērošanās spējas – gan vēstījumu, gan to izplatīšanas paņēmienu pielāgošanas ziņā.
Metodoloģiski šis monitorings balstās uz lietpratēju aptauju un tiešu Krievijas vēstījumu pārlūkošanu. Tos var iedalīt trijās grupās – (1) Krievijas plašsaziņas līdzekļi tieši, (2) nosacīti prokrieviski plašsaziņas līdzekļi Ukrainā (no Medvedčuka komandas (Віктор Володимирович Медведчук – partijas ‘Opozīcijas platforma – par dzīvi – За жизнь’ politpadomes vadītājs. Sabiedriskās kustības ‘Ukrainas izvēle’ līderis) un telekanāla ‘Naš’ (Наш – ‘Mūsējais’) un (3) pārsvarā anonīmu ‘Телеграмм’ kanālu tīkls, kas izplata viltusziņas un dezinformāciju.
Pirmajā pusgadā šis monitorings ir novērojis četrus secīgus tematiskus viļņus.
● Par pirmo kļuva vakcinācijas diskreditācija pret COVID-19, atbalstot antivakceru kustību un graujot uzticību atsevišķām Ukrainā apstiprinātām vakcīnām. Šai informācijas kampaņai pievienojās tostarp Maskavas patriarhāta baznīcas struktūras un Medvedčuka komandas telekanāli (pēdējie cita starpā “lobēja” Krievijas vakcīnu Sputnik V).
● Par nākošo vilni kļuva “kara trauksme” ap klaja Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainas teritorijā. Šīs informācijas operācijas mērķis bija neticības izplatīšana attiecībā uz Ukrainas atbalstu no Rietumu partneru puses un Ukrainas sabiedrības iebiedēšana. Šajā pašā kontekstā Cehanovska sniedza piemēru – mēģinājumu izjaukt (ASV – Ukrainas) militārās mācības ‘Jūras Brīze 2021’ (Sea Breeze-2021), kuru laikā neatpazītas personas starp mācību dalībniekiem izplatīja interneta veidlapas personas datu vākšanai.
● 8. un 9.maija atceres dienās turpinājās jau tradicionālā “atmiņu kara” saasināšana par Otro pasaules karu un PSRS tēlu. Pie galvenajiem sadursmju mobilizācijas paņēmieniem var pieskaitīt akciju “Nemirstīgais pulks” (Бессмертный полк) un retorikas par “fašismu Ukrainā” sarosīšanu.
● Par pēdējo hronoloģiski kļuva Ukrainas un Rietumu partneru attiecību tēma. Divpusējā līmenī (Ungārija, Polija) tiek rosīgi izmantoti tie paši atmiņas politikas jautājumi, bet vispārējā līmenī – grūtsirdības provocēšana par Ukrainas Eiroatlantiskajām izredzēm un uzsvars uz “ārēju vadību” no Starptautiskā valūtas fonda puses.
Cehanovska paziņoja arī Grupas prognozes attiecībā uz tālākiem Krievijas informācijas uzbrukumu virzieniem.
“Protams, mēs sagaidām turpinājumu antivakceru kampaņām un Rietumu vakcīnu diskreditācijai, uzbrukumiem veselības aizsardzības sistēmai. Pamatā Ukrainas reformu diskreditāciju kopumā. Tas, protams, ir vēstījums par pārvaldi no ārzemēm, uzbrukumi ‘Krimas nostājai’, tas ir turpinājums nelikumīgai pasu izdošanai okupētajās teritorijās un Ukrainas pilsoņu balsošana (Krievijas) valsts domes vēlēšanās. Un tā ir jaunu dezinformācijas kanālu veidošana”, – kopsavilka runātāja.
Romans Šutovs, projekta ‘Open Information Partnership’ koordinators Austrumu partnerības valstīs, izteicās par galvenajiem pretdarbības virzieniem pret Krievijas informatīvo agresiju, kas būtu jāuztur Ukrainas varai. Galvenā problēma šeit ir Ukrainas reakcijas veida nostāja: ja iniciatīva ir agresoram, tad pretdarbība ir vien atbildes reakcija un atsevišķu iesviedienu atmaskošana, kas nav iedarbīga.
Lai šādu stāvokli lauztu, Šutovs ieteica stratēģiski pāriet uz izglītības sistēmas un iedzīvotāju izglītošanas pārveidi, “nodrošināt viņiem piekļuvi zināšanām par pasauli”. Šos pūliņus būtu jākoordinē īpašai valsts iestādei, kam piešķirtas rīcības brīvības politiskās garantijas un pietiekošs resursu nodrošinājums.
Pretestības dezinformācijai tehnoloģiskās izredzes iegaismoja Ksenija Iļjuka, sabiedriskās organizācijas ‘Mediju Detektors’ (Детектор-Медиа) analītiķe. Kā viņa teica, jau pēc dažiem gadiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas var saknē izmainīt ievirzi cīņā ar viltusziņām. Jau tagad maldinošas ziņas spēj veidot neirotīkli, bet, kā uzskata Iļjuka, īstais pēctaisnības (melu) laikmets iestāsies tad, kad cilvēks izrādīsies nespējīgs atpazīt mākslīgā intelekta radītu dziļo viltusziņu (deep fake – personas video, kurā viņa seja vai ķermenis ir digitāli mainīts tā, ka šķiet, ka viņš ir kāds cits; tas parasti tiek izmantots ļaunprātīgi vai nepatiesas informācijas izplatīšanai).
