PĀRMAIŅU PANĀKŠANA, PAŠIESAISTOTIES TAUTAI. Ivars Līdaka

(Šis ir uzmetums, pārsvarā radošs tulkojums no dažādiem avotiem, kuru lūdzu izmantot izskatīšanai,izmantošanai, salīdzināšanai, iztirzāšanai, uzlabošanai un konkretizēšanai. Kaut neviens projekts turpmāk nebūtu sliktāks par šo! Neizlikšos gudrāks par sevi, tāpēc visur pielieku avotus. Šī ir versija uz 02.aug.10, , kurā bez sīkākiem papildinājumiem, pateicoties vērtīgiem G.R. aizrādījumiem par sistēmai pietuvināto dalībnieku manipulācijas un mūsu pašu – balsotāju viltībiņu riskiem, ir krietni pielabota un precizēta V sadaļa. Ir pievienota I sadaļa, kuru ievietoju sakarā ar I.K. atzinumu par visai negribīgo sabiedrības iesaistīšanās gaitu pasaulē līdz šim – I.L.)

Ļoti priecāšies, ja atsauksities lietišķai sadarbībai komentāros šeit vai rakstot man uz iliidaka@gmail.com

11.10.2016 premjeram, Saeimas priekšsēdētājai un Pašvaldību savienībai piedēvāju rosinājumu: “Ir mēģinājumi padarīt demokrātiju efektīvāku, piemēram, meritokrātija (sociālas sistēmas veids, kurā varas pārstāvniecībā virzās izcilības). Vēršu uzmanību uz iespējamu palīgrisinājumu ierēdņu un deputātu kandidātu izcilības vērtēšanai, kas palīdzētu partijām izvairīties no gadījuma vai naudas bīdītiem cilvēkiem vēlēšanu sarakstos vai ierēdņu atlasē, kā arī sarakstu ranžēšanā.

Piemēram, pilsoņiem pieejama vizarda jeb asistējoša lietojumprogramma vadītu kandidātu caur pašnovērtējuma (vērtīguma pašdeklarācijas) procesu, gods-spējas-izdarīgums-lojalitāte aspektos, kā arī tautu, šim pašnovērtējumam iebilstot vai apstiprinot, vai papildinot. Uzskatāmais gala rezultāts būtu komplekss pamatojums pretendentu karjeras un atalgojuma virzībai – radara diagramas veidā šajos četros aspektos, ar kandidātu pašnovērtējumiem un tautas vērtējumu statistiskā izteiksmē.”

I.L.)

Saturs

I LĪDZDALĪBAS ATRAISĪŠANA

II VĪZIJA
2.1. Pārmaiņas
2.2. Pārmaiņas var panākt:
2.3. Neatkarīga iesaistes sistēma
2.4. Prasmīga demokrātija
2.5. Pastāvīgie uzdevumi
III. TAUTAS PAŠIESAISTE
3.1. Aizsākums
3.2. Prasība jeb petīcija
3.3. Līdzdalības veidi
IV. GRUPU VEIDOŠANA
4.1. Esošās grupas
4.2. Jauna grupa
4.3. Sāciet ar savām iesaistes spējām.
4.4. Ir cilvēki, kas ir prasmīgāki par citiem.
a) Vīzija. Tā ir spēja iedvesmot darba grupu ar vērā ņemamu vēlamo iznākumu.
b) Saistības
c) Uzticība
d) Iekļaušana
e) Palīdzība domu apmaiņā
V IEINTERESĒTO PERSONU IESAISTES UN IEROSINĀJUMU IZSTRĀDES PORTĀLS
5.1. Pamatnostādnes.
5.2. Lietotāji
5.3. Pasākumi
5.4. Dalībnieki
5.5. Stratēģijas grupa
5.6. Saziņas grupa
5.7. Sabiedrisku akciju grupa
5.8. Dokumentācijas un petīciju atbalsta grupa.
5.9. Palīdzības – konsultāciju grupa.
5.10. Grupu veidošanas un pasākumu atbalsta grupa.
5.11. Mērķgrupas
5.12. Dome
5.13. Pasākumu panelis
5.14. Lēmumu pieņemšana
5.15. Apstiprinājuma veidi
5.16. Kā kad balsot?

I LĪDZDALĪBAS ATRAISĪŠANA

Lai izprastu, kā atraisīt pilsoņu līdzdalību, ir jāparaugās, kā tā ir sasaistīta.

Izveidojiet pēc iespējas samudžinātu valsts varu, kuras pārstāvji ir nodrošināti pret savas darbības sekām. Veiciniet tādu vērtību pagrimumu, kad jebkas ir mērāms vairs tikai naudā, kad tiesiskums ir pilnīgi formāls, un acīmredzami varasvīru meli un liekulība tiek saukta par polittehnoloģiju. Iepotējiet savai tautai tās pastāvēšanas bezjēdzīgumu, gandrīz noziedzīgumu un pilsoņiem – godīguma bezcerīgumu. Izstrādājiet tādu likumdošanu, ka pat krietnam ierēdnim uz jēdzīgu iesniegumu ir sarūgtinājuma un aizvainojuma reakcija: “Vai tiešām cilvēki iedomājas, ka es te, gadiem strādādams, to nezinu? Bet LIKUMS to pieļauj, un man nav pamata apturēt šo mahināciju!”

Tad varēsit gadu desmitiem vai uz visiem laikiem brīnīties, kāpēc tauta neuzticas “pašu vēlētai” varai un kāpēc tā neinteresējas par partiju programmām un savas politiskās līdzdalības iespējām, vai arī to dara tikai grafomāni. Kāpēc cilvēki savu problēmu risinājumu meklē nodokļu nemaksāšanā, kukuļdošanā, līdzīgos “kreisos” gājienos, un ja to nespēj, tad dzīvo laimīgi par to, ka izdevies izvairīties no saskares ar varu vai bēg uz svešām zemēm.

Dariet pretējo un redzēsit, ka gaisma tuneļa galā tomēr ir.

Tā ir tikai, tomēr – cerība, ka tautai var izdoties apvienot cilvēku radošo garu un noticēt jaunu attiecību starp varu un sabiedrību iespējamībai, un izlauzties no strupceļa. Tas prasa nozīmīgas pārmaiņas, un ar ko tad sākt? Vista vai ola? Gaidīt no varas vai celties tautai? Gan jau, ka abējādi, bet bez tautas piecelšanās nenotiks nekas. Ir jāsaprot, ka pārmaiņu vajadzība nav patvaļīgi sasapņota, bet ir evolucionāra. Savstarpēji saistīta un decentralizēta pasaule piesakās pati. Un risinājumu nenesīs centralizētas pakļautības struktūras.

II VĪZIJA

2.1. Pārmaiņas

Pārmaiņas jeb uzlabojumi valsts pārvaldē ir neizbēgami un nepieciešami vienmēr. Labāk, ja tauta ir gatava lietpratīgi piedalīties un to savas suverēnās varas apziņā patstāvīgi un pastāvīgi dara.

Tam, ka vajag un ļoti svarīgi ir izkristalizēt tautas vērtības un mērķus, samazināt varas korupciju, uzturēt pilsoņu uzticību varai un valsts vērtībām, vienotību un atbildīgumu, piekritīs katrs, pat tas, kas rīkojas pretēji.

Ja runas par pārmaiņām saasinās, tātad “gaisā ir jūtama” nepieciešamība uzlabot esošo stāvokli, vai atsevišķam cilvēkam ir doma par nozīmīgu uzlabojumu. Ja valsts pārvalde problēmu savlaicīgi pamana, vai – vēl labāk, neviltoti veicinot tautas līdzdalību likumdošanā un pārvaldē, problēmas pamana un novērš, pirms tās samilzt, viss ir kārtībā. Ja valsts vara un pārvalde to nemana vai pašas šauru interešu aprobežota neņem vērā, tautai, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”, ir jārīkojas, lai problēmas nekļūtu vēl lielākas. Vēl lielākas – tas nozīmē varas un tautas saiknes zudumu, varas bezatbildību un pakāpenisku valsts sabrukumu.

