Papardes zieds

Paparde

No Spokensanskrit- ‘parṇam’ – putna spalva, spārns, lapa, leišu ‘spar̃nas‘).

Arī tamilu ‘parnai’- ērgļpaparde, grieķu ‘πτέρκ’, leišu ‘Paparčio žiedas‘, slāvu ‘Perunov cvet’ – (Pērkona zieds; sal. ‘paparde’ ar sanskr. ‘parda’ – pirdiens), baltkrievu ‘Папараць-кветка‘, poļu ‘Kwiat paproci‘, ukraiņu ‘Цвіт-папороть‘.

No Kursītes- viena no ticējumos un tautasdziesmās biežāk minētām Jāņa zālēm. Visvairāk daudzināts papardes zelta zieds (paparde īstenībā nezied), ko var atrast Jāņu naktī. “Kas tur spīd, kas tur viz Jāņu dienas naksnīnā? – Tur ziedēja papardītes Zeltītiem ziediņiem. (53 310)” Jāņu māte paparžu krūmā Jāņu nakti auž sagšu deviņiem dzīpariem – skaitlis 9 ir senās nedēļas mērs. … Zīmīgi, ka sieva vai līgava bieži atrodama tieši paparžu krūmā. Paparžu krūms šai gadījumā, liekas, ir dzimumattiecību haosa vieta, kur uz saules pārejas laiku … nokļūst Jāņa sieva un, kā var spriest pēc tautasdziesmu materiāla, … laikam viss cilvēku kopums. Papardes ziedu saskaņā ar ticējumiem apsargājot dažādi ar viņsauli saistīti spēki – nezvēri, pūķi, burvji, veļi.

Turpināt lasīt

Kaupo, līvu nodevējs un glābējs. (1150-1216.g.)

No ‘Allgemeine Encyklopädie der Wissenschaften und Künste’. J.S.Ersch und J.Gruber. Zweite Section, dreiundvierzigster Theil. Leipzig Brockhaus, 1889

Līveni (Lieven, sākotnēji Līve (Lieve, krieviski ‘Liven’)) – seni Baltijas augstmaņi, kas kā brīvkungu, grāfu un kņazu dzimta sazarojusies Līvzemē, Igaunijā, Zviedrijā un Kurzemē. [Par Līvenu dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un “gandrīz ķēniņš” Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. Zināms, ka 15. gadsimtā dzīvojušajam Līdekem Līvam (Lüdeke Live) bija divi dēli – Jirgens un Johans, kas kļuva par divu dzimtas zaru ciltstēviem. Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji. Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg). Savukārt Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi https://timenote.info/lv/Anatols-Leonids-Livens]

Viņi visi ir Kaupo (jeb Kube (Kubbe)), pēdējā līvu vietvalža pēcteči. Kaupo ir dzimis Līvzemē 1150.gadā un Meinarda (Meinhard) laikā dzīvojis Kubeseles (Kubbesele, tagad Kipsal (Kypsal)) pilī netālu no Krimuldas? (Kremonsche) baznīcas pie līvu Gaujas (Aa). Viņš ar savu tautu ir bijis meslu maksātājs Polockas kņazam, Lielās Novgorodas zemes pārvaldniekam. Bet kad Kubeselē 1187.gadā pēc daudziem piedzīvojumiem ieradies mūks Dītrihs (Dietrich), pirmā līvu apustuļa Meinarda draugs, Kaupo viņu uzņēmis draudzīgi, un tam izdevies Kaupo un viņa ģimenei izskaidrot kristietības mācību, kurai viņš un viņa piederīgie ļāvies pievienoties.

Turpināt lasīt

Skats uz Latviju no vācu malas. 1889.g.

No ‘Allgemeine Encyklopädie der Wissenschaften und Künste’. J.S.Ersch und J.Gruber. Zweite Section, dreiundvierzigster Theil. Leipzig Brockhaus, 1889

(Negaidiet šeit vācu pašpārmetumus par krustnešu zvērībām, latviešu senās garīgās dzīves izjaukšanu, zintnieku nīdēšanu, negaidiet cieņpilnus atzinības vārdus par zemgaļu varonīgo pretošanos. Zemgaļi te, būdami vācu un letu sabiedroto kopīgi pretinieki, ir pieminēti vien starp citu. Tomēr raksts satur ziņas, kas liek domāt. Piemēram, Vidzemes novadu ģeogrāfija, kuru vajadzētu ņemt vērā, pieslīpējot novadu apmērus un robežas tagad. Un šajā īsajā Rietumeiropas apgaismības laika rakstā, vēl nejaušot par diviem tuviem pasaules kariem, atspoguļojas latviešu tautas saliedēšanās norise.)

Leti (Letten),

tauta pie Baltijas jūras (Ostsee), kuru īstenībā sauc par ‘Letigalli’ (Lethigalli) (Indriķa hronika, X,3): “Lethos qui proprie dicuntur Lethigalli”, un 1888.gadā gandrīz visi lauku iedzīvotāji Ziemeļīvzemē, poļu Līvzemē (Rietumvitebskas guberņa), Kurzemes (Kurland) un Kuršu kāpās. Par prūšiem uzskatīti, kad vācieši viņus 13. gadsimtā pirmoreiz kaut kādā mērā atklāja

Turpināt lasīt

LTF: Mīti. Apvērsumi. Nodevības – 3. Valdis Šteins.

(3. Atmoda? Ja šo apzīmējumu lietojam, tā nebūs bijusi, ja neuzvarēs 4.Atmoda. Lielais jautājums, manuprāt, ir – vai “Kalnietes taktikas” grupējuma un “Šteina nacionāļu” pretrunas bija un paliek vien nacionālčekistu-komunistu taktikas vai Krievijas stratēģijas noteiktas. Es tajās izšķirošajās dienās biju vēl politiski neaptēstāks kā tagad, tomēr tik daudz prāta bija, ka gulēt vairs nedrīkst, un piedalījos gan VAK, gan LNNK, gan Pilsoņu Kongresā. Ne virsotnēs. Lai gan pieļauju, ka arī ļoti cienījamais Valdis Šteins nav brīvs no subjektīvisma, tomēr viņa raksts 100% saskan ar manām to dienu nojautām (daļējs izņēmums – barikādes bija visīstākā tautas demokrātija, kāda Latvijā bijusi; būtībā mēs, par Potsdamas slepeno protokolu joprojām īsti nezinot, bijām nobalsojuši tajā paredzētā referendumā, kura spēku akceptēja pat tā laika krievu armija un vara, bet kuru, kā jau VŠ raksta, nodeva tālākā Latvijas viltus elite, gan vēkšķot mītu par pārkrievoto apjomīgu piedalīšanos). Arī ar minējumu par šaušanu pār Augstāko Padomi barikāžu dienās no Jēkaba baznīcas puses. Mans postenis bija Mazās Pils ielas galā, šaušanas troksnis šķita tepat blakus. Turp neskrēju, svārstījos, vai posteņa pamešana nebūtu šāvēju paredzētais rezultāts. Nepametu, bet daļa argumenta noteikti bija arī bailes. Vēlāk šāvienu trokšņa tuvuma sajūtu mēģināju skaidrot ar ieliņu akustiku – atbalsīm. Tagad, kad lasu par čekas spiegu slēpni Zinātņu akadēmijā, kur notika Pilsoņu Kongresa sēdes (http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/zinatnju-akademija-atklata-spiegu-istaba.a99434/ ), atkal un atkal atgriežos pie domas, ka 3.Atmoda bija vietējās čekas apvērsums pret komunistiem un Maskavas čeku, kurā tautai varbūt izdevās paveikt vairāk kā viņi paredzēja. Slēpnis noteikti būs bijis arī Latvijas Universitātē, un Mārcim Auziņam par Prezidenta karjeru labāks darbs būtu tā atrašana un īstas nacionālās inteliģences atdzemdināšana. Īstajai Atmodai ir jānāk – vēl pirms elektrības izslēgšanas lidostā. I.L.)

Turpināt lasīt

1954.g. PSRS veica operāciju “Sņežok”: bojā gāja 43 000 padomju karavīru

(Atcerēsimies, ka PSRS bija Krievijas impērijas segvārds starp 1917. un 1992.gadu, starp cara Krievijas un tagadējās Krievijas Federācijas agonējošo impēriju (jeb barbaru ar atomieročiem). Raksts būtībā ir par to, cik totāli iebaidīta bija tauta šajā impērijā tajā laikā, ka izdzīvojušie ir klusējuši kā zivis pus gadsimtu. Tas liek domāt arī par to, ka, spriežot no Krimas notikumiem, krievu tauta, pareizāk pārkrievoto tauta, ir absolūti vadāma joprojām.

Raksta beigās ir neliela izdzīvojušo saslimšanu statistika. Domāju, ka arī tā ir stipri kropļota. Manas ģimenes piemērs – Tērvetē bija krievu raķešu bāze. Kādu dienu, tēvam nākot no darba, pār lauku no bāzes puses pār zemi vēlušies kaut kādi dzeltenīgi dūmi vai gāze. Tur ganītās aitas armija zibenīgi savāca un iznīcināja. Visi klusēja kā zivis. Tēvs nomira 1983.gadā no vēža. Slimnīcas galvenā ārste ieteica piekrist diagnozei – sirds nepietiekamība. Mēs piekritām. I.L. Vēl – Krievijas-Somijas krievu kara daļas pēc neuzvaras ir izformētas, karavīri ir izkliedēti pa visu PSRS, nozvērināti klusēt. To mums 1989.gadā stāstīja viens no tādiem, kurš norīkots apsargāt pie Lamas ezera Taimirā nometinātos badā un pazemojumā mirstošos Baltijas augstākos artilērijas virsniekus. Un vēl – līdzīgi notika ar Vjetnamas un Afganistānas kara dalībniekiem, notiek arī ar patreizējā Krimas un Ukrainas kara krievu karavīriem)

2004.gada 14.septembrī aiziet 50. Tockas poligona traģēdijas gadskārta. Tās 1954.gada dienas notikumus Orenburgas apgabalā ilgus gadus ir apņēmis blīvs slepenības aizkars.

Pulksten 9:33 pāri stepei nodārdēja vienas no tā laika jaudīgākajām atombumbām sprādziens. Tūlīt sekoja uzbrukums – garām atomugunsgrēkā degošiem mežiem no zemes virsas noslaucītiem ciematiem uzbrukumā metās “austrumu” karaspēks. Turpināt lasīt

Valsts prezidenta funkcijas ārpolitikā. Georgs Andrejevs

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas organizētā diskusija 2015.gada 17.martā

PAR PREZIDENTA INSTITŪCIJU LATVIJĀ’’

Valsts prezidenta funkcijas ārpolitikā

LZA akadēmiķis Georgs Andrejevs

Latvijas Republikas Satversmes 3.nodaļas 35. līdz 54. pantam veltīti Valsts Prezidentam. 41. pants, kā pirmais no Valsts Prezidenta funkciju raksturojošiem, nosaka: ” Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.’’

Turpināt lasīt

Karš Ukrainas austrumos un miera uzturēšanas spēki. Puzle saliekas. Igors Tiškevičs 20.02.15

Krasā kauju aktivizācija Ukrainas austrumos, kādu redzam kopš decembra beigām, lielos vilcienos nekāds pārsteigums nav. Bet tas nav arī lielais karš, par kādu daudz mēļo tīklos. Notikumi frontē, Minska-2 un pēdējā Porošenko iniciatīva ir vien vērienīgākas spēles daļas. Tāpēc uzņemšos drosmi apgalvot, ka Ukrainas vadības rīcībā ir sava loģika. Vairāk – Kijeva ir lielā mērā apspēlējusi Maskavu. Un tādā gadījumā nav jēgas klaigāt par “nodevību”, “pozīciju atdošanu” utt. Kijeva ir ieguvusi pašu galveno resursu – laiku. Kāpēc? Risināsim mīklu kopīgi.

Turpināt lasīt

KAS RŪGST KRIEVIJAS PLAŠUMOS. Lennarts Meri

1994. gada 25. februāris, Hamburga. Runa vēsturiskajās (kopš 1356. gada) Matthiae-Mahl vakariņās Hamburgā, Vācijā. Jaunā Gaita nr. 280. Pavasaris 2015

Ekselences, dāmas un kungi!

Redzot Hamburgas baznīcu slaidos torņus, varu nodomāt, ka atrodos mājās, vecajā Hanzas pilsētā Tallinā Somu līča krastā. Taču esmu šeit un pildu pagodinošu uzdevumu, ko šodien uzskatu par īpaši svarīgu: esmu ieradies, lai nestu jums vēsti no Igaunijas, zemes, kas patiesībā neatrodas tālu no Hamburgas.

Hanzas gars, ar kuru saistās Tallina un vairākas citas Igaunijas pilsētas, vienmēr bijis atvērts pasaulei. Tas bijis uzņēmīgs, bet arī lepns gars, jo uz svaru kausa bija brīvība vai cīņa par brīvību.

Uz Tallinas rātsnama sienas līdz mūsdienām saglabājies uzraksts, kas simbolizē Hanzas garu: „Bīsties no Dieva, runā patiesību, rīkojies taisnīgi un nebaidies ne no viena.” Ņemšu vērā šo gadsimtiem veco padomu un šodien runāšu ar jums par manai tautai un man šobrīd nozīmīgām patiesībām.

Turpināt lasīt

Obamas jaunā drošības stratēģija krasi maina attieksmi pret Krieviju. Lūks Džonsons, Karls Šreks

 

Lūks Džonsons (Luke Johnson) un Karls Šreks (Carl Schreck)

Brīvās Eiropas Radio

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis)

Kā piecu gadu laikā viss var mainīties!

Nule iznākusī Baltā nama jaunā Valsts drošības stratēģija raksturo Krieviju kā reģionālu huligānu un draudu starptautiskajai stabilitātei, krasi mainot sadarbības gaisotnes veidošanu, kas tika pausta iepriekšējā stratēģiskās politikas deklarācijā, kas tika izdota 2010. gadā. Turpināt lasīt

„Mēs neesam truli austrumu zemcilvēki” Tomass Hendriks Ilvess

Intervija ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu Tulkojis P.B.

„Die Welt”, 2015. gada 14. janvārī

Igaunijas Valsts prezidents Tōmass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) brīdina neignorēt Putina radītos draudus, un jautā, vai vācu „Krievijas sapratēji” joprojām pieprasīs „iejutību”, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm.

Krievijas ģenerālstāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs Maskavā paziņojis: „mūsu kaujas vienības tiks papildinātas atbilstoši mūsu militārajiem plāniem”. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta Kaļiņingradas apgabala robežām ar Poliju un Lietuvu. Kopš Ukrainas krizes sākšanās, situācija Baltijas jūras reģionā ir kļuvusi saspīlēta, jo Maskavas vara stipri paplašinājusi savu gaisa un jūras spēku manevrus.  Kopš tā laika NATO intensīvāk patrulē gaisa telpā virs Baltijas, līdz pagājušā gada beigām šo norisi vadīja Vācijas  Bundeswehr (federālie aizsardzības spēki). Igaunijas prezidents Tōmass Hendriks Ilvess pieprasa vēl spēcīgāku NATO klātbūtni. Ar Igaunijas prezidentu, sociāldemokratu, kuŗš šajā amatā ir kopš 2006. gada, sarunājās Štefānija Bolcena (Stefanie Bolzen).

Die Welt: Vai igauņiem ir ko bīties?

Turpināt lasīt

Putins vairs prezidents nav, Krievijā ir divi prezidenti. Olga Romanova 19.11.2014

Sečins, Putins, Šoigu un Gazproms nespēj sadalīt varu.
Par to intervijā charter97.org galvenajai redaktorei Natālijai Radinai stāstīja Olga Romanova, kustības ‘Sēdošā Krievija’ (Русь сидящая) izpilddirektore, kādreizēja Krievijas opozīcijas Koordinācijas padomes locekle

– Olga, mūsu pēdējās sarunas laikā tika atbrīvots Mihails Hodorkovskis. Tagad notiek pilna mēroga karš pret Ukrainu, ir pastiprinātas represijas pret Krievijas opozīciju. Kas ar Krieviju notiek??
– Ir beidzies posms, kuru ļoti saudzīgi var saukt par “kulturālo Krimas kampaņu”, beidzas nācijas nodevēju un piektās kolonas meklēšanas posms. Domāju, ka atrodamies ļoti interesantā ceļa sazarojumā. Ļoti izskatās, ka sākas krievu iemīļotā izklaide – savējo aprīšana.

Turpināt lasīt

Latvanizācija kā latviešu tautas vienīgā (?) atlikusī iespēja. Ivars Līdaka

Latviešu senču izcelsme meklējama Vidējos Austrumos, apmēram Oma-mam-ta, Umman-manda (Mēdija) valsts apvidos, varbūt Paflagonijā. Par šo valsti var teikt: “Valsti pārvalda nevis viens valdnieks, bet vadoņi, kuru priekšgalā ir “stiprais vadonis”. Tās iedzīvotāji ir burvji un zintnieki (sal. – magi). Lai gan viņi tic tiem pašiem dieviem, kam irāņi, tomēr ir visai atkāpušies no pieņemtajiem paradumiem un pat krituši ķecerībā, noliedzot paradīzes esamību. Viņi mēdz upurēt zirgus,

Turpināt lasīt

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. Krievija visdrīzāk tiks sagrauta …. A Illarionovs,

Punkts, aiz kura nav atgriešanās. A.Illarionovs, 20.10.2014

Piedāvājot Krimas testu: ”Pasaki, kam pieder Krima, un es pateikšu, kas esi” (Скажи мне, чей Крым, и я скажу кто ты), Aiders Mudžabajevs noskaldīja, acīmredzami, pašas svarīgākās Krievijas diskusijas, mazākais kopš PSRS sabrukuma, galvenā jautājuma formulējumu.
Turpināt lasīt

Jaunais Aukstais karš. Maikls G.Roskins, 2014.g.pavasarī

(Man šis raksts kaut cik iestatīja domāšanu, iesaku to arī citiem lasītājiem. I.L.)

Maikls Roskins (Roskin, Michael G.), pasniedzējs ASV Armijas Kara koledžā (US Army War College (DNSS)), ir bijis politikas zinātnes profesors Laikomingas koledžā (Lycoming College) Pensivānijā. Viņa pēdējā mācību grāmata ir ‘IR; The New World of International Relations’ (10th ed.). Viņa pēdējais pasniedzēja amats ir bijusi Fulbraita programma Makao universitātē 2008-09.gadā un Šandong universitātē Ķīnā 2010.gadā.

 

KOPSAVILKUMS: Krievijas un Ķīnas naidīgums pret Savienotajām Valstīm rada Jauno Auksto karu, bet dažāda izturēšanās pret šiem diviem pretiniekiem var ļaut notikumiem izlauzt mums ceļu. ASV stratēģiem ir jāizvēlas lielākais – vai nu Krievijas vai Ķīnas – ilgtermiņa apdraudējums, un tas jāuztver bez svārstīšanās, un mazākais no tiem elastīgi, izvairoties no stīvās diplomātiskās un militārās politikas, kāda paildzināja veco Auksto karu. Turpināt lasīt

Piezīmes par krievu vēsturi. M.V.Lomonosovs.1766.g.

(Šī grāmata skar divas ārkārtīgi lielas lietas – 1) impērija kā piramīda un 2) tautu saķepinājums. Vēl satur arī sentautu raksturojumus no senām rosijiešu hronikām un kristietības pieņemšanas Rosijā aprakstu.

Salīdziniet un piekritīsit, ka IMPĒRIJA ĢEOPOLITISKAJĀ PASAULĒ IR TAS PATS, KAS PIRAMĪDA FINANŠU PASAULĒ – tās liktenis ir jau iepriekš zināms – tā beidz pastāvēt, vairs nespējot piesaistīt (iekarot) jaunus dalībniekus. Impēriju nācijām atšķirībā no normālām tautām lielākais dzinulis ir iekarojums, būtībā laupīšana. Turpināt lasīt

Derīgi padomi brīvprātīgajiem. Palikt dzīvam un uzvarēt. FB Харьков-Украинский

(Ne tieši tādam varbūt jābūt brīvprātīga valsts aizstāvja komplektam Latvijā, ieroči varbūt būs citi, tomēr pieredzējuša ukraiņu karavīra ieteikumi ļauj, mazākais, iztēloties kaujas apstākļus un kopt attieksmi. I.L.)

2014.gada 30.augusts

Mums ir karš. Tā gaitā pieaugs nepieredzējušu cilvēku skaits, kuri raujas karot. Un tas ir normāli (pareizāk, ne normāli, bet norma). Bet, kā rāda prakse, profesionālisms ne vienmēr ir tikpat liels pat kā patriotisms. Profesionālus karavīrus gatavo un trenē gadiem ilgi. Mums laika vairs nav, tāpēc esmu mēģinājis savākt vienkop dažus desmitus vienkāršu noteikumu un praktisku padomu, kas palīdz karā palikt dzīviem. Bet PALIKT DZĪVIEM NOZĪMĒ UZVARĒT. Turpināt lasīt

Motils: Putins nupat ir pietiekami ļauns

(Tulkojis Ivars Līdaka. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/07/18/generala-rohlina-vietnieka-aicinajums-putinam-ar-noziegumu-sarakstu-aleksandrs-morozovs/ )

http://edition.cnn.com/ redaktora piezīme: Aleksandrs Motils (Alexander J. Motyl) ir politiskās zinātnes profesors pie Rutgers University-Newark. No 1992. līdz 1998.gadam viņš ir bijis Harriman Institute at Columbia University asociētais direktors. Būdams Ukrainas, Krievijas un bijušās Padomju Savienības speciālists, Motils ir sešu akadēmisku grāmatu un vairāku romānu, tostarp ‘Žīds, kurš bijis ukrainis’ (The Jew Who Was Ukrainian), ‘Mana orhideja’ (My Orchidia) un ‘Saldais sniegs’ (Sweet Snow) autors. Viņš ‘Starptautisko notikumu žurnālām’ ( World Affairs Journal) raksta iknedēļas blogu par “Ukraine’s Orange Blues” . Viedokļi šajā komentārā ir vienīgi tā autora viedokļi.

 

Aleksandrs Motils (Alexander Motyl) 25.07. 2014

(CNN) – Viceprezidents Džo Baidens nesen “New Yorker magazine” uzticēja negaidītu ziņu: 2011.gada tikšanās ar Vladimiru Putinu laikā viņš īstenībā toreizējam Krievijas premjerministram pateicis, ka viņam nav “dvēseles.” Vēl vērā ņemamāka ir bijusi Putina atbilde. “Un viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja un teica, “Mēs viens otru saprotam.”” Turpināt lasīt

“Ukrainā es tiku karojis separātistu pusē” Artūrs Gasparjans Muminam Šakirovam

(“The Atlantic “, ASV

 

15/07/2014
Artūram Gasparjanam (Артур Гаспарян) ir 24 gadi. Dzimis Spitakā, no 2008. līdz 2010.gadam dienējis Kalnu Karabahā, piedalījies specoperācijās, 2011.gadā devies uz Maskavu peļņā. Notikumus Ukrainā vērojis līdz pagājušā gada rudenim. Kad Krimā parādījās “zaļie cilvēciņi”, Turpināt lasīt

ASV vēstnieces ANO Samantas Power deklarācija ANO Drošības padomei.