Un tieši Ukraina var izrādīties šo tehnoloģiju izmēģinājumu laukums – tieši tāpēc jau ir izvirzīts jautājums par atbilstošu speciālistu sagatavošanu.
Prezentācijas kopsavilkumā Valerijs Čalijs uzsvēra, ka informācijas drošības jautājums valstij ir jāizstrādā pamatojoties uz institucionālu pārmantojamību neatkarīgi no politiskās varas maiņām. Pašlaik attiecībā uz dažām pozīcijām var runāt par atpakaļvirzību.
Čalijs sniedza satelīttelevīzijas piemēru valsts austrumos: kamēr Ukrainas kanāli ir komerciālu apsvērumu dēļ savus signālus kodējuši, Krievijas pārraides notiek brīvi, un to patēriņa daļa aug. Par vēl vienu Ukrainas informācijas telpas problēmu Čalijs nosauca dažādas politiskas ievirzes plašsaziņas auditoriju “sadrumstalošanos”.
“Ja agrāk centrālajos plašsaziņas līdzekļos bija kaut necik viedokļu līdzsvars, tad tagad auditorijas ir “sagājušas pa dažādiem dzīvokļiem”. Vienā pusē ir varas – jeb oligarhu – kanāli, kuri atbalsta varas rīcību. Ja skatāmies opozīcijas kanālus – tur Ukraina zaudē, tur vēstījums ir sliktāks kā Krievijai. Ja agrāk skatītājam bija iespēja veidot kādu kopsaucēju, tad tagad dažādas grupas aizvien vairāk iecementējas savās pārliecībās” , – viņš atzīmēja.
Noslēgumā Ukrainas krīzes mediju centra valdes priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka monitoringa rezultāti noderēs gan varai, gan arī pilsoniskajai sabiedrībai – un aicināja abas puses attīstīt kritiska pašnovērtējuma un saziņas prasmes kultūru.
=================================
Mazliet par Kremļa un ne tikai Kremļa dezinformatīvo agresiju, īpaši Ukrainā
(Hibrīdapdraudējumu jomā visviltīgākā un aizvien indīgākā ir ziņu krāpniecība. Visai skaidri Kremļa dezinformācijas ietekme Latvijā redzama kovida sakarā – nevakcinēto procents pagaidām vēl nepārprotami sakrīt ar Krievijas infovidē dzīvojošo procentu. Te būs daži apskati no Ukrainas, kurā Krievijas agresija izpaužas spilgti.)
27.01.2021. Īpaša loma Kremļa propagandas operācijās iedalīta NATO. Olga Vetera.
Krievija daudzus gadus ir sistemātiski būvējusi ienaidnieka tēlu, lietojot visus pieejamos saziņas kanālus.
Par to apaļā galda ‘Ukrainas – NATO attiecības noturīga miera kontekstā Donbasā’ gaitā paziņoja Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska.
Ārējais apdraudējums kā sabiedrību apvienojošs faktors ir absolūti tipisks autoritāru režīmu propagandas paņēmiens. Kremļa retorikā galvenais ārējais apdraudējums, tā galvenais avots ir ASV. Vašingtona parasti tiek tēlota kā ļoti uzbrūkošs spēks, kas caur daudzām starptautiskām apvienībām un organizācijām tiecas uzspiest pasaulei savu dienas kārtību. Īpaša loma šajā propagandiskajā konstrukcijā ir iedalīta NATO. Krievijas iekšējās auditorijas mērogā pūliņi nav bijuši velti: saskaņā ar ‘Levada-centra’ aptaujas ziņām uz 2020.gada februāri 52% krievijiešu uzskata, ka Krievijas Federācijai ir jāsargās no NATO dalībvalstīm.
“Bet daudz vairāk mums ir jāuzmanās no tā, ka šos krāpnieciskos vēstījumus un manipulācijas Kremļa propagandas mašīna un Ukrainā bāzētie no Krievijas atkarīgie aģenti rosīgi translē mūsu valsts informācijas telpā. Krievijas – Ukrainas kara kontekstā jāatzīmē, ka NATO ir viens no Kremļa propagandistu “iemīļotākajiem biedēkļiem” Donbasa iedzīvotāju informatīvajā apstrādē. Savu vēstījumu iestiprināšanai Kremlis rosīgi iesaista okupēto teritoriju leļļu valdības un pakļautos plašsaziņas līdzekļus. Tie vienkārši pielāgo šo retoriku Doņeckas un Luganskas apgabalu pagaidu okupēto teritoriju iedzīvotājiem. To pašu dara Kremļa ietekmes aģenti attiecībā uz Ukrainas iedzīvotājiem kopumā. Aizbildņi no Krievijas saskaņo dienas kārtību, bet vietējie “producenti” to tikai pielāgo mērķauditorijas vajadzībām un gaumei”, atzīmēja Aleksandra Cehanovska.