2.2. Pārmaiņas var panākt:

Ja tauta apzināti veido un uztur savas vēlmes un vērtības, kā arī ja valstī pastāv tautas vēlmes un sprieduma izteikšanas un īstenojuma nepastarpināts politiskais mehānisms, kas ar savu darbību uztur pilsoņu pārliecību par savas līdzdarbības lietderīgumu, kā arī negrauj pilsoņu ieinteresētību, atbildīgumu, godīgumu un kompetenci. Ja tiek izstrādāts tautas vēlmei un katrai problēmai atbilstošs un precīzs likumdošanas izmaiņas vai problēmas atrisināšanas pieprasījums – petīcija. Ja valstī pastāv politisks mehānisms, kas petīciju pieņem, apstrādā un liek uz reāli iedarbīgu balsošanu.

Ja tā nav, un/vai referendumu likumdošana nenodrošina tautas vērtējumam atbilstoša iznākuma sasniegšanas iespēju, tāds mehānisms ir jāpanāk ar esošajiem politiskajiem līdzekļiem, tajā skaitā ar Satversmes tiesas lēmumu, vai, ja nav iespējams – ar nevardarbīgu vispārēju tautas kustību, tādējādi īstenojot Satversmes 2.pantā deklarēto tautas suverēno varu.

2.3. Neatkarīga iesaistes sistēma

Tas nozīmē to, ka valstī IR JĀPASTĀV UN JĀTIEK KOPTAI SABIEDRISKAI IESPĒJAMI LABI UZTURĒTAI CILVĒKU UN GRUPU IESAISTES UN SAVSTARPĒJAS PALĪDZĪBAS TRADĪCIJAI UN IEROSINĀJUMU SAGATAVOŠANAS, IZTIRZĀŠANAS UN ATBALSTA GŪŠANAS SISTĒMAI, kas ir ieinteresēta sadarbībai ar valsts varas zariem, bet kurai neatkarīgas tautas interešu pārstāvēšanas labad ir jāsaglabā neatkarība no tiem. (Pat, ja kādā noteiktā laikposmā valdības veidota līdzdalības sistēma darbotos apmierinoši, tā var kļūt formāla vēlāk.)

2.4. Prasmīga demokrātija

Iesaiste pēc savas būtības paredz arī atbildīgumu par iznākuma sasniegšanu, tātad prasa sasniegt vērā ņemamu pilsoņu līdzdalību, brīvprātīgus resursus un noteiktu darba apjomu.
Lai pārmaiņas nebūtu nejaušas vai nepārdomātas, tātad, prasmīgas demokrātijas nodrošinājumam ierosinājumu sagatavošanas, iztirzāšanas, novērtēšanas un atbalsta gūšanas sistēmai ir jāsatur ierosinājumu/iesniedzēju prasmīguma novērtējuma rīku. Kļūmes varas un sabiedrības saskarē ir arī ierosinājumu un iesniegumu rakstītāju nesagatavotības, vieglprātības, mēroga neapzināšanās un pat emocionālas nelīdzsvarotības dēļ. Katrs ierēdnis pateiks, ka nav viegli izsijāt un apstrādāt vērtīgos graudus no iesniegumu lavīnas, kas ir jāizfiltrē. Galīgais ierosinājuma pareizuma un vērtīguma mērs var būt tikai tautas atbalsts, izteikts nevalstiskos priekšreferenduma balsojumos/aptaujās, būtībā – atbalsta grupas pieaugumā ierosinājuma izstrādes gaitā.

2.5. Pastāvīgie uzdevumi

Ir vismaz daži pastāvīgi uzdevumi, kas pastāvīgi jāuztur un jārisina nevalstiskajai ierosinājumu sagatavošanas, iztirzāšanas un atbalsta gūšanas sistēmai:
– pašas iesaistes stratēģija un īstenojums;
– tautas suverēnās varas nodrošinājums;
– likumdevēja varas prasmīguma un nesavtīguma sabiedriska kontrole un attīstība;
– likumu un noteikumu atbilstības un pilnīguma sabiedriska uzraudzība, iztirzāšana un attīstība;
– visu varas veidu rīcības sabiedriska uzraudzība un pārbaude.

III. TAUTAS PAŠIESAISTE

3.1. Aizsākums

Jebkurš ierosinājums aizsākas kāda cilvēka galvā. Bet vērā ņemams tas kļūs, ja to atbalstīs pēc iespējas lielāks pilsoņu – balsstiesīgo skaits. Šim cilvēkam noteikti ir tuvinieki, draugi, paziņas, darbabiedri, interešu vai likteņa biedri. Šis cilvēks var būt jau kādas esošas līdzdalības grupas biedrs, viņš var dibināt līdzdalības grupu tagad, var aicināt iesaistīties kādu esošu grupu vai organizāciju, ieskaitot pašvaldības un valsts iestādes.
Cilvēks var sākt virzīt savu ierosinājumu viens pats, izmantojot valsts pilsoņu iesaistes sistēmu. Valsts varas aicinājums ir pastāvīgi uzlabot ierosinājumu pieņemšanas mehānismu, bet, kā jau iepriekš minēts, noteikti ir jāpastāv nevalstiskai pilsoņu grupēšanās un ierosinājumu atbalsta sistēmai.

3.2. Prasība jeb petīcija

Vairums no mums tā vai citādi kādreiz esam bijuši pievilti vai sadusmoti tiktāl, ka vēlamies kaut ko darīt stāvokļa uzlabošanai. Īpaši tas notiek, kad esošā stāvokļa ietekme uz noteiktām cilvēku grupām ir netaisnīga un nevienlīdzīga. Parasti tāds stāvoklis, vai tas būtu sabiedriskā politika, vietēji ierobežojumi vai valstiskas lietas, vai valsts likumi, tiek uzskatīts par izlemtu un nemaināmu, katrā ziņā ne jau parastiem cilvēkiem apspriežamu. Tiesa, daudzi cilvēki pieņem, ka nav iespējams pretoties varas nostājai, tomēr citi cilvēki un grupas gan tagad, gan agrāk ir izvēlējušies rīcību. Ļoti iedarbīgs nepakļaušanās nostājas izteikšanas paņēmiens ir petīcijas rakstīšana.

Petīcija ir pieprasījums varai, parasti valdības ierēdnim vai valsts valdības jeb pašvaldības institūcijai. Galvenokārt petīcija ir dokuments, kas adresēts kādam valsts vai pašvaldību ierēdnim un ir daudzu cilvēku parakstīts. Jūs būsit pārsteigti, uzzinot, ka petīcija var būt mutiska, nevis rakstīta. Mūsdienās petīcijas tiek iesniegtas, izmantojot internetu. Tieslietu vidē jēdzienam “petīcija” ir īpaša nozīme – tā ir pieprasījums, kas adresēts tiesai vai kādai administratīvai komitejai, prasot palīdzību, piemēram, kādu lēmumu vai tiesas spriedumu.

Ja problēma ir nozīmīga, katram cilvēkam atradīsies domubiedrs – konsultants. Jo problēma nozīmīgāka, jo lielāku ierosinājuma darba grupu var izveidot jau pašā sākumā. Šim ierosinājumam atkarībā no tā sākotnējās gatavības ir jāiziet viens vai vairāki sabiedriskas novērtēšanas, uzlabošanas un sabiedrības atbalsta cikli.

Petīcija satur viedokļa izklāstu un to cilvēku, kuri šai nostājai vai prasītajai rīcībai piekrīt, parakstu kopumu. Atkarībā no protesta vai pārmaiņu jeb uzlabojumu prasības rakstura tai, iespējams, ir jāatbilst noteiktām prasībām vajadzīgā parakstu skaita ziņā. Tas īpaši attiecas uz politiskām kampaņām un citām politiskām prasībām.