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis 18.07.2014)

Paldies, Prezidenta kungs:
Vakar mūs visus šokēja Malaizijas Aviolīnijas reisu #17 (MH17) notriekšana. Visi 298 lidmašīnas pasažieri un 15 apkalpes personas gāja bojā. Pētot pasažieru sarakstu, ievērojām, ka aiz trīs vārdiem bija burts „I”, kas nozīmē „Infant” – bērns. Mums trūkst vārdu, lai piederīgajiem izteiktu visdziļāko līdzjūtību. Mēs vienīgi jums varam viņiem apsolīt, ka mēs nenogursim, līdz būsim atraduši šim notikumam pilnu izskaidrojumu. Pilnībā ticama un neierobežota starptautiska izmeklēšana jāsāk nekavējoties. Vainīgos jānotiesā. Tiem neviena Apvienotajām Nācijām piederoša valsts nedrīkst sniegt patvērumu.
Ļaujiet man ar jums dalīties ar mūsu līdzšinējo pierādījumu vērtējumos.
Turpināt lasīt

Putina aizsardzība: pieci Krievijas signāli Rietumiem pēc (KF) Drošības padomes. Tatjana Stanovaja

(Krieviju dzenot kaktā kā žurku, un tā kodīšot. Domāju tomēr, ka Krievijai un krieviem labvēlīgākais risinājums acīmredzami ir izārstēt savu agresivitāti, aizmirst impērisko niezi (nav impērija, kas nepaplašinās) un revanšismu, kļūt par patiesi un garantēti miermīlīgu un sadarbībā uzticamu valsti. Vai krievi negribētu dzīvot kā viņu attālās slāvu tautas dzīvo, piemēram, Čehijā un Slovākijā? Taisni tik vienkārši. Bet Putins jau nu nebūs tā žurka, kura apstāsies un sāks mazgāt savu kažoku. Ko dara ar kodējām?… I.L.)

Tatjana Stanovaja (Татьяна Становая), Krievijas Politisko pētījumu centra (Центр политических технологий) analītiskā departamenta vadītāja.

Šodienas (Krievijas) Drošības Padomes sēdi (22.07.2014) daudzi gaidīja nepacietīgi: Krievijas un tās teritoriālās nedalāmības suverenitātes tēma jau pati par sevi iedvesa bailes. Radās iespaids, ka tiek gatavota Ģenerālštāba sēde bezmaz trešā pasaules kara priekšvakarā. Turpināt lasīt

Ģenerāļa Rohļina vietnieka aicinājums Putinam ar noziegumu sarakstu. Aleksandrs Morozovs

(Šis raksts ir liecība- pamflets. Kāpēc es, kuru nepavisam uz pamfletiem nevelk un kurš nezin ne apstiprināt, ne noliegt rakstā sniegtās liecības, un kurš nezin, kā būtu pagriezusies Krievija pēc veiksmīga Rohļina apvērsuma, to tulkoju? Raksts man it kā paver spraudziņu uz Krievijas mūžīgo noslēpumu – “ar prātu nesapratīsi” un kaut cik attaisno Krievijas tautu bezgalīgo vadāmību neceļos. Putinisms ir neostaļinisms; vai tiešām Krievija var turēties tikai uz bailēm no specdienestu terora (vai arī Jeļcins to ir akceptējis??) un meliem? Un iebrukumam Ukrainā turpinoties, kaut ko saprast būtu labi. Tulkotājs Ivars Līdaka. Beigās ir teksts oriģinālā.)

Aleksandrs Morozovs, ģenerāļa L.Rohļina bijušais vietnieks Kustībā ‘Armijas atbalstam…’

 

 

Aicinu tevi: atkāpies. Ja tu laidīsi klajā visus savus noziegumus, sākot ar Pītera (Sankt-Pēterburgas) laikposmu – zēna nogalināšanu, kuram treniņā lauzi kaklu jau institūtā, Turpināt lasīt

Latvijas okupācija. Dokumenti, liecības, Krievijas meli.

(Skat. arī http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums)

==================================================================

1939: Latvijas teritorijā iekārto padomju bāzes.

Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks

 

1939. gada 1. septembrī ar hitleriskās Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Latvija, sākoties karadarbībai, izsludināja savu pilnīgu neitralitāti, cerot nosargāt valsti ar saviem spēkiem un paļaujoties uz starptautiskajiem līgumiem. Tomēr Latvija jau bija «sadalīta». 

1939. gada 23. augustā saskaņā ar starp Padomju Savienību un Vāciju noslēgtā pakta slepeno papildprotokolu «teritoriāli politiskās pārkārtošanas gadījumā» Latvija kopā ar Somiju, Igauniju, Austrumpoliju un Besarābiju tika atdotas PSRS «ietekmes sfērā».

Polijai vēl agonizējot, Padomju Savienība ķērās pie Baltijas jautājuma risināšanas. Pirmā bija mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas kārta. Uz Maskavu tika izsaukts Igaunijas ārlietu ministrs K. Selters, kam viņa padomju kolēģis V. Molotovs 24. septembra vakarā, kā arī vēlreiz — naktī uz 25. septembri, rupji apvainodams Igauniju, pieprasīja no igauņiem militāru savienību vai «savstarpējās palīdzības līgumu». Gan pakts, gan līgums bija jāizprot no padomju redzesviedokļa. V. Molotovs piedraudēja: tā kā Igaunija it kā uzturot kontaktus ar Padomju Savienībai naidīgiem spēkiem un «dancojot pēc imperiālistu stabules», PSRS gādās par savu «drošības garantēšanu» citādākā ceļā.

Tie nebija tukši vārdi, un Selters to zināja. Igaunijas pierobežā bija izvērsti lieli sarkanarmijas spēki varbūtējai agresijai, ja Igaunija noraidītu ultimatīvās padomju prasības. Molotovs sarunu laikā Selteram paziņoja: «Neaizmirstiet, ka 20 gadus jūs esat dzīvojuši mierā, pateicoties mūsu vājībai. Zināt, ka tagad mēs esam stipri, un, ja mums neizdosies sarunāt, tad mēs vienkārši paņemsim.»

Pēc Igaunijas pienāca Latvijas kārta. 30. septembrī uz Maskavu tika izsaukts Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Steidzamā kārtā sasauktais Ministru kabinets izveidoja delegāciju sarunu vešanai ar Padomju Savienību. 2. oktobrī ar kārtējo satiksmes lidmašīnu uz Maskavu izlidoja V. Munters kopā ar Ārlietu ministrijas Līgumu departamenta direktoru A. Kampi, PSRS sūtni Latvijā I. Zotovu un padomju tirdzniecības pārstāvi V. Terentjevu. Šīs pašas dienas vakarā Maskavā sākās V. Muntera sarunas ar V. Molotovu, klātesot Staļinam.

Noteikumus diktēja padomju puse. Staļins atklāti paziņoja: «Tas, kas noteikts 1920. gadā, jau nevar palikt uz mūžīgiem laikiem. Jau Pēteris Lielais Krievijai gādāja izeju uz jūru. Mēs tagad esam izejas un tādā stāvoklī, kādā ilgi nevar palikt.» 1920. gada 11. augusta Latvijas — Padomju Krievijas miera līgumā Krievija bija uz «mūžīgiem laikiem» atteikusies no jebkādām pretenzijām uz Latvijas teritoriju. Mūžība pēc Staļina ieskatiem bija ilgusi 19 gadus.

2. oktobrī sarunas beidzās, kā tas pie padomju diktatora bija pieņemts, pusnaktī. Munteram tika izvirzīta prasība parakstīt paktu, kas paredzētu Latvijā ielaist 50 000 sarkanarmijas karavīru, t. i., divreiz vairāk par Latvijas armiju. Atbilde bija jādod pēc 48 stundām. Nākamajā dienā Rīgā Ministru kabineta ārkārtas sēdē K. Ulmanis sīki atstāstīja Muntera telefoniski sniegto sarunu gaitas atreferējumu. Kabinets piešķīra Munteram līguma parakstīšanas pilnvaras faktiski bez apspriešanas, lūdzot tikai pakaulēties par ievedāmā karaspēka lielumu. Galvenais vārds, protams, piederēja K. Ulmanim. Jau 1. oktobrī, kad no Maskavas tika saņemta telegramma ar kategorisku prasību par Latvijas ārlietu ministra sūtīšanu uz Maskavu ar līguma parakstīšanas pilnvarām, K. Ulmanis sarunā ar vienu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem vēl no Zemnieku savienības laikiem Ādolfu Klīvi (ar kuru bija uz «tu») teica: «Tu prasi, vai tas ir ultimāts? Jā, bet, lai satrauktos iedzīvotājus vēl vairāk nesatrauktu, mēs to nepublicēsim. [..] Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. [..] Tautu Savienība ir bezspēcīga, un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtrauktas. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir izdarījuši igauņi. Tādēļ būtu gudrāk dot ārlietu ministram pilnvaru parakstīt līgumu tūlīt, kā to vēlas krievi.»

5. oktobrī padomju spiediena rezultātā V. Munters bija spiests parakstīt Savstarpējās palīdzības paktu starp Latvijas Republiku un PSRS un Konfidenciālo protokolu par padomju militārajām bāzēm Latvijas teritorijā. Pakts paredzēja, ka «abas līdzējas puses apņemas viena otrai sniegt visādu palīdzību, ieskaitot arī militāru, gadījumā, ja notiktu tiešs uzbrukums vai rastos uzbrukuma draudi no jebkuras Eiropas lielvalsts līdzēja pušu jūras vai sauszemes robežām», kā arī «Latvijas Republika nolūkā drošināt PSRS drošību un pašas neatkarības nostiprināšanā piešķir Padomju Savienībai tiesības turēt Liepājas un Ventspils pilsētās kara flotes bāzes un dažus aerodromus aviācijai uz nomas pamata par salīgšanas cenu». No kā gan Latvija varētu gaidīt uzbrukumu? Lielbritānija un Francija bija ierautas karā, un Latvijas liktenis tās maz interesēja. Vācija uzbruku neplānoja, arī vēlākais plāns «Barbarosa» uzbrukumam PSRS tika pieņemts krietni vēlāk — 1940. gada decembrī. Varbūt Zviedrija vai Somija taisījās veikt agresiju pret Latviju? Tas būtu jau no zinātniskās fantastikas repertuāra.

Padomju Savienībai tika dotas tiesības iekārtot krasta artilērijas bāzi jūras piekrastē starp Ventspili un Pitragu. Saskaņā ar Konfidenciālā pakta 1. pantu PSRS ieguva tiesības turēt aerodromiem un bāzēm ierādītos iecirkņos atsevišķu garnizonu veidā līdz 25 000 cilvēku bruņotu sauszemes un gaisa spēku. Vēlāk panāca vienošanos arī par jūras spēku daudzumu Liepājā un Ventspilī, bija paredzēts katrā izvietot pa piecām zemūdenēm, kopā 10 zemūdenes Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Abas pilsētas kļuva par padomju kara flotes bāzēm.

12. oktobrī Latvijas Ministru kabinets iecēla īpašu militāro komisiju ģenerāļa M. Hartmaņa vadībā militāro jautājumu risināšanai ar padomju pārstāvjiem. Komisijas uzdevums bija ierādīt padomju spēkiem bāzu vietas. Smagās sarunās tika panākts, ka padomju spēki neizvietosies uz austrumiem no Ventas līnijas, taču bažas radīja tas, ka padomju bāzu apkalpošanai un izbūvei PSRS ieplūdināja Latvijā nekontrolējamu cilvēku skaitu. Militārpersonu ģimeņu locekļi nevienā līgumā netika minēti, bet arī tie sāka braukt uz Latviju. Bija sākusies Latvijas pārplūdināšana ar kolonistiem.

29. oktobrī Latvijā caur Zilupi un Indru sāka ierasties padomju karaspēks. Indras stacijā iekārtotais Latvijas armijas štāba informācijas daļas postenis sāka ziņot, ka nav iespējams noteikt, cik liels padomju karaspēka daudzums Latvijā iebrauc — to nevarēja noteikt vizuāli, jo padomju karavīri neskatījās pa logiem. Saskaņā ar panākto vienošanos sarkanarmijas vienības uz savām nākamajām dislokācijas vietām varēja pārvietoties tikai pa dzelzceļu. Padomju karabāzes izvietojās šādi: sauszemes spēku vienības — Pitragā, Mazirbē (viens kājnieku bataljons un artilērijas vienība), Ventspilī — viens kājnieku pulks, viens artilērijas divizions, Liepājā — divi kājnieku pulki, divi artilērijas pulki, Ēdolē — viens kājnieku pulks un artilērijas vienība, Durbē un apkārtnē — motorizētais kājnieku pulks un divi tanku brigādes bataljoni, Paplakā — viens tanku bataljons, Priekulē — tanku brigādes štābs, viens tanku bataljons, Vaiņodē — divi tanku bataljoni, Ezerē — viens motorizētais kājnieku pulks.

Padomju aviācijas vienības līdz savu lidlauku izbūvei izvietojās Ventspilī, Cīravā, Liepājā, Grobiņā, Vaiņodē un Ezerē. Latvijas pusei pēc papildu vienošanās bija jāizdala zemes gabali padomju aviācijas bāzu izbūvei, bet līdz tam padomju aviācija varēja izmantot Latvijas armijas Aviācijas pulka lidlaukus, kuri atradās uz rietumiem no Kuldīgas meridiāna. Padomju puse bija apņēmusies visās savās izvietojuma vietās, izņemot Liepāju un Ventspili, celt jaunas kazarmas un karabāzes. Visas padomju karaspēka daļas, kas atradās pagaidām vēl suverēnās Latvijas Republikas teritorijā, tika apvienotas sarkanās armijas 2. atsevišķajā korpusā, kura štābu izvietoja Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štāba telpās Liepājā, Karostā. Padomju armijas vienību izvietošanās jaunajās bāzēs Latvijas Republikas teritorijā bija jāpabeidz līdz 31. oktobrim.

Pēc bāzu līguma noslēgšanas Latvijas armijas vadība apzinājās, ka karadarbība var skart arī Latvijas teritoriju, lai arī valsts augstākās amatpersonas publiski apgalvoja pretējo. Padomju karabāzu izvietošana Rietumkurzemē prasīja Latvijas armijas apakšvienību pārdislocēšanos un jaunu aizsardzības plānu izstrādi. Lielā slepenībā sāka izstrādāt 5. mobilizācijas plānu, kas paredzēja tādu armijas dislokāciju, kas iespējamā kara gadījumā sekmētu kā Ventas, tā Pededzes—Aiviekstes—Lubānas līnijas aizsardzību. Tomēr pārāk vēlu Latvijas valsts vadītāji saprata, ka ir nepieciešams valsts aizsardzībai pakļaut visus resursus. Latvijas oficiālās aprindas demonstrēja pilnīgu situācijas neizpratni. Pēc K. Ulmaņa iniciatīvas, dažādi politiski un sabiedriski darbinieki sāka slavēt noslēgto paktu kā gudras tālredzīgas Latvijas ārpolitikas rezultātu. Sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš Rīgas Latviešu biedrībā savā runā teica: «[..] noslēgtais pakts dod abām valstīm sargāt zināmos Eiropas novados mieru, un mēs esam pārliecināti, ka Padomju Krievija, noslēgdama paktu, nav vadījusies no savādākiem mērķiem kā līgumā noteiktiem».

Latvijas armijā 1939. gada septembrī iesauca vairākus gadagājumus rezervistu un armijas kopējais skaits sasniedza 30 000 vīru. Salīdzinājumam — 1940. gada 1. maijā sarkanarmijas vienībās Latvijas teritorijā bija ap 22 000 karavīru, neskaitot karabāzu apkalpojošo un tehnisko personālu.

Eiropā trakojošais pasaules karš un sveša karaspēka klātesamība faktiski paralizēja Latvijas Republikas patstāvīgas ārpolitikas realizēšanu, nostādot mūsu valsti PSRS protektorāta lomā de facto. Pēc nedaudz vairāk kā pusgada Padomju Savienība sāka realizēt savu iekarojuma plānu nākamo posmu — sākās Baltijas valstu militārā okupācija.

https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2010-12-15/1939-latvijas-teritorija-iekarto-padomju-bazes

==================================================================

ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.)

Vašingtonā, 1940. gada 23 .jūlijā

Pēdējo dienu laikā viens no trīs mazo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas – varenākajiem kaimiņiem strauji tuvojas mērķim pa aplinku ceļiem, kurus tas ir izvēlējies, lai iznīcinātu šo valstu politisko un teritoriālo integritāti.

Turpināt lasīt

Etno-mazohisms. Metapedia, John Derbyshire

(Neatradis piemērotu vārdu, es šo parādību līdz šim saucu par “pērtais nepērto nes”, apzīmējumu patapinot no tautas pasakām, kur viltīgā lapsa, nedarbus pastrādājusi, pamanās piedēvēt vientiesim vilkam savu vainu un vēl pavizināties viņa mugurā. Tagad zinu, ka šī vilka vientiesība saucas ‘etnomazohisms’.

Turpināt lasīt

Tas, ko nesadzirdam: Sabiedrība mūk, pūlis nāk? Roberts Ažāns

(Republika.lv 31.08.2007)


Valdība, šķiet, 21. augustā uz pārs nedēļām atlika spriešanu par darbaspēka imigrācijas koncepciju. Varēja arī izmest to papīru laukā. Jo to, kas šajā papīrā, kuru autori lepni saukā par koncepciju, lietišķi, manuprāt, var īstenot attiecīgi rediģējot normas, kas nosaka pilsonības un migrācijas un nodarbinātības dienestu darbību. Proti — labojot līdzšinējos imigrācijas noteikumus, lai “vienkāršotu trešo valstu darabspēka uzņemšanas procedūras”. Turpināt lasīt

Atskaite par projektu ‘Pavasaris’, (Krima), 2014.gada 6-18.marts.

(Kopsavilkuma tulkojums Jelizavetas Surnačovas rakstam ‘Как ковалась победа в Крыму и помогала ли Россия проведению референдума’; viss teksts http://slon.ru/russia/kak_kovalas_pobeda_v_krymu-1095637.xhtml )

Šī atskaite ir pievienota vienai no pēdējām ‘Anonīmās internacionāles’ arhīvā publicētajām vēstulēm; saskaņā ar anonīmajā atskaitē teikto, galvenie darbības virzieni ir bijuši: Turpināt lasīt

Kā grib atdalīt Luganskas apgabalu. Pārtverts scenārijs. Inforezist

(Kas Putinam aiz ādas? Patiesi, to nu tagad saprot vai katrs, ka KF huntas vadonis pat necenšas izlikties par starptautiski uzticamu valsts vadītāju. Ir minējumi par viņa psihisko veselību, ir par viņa dzīvošanu kādu gadsimtu atpakaļ. Skaidrs ir, ka viņš pilnam ekspluatē demokrātijas kā metodes, neoliberālisma jeb postmodernisma kā ideoloģijas vājās vietas, kuru tiešām netrūkst; īpaši Rietumu turēšanos pie dabiskajām tiesībām kā lieki neformulējamām, neapstrīdamām, neapspriežamām un nepārkāpjamām, kā arī pie demokrātijas principiem. Tāpat arī veikli izmanto neveiklus starptautisko attiecību risināšanas precedentus, ko pieļāvuši pretinieki. Viņš galēji nekaunīgi vilto jēdzienu nozīmi, ja nesanāk, tad vienkārši melo acīs skatīdamies.

Bet pasaules kārtības apvērsuma spēle, kuru viņš pasaulei uzspiež, nav vienkārša. Manuprāt, tā, pirmkārt, ir manipulatīva, otrkārt, vienlaikus tā notiek vairākos aspektos, treškārt ar aprēķinu, lai vienmēr paliek vismaz viens aspekts, kurā viņš uzvar. Piemēram, viens aspekts ir teritoriju sagrābšana, cits – nodrošināšanās pret briestošo daudzo pārkrievoto Krievijas Federācijas tautu atdalīšanos. Ja neizdosies nolaupīt Ukrainu, tās būs bijušas efektīgas diversiju mācības, uz kuru pamata tālāk attīstīt agresijas iemaņas. Ja laupīšana uz laiku jāatliek, būs precedents, uz kuru kā neveiksmīgu separācijas mēģinājumu norādīt un iebāzt degunā Rietumiem, kad kāda KF tauta nobriest pašnoteikšanās norisei. Tulkotais raksts apraksta un satur dokumentus, strīdos par kuru saturu kā “nerealizējamu” turpmāk varbūt tiks ievilktas tautas, uzsākot patiesu pašnoteikšanos. I.L.)

 

‘Ukrainas taisnības’ (Украинской правды) rīcībā nonākuši dokumenti Luganskas apgabala atdalīšanas no Ukrainas sagatavošanai. Tie ir Krievijas polittehnologu izstrādājumi, kas nokļuvuši Ukrainas specdienestu rokās. Turpināt lasīt

“Krima, izrādās, ir vien pirmais solis”. Jurijs Felštinskis

(Vēsturnieka ieskats Kremļa ķēķī, prognozes. Manuprāt, jāapsver būtu arī versija par globāla līmeņa manipulāciju, krievvalodīgo impērijas sabrukuma attālināšanu, ciniski uzkurinot zemisko teritoriju sagrābšanas instinktu)

2014.gada 3.maijs

Ar Juriju Felštinski jau sen gribu izveidot kādu iespējami personisku materiālu, “ielavīties” viņa radošajā darbnīcā, – interesants ir pats viņa liktenis, ceļu krustošanās ar citiem cilvēkiem, viņa cilvēciskais “rokraksts” un zinātniskā darba metode. Jo vairāk, mūs mazliet saista sadarbība ar dažādiem mēdijiem un žurnālistiem. Neganti strādīgs cilvēks, teiksim kā ir. Bet laiks negaida un neatstāj vietu pavilkt garumā un iešūpoties, — ir notikumi Ukrainā, un Jurija kā vēsturnieka un praktiķa unikālā pieredze pašlaik ir ļoti svarīga. Jo ir par maz pateikt, ka viņš, vēstures zinātņu doktors, ir grāmatu ‘FSB spridzina Krieviju’ un ‘Korporācija: Krievija un KGB prezidenta Putina laikā’ autors. Turpināt lasīt

Vairāk par pankūkām. Intervija ar Zbigņevu Bžezinski

No 15. aprīļa intervijas ar bijušo ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieku nacionālās drošības jautājumos doktoru Zbigņevu Bžezinski telekanāla MSNBC rīta sarunu šovā Morning Joe un 12. aprīļa intervijas TV kanālā Bloomberg Television.