Kā viņa uzskata, tādu manipulāciju iekļūšanu valsts informācijas vidē veicina Ukrainas neatkarīgās žurnālistikas vājums, lielais “uztvaicētāju” tipa vietņu daudzums un citi faktori. Analītiķe uzskata, ka piedevām Krievijas sociālo tīklu un telekanālu aizliegums Ukrainā ir novedis pie vietējo (Krievijas) ietekmes aģentu lomas pieauguma informācijas vidē. Tas, ka tagad Ukrainā 6% pilsoņu skatās Krievijas televīziju (par ko liecina ‘Iļjas Kučeriva demokrātiskās iniciatīvas’ fonda sadarbībā ar Razumkovas Centra socioloģisko dienestu veiktās aptaujas dati), nepavisam nenozīmē, ka uz šādu rādītāju būtu jābalsta secinājums par Krievijas propagandas mērķauditorijas apjomu. Īstenībā tā ir ievērojami lielāka.
Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe sniedza vairākus viltusziņu un to izplatīšanas rīku piemērus, kas izmantoti Ukrainas informācijas telpā. Šajā sakarā Cehanovska pieminēja viltusziņu par NATO kaujiniekiem, kas it kā nogalinot civilos iedzīvotājus Donbasā, un nosauca to par ciklisku. Jo īpaši rosīgi tā izmantota 2014 – 2015. un 2017 – 2018.gados.
“Krievijas militāro apmācību Kavkaz-2020 laikā vairākos Ukrainas reģionos ir uzlauztas vienlaikus vairākas vietējās policijas vietnes un tur publicēts klaji provokatīvs izdomājums par astoņu amerikāņu militāro padomnieku bojā eju apmācībās Aļeškovskas poligonā. Citā gadījumā Nacionālajai policijai Viņņicas apgabalā nācās atmaskot ziņu, kas parādījās pašu vietnē par to, ka amerikāņu karavīrs izvarojis 16-gadīgu meiteni.” Gandrīz identiski precedenti ir bijuši arī citās Eiropas valstīs”, – atzīmēja analītiķe.
Cehanovska ir pārliecināta – tas, ka Krievijas propaganda bieži izmanto cikliskas viltusziņas, dara Krievijas Federācijas informācijas operāciju konkrēto aspektu iepriekšparedzamu un ļauj jau laikus sagatavoties tās informatīvajiem uzbrukumiem.
http://www.golos.com.ua/rus/article/341264
29.03.2021. Komentārā Informācijas aģentūrai GuildHall Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska ir paziņojusi:
“Šķietami rietumnieciski noskaņotu organizāciju, aktīvistu, politiķu, plašsaziņas līdzekļu operācijas zem viltota Rietumu karoga – tāda ir Krievijas specdienestu metodoloģija mūsdienu Ukrainā. Tādas darbības mērķis ir uzticības graušana Rietumu partneriem un sabiedrības refleksīvas vadības likumību lietojums ar nolūku panākt, ka Ukrainas sabiedrība pati pieņem lēmumus, kas ved uz attālināšanos no Rietumiem un automātisku tuvināšanos Krievijai. Zem viltota Rietumu karoga Krievijas specdienesti polarizē sabiedrību un uzspiež noraidošu attieksmi pret mūsu Rietumu partneriem”…
“Ir svarīgi tādus Krievijas ietekmes un Krievijas specdienestu aģentus rietumnieciski noskaņotajā vidē pamanīt. Ja tā vai cita persona aktivizējas, ir svarīgi analizēt, kādi plašsaziņas resursi, vietnes, TV kanāli, radio ir tādu aktīvistu darbības bāze, un analizēt, kas, kādi avoti pēc tam izplata tādus vai citus viņu materiālus, kā arī to vēstījumus. Bez tam, ja vēstījums ir pretrunīgs, ir svarīgi novērtēt, cik lielā mērā personas retorika vai darbība polarizē sabiedrību. Ja tas tā notiek, tas norāda uz Krievijas specdienestu darbību, jo sabiedrības polarizācija ir viens no to galvenajiem uzdevumiem Ukrainā”.
https://infonavigator.com.ua/novosti/operacii-rf-pod-flagom-zapada-instrument-refleksivnogo-kontrolya-ukraincev-analitik/
07.09.2021. Kādas viltusziņas izplata Krievijas plašsaziņa, un kā ar tām cīnīties.
Kremļa propagandas paņēmieni mainās līdz ar tehnoloģiju attīstību. Ja agrāk galvenais dezinformācijas avots bija TV, tad tagad viltus ziņas aizvien vairāk publicē interneta plašsaziņā un ziņapmaiņas vietnes ‘Telegram’ kanālos, vēstī telekanāls ‘Дом’.
Lietpratēji teic, ka bīstamākie ir tie resursi, kuri formāli darbojas Ukrainā, bet Kremļa labā.