Neatkarīgi no iemesla, kāpēc jūs izlemjat uzsākt petīciju, un vai tā ir iesniegta personiski vai ar interneta līdzekļiem, pastāv vispārpieņemtas vadlīnijas, kuras jāievēro. To vērā ņemšana palielinās jūsu izredzes petīcijas norisi veikt sekmīgi.

Sekmīgas petīcijas izstrādes vadlīnijas:

1) petīcijas augšdaļā uzskatāmi izklāstiet petīcijas iemeslu;

2) jums jāspēj stāvokļa cēloņus izskaidrot vienā vai divos kodolīgos teikumos;

3) izsakiet nepārprotami, ko vēlaties panākt, un kādam ir jābūt īstenojumam;

4) norādiet, kur un kam petīciju iesniedzat;

5) savāciet petīcijas piekritēju vārdus, uzvārdus, adreses un parakstus;

6) parakstu lapas un katru rindu sanummurējiet, lai var viegli noteikt savākto parakstu skaitu;

7) petīcijas parakstu savākšanai iesaistiet brīvprātīgos;

8) izdomājiet tādu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka petīciju redz iespējami daudz cilvēku.

http://www.petitionspot.com/how-to-petition/

3.3. Līdzdalības veidi

Būtībā ir četri plaši ieinteresēto personu iesaistes/līdzdalības veidi vai līmeņi:
– saziņa – informācijas/datu/ierosinājumu savākšana, apkopošana, izplatīšana un apmaiņa;
– apspriešana – jautājumu uzdošana, atbilžu meklēšana, dažādu viedokļu uzklausīšana un galveno problēmu izpratnes gūšana;
– iztirzāšana – problēmu iztirzāšana, risinājumu un panākumu faktoru atrašana utt. pilsoņu sadarbībā, tas ir, ierosinājuma izstrādē tieši iesaistot ieinteresētās personas;
– novērtēšana – lēmums par ierosinājuma tālāku virzību.

IV. GRUPU VEIDOŠANA

4.1. Esošās grupas

Katrs pilsonis neizbēgami jau piederas kādai darbavietai, privātai, valsts/pašvaldības, pašpalīdzības (ietver nevalstiskās organizācijas (skat. Latvijas Pilsoniskā alianse, http://www.nvo.lv/index.php), brīvprātīgo organizācijas, kopienas, kaimiņu un pašpalīdzības grupas, žēlsirdības, attīstības aizbildņu, savstarpējās palīdzības sabiedrības; sabiedriskus uzņēmumus, kooperatīvus, kredītsavienības un kopienas uzņēmumus), reliģiskām un citām grupām. Tās ir laba vieta neformālām apspriedēm un viedokļu apmaiņai. Bez tam cilvēki ar noteikti ievirzītām interesēm veido vairāk vai mazāk neformālas interešu un darba grupas savā apkaimē.

4.2. Jauna grupa

Grupa izveidojas, tiklīdz cilvēks sāk kaut ko darīt kopīgi ar citiem. Sākas apspriešanās, saziņa, “prāta vētra” – viņš jau ir darba grupā.

4.3. Sāciet ar savām iesaistes spējām.

Kopdarbības noteicošais dzinulis nav ne izdevīgums, ne patika un noteikti ne ārējs spiediens. Ražīga kopdarbība virza cilvēku uz izaicinājumu, caur pārmaiņām, darba gaitā pieaugot savstarpējai uzticībai un saistībām. Veiksmīga darbība grupā rada dzīves enerģiju un pacilātību.

4.4. Ir cilvēki, kas ir prasmīgāki par citiem.

Iesaistes spējas ir pētītas. Nav vajadzīgas sarežģītas sadarbības formulas. Lai veidotu komandu, cilvēkam nav jābūt ar vieglu raksturu, labi izglītotam, lietišķam vai pat īpaši saprātīgam. Cilvēkam nav jābūt citādākam, kāds tas ir. Lai būtu veiksmīgs sadarbībā ar citiem, ir jālieto veselo saprātu un piecus pamatnoteikumus:
a) Vīzija. Tā ir spēja iedvesmot darba grupu ar vērā ņemamu vēlamo iznākumu.
Vērā ņemams vēlamais iznākums nozīmē mērķi, kas piesaista līdzdalībniekus. Mērķim ir jābūt lielākam par pūliņiem/tēriņiem (piemēram, ja nav cerību vai ir nesamērīgi grūti panākt vēlamo parastā veidā, tad par mērķi ir jāstāda paša mērķa panākšanas veida uzlabošana). Mērķim ir jāietver izaicinājums, jāpiesaista ar patiku un jānodrošina izdevība to atšķirt un atpazīt. Tad mērķis var kļūt par spēcīgu vīziju. Vēl, grupu līderi mērķi iezīmē, attēlojot gaidāmo veiksmīgo iznākumu. Pirmie jautājumi var būt šādi: “Kā tas izskatīsies, kad sasniegsim mērķi?”, “Kāds būs iznākums, kā to varēs just?”, “Kā citi to uzzinās?” Kad nozīmīgs, līdzdalībniekiem vēlams mērķis ir attēlots un skaidri izklāstīts, vīzija ir pilnīga.
b) Saistības
Saistības to pavadošo pieņēmumu dēļ var būt bīstams jēdziens. Daži var iedomāties, piemēram, ka saistības nozīmē garas darba stundas, kamēr citiem tās var nozīmēt lielu ražīgumu. Kad ir definēts sagaidāmais, veiksmes iespēja ir dzīva. Bet ja līderi iedomājas, ka katram ir “jāuzņemas” saistības kā neapspriežama lieta, tie nepamana grūtības, kādas daudziem var rasties ar noteiktām saistībām.
Ja cilvēki nespēj dot pienesumu jau sākumā, tas nenozīmē, ka tas viņiem nerūp. Biežāk tas nozīmē, ka rūp, tikai viņus attur šaubas. Šaubas ir pirms katrām nozīmīgām saistībām. Iedarbīgi līderi veicina norises tā, ka izšķirošs cilvēku daudzums savā ceļā uz patiesu iesaistīšanos un inovatīvu stratēģiju spēj tikt pāri šim posmam veiksmīgi.
Šis pirmsiesaistes posms ir vienāds gan līderiem, gan dalībniekiem. Kad mēs apsveram jaunu iesaistīšanos, mēs it kā kāpjam garīgā niršanas tornī. Saistības ietver nezināmo, un dažus attur iespējama neveiksme. Cilvēki parasti nevis lēc vai kāpj atpakaļ pa “trepēm”, drīzāk tie stāv sastinguši dēļa galā, “par” – “pret”, šķēršļu un bažu bremzēti. Šajā stāvoklī pārsvaru ir guvuši šķēršļi, aizēnojot vīziju un notrulinot dzinuļus.
Ja līderi neizprot iesaistes norisi, tie sāk mēģināt spēlēt uz atbildīgumu, nevis sniegt atbalstu. Bez šaubu un bažu pārvarēšanas līdzekļiem cilvēki parasti jūtas spiesti piedalīties, bet nespēj. Viena iespēja, parasti neapzināta, ir teikt “jā”, bet pie sevis domāt labākajā gadījumā “varbūt”. Viltota iesaiste ir pilnīgi nevajadzīgs grupēšanās neprāta veids.