Iepriekšējā stundā mēs runājām ar Džeinu Hārmanu. Jūs jau zināt, viņa ir bijusī kongresmene no Kalifornijas. Viņa izteicās, ka Baraks Obama Ukrainas jautājumā ilgāk vairs nedrīkst piekopt līdzšinējo taktiku – “vadīšanu no aizmugures”. Šorīt The Wall Street Journal raksta: “Vladimirs Putins izmanto krievu īpašo uzdevumu vienības, lai ar iebiedēšanu pakļautu savu kaimiņu un nolaupītu tam teritoriju, bet Obamas kungs tikmēr nododas mokošām pārdomām, ko darīt.” Vai jūs teiktu, ka tas ir pareizs situācijas raksturojums?

Būtībā – jā. Domāju, ka jādara vairāk, jo Putins cenšas destabilizēt Ukrainu soli pa solim, izmantojot to pašu taktiku, ko Krimas sagrābšanai. Un bandīti, kas šo darbu patlaban dara Austrumukrainā, liekas pārsteidzoši līdzīgi tiem, kuri to paveica Krimā. Turpināt lasīt

Par Latvijas otrajām Brīvības cīņām. Jānis Pinnis

(Pagājusi 4.maija diena. Izmisīgu cerību, čuriku, kompromisu, starptautisko tiesību pārkāpumu un vilšanās svētku diena. Un mana Stūra mājas muzeja apmeklējuma diena. Turpinās PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas un neticami lielas krievvalodīgo daļas čuriku maigā vara, kas šogad tiek krasi pārslēgta uz nekaunīgu spēka ekspansiju.
Čurikus Staļins ir turējis, 1945. gada Potsdamas konferencē parakstot joprojām slepenu uzvarētājvalstu līgumu Rietumiem, kā nojaušu, Latviju uz 45 gadiem atdodot PSRS (saskaitiet šos gadus). Turpināt lasīt

Logs uz Eirāziju: Vai Putins plāno pārbaudīt NATO Latvijā? Pols Gobls

21.04.2014

Latvija kā jau katra maza valsts blakām ļoti lielai varbūt ir gatavojusies aizstāvēties pret militāru iebrukumu. Tai ir modernizēts karaspēks, lai arī drīzāk miera uzturēšanai nevis nācijas aizsardzībai gatavots, un tā ir NATO dalībvalsts, uz kuras Piekto Pantu latvieši paļaujas. Vismaz tā pašlaik saka vairums analītiķu gan Rīgā, gan Rietumos.

Bet kā Ukrainā pierādījis Putins, kāds var okupēt un anektēt daļu no kaimiņvalsts un destabilizēt lielu daļu no atlikušās daļas, oficiāli nesūtot tankus un karaspēku pāri robežai, izmantojot neatļautākus apvērsuma līdzekļus, tostarp provokāciju un kādu iedzīvotāju uzvedības ekspluatāciju nolūkotajā valstī. Turpināt lasīt

Krievijas tiešsaistes komentāru propagandas armija. Olga Hazan + Kremļa troļļi. S. Ēlerte

(Komentāru fabrikas.)

… Kas ir šie cilvēki?

Tagad, šķiet, mums ir atbilde, kur kādi no šiem sīvajiem rodas. Protams, nav iespējams pateikt, kuru dzēlīgums ir īsts un kurš ir apmaksāts, bet vismaz daži pretrietumu komentāri izskatās nākam no personāla, kam Krievijas valdība maksā, lai sēd istabā, sērfo internetā un dienā atstāj dažkārt simtiem piezīmju, kas nosoda valsts opozīciju un paaugstina Kremļa atbalstītus politikāņus.

Turpināt lasīt

50 īpaša uzdevuma grupas nedēļas laikā atrisinās visas problēmas Ukrainas austrumos. Pulkvedis Mihails Pritula

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.04.2014

Atklāta vēstule Aleksandram Turčinovam un Arsenijam Jaceņukam
Godātie!

— Pašlaik jums ir darīšana nevis ar armiju, bet ar pretinieka izlūku-diversantu grupām (РДГ), un jādarbojas ir tikai, izmantojot “pretējas” pretizlūkošanas grupas. Turpināt lasīt

Kā Kremlis to sūdu maisa. Par prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm Latvijā

(Kā to sūdu maisa. Runa ir par vienu no Krievijas starptautiskiem noziedzīgiem projektiem attiecībā uz Latviju, kas “rullē” jau vismaz kopš 2013.gada 1.septembra, pie kam pagājušie mēneši notikumu ziņā ir gadu vērti, tomēr jaunākus dokumentus mums diez vai pasniegs, un domas gājienu jau saprast var.)

Krievijas informācijas aģentūras ‘Jaunais Reģions’ rīcībā ir nokļuvis analītisks raksts ‘Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm šajā valstī’. Rakstu, pēc dažām ziņām, ir sagatavojis kāds no Kremļa politiskajiem centriem. Turpināt lasīt

Cilvēka uztveres dažādās nokrāsas. Šri Šri Ravi Šankars

(Jutīgums un smalkjūtība … Latvijā, kur smalkjutīgiem “iedzimtajiem”, Eiropas Savienības pērtiem, jāstiepj uz muguras jutīgus par minoritāti maskētus Krievijas impērijas koloniālistu-revanšistu nekauņas? Lūk, īsta problēma Latvijas sabiedrības zinātniekiem. I.L.)
Cilvēku rāse ir dažāda, un tādas ir arī tās kultūras un uzskatu sistēmas. Turpināt lasīt

ASV Ženēvā ir parādījušas pavadas garumu, kurā tiks turēts jaunais pasaules izstumtais Putins. K.Volohs

(Optimistiskais skats, taisni kā uz Lieldienām. Lai gan arvien vairāk bažas rada pieaugošā neskaidrība par patreizējiem redzamiem un neredzamiem Maidanu nozagt tīkotājiem Kijevā, te ir skats no gaišās puses.)
18.04.2014 Karls Volohs, eksperts, uzņēmējs, Israēlas pilsonis, dzīvo Kijevā

1. Par vakardienas vienošanos Ženēvā. Visi kas vēlas, var apskatīt manas prognozes saistībā ar gaidāmajām sarunām jau pirms nedēļas par plikpaurainā fīrera nodomiem Ukrainas austrumos: viņš ir paaugstinājis likmi, lai būtu kur atkāpties, citādi nāktos apspriest Krimu, kur viņš nevar atkāpties pēc definīcijas (kamēr pastāv izvēle). Tā arī ir noticis. Turpināt lasīt

Parubijs: Kremļa pūliņi destabilizēt stāvokli Harkovā, Odesā, Dņepropetrovskā ir izgāzušies

17.04.2014

Austrumukrainai draud sacelšanās, un visas acis ir vērstas uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (СНБОУ) sekretāru Andreju Parubiju.

Pie viņa satek visa informācija, viņš koordinē drošības dienestu darbību, tomēr, kā laikraksta Le Temps korespodentam paskaidrojis pats Parubijs, viņa manevru telpu ierobežo bruņoto spēku stāvoklis, ziņo Цензор.НЕТ, norādot uz Инопресс.

Kā teic politiķis, Ukrainas puse beidzot ir ieguvusi pierādījumus par Krievijas specdienestu “intrigām”: Turpināt lasīt

Kremļa hunta. Sergejs Talks

Putina propaganda pēdējā laikā Kijevas varu sauc par “huntu”. Spāņu vārds ‘hunta’ (junta) nozīmē militāru diktatūru. Tas ir, militāristu varu.
Krievijas Federācijā par prezidentu dienē KGB apakšpulkvedis Putins, Prezidenta Administrācijas vadītājs ir KGB generālpulkvedis Ivanovs, prezidenta lietvedības vadītājs ir slepeno dienestu darbinieks Kožins. Specdienestu pārvaldībā ir abas parlamenta palātas (!): Turpināt lasīt

Senā Irāna un Tibeta. Bon reliģijas vēsture. I,II,III daļa. B.I.Kuzņecovs

(Senās ģeogrāfijas grāmata par apvidiem, kuros gan ģenētiski, gan kultūras pārneses ceļā veidojušās arī latviešu senču ciltis. Par svastikas tradīciju)

SATURS

Par autoru. B.M.Narmajevs (Б.М. Нармаев)

Priekšvārds

Ievads Bon reliģija eiropiešu pētījumos

1.daļa Senās Irānas un senās pasaules ģeogrāfija tibetiešu sacerējumos par bon reliģiju

Ģeogrāfiskie nosaukumi tibetiešu sacerējumos par bon reliģiju

qZermiq (Zermig)

qZibrjid (Ziržid)

Тибетско-шаншунский словарь

Karte – tibetiešu avotu atslēga

Kartes laikmets

Arābu ģeogrāfi skaidro tibetiešu pasaules karti

2.daļa Ahemenīdu laikmets un senā irāņu reliģija tibetiešu avotos

Taranathas ‘Budisma vēsture’

Tekstu analīze

Irāņu skolotāji

‘Mācības hronoloģijas sīka izklāsta saskatīšanas svētki, kūlis no pieciem likas kokiem, kas izgaismo (kliedē) šaubas’.

Hronoloģisks traktāts par viedajiem (budām) ar nosaukumu ‘Brīnumainās dārgās lūgšanu krelles’

Tekstu analīze

Par ‘Šenraba biogrāfijas’ irāņu izcelsmi

Vārdi un nosaukumi

Vēsturiskie nosaukumi

Šenraba biogrāfija

3.daļa Mazdaisma vēstures ieskicējums: mazdaisms, mitraisms un bon

Devas un asuri

Irāņu reliģija pirmo Ahemenīdu laikā un Kserksa reliģiskā reforma

Mazdaisma izplatīšanās rietumos VI gs.pr.m.ē.

Zoroastrisms

Mazdaisms pie austrumslāviem

Mazdaisms Centrālāzijā

Budisma mācības parādīšanās Tibetā un īss budisma vēstures apskats

Budisms un bon Tibetā VIIX gs.

Literatūra

Pēcvārds. A.N.Zeļinskis (А.Н. Зелинский)

Sankt-Pēterburga
1998

 

Par palīdzību šīs grāmatas izdevuma īstenošanā izdevniecība «Евразия» pateicas Vadimam A. Kipruškinam

Zinātniskais redaktors
V.M.Montļevičs

Pamatojoties uz seniem tibetiešu tekstiem, kas nākuši no mūsu ēras sākuma, (daļēji iekļauti šajā izdevumā), izcilais krievu Austrumu pētnieks B.I.Kuzņecovs (1931-1985.g.) ar viņam piemītošo pārdomātību un pamatotību aplūko Tibetas pirmsbudisma reliģijas – bon, kas ir pazīstama arī kā Jundrun-bon – “Mūžīgās viedības tradīcija” rašanos. Turpināt lasīt

Krimas īstenība. Aleksejs Fjodorovs

(Jauni un vidēju gadu cilvēki šim patiesības izvirdumam uzreiz nenoticēs. Ticiet, tulkojot jutu mugurkaulā to pašu sajūtu un galvā to pašu pārsteiguma, baiļu, pretīguma un naida sajūtu, ko 1960-ajos gados pratināšanā Cēsu Kara komisariātā. – I.L.)
07.04.2014 (Patīk 2434 feisbuka lietotājiem)
Lūdzu, izlasiet šo!
Lai gan tas ne vien man, bet arī visai manai ģimenei ir ārkārtīgi bīstami, mans PIENĀKUMS ir pavēstīt PATIESĪBU, ilgāk klusēt nevaru!!! Esmu Aleksejs Fjodorovs, Ukrainas pilsonis, dzimis, uzaudzis un dzīvoju Simferopolē, man ir sieva un divi bērni. Tēvs ir krievs, māte ukrainiete, kuras tēvs ir Krimas tatārs. Man ir, pareizāk, BIJA savs privātuzņēmums – aptieku tīkls pilsētā. Bet – visu pēc kārtas. Turpināt lasīt

Lai sacensība sākas … bet laikus! Šri Šri Ravi Šankars.

(Savu neuzticību mūsu vēlēšanu sistēmai esmu vairāk vai mazāk naivi izteicis jau rakstā “Partiju mēris” (https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/04/partiju-meris-i-lidaka/ ). Šīs ir augsti godājama pasaules mēroga vīra pārdomas par vēlēšanām Indijā. Problēmas līdzīgas. I.L.)

img_life_01

Šri Šri Ravi Šankars, uzrunāts kā divkārt godātais (Šri Šri), Gurudži vai Gurudeva, ir humānists, garīgais skolotājs un miera vēstnieks. Viņa redzējums par brīvu no spriedzes un vardarbības pasauli ir vienojis viņa attīstītos kalpošanas projektos un kursos pasaules ļaužu miljonus.

***
Ik reizi, kad Indijā notiek vēlēšanas, valsts tiek iemesta korupcijas katlā ar partiju pārbēdzējiem, nemieriem, jukām, noziedzību un valdošās virsotnes apmulsumu. Turpināt lasīt

Ko par krieviem domā ķīnieši. Eho Rossiji

(Visai negaidīts raksts. Nesteidzieties krist galējībās, to izlasījuši. Es to tulkoju kā noderīgu latviešu salīdzinošam pašnovērtējumam. Nokopējiet to un pasvītrojiet divās krāsās to, ko arī uz sevi nākas attiecināt, un citā krāsā to, kas tomēr neattiecas. Lai laiks nebūtu velti tērēts, nemelojiet sev. Un ceru, ka tiksit pie ļoti vērtīgām atklāsmēm. I.L.)

4.04.2014
ДВО РАН Vēstures institūta vadoša zinātniskā līdzstrādnieka Borisa Tkačenko rokās ir nokļuvusi brošūra “Ar acīm vērtējot Krieviju”, kas izdota tikai 135 eksemplāru tirāžā. Tajā ir apkopoti citātu tulkojumi no ķīniešu grāmatām un avīžu publikācijām. Tās autors ir sev uzlicis mērķi saprast krievus.

Turpināt lasīt

PSRS valdības nota, kas iesniegta Polijas vēstniekam Maskavā 1939.gada 17.septembra rītā

(Krievija ir un būs visu nožēlota impērija, kamēr neatlaidīs visas savas pakļautās tautas. I.L,)
Polijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Gžibovska kgam
Polijas vēstniecība, Maskava
Vēstnieka kungs,
Polijas-Vācijas karš ir atklājis Polijas valsts iekšējo nepamatotību. Desmit kara operāciju dienās Polija ir zaudējusi visus savus rūpniecības rajonus un kultūras centrus. Varšava vairs nepastāv kā Polijas galvaspilsēta. Polijas valdība ir sairusi un neuzrāda dzīvības pazīmes. Tas nozīmē, ka Turpināt lasīt

Viktors Suvorovs: Ja pasaules tirgū ieplūdīs arābu nafta, Krievija sabruks pēc gada. Gordonua.com

30.03.2014

Padomju Savienība sabruka pēc naftas cenu krišanās pasaulē, kad ASV bija izdarījušas spiedienu. Patreizējo Krieviju varbūt gaida tas pats liktenis.

Par to Gordonua.com korespondentam stāstīja bijušais krievu spiegs, vēsturnieks un rakstnieks Viktors Suvorovs.

“Nezinu, ko Putinam teicis Obama, bet varu to iedomāties, vadoties no vēsturiskām paralēlēm. Padomju Savienībai bija agresīva ārpolitika, tā ieveda karaspēku Afganistānā un visai pasaulei rādīja sevi kā superlielvalsti. Toreiz ASV 40-ais prezidents Ronalds Reigans sasauca savus padomniekus un izlēma uzspiest uz Saūda Arābiju, lai tā nolaiž naftas cenu, savukārt, Amerikas spiediena sviras bija šādas: tā turp piegādāja daudz ieroču, bez tam ASV tika uzglabāti Saūda Arābijas aktīvi”, vēsturnieks atgādināja trīsdesmit gadus vecos notikumus.

Turpināt lasīt

Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos? Dmitrijs Timčuks

(Izvilkums no raksta: “Ja viņi arī ieies, tad “izsūcoties” caur robežām un parādoties tur, kur separātistu ieņemti vietējās varas orgāni sauks pēc Krievijas neatliekamas “palīdzības tautiešiem”. NEITRALIZĒT ŠO ĻOTI SVARĪGO IEGANSTU IEBRUKUMAM IR SPECDIENESTU, IeM UN NACIONĀLĀS GVARDES UZDEVUMS.”. Pat man ir skaidrs, ka Putins, ja vien neplāno atomkaru, Latvijā neiebruks Hitlera-Staļina stilā un uz Vašingtonas līguma 5.paragrāfu raugās vien kā Hitlers uz apejamo Mažino līniju. Tas neļauj atviegloti uzelpot ne mirkli – informācijas kropļošanas karš, jēdzienu kropļošanas karš, vēstures kropļošanas karš, krievvalodīgo uzrīdīšanas un pirkšanas un iefiltrēšanas, īpašumu izpirkšanas un laupīšanas karš iet pilnā sparā, un milzums naftas rubļu vēl tiks sviesti arī šā kara Baltijas frontē. KĀ IR AR LATVIJAS SPECDIENESTUIEM, IeM UN NACIONĀLO GVARDI???  Tas, ko redzam 9.maijā, un rietumu-austrumu liberālkomjauniešu diktatūra Latvijā, kā arī Latvijas spēku virspavēlniecība nevieš nekādu pārliecību, ka Latvija ir drošās rokās. I.L.)
Dmitrijs Timčuks (Дмитрий Тымчук) ir ‘Informatīvās Pretestības’ (Информационное Сопротивление) grupas koordinators, dienējis Pretgaisa aizsardzības karaspēkā, Ukrainas Nacionālās gvardes galvenajā pārvaldē, vadījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības. Kara žurnālista augstākā izglītība. Piedalījies dienesta komandējumos Ukrainas misijās Irākā, Libāna un Kosovā.
‘Informatīvā Pretestība’ ir nevalstiska iniciatīva, kuras uzdevums ir iegūt, apstrādāt (pārbaudīt) un izplatīt operatīvo informāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Galvenais mērķis ir pretstatīt Krievijas propagandai faktus un veidot patiesu notikumu ainu informatīvajā telpā.

27.03.2014
Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos?
Pēc Krimas aneksijas notikumi attiecībā uz Ukrainu attīstās visai satraucoši. Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par liela apmēra Krievijas karaspēka savākšanos pie mūsu robežām. ASV militārā izlūkošana ir ziņojusi Kongresam, ka militāra iebrukuma varbūtība Austrumukrainas teritorijā ir visai liela.
Amerikāņi ir snieguši izkārtojumu: ir sagaidāmi triecieni uz Lugansku, Doņecku un Harkivu, izrāviens uz Piedņestru. Tāpat “nav izslēgti mēģinājumi sagrābt teritorijas Baltijā”.

Turpināt lasīt

Paņēmis Krimu, Putins zaudēs Vidusāziju un Kaukāzu. Bayram Balci

24.03.2014
Balci ir vieszinātnieks ‘Carnegie’s Middle East Program’, kur viņa pētījums vērsts uz Turciju un Turcijas ārpolitiku Vidējos Austrumos, Vidusāzijā un Kaukāzā. Filosofijas doktors.
Pēc trim saspringtiem protestu mēnešiem Ukrainas prorietumnieciskajiem demonstrantiem izdevās gāzt prezidentu Viktoru Janukoviču, kura politika bija vērsta uz Krieviju. Šā tautas pacēluma iznākumā Krievija ar ieganstu aizstāvēt “apdraudētos” krievu iedzīvotājus, iegāja Krimā, un kad Krimas tautas vairākums referendumā nobalsoja par pievienošanos Krievijai (referendumu boikotēja ievērojama iedzīvotāju daļa), šo autonomo Ukrainas apgabalu anektēja.
Šī ir visnopietnākā intervence bijušā padomju republikā, daudz nozīmīgāka kā Krievijas militārā akcija Gruzijā 2008.gadā.

Turpināt lasīt

4.04.2014 Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi

Konference

Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī

Konferences tēma:
Tauta, kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos.
Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga ideoloģija, skaidri mērķi.

Turpināt lasīt

Pieņemiet to, vai brauciet prom! Kevins Rads

Kevins Rads, Austrālijas premjerministrs.

„Imigrantiem, nevis austrāliešiem ir jāpielāgojas! Pieņemiet to, vai brauciet prom! Esam noguruši no tautas satraukuma, vai nav aizvainota kāda persona vai kultūra. Mēs runājam angliski, nevis arābu, ķīniešu, krievu vai kādā citā valodā. Izejot no tā, ja vēlaties kļūt par daļu no mūsu sabiedrības- mācieties valodu.

Turpināt lasīt

Piķa bēres (un Krievijas; kā tas notiks). Livejournal

2014-03-23

Spriežot no (KF) Finanšu ministrijas iekšējās informācijas, nākošā gada budžets pašlaik tiek plānots, pamatojoties uz 1 eiro par 80 rubļiem. Skaitļi ir pavisam ticami: ES sankciju trešajā paketē, kas paredzēta ieviest vasaras vidū, ietverts embargo uz enerģijas nesēju importu no KF. Jau tagad Briselē notiek konsultācijas par Krievijas gāzes un naftas aizvietošanu, sākot ar Poliju un Vāciju.
Pašas pirmās sankcijas iezīmējās ar putiniešu uzvarošiem brēcieniem “nu, esat par vājiem uzvarēt enerģētisko superlielvalsti?” No otras nometnes atskanēja vīlušās balsis par “Rietumu vājumu” utt. Šķiet, ka gan vieni, gan otri saskaņā ar krievu maksimālismu un domāšanas autoritārismu nesaprot rietumu valstu darbības mehānismu – visas šīs nedēļas notika iespējamo izmaksu rēķināšana un tika veidots vienprātīgs lēmums.

Turpināt lasīt

Ukraina rāda, ka par smagām patiesībām liberāļi neatbildētu

Kurt Schlichter (Kurt Schlichter, veiksmīgs advokāts Losandželosā, Savienoto Valstu Karaspēka militārās koledžas maģistrs, pulkvedis, kalpojis Kosovā, Līča karā, kādreiz bijis estrādes komiķis)

24.03.2014

Varu droši saderēt, ka nākamais pašapmierinātais liberālais kretīns, ko dzirdēsit atkārtojam draņķīgo banalitāti par to, ka “īstenībai ir liberāla nosliece”, nedzīvo Ukrainā.
Atslēga liberāļu saprašanai ir apjēga, ka tie ir neuzņēmīgi pret pierādījumu.