“Pie mums Kremlis dara to, ko tas dara daudzos citos gadījumos. Tas sameklē problēmpunktu, iespējamu sabiedrības spriedzes līniju un spiež uz to, lai destabilizētu stāvokli mūsu iekšlietās. Esam visi dzirdējuši par rietumu vakcīnu diskreditēšanu un Krievijas vakcīnas Sputnik-V panākumiem. Tās ir savstarpēji saistītas lietas, jo tiklīdz mums jādzird, ka kāda rietumu vakcīna ir nosacīti sakot slikta, sekos teikums – “Bet, lūk, Krievijas vakcīna gan ir tiešām laba” ”- skaidro Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes vecākā analītiķe Aleksandra Cehanovska.
Vēl viena Krievijas propagandistiem mīļa tēma ir karadarbība Donbasā. Kremļa sakaru ar to tāda viltus plašsaziņa noliedz, ierasti visā vainojot Ukrainu. Šīs dezinformācijas pamatmērķis ir diskreditēt Ukrainu starptautiskā laukā. Bet politologs Valerijs Čalijs atzīmē, ka visi Krievijas Federācijas pūliņi šajā virzienā ir veltīgi.
“Ukrainai ir izdevies izveidot starptautisku tīklu, solidaritātes tīklu. Galvenais priekšpostenis, šā Ukrainas atbalsta līderis ir ASV. Tomēr ne tikai Savienotās Valstis, bet arī NATO un Eiropas Savienība. Šīs valstis ir spēcīgi atbalstījušas mūsu Krimas nostāju apstākļos, kad Krievija totāli mēģina šo iniciatīvu torpedēt”, komentējis Čalijs.
Lietpratēji uzskata, ka Ukrainas varām nav vērts katru Krievijas propagandiskās plašsaziņas viltusziņu mesties atmaskot. Jo vienus melus tā tūliņ nomainīs ar citiem. Daudz iedarbīgāk ir mācīt ukraiņus atpazīt manipulāciju un neuzticēties apšaubāmiem informācijas avotiem.
“Lai izveidotu noturīgumu pret dezinformāciju, cilvēkiem ir jānodrošina piekļuve zināšanām par dezinformācijas pasauli. Vakar mums meloja par krustā piesistu puisīti, asinskāriem banderiešiem, šodien melo par kovidu, par epidēmiju. Par ko melos rīt, mēs nezinām. Bet manipulators zin. Tāpēc nav vērts dzīties pakaļ manipulatoram, ir jāizstrādā noturīgums, tas ir, jāpalīdz cilvēkiem veidot nekļūdīgas starpsaziņas lietošanas iemaņas” – ir pārliecināts Romans Šutovs, projekta ‘Open Information Partnership’ koordinators ‘Austrumu partnerības’ valstīs.
Ukraina turpina pretoties Krievijai arī informācijas laukā. Ukrainas Valsts īpašo sakaru un informācijas aizsardzības dienests visgarām saskares līnijai uzstāda torņus digitālās apraides tīkla palaišanai. Skatītājiem būs pieejami 10 līdz 12 Ukrainas tele- un radiokanāli. Tos varēs redzēt un dzirdēt vairāk kā 2,5 miljoni cilvēku vairāk kā 150 apdzīvotajās vietās.
https://kanaldom.tv/kakie-fejki-rasprostranyayut-rossmi-i-kak-s-nimi-borotsya-mnenie-ekspertov-video/
09.09.2021. Dezinformācija: aizsardzības veidi, rīki un aizsardzības metodes. Kursa tēmu saraksts. Prometheus
PAR KURSU. Mēs aizvien vairāk pievēršam uzmanību tādai parādībai kā ‘dezinformācija’, un jau sen zinām, ka tā ir kļuvusi par mūsu informācijas telpas neatņemamu sastāvdaļu. To valstu skaits, kuras izmanto dezinformācijas kampaņas, nepārtraukti pieaug, un manipulācijas ar informāciju ir kļuvušas par veselu valstu ieroci, ko tās izmanto, lai saglabātu savus režīmus un ietekmētu citas valstis – graujot to stabilitāti un pat iejaucoties vēlēšanās. Nepareiza informācija joprojām ir nopietns drauds Ukrainai, jo hibrīdkara laikā tā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas Federācijas instrumentiem. Informācijas ietekme var būt tik spēcīga, ka ar tās palīdzību Krievijai izdodas ne tikai mainīt ukraiņu noskaņojumu, bet arī ietekmēt Eiropas un ASV sabiedrību. Tajā pašā laikā arī citas valstis, piemēram, Ķīna un Irāna, strauji apgūst kaitīgas dezinformācijas paņēmienus un veicina strauju manipulācijas izplatīšanos. Kā dezinformācija šādā veidā var ietekmēt sabiedrību un kādas ir sekas? Kas ir dezinformācija un vai tas nav jauns vārds, lai apzīmētu sen zināmo propagandu? Kā atpazīt dezinformāciju un vai šodien ir iespējams no tās pasargāt? Šis kurss tika izveidots, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.
ŠAJĀ KURSĀ JŪS:
• uzzināt vairāk par dezinformāciju, propagandu, viltojumiem, vēstījumiem un pat specdienestu “aktīviem pasākumiem”;
• saprotat, kas, kā un kāpēc izmanto dezinformāciju;
• iegūstat praktiskas iemaņas informācijas manipulācijas atpazīšanā;
• aplūkojat reālās dzīves piemērus par to, kā darbojas dezinformācija un ko tā apdraud;
• palielināt savu izturību pret kaitīgu informāciju.