Šā grūtību kompleksa risinājums ir divkāršs: iedibiniet uzticības gaisotni un šajā gaisotnē iedrošiniet iesaisti.

c) Uzticība
Uzticība ir pretinde bažām un riskam, kas pavada nozīmīgu iesaisti. Uzticība nozīmē pārliecību par darba grupas vadību un vīziju. Kad virsroku gūst uzticība, dalībnieki vieglāk tiek galā ar grūtībām, ko izraisa kritumi, kāpumi, riski un iespējami zaudējumi.
Visiedarbīgāk uzticība iedibinās, ja vadība dalās ar vīziju uzreiz, un ikkatrs šo iesaisti atzīst par īstu. Šī norise ir vienāda gan vadībai, gan ikkatram – izvērtēt pirmsiesaistes šaubas, jautājumus, nezināmo un bažas. Tas ietver trīs vienkāršus soļus:
– uzskaitīt nezināmo;
– izvērtēt sliktākos iespējamos gadījumus un to īstenošanās iespējas;
– izpētīt nezināmo.

Nezināmā saraksts atklāj dažas atbildes un tālākus jautājumus. Daži no šiem jautājumiem prasa atbildi (citu pieredzi, nelielu izmēģinājuma plānu), un dažiem mūsu pirmsiesaistes stāvoklī nav acīmredzamu atbilžu. Pēdējie ietver pasākuma gala iznākumu vai nesamazināmu risku. Iznākumu iepazīsim tikai pēc iesaistes. Katra nozīmīga iesaiste ietver kādu nesamazināmu risku, kādus kavējošus nezināmos. Tāpēc mums nākas katru nozīmīgu iesaisti veikt vismaz daļējā neziņā.
Vadība tātad apzinās iespējamos zaudējumus un ieguvumus, ko ietver jaunā vīzija. Šajā brīdī vadība var iesaistīties pati un gatavoties iekļaut citus grupas dalībniekus. Šī sagatavošanās nozīmē vadības plānu, lai varētu dalīties ar citiem nākošajiem dalībniekiem gan riskā, gan ieguvumā.
Ar vadības uzticētu skaidru vīziju un patiesu risku un ieguvumu plānu uzticības gaisotne ir kārtībā. Tad mēs esam gatavi iekļaut citus savas komandas pūliņos.

d) Iekļaušana
Iekļaušana nozīmē citu iesaistīšanu grupas pūliņos, palīdzot tiem tikt caur “lēkšanas torņa šaubām” un īstu iesaisti. Tā kā vadošie šo šaubu pārvarēšanas norisi ir jau izzinājuši uz savas ādas, tad tiem vairs ir tikai jāsazinās ar iespējamiem grupas dalībniekiem, lai veiktu iekļaušanu.
Labākais sastāvs, kurā nonākt savstarpējās saistībās un veidot uzticības gaisotni, ir mazas grupas, kuras atvieglina kopēju došanas – ņemšanas jeb dalīšanās garu. Galvenais uzdevums ir dalīties vīzijā – tā ir jāizveido saprotama, – dalīties vadības saistībās (ieskaitot dalīšanos riskā un ieguvumos un šīs dalīšanās veidu), un izdibināt un pievērsties cilvēku šaubām.
Līderiem cilvēku iekļaušanās sasniegšanai būs vajadzīgas trīs saziņas prasmes. Tās ir jautājumi bez aizspriedumiem, laba ieklausīšanās māksla un vaļsirdīgas atbildes.

Jautājumi bez aizspriedumiem (“Kā jums šķiet?”, “Vai vari pateikt, kā ir ar šo pārskatu?”) izraisa īstas atbildes, jo tie ir ietveroši, nevis uzbāzīgi. Jautājumi, kas satur pieņēmumus (“Kāpēc tu esi skeptisks?”, “Kāpēc šis pārskats ir tik nepilnīgs?”) izraisa aizstāvēšanās tieksmi. Lieka aizsargāšanās, pārvēršot uzticību nepastāvīguma un varbūtējas neuzticības gaisotnē, izraisa pretēju iznākumu.

Ieklausīšanās nozīmē informācijas uztveres nodalīšanu no tās vērtēšanas. Atsevišķi ņemot, vērtīgas ir abas norises. Bet sajauktas, īpaši kad uzklausītājs ir iecelts līderis, tās liek runātājam pārtraukt saziņu vai mainīt paziņojuma virzienu.

Vaļsirdīgas atbildes. Iedarbīgi komandu līderi spēj atbildēt pēc būtības. Tā kā vadītāji jau ir tikuši galā ar savām pirmsiesaistes šaubām, uz daudziem jautājumiem tie spēj atbildēt uzreiz. Daži jautājumi prasa izpēti un solījumu atbildēt pēc noteikta laika. Un daži, kas attiecas uz gala iznākumu vai nesamazināmu risku, prasa patiesu “Es nezinu. Es vāros tajā pat zupā, kur tu”.

e) Palīdzība domu apmaiņā
Pēdējais solis komandas izveidošanā ir iedibināt apliecinošu līdzsvarotu stratēģiju paredzētās vīzijas sasniegšanai. Šim plānam ir jāietver visus uzdevumus un jāpalīdz domu apmaiņā, kas ir nepieciešams pilnīgai vīzijas izpratnei. Komandas dalībnieki ir vislabākajā stāvoklī, lai piegādātu informāciju. Tā kā uz šo brīdi uzticības veidošanas galvenais darbs ir paveikts, un ir iedibināta laba sadarbība, dalībnieki var kļūt par iedvesmotu sadarbības komanda.
No šā brīža vadības loma ir vienprātības veicināšana, nevis rīkojumu izdošana. Vienprātība nozīmē, ka dalībnieki piekrīt, vismaz apzinātas nepieciešamības dēļ, īpašajai pieejai lietām. Vienprātība iestājas viegli, ja vairums jūt, ka viņu domas tiek sadzirdētas un apsvērtas, neatkarīgi, vai komanda šīs idejas galu galā pieņem, vai ne. Arī vienprātības sasniegšana prasa līderu prasmi sazināties: jautājumus bez aizspriedumiem, labu ieklausīšanās mākslu un vaļsirdīgas atbildes.
Iedarbīgas komandas parasti pirms vienprātības sasniegšanas veic dzīvas atšķirīgo uzskatu apspriešanas. Atšķirīgi viedokļi var nozīmēt neatrisinātas pretrunas vai to, ka palielinās komandas iedziļināšanās un galīgās vienprātības kvalitāte. Tas veido labu komandu.
http://www.learningcenter.net/library/building.shtml

V IEINTERESĒTO PERSONU IESAISTES UN IEROSINĀJUMU IZSTRĀDES PORTĀLS

5.1. Pamatnostādnes.

Portāla sistēma vienlaikus ar Latvijas tautu pastāvīgi pašattīstās lietpratīgas demokrātijas (meritodemokrātijas, meritocracy), virzienā, tādējādi cenšoties atbrīvoties no vairāk vai mazāk aklas demokrātijas vājajām pusēm. Tā neaizvieto referendumu, nedz vispārējās vēlēšanas, bet to sagatavo, veicinot tiešās demokrātijas tālākā – lēmumpieņemšanas posma kvalitāti.

Par e-referendumu sistēmu tā var tikt izvērsta ar Satversmes un vēlēšanu likuma izmaiņu, pēc pietiekami ilgstošas vispāratzītas lietderīgas darbības, par to balsojot referendumā un tālāk attīstot tās autentifikācijas un drošības nodrošinājumu.

Tās atšķirība no pārstāvnieciskas vai parastās tiešās demokrātijas izpaužas ideju novērtējuma paņēmienos, tas ir, balsotāju sagatavotības un to rezultatīva pienesuma ievērtējumā, kā arī tieksmē izvairīties no bezgalīgiem strīdiem un bezgalīgām balsošanām. Pilsoņi tiek iesaistīti, saglabājot to brīvību darīt, ko vēlas un kad vēlas. Vissvarīgākais ir tas, ka šī sistēma ļauj cilvēkiem lēmumpieņemšanā ienest visu savu cilvēcīgumu – vērtības, pārliecību un aizrautību – nojaucot politiskās starpniecības radītus šķēršļus un kropļojumus.