Turpināt lasīt

Krievi kā problēma. Aleksejs Širopajevs

(Алексей Широпаев, dzejnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks. Krievijas Nacionālās demokrātiskās alianses līdzpriekšsēdētājs) 21.03.2014

Jau 2007.gada pavasarī, Tallinas vētraino notikumu ap “bronzas kareivi”laikā, es sapratu, ka apmēram tādu pat darbības shēmu, iespējams, Maskava lietos arī attiecībā uz Krimu. Atcerēsimies – kā Kremlis toreiz darbojās Igaunijā? Ļoti vienkārši: pēc iebraukta Kominternes scenārija, kas uzrakstīts pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā.

 

Turpināt lasīt

Putina personiskie riski pašlaik ir ļoti augsti. Sergejs Gurijevs

(Neņemos spriest, vai atbilžu autors ir “Neogorbačovs”, vai neoficiāls Putina vēstnieks rietumu pasaulē ar uzdevumu padarīt Krievijas problēmas par pasaules problēmām, vai sidrsskaidrs ekonomists. Iesaku lasīt un domāt. I.L.)
Sergejs Gurijevs (Сергей Гуриев) ir Krievijas ekonomiskās skolas rektors, ekonomisko zinātņu doktors, KF prezidenta Padomes zinātnes, tehnoloģiju un izglītības jautājumos loceklis un vairāku citu padomju loceklis. Davosas Pasaules ekonomiskā foruma uzņemts Jauno globālo līderu sarakstā) 20.03.2014 uzstājies Puškina namā (Pushkin House) Londonā ar lekciju par Krievijas ekonomikas nākotni. Slon (Vietne Slon.ru) publicējusi jautājumus un atbildes, kuras tikušas uzdotas Gurijevam pēc uzstāšanās. Turpināt lasīt

Skats no otras puses, jeb muļķis Putins nav. Meirs Bruks

(Versija par Putina domu gājienu, anektējot Krimu, un krievu reakciju. Reducēt Putina gājienus uz patmīlību, uz ko autors tā kā velk beigās, jau nu būtu vērtēt KGB skolu daudz par zemu. Tomēr lasīt un piedomāt noteikti ir vērts. I.L.)

22.03.2014

Daudzi ir sākuši karināt Putinam birkas – muļķis vai slims.
Tas nav profesionāli. Talmūda domāšanas veids māca pirms strīda uzsākšanas izprast pretinieka domu gājienu. Turpināt lasīt

Krievija-2020: Eiropas operāciju reģions. Džordžs Frīdmans

Džordžs Frīdmans (George Friedman) ir privātas izlūkošanas aģentūras Strategic Forecasting Inc. (http://www.stratfor.com/ ) dibinātājs un direktors. Kompānijas viceprezidents kontrterorisma un korporatīvās drošības lietās ir Freds Bārtons (Fred Burton).

21.04.2013

Eiropas operāciju reģions, protams, ir zona, kas tieši aptver Krieviju no rietumiem. Tur Krievija robežojas ar trim Baltijas valstīm (Igauniju, Latviju, Lietuvu) un divām neatkarīgām republikām – Baltkrieviju un Ukrainu. Visas šīs valstis ir bijušas vispirms Krievijas impērijas un pēc tam Padomju Savienības daļas. Aiz tām atrodas bijušo PSRS satelītvalstu josla – Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija. Savas nacionālās drošības pamatu nodrošinājumam Krievijai nepieciešams valdīt Baltkrievijā un Ukrainā. Baltijas valstīm šajā ziņā ir otršķirīga nozīme, tomēr svarīga. Turpināt lasīt

Kangars pie čekista. Nezināms autors

(Kas ir no sirds, tas ir labākais. Lapiņu ar šo “Jauna Lāčplēša” tekstiņu man rokās iespieda kāda kundzīte cienījamos gados no leģionāru gājiena, 16.03.2014 stāvot Karogu alejā pie Brīvības pieminekļa. I.L.)

Nevis tava lūgšana, cita lieta varētu

Tevi pie varas atstāt, paildzināt laiku:

Pērkona ticīgo – tādu nav daudz, Turpināt lasīt

Einārs Cilinskis: Drosme būt latvietim

Einārs Cilinskis, Latvijas Republikas pilsonis.

Zinot, ka šobrīd mediju telpā ir daudz diskusiju par nesvarīgo un maz – par svarīgo, sākšu ar nesvarīgo – ar skaidru atbildi uz jautājumu, vai es piedalīšos 16.marta atceres pasākumos un, galvenais, kāpēc es to darīšu.

Jau daudzus gadus esmu piedalījies 16.marta pasākumos, jo uzskatu, ka tautai, kas neciena savus varoņus, nav nākotnes! Kā Latvijas patriots, es nevaru rīkoties citādāk, jo arī manai dzīvei nav lielas jēgas bez Latvijas ar nākotni. Es godinu Latviešu leģiona karavīru piemiņu gan Lestenes brāļu kapos, gan gājienā pie Brīvības pieminekļa. Turpināt lasīt

Putins testē jaunu kara paņēmienu. Molly K. Mckew un Gregory A. Maniatis + “А pop-up war” “neokaru” spogulī un trauslais Dienvidukrainas pierobežas Miers. Georgijs Bjanovs

Runas par to, ka Putins uzvedas, it kā dzīvotu 19.gadsimtā, veido nepareizu priekšstatu par neseno notikumu nozīmi.

Putins nepavisam nav pārrēķinājies, viņš ir izvirzījis jaunus kara paņēmienus 21.gadsimtam, raksta ‘The Washington Post’.

Pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā, Putins ir daudzus mēnešus tērējis tradicionālā kara aprīkojuma izkārtošanai. Viņš ir atjaunojis dzelzceļus un automaģistrāles, lai pēc tam viegli pa tām pārsviestu tankus un karavīru tūkstošus. Kara lidmašīnas viņš ir nosūtījis pie Gruzijas robežām. Viņš ir arī laidis darbā valsts propagandas ieročus, lai nojauktu izpratni par to, kas tieši ir šo karu sācis.

Bet nacionāla mēroga kara ietvars tagad Putinu vairs neierobežo. Turpināt lasīt

Krima: Putins pret Īstenību. Timotijs Snaiders

(Nekas nav vienkāršs šajā pasaulē. Kādreiz nenotikušās Atmodas laikos man kāds kora biedrs borēja, cik labākie pasaulē ir padomju čekisti – obligāti ar daudziem diplomiem uttutjpr. Putins nešaubīgi ir spējīgs zellis, un Krievijas politika nupat ir nepajokam iznākusi uz skatuves kā neslēpti čekistiska, var teikt arī – rašistiska. Nevar noliegt, Putins virtuozi likumīgo zagļu stilā spēlē uz rietumu demokrātijas, vārda brīvības, brīvās naudas drukāšanas, pasaules varas utt. perversijām, uz žīdu klātesamību visos satricinājumos, kā arī ir izvēlējies brīdi, kad rietumi vēl ir visvājākie. Arī Ukrainas, nedz Latvijas nākotne nav vienkārša, tomēr Krievijas apkampienus nenovēlu pat krieviem. Labā ziņa ir tā, ka Rietumi un latvju liberālkomjaunieši beidzot varbūt sāks blisināties, kas tad ir tas invazīvais koloniālisms, kas tad tā starptautiskā nekaunība, un ko tad provocē pretimnākšana Krievijai. I.L.)

(Timothy Snyder, March 7, 2014)

Šī ir trešā daļa no Timotija Snaidera rakstu virknes par Krievijas ideoloģiju un Ukrainas revolūciju. Iepriekšējie raksti analizē Kremļa Eurasian ideology un tās propaganda about the Kiev uprising.

Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un tās okupācija ir postoša Eiropas miera laika kārtībai. Turpināt lasīt

Vēlreiz par tēmu – „KAS IR FAŠISMS?” Susejietis. + Fašisms kā paraugs sabiedrībai ?Vienotība sinonīms… Šovenisms kā nacisms. FB Antiglobālisti

Ar šādu jautājumu virsrakstā gan riskēju sevi nostādīt tādā kā aprobežota  nezinīša lomā.  Tomēr riskēšu un  pievērsīšos  fašisma pirmsākumiem.
Termina „fašisms” pirmsākums  būtu meklējams senās Romas valsts varas laikos. Par fašinām dēvēja ar ādas siksnām pārsietus zaru/nūju saišķus. Šādā saišķī bija iemontēts kara cirvis. Šāda Fašina simbolizēja varu, varu pār citiem kā arī tiesības sodīt. Ceremonālajos pasākumos pa vienai fašīnai uz pleca nesa  īpašas amatpersonas – liktori. (Manuprāt, izcelsme ir vēl senāka, saistīta ar Romas pirmskristietības laika Mitras kulta priesteru svēto žagaru saišķi – Avestas ‘barəsman’ jeb persiešu ‘barsom’. I.L.)
Padomju laikos ar šo terminu piebārstīja mācību grāmatu lapaspuses,  periodiskos izdevumus, kino utt. Turpināt lasīt

Viedoklis: Putins plāno ‘Padomju Savienības apgriezto versiju’. Ulrihs Špeks

Ulrihs Špeks (Ulrich Speck), ‘Carnegie Europe’, īpaši CNN

03.03.2014 @uli_speck

Raksta uzsvērumi

  • Ukrainā uz spēles ir ne vien Krimas nākotne, bet pasaules nākotne
  • Maskava Ukrainas suverenitāti nekad nav akceptējusi un uzskata, ka Ukraina atrodas tās darbības laukā
  • Putina plašais plāns ir izveidot “Padomju Savienības apgriezto versiju” ar Ukrainu kā tās stūrakmeni
  • Rietumiem ir jāizšķiras, vai pieņemt Krievijas noteikumus Turpināt lasīt

Suverenitātes problēma. Vai pasaules valsts ir neizbēgama? ISN, ETH Zurich

Pirms definēt PSRS ieceļotāju statusu Latvijā Lisabonas līguma kontekstā mēs aicinām to izdarīt pirmām kārtām 1949.g. 12. augusta Ženēvas konvencijas (http://likumi.lv/doc.php?id=61344 ) kontekstā. Tāpat aicinām balstīties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1983. un 1987. gada lēmumiem, kuros aplūkota PSRS piespiedu migrācija Baltijas valstīs un aicināts izskatīt šo jautājumu ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā.” (Par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politiku. Atklāta vēstule Sarmītei Ēlertei. Edvīns Šnore)

Vēl vairāk, šāda problēma ar vienas no vietējām mazākumtautībām un tās tiesību definīciju pati ir ļoti selektīvs starptautisko tiesību un līgumu lietojums: Turpināt lasīt

Ilarionovs: nedēļas laikā Krievija uzsāks totālu spiedienu uz Ukrainu. Gordonua.com

31.01.2014

Jau februāra pirmajā pusē Krievija sāks totālu spiedienu uz Ukrainu, kura mērķis ir Maskavas pilnīgas kontroles nodibināšana pār šo valsti.

Par to paziņoja Vladimira Putina bijušais padomnieks, pazīstams ekonomists, Krievijas “Solidaritātes komitejas ar Maidanu” dalībnieks Andrejs Ilarionovs (Андрей Илларионов).

Pēc viņa ziņām, Kremlī tiek izstrādāti trīs iespējami scenāriji, viens no tiem ir pilnīgas kontroles pārņemšana pār visu Ukrainu. Turpināt lasīt

Ceļš uz 1940. gada 17. jūniju: meli, viltus, lētticība. Ainars Lerhis

Ainars Lerhis, vēstures zinātņu doktors

Baltijas valstu inkorporācijas mērķtiecīgu sagatavošanu uzsāka padomju specdienesti jau 30.gados, izmantojot savus specdienestus un diplomātiskā dienesta iespējas. Stratēģiski svarīgās valstīs (PSRS pievērsa pastiprinātu uzmanību kaimiņvalstīm un lielvalstīm: Lielbritānijai, Francijai, Vācijai, Japānai, Polijai, Rumānijai, Somijai un Baltijas valstīm) NKVD, Sarkanās armijas Ģenerālštāba izlūkdienests GRU un Kominterne iesūtīja profesionālus izlūkus un vervēja šo valstu iedzīvotājus.

Turpināt lasīt

NACIONĀLISMS UN MARKSISMS. Miķelis Valters 1914.

(100 gadi latviešu nacionālisma vēsturē… Tagad šis raksts sauktos tā: ‘Nacionālisms un neoliberālisms’.

Tas nav joks, Kārļa Marksa (Karl Herschel Marx) mācībai (šķira pār nācijām) un neoliberālismam (tirgus pār nācijām) acīmredzami ir daudz kopīga. Nomainiet šajā rakstā jēdzienu ‘marksisms’ ar ‘neoliberālisms’, un būsit visai pārsteigti. “Pasaules valdnieka” ideja atkal ir dzīva un atvasinās arvien rafinētāka. Turpināt lasīt

Iznīcināšanas tehnoloģija. Jevgeņijs Goržalcans

(Te ir stāsts par mūsu laikmeta strupceļu, par brīvības vanckaru neoliberālismu. Palīdzēs apjēgt kas ir kas; izlasiet noteikti. Ja tāpat kā es šausmināties par manipulācijām ar cilvēktiesību, nacionālisma, okupācijas, kolonistu, minoritāšu, atbrīvotāju utml. Jēdzieniem. Noteikti atpazīsit kādus mūžīgos personāžus no Latvijas Saeimas un kādus ‘…-logus’, kam brīvākā pieeja ēteram. Raksta autors ir Jevgeņijs Goržalcans (Евгений Горжалцан), Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāte, krasais žurnālists.)
Turpināt lasīt

Septiņas iesvētīšanas pakāpes. Ņina Bednara

 (Kā tas sanāca, ka kristietība godavārda kultu nomainīja nevis papildināja? Vai tāpēc, ka godavārds jau bija nodeldēts, vai – ka Jēzus mācību pārpirka Romas politiskā vara?)


Ar kristietības kā valsts reliģijas atzīšanu ir sācies pagānisko dievu noriets. To bijusī varenība ir izsīkusi. Feniķiešu, ēģiptiešu un persiešu dievības, kas godātas līdzīgi kā oficiālais romiešu panteons, ir aizgājušas pagātnē. Ar laiku pagānisms ir kļuvis par vēsturi, bet tā svētumi grezno muzeju kolekcijas. Seno dievu vārdi no nebūtības ir atgriezušies vien 19.gadsimtā, pateicoties arheologu pūliņiem. Tajā laikā pasaule sev no jauna atklāja kādreiz vareno persiešu dievu Mitru. Bet neuzvaramā Saules dieva altāri atkal ieraudzīja gaismu.

Turpināt lasīt

Tālīni latviešu gara radinieki

(Skatiet arī

Tālīni latviešu gara radinieki. Pērkons Rigvedā ~3000g.pr.m.ē.

https://tencinusarunas.wordpress.com/2015/10/20/talini-latviesu-gara-radinieki-perkons-rigveda-3000g-pr-m-e/

Tālīni latviešu gara radinieki – Otrējie kūri. Buddha Prakash + Kalašu (kauravju?) reliģija. M. Witzel

https://tencinusarunas.wordpress.com/2015/09/30/uttarakuru-kuru-sakotneja-migracija-buddha-prakash/ )

 

Pamira zoroastrisms. Aleksejs Pastuhovs

Par ko ir runājis Zaratuštra? Vai viņa sākotnējā mācība bija tas, ko redzam ortodoksālajā zoroastrismā?

Atbilde uz šo jautājumu, šķiet, nav vienkārša. Ne viss šajā ziņā ir vienkāršs un viennozīmīgs – ir virkne netiešu ziņu, kas liecina, ka blakus zoroastrisma “priesteru” versijai ir bijusi arī cita, “tautas” versija. Turpināt lasīt

Mitraisms un kristietība. Pāvels Globa, V.Toporovs

(Ne jau kristiešu, tas ir, sevis kacināšanai tulkoju šo rakstu. Vai tad Jēzus mācība nav žīdu atraidīts mitraisma atvasinājums žīdu atbrīvošanai no izredzētības/plika materiālisma pretrunas? Vai tad kristietība nav no mitraisma atvasinātās Jēzus mācības piekabinājums jūdaismam, ko politiskos nolūkos pārtvērusi Romas impērija?

Bez mazākās ironijas ļoti ceru, ka mēs, dabas bērni latvieši, vēl atpazīsim un uzspodrināsim Saules dieva Mitras skaldni kristietībā, ar to atgūstot gaismas un godaprāta apjēgu. Mans tulkojums virsrakstam:

JĒZUS MĀCĪBA KĀ MITRAISMA ATVASE UN KRISTIETĪBA KĀ MITRAISMA PLAĢIĀTS.)

Turpināt lasīt

Indoirāņu mītoloģiskā tradīcija un irāņu klejotāju vērtību orientieri. I.I.Moskaļenko

Skitu, saku un sarmatu mītoloģijas pētījumos galvenie avoti joprojām ir vien antīko autoru rakstiskie vēstījumi, kas ir saraustīti un nepietiekami autentiski attiecībā uz tajos aprakstītām tradīcijām. Klāt nenākot ziņām no jauniegūstamiem rakstītiem avotiem, zināšanu paplašināšana īstenībā notiek, pētot vienlaicīgas un dažādlaiku saiknes esošā mītoloģiskā mantojuma ietvaros.

Turpināt lasīt

Patiesības mīlestība senajā Irānā. Stenlijs Inslers

(Iztēlojies, ka nomauc Patiesības Dievam ādu, piebāz to ar naudu, un tev būs neoliberālās Latvijas tiesiskums. Tagad, kad dievs un patiesība mūsos ir iztukšīti, iesaku pakāpties dažas tūkstošgades atpakaļ un padomāt par attīstības jēgu. I.L.)

Hērodots, grieķu vēsturnieks, dižā Senās Irānas valdnieka cara Dārija laikabiedrs, savā izcilajā darbā ‘Vēsture’ ir rakstījis, ka persieši patiesību vērtē augstāk par visām lietām.

Ar milzīgu cieņu viņš piemetinājis – persieši uzskata, ka nav likumīgi pat runāt par kaut ko, ko nav likumīgi darīt, un ka atbilstoši viņu priekšstatiem vislielākā kauna lieta pasaulē ir melot. Šī patiesības godāšana seno irāņu vidē tiešām ir bijusi viņu visredzamākā īpatnība, un visā šīs zemes vēstures gaitā nav bijis neviens tur iebraucis vai dzīvojis ārzemnieks, kurš nebūtu vislielākajā mērā bijis pārsteigts par mīlestību un cieņu uz patiesību šajā zemē. Cauri gadsimtiem grieķu, ķīniešu, indiešu, arābu rakstos šī patiesības mīlēšana un cieņa bijusi minēta neskaitāmas reizes kā varbūt visizcilākā visu irāņu iezīme.

Turpināt lasīt

Par saules, uguns, ūdens un liktens kultu Vidusāzijā. Ternovaja G.A.

PAR AVESTISMA VĒSTURI DIENVIDKAZAHIJĀ UN SEPTIŅUPĒ (DIEVI, TEMPĻI, RITI)

Dienvidkazahijas un Septiņupes (Žetisu, Жетысу) iedzīvotāju ideoloģijā ir saglabājušās daudzas bronzas laikmetā aizsākta un izveidota pasaules uzskata iezīmes. Neraugoties uz pastāvīgi mainījušos iedzīvotāju etnisko sastāvu, tur izveidotais lopkopju un lopkopju-zemkopju saimniecības veids nekad nav pilnīgi atrāvies no iepriekšējo laikmetu tradīcijas. Reliģiskais pasaules uzskats ir izpaudies kulta objektos, ritu jomā, mākslinieciskajā daiļradē. Turienes materiālā kultūra liecina par reliģisku tradīciju pastāvēšanu, kas saistītas ar Rigvēdas un Avestas (/əˈvɛstə/ ir zoroastrisma svēto tekstu sākotnējais krājums, kas sarakstīts avestas valodā) priekšstatiem, kas tur izsekojami līdz 12.gadsimtam. Turpināt lasīt

Rietumi, panesiet mūs uz rokām. Valerija Novodvorska

(Novodvorskai ir asa un trāpīga mēle. Nesaku, ka viņa te izteikusi visus klupinājumus Ukrainas, arī Latvijas neatkarības ceļā, drīzāk viņa runā par rietumnieciskošanu, noklusējot uzminiet, ko, bet ir vērts lasīt. I.L.)

13.12.2013

Izaugušas, pilsoniski nobriedušas un atbildīgas tautas savās likstās un sakāvēs vaino sevi. Bērnišķas sabiedrības, izlutinātas verdzībā, kur dabū pātagas, bet gadās arī prjaņiki par velti, visā vaino svešo onkuli.

Turpināt lasīt

Vajātas tautas mātes lūgsna.

(Lemki ir vajāta mazskaitlīga kalniešu tauta valstu robežu sadalītajā Galīcijā, kas pārcietusi deportācijas un joprojām cer atdzimt. Lemki ar boikiem, sauktiem arī par baltajiem serbiem un baltajiem horvātiem, pagāniem, ir radniecīgi rusīniem (nejaukt ar krieviem). Īpatni ar samērā lielo (11,3%) I mitohondriālās (māšu) haplogrupas procentu salīdzinājumā ar apm. 8,5% Kurzemē, kas arī Eiropā ir relatīvi augsts. I haplogrupa ceļojusi caur Kaukāzu un Balkāniem pa vienu ceļu ar W haplogrupu (kurdiem, svāniem).) Turpināt lasīt

Latvijas Satversme un suicidālā demokrātija. Ivars Līdaka. Izvirtīgā demokrātija. Mark W. Hendrickson, 31.janv., 2010

Remember, democracy never lasts long. It soon wastes, exhausts, and murders itself. There never was a democracy yet that did not commit suicide.”. John Adams.

 

Atcerieties, demokrātija nekad nav ilgstoša. Drīz vien tā sevi izšķiež, izsmeļ un nonāvē. Nekad nav bijusi demokrātija, kas nebūtu izdarījusi pašnāvību. Džons Adamss. Turpināt lasīt

Ķīnas oficiālā preses aģentūra aicina veidot jaunu rezerves valūtu un jaunu pasaules kārtību. Tyler Durden

(Latvija starp Bilderbergu un Pekinu. Kas liedz to izgaismot “brīvajai” neoliberālajai Latvijas galma presei?)