Kurss paredzēts žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, mediju, saziņas, politikas zinātnes studentiem; centrālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem; ierēdņiem; sabiedriskām personām; ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par dezinformāciju un kļūt izturīgāks pret to – jo tā ir problēma, kas skar katru no mums.
KURSA PROGRAMMA
- modulis. Ievads. Dezinformācija kā sistēma.
- Kāpēc ikviena cilvēka informācijas drošība ir svarīga? 2. Kas ir dezinformācija, propaganda? 3. Padomju dezinformācijas saknes. 4. Dezinformācijas specifika – Krievija, Ķīna, Irāna. 5. Kā un kāpēc iekšējie dalībnieki izplata dezinformāciju? 6. Ko iesākt ar dezinformāciju globālā līmenī?
- modulis. Vēstījums kā propagandas galvenais strukturālais elements.
- Kas ir vēstījums? 2. Kremļa galvenie vēstījumi par Ukrainu. 3. Krievijas propagandas vēstījumi par Eiropu. 4. Dzimumu dezinformācija kā uzbrukums vērtībām. Kā propaganda dzimumu tēmu padara par ieroci. 5. Vēstījumu evolūcija telpā un laikā. 6. Ieteikumi.
- modulis. Dezinformācijas pamatinstrumenti un taktika.
- Sazvērestības teorijas. 2. Dezinformējoši vēstures vēstījumi. 3. Dezinformējoši kultūras vēstījumi. 4. Dezinformācijas kanāli. 5. Troļļu un robotu loma dezinformācijas izplatīšanā. 6. Ieteikumi, lai nojauktu galveno dezinformācijas taktiku.
- modulis. Viltus kā līdzeklis vēstījuma konstruēšanai.
- Kas ir viltojumi un cik tie ir bīstami? 2.1. Galvenie vizuālo viltojumu veidi. 2.2. Galvenie manipulāciju veidi ziņu reportāžās. 3.1. Kāpēc viltojumi izplatās tik ātri? 3.2. Vai viltošana darbojas un ko ar to darīt? 4. Faktu pārbaudes iniciatīvas Ukrainā un pasaulē. 5. Praktiski norādījumi viltus atpazīšanai. 6. Informācijas pārbaudes rīki.
- modulis. Praktiski dezinformācijas draudi Ukrainā.
- Dezinformācija kā Krievijas militārā arsenāla elements un kā daļa no Krievijas hibrīdkara pret Ukrainu. Refleksīvā vadība. 2. Kremļa stratēģiskie mērķi dezinformācijai Ukrainā. Īpaša propaganda. 3. Kā Krievijas valdība izmantoja dezinformāciju, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, veicinātu federalizāciju, izdarītu spiedienu uz centrālo valdību? Simulakrs (realitātes līdzība, kaut patiesībā fantoms, kuram fiziskajā realitātē nav analoga). 4. Kā Ukrainas iedzīvotāji uztver dezinformāciju? 5. Dezinformācijas un uz to balstītas hibrīda ietekmes pielāgošanās Ukrainas sabiedrības vietējām vājām jomām.
- Ieteikumi.
https://courses.prometheus.org.ua/courses/course-v1:Prometheus+DISINFO101+2021_T2/about?fbclid=IwAR0SepYYv9ygfKXqWocaMSwKYIzRibnFX6gR1NcY52z5kQs3k7Kx_WnvsP4
17.09.2021. Ko virza Krievijas dezinformatori Ukrainā: fašisms, antivakceri un militārs iebrukums.
7.septembrī Ukrainas krīzes mediju centra hibrīdapdraudējumu analīzes preses centrā notika atskaite ‘Krievijas informatīvās ietekmes 2021.pirmā pusgada galveno operāciju pārskats’. Pētījumu veikusi UKMC hibrīdapdraudējumu analīzes grupa.
Šīs rosības galvenie mērķi ir Ukrainas iekšpolitiskā destabilizācija, Krievijas veiktās Ukrainas teritorijas okupācijas attaisnošana, Maskavas ietekmes uz Ukrainas iekšējām norisēm pastiprināšana un oficiālās Kijevas diskreditācija Rietumu partneru acīs.
Pie kam Krievijas informācijas ietekme turpina būt pietiekami iedarbīga dēļ savas piemērošanās spējas – gan vēstījumu, gan to izplatīšanas paņēmienu pielāgošanas ziņā.
Metodoloģiski šis monitorings balstās uz lietpratēju aptauju un tiešu Krievijas vēstījumu pārlūkošanu. Tos var iedalīt trijās grupās – (1) Krievijas plašsaziņas līdzekļi tieši, (2) nosacīti prokrieviski plašsaziņas līdzekļi Ukrainā (no Medvedčuka komandas (Віктор Володимирович Медведчук – partijas ‘Opozīcijas platforma – par dzīvi – За жизнь’ politpadomes vadītājs. Sabiedriskās kustības ‘Ukrainas izvēle’ līderis) un telekanāla ‘Naš’ (Наш – ‘Mūsējais’) un (3) pārsvarā anonīmu ‘Телеграмм’ kanālu tīkls, kas izplata viltusziņas un dezinformāciju.