Sistēmā tiek lietoti šādi prasmīgas jeb lietpratīgas demokrātijas līdzekļi:

– pasākumu veikšanas secība tiek izkārtota, tos prioritizējot ar visu ieinteresēto dalībnieku balsojumu;

– saistošas balss (viens dalībnieks – viena balss) un dalībnieka statusa piešķiršana lietotājam notiek atkarībā no lietotāja sākotnējās līdzdalības sistēmas pasākumos un tā iedziļināšanās pakāpes konstitucionālajos likumos, ko tas izpauž automātiskā (ja vajadzīgs, atkārtotā) anketēšanā;

– balss deleģēšana citam dalībniekam, kura lielākai lietpratībai noteiktā jomā dalībnieks uzticas. Piemēram, dalībnieks X saņem manu balsi visos balsojumos ekoloģijas jomā. Skat. http://wiki.liqd.net/Votorola;

– papildus saistošajam balsojumam tiek veikti trīs ieteicoši šā balsojuma novērtējumi, kas vērā ņemamas atšķirības gadījumā var prasīt atkārtotu apspriešanu un atkārtotu balsošanu:

a) dalībnieku saistošās balsis kopā ar jebkuru lietotāju, kuri nav sistēmas dalībnieki, balsīm;

b) dalībnieku iedziļināšanās balsis, kas tiek automātiski palielinātas atkarībā no katra dalībnieka iedziļināšanās pakāpes konkrētā balsojuma jomā, ko tas, ja vēlas, pirms balsošanas izpauž automātiskā anketēšanā;

c) dalībnieku rezultatīvā pienesuma balsis, kas tiek automātiski palielinātas atkarībā no katra dalībnieka uzkrātā rezultatīvā pienesuma.

Sistēma darbojas, sava interneta portāla atbalstīta. Tā neaizvieto vietējas vai nozaru fiziskas grupas, bet palīdz to veidošanā, pieredzes apmaiņā un piedāvā iespēju attīstīt un izvērst savus pasākumus, gūstot atbalstu visā valstī. Pilsoņi, kuriem nav piekļuves internetam, organizējas vietējās grupās, kuras sazinās, darbojas un balso ar vismaz viena tās dalībnieka starpniecību, kam interneta piekļuve ir. Sistēmas darbības iznākums ir cilvēku sabiedriskās sagatavotības attīstība, savstarpēja politiska izglītošanās, biedrošanās, kā arī ierosinājumu, pieprasījumu valsts varai – petīciju izstrāde, atbalsta parakstu savākšana, sabiedrisku norišu sagatavošana, tātad, tautas varas īstenojums. Sistēma nekādi neietekmē dalībnieku viedokļus un lēmumus, nekādi tos neatalgo. Tā veicina līdzdalību, palīdz ar lietišķu informāciju un palīdz nonākt pie prasmīgiem lēmumiem. Tā palīdz izvērst jeb diverģēt meklējumu lauku, kas, varbūt nav problēma interneta vidē, un mērķtiecīgi savākties jeb konverģēt uz labāko iespējamo no sabiedrības viedokļa risinājumu. Lēmumu neatkarību no manipulācijas veicina pēc iespējas lielāks dalībnieku skaits.

5.2. Lietotāji

Sistēmas lietotājs ir jebkurš portālā reģistrējies ieinteresēts cilvēks bez īpaša akcepta. Tāpat kā vēlēšanās nav kolektīvu vēlētāju, tā sistēmā nav kolektīvu lietotāju vai kolektīvu dalībnieku. Kolektīvās ieinteresētās personas, piemēram, pašpalīdzības organizācijas iesaistās ārējā sadarbībā un tiek aicinātas iesaistīties caur saviem biedriem; to sagatavotība un pieredze var izpausties esošās vai pašu aizsāktās mērķgrupās.
Lietotāju līdzdalība var būt vismaz:
– atgriezeniskās saites nodrošinājums – viedoklis par sistēmas vājajām un stiprajām vietām, par jaunām iespējām, atklātības nodrošinājums, morāls atbalsts;
– citu lietotāju un pasākumu atbalsts;
– jaunu ideju piedāvājums mērķgrupās un pasākumos;
– dalība apspriešanās – komentāri pastāvīgās darba grupās un forumos;
– pasākumu aizsākšana/pievienošanās (caur dalībnieku akceptu) tiem. Sistēmas divvirziena saikni ar lietotājiem var un vajag organizēt caur automatisku pieslēgu sociālajām platformām, kā twitter, facebook, draugi utt.

5.3. Pasākums

Pasākums var būt petīcijas sagatavošana un atbalsts, sabiedrisku norišu – diskusiju, piketu, mītiņu, vispārēju tautas sapulču sagatavošana, fizisku grupu veidošana utt.; arī pašas portāla sistēmas, tās Stratēģijas grupas lēmuma vai Latvijas Republikas Satversmes izmaiņas pieprasījums. Tas ir sarežģīts izpildamo uzdevumu, atrisināmo problēmu, un izstrādājamo vai izpētāmo priekšlikumu kopums.

Rezultatīvs lietotāja pienesums ir viņa līdzdalība kādā sistēmas dalībnieku akceptētā un mērķi sasniegušā pabeigtā pasākumā. Katra lietotāja pienesuma ievērtēšanas kārtība aprakstīta zemāk.

5.4. Dalībnieki

Lietotājus, kuri ir izpaudušies rezultatīvā pienesumā un ir balsstiesīgi valsts pilsoņi, sistēma automātiski uzaicina pieteikties par dalībniekiem, aizpildot aptaujas anketu. Anketā pretendents uzrāda trīs galvenās interešu jomas un apliecina savas pilsoniskās intereses noturīgumu, izvēloties alternatīvas atbildes uz jautājumiem, kas skar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības konstitucionālu dokumentu saturu, piemēram, Latvijas Republikas Satversmi, Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Ja Stratēģijas grupa kādam īpaši nozīmīgam balsojumam ir izplatījusi iedziļināšanās anketu, katrs dalībnieks var to aizpildīt, lai celtu savas balss vērtību gaidāmā balsojuma iznākuma ieteicošajā novērtējumā.

Pēc pieteikšanās anketas iznākumu automātiski pārbauda sistēma un veiksmīga iznākuma gadījumā apstiprina jauno dalībnieku. Neapstiprinātam pretendentam sistēma automātiski anonīmi uzrāda kļūdu, uzaicinot pretendēt atkārtoti.
Dalībnieks var atteikties no dalībnieka statusa un automātiski zaudē to, ja nav piedalījies nevienā pasākumā 18 mēnešus.
Dalībniekiem ir tiešākas līdzdalības iespējas kā lietotājiem:
– ļaut lietotājiem aizsākt/pievienoties pasākumiem; – balsot par Stratēģijas grupas un domes dalībnieku apstiprināšanu un to atsaukšanu;

– balsot ar saistošu balsi.
Dalībnieka stāvoklis nav tiesības, bet privilēģija. Šo privilēģiju ārkārtējos, piemēram, pilsonības vai balsstiesību zaudējuma, kā arī noziedzīgas darbības vai viltojumu gadījumos, pienācīgi pamatojot, var atcelt Stratēģijas grupa. Tomēr parasti dalībnieks tāds ir, kamēr turpina līdzdarboties.

Katra dalībnieka līdzdalības vēsture tiek saglabāta un ir pieejama visiem. Ir redzama dalībnieka reputācija gan darīto, gan labi nepadarīto darbu saraksta, rezultatīvā pienesuma uzkrājuma veidā, līdzdalībnieku komentāri un atsauksmes, arī rīcība, kas ir pretrunā ar labvēlīgām pārmaiņām un viņa nepamatoti apturētie balsojumi. Tas attur no vieglprātības, palīdz atklāt un atrisināt pārpratumus, un skats no malas ir vērtīgs katra dalībnieka attīstībai. Ja pretrunas iet par tālu, ar 2/3 dalībnieku balsīm viņu var atstādināt no dalībnieku kopuma.