 

http://www.zerohedge.com/ ievietojis Tyler Durden 10/13/2013

Pieņemsim, ka tā ir sakritība, ka dienā, kad mēs uzrādām Ķīnas nerimstošo apetīti (demonstrate China’s relentless appetite) pēc zelta, ko veicina tas, ko mēs un daudzi citi uzskatām par šīs valsts vēlmi iegūt iespēju, kad pienāks laiks, iepirkt ar zeltu garantētu valūtu, nupat Ķīnas oficiālajā preses aģentūrā Xinhua ir parādījies rakstnieka Liu Chang ne-redakcijas viedokļa raksts, kurā viņš pasludina “ASV fiskālo bankrotu, kas garantē deamerikanizētu pasauli”

Turpināt lasīt

Hambo Lamas Itigelova vēstījums savai tautai

(Dzimis 1852.gadā. 1927.gada vasaras sākumā, pretojoties Staļina spiedienam nodot nemirstības noslēpumu, 75 gadu vecumā noskandējis pats sev ‘Laba vēlējumus aizejošajam’, saskaņā ar viņa norādījumiem apbedīts koka šķirstā. 1955.gadā 103 gadu vecumā saskaņā ar viņa norādījumiem izņemts no šķirsta stāvokļa novērtējumam un izrādījies esam ar dzīvām ķermeņa šūnām. Pašlaik joprojām atrodas tajā pat, it kā anabiozes stāvoklī. Skat.arī http://tencinu.wordpress.com/2013/10/14/g-n-petrakovica-hipoteze-hambo-lamas-itigelova-anabioze-vai-nemirstiba-un-citi/)

  Turpināt lasīt

NACIONĀLĀS VALSTIS NEOLIBERĀLĀS GLOBALIZĀCIJAS LAIKMETĀ. JURIJS GRAŅINS

(Atļaujos paziņot, ka globalizācija latviešiem uzbrūk tieši tikpat graujošā mērā kā komunisms. Kā komunisms bija “tā kā gandrīz kristietība”, tāpat neoliberālisms ir “tā kā gandrīz brīvība”. Abas ir noziedzīgi utopiskas, mānīgas slaucamo iedzīvotāju vienādošanas programmas, neprātosim šeit, kā interesēs. Nebija vēl norimusi trešā atmoda, kad, īpaši latvju intelektuāļi, alkatīgāko naudas taisītāju saukļa “Eiropa mūs nesapratīs” dzīti sāka kāpt uz neoliberālisma grābekļa. Un turpat mīcāmies vēl šobaltdien.

Atceroties, kā pats jaunībā vēkšķēju līdzi “vairākumam”, ka nav ko apraudāt komunistu nograuto pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem Cēsu galvenajā laukumā, jo, lūk, “tur jau vairs neko nevar darīt”, man ir grūti nosodīt tā saukto sorosītu līdzskrējējus (atšķirība tomēr ir, jo manā apziņā pat nebija brīvas Latvijas jēdziena), tomēr vismaz mēģinu arī šeit sniegt informāciju, un tas pašlaik kaut vai ārpus “eiropejiskajām akadēmiskajām aprindām” ir iespējams.

Jāņem vērā, ka arī šis raksts ir no operas “tāds tādu sunī”; tas nebūtu daiļrunīgs, ja Krievija pati būtu globalizātora lomā. I.L.)

 (Гранин Юрий Дмитриевич, dz.1950.g. Noriļskā, filosofijas zinātņu doktors, 2008.gadā disertācija ‘Глобализация и национализм: история и современность. Социально-философский анализ’, ИФРАН.)

Lai gan vārds ‘globāls’ divās galvenajās nozīmēs 1 ir lietots jau vairākus gadsimtus, zinātniskā apritē vārds ‘globalizācija’ tika ieviests tikai 1961.gadā 2 un kopš tā laika līdz pat 1980.gadu sākumam kā īpašs vispārīgs priekšstats nav lietots. Tas, ko vēlāk daudzi sāka saukt par globalizāciju, sākumā futoroloģijas buma vilnī K.Gelbreita, Z.Bžeziņska, P.Drakera, E.Toflera, D.Bella un citu darbos tika interpretēts kā cilvēces gaidāmā pāreja uz “jauno rūpniecisko”, “informācijas”, “tehnotrono” jeb “postindustriālo” sabiedrību, kas pamatojas zinātniski tehniskajā attīstībā un “pasaules kapitālisma sistēmas” ekspansijā, ko planētas mērogā kavē PSRS un “pasaules sociālisma sistēmas”pastāvēšana. Turpināt lasīt

Putins ir maigi licis “pasaules žīdu kopienai” manīt, ka var atvērt “Pandoras lādi” … Ja kāds nav pamanījis… Antons Blagins

(Raksts apcer Krievijas prezidenta Putina mājienu Krievijas žīdu organizācijām “…pirmā padomju valdība. Un 80-85% no tās bija žīdi…”, kā arī Putina paziņojumu Pēterburgas Starptautiskajam ekonomikas forumam par pagriezienu Krievijas ekonomikā, secinot, ka “vēstures svārsts ir sācis savu kustību otrā virzienā”.

Par ekonomikas reformām nezinu vērtēt, izskatās varbūt efektīgi. Katrā ziņā “ievedīs valsti pastiprinātā attīstībā un atsaistīs to no Dolāru sistēmas” skan daudzsološi. Turpināt lasīt

Konfidenciāls dokuments globālās finanšu krīzes centrā. Greg Palast

Greg Palast

22.08.2013

(Raksts angliski ir http://m.vice.com/en_uk/read/larry-summers-and-the-secret-end-game-memo Dokuments .pdf ir http://www.gregpalast.com//vulturespicnic/pages/filecabinet/chapter12/Geithner_Summers%20Memo.pdf )

Kad kāds mazputniņš šo “Gala Spēles” zīmīti iemeta man pa logu, tās saturs bija tik sprāgstošs, ka es pat nespēju noticēt.

38dd29b49fd353c2eb919c753b983cf5

Dokuments (24.11.1997) apstiprināja katra sazvērestības teoriju apmātā fantāziju: 1990. gadu beigās ASV Finanšu ministrijas amatpersonas ir slepeni sazvērējušies nelielā baņķieru lielo vīru intrigā noārdīt planētas finansiālo regulāciju. Turpināt lasīt

Slēptais atklājas: Bilderbergas sazvērestības teorija par oficiālu vēsturi pārvēršas vienā naktī. Advaita Mihai Stoian

(“… liela(āka) krīze virzībā uz pasaules valdības dibināšanu viņiem vienmēr ir viegli izraisāma. Viņi rēķinās ar faktu, ka ļaudis šo lēno līgano virzību nepamanīs, un viņiem izdosies viņu pasaules varas sagrābšanas plāns, pirms jel kāds ieskandinās trauksmi. … demokrātijas ideju tie ir izmantojuši tikai kā “opiju masām”, nevis tiešām plānojot lietot tās pamatlikumus attiecībā uz sevi. … Tāpēc no ikviena no mums ir atkarīgs, vai nu iemūžināt šo masveidīgo iedvesto snauduļojošo verdzību, vai mosties TAGAD bez kādas vilcināšanās.”

Turpināt lasīt

Postkoloniālisma Sindroms un Identitāte Latvijā. S.Ankrava

(Šis referāts izskanēja Latvijas Psihoterapeitu asociācijas rīkotajā konferencē.

Autors: Sigma Ankrava, Prof., Dr. h. philol. (06.06.2002.)

Mūsdienu globalizācijas skartajā pasaulē identitātes apzināšanās un saglabāšana ir viena no aktuālākajām problēmām. Tā skar gan veselas valstis gan atsevišķu indivīdu. Valstis šim nolūkam rada attiecīgus institūtus un algo augsta līmeņa reklāmas speciālistus. Cilvēkam ar šo problēmu jātiek galā pašam jau no senseniem laikiem.

Īzzini sevi!” sludināja senie grieķi un orienta filozofi. Un tomēr cilvēks, ko no viņa anonīmās eksistences izcēla un par indivīdu salīdzinoši nesen padarīja renesanses humānisma ideoloģija, modernajā pasaulē atkal riskē pazaudēt savu identitāti. Latvijā abas šīs problēmas – valsts identitātes un cilvēka identitātes jautājumi ir vienlīdz aktuāli un savstarpēji saistīti. Tāpēc tie nav aplūkojami atsevišķi viens no otra.

Latvija dzīvo postkoloniālisma situācijā, tomēr gan mēs paši, gan citi par šo jautājumu runājam maz (2). Turpināt lasīt

“Padarīt SVF par pasaules finansiālas pārvaldības institūciju.” Dominiks Stross-Kāns, 31.07.2013

(Intervijā ir skartas tādas lietas kā politiķu laiku atgriešanās, globalizācija kā karš, Eiropas federācija, pieauguma sabiedrība, ES restarts no nulles, ofšoru neizbēgamība, parādu restrukturizācija, daudzpusīguma politika, Krievijas iesaiste, tehnoloģiju draudi un pasaules vara.)

Bijušais Starptautiskā valūtas (monetārā) fonda izpilddirektors Dominiks Stross-Kāns, kurš dēļ skandāla ar apvainojumiem seksuālā uzmācībā zaudējis ne vien amatu, bet arī izredzes izvirzīt savu kandidatūru par Francijas prezidentu, arvien biežāk parādās Krievijā. Vasarā viņš ir pieņēmis piedāvājumu iekļauties Krievijas Tiešo investīciju fonda un Viskrievijas Reģionu attīstības bankas uzraudzības padomēs. Sniedzot interviju ITAR-TASS, Dominiks Stross-Kāns ir stāstījis par savu jauno darbu, cīņu ar krīzi SVF vadītāja amatā un par pasaules ekonomikas izredzēm.

Turpināt lasīt

Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija. Arturs Priedītis. Izvilkums

(Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša intervijas izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris) beigu daļa. No vietnes ‘Tautas forums’; http://www.tautasforums.lv/?p=4961 Viens citāts no šā izvilkuma:

“Lakoniski sakot, tiek demontētas ne tikai nacionālās valstis un to kultūra, bet pat atsevišķas civilizācijas, ko mēs šodien redzam Lielajos Tuvajos Austrumos. Tiek sagrauta kultūras iekšējā solidaritāte, nostiprinās naudas kults un sociāldarvinistiski stereotipi – izdzīvo stiprākais. Tiek krasi samazināta iedzīvotāju spēja pretoties, pašorganizēties un attīstīties.”)

Vai runa ir par amerikāņu ģeopolitisko prognozi pēc PSRS sabrukuma?
– Jā, 90.gadu sākumā tāds bija ASV valdības stratēģiskās domāšanas etalons, kuru kritiski vērtē Stivens Manns. Valsts prezidents un citi augsti ierēdņi gudri sprieda par „jaunas pasaules kārtības veidošanu”. Turpināt lasīt

Atmodas trešā seja. Grigorijs Emanuila d. Lučanskis, visveiklākais nepieķertais noziedznieks pasaulē, visātrāk ‘uzvārījies’ cilvēks Eiropā (Ginesa rekordu grāmata).

(Gan jau esat manījuši, ka 3.Atmodai bez latviešu cerības uz tautas izdzīvošanas brīnumu un vietējo čekistu tieksmes nokratīt komunisma un Maskavas važas bija vēl kāda dimensija – zibenīgi akceptēts tabu pat žurnālistiem, nemaz nerunājot par ‘ekspertiem’ un ‘partiju sistēmu’ .

“A kto vi, kapitaļist iļi sociaļist? Ja Jevrei.” Primakovs, Kalmanovs, Kehmans, Kobzons utt utt. Baltijas valstīs kurators … skat. #4. https://www.youtube.com/watch?time_continue=3851&v=n6rgozEWL1U&feature=emb_logoTabu tāpēc, ka tās nagos bija cilvēku fiziskās izdzīvošanas krāns. Runa ir par vadāmo liberāldemokrātiju, vadāmo haosu, naudasnaudas totalitārismu, būtībā naudas taisītāju varu. Izcils tās pārstāvis, šķiet, ir neaizskaramais ‘latvijietis’ Grigorijs Lučanskis, naudas sātana ‘guru’, no kura mūsu vietējie IEAAAVV un viņu advokāti utml., šķiet, ir mācījušies kā nu spēdami.

Tālāko tekstu esmu papildinājis ar citiem  lejupkraujamā PDF failā: Jaunāko laiku vēsture. Klikšķiniet, lasiet, iesaku nokraut pie sevis un pa laikam pārlasīt)

Turpināt lasīt

Kas notiek?! Induļa Roņa versija ‘Baltijas jaunās brīvības cīņas Latvijā’.

(Mūžīgs kolaboracionisms, nesadarbība savējo starpā un pienākums glābt krievu tautu – vai tā ir latviešu tautas izdzīvošanas formula? Vai Dziesmu svētki to izturēs un vai tie kļūst labāki kā 1990.gadā?

Pārpublicēju Induļa Roņa darbu, jo būtu grēks noskatīties, ka tas tiek noklusēts kā daudz kas, skar tā saukto ‘Latvijas ceļu’. Latvijas ceļu gan kā partiju, gan kā manipulācijas stratēģiju un taktiku Latvijas PSR kolaborantu priekšpulku, pirmkārt, represīvo iestāžu darbinieku un padomju nomenklatūras cinisma un noziedzīgas visatļautības ievazāšanai it kā neatkarīgas Latvijas likumdevēja, izpild- un tiesu varā, kā arī privatizācijas priviliģijās. Kolaborācija un ‘sirdsapziņas svārstību koridora plašums’ nav un nevar būt vienkārša problēma, sevišķi apstākļos, kad nepakļaušanās noziedzīgam režīmam nozīmēja cilvēka un/vai viņa tuvinieku dzīvības vai veselības, bet karjeras jau nu noteikti, apdraudējumu. Savukārt, pusgadsimtu ildzis tautas, tās morāles un uzņēmības genocīds ir radījis apstākļus, kad vistīrākie cilvēki daudzmaz brīvā sabiedrībā ir nokļuvuši ar atrofētām analīzes, administrācijas un uzņēmības spējām.
Latvijas viltus elite izliekas nezinām, bet būtībā agresīvi noraida lustrāciju (šķīstīšanās rituāls; postkomunisma valstīs bijušās nomenklatūras un represīvā aparāta politiska attīrīšanās) kā kolaborācijas problēmas aspektu risinājumu.
Darba autora profesionālās, sadzīves un publicitātes problēmas, šķiet, ir sākušās 1993.gadā, beigām tuvojoties pētījumam par čekistu sarakstu. Skatiet izvilkumu no darba: “To LPSR VDK štata un ārštata darbinieku, čekas pakļautībā strādājošo prokuroru, tiesnešu, advokātu u.c. pilnu sarakstu, kuri bija piedalījušies represijās pret okupētās Latvijas civiliedzīvotājiem, grāmatas autors sāka sastādīt vēl 1993.gadā akadēmiskām un Ģenerālprokuratūras vajadzībām. 1998.gadā šo čekistu failu pabeidza autora oponenti Dr.hist Dainas Bleieres vadībā un izņēma no atskaitēm Latvijas Zinātnes padomei. … Kā ārlietu ministrs un Krievijas valdības vadītājs J.Primakovs centās iedzīvināt neonacistiskas tendences Krievijas Federācijas ārpolitikā – pielāgojot tai Ādolfa Hitlera tēzi, ka Vācijai ir tiesības aizstāvēt un pārstāvēt vāciešu intereses visā pasaulē.” Izskatās, ka I.Ronis ir vienīgais, kas Latvijā kaut cik pēta kolaborācijas un tās seku problēmu, kas īstenībā brēktin brēc pēc apjēgas un risinājuma. Nav jau jāpiekrīt katram viņa vārdam, minējumam un pieņēmumam (es, piemēram nedomāju, ka latviešu leģionāru upuri bija bezjēdzīgi un nemotivēti; nav viņu vaina, ka krievu neieņemto Kurzemi pēc Vācijas kapitulācijas nepārņēma antihitlerisko sabiedroto rietumu puse. Un nedomāju arī, ka nacionālisma jēdziena kropļotāju baram pietrūcis vēl viņš. Neko nezinu teikt par autora izteiktajām konkrētu cilvēku apsūdzībām, vien to, ka Latvijas dzīves kontekstā tās izskatās iespējamas), bet iepazīties ar viņa sniegumu mums būtu vērtīgi. Neticiet nevienam no tiem ‘politologiem, sociologiem, antropologiem un citiem -logiem’, kuri autora skartās problēmas “nav pamanījuši” vai “stāv tām pāri”.
Vēl daži izvilkumi:
“Politiski Latvijā  ir  izveidota pseidodemokrātiska  valsts  iekārta vadāmās  demokrātijas  formā,  kur  pilnīgi  antikonstitucionāli, aizkulisēs  valsts    faktisko pārvaldi ir  uzurpējusi  Nacionālās Drošības  Padome (NDP), kas  pārstāv  spēka  struktūras  un  kuru  vada Valsts  prezidents.   Praksē  likums par  valsts noslēpumu  tiek  nostādīts augstāk  par  konstitūciju.  Slēpjoties  aiz valsts noslēpuma vairoga — specdienesti gana deputātus,  deformējot  informācijas  plūsmu, kā Saeimā, tā  valdībā  (ar   specdienestu  slepenās  aģentūras  izveidi  ierēdniecībā  u.c.) – tā  nodrošinot  sev vēlamu lēmumu  pieņemšanu. … Taču vadāmajai  demokrātijai Latvijā  gluži nepiemīt  Sicīlijas Cosa Nostra raksturs.  Tā tika radīta, lai  pie varas  caur ķēķa  durtiņām varētu  atgriezties  vecā padomju  nomenklatūra, dēliem un nu jau  arī  mazdēliem  nomainot  tēvus un vectētiņus.  Taču  tradicionālā  padomju  nomenklatūras  mazspēja  realizēt  pragmātisku  tautsaimniecisku  politiku arī biznesmeņu un baņķieru statusā, kļūst  jo brīdi acīmredzamāka, pieaug kritika un konkurences spiediens, kā no apakšas, tā īpaši no Rietumiem, tāpēc šajās, šodien Latvijā valdošajās, aprindās  valda nervozitāte un izejas meklējumi, kas var radīt dažu labu pārsteigumu vistuvākajā nākotnē. … Īsi pirms savas dabiskās nāves nedabiskos apstākļos I.Ķezbers paguva grāmatas autoru brīdināt, ka  KGB/VDK 5.pārvalde ir atjaunojusi pagrīdē visas organizatoriskās struktūras, tā kā bija arī kam izplatīt šāda tipa apmelojumus.”)

Turpināt lasīt

Draudi valsts drošībai, kurus Latvijas amatpersonas nesaskata. Ligita Leja

Esam sagaidījuši bijušās interfrontistes Tatjanas Ždanokas uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirmo reizi cilvēktiesības tik klaji tiek izmantotas pret Latvijas nacionālajām interesēm.
Ārzemju presē par Latviju nejauši parādās pārsvarā negatīva informācija, galvenokārt – par krievvalodīgo cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Latviju rāda kā zemi, kur ir problēmas ar demokrātiju. Bet pirms 10-15 gadiem attieksme bija gluži cita – pasaules ietekmīgākie mēdiji rakstīja par latviešu tautas drosmīgo cīņu pret komunistisko totalitāro režīmu: sirdsapziņas cietumnieku ciešanām padomju gulagos, „Baltijas ceļu” 1989.gada 23.augustā, kad Molotova-Ribentropa pakta gadadienā Baltijas valstu tautas sadevās rokās protesta akcijā, pasaule ar aizturētu elpu sekoja 1991.gada barikāžu dienu notikumiem Viļņas un Rīgas ielās. Pienācis laiks analizēt attieksmes maiņas cēloņus.

Turpināt lasīt

Nelaidiet citreiz garām Egila Levita priekšlasījumus.

Pat ja jūs neinteresē tēma, iegūsit priekšstatu par to, kā izpaužas pamatīgas zināšanas, izstrādāta nostāja, spēja lietas redzēt dažādos aspektos, saprāta pašdisciplīna.

Ja tēma interesē, bet zināšanas par to ir krājušās kā nu pagadās – un tas ir mans gadījums – iegūsit jau vairāk.

Biju, paspējot starp talkošanu, uz diviem priekšlasījumiem pēc kārtas:

– Latvijas tiesiskās iekārtas 20 gadi: starp jābūtību un realitāti (26.04.2013 Valsts administrācijas skolā);

Eiropas Savienības nākotne- valstu savienība vai federācija? (27.04.2013 Juridiskajā koledžā).

Kas man aizķērās (tie nav citāti)?

Turpināt lasīt

Jāuzsāk Satversmes preambulas izstrāde. E.Levits

… Vienotība uzklausīja Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja (Egila Levita) piedāvājumu Satversmes preambulā ietveramajiem principiem un pauda tiem atbalstu. Satversmes preambulā rosināts:

– definēt latviešu nāciju kā Latvijas valsts dibinātāju,

– valsts pamatu un jēgu, skaidri nosakot arī Latvijas valsts raksturu, virsuzdevumus un darbības principus, kas iever

– mērķi veicināt sabiedrības labklājību,

– latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību demokrātiskā, tiesiskā, sociāli atbildīgā nacionālā valstī.

Turpināt lasīt

Skats uz Baltijas kolonizāciju no malas, pasaules kontekstā. Ph.Dr. Jonathan Otto Pohl. 2011-2012

(Atlasīju Ganas universitātes Vēstures departamenta lektora Jonathan Otto Pohl, Ph.D. (School of Oriental and African Studies, University of London), jopohl@ug.edu.gh rakstus un polemiku, kas mums var palīdzēt gan vērtēt, cik nezinoši/negriboši zināt par Baltijas tautu stāvokli ir ‘rietumi’, gan ka ir zinošie, gan arī atjaunot mūsu pašu krietni izskaloto apziņu un pašapziņu, gan piedomāt par nākotni. (Skat.arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/04/12/no-invaderu-kolonialisms-teoretisks-apskats-lorenco-veracini-2011/ ; https://tencinusarunas.wordpress.com/2012/02/11/par-baltijas-valstim-postkolonialisma-gaisma-karlis-racevskis/ ) I.L.)

 

Koloniālisma problēmas. 18.05.2011

Turpinās senas debates par to, vai PSRS ir bijusi impērija un pārvaldījusi kā kolonijas Vidusāziju un citus apvidus ārpus etniskās Krievijas centra.