Pirmajā pusgadā šis monitorings ir novērojis četrus secīgus tematiskus viļņus.
● Par pirmo kļuva vakcinācijas diskreditācija pret COVID-19, atbalstot antivakceru kustību un graujot uzticību atsevišķām Ukrainā apstiprinātām vakcīnām. Šai informācijas kampaņai pievienojās tostarp Maskavas patriarhāta baznīcas struktūras un Medvedčuka komandas telekanāli (pēdējie cita starpā “lobēja” Krievijas vakcīnu Sputnik V).
● Par nākošo vilni kļuva “kara trauksme” ap klaja Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainas teritorijā. Šīs informācijas operācijas mērķis bija neticības izplatīšana attiecībā uz Ukrainas atbalstu no Rietumu partneru puses un Ukrainas sabiedrības iebiedēšana. Šajā pašā kontekstā Cehanovska sniedza piemēru – mēģinājumu izjaukt (ASV – Ukrainas) militārās mācības ‘Jūras Brīze 2021’ (Sea Breeze-2021), kuru laikā neatpazītas personas starp mācību dalībniekiem izplatīja interneta veidlapas personas datu vākšanai.
● 8. un 9.maija atceres dienās turpinājās jau tradicionālā “atmiņu kara” saasināšana par Otro pasaules karu un PSRS tēlu. Pie galvenajiem sadursmju mobilizācijas paņēmieniem var pieskaitīt akciju “Nemirstīgais pulks” (Бессмертный полк) un retorikas par “fašismu Ukrainā” sarosīšanu.
● Par pēdējo hronoloģiski kļuva Ukrainas un Rietumu partneru attiecību tēma. Divpusējā līmenī (Ungārija, Polija) tiek rosīgi izmantoti tie paši atmiņas politikas jautājumi, bet vispārējā līmenī – grūtsirdības provocēšana par Ukrainas Eiroatlantiskajām izredzēm un uzsvars uz “ārēju vadību” no Starptautiskā valūtas fonda puses.
Cehanovska paziņoja arī Grupas prognozes attiecībā uz tālākiem Krievijas informācijas uzbrukumu virzieniem.
“Protams, mēs sagaidām turpinājumu antivakceru kampaņām un Rietumu vakcīnu diskreditācijai, uzbrukumiem veselības aizsardzības sistēmai. Pamatā Ukrainas reformu diskreditāciju kopumā. Tas, protams, ir vēstījums par pārvaldi no ārzemēm, uzbrukumi ‘Krimas nostājai’, tas ir turpinājums nelikumīgai pasu izdošanai okupētajās teritorijās un Ukrainas pilsoņu balsošana (Krievijas) valsts domes vēlēšanās. Un tā ir jaunu dezinformācijas kanālu veidošana”, – kopsavilka runātāja.
Romans Šutovs, projekta ‘Open Information Partnership’ koordinators Austrumu partnerības valstīs, izteicās par galvenajiem pretdarbības virzieniem pret Krievijas informatīvo agresiju, kas būtu jāuztur Ukrainas varai. Galvenā problēma šeit ir Ukrainas reakcijas veida nostāja: ja iniciatīva ir agresoram, tad pretdarbība ir vien atbildes reakcija un atsevišķu iesviedienu atmaskošana, kas nav iedarbīga.
Lai šādu stāvokli lauztu, Šutovs ieteica stratēģiski pāriet uz izglītības sistēmas un iedzīvotāju izglītošanas pārveidi, “nodrošināt viņiem piekļuvi zināšanām par pasauli”. Šos pūliņus būtu jākoordinē īpašai valsts iestādei, kam piešķirtas rīcības brīvības politiskās garantijas un pietiekošs resursu nodrošinājums.
Pretestības dezinformācijai tehnoloģiskās izredzes iegaismoja Ksenija Iļjuka, sabiedriskās organizācijas ‘Mediju Detektors’ (Детектор-Медиа) analītiķe. Kā viņa teica, jau pēc dažiem gadiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas var saknē izmainīt ievirzi cīņā ar viltusziņām. Jau tagad maldinošas ziņas spēj veidot neirotīkli, bet, kā uzskata Iļjuka, īstais pēctaisnības (melu) laikmets iestāsies tad, kad cilvēks izrādīsies nespējīgs atpazīt mākslīgā intelekta radītu dziļo viltusziņu (deep fake – personas video, kurā viņa seja vai ķermenis ir digitāli mainīts tā, ka šķiet, ka viņš ir kāds cits; tas parasti tiek izmantots ļaunprātīgi vai nepatiesas informācijas izplatīšanai).
Un tieši Ukraina var izrādīties šo tehnoloģiju izmēģinājumu laukums – tieši tāpēc jau ir izvirzīts jautājums par atbilstošu speciālistu sagatavošanu.