5.5. Stratēģijas grupa

Dalībnieks, kurš uzrāda izcilu rezultatīvu pienesumu, kas pārsniedz noteiktu pienesuma punktu skaitu, īpaši sakarā ar sistēmas stratēģisko vadību un tās veselīgu ilgtspēju, var tikt esoša Stratēģijas grupas dalībnieka izvirzīts par Stratēģijas grupas dalībnieku. Stratēģijas grupas dalībnieki nav priekšnieki, tiem šis stāvoklis nedod papildus balsis. Izvirzīšana dalībai Stratēģijas grupā tiek veikta Stratēģijas grupas apspriedē, un tad dalība tiek apstiprināta sistēmas dalībnieku balsojumā. Iznākumu nosaka pēc sistēmas dalībnieku vienprātīgas (skat. zemāk) piekrišanas. Sistēmas ieviešanas laikā Stratēģijas grupu veido daļa izstrādes grupas dalībnieku, un tie tiek pārvēlēti, tiklīdz ir sasniegts pārliecinošs sistēmas dalībnieku skaits. Stratēģijas grupas dalībnieku var atsaukt ar sistēmas dalībnieku vienprātīgas piekrišanas balsojumu.

Stratēģijas grupai blakus dalībnieka pienākumiem ir papildus pienākumi – pilsoņu iesaistes un portāla stratēģiskā plānošana, izmaiņu un vadības paņēmienu, kā arī domes apstiprināšana. Tai ir metodiski jānodrošina tekoša sistēmas darbība, jāuztur sistēmā lietpratīgas demokrātijas gars. Pirmām kārtām tās uzdevums ir uzturēt sistēmas pamatprincipus un vērtības, un tā ir morāli atbildīga visām valsts labvēlīgās pārmaiņās ieinteresētām personām. Stratēģijas grupā ir precizējama un sistēmas dalībnieku gausa vairākuma balsojumā apstiprināma papildus balsu aprēķina formulas, tāpat kā iedziļināšanās anketu saturs, kā arī balsošanas un pasākumu izpildes termiņi.
Stratēģijas grupai nav varas pār citiem dalībniekiem, tomēr tā ir galvenā komanda, kura var atsaukt dalībniekus. Tai ir piekļuve arī nepubliskām mērķgrupām, kas attiecas uz iesaistes sistēmas darbību un nodarbojas ar jutīgām problēmām, kā savu sastāvu, datu aizsardzību, juridiskām lietām, kuras nevar iztirzāt publiski. Stratēģijas grupa reti, ja vispār, piedalās vadībā un plānošanā. Tikai tās dalībnieki pārstāv sistēmu.

5.6. Saziņas grupa

Saziņas grupa veic portāla jaunumu sadaļas uzturēšanu, sadarbību ar interneta sociālajiem tīkliem, video kanāliem, E-pasta, īsziņu, telefonisku un vēstuļu saziņu ar lietotājiem, saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem.

5.7. Sabiedrisku akciju grupa

Tās tipiskas darbības:
– akciju veiksmes iespēju, noskaņojuma izpēte;
– sadarbība ar sabiedrību, konkretizējot prasības;
– akcijas priekšlikumu sīka izstrāde (grafiks, vietas, atbalstītāji, juridisko prasību izpilde, darbinieki un izdevumi);
– akcijas budžeta apstiprināšana un pārvaldība;
– piemērotas vietas sagādāšana un pieteikšana;
– apdrošināšana, likumīguma, veselības un drošības nodrošinājums;
– vietas pārvaldības, apgādes, aprīkojuma īres, līgumuzņēmēju koordinācija;
– autostāvvietu, transporta plūsmu, drošības, ātrās palīdzības, viesmīlības un plašsaziņas līdzekļu organizācija;
– runātāju vai īpašu viesu atpazīšana un nodrošinājums;
– atpūtas telpu un izklaides plānošana, apspriežu un demonstrāciju plānošana;
– vajadzības pēc darbiniekiem koordinēšana un darbinieku apspriedes;
– dalībnieku dokumentu pakešu sagatavošana;
– sadarbība ar marketinga un publisko attiecību lietpratējiem akcijas sekmēšanā;
– sadarbība ar dalībniekiem un dizaineriem akcijas simbolikas, plakātu utt. izstrādē;
– atbalstītāju koordinācija, sadarbība ar nevalstiskām un līdzīgām organizācijām, dalībnieku vajadzību apmierināšana un negadījumu novēršana akcijas dienā, gādājot, lai viss norit gludi;
– akcijas nobeiguma pārraudzība, novākšana un vietas satīrīšana;
– akcijas pēcnovērtējums (ieskaitot datu ievadi, analīzi un ziņojuma sagatavošanu akcijā ieinteresētajām personām).
http://ww2.prospects.ac.uk/p/types_of_job/event_organiser_job_description.jsp

5.8. Dokumentācijas un petīciju atbalsta grupa.

Tā veic dokumentu, tajā skaitā iesniegumu, ierosinājumu, “gudru (smart)” veidlapu, parakstu lapu, aptauju sagatavošanu un uzturēšanu portālā atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem. Arī dokumentu galīgo noformējumu, lietojot, piemēram, Candivi tehnoloģiju, kurā dokumenta izmaiņa tiek akceptēta tikai ar visu iesaistīto piekrišanu.Skat. Candivi darba virsmu.

http://doku.candiwi.org/articles/view/About%20candiwi

Arī ar petīciju iesniegšanu un tālākvirzību.
http://www.petitionscript.net/free-petition-software.php

http://petitions.number10.gov.uk/

http://www.ipetitions.com

5.9. Palīdzības – konsultāciju grupa.

Atbild portālā uz uzdotiem jautājumiem, veido biežāk uzdoto jautājumu – atbilžu sadaļu, uztur saites uz likumiem, noteikumiem, paskaidrojumiem utt. Veicina brīvprātīgu un/vai ieinteresētu lietpratēju pakalpojumus. Sadarbojas ar Dokumentācijas grupu.

5.10. Grupu veidošanas un pasākumu atbalsta grupa.

Veic lietotāju un dalībnieku kontaktinformācijas, kā arī grupu datu bāzes uzturēšanu, uztur tās atspoguļojumu interaktīvā portāla kartē. Uztur grupu veidošanas padomu sadaļu un forumus.

www.gomap.org

5.11. Mērķgrupas

Mērķgrupas ir daudzskaitlīgas darba grupas, kas atšķirībā no pasākumu plūsmām pievēršas pašu izvēlētām pastāvīgas darbības jomām. Tās uzkrāj, atspoguļo, pielieto un attīsta sabiedrības pieredzi. Sadarbojas ar atbilstošām ārējām organizācijām, iestādēm, grupām, kopienām utml.

5.12. Dome

Dome nodarbojas ar sistēmas vadību un plānošanu atbilstoši stratēģijai. Tā nodrošina sistēmas tekošu praktisko darbību.

Sistēmas ieviešanas laikā domi veido daļa izstrādes grupas dalībnieku, un tā ir pārvēlama, tiklīdz ir sasniegts pārliecinošs sistēmas dalībnieku skaits. Domes locekli var atsaukt ar sistēmas dalībnieku gausa vairākuma balsojumu.
Sistēmas statūtiem ir jānosaka lielāko pieļaujamo kalpošanas laiku domē ne lielāku kā trīs gadi un ne vairāk kā trīs kalpošanas termiņus pēc kārtas, un jāprasa vismaz vienu gadu starplaika pirms atkārtotas ievēlēšanas, ja ir bijuši nokalpoti visi atļautie termiņi.
Domes dalībnieki nevar saņemt kompensāciju par savu kalpošanu domē, izņemot izdevumu vai zaudējumu atlīdzinājumu, kas radušies, pildot domes pienākumus.
Brīvi domes amati tiek izziņoti publiski, un katrs lietotājs var izvirzīt sevi vai citu lietotāju par domes dalībnieku. Par katru domes locekli balso tikai esošie domes dalībnieki.