Turpināt lasīt

INVADERU KOLONIĀLISMS: teorētisks apskats. Lorenco Veračīni, 2007

(Izlasīsit, un domāsit, ka raksts ir pesimistisks, un Latvija nav kolonizēta. Ak vai, padomājiet vēlreiz. Stāvoklis ir tiešām kritisks, tomēr identificēta problēma jau ir pusproblēma. Latviešu un PSRS okupācijas laika radīto pro-Krievijas iedzīvotāju (un pārliecību, kā rāda balsojums par krievu kā valsts valodu) skaitliskā attiecība (skat. arī Ritvara Eglāja https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/04/07/tris-svarigi-jautajumi-par-partautosanu-kadam-jabut-latviesu-ipatsvaram-lai-ritvars-eglajs/ ) un spēku samērs, kur liela nozīme Krievijas tiešam un netiešam spiedienam, kā arī ‘globālistu; tā sauktajam liberālismam jeb liberālanarhijai (skat., piemēram, https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/01/22/meklejot-valsts-antiideologiju-bilderbergas-pasaules-vara-totals-globals-unificejoss-naudas-materialisms-pret-nacionalo-daudzveidibu-un-vertibam/ ), ir vairāk kā kritisks. Parēķiniet, kas paliktu pāri no Krievijas, kuras īstais vārds ir Invaderija, ja tā atlaistu visas invadētās tautas un teritorijas, un jūs sapratīsit, cik ačgārns saturs var būt jēdzienam ‘krievvalodīgo integrācija’, un cik noziedzīgs un sprādzienbīstams ir Eiropas/pašmāju nekrietneļu spiediens novilcināt dekolonizāciju, ignorējot starptautiskās tiesības. Un ņemiet un izsvītrojiet no visiem 4.maija Latvijas varas saražotajiem papīriem visu, ko var darīt citas valsts ietvaros, bet no atlikušā izžņaudziet ūdeni un salīdziniet ar Latvijas Republikas Satversmi…! Ja ir kāds ‘īpašs Latvijas ceļš’, tad tas ir Latvijas invaderu koloniālisma izbeigšanas ceļš, vēlams, cik iespējams cilvēcīgs. Domāju, ka Latvijas invaderiem un viņu pēcnācējiem ir jādod skaidru un pamatotu signālu par izšķiršanās, ja vēlaties gudrāku vārdu, bifurkācijas pēdējo pieļaujamo brīdi un jānodrošina palikušās nācijas saliedēšana un uzplauksme. Te būtu bijis un arvien vairāk ir, ko ar skubu darīt pagaidām vēl konjunktūrprogrammētajiem Latvijas sociālo, starptautisko un tautu tiesību, cerams, liepratējiem, nevalstiskajām organizācijām, visām valsts varām. Sadarbībā ar nemelīgiem pasaules zinātniekiem un varām.

Turpināt lasīt

Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai… . Ritvars Eglājs

22.03.2013.

2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos ļauj atbildēt uz trīs svarīgiem jautājumiem par pārtautošanu:

  1. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu;
  2. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā;
  3. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai apturētu pārkrievošanu.

Turpināt lasīt

«MĒS ATRODAMIES KARĀ». Elitas Veidemanes intervija ar Ritu Evu Našenieci

04.04.2013
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Elitas Veidemanes intervija ar starptautisku eksperti stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analītiķi, EDSO darbinieci no 1997. līdz 2005. gadam Ritu Evu Našenieci.
– 16. MARTA NOTIKUMI IR APLŪKOTI GAN POLITISKI UN VĒSTURISKI, GAN EMOCIONĀLI UN PRAGMATISKI. TAČU TIE NAV VĒRTĒTI NO TEHNOLOĢIJU VIEDOKĻA.
– Kad pie Brīvības pieminekļa pienāca leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens, atskanēja neizturami skaļš troksnis, kas tika raidīts no skaļruņiem. Bet skaļrunis ir psiholoģiskā uzbrukuma ierocis. Šo psiholoģiskās ietekmes ieroci izmanto arī militāriem mērķiem, gan raisot pūļa neadekvātu, tomēr iepriekš plānotu reakciju. Cilvēki, kas strādā policijā vai ātrās reaģēšanas vienībās, zina par šiem efektiem.

Turpināt lasīt

Atlases kritēriji kultūras attīstībai. Fransiss Heilighens + Kultūras atraktori. Dans Sperbers

(Rakstā ir runa par kultūras ideju daudzkāršošanas novērtējuma paņēmienu. Tostarp, kā man šķiet, latvju dainu, kuras taču ir īpaši atdarināmi uzvedības un attieksmes paraugi. Varbūt pat latviešu kultūras mantojuma kristalizācijā var noderēt.

Lai lasītājs neierobežotu sevi vien ar mīmiem, pievienoju Dana Sperbera rakstu par atraktoriem.

Skat.arī http://tencinu.wordpress.com/2013/03/08/latviskuma-atraktors-teodors-zeiferts-1865-1929/)

Atlases kritēriji kultūras attīstībai. Kas mīmu dara veiksmīgu? Fransiss Heilighens

Francis HEYLIGHEN, CLEA, Free University of Brussels, Pleinlaan 2, B-1050 Brussels, Belgium
E-mail: fheyligh@vub.ac.be
KOPSAVILKUMS. Tiek aprakstīta mīmu daudzkāršošanās kā četru – uzņemšanas, saglabāšanas, izpausmes un pārnodošanas – posmu norise. Tiek apspriests dažādu objektīvu, subjektīvu, starpsubjektu un uz mīmu centrētu atlases kritēriju iedarbīgums šajos dažādajos stāvokļos.

Turpināt lasīt

Kā radīt masveida sabiedrisku kustību. Sergejs Kurginjans

(Par masveida sabiedrisku kustību radīšanu stāsta Krievijas politologs, režisors, rakstnieks, analītiķis, zinātnieks un politiķis Sergejs Ervanda d. Kurginjans – sabiedriskās kustības „Laikmeta būtība” (Суть времени) līderis, politologs, starptautiska sabiedriska fonda «Экспериментальный творческий центр» (Центр Кургиняна) prezidents, teātra «На досках» režisors, fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts. Lasiet kritiski – atsaucas uz Antonio Gramši – itāļu marksistu, tomēr arī kultūras hegemonijas koncepcijas izstrādātāju.)

Turpināt lasīt

Partiju mēris. I.Līdaka

Vai ir iespējama nestrukturēta amorfa pasaules sabiedrība? Taisnība, visi cilvēki ir radinieki, bet kloni tie nav. Dabiski veidojies pasaules sabiedrības strukturējums ir tautas, kuras kā mantojumu un misiju nes cilvēces dzīvotspējas pieredzes dažādos apstākļos un daļēji arī ģenētiskā mantojuma daudzveidību. Tautas organizējas valstu veidā, kas arī ir dabiski.
Kas ir ar partijām?

Turpināt lasīt

«NRA» intervija par Tautas Varas Fronti

Elitas Veidemanes intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru NRA (internetā versija ir īsināta avīzes versija. Blogā publicēju arī par avīzē publicētā nedaudz pilnāku versiju)

Kad, neliešu kurināti, noliedzam un pat izsmejam tautas brīvības ideālus, kad, akli skatoties un kurli klausoties, liekam vienlīdzības zīmi starp valsti un varnešiem, kad pakļaujamies spēkiem, kas mūsu latvisko atšķirību mēģina iemīcīt eiropeiski viendabīgajā mīklā, veidojot ģenētiski stabilu mankurtu paaudzi, vienmēr atveras kāds cilvēks (cilvēki), kā teiktajā der ieklausīties. Tikko runāja komponists Imants Kalniņš, izsaucot gan atbalsta vētru, gan nolieguma krusu. Viņa sāpīgie jautājumi bija: kurp iet Latvija? Kurp ejam mēs?

Turpināt lasīt

‘Lielisraēla’ kā reliģiozi-finansiāls projekts visai cilvēcei. O.Četverikova

(Ļeņins laupīšanas ratos un ar vienlīdzības nedievu mutē, Hitlers tankā un ar pašdieva vārdu mutē. Un tagad žīdu diaspora zelta teļa mugurā un ar Jahves vārdu mutē. Acīmredzamais – neticamais? Lasot, lūdzu, nesatraucieties par vārdu ‘žīds’; segvārds ‘ebrejs’ ir daudz divdomīgāks un necienīgāks. Mums, gojiem jeb nežīdiem, kamēr dzerstamies, ķildojamies, esam melīgi, prātā kūtri un žīdu izgudrotajā liberastijā grimstoši, ir daudz, ko no Toras un Talmūda vadītajiem žīdiem mācīties. Protams, zelta teļa mugurā stikla kalnā viņi netiks. Tomēr, nekad jau neiztiksim ar draudiem tikai no Krievijas puses un nekad Eiropa nebūs tikai Eiropa un diez vai Latvija jebkad spēs atbrīvoties no meslu maksāšanas kādiem svešajiem. Mums tomēr būs jātērē resursi, skatoties uz pirkstiem arī Eiropai un žīdu ‘Pasaules Valdībai’ un raugoties, lai Latvijas politāksti nepārpīpējas ne Krievijas, ne viltotās naudas zālīti. Vienlaikus mums nav jāaplipinās ar žīdu pašapmānu un naudaspielūgsmi, nedz jāpazeminās līdz viņu nicināšanai. Mācīsimies no latviešu tautasdziesmām.
Saukļa “Caur sajukumu uz (mūsu) kārtību” ilustrācijai aiz sekojošā raksta piekabināju ‘nezinīša Sorosa’ teātra atreferējumu. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Par ko spriedīs Bilderbergas klubs 2011.gadā? O.N.Četverikova

(Skats uz Pasaules Valdību no austrumu flanga. Cik nu varu spriest, Latvijai ļoti vajadzēs gudrību ja ne viedību un ģenialitāti, lai saglabātu nacionālu valsti, tas ir, latviešu tautu, neļaujoties ne Rietumu, ne Austrumu, ne izkaisītajiem uzsūcējiem. Vai zinām, vai gatavojamies, vai mums vispār ir uzticamie, zinošie, atbildīgie un izdaerīgie? I.L.)

Tuvojoties Bilderbergas kluba sanāksmei San-Moricā, Šveicē 2011.g. 9-12.jūnijā iepazīstinām ar Bilderbergas kluba galvenajām vadlīnijām.
Sākoties pasaules finanšu-ekonomikas krīzei, rietumu savienības līderi uzstājīgi iedveš cilvēcei domu par to, ka NO ŠĀ SATRICINĀJUMA “PASAULE IZIES CITĀDA”. Lai gan priekšstats ‘atjaunotā pasaule’ turpina būt neskaidrs un izplūdis, galvenā ideja tiek iezīmēta pavisam skaidri: JA NEVĒLAMIES VISPĀRĒJAS JUKAS, TAD IR JĀIEVIEŠ VIENOTA “GLOBĀLA PĀRVALDE”.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Bilderbergas Pasaules Vara – totāls globāls unificējošs naudas materiālisms pret nacionālo daudzveidību un vērtībām.

Visu zemju naudaskalpi, savienojieties!

(Kad domājat un runājat par demokrātiju, tautas varu un Latvijas Republiku, atcerieties, ka demokrātija = lielās naudasnaudas vara + tautas manipulācija + demokrātijas piejaukums nenozīmīgākajās lietās. Runas par pilnīgu demokrātiju un vēlētāju atbildību ir droša blefa pazīme, īpaši ja to stāsta profesori un eksperti. Kā jau esat nojautuši, pasauli pārvalda nevis demokrātija, bet naudasnauda, tas ir, naudas spekulanti jeb naudas mijēji. Protams, labi ir, ka ne lielā nauda, ne mēs nomināli neesam Kremļa nagos, un ka PSRS slaidi sabrukt palīdzēja arī Bilderbergas Klubs, bet vēl labāk ir, ja vēl kaut cik labāk zinām, kā kas notiek, un kā to sūdu maisa. Tulkoju, lai izlasījušie mazāk akli ticētu un nepaļautos uz neoliberāļu un/vai pērkamajiem ekspertiem. Katrā ziņā droši var teikt, ka valstij ir jēga pastāvēt, ja tā ir nacionāla. Un vēl – ja mums ir ļoti gudras galvas uz ļoti stipriem pleciem, tad arī par tautas vara var runāt. Daži izvilkumi steidzīgākajiem:

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Cilvēki un darījumu kultūra. Jānis Teteris

No grāmatas «Latvijas labad» 2009

 

Sairstot padomju impērijai, radās varenas drupu, lūžņu, visdažādāko atlūzu un drazu kaudzes, ieskaitot arī cilvēkus. Ar šīm drazu un drupu kaudzēm gribot negribot kaut kas ir jādara, un līdz ar to cilvēks atkal kļūst par ļoti svarīgu faktoru. Cilvēks un vispirms jau ražošanas spēki raksturojas ar darījumu kultūras līmeni. Bet tas savukārt saistīts ar tautas gara vērtībām.

Latvijas brīvvalsts gars labi ja saglabājies kādos 15-18% šodienas cilvēku. Abi okupācijas režīmi bija dzirnavrežīmi. Tomēr cilvēkiem piemīt vēl psiholoģiska un garīga inerce. Tādēļ maluma rezultāts nekad tieši neatbilst pasūtītam vai noregulētam malšanas režīmam.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju: Ciānas Gudro slepenais protokols un mūsdienas

(Ir līdz mielēm izpētīti, sodīti un mēs kaut cik zinām Vācijas Trešās Impērijas nacistiskos jeb rasistiskos noziegumus. Nav pietiekami izpētīti, sodīti un pasaulē zināmi PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas noziegumi, kurus stingri teorētiski ņemot par nacistiskiem nosaukt ir grūti, jo krievi īstenībā nav etnoss, bet dažādu pārkrievotu etnosu konglomerāts. Tomēr nacistiskas tieksmes slēpjas to gan pārkrievošanas, gan teritoriālas invāzijas alkatībā. Galīgi nav pētīts žīdu nacisms jeb rasisms, kaut gan tā saknes stiepjas līdz jūdaisma tautas manipulatīvajai izredzētībai – tās aprioram rasismam, spožumam un postam. Pēc Otrā pasaules kara līdzcietība ir dabiska; lai gan katrai tautai nenoliedzami ir savs ‘statistiski vidējais’ raksturs un spēju ievirze, tomēr katras no šīm trim cilvēku lielākā daļa nav un nekad nav bijusi nacistiska. Katrai no tām ir bijuši un ir izcili pasaules mēroga Cilvēki, par kuru devumu pasaule var būt ļoti pateicīga. Šajā tekstā piedāvāju izvilkumus no sākotnēji slepena ārkārtīgi sātaniska protokola, kā arī beigās visu tekstu. Nešaubos ne mirkli, ka to līdz pēdējam burtam ir pētījuši un noderīgo izmantojuši un attīstījuši gan Hitlers, gan Ļeņins-Staļins. Diemžēl es nešaubos arī, ka pēc 2.Pasaules kara pasaule ir otrā grāvī līdz ausīm. Lai kas būtu protokola autors un lai kas virza mūsdienu ļaunumu, iesaku piedomāt, vai patreizējā pasaulē neredzat pārāk daudz ko ļoti pazīstamu no Ciānas Gudro slepenā protokola.

Henrija Forda (Ford Motor Company) viedoklis:

“Pat ja tā sauktie ‘Cionas Gudro Protokoli’ nav bijuši nekas vairāk kā ievērojams literārs darbs, tomēr tiem vajadzētu būt ar maģisku pievilkšanas spēku dēļ tajā izklāstītās pasaules programmas baisās pilnības. Tomēr domu, ka tie nav bijuši nekas vairāk kā literārs darbs, apstrīd pats tā saturs; protokolos ir skaidri caurskatāma īsta valsts pārvaldes zināšana, un caur visu to saturu iet pavediens, pēc kura var noteikt to īsto saturu. Bez nākotnes plāniem tajos ir gan viss, kas jau paveikts, gan tas ko paredzēts veikt tuvākajā nākotnē.
Nav brīnums, ka pārraugot pēc tiem patreizējo pasaules stāvokli un vispārējo notikumu gaitu, kā tā izklāstīta protokolos, interese par tiem kā literāru darbu atdod vietu saspringtai uzmanībai, kas savukārt pāriet izbrīnā un pat šausmās
{…}
Lai kā nebūtu, mūsu priekšā ir programma, kas aukstasinīgi iezīmē tautu materiālas un garīgas iznīcināšanas plānu. Un mēs redzam kā šī pati programma dienu no dienas pārvēršas īstenībā un piedevām, ja ne kopumā, tad lielā daļā vienas rases kontrolē

[Форд Г. “Международное еврейство, М.: “Витязь”, 1998, с. 118,128]

Ir vērts izlasīt arī atsauksmi uz grāmatu par neoliberālisma dabu pašās beigās. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts antiideoloģiju. Smadzeņu skalošana

(Kurš nav brīnījies – kas Latvijā notiek! Izlasīsim kaut vai šos divus rakstus un domāsim, domāsim, domāsim. (I.L.) 

Īsi par iedvešanas mākslu. Gunārs Klēģeris

Ar iedvešanas kā komunikācijas instrumenta palīdzību iespējams sekmīgi nodot indivīdam tādu informāciju, kura sevī ietver vajadzīgās idejas un darbības stimulus. Iedvešana paredz šo ideju pieņemšanu bez jebkādas loģiskas vai kritiskas izvērtēšanas no saņēmēja puses. Vienkāršāk izsakoties – tas nozīmē iedot sarunas biedram sazāļotu ābolu. Nerakstu „saindētu”, jo dažkārt iedvešanai var būt arī pozitīvi mērķi.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Nacionālais raksturs. Mentalitāte: tās būtība, problēmas. I.I.Dosina, S.D.Kušbasova, R.A.Kļeščova

(Kas ir lasījis Ernesta Gelnera ‘Nācijas un nacionālisms. Pagātnes jaunās izredzes.’ (https://tencinusarunas.wordpress.com/2012/12/03/nacijas-un-nacionalisms-pagatnes-jaunas-izredzes-ernests-gelners/ ), tas zin, ka nacionālisms ir likumsakarīgi vajadzīga un dabiska parādība, pat ja neņem vērā tā garīgo dimensiju. Atmetīsim arī šeit malā ļaunprātīgos nacionālisma un to pavadošo jēdzienu kropļojumus un apmelojumus, to nolūkus un izpildītājus. Atmetīsim malā arī atlatviskotājus un atlatviskošanas(-ās) un neizredzētības idejas apsēstos un šai konjunktūrai kalpojošos. Paraudzīsimies, cik nosvērti un ar pašcieņu par nacionālisma garīgo saturu runā kazahi. I.L.)

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Vērtību izstrāde un politiskā modernizācija: savstarpējā sakara dialektika. S.B.Alimova

(Kā zināt, runāt par vērtībām brīvajā Latvijā esot ekstrēmisms, radikālisms, populisms, ja vien nerunājam par naudu vai pa tukšo. To varētu saprast no izdzīvošanas kaktā iedzīto vai iekritušo puses, bet ko nu kurš sauc par izdzīvošanu; īstenībā tāda attieksme ir pretvalstiskuma izpausme Latvijā.

Tomēr. Lai kā mēs artikulēti vai neartikulēti, no sirds vai liekulīgi vai samācīti vēkšķētu par ārējo apstākļu un spiediena nepārvaramo ietekmi, ‘politkorektuma’ ierādīšanas un uzpasēšanas smagajiem pūliņiem, par jau divdesmitgadīgo “Eiropa mūs nesapratīs” un “saņēmējas valsts” atkarīgo stāvokli Eiropas Savienībā, par demokrātijas, brīvības un neatkarības ‘brīvo tirgu’, politisko (bez)atbildību, par varas pārstāvjiem kā sabiedrības spoguli utt.,

nekas neatceļ visu Latvijas varu kompleksa atbildību par Latvijas pastāvēšanu nodrošinošām vērtībām visu pilsoņu apziņā – Latvijas Republikas, latviešu tautas un latviešu kultūras pēctecību, pastāvēšanu, ilgtspēju, drošumspēju, labklājību cilvēka nevis biorobota nozīmē, par pašu Latvijas varu kompleksumu, to gudrību un izdarīgumu tautas, ne slēptu “starptautisku saistību” jeb ‘klusās diplomātijas’ norādījumu jeb biedējošu uzrūcienu labā.

Un dīvaini vai ne – Latvijā šī atbildība ir noslīcināta brīnišķajā ‘politiskajā atbildībā’; Saeimas atlaišana taču bija vien izņēmums, polittehnoloģijas ātri vien atkal izrādīja savus muskuļus un tauta – savu nevarību. No varas turētāju tiesībām (lai neteiktu – privātajām iespējām) pārliecinošs ‘atspoguļotāju’ vairākums gan nav atteicies. Kurš apgalvos, ka Latvijas utilitārā-ideoloģiskā, materiālā-garīgā, ekonomiskā-apziņas, kā arī atbilstošu ieguldījumu, pirmkārt, izglītībā, joma ir kaut vai cik līdzsvarota?

 

Tulkots ir raksts ar mūsu neseno Krievijas impērijas bēdubrāļu pārdomām. Viņiem ir jaunas valsts veidošanas uzdevums, mums atņemtas valsts atjaunošana, tomēr Krievijas noziedzīgā imperiālisma uzkrautās problēmas ir līdzīgas; vai nu jāsaka, ka Latvijai piederošās starptautiskās tiesības darbojas vien tad, kad to vajag lielvalstīm vai pārnacionālajiem varas tīkliem. Un vai nu jāsaka, ka kladzināšana par brīvās Latvijas pēctecību nenozīmē tās vērtību automātisku iedzīvošanos mūsu apziņā, kultūras un pārliecības ziņā neattaisno nesagatavotu un nepārbaudītu noziedzīgu masveida izpildnaturalizāciju, ačgārnus signālus pretvalstiskiem pilsoņiem. Tiesa, ir bijusi revolūcija, kurā pretdarbojās un lielā mērā uzvarēja vecie Latvijas brīvības cietumsargi un kurā ir nācies zaudēt vai atlikt okupācijas varas noziegumu seku likvidāciju, tomēr, paradoksāli vai ne, toreiz maz iespējamā kultūras vides priekšsagatavošana tagad brīvajā Latvijā jau 20 gadus un joprojām tiek veikta vēl mazāk, tā vietā vien akli raušot karstās Eiropas ‘liberastijas’ ogles ar Latvijas rokām. Kurpretim neatkarības mērs taču ir patstāvība. I.L.)

Turpināt lasīt

Uū, latvju inteliģence: Padomju inteliģences vēstures zinātniska koncepcija. R.M.Žumaševs

(Vai šoka terapijas triecienam ir izdevies tautas kopšanas misiju aizvietot ar rentablā konjunktūrliberālisma saukļiem, ar kalpošanu pseidoliberālismā obligātai un (paš?)cenzūras sargātai aprobežotībai, latviešu attautošanai, vispārējam relatīvismam? No tulkotā raksta: “liela inteliģences daļa ir lieliski samierinājusies ar pat ne dzimtcilvēka lomu, bet ar kāda kapo, viskrievijas vispadomju barakas vecākā lomu”. Vai ‘Eiropas’ un bankokrātijas piramīdu un liberālisma surogātu priekšā jānodod vērtības un patiesība? Vai tie maz ir Rietumu, nevis Krievijas (un … neminēšu visaizliegtāko vārdu) caurrietumu brīvības un cilvēktiesību kariķētāji, kurus uzklausām vai uz ceļiem tupēdami? Ja latviešu inteliģence vēl pastāv (http://www.pietiek.com/raksti/kur_palika_inteligence_-_latvijas_valsts_atjaunotajainteligere … nozīmē saprast, kas savukārt nāk no izšķirt un izvēlēties. Izglītība nav noteicošā.”), vai tā un vai skolotāju skolotāji tagad noderīgumā latviešu tautai paceļas līdz Pirmās Atmodas tautskolotājiem mūsdienu izpratnē un vajadzībās? Mazgāt vai taisīt no jauna? Šo rakstu iztulkoju rosinājumam domāt, vai tiešām tas attiecas arī uz latviešu inteliģenci un kāda ‘slepena protokola’ varu: “Visā inteliģences esamībā ir caurstrāvojošas divdabības nospiedums. Inteliģence nepieņem varu, atgrūžas no tās, dažkārt nīst, un no otras puses starp tām pastāv simbioze, vara to baro, kopj un lolo; inteliģence gaida varas sabrukumu, cer, ka šis sabrukums tomēr agri vai vēlu notiks, bet no otras puses vienlaikus ar to sadarbojas” I.L.)