Prezentācijas kopsavilkumā Valerijs Čalijs uzsvēra, ka informācijas drošības jautājums valstij ir jāizstrādā pamatojoties uz institucionālu pārmantojamību neatkarīgi no politiskās varas maiņām. Pašlaik attiecībā uz dažām pozīcijām var runāt par atpakaļvirzību.
Čalijs sniedza satelīttelevīzijas piemēru valsts austrumos: kamēr Ukrainas kanāli ir komerciālu apsvērumu dēļ savus signālus kodējuši, Krievijas pārraides notiek brīvi, un to patēriņa daļa aug. Par vēl vienu Ukrainas informācijas telpas problēmu Čalijs nosauca dažādas politiskas ievirzes plašsaziņas auditoriju “sadrumstalošanos”.
“Ja agrāk centrālajos plašsaziņas līdzekļos bija kaut necik viedokļu līdzsvars, tad tagad auditorijas ir “sagājušas pa dažādiem dzīvokļiem”. Vienā pusē ir varas – jeb oligarhu – kanāli, kuri atbalsta varas rīcību. Ja skatāmies opozīcijas kanālus – tur Ukraina zaudē, tur vēstījums ir sliktāks kā Krievijai. Ja agrāk skatītājam bija iespēja veidot kādu kopsaucēju, tad tagad dažādas grupas aizvien vairāk iecementējas savās pārliecībās” , – viņš atzīmēja.
Noslēgumā Ukrainas krīzes mediju centra valdes priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka monitoringa rezultāti noderēs gan varai, gan arī pilsoniskajai sabiedrībai – un aicināja abas puses attīstīt kritiska pašnovērtējuma un saziņas prasmes kultūru.
http://www.citynews.net.ua/news/87626-chto-prodvigajut-rossijskie-dezinformatory-v-ukraine-fashizm-antivakcinatory-i-voennoe-vtorzhenie.html
=============================
Dezinformācija un apziņas manipulācija. Vladimirs Jakovļevs, 2016
Mācījos Maskavas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātē, mums bija Kara katedra. Slepenības apstākļos mums tur mācīja kara specpropagandu – mākslu sēt nesaprašanos pretinieka rindās ar dezinformācijas un apziņas manipulācijas paņēmieniem.
Varu teikt, baisa lieta. Bez jokiem. Kaujas jeb “melnā” propaganda pieļauj jebkādus īstu faktu kropļojumus ar nolūku veikt propagandiskus uzdevumus. Tas ir iedarbīgs ierocis, ko lieto ar vienu mērķi – izsist pretiniekam smadzenes.
“Puvušas siļķes” paņēmiens. “Apvērstas piramīdas” paņēmiens. “Lielo melu” paņēmiens. “40 uz 60” paņēmiens. “Absolūtās acīmredzamības” paņēmiens.
Visus šos paņēmienus un tehnikas esat pieredzējuši arī jūs. Tikai to neapzināties. Kā tas arī ir jums paredzēts.
Mūs mācīja kaujas specpropagandu izmantot pret pretinieka armijas karavīriem. Pašlaik to izmanto pret mūsu pašu valsts mierīgajiem iedzīvotājiem. Jau divus gadus, lasot Krievijas avīzes vai skatoties televīzijas izklaides raidījumus, es ar interesi novēroju, ka cilvēki, kuri Krievijā koordinē ziņu un skaidrojumu izsviešanu, ir nešaubīgi mācījušies pie tā paša mundrā pulkveža vai viņa kolēģiem.
Piemēram, “puvušas siļķes” paņēmiens. Tas darbojas šādi. Tiek piemeklēta melīga apsūdzība. Svarīgi, lai tā ir iespējami netīra un skandaloza. Labi nostrādā, piemēram, sīka zādzība vai, teiksim, bērna izvarošana, vai slepkavība, vēlams mantkāres dēļ. “Puvušas siļķes” mērķis nepavisam nav apsūdzības pierādīšana. Bet gan plašas publiskas apspriešanas izraisīšana… NEtaisnas un NEpamatotas. Cilvēka psīhe ir izveidojusies tā, ka tiklīdz apsūdzība nonāk publiskā apspriešanā, tā neizbēgami uzrodas tās “piekritēji” un “pretinieki”, “lietpratēji” un “eksperti”, apsūdzētā “apsūdzētāji” bezjēgā un nikni “aizstāvji”. Bet neatkarīgi no katra uzskatiem visi diskusijas dalībnieki atkal un atkal izrunā apsūdzētā vārdu saistībā ar netīru un skandalozu apsūdzību, tādējādi ierīvējot viņa “apģērbā” aizvien vairāk “puvušas siļķes”, līdz šī smaka sāk tam sekot līdzi visur. Bet jautājums “nosita-nozaga-pavedināja vai tomēr nē” kļūst par galveno, kad vien viņa vārdu piemin.
Vai piemēram paņēmiens “40 uz 60”, ko izdomājis jau Gebelss. Tas ir plašsaziņas līdzekļa izveidošana, kas 60% no savām ziņām dod pretiniekam par labu. Toties, tādā veidā sapelnījis viņa uzticību, pārējos 40% izmanto šīs uzticības dēļ ārkārtīgi iedarbīgai dezinformācijai. Otrā Pasaules kara laikā pastāvēja raidstacija, kuru klausījās antinacistiskā pasaule. Tika uzskatīts, ka tā ir britu. Un tikai pēc kara noskaidrojās, ka īstenībā tā bijusi Gebelsa radiostacija, kas strādājusi pēc viņa izstrādātā “40 uz 60” principa.