5.13. Pasākumu panelis

Pasākumi to atlases vajadzībām tiek kategorizēti šādos veidos:

– pieprasīts pasākums – tāds, kurš rada vērtības vai labvēlīgas pārmaiņas, ko var novērtēt sabiedrība;

– starppasākums – tāds, kas ir vajadzīgs darba komandai, lai turpinātu sava pasākuma virzību;

– atkārtojams pasākums – tāds, kuru veic atkārtoti. Tiklīdz tāds pasākums ir pabeigts, tiek automātiski izveidota jauna pasākuma kopija un pievienota atvērtajiem pasākumiem.

– kļūdas labojuma pasākums – tāds, kas uzrāda un labo problēmu kādā iepriekš jau apstiprinātā pabeigtā pasākumā;

Līdzdarbības pasākuma dzīves cikls.

1.solis – idejas pieteikums. Visas lietas sākas no idejas. Ideju var pieteikt katrs lietotājs, iespējami skaidri to formulējot. Idejas var komentēt katrs lietotājs. Arī tālāk pasākumu komentē un tajā piedalās sistēmas dalībnieki.

2.solis – balsojums par pieteiktas idejas/pasākuma atvēršanu. Katrs dalībnieks var izvērtēt pieteikuma nozīmīgumu, saturīgumu, novērtējuma kritēriju skaidrību un īstenojamību, izsakot tā veikšanas lietderīguma vērtējumu ar +1, 0 un -1. Kad pietiekams skaits dalībnieku ir izteicies par pasākuma atvēršanu, tas pāriet atvērto pasākumu rindā. Ja ideja ilgi paliek neatbalstīta, tā tiek atmesta.

3.solis – balsojums par atvērtu pasākumu prioritāti, tas ir, vietu pasākumu izpildes rindā.Tiek precizēts pasākuma apraksts un izpildes kritēriji tajā, kā arī uzkrātas idejas. Līdzīgi kā 2.solī, katrs dalībnieks var izvērtēt nozīmīga pieteikuma prioritāti, izsakot vērtējumu ar +1, 0 un -1. Augsta prioritāte ir pamats izpildes uzsākšanai. Prioritāte ir dinamisks rādītājs, un par to var balsot, kamēr vien pasākums ir atvērtā stāvoklī. Ja pasākums mēneša laikā nesaņem pozitīvu prioritāti, to var atcelt;

(Sistēmas dalībnieki var balsot par piekrišanu atvērta pasākuma virzībai (piekrītu/nav iebildumu/nepiekrītu/apturu). Tā ir ieteicoša balsošana);

4.solis – pasākuma izpildes uzsākšana. Atvērtu pasākumu ar augstu prioritāti var izvēlēties jebkurš dalībnieks, kurš iedarbīgi ar to strādā, tādējādi īstenojot savu ieinteresētību un uzņemoties atbildību par tā virzīšanu uz izpildi. Tiklīdz pasākumu kāds ir atzinis, tas iegūst statusu “darbībā”. Lai gan parasti pasākumu par savu ir atzinis viens cilvēks, tam pievienojas un uzņemas arī citi, veidojot komandu, attīstot idejas, palīdzot un virzot to uz izpildi.

5.solis – nepieciešamo darbu saraksta izveidošana, ko veic atbildīgais dalībnieks sadarbībā ar pārējiem līdzdalībniekiem;

6.solis – pasākumam nepieciešamā vēl neaizpildītā līdzdalībnieku un akciju vai petīciju atbalstītāju skaita pastāvīgs novērtējums pa interešu jomām, ko uztur pasākuma atbildīgais dalībnieks. Tas nav ierobežojošs skaitlis. Petīciju atbalstītāju sarakstu precizē un noformē tā sagatavošanas pasākuma beigās;

7.solis – pasākuma izpilde. Pasākums ir sadalīts uzdevumos, dalībnieki iepazīstas ar paziņojumiem, komentāriem un apspriedēm, komentē paši, izvēlas uzdevumu un dara. Kad pasākuma atbildīgais izpildītājs atsevišķos uzdevumus ir atzīmējis par izpildītiem un visu pasākumu uzskata par pabeigtu, tas ziņo par izpildi un izmaina pasākuma statusu uz “izpildīts”. Pasākuma izpildes termiņš automātiski tiek noteikts 30 (?) dienas vai Stratēģijas grupas noteikts citāds. Termiņā neizpildīti pasākumi atgriežas statusā ”atvērts”, ja vien to aktualitāte nav zaudēta.

8.solis – izpildes apstiprinājums. Izpildīts pasākums gaida uz novērtējumu un apstiprinājumu. Katrs dalībnieks var balsot par iznākuma atbilstību kritērijiem ar “piekrītu ar savu pasākuma iznākuma novērtējumu 10 baļļu sistēmā/nav iebildumu/nepiekrītu/apturu”. Nepieciešamo piekritēju skaitu (neatkarīgi no novērtējuma ballēm) nosaka atkarībā no pasākuma valstiskā nozīmīguma un sarežģītības. Iznākuma novērtējuma balles sistēma tālāk pārrēķina to vidējā aritmētiskā vērtībā un izmanto dalībnieku rezultatīvā pienesuma vērtējumā.

Lai, iztirzājot turpmāku balsojumu saistošo (1 dalībnieks – 1 balss) iznākumu, varētu ar ieteikuma spēku pastiprināti ievērtēt pieredzējušāko un veiksmīgāko, tas ir, lielāku rezultatīvo pienesumu uzkrājušo dalībnieku viedokli, tiek vērtēta pasākuma dalībnieku līdzdalības pakāpe.

Šajā atskatā dalībnieks uzdod savu ieskatu par to,:

– cik % no darba tas viņaprāt ir paveicis;

– cik % no darba ir paveikuši pārējie;

– cik pārliecināts par savu vērtējumu viņš ir.

Vērtējumu iznākums ir to aritmētiskā vidējā vērtība un katra vērtētāja reputācija atkarībā no pašvērtējuma atbilstības vidējai vērtībai. Līdzdalības vērtēšana tiek pabeigta pēc pasākuma pabeigšanas apstiprinājuma. Tas uztur taisnīgumu un veicina demokrātijas lietpratīgumu – neviens tad nevēlēsies aizņemt vietu pie darba un nedarīt neko.

Vērtējums var izskatīties apmēram šādi:

http://rm.bettermeans.com/front/features.html

Šis ir vienkāršs kvalitātes pārraudzības paņēmiens, kas bez tam sekmē sadarbību.

Ja izpilde ir noraidīta, pasākums atgriežas uzsākta pasākuma statusā. Ja par/pret balsu skaits ir vienāds, pasākums tiek noraidīts.

9.solis. – Ja izpilde ir apstiprināta, sistēma automātiski izrēķina pasākuma līdzdalībnieku rezultatīvo pienesumu, un pasākums ir pabeigts. Rezultatīvais pienesums tiek aprēķināts no pasākuma vidējā novērtējuma (skat. 8.soli), reizinot to ar katra līdzdalībnieka līdzdalības procentu, dalītu ar 1000. Šo skaitli piesummē katra līdzdalībnieka līdzšinējam rezultatīvajam pienesumam un noapaļo līdz veselam skaitlim. Rezultatīvā pienesuma skaitlis ir papildus balsu skaits, ko izmanto dalībnieku balsojumu iznākumu izvērtēšanā (skat. 5.1. – c)). (!!! Papildus balsu aprēķina formula, tāpat kā kompetences anketu saturs un balsošanas periodi ir precizējami Stratēģijas grupā un apstiprināma dalībnieku gausa vairākuma balsojumā.)