Turpināt lasīt

Formāts seriālam “Latvieša stāsts”. I.Līdaka – for sale

Uz skatuves Ofšorijas krastmala. Gara galda galā sēd L. Un raksta atmiņu grāmatu konkursam “Latviešu stāsti”. Blakus nolikta smaidoša sivēna maska. Pats drūms…

Otrā galda galā Mātes Latvijas maskā sēd U. Maska liegi smaida. No U. sejas redzamas vien ausis…

Smiltīs savā svaru kausā sēd Temīda. Arī mutīte aizsieta ar pašas biksītēm. Raud. Tomēr svaru svira piemetināta tureklim…

Galda vidū sēd VI ar NA. VI tā kā atbīdās no L. un neuzkrītoši stumj NA un U. pusi…

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Nācijas un nacionālisms. Pagātnes jaunās izredzes. Ernests Gelners

(Ernests Gelners (Ernest Gellner) ir viens no nozīmīgākajiem nacionālisma zinātniekiem. Viņa grāmata “Nations and Nationalism” (1983.g.) joprojām ir viena no nozīmīgākajiem darbiem šajā jomā. ‘Izrādās’, ka, pat norobežojoties no ideālisma, nonākam pie slēdziena, ka nacionālisms ir likumsakarīga un nepieciešama parādība vismaz rūpnieciskuma laikmetā. I.L.)  Turpināt lasīt

LATVIEŠA GĒNS + ATKLĀJ BALTIJAS TAUTAS VIENOJOŠO BALTU GĒNU

(Divi raksti, kas var palīdzēt latviešu un baltu pašu un vēstures izpratnei. Domāju, ka aizrādījumi otrajā rakstā par iespējamu rasismu ir domāti prāta jucekļa demonstrējumam Latvijā 21.gs.sākumā. I.L.)
 

Latvieša gēns

Viss cilvēka organisms sastāv no šūnām, un katrā cilvēka šūnā ir kodols, kurā atrodas 46 hromosomas. 44 no šīm hromosomām nav atkarīgas no dzimuma, bet 2 – X hromosoma un Y hromosoma nosaka dzimumu (XY – vīrieši un XX – sievietes). Hromosomas kopā satur ap 3 miljardus DNS (dezoksiribonukleīnskābe) molekulu, kas kopumā ietver ap 20 000 – 25 000 cilvēka gēnu. Tas arī ir cilvēka genoms.

Cilvēka DNS Y hromosomu, kura ir tikai vīriešiem, var sadalīt ģenealoģiskās grupās, kuru izpētes rezultātā var noteikt kopīgos priekštečus (ciltstēvus). To sauc par haplogrupu.

Haplogrupa ir tādu gēnu bloks, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Izmaiņas haplogrupā rodas tikai nejaušu un ilgstošu mutāciju rezultātā. Tieši šādu mutāciju iespaidā daudzu tūkstošu gadu laikā ir izveidojušās dažādas Y hromosomas haplogrupas, kas liecina par to nēsātāju radniecību un izcelšanos.

Ģenētikas zinātnieki ir strādājuši ar šo haplogrupu izpēti un klasifikāciju. Veikti daudzi pasaules tautu ģenētiskie pētījumi un analīzes. Plaši pētījumi ir veikti Eiropā un tai skaitā arī Latvijā. Un tagad ar diezgan lielu ticamības pakāpi var noskaidrot, kuras šodienas tautas ir ģenētiski radniecīgas, kur ir viņu izcelsme un kādi ir kopīgie sentēvi.

Turpināt lasīt

Skaidrīte Lasmane: ‘Nacionālais ideālisms’ (28.09.1990.)

(Paldies Tautas Forumam http://www.tautasforums.lv/?p=5025 , ka uzraka šo referātu, un, protams, autorei. Vai daudzi šādi zinātnieki mums nākuši klāt??? Vai 20 gadus neejam soli uz priekšu, divus atpakaļ? I.L.)

Nacionālo apziņu nevar veidot ar rupja cirvja cirtieniem, uz to nevar piespiest. To var tikai iznīdēt varmācīga un agresīvu aizdomu virzīta pedagoģiskā apstrāde, uz kuru vienmēr gatava ir bijusi liela milzīgās izpildītgatavās skolotāju armijas daļa.

1882. gadā lekcijās Sorbonnas Universitātē franču vēsturnieks un filozofs Ernests Renāns, sava gadsimta nacionālo procesu pieredzi apkopodams, nācijas pazīmju skaitam pievienoja identitātes apziņu un garīgos principus. Nācija nav tikai teritoriāla vienība ar kopīgu valodu un kultūru, tā pastāv, ja dzīvo to cilvēku apziņā, kuri sevi ar šo vēsturisko kopību identificē.

Nācija ir kopīga likteņa apzināšanās, uzticība, griba arī nākotnē dzīvot kopā, ticība un atbildība. Nācija ir apziņa, ka atšķiramies no citas kopības, tā ir saistības un saiknes apziņa, patvērums un vērtība.

Turpināt lasīt

NACIONĀLO PARTIZĀNU KAUJAS LATVIJĀ (1944.-1952. g.). Donats Greizis+saruna ar FREDU LAUNAGU+J.Vasiļevska materiāli

Vakarvējš kad brāļu kapos žūžo,

Klusi čukstot: varoņi te dus,

Latviet, atceries, ka tu vēl dzīvo!

Gādā, lai tavs zobens nesarūs!

Meži mūsu dziesmu lepni atšalc,

Svešs ir mūsu zemei iebrucēju bars.

Un es zvēru Tev, Tu latvju zeme.

Plīvos atkal karogs sarkanbalts!

 

(Vectilžas meža brāļu sacerētā PARTIZĀNU HIMNA)

Par nacionālo partizānu darbību Latvijā ir samērā maz rakstu. Pēc šo jautājumu zināmas izpētes gribētos latviešu lasītājam sniegt ziņas, kas savāktas un apkopotas, runājot ar dzīviem palikušajiem partizāniem, viņu sakarniekiem, kā arī no tā laika avīžu rakstiem un čekas materiāliem.

Turpināt lasīt

Ar nodevību pret nacionālajiem partizāniem Zigmārs Turčinskis – Viesturs Sprūde

(Šķiet, ka nodevēju laiki Latvijā nebeigsies, ja vien nemainīsies Krievija, tāpēc ieliku šo pieredzi.)

Latvijas nacionālo partizānu kara vēsture ir sarežģīta un var radīt pretrunīgas izjūtas. Nav noslēpums, ka viena no iecienītākajām metodēm, ko čekisti izmantoja partizānu apkarošanai, bija nodevēju iefiltrēšana. Šo paņēmienu kā ļoti efektīvu vēl tagad presē mēdz slavēt Krievijas specdienestu pārstāvji. Par veidiem, kādā tika vervēti slepenie aģenti, un viņu likteņiem iztaujāju nacionālo partizānu kustības Vidzemē un Latgalē pētnieku, vēstures doktorantu ZIGMĀRU TURČINSKI.

“Nacionālo partizānu kustība ar laiku gan apsīka pati no sevis. Bet šie slepenie aģenti veica tieši organizācijas iznīcināšanu. Viņu mērķis bija komandieri. Ja nav komandiera, grupas sašķeļas un nav vairs tāda spēka; sāk baidīties tikties ar citu grupu pārstāvjiem,” norāda vēsturnieks.

– Kurā brīdī NKVD saprata, ka ar atklātu kauju partizānus nevarēs iznīcināt?

Turpināt lasīt

Kāpēc esam tādi kā esam (Kā vēsture mūs veidojusi). Uldis Ģērmanis

(Piedāvāju sava mūža lielāko daļu Zviedrijā dzīvojušā latviešu vēsturnieka Ulda Ģērmaņa 1970. gados sarakstīto referātu “Kāpēc esam tādi, kā esam: kā vēsture mūs veidojusi”. Esmu pārliecināts, ka tajā paustās atziņas un novērojumi savu aktualitāti nav zaudējuši, bet, iespējams, kļuvuši vēl sāpīgāki un vērā ņemamāki. Jānis Kučinskis)

Mēs sevi dažkārt mēdzam slavēt un cildināt, dažkārt peļam un “skaišamies par latviešiem”. Diezgan parasta parādī­ba ir, ka latvietis sveštautiešu sabiedrībā nonicina savus tautiešus, mēģinādams pats sevi izcelt kā indivīdu. Ir, protams, arī pretēji gadījumi.

Savdabīgajam dzejniekam, domātājam un patriotam A. Apsītim-Apsesdēlam ir kāda vārsma:

Noliksim, biedri,

Uz brīdi darbu un darba rīkus…

Un padomāsim, ko ceļam,

Priekš kā te uz akmeņa akmeni veļam…

Turpināt lasīt

Mediji un politiķi: vienā tīklā saistīti. Anda Rožukalne, Valdis Krebs

Anda Rožukalne, Valdis Krebs (mediju tīklu vizualizācija)

Sākums

Latvijā daudzi neuzticas politiķiem, bet tic medijiem. Tomēr starp abiem navlielas atšķirības: mediji ciešām saiknēm ir saistīti ar politiķiem.
Mediju un politikas saiknes izskaidro vairākas problēmas Latvijas mediju sistēmā — īso neatkarīgu mediju sarakstu, objektīvas žurnālistikas nelielo īpatsvaru, partejiski angažētu mediju veidošanos, preses brīvības līmeņa krišanos. Politiskā vide radījusi paklausīgu mediju “mākoni”, kas piesedz patiesību.

Turpināt lasīt

Latviešiem, kas vēl tādi palikuši. Alfrēds Ābele

Visādas savienības, apvienības, frontes u.tml. sabiedriskas organizācijas, kas it kā radītas, lai uzlabotu mūsu valsti, tās iedzīvotāju stāvokli, pastāvīgi cieš neveiksmes. Kāpēc? Tāpēc, ka tās neko konkrētu nepiedāvā. Lozungi: taisnības, tiesību un vēl nez kā cita atjaunošana, Latvieti – nepadodies! u.c. konkrētā situācija nav neko sološas nākotnes vīzijas.
Varneši – valsts varu sagrābusī un uzurpējusī kliķe – arī neko konkrētu nepiedāvā, kā tikai brīvību – liberālismu – kampt un rīt katram pēc savām spējām un sabiedrībā ieņemamā stāvokļa. Taču pūlim, kas apdzīvo Latviju, ar tādu “atjaunoto” brīvību pagaidām pietiek.
Diemžēl katra tāda “atjaunotās” brīvības diena paātrināti mazina latviešu kā tautas nākotnes dienu skaitu. Jau tagad nākas dzirdēt, ka šī valsts ir kļūda un ka nav nemaz tādas latviešu tautas. Vai šī izrādīsies taisnība un latvieši viens otram vairs neko nenozīmē?

Turpināt lasīt

Lietuviešu aizsardzības politikas eksperts analizē hipotētiskus Baltijas valstu okupācijas scenārijus

Kas varētu notikt, ja Baltijas valstīs tādu vai citādu iemeslu dēļ pavērstos nelabvēlīgā virzienā, – šādu jautājumu portālā “Lrytas.lt” centies analizēt lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis.

Balstoties uz ilggadējiem novērojumiem par Krievijas, Lietuvas un NATO bruņoto spēku dislokāciju, bruņojumu un stratēģisko plānošanu, viņš aplūko vairākus teorētiskus notikumu attīstības scenārijus, norādot, ka šādas vīzijas, pat tad, ja tās izrādītos neprecīzas vai pat maldīgas, dažkārt palīdz vieglāk pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, no kuriem vēlāk varētu izrādīties atkarīgs nākamo paaudžu liktenis.
Pēc Maskavas un Tbilisi militārās sadursmes 2008.gada augustā arī transatlantiskās telpas politiķiem būtiski mainījis viedoklis par iespējamu lokālu konfliktu starp Krieviju un vēl kādu atsevišķu valsti, raksta Matonis. Maskavas lēmumi par jauna bruņojuma dislocēšanu Kaļiņingradas apgabalā liek izvērtēt arī hipotētiska militārā konflikta scenāriju starp NATO un Krieviju Baltijas reģionā.

Turpināt lasīt

Krievija un mainīgā pasaule. V.Putins – citāti

(Tas ir visai amizanti, kā Putins cenšas uztiept citām valstīm savus grēkus, tomēr vienlaikus viņš piedāvā mums sinepes, ko pasmērēt mūsu Krievijas piektajai kolonai zem astes. I.L.)

2012-02-27
“Московскиe новости”

Bieži tiek runāts – cilvēka tiesības ir prioritāras attiecībā pret valsts suverenitāti. Nešaubīgi, tā tas ir – noziegumi pret cilvēci ir jāsoda starptautiskā tiesā. Bet, kad šo stāvokli izmantojot, viegli tiek mazināta valsts suverenitāte, kad cilvēktiesības tiek sargātas no ārpuses un izlases kārtībā – un kad “aizsardzības” procesā tiek mīdītas kājām ļaužu masu tādas pat tiesības, tostarp pašas pamata un svētākās – tiesības uz dzīvību – tad runa ir nevis par cildenu lietu, bet par elementāru demagoģiju.

Turpināt lasīt

Indoeiropiešu pirmdzimtenes Eirāzijas teritorijā lokalizācijas Tuvajos Austrumos arheoloģiskais pamatojums. Staņislavs Grigorjevs

(Autors, apkopojot ziņas par arheoloģiskām liecībam, apstiprina Tamaza V. Gamkrelidzes un Vjačeslava V. Ivanova teoriju par indoeiropiešu pirmdzimteni dienvidos no Kaukāza. “…nav nevienas dienvidu zonas indoirāņu kultūras, kura būtu veidojusies ziemeļu “stepes” kultūru ietekmē. Šo cilšu etnoģenēzi ir ietekmējušas, galvenokārt, migrācijas platuma grādos, kas notikušas plaša reģiona ietvaros, kas ietver Sīriju, Austrumanatoliju, Irānu, Margiānu, Baktriju un Indostānu.” “…agrākie kompleksi, kas atspoguļo pirmindoeiropiešu vienību, ir 7.g.t.pr.Kr. Divupes ziemeļu apmetnes… ” Varbūt ir vērts palūkoties arī šumeru rakstos, piem., http://tencinu.wordpress.com/2009/11/04/enmerkars-un-en-suhgir-ana-enmerkars-un-arattas-valdnieks-divi-sumeru-miti/

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Udmurtu etniskuma konstruēšana etnofutūrisma diskursā. S.V.Kardinska. 2005

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Nejūtu sevī filosofu, bet, manuprāt, šis raksts ir galvenokārt par, autoresprāt, udmurtu etniskuma, brīva no koloniālā uzslāņojuma, utopiskumu. Pliki materiālistiski jau tā sanāk, bet varbūt ir vērts apdomāt, cik dziļi udmurti izjūt (“Tagad runa ir par jauniem paņēmieniem, par seniem paņēmieniem, kādi pastāv uz šīs zemes, zeme tos glabā, kaut kādu informāciju. Un šī informācija palīdz cilvēkiem nākotnē atklāt savas spējas.” “Tas, kas ir “jāattīra” un “jāatdzemdina”, nav nekas cits kā kolektīva esamība, būtiskums, kas etniskuma “nesējiem” paredz kopējas kolektīvās “uzvedības” iezīmes.”) to, ko kaimiņu tjurku tengristi sauc par kolektīvo virsapziņu (http://tencinu.wordpress.com/2008/08/27/tengrisms-un-cilveka-attistiba-aikrivosapkins-ajina/), Vernadskis par noosfēru, latvieši varbūt par tautas dvēseli, kas sasniedz debesis, piemēram, Dziesmu svētku kopkorī. Ja lasot rodas iespaids par udmurtu etnofutūristu “radikālismu”, pārdomājiet pašas Kardinskas sniegtos citātus “Udmurti nevar ar kaut kādu spēka paņēmienu uztiept savu, udmurtisko, nē, tie enerģētiski… viņi ieies kā enerģētiskas izpausmes. Udmurti spēj dot, neko neprasot pretī.” “Udmurti ir ļoti arhaiska tauta, tā ir kā izraktenis, kas atklāts un izvilkts gaismā. Tomēr viņiem šeit ir neomulīgi, jo šajā pasaulē nemitīgi … viss tiek pārdots, nemitīgi ir jāmelo, ir jāizliekas. Udmurtiem tas nepatīk, tas viņiem ir svešs… Bet no otras puses, nauda, preces-naudas attiecības, egoisms, ļaunums – tas kaut kad izzudīs. Tad ir jāizzūd visam šīs negatīvās informācijas pamatam. Udmurtiem šādas informācijas nav visai daudz, viņi ir saglabājuši bezļauna attieksmi pret apkārtējo pasauli, iecietīgumu. Es vispār nezinu iecietīgākus cilvēkus par udmurtiem.”. I.L.)

Autore: Svetlana Vladlena meita Kardinska, filosofijas zinātņu doktore, Udmurtijas Valsts universitātes socioloģijas un filosofijas fakultātes kultūras filosofijas un socioloģijas profesore.
(Pētījums veikts ar D. un K.Makarturu fonda atbalstu)

Rakstā tiek aplūkota etniskuma diskursa īpatnība etnofutūrisma aspektā. Etnofutūrisma jēdziena galējo pamatu atpazīšana veicina etniskuma psīholoģizācijas, objektivizēta “arhetipa” un “psīhotipa” statusa piešķiršanas etniskai īstenībai mehānismu noskaidrošanu. Tas ļauj pētīt etnocentriskas etniskuma izpratnes atjaunošanās veidus globalizācijas tendenču kontekstā.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Etnofutūrisms- domāšanas veids un alternatīva nākotnei. K.ÜLLE, A.HEINAPUU, S.KIVISILDNIK, M.PÄRL-LÕHMUS 1994

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Te ir igauņu etnofutūrisma manifests. I.L.)

1.

Jauno somu-ugru mākslinieku, rakstnieku, muzikantu u.c. etnofutūrisma konference notika 1994.gada 5-9.maijā Tartu. Ar šo notikumu tika atzīmēta Igaunijas Kostabi biedrības 5.gadadiena.

Uz etnofutūrisma dienām Tartu tika uzaicināti udmurti, komi, mari, karēļi, līvi, erzja, sāmi, ungāri un verieši, seto – kopā apmēram 100 viesi.

Viņiem Tartu ir pazīstama un zīmīga tikšanās vieta, jo šejienes universitāte Krievijas impērijas somu-ugru tautām jau izsenis ir kalpojusi par tikšanās vietu un nākotnes cerību avotu.

Šo dienu mērķis bija iepazīstināt jaunos somu-ugru māksliniekus un rakstniekus ar etnofutūrismu, izmantojot runas, filmas, izstādes, dziesmas un biedrošanos.

Pēdējā konferences diena tika pilnībā veltīta etno-futūristismam un kopdarbības plānošanai.

Turpināt lasīt

Vladimirs Novodvorskis: Referenduma rezultāti. Iespējamie scenāriji

(Autors nenosauc, viņaprāt, vēlamāko variantu, bet sauc latviešu pašnoteikšanās tiesības par fobiju izpausmi. Tomēr paldies par analīzi. Lasītāju vēstures saglabāšanai pieliku arī komentārus, nelabojot rakstības kļūdas. Šajā ziņā varam būt droši, ka ne vien Latvijas nelojālo iedzīvotāju, bet arī Krievijas slepeno dienestu tīmeklī un sociālajos tīklos rakstītie komentāri no “Jāņa”, “Kristapa”, “Arta”, “Dainas” utt. kļūs arvien grūtāk atšķirami. KRIEVU PAVASARA 1.PAKĀPES ZAUDĒJUMU KAČĀS UZ NEPILSOŅU NEMIERIEM. ATPAZĪSIM MUSINĀTĀJUS, IMPORTA NEMIERNIEKUS UN PASMIESIMIES. I.L.)

DELFI, 15. februāris 2012 12:48

1. Etniskā spriedze sabiedrībā ir mīts. Tā parādās tikai tad, kad to inspirē politiķi. Ja sabiedrību aplūko kā piramīdu, tās pamatā ir vienkāršie pilsoņi, otrajā līmenī – 10% aktīvie pilsoņi (sabiedrība), sabiedriskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi, trešajā līmenī – politiskā elite, spriedze manāma lielākoties tieši politiķu un plašsaziņas līdzekļu līmenī. Šobrīd Latvijā darbojas latviešu un krievu politiskā elite. Vienai ir sabiedriski ekonomisko procesu vadības sviras, bet otrai, atrodoties ilgstošā opozīcijā, tādu nav. Tāda pati aina parādās, pētot plašsaziņas līdzekļu darbību Latvijā. Pastāv divas informatīvās telpas. Tāpēc problēmas risinājumu jāmeklē tieši politiskās elites un plašsaziņas līdzekļu līmeņos.

Turpināt lasīt

Meklējot valsts ideoloģiju: Etnofutūrisma parādība mūsdienu kultūrā. M.S.Ukolova. 2009

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Un sekojošajā tekstā ir fragmenti no kādas čuvašu filosofijas zinātņu aspirantes disertācijas autoreferāta, ko izvēlējos kā daudzmaz aprakstošu. (Atsakos spriest par dialektiku un postpostmodernismu.) Ir plašs literatūras krievu valodā saraksts. Tulkojums noteikti varētu būt labāks, bet ieinteresēšanai tas var noderēt. I.L.)

Pirmkārt, tās ir mūsdienu sociokulturālās vajadzības, kurās, atbildot uz globalizācijas un vesternizācijas norisēm, rodas tieksmes nostiprināt lokālās un reģionālās kultūras. Tas ir saistīts ar nepieciešamību saglabāt etnokulturālo identitāti. Turpināt lasīt

Par Baltijas valstīm postkoloniālisma gaismā. Kārlis Račevskis (papildināts)

(Šā referāta beigās esmu pievienojis tajā neiekļautu līdzīga nosaukuma raksta nodaļu saturu. “Bet varenākais ierocis, kādu tur rokās un īstenībā ik dienas laiž darbā imperiālisms pret kolektīvu nepakļaušanos, ir kultūras bumba. Kultūras bumbas mērķis ir iznīdēt tautas ticību saviem vārdiem, savai valodai, savai videi, savam cīņu mantojumam, savai vienotībai, savām spējām, un galu galā sev pašiem. Tā liek tām savu pagātni redzēt kā novārtā pamestu nesasniegumu zemi, un tā liek tām būt atturīgām pret šo tuksnesi. Tā liek tām vēlēties pielīdzināties tam, kas ir vairāk attālināts no sevis; piemēram, citu tautu valodām, nevis savai. Tā liek tām identificēties ar to, kas ir pagrimis un noliedzošs, visiem tiem spēkiem, kas apturēs šo tautu dzīves pavasari. Tā iedēstīs pat nopietnas šaubas par cīņas morālo gaismu.” Jirgens atrod šo līdzību ar bumbu kā īpaši piemērotu veidu, kā raksturot latviešu pieredzi: “Vairāk kā 60 gadus Latvijas vietējie iedzīvotāji ir izturējuši šīs ‘kultūras bumbas’ ietekmes kā uzbrukumu latviešu pasaules uzskatam ar aprēķinu ‘satriekt prātu’ līdz padevībai. Šā kara lauks bija valodas joma. Plašākos un šaurākos jēdzienos valoda kalpo kā atslēga gan ieslodzījumam, gan brīvībai. No tā izriet, ka valodai ir fundamentāla loma pretošanās cīņā pret psiholoģisku kolonizāciju un latviešu identitātes un pasaules uzskata apstiprināšanā.”“)

Kārlis Račevskis, Prof. , ASV, Ohaijo pavalsts universitāte

16.10.2001
Latvijas Vēstnesis

Domai, ka Baltijas valstis varētu uzskatīt par bijušās Padomju Savienības kolonijām, ir bijis savāds liktenis: pilnīgi nepieņemama dažiem, pati par sevi saprotama citiem, tā visbiežāk bijusi ignorēta vai uzskatīta par nesvarīgu. It sevišķi uzkrīt tas, ka šī tēma gandrīz nekad netiek skarta postkoloniālo studiju laukā. Pavirši pārskatot plašo literatūru, kas šodien veido šo lauku, varam ātri konstatēt, ka netiek minētas nedz Baltijas valstis, nedz pat Padomju Savienība. Kā to mums atgādina Violeta Kelertas, “kaut gan daudz ir ticis rakstīts par postkoloniālisma dažādām vietām un paveidiem, tā impērija, kas bija Padomju Savienība, ir maz bijusi apspriesta no šāda viedokļa”1. Viens ievērojams izņēmums šai neievērībai ir pavisam nesens raksts, kas parādījās Ziemeļamerikas moderno valodu profesoru pazīstamajā žurnālā PMLA. Speciālists koloniālisma jautājumos Makalisteras universitātes profesors Dēvids Čioni Mōrs konstatē divus, acīmredzot pretrunīgus, apstākļus. Tā viņš atrod, “vispirms, cik ārkārtīgi postkoloniālas ir sabiedrības, kas ietilpa bijušā Padomju Savienībā, un, otrkārt, cik ārkārtīgi maz uzmanības tiek piegriezts šim apstāklim”. D.Č.Mōrs tālāk izsaka domu, ka “vajadzētu būt skaidrībai, ka postkoloniālisma apzīmējums un viss, kas ar to saistās, – valoda, ekonomika, politika, pretestība, atbrīvošana un tās paģiras – būtu pavisam dabīgi attiecināms uz Krievijas vai padomju kontrolei pakļautām teritorijām pēc 1989. un 1991. gada, tāpat kā tas bija attiecināms uz Dienvidāziju pēc 1947. gada vai Āfriku pēc 1958. gada”. Tāpēc D.Č.Mōram sevišķi uzkrītoša šķiet divu veidu klusēšana: klusums postkoloniālisma studiju laukā par bijušo Padomju Savienību un Padomju Savienības vēstures speciālistu izvairīšanās apskatīt šo pasaules vēstures daļu postkoloniālisma jēdziena gaismā2.

Turpināt lasīt

POSTKOLONIĀLIE PĒTĪJUMI. I.M.Bobkovs

(Autors, baltkrieviski – Ігар Міхайлавіч Бабкоў; dzimis 1964.g., baltkrievu filosofs, rakstnieks, dzejnieks.
Vai esat ievērojuši, ka vai tūdaļ pēc Atmodas dienām no Latvijas oficiālās leksikas pazuda, tika padarīti par tabu tādi vārdi un jēdzieni kā – koloniālisms, imperiālisms, dekolonizācija, deokupācija, krievs pārtapa par krievu tautības cilvēku utml. Šī cenzūra un pašcenzīra, skatot no “tautas”, tad arī šķiet Latvijas zinātnes un administratīvās prakses vienīgie sasniegumi postkoloniālisma pētniecības un vērā ņemšanas jomā. Nu ir klāt kārtējais brīdis, kad brīvās Latvijas visas varas atkal nomet uz tautas kamiešiem valsts un tautas pastāvēšanas mēroga problēmu, kurai bija sen jābūt ne vien nepolitkorekti un statistiski nemelīgi izpētītai, bet jau noliktai uz likumdošanas betona pamatiem. Protams, #PRET kolonizātoru valsts valodu, kad jau tik tālu, bet, labie topošie un jaunie zinātnieki un visi domājošie, ķerieties kaut vai uz entuziasma algas pie postkoloniālisma problēmām un risinājumiem. Varbūt noder arī šis mans, mehāniķa, postkoloniālisma pētniecības īsa pārskata tulkojums. I.L.) Turpināt lasīt

Krievijas reetnizācija: krievu, ukraiņu un baltkrievu pastāvēšanas leģitimitāte. Vladislavs Guļevičs. (Krievu impēristi no Ukrainas kritizē Merjamā, Kriviju un Galindas zemi)

(Izlasiet šo rakstu un sapratīsit, ka pēdējie Krievijas patrioti, izrādās, ir izsūtīti uz “tuvējo aizrobežu” sociālistisko iekarojumu nosargāšanai. Nopietnāk sakot, rakstā ir runa par Krievijas impērijas vēdergraizēm, ko pati izraisījusi, aizgūtnēm ierijot svešas tautas. “Ar prātu Krieviju nesaprast”, un varētu jau nelikties ne zinis, ja mēs nebūtu viena no tām tuvajām. Šajā apvērsto stāvokļu un vērtību pasaulē Latvijai nu ir uzkrauti it kā bijušas koloniālvalsts pienākumi, latviski nerunājošie kolonisti dumpojas, kaut uz “neetniska pamata” (pusebreju tracināti), tomēr, kā rāda notikumi, ir visai gatavi īsti krieviskam pitona apkampienam. Der izlasīt, varbūt tiekam tuvāk skaidrībai. Kam ir kāds jēdzīgāks “krievvalodīgais”, iedodiet tam saites uz rakstu originālā; tās ir beigās. I.L.)

07.02.12

Kad 1991.gadā Kijeva, Minska un Maskava izlēma ar vienu vēzienu atmest padomju mantojumu, diez vai viņi varēja paredzēt, ka pēc desmit gadiem Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā sāksies reetnizācijas procesi (savas etniskās piederības pārskatīšana), kas noliedz krievu, ukraiņu un baltkrievu pastāvēšanas leģitimitāti.

Turpināt lasīt

Voldemāra Krustiņa un Daces Kokarevičas saruna ar diriģentu Ivaru Cinkusu.

(Gluži manas domas, izņemot pārmetumus par Visu Latvijai taktiku. Ir jānostiprina Latvijas pamati un nākotnes izredzes visos veidos. Jāpāriet no, atvainojiet, debilas stīvēšanās ap Latvijas latvisku vai krievisku nākotni un par politkorektumu saukta varas gļēvuma pie konsekventas mērķtiecīgas, vienlaikus viscaur labvēlīgas tautu vienojošas rīcības, un bērnu mācīšanas latviešu valodā referendums būtu bijis viens no soļiem, ja ne apmautie latvieši, kas pastāvēja malā. Tā stīvēšanas ir kā virves vilkšanas sacīkstes, it kā mēs dzīvotu vairāk kā 20 gadus atpakaļ. Katrs pretimnākšanas solis nekaunībai ir nekauņas panākums; ir jāatsien tas virves gals pie Latvijas pamatu klints.

Par to, ka lietas izšķirs tieši katra mūsu iekšējais attīstības līmenis un spēks, protams, jā – mums vēl ir jāatvemj verdziskums, liekulīgums, bezgodīgums, alkatīgums, melīgums, izvairīgums, kirhenšteinisms, latčekistisms, vanderstūlisms utml. un jākopj latviskums, tāds, ka pasaulei prieks. I.L.)

 Latvijas Avīze, 06.02.2012

V. Krustiņš: – Jūs televīzijas pārraidē “Sastrēgumstunda” izteicāt trāpīgu viedokli par referenduma izraisīšanu: tam nav ne pamata, ne iemesla. Uz to nebija ko atbildēt ne Elksniņam, ne citiem uzaicinātajiem.

I. Cinkuss: – Man bija žēl Saeimas deputāta Elksniņa, jo ne jau viņam personīgi nebija ko teikt, bet gan visai viņa partijai – “Saskaņas centram”, kas tagad mēģina kaut kā izlīst no situācijas jeb stūra, kur paši sevi iedzinuši.

Kas būs nākamajā dienā pēc referenduma? Un – aiznākamajā? Vai pietiek ar to, ka cilvēki jutīsies apliecinājuši: mēs runājam un runāsim latviešu valodā?

Nedomāju, ka cilvēkiem, kuri ies un balsos pret grozījumiem Satversmē, pret krievu valodu kā valsts valodu, būtu vajadzīgs kāds apliecinājums sev. Piedalīšos referendumā ne jau tāpēc, lai sev apliecinātu to, kas ir pašsaprotams. Referendums nekādā gadījumā nav, lai pašapliecinātos. Šajā situācijā svarīgs ir vēstījums starptautiskajai sabiedrībai ārpus Latvijas – ka miljons, kas varētu nobalsot pret likuma grozījumiem, ir būtisks spēks. Aicinu visus iet un parādīt, ka esam miljons, kas balso pret.

Turpināt lasīt

Bijušās padomju valstis: Kaujas lauks par globālo pārsvaru. Riks Rozoffs

(Tā nu gan būtu liela netaisnība, ja izrādītos, ka Riks Rozoffs nesaņem algu no Kremļa. Viņa nostaļģija pēc Krievijas impērijas “unikālās misijas pasaulē” ir acīmredzama. Tas ir pētnieciskais žurnālists, organizācijas StopNATO international vadītājs, dzīvo Čikāgā, raksta galvenokārt Kanādas “Global Research”, biežs ziedotājs “Global Research”. Tomēr es tulkoju, tērējot laiku un acis, jo svētīgi ir paskatīties ar cita acīm. Labi zinot, ka arī nekrievisks globālisms var sagraut mazo “puķu dārziņu” Latviju, ja paši neturamies. I.L.)

Stop NATO, 2009.gada 23.novembris, Global Research, 2009.gada 23.novembris

Eiropa, kas apvienota Eiropas Savienībā un īpaši NATO ietvaros, kopā ar ASV pildot Eirāzijas un pasaules uzraudzības plānu galveno daļu, var būt pietiekami stipras, lai apvaldītu, norobežotu un pieaugoši pretstāvētu Krievijai, bet tām nevar būt ļauts komandēt citu neatkarīgu ārpolitiku, īpaši attiecībā uz Krieviju un Vidējiem Austrumiem. NATO Eiropas sabiedrotajiem būtu jāpalīdz Vašingtonai novērst “visbīstamākā scenārija … lielas Ķīnas, Krievijas un varbūt Irānas koalīcijas” kāda ir ieskicēta Šanhajas Sadarbības organizācijā, rašanos.

Turpināt lasīt

Māra Zālīte: Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām

2012. gada 27. janvāris

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Turpināt lasīt

Kapitālisms jāsalāpa, Bretonvūdas sistēmas izgāšanās, Occupy kustība uzvar. V.Vīķe-Freiberga, Mihels Hosudovskis, Jozefs Štiglics

(Pārspīlējot, varētu varbūt teikt, ka patreizējais kapitālisms ir monetāri militārs gangsteru fosīlisms. Kā Latvijas laivelei noturēties šajā okeānā? Manuprāt, jāaizdrīvē caurumi (likumdošana un tiesībsardzība), jāsalabo kompass (valsts mērķi), jāizārstē kapteinis (Valsts prezidents un Ministru kabinets), jāsataisa stūre (ministriju mērķtiecīgums un izdarīgums), jāsapelna kārtīgam dzinējam vai kārtīgām burām (uzņēmējdarbība), un tad tā vairs nav laivele un vairs nav tik svarīgi, cik okeāns plašs. Tas, protams, nenozīmē dzelzs aizkaru – okeāna viļņus tas nenobaidīs. Esmu te salicis triju autoru domas par sabiedriskās iekārtas krīzi. Vairu Vīķi-Freibergu pazīstam, vēl ir dažādi vērtēts pakreiss ekonomikas padomnieks Michel Chossudovsky, kas netaupa “ļoti stipru tabaku” – daudz vairāk slikta par rietumiem nepateiksim, un 2001.gada Nobeļa prēmijas ekonomikā laureāts Jozefs Štiglics)

Turpināt lasīt

Krievija: nacionālais jautājums. V. Putins

(Tā kā patētisks priekšvēlēšanu uzsaukums, tā kā bažīgi norādījumi krievu teritoriālās negausības seku pieklusināšanai. Ja aiz “unikālās misijas” atpazīstam Krievijas invazīvo ekspansionismu (“Valsts, kurā pastāvīgi ir norisinājies savstarpējas pierašanas, savstarpējas iespiešanās (проникновения, invāzijas), tautu sajaukšanās ģimenes, draudzības, darba attiecību līmenī process… Milzīgu teritoriju apguve, kas caurstrāvo visu Krievijas vēsturi…”) un aiz “unikālās metodes” – kaunīgi noliegto kolonizēto tautu pārkrievošanu (“ir jāsasaista krievu armēņus, krievu azerbaidžāņus, krievu vāciešus, krievu tatārus…”) jeb asimilāciju, tad raksts ir pat ļoti interesants daudzos aspektos, īpaši salīdzinot koloniālimpērijas ķezas ar Latvijas (pērtais nepērto nes) krievu un pārkrievoto cilvēku integrācijas nelūgtajām grūtībām. Ir gan te pilnīgi nekaunīga Krievijā sen iznīcinātu tautu kā daudznāciju valsts pierādījuma pieminēšana. Atcerēsimies kaut tuvos kaimiņus – somugru ingerus, votus, vepsus, kuru zemēs tagad klīst pusnodzērušies “saliedētie” integrātori un integrētie. Bet te ir arī norādījumi, kurus vajadzētu ar lieliem burtiem krāsot uz Saskaņas Centra biroja sienām, Plinera un Cilēviča autiņiem (“tam, kas iebrauc reģionos ar citām kultūras, vēsturiskajām tradīcijām, ir ar cieņu jāattiecas pret vietējām paražām. … Katrai citādai – neadekvātai, agresīvai, izaicinošai, necienīgai – uzvedībai ir jāsastopas ar atbilstošu likumīgu, bet cietu reakciju un pirmkārt no varas orgānu puses, kuri šodien bieži vienkārši ir bezdarbīgi… Nedrīkst pieļaut, ka pie mums rastos noslēgti, nošķirti nacionālie anklāvi, kādos bieži darbojas nevis likumi, bet dažāda veida “uzskati”… elementāra prasība cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, ir to gatavība apgūt mūsu kultūru un valodu.”). Trekninājumi ir Putina. Beigās ir arī oriģinālais teksts krieviski. I.L.)

Turpināt lasīt

S.Metuzāls: ‘Latvijas VDK’

(Nav jau gan vientiesīgie puiši, ko intervējis autors. Citēju kādu komentāru: “Pagarais Metuzāla rakstiņš par čekas darbinieku un aģentu dzīvi šodienas Latvijā, manuprāt, virspusējs ir tādā nozīmē, ka nepieskaras pašam galvenajam – ārvalstu izlūku darbībai mūsu brīvvalstī. Vai tiešām netiek pirkti un apmaksāti bijušo aģentu un čekistu pakalpojumi Krieviju interesējošos projektos? Vai kaimiņvalsts spēj kontrolēt mūsu partiju finanses, cik lielā mērā? Cik lielā mērā un kā tas iespaido valsti kopumā? Kādi informācijas virzieni, kas nozīmīgi ārvalstniekiem un kuros darbojas ārvalstu aģenti? Vai tikai krievu? Par ko nemitīgi runāja un žēlojās Lembergs? Ko Latvijai nozīmē Soross, kāda ir viņa ietekme ekonomikā, politikā? Sfēra, kurā valda klusums.

Turpināt lasīt

Šķeltniecība, N.Ušakovs, Krievijas vēstniecība

( Izlasiet pārtulkotos dokumentus un uzminiet, kas ir Ušakovs, kurš kā vai nu algots vai nealgots valsts valodas nelietošanas sodu eksperts (“50 latu vietā parādās koridors 25-50 latu. (tas ir, vairs neizdosies sodīt ar 10 latiem)»), krievu partiju kopīgās vēlēšanu taktikas saskaņotājs ar Krievijas vēstniecību (“vēlamāks ir «olu sadalīšanas pa dažādiem groziem» variants – tas ir, atsevišķi «Saskaņas centra» un PCTVL saraksti uz 2009.gada Eiroparlamenta vēlēšanām. Jo pat ar vienotu sarakstu 30% sasniegšana nav reāla”) un Krievu pasaules nostiprināšanas un paplašināšanas bīdītājs (“Mēs neteoretizēsim, kā saglabāt krievu pasauli. Mēs to jau saglabājam un vairosim tālāk.”), redzams, ne reti sūta materiālus Krievijas vēstniecībai. Nē, vārdus “saskaņa” un “integrācija” te neatradīsim. Nezinu, kas dokumentus ir publicējis, bet labi, ka zinām Ušakova hobijus. Ja lasāt krieviski, skat. saitēs:

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7148

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7114

I.L.)

Ušakova sarakstes noslēpumi: vēlēšanu taktika (раскладки) tiek saskaņota ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu (skat. dokumentu).

Turpināt lasīt

PĒCIMPERIĀLISMA VALODU STĀVOKĻI: BALTIJAS VALSTIS. Uldis Ozoliņš

(Ja kāds satiek Urbanoviču vai Ušakovu, iesakiet šo izlasīt. Ja nu viņi, saskaņas un cilvēktiesību iedibināšanā paguruši, tiešām nezin… Domājams, Maskava viņiem neatteiks, un Eiropa jau tad arī. I.L.)

Valodas politikas Pasaules Kongress
Barselona, 16-20.04.2002
PĒCIMPERIĀLISMA VALODU STĀVOKĻI: BALTIJAS VALSTIS

“… politika, kas ir labvēlīga pret bijušo koloniālo jeb impērisko varu.”

Turpināt lasīt

Latvijas nacionālā attīstība – lūdzu, piedomājam. Ivars Līdaka

1. Patreizējais stāvoklis:

– bezideālu valsts ar naudas alkatību kā vērtības surogātu;
– bezmērķīgas plakanas demokrātijas caurumaini procesuāla republika;
– nelikumīgā imigrācijā kropļots iedzīvotāju sastāvs;
– okupācijas laikā kropļota likumīgās tautas apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados kropļota likumpaklausība un tiesiskā apziņa;
– īpaši pēcatmodas gados – pelnīšanas apziņas nomaiņa ar naudas dabūšanu;
– brīvā tirgus mīta aizsegā kropļota konkurence tautsaimniecībā;
– bremzējoša darba likumdošana un trula ierēdniecības darba apmaksas sistēma;
– galīgi neskaidra valsts drošības dienestu darbība, ja ne saspēle starp Rietumu un Krievijas slepenajiem dienestiem Latvijas drošības
dienestos;
– labi vai slikti, bet būtiski neatkarības ārēji ierobežojumi, kas un kā tendences ir vismaz skaidri jāzin;
– visa iepriekšējā rezultāts – glābjams vai neglābjams demogrāfiskais stāvoklis.

2. Kas darāms:

– 4. Atmodas ideoloģijas izvērsums;
– patiesi integrējušos pilsoņu no vienas puses un neintegrējošos pilsoņu un nepilsoņu laimes ideāla, vērtību pētījums;
– valsts mērķu pētījums un izstrāde;
– nepārvaramo ierobežojumu un to tendenču pētījums un izstrāde;
– iespējamo valsts mērķu izstrāde, ņemot vērā ierobežojumus;
– dinamiskas, tas ir, pastāvīgi pieregulējamas “online” stratēģijas, taktikas un paņēmienu izstrāde.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 16.11.11.

“18. novembris, mūsu valsts svētki, gaišais laiks tumšā rudenī, kad izkaram karogus, piespraužam sarkanbaltsarkanas lentītes un okupācijas muzeja sienu izrotājam ar plakātu “Es mīlu Latviju!”. Ko mēs ar to domājam? Es mīlu Latvijas zemi? Es mīlu Latvijas valsti? Reizēm cilvēki uzsver šo nošķīrumu starp zemi un valsti, ko mīlēt. Par to jāteic, ka mīlēt Latvijas zemi – mīlīgo dabu, maigos kalnus un lejas, skaistos mežus, jūru un upes – nav nekas jauns. Mīlestība uz zemi izskan dainās, klasiķu dzejā un dziesmās. Latvijas zemi tauta drīkstēja mīlēt vācu, zviedru, poļu un krievu cara laikos. Pat padomju gados tas nebija liegts. Jaunais, neparastais, pat neticamais ir iespēja mīlēt Latvijas valsti. Kaut vai runāt par savu valsti, kur mēs latviešu valodu varam paturēt par vienīgo valsts valodu; kur latvieši ar citām tautām var veidot attiecības kā brīvi cilvēki ar brīviem cilvēkiem; kur mēs varam ievēlēt savu Saeimu un varam to arī atlaist; kur varam domāt, lasīt, rakstīt un runāt nebaidoties; kur varam ticēt un lūgt Dievu ar brīvu sirdsapziņu. Mūsu vēstures daudzajos gadsimtos iespēja mīlēt Latvijas valsti ir bijusi tikai nepilnus piecdesmit gadus. Uz to tiecās visas latvju atmodas. Par to cīnījās Brīvības cīņu kareivji. Par to paši stāvējām barikādēs.

Turpināt lasīt