Ļoti efektīvs ir “lielo melu” paņēmiens, kurš nedaudz līdzinās “puvušajai siļķei”, bet īstenībā darbojas citādi. Tā būtība ir, ka ar vislielāko pārliecību klausītājiem piedāvā tik dziļus un briesmīgus melus, ka gandrīz nav iespējams noticēt, ka tā vispār var melot. Triks ir tāds, ka pareizi sacerēti un labi izdomāti “lielie meli” klausītājā vai skatītājā izraisa dziļu emocionālo traumu, kas pēc tam uz ilgu laiku nosaka viņa uzskatus neraugoties ne uz kādiem loģikas vai saprāta argumentiem. Īpaši iedarbīgi šajā ziņā ir melīgi cietsirdīgas izņirgāšanās par bērniem vai sievietēm apraksti. Pieņemsim, paziņojums par krustā sisto bērniņu dēļ dziļās emocionālās traumas, ko tas izraisa, uz ilgu laiku noteiks šādu ziņu saņēmuša cilvēka uzskatus, lai cik viņa uzskatus vēlāk pūlētos labot ar parastiem loģiskiem argumentiem.
Bet īpaši mūsu mundrais pulkvedis godāja “absolūtās acīmredzamības” paņēmienu, kas dod lai arī ne ātru, toties drošu rezultātu. Tā vietā, lai kaut ko pierādītu, jūs to, par ko gribat pārliecināt auditoriju, paužat kā kaut ko acīmredzamu, pats par sevi saprotamu un tāpēc iedzīvotāju liela vairākuma nešaubīgi uzturētu. Lai gan ārēji vienkāršs, šis paņēmiens ir neticami iedarbīgs, jo cilvēka psīhe automātiski atsaucas uz vairākuma viedokli, tiecoties tam pievienoties. Jāatceras tikai, ka vairākumam noteikti jābūt nospiedošam, bet tā atbalstam absolūtam un neapšaubāmam – citādi pievienošanās vēlme neradīsies. Bet ja šie priekšnoteikumi tiek ievēroti, tad “vairākuma nostājas” piekritēju skaits sāk pamazām bet pārliecinoši augt un ar laiku kāpj jau ģeometriskā progresijā – galvenokārt uz zemāko sociālo slāņu rēķina, kas “pievienošanās efektam” ir pakļauti vairāk. Viens no klasiskiem “absolūtās acīmredzamības” metodes gadījumiem ir, piemēram, dažādu socioloģisko aptauju publikācija, kas demonstrē absolūtu sabiedrības vienprātību tādā vai citā lietā. “Melnās” propagandas metodikas, protams, neprasa, lai šīm atskaitēm būtu jel kāds sakars ar īstenību.
Varu turpināt. Mūs mācīja veselu gadu, un paņēmienu saraksts ir visai liels. Tomēr tas nav svarīgākais. Bet lūk, kas. “Melnās” propagandas metodes iedarbojas uz auditoriju dziļu psīholoģiosku mehānismu līmenī tādā veidā, ka šīs ietekmes sekas nav iespējams atmest ar parastiem loģiskiem argumentiem. “Lielie meli” šo ietekmi sasniedz ar emocionālu traumu. Acīmredzamības metode – ar “pievienošanās efektu”. “Puvusī siļķe” ar tiešas asociācijas starp uzbrukuma objektu un netīru skandalozu apsūdzību auditorijas apziņā.
Vienkāršāk, kaujas specpropaganda pārvērš cilvēku par ar tās metodēm par citu gribas aklu izpildītāju padarītu zombiju, kurš ne tikai rosīgi uztur kādas nostājas iespiešanu viņa apziņā, bet arī agresīvi cīnās pret tiem, kuri turas pie citiem uzskatiem vai mēģina viņus pārliecināt ar loģiskiem argumentiem. Citādi jau īstenībā nevar būt. Visas kara specpropagandas metodes apvieno vienīgs mērķis. Tas ir – novājināt pretinieka armiju, iesūtot tās rindās iekšēju nevienprātību, savstarpēju naidu un neuzticību.
Un pašlaik šie paņēmieni tiek lietoti pret mums pašiem. Un iznākums ir tieši tāds, kāda sasniegšanai tie ir radīti. Vien savstarpējais naids un iekšējā nevienprātība izraisās nevis pretinieka armijā, bet mūsu mājās un ģimenēs.
Izejiet ielās un paraugieties kā mainījusies valsts (Krievija) pēdējos trīs gados. Man šķiet, ka pret pašu iedzīvotājiem kara specpropaganda strādā pat iedarbīgāk kā pret pretinieka karavīriem. Droši vien tāpēc, ka atšķirībā no pretinieka karavīriem mierīgie iedzīvotāji sevi pasargāt nevar.
FB Иван Иванович Ляховский 2016. gada 15. maijs
Mazās piezīmes + 