Pasākumu panelis var izskatīties un darboties līdzīgi kā, piemēram, sistēmā BetterMeans (vēl labāk, ja to varētu izveidot sociālā platformā ar tās jau esošajiem dalībniekiem un facebook pieprogrammēšanu; skat. http://www.facebook.com/group.php?gid=144496825572550#!/group.php?gid=144496825572550&v=wall Izmantojams ir arī Open source programmatūras Votorola kods http://zelea.com/project/votorola/home.xht u.c.):

http://rm.bettermeans.com/projects/bettermeansblog/dashboard

5.14. Lēmumu pieņemšana

Pasākumi virzās uz priekšu, uzkrājoties dalībnieku atbalstam.

Balsots tiek par atvērtiem pasākumiem (piekrišanas balsojums ar ieteikuma spēku), par uzsāktu pasākumu pabeigšanas apstiprinājumu un dažādām Stratēģijas grupas izvirzītām problēmām.

Katram apstiprinātam dalībniekam ir viena saistošā balss. Balsojuma saistošais iznākums tiek izvērtēts, ņemot vērā ieteikuma balsojumu iznākumus (skat. 5.1. c)).

Lai nodrošinātos, ka sistēma atspoguļo tautas viedokli, neiestieg nekompetencē, bezgalīgos strīdos un bezgalīgās balsošanās, kā arī darbojas izveicīgi un birokrātijas nebremzēta, ir pieņemta atbilstoša lēmumu pieņemšanas metode.

a) “Gausā vienprātība” – kamēr neviens ierosinājumu neapstrīd, tas tiek uzskatīts par dalībnieku akceptētu. Tas nozīmē, ka tie, kam nav ko pienest, nepūlas tukši izteikties, un citiem nenākas tērēt laiku, lai saprastu, ka tur nekā nav.
Lai gausā vienprātība būtu iedarbīga, ir jāiedala noteikts Stratēģijas grupas noteikts un dalībnieku gausā varākumā apstiprināts laika posms līdz konstatējumam, ka ierosinājums netiek apstrīdēts. Ja apstrīdēts, lēmumu pieņem ar gauso vairākumu.

b) “Gausais vairākums” – visos gadījumos ar gauso vienprātību nepietiek. Atsevišķas problēmas, kā stratēģija, juridiskās lietas, ir jāapstiprina balsojot.
Balsojumā var izteikt vienu no 4 attieksmēm:
– “piekrītu” – var virzīt tālāk;
– “nepiekrītu” – nepiekrītu, bet nekavēšu tālāku virzību;
– “apturu” – iestājos par tālākvirzības kā kaitīgas apturēšanu un vienlaikus iesniedzu alternatīvu (vai pamatojumu nenodarboties ar šo lietu);
“nav iebildumu” – esmu iepazinies, bet atturos no balsojuma.

Balsojumā var arī nepiedalīties, tomēr lietderīgāk ir balsot ar “nav iebildumu”, jo tas ļauj labāk aptvert vispārējo noskaņojumu attiecībā uz ierosinājuma pretrunīgumu.
Balss tiesības ir katram dalībniekam. Tie ir atbildīgi par visas kopienas viedokļu vērā ņemšanu. Katram balsstiesīgajam ir viena saistošā balss un var būt arī papildus ieteikuma balsis, kas uzrāda dalībnieka iedziļināšanos un/vai rezultatīvo pienesumu.
Lai gan saistošas ir tikai dalībnieku balsis, ir jāņem vērā arī labi pamatoti lietotāju “apturu” balsojumi, kas atzīti par pienācīgiem, ir jāatbalsta ar kādu saistošu “apturu” balsi.
Saistošs “apturu” būtībā ir veto. Kad balsojums ir apturēts, kopienai ir jāpievēršas iebildumam. Tā apspriešana turpinās, līdz ierosinājums tiek atcelts, noraidīts (lietotāja gadījumā) vai izmainīts tādā veidā, ka gūst vienprātību (vai tiek atsaukts). Tajos gadījumos, kad vienošanos panākt nav iespējams, par tālāko rīcību lemj Stratēģijas grupa.
Īsāk:
– tiem, kuri nepiekrīt un ierosinājumu vērtē kā kaitīgu, ir jābalso ar “apturu”. Tomēr no viņiem tiks gaidīta pretpriekšlikuma iesniegšana un aizstāvēšana;
– tiem, kuri nepiekrīt, ierosinājumu kā kaitīgu nevērtē, bet pašiem labākas idejas nav, ir jābalso ar “nepiekrītu”;
– tiem, kuri piekrīt, ir jābalso ar “piekrītu”;
– tiem, kuriem nav iebildumu, vai kuri nogaida, ir jābalso ar “nav iebildumu”.

5.15. Apstiprinājuma veidi

Dažādas darbības prasa dažādus apstiprinājuma veidus, sākot no gausas vienprātības līdz Stratēģijas grupas vairākuma lēmumam. Tie ir apkopoti zemāk.
a) Gausā vienprātība.
Gauso vienprātību guvušas darbības tiek atzītas bez ierunām, ja vien Stratēgījas grupas noteiktā un sistēmas dalībnieku apstiprinātā termiņā nav saņemta saistoša “apturu” balss. Tādā gadījumā atkarībā no darbības veida tiek izziņota balsošana. Jāatceras, ka, lai gan apturēšanai ir vajadzīga saistoša balss, “apturu” balsojumu ar pamatojumu var izdarīt katrs. Dalībnieki novērtēs pamatojumu un, ja nepieciešams, atbalstīs to ar saistošu “apturu”.
b) Gausais vairākums.
Gausais vairākums prasa vairāk saistošas “piekrītu” balsis kā saistošas “nepiekrītu” un nevienu saistošu “apturu”. Tiklīdz ir pagājis noteiktais termiņš, lēmums ir par labu vairākumam.
Dabiski, ja pirms termiņa beigām ir sasniegts vairākums no visu dalībnieku kopskaita, lēmums ir tūlītējs.
Gauso vairākumu var saistīt ar vēlēšanu slieksni. Tas ļauj lēmumu izdarīt ātrāk kā termiņā, ja ir jau balsojuši pietiekami daudz dalībnieku. Ja vēlēšanu slieksnis ir sasniegts pirms termiņa, lēmums ir par labu vairākumam no nobalsojušajiem.
c) Vienprātīga piekrišana.
Ja termiņa laikā nav nevienas “nepiekrītu” vai “apturu” balss.

5.16. Kā kad balsot?

Sagatavojot ierosinājumus, ir jāpieliek visas pūles to kvalitātes nodrošinājumam, lai lēmumu vairākums varētu tiktu pieņemts gausā vienprātībā. Tas ir, ja nav iebildumu, nodoms tiek pieņemts tālākvirzībai.

Darbības, kas prasa lielāku kontroli, kā pasākuma izpildes apstiprinājums, tiek akceptētas ar gausu vairākumu, kas tomēr paliek pietiekami nebirokrātisks, lai nezaudētu dzīvīgumu.

Tomēr dažas darbības prasa dziļāku apstiprināšanu, lai nodrošinātu pārmaiņu veselīgumu un sakarīgumu. To balsošanas slieksni var īpaši paaugstināt Stratēģijas grupa.
Īpaši balsošanas veidi atkarībā no balsošanas priekšmeta:
– esoša dalībnieka atstādināšana – vienprātīga Stratēģijas grupas piekrišana;
– jauna Stratēģijas grupas dalībnieka apstiprināšana – vienprātīga sistēmas dalībnieku piekrišana,
– esoša Stratēģijas grupas dalībnieka atstādināšana – vienprātīga Stratēģijas grupas dalībnieku piekrišana;
– valsts konstitucionālo un vēlēšanu likuma izmaiņu priekšlikums – balsošanas slieksnis 3/4;
– izmaiņas pārējā likumdošanā priekšlikums – balsošanas slieksnis 1/2;
– sistēmai stratēģisks lēmums – balsošanas slieksnis 1/2.

http://bettermeans.org/front/?page_id